info@saeima.lv
Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) 2023. gada 9. oktobra vēstuli Nr. 142.1.9/17-18-14/23 "Par atbildīgo institūciju cilvēkkapitāla pārvaldības jomā", kurā Komisija, izvērtējot 2023. gada 4. oktobra sēdē Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024.–2027. gadam, aicina Ministru prezidenti sniegt atbalstu vairāku problēmjautājumu risināšanā attiecībā uz cilvēkkapitāla attīstības plāna īstenošanu.
Informējam, ka Ministru kabinets ir iepazinies ar vēstules saturu un Komisijas akcentētajiem problēmjautājumiem un izsaka pateicību par Komisijas iesaisti un izteiktajiem aicinājumiem.
1. Komisijas aicinājums "Noteikt un izveidot vienotu izpildinstitūciju cilvēkkapitāla jautājuma pārvaldības jomā".
Lai panāktu straujāku tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, lai nodrošinātu koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām, vadošo lomu uzņemas Ekonomikas ministrija.
Informējam, ka ar Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumiem Nr. 290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums" tika izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome. Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru – ekonomikas ministra, izglītības un zinātnes ministra un labklājības ministra – sastāvā, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām, kas vērstas uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs.
Cilvēkkapitāla attīstība ir aktuāls un komplekss temats un tā pilnveidei ir jāmeklē risinājumi un kopīgas sadarbības iespējas, līdz ar to turpmāk Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdēs tiks pieaicinātas arī sociālo un sadarbības partneru organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets", Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība). Attiecīgi tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums". Šī gada laikā tiks apvienotas līdzšinējās komisijas un padomes, kas pieņēma lēmumus par mācību vajadzību apstiprināšanu Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda projektos pieaugušo izglītības jomās. Turpmāk pieaugušo izglītības vajadzību noteikšana un apstiprināšana tiks deleģēta Apvienotajai pieaugušo izglītības koordinācijas komisijai, kas tiks izveidota ar ekonomikas ministra rīkojumu. Komisijas sastāvā tiks iekļauti Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji un citi eksperti. Komisijas mērķis būs nodrošināt saskaņotu iesaistīto institūciju sadarbību un pārvaldības koordināciju pieaugušo izglītības jomā cilvēkkapitāla attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai. Komisijas uzdevums būs noteikt, izskatīt, apstiprināt un aktualizēt Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas atbildībā esošo valsts budžeta, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un Eiropas Savienības fondu finansēto pieaugušo izglītības pasākumu prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, mācību virzienus un jomas, izglītības programmas vai plānotos mācību kursus, nepieciešamības gadījumā nosakot mācību apjomu un prioritāri apgūstamās prasmes, kā arī citus atbalsta pasākumus nodarbināto, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanai darba tirgū saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem, darba tirgus un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm. Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija arī sniegs priekšlikumus Cilvēkkapitāla attīstības padomei par pieaugušo izglītības attīstības jautājumiem, tai skaitā kvalitātes kritērijiem pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem un pieaugušo izglītībai nepieciešamo finansējumu.
Tiks izveidota vienota platforma, kurā iedzīvotāji, investori un citi interesenti koncentrētā, pārskatāmā un viegli uztveramā veidā varētu iegūt informāciju par darba tirgus situāciju valstī, piemēram, par vakancēm konkrētās profesijās, atalgojumu, prognozējamo pieprasījuma palielinājumu vai samazinājumu pēc konkrētām profesijām un par citiem darba tirgus rādītājiem.
Norādām, ka plašākā cilvēkkapitāla attīstības kontekstā būtiski ir arī ieguldījumi formālajā izglītībā, sinerģija ar citām valsts īstenotajām politikām, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aktivitātēm digitalizācijas jomā vai Valsts kancelejas ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībai apmācībās Valsts administrācijas skolā u. c. Vienlīdz svarīga ir uzņēmēju organizāciju iesaiste cilvēkkapitāla attīstības jautājumos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lielāka atdeve ir koordinētu lēmumu pieņemšanai, kas balstīti uz tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, nevis administratīvai konsolidācijai.
Papildus informējam, ka jautājumus par Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju un cilvēkkapitāla institucionālās pārvaldības modeli turpinās izskatīt Stratēģiskās vadības tematiskajā komitejā orientējoši 2024. gada jūnija beigās.
2. Komisijas aicinājums "Izstrādāt kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām (uzskaite, nozaru vajadzību apzināšana un prognozēšana, risinājumi, nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku nozaru griezumā u. c.)".
Cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldībai tiks veidota vienota platforma darbaspēka un pieaugušo izglītības jautājumu izskatīšanai, savukārt uz lietotāju vērsta datu pārvaldība nodrošinās informācijas uzkrāšanu un analītikas kapacitāti datos balstītu lēmumu pieņemšanai cilvēkkapitāla attīstības un pieejamības rīcībpolitikas izstrādei un īstenošanai. Mērķa sasniegšanai Ekonomikas ministrija veiks profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu absolventu monitoringu un analīzi. Monitoringam nepieciešamo personas datu apkopošanu un savietošanu veiks Centrālā statistikas pārvalde, bet anonimizēto datu analīzi – Ekonomikas ministrija. 2024. gada pirmajā pusgadā būs iespējams iepazīties ar pirmajiem secinājumiem. Izglītības programmu rezultāti tiks regulāri analizēti un iesniegti izskatīšanai Cilvēkkapitāla attīstības padomē un atbilstoši konstatētajiem izaicinājumiem vai vājiem rezultātiem nepieciešamības gadījumā tiks virzīti izskatīšanai Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā, lai nodrošinātu efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu un izglītības procesa kvalitāti atbilstoši cilvēkkapitāla attīstības noteiktajiem mērķiem un prioritātēm. Sadarbojoties ar darba devējiem, Ekonomikas ministrija noteiks nozaru darba tirgus prognozes un veidos ikgadēju datos balstītu nozaru vajadzību pasūtījumu. Cilvēkkapitāla attīstības padomē un Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā tiks uzraudzīts cilvēkkapitāla prasmju attīstības pasūtījums un rezultāti. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās nozaru vajadzību pasūtījumu izglītības sistēmā mērķa grupām, attīstīs prasmju pārvaldības risinājumus, veiks izglītības satura un programmu kvalitātes kontroli, bet Labklājības ministrija nodrošinās darba tirgū neiesaistīto cilvēkresursu piesaisti un atbalstu. Visas trīs ministrijas kopā dos ieguldījumu mācību dalībnieku informēšanā, piesaistē un apkalpošanā.
Ņemot vērā tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, plašāku izmantošanu, ieguvumus no administratīvā sloga un birokrātisko procedūru mazināšanas, darba procesu efektivizēšanu un citus darba tirgu ietekmējošus faktorus, nozaru ministrijas pārskatīs un sagatavos informāciju par to atbildībā esošajās jomās reglamentētajās un nereglamentētajās profesijās nodarbināto skaita nepieciešamību turpmākajos gados, tādējādi nodrošinot iespēju pēc iespējas precīzi definēt valsts pasūtījumu nodarbināto sagatavošanai noteiktās profesijās. Plānots, ka ministriju sagatavoto informāciju Ekonomikas ministrija apkopos un izmantos turpmākā padziļinātā nozaru analīzē. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju plašāk atspoguļos diasporas piesaistes jautājumus Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā, kā arī sadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju padziļināti izvērtēs jautājumu par mazkvalificētu iedzīvotāju iesaistes iespējām un veidiem darba tirgū.
Lai veidotu kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām un paplašinātu informatīvo bāzi datos un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai visos pārvaldības līmeņos, tiks stiprinātas aktivitātes analītikas nodrošināšanā:
- Ekonomikas ministrija turpinās izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kā arī tiek pārņemta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas funkcija; tiks paplašināts absolventu monitoringa tvērums attiecībā uz pieaugušo izglītības programmām programmu efektivitātes analīzei, izmantojot administratīvo datu avotus;
- plānota plašāka uzņēmēju organizāciju iesaiste uzņēmēju vajadzību apzināšanā;
- tiks veidotas jaunas, inovatīvas mikro līmeņa datu ieguves metodes.
3. Komisijas aicinājums "Izstrādāt uz darba tirgus orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikāciju paaugstināšanai un pārkvalifikācijai".
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju 2023. gada rudenī ir uzsākts darbs uz rezultātiem balstīta atbalsta instrumenta (turpmāk – instruments) izstrādes iespēju apzināšanā darba ņēmēju kvalifikācijas pilnveidei un pārkvalifikācijai. Šāda veida atbalsta instruments kalpotu kā esošo valsts programmu papildinošs, nevis aizstājošs pasākums, kas pamatā būtu centrēts ap ekonomikas sfērās redzamām prasmju nepilnībām un kura mērķis būtu veidot Latvijā ilgtspējīgu un mazāk no ES struktūrfondiem un citiem finanšu resursiem atkarīgu nodarbinātības politiku. Par ilustratīvu piemēru tika izmantots starptautiskajā praksē aprobēts inovatīvs finansēšanas modelis, attīstot kvalitatīvas pieaugušo izglītības programmas darba tirgū pieprasītu prasmju apgūšanai. Analizētā piemēra scenārijā valdības privātais partneris (vietējais vai starptautiskais uzņēmums ar noteiktu ekspertīzi) piesaistītu privāto kapitālu un organizētu mācības sadarbībā ar izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kas nozīmē, ka investori uzņemtos mācību finansēšanas risku, savukārt valdība pēc iegūto rezultātu izvērtēšanas un pārbaudes (veiktās investīcijas atdeve un dalībnieka izaugsmes apliecinājums) par katru veiksmīgo izglītības programmas dalībnieku uz noteiktu laika periodu izmaksātu daļu no dalībnieka ienākumu pieauguma. Attiecīgi finansēšanas avots šādam atbalsta instrumentam būtu privāts ieguldījums un tā nodrošināšana būtu privātā partnera kompetence, savukārt valdībai būtu šādi ieguvumi: 1) neuzņemtos mācību izmaksu risku; 2) uz noteiktu laiku veiktu izmaksas tikai par daļu no rezultātu veidotās pozitīvās naudas plūsmas, kas attiecīgi nozīmētu, ka netiek radīti zaudējumi valsts budžetā; 3) valsts ilgtermiņā turpinātu saņemt pilno (100%) palielināto ienākumu apjomu, kas būtu mērāms pārkvalificēta darba ņēmēja ienākumu pieaugumā.
Ekonomikas ministrija turpinās veikt izvērtējumu par efektīvākā atbalsta instrumenta izstrādi darba ņēmēju kvalifikācijas pilnveidei un pārkvalifikācijai (sadarbībā ar darba devēju organizācijām), tādā veidā apsverot alternatīvus risinājumus, to dzīvotspējas un ekonomisko izvērtējumu, t. sk. apskatot iniciatīvas, kuru īstenošana šobrīd Latvijā jau ir uzsākta. Veiksmīgi ieviešot šāda veida instrumentu, Latvijā līdz 2027. gadam varētu pārkvalificēt aptuveni 10 500 nodarbināto, bet, lai to īstenotu, nepieciešams iesaistīto pušu vienots redzējums.
Balstoties uz Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, līdz 2027. gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vismaz 50 tūkstošiem mazkvalificēto, savukārt, lai pielāgotos ekonomikas pārmaiņām mainīga darba tirgus apstākļos, būtu jānodrošina regulāras kvalifikācijas pilnveides iespējas vismaz 160 tūkstošiem iedzīvotāju. Vienlaikus instrumenta koncepcijas izstrādes gaitā būs nepieciešams vērtēt instrumenta faktisko iespējamo budžeta ietekmi, kā arī ņemt vērā citu valstu pieredzi (ar līdzīgu darbaspēka un tautsaimniecības struktūru) tādu pasākumu īstenošanā, kuros tiek izmantota samaksas par rezultātu pieeja, jo īpaši attiecībā uz mērķētu prasmju apguvi tiem, kam šāds atbalsts ir visvairāk nepieciešams.
4. Komisijas aicinājums "Uzdot un izvērtēt iespējas veidot un ieviest nodokļu instrumentus interaktīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū".
Saeima 2023. gada 7. decembrī pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju iegūšanu, kas nepieciešamas darba devējam. Minētie grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tādējādi ar minētajiem grozījumiem tiek sniegta iespēja uzņēmējiem apmaksāt darbiniekiem augstāko izglītību, neapliekot minēto labumu darbiniekam un darba devējam ar darbaspēka nodokļiem.
Latvijas darba tirgus ir pietiekami elastīgs un nepastāv darba tiesisko attiecību regulējuma radīta darba tirgus segmentācija, kāda tā novērojama, piemēram, Dienvideiropas valstīs vai Polijā, kur šī iemesla dēļ ir izstrādāti specifiski nodokļu stimuli. Ir būtiski jauniešus ar nepietiekamu izglītības līmeni virzīt atpakaļ izglītības sistēmā darba tirgum atbilstošo prasmju un kvalifikāciju iegūšanai, kas sniedz ilgtermiņa perspektīvu un iespējas visa darba mūža garumā iesaistīties labāk apmaksātās darba vietās, nevis veidot nodokļu stimulus ātrai iekļaušanai darba tirgū vienkāršo darbu veikšanai. 2023. gadā NEET līmenis (jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, īpatsvars jauniešu kopskaitā) jauniešiem vecuma grupā 15–29 gadi veidoja 10 %, kas bija zemāks par ES vidējo līmeni par 2 procentpunktiem. Desmit gadu laikā NEET līmenis 15–29 gadus veciem jauniešiem samazinājās par trešdaļu (15,2 % 2014. gadā), savukārt NEET jauniešu skaits samazinājās par pusi – no 54 tūkstošiem 2014. gadā līdz 27 tūkstošiem 2023. gadā.
Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt, ka nepieciešams turpināt attīstīt kvalitatīvas prakšu vietas uzņēmumos un veicināt darba devēja interesi iesaistīties šāda veida mācībās, kā arī ir svarīgi novērst riskus, ka darba vidē balstītās mācības tiek izmantotas kā neapmaksāta darba iespēja vienkāršo darbu veikšanai, kā to paredz starptautiskā prakse duālās izglītības ietvaros, t. sk. ievērojot arī Starptautiskās darba konferences 2023. gada 111. sesijā pieņemto rekomendāciju Nr. 208 par kvalitatīvu mācību praksi1.
Ņemot vērā, ka katru gadu pieaug jauniešu vasaras nodarbinātības programmā iesniegto pieteikumu skaits (tostarp skolēnu ar invaliditāti), bet darba devēju izveidoto darba vietu ir ievērojami mazāk, ir izstrādāti vairāki priekšlikumi darba devēju motivēšanai iesaistīties jauniešu vasaras nodarbinātībā:
- atbilstoši Ekonomikas ministrijas iniciatīvai piešķirt papildu finansējumu vasaras nodarbinātības programmai;
- darba devējiem, kas nodarbina skolēnus ar invaliditāti, sniegt finansiālu atbalstu darba vietas pielāgošanā personām ar invaliditāti;
- noteikt skolēnu nodarbinātības periodu ilgāku – līdz 3 mēnešiem;
- palielināt atbalstu darba vadītājam un koordinatoram.
1 Pieejama: https://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO::P12100_ILO_CODE:R208
Pielikumā: