Ministru kabinets ir saņēmis Latvijas Republikas tiesībsarga 2023. gada 23. novembra vēstuli Nr. 1-5/315 (turpmāk – vēstule) par patvēruma meklētāju sociālo nodrošinājumu, kurā Tiesībsargs norāda uz trim jomām saistībā ar patvēruma meklētāju un pastarpināti arī izraidāmo ārzemnieku tiesību nodrošināšanu, kurās būtu nepieciešams veikt izmaiņas. Ministru kabinets ir izskatījis minēto vēstuli un sniedz šādu atbildi.
1) Nepilngadīgo bez pavadības tiesību nodrošināšana
Iekšlietu ministrija pēc Ropažu novada pašvaldības iniciatīvas 2023. gada 9. augustā organizēja sanāksmi par Bāriņtiesas funkciju nodrošināšanas problēmām attiecībā uz nepilngadīgajiem bez pavadības. Sanāksmē piedalījās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji. Ropažu novada pašvaldība sanāksmē informēja, ka tās Bāriņtiesa saskaras ar kapacitātes trūkumu un finansiālajām grūtībām attiecībā uz savu funkciju nodrošināšanu nepilngadīgajiem bez pavadības, kas atrodas patvēruma meklētāju centrā ''Mucenieki'' un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā ''Mucenieki''. Pastāvošā problēma liedz Bāriņtiesai pilnvērtīgi pārstāvēt Latvijas un Ropažu novada nepilngadīgo intereses. Bāriņtiesa norādīja, ka ir grūtības ar tulku nodrošināšanu, aizbildņu un audžuģimeņu atrašanu patvēruma meklētājiem, izglītības nodrošināšanu un zināšanu pilnveidi starpkultūru komunikācijas jautājumos. Vienlaikus Ropažu pašvaldības Bāriņtiesa sanāksmē nevarēja norādīt precīzu papildus nepieciešamo resursu apjomu.
Sanāksmes dalībnieki atbalstīja, ka nepieciešams rast risinājumu Bāriņtiesas norādītajiem problēmjautājumiem, vienlaikus atzīstot, ka pastāv vairāki iespējamie risinājuma varianti. Attiecībā uz papildu finansējuma piesaisti pašvaldībai tika secināts, ka ir šādi iespējamie risinājumi:
1. Atbildīgā ministrija sagatavo un iesniedz attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu, un jautājums par finansējuma piešķiršanu ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta ''Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam'' sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Ja finansējums budžeta sagatavošanas procesā tiek piešķirts, atbildīgā ministrija sagatavo un virza izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pilnveido tiesisko regulējumu par pašvaldību faktisko izdevumu kompensāciju nodrošināšanu pašvaldībām no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra protokollēmums (prot. Nr. 46 40. §)), paredzot izmaksu kompensāciju pašvaldībām arī par sniegto atbalstu patvēruma meklētājiem (pašlaik kompensācija paredzēta tikai par personām ar starptautiskās aizsardzības statusu). Šādā gadījumā atbildīgajai iestādei jāizstrādā jauns informatīvais vai konceptuālais ziņojums, apzinot aktuālo situāciju un potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, un jauns Ministru kabineta protokollēmums, jo nepieciešams izšķirties par noteiktu rīcību politikas īstenošanā, tai skaitā par finansējuma piešķiršanas mehānismu.
3. Tiek veikta finansējuma piesaiste no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, iepriekš izvērtējot atbilstošāko fondu (vērtējams kā īstermiņa risinājums, jo neparedz sistēmisku pieeju problēmas risināšanai).
Attiecībā uz 1.punktā norādīto sanāksmē atklāts palika jautājums, kura no ministrijām varētu būt atbildīga par jautājuma virzību, jo sanāksmē par to netika panākta vienošanās. Savukārt attiecībā uz tulku un izglītības nodrošināšanu nepilngadīgajiem bez pavadības un Bāriņtiesas darbinieku zināšanu pilnveidi starpkultūru komunikācijas jautājumos Sabiedrības integrācijas fonds kā nacionālā koordinējošā iestāde un projekta "Vienas pieturas aģentūra" īstenotājs uzņēmās šī jautājuma koordināciju un iespējamo risinājumu meklēšanu.
2023. gada 8. decembrī Ropažu novada Bāriņtiesa organizēja sanāksmi, lai aktualizētu minētos jautājumus par valsts atbalstu Ropažu pašvaldībai. Sanāksmes laikā tika aktualizēti jautājumi par sociālo garantiju nepietiekamību Ropažu novada pašvaldības resursu trūkuma dēļ (no 2024. gada 1. janvāra vairs nevarēs finansēt darbinieku virsstundu apmaksu, tostarp Bāriņtiesas darbinieku virsstundu darba apmaksu).
Ar Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 79 37. §) ''Informatīvais ziņojums ''Par koordinējošās iestādes izveidi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sociālekonomiskās iekļaušanas jomā'''' 2. punktu Ministru kabinets ir atbalstījis informatīvo ziņojumu par koordinējošās iestādes izveidi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sociālekonomiskās iekļaušanas koordinācijas jomā, nosakot Sabiedrības integrācijas fondu kā atbildīgo iestādi patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas koordinācijas jomā.
Minētais ietver arī sociālā darbinieka (patvēruma meklēšanas procesā trīs mēneši) un sociālā mentora (patvēruma meklēšanas procesā trīs mēneši un 12 mēneši pēc statusa saņemšanas) piesaisti katram patvēruma meklētājam un personai ar starptautiskās aizsardzības statusu, tai skaitā arī nepilngadīgajiem bez pavadības.
Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda sniegto informāciju 2023. gadā (dati līdz 2023. gada 30. jūnijam) sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu saņēma 216 klienti, no kuriem 63 bija bērni1. Šāds pakalpojums tiek nodrošināts valstī jau kopš 2016. gada saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 759 ''Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā'' (turpmāk – Rīcības plāns).
Saskaņā ar Rīcības plānu sociālais mentors sniedz atbalstu personai tās integrācijas pārejas posmā, veidojot izpratni par dzīvi sabiedrībā, palīdzot reālā sabiedrības vidē apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt un radīt jaunas iemaņas, sniedz atbalstu ikdienas situāciju risināšanā, kā resursus izmantojot savas zināšanas, vidē pieejamos resursus, veic situācijas apzināšanu un sniedz iespējamo risinājumu, sadarbojoties ar pašu klientu vai klienta ģimeni.
Tādējādi atsevišķi Tiesībsarga vēstulē norādītie un Bāriņtiesas iniciētie problēmjautājumi attiecībā uz nepilngadīgo bez pavadības nodrošinājumu varētu tikt risināti sadarbībā ar sociālo mentoru un sociālo darbinieku (piemēram, laika apstākļiem piemērotu apģērbu atrašana, izglītības jautājumu risināšana u. tml.).
Vienlaikus atbilstoši Patvēruma likuma 6. panta sestajā daļā noteiktajam nepilngadīgu personu bez pavadības personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs. Tādējādi secināms, ka situācijā, kad salīdzinājumā ar 2022.gadu šogad vairāk nekā trīs reizes pieaudzis kopējais patvēruma meklētāju skaits, t. sk. patvēruma iesniegumus iesniegušas 37 nepilngadīgas personas bez pavadības, nepilngadīgo personu bez pavadības interešu nodrošināšanā varētu tikt iesaistītas arī bērnu aprūpes iestādes. Atbilstoši Patvēruma likuma 9. panta astotajai daļai pašvaldības faktiskos izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnija noteikumus Nr. 370 ''Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz pašvaldības izdevumus par nepilngadīgu patvēruma meklētāju izmitināšanu''.
Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, savstarpēji sadarbojoties, risinās jautājumu par resursu piesaisti Bāriņtiesai, tostarp izvērtējot iespēju to risināt centralizēti.
Papildus vēlamies informēt, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru aicinās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus, piesaistot jaunas audžuģimenes, īpaši veicināt sabiedrības locekļu interesi un iespējas būt par audžuģimeni bez pavadības esošajiem bērniem, kas lūguši patvērumu Latvijā. Vienlaikus Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2024. gadam ietvaros 2024. gada II ceturksnī plānots īstenot informatīvu kampaņu, lai veicinātu audžuģimeņu skaita pieaugumu, kuras uzņem savā aprūpē bērnus, kas ir palikuši bez vecāku gādības, tostarp arī bez pavadības esošus bērnus, kas lūguši patvērumu Latvijā.
2) Patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudas apmērs
Ministru kabinets konceptuāli atbalsta Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 449 ''Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību'' noteiktā uztura un dienasnaudas apmēra pārskatīšanu.
Ievērojot kopējo dzīves dārdzības pieaugumu kopš 2016. gada, kā arī Tiesībsarga vēstulē norādīto par Eiropas Savienības tiesību aktu normām un pēdējo gadu Satversmes tiesas nolēmumiem, Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām 2024. gadā plāno pārskatīt Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 449 ''Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību'' noteikto uztura un dienasnaudas apmēru, kas šobrīd ir 3 euro diennaktī, rosinot to palielināt.
Šobrīd noteiktās dienas naudas papildināšanai un papildus atbalstam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpina īstenot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada programmas projektu ''Atbalsta pasākumi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanai un izmitināšanai Latvijā (1. posms)''. Šī projekta īstenošana turpināsies līdz 2025. gada beigām. Projekta mērķis ir paaugstināt uzņemšanas un izmitināšanas standartus personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Projekta ietvaros tiek sniegta dažāda veida papildus materiālā, medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība, īpašu uzmanību pievēršot personām ar īpašām procesuālajām vajadzībām, tajā skaitā nepilngadīgām personām. Piemēram, tiek izsniegti pārtikas un higiēnas preču komplekti, tajā skaitā higiēnas preces bērniem; piena maisījumi; bērnu ratiņi; tiek apmaksāta medikamentu iegāde (arī brilles); nodrošinātas psihologa konsultācijas; bērnu uzraudzības pakalpojums; preces skolēniem, uzsākot mācības; apģērbs un apavi; e-taloni Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā.
3) Higiēnas un pirmās nepieciešamības preču normas
Ministru kabinets konceptuāli atbalsta Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 263 ''Noteikumi par uzturēšanas normām, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjomu Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās izmitinātajam patvēruma meklētājam un Valsts robežsardzes izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā ievietotajam ārzemniekam'' normu pārskatīšanu.
Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām plāno pārstrādāt Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumus Nr. 263 ''Noteikumi par uzturēšanas normām, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjomu Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās izmitinātajam patvēruma meklētājam un Valsts robežsardzes izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā ievietotajam ārzemniekam'' gan saistībā ar to, ka mainīsies šo Ministru kabineta noteikumu izdošanas pamatojums, proti, tika izstrādāts likumprojekts ''Imigrācijas likums'', kas pašlaik ir iesniegts Saeimā un pieņemts pirmajā lasījumā, gan to, ka jau šobrīd ir konstatēts, ka atsevišķās pozīcijās un procedūrās ir nepieciešami uzlabojumi.
Šobrīd ir apzināti un, izstrādājot jauno tiesisko regulējumu, tiks ņemti vērā šādi praktiskie un tiesiskie aspekti:
- tendences bērnu higiēnas preču nodrošināšanai;
- atsevišķu higiēnas preču iekļaušana vai izslēgšana no saraksta, normu pārskatīšana;
-higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjoms tiks noteikts uz mēnesi, ņemot vērā, ka aizturētās personas vidēji uzturas aizturēto ārzemnieku aizturēšanas centros no viena līdz trīs mēnešiem.
Šobrīd spēkā esošie Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz ārzemnieku un patvēruma meklētāju nodrošināšanu ar apģērbu, apaviem un apakšveļu, tomēr jau vairākus gadus eksistē gan savstarpēji saskaņoti sadarbības scenāriji ar nevalstisko sektoru, gan attiecīgā finansējuma meklēšana ārpus valsts budžeta līdzekļiem. Tā, piemēram, Sarkanais Krusts sniedz atbalstu Valsts robežsardzei un nodrošina aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra iemītniekus ar apģērbu. Lai šīm personām iegādātos apavus, tika piesaistīti finanšu līdzekļi un segti izdevumi no Eiropas Savienības politikas instrumentu programmām. Arī turpmāk, tajā skaitā spēkā esošo Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 263 ''Noteikumi par uzturēšanas normām, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjomu Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās izmitinātajam patvēruma meklētājam un Valsts robežsardzes izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā ievietotajam ārzemniekam'' aktualizācijas procesā tiks meklēti pēc iespējas pastāvīgāki risinājumi, lai nodrošinātu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra iemītniekus ar apģērbu, apaviem un apakšveļu.
1 Sk. https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/3095fb86-9d61-4047-9e11-2945c385dcb3
Pielikumā: