Likumprojekts

23-TA-616
Kapsētu likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
urna – trauks ar kremēta mirušā pelniem;
2)
apbedīšana – mirušā vai urnas apglabāšana zemē;
3)
kolumbārijs – būve, kas paredzēta urnu novietošanai;
4)
kapsēta – teritorija mirušo vai urnu apbedīšanai vai urnu novietošanai kolumbārijā;
5)
kapavieta – kapsētas teritorijas daļa, kurā apbedī mirušo vai urnu, vai vieta urnai kolumbārijā;
6)
kapavietas turētājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas izmantošanas tiesības;
7)
bezpiederīgs mirušais – mirušais, kura apbedīšanu nav uzņēmusies neviena persona;
8)
virsapbedījums – mirušā apbedīšana kapavietā, kurā jau iepriekš apbedīts cits mirušais.
2.
pants.
Likuma mērķis un darbības joma
(1)
Šā likuma mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu pašvaldību kapsētu izveidošanas un uzturēšanas, kā arī kapavietas piešķiršanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves.
(2)
Šis likums nosaka:
1)
pamatprasības kapsētas izveidošanai, paplašināšanai, uzturēšanai un slēgšanai;
2)
pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanas kārtību;
3)
pamatprasības kapavietas piešķiršanai un uzturēšanai;
4)
pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja un kapavietas turētāja kompetenci;
5)
pamatprasības apbedīšanai un pārapbedīšanai;
6)
ziņu aktualizēšanas kārtību Fizisko personu reģistrā.
(3)
Šis likums attiecas uz pašvaldību kapsētām, izņemot prasības par ziņu aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā, kas attiecas arī uz citu kapsētu īpašniekiem un kremācijas pakalpojuma sniedzējiem.
IInodaļaKapsētas izveidošana, paplašināšana, uzturēšana un slēgšana
3.
pants.
Kapsētas izveidošana, paplašināšana un slēgšana
(1)
Pašvaldība laikus plāno kapsētu izveidošanu un paplašināšanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Kapsētu izveido, paplašina vai slēdz pašvaldības dome, pieņemot attiecīgu lēmumu.
(2)
Lēmumā par kapsētas izveidošanu nosaka kapsētas nosaukumu, robežas un kapsētā iespējamos apbedījuma veidus. Pašvaldība var noteikt laiku, kad kapsēta tiek slēgta apmeklētājiem, vienlaikus pēc pieprasījuma šajā laikā nodrošinot kapsētas pieejamību kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai.
(3)
Kapsētu slēdz apbedījumiem, ja tajā nav brīvu vietu apbedījumu veikšanai. Kapsētā slēdz kolumbāriju, ja tajā nav brīvu vietu urnu novietošanai.
(4)
Lēmumā par kapsētas slēgšanu norāda, kāda veida apbedījumiem tā ir slēgta. 
4.
pants.
Kapsētas uzturēšanas pamatprasības
(1)
Pašvaldība nodrošina vismaz šādus kapsētas labiekārtojuma elementus:
1)
pie ieejas kapsētā izvieto norādi ar kapsētas nosaukumu, kurā ietver vārdu "kapsēta" vai "kapi", un šā likuma 3. panta otrajā daļā noteiktos kapsētas apmeklējuma ierobežojumus, ja tādi ir noteikti, kā arī norāda kapsētas apsaimniekotāja nosaukumu un kontaktinformāciju;
2)
iezīmē dabā kapsētas teritorijas robežu, kur tā nav uzskatāmi norobežota ar vides vai infrastruktūras objektiem;
3)
kapsētas teritorijā vai pie tās robežas iekārto vismaz vienu ūdens ņemšanas vietu, sadzīves atkritumu savākšanas punktu un, izvērtējot kapsētas apmeklētību, arī tualeti;
4)
kapsētas teritorijā vai pie ieejas tajā izvieto norādes uz šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajiem objektiem un kulta ēkām, kā arī, izvērtējot nepieciešamību, – uz citiem kapsētā esošajiem koplietošanas objektiem.
(2)
Kapsētā esošo kulta ēku un citu koplietošanas objektu, ja tādi ir, izmantošanas kārtību nosaka pašvaldības dome saistošajos noteikumos.
(3)
Ikviena persona, uzturoties kapsētā, ievēro cieņpilnu attieksmi.
5.
pants.
Kapsētas apsaimniekotājs
(1)
Kapsētu apsaimnieko pašvaldība vai tās pilnvarota persona. Ja kapsētu apsaimnieko pašvaldības pilnvarota persona, pašvaldība publicē savā oficiālajā tīmekļvietnē informāciju par kapsētas apsaimniekotāju un tā kontaktinformāciju.
(2)
Kapsētas apsaimniekotājam ir vismaz šādi pienākumi:
1)
uzturēt un sakopt kapsētas teritoriju, kas nav nodota kapavietas turētājiem, tostarp uzturēt tehniskā kārtībā šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētos labiekārtojuma elementus;
2)
kontrolēt kapavietu uzturēšanu un uzskaitīt nekoptās kapavietas;
3)
kopt atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai bezpiederīgo mirušo un nezināmu (neidentificētu) mirušo kapavietas, kā arī kapavietas, kuru izmantošanas tiesības kapavietas turētājam ir atņemtas sakarā ar kapavietas nekopšanu;
4)
nodrošināt, ka ārpus kapsētas darba laika kapsēta ir slēgta apmeklētājiem;
5)
ierādīt kapavietas turētājam pašvaldības piešķirto kapavietu;
6)
uzraudzīt kapavietu labiekārtošanu un pēc pašvaldības ieskatiem reģistrēt kapavietā veiktos labiekārtošanas darbus un to veikšanas datumu.
6.
pants.
Pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrs
(1)
Pašvaldība ved elektronisku pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru, kurā par katru kapsētu ietver vismaz šādu informāciju:
1)
kapavietu numerācija un izvietojuma shēma, kā arī apbedījuma veids kapavietā;
2)
mirušā vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas un miršanas datums un vieta, miršanas apliecības izsniegšanas datums un numurs;
3)
apbedīšanas datums vai datums, kad urna ievietota kolumbārijā, vieta (kapavietas numurs) un apbedīšanas dziļums, kā arī materiāls, no kā izgatavots zārks (ja tas ir zināms);
4)
kapavietas turētāja vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas datums, adrese un tālruņa numurs;
5)
ar kapavietas piešķiršanu un izmantošanu saistīto lēmumu datums un numurs (ja tāds ir).
(2)
Pašvaldība publicē savā oficiālajā tīmekļvietnē no pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra par katru kapsētu šādu informāciju:
1)
kapavietu izvietojuma shēma;
2)
mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, apbedīšanas datums vai datums, kad urna ievietota kolumbārijā, vieta (kapavietas numurs);
3)
kapavietas, kuras atzītas par nekoptām.
(3)
Pašvaldība aktualizē pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra informāciju un šā panta otrajā daļā minēto informāciju piecu darbdienu laikā pēc ziņu saņemšanas par izmaiņām šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(4)
Pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanu deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai vienlaikus ar šā likuma 7. panta pirmajā daļā minēto pārvaldes uzdevumu.
IIInodaļaKapavietas piešķiršana un uzturēšana
7.
pants.
Kapavietas piešķiršana
(1)
Kapavietu piešķir pašvaldība kā publiskas lietas sevišķās izmantošanas tiesības. Pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga kapavietas piešķiršanu, tai skaitā administratīvā akta izdošanu, deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai.
(2)
Pašvaldība kapavietu piešķir šādā secībā:
1)
atbilstoši mirušā pēdējai vai iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas adresei vai norādītajai papildu dzīvesvietas adresei;
2)
atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja kapsētā atrodas iesniedzēja lietošanā esoša brīva kapavieta;
3)
atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja kapsētā ir brīva kapavieta.
(3)
Iesniegumu par kapavietas piešķiršanu kapsētā iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, uzrādot mirušā miršanas apliecību, ja to izsniegusi citas valsts kompetentā institūcija.
(4)
Iesniegumā par kapavietas piešķiršanu iesniedzējam ir tiesības lūgt piešķirt (rezervēt) viņam blakus esošu kapavietu. Pašvaldības dome ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt arī citus gadījumus, kad personai var piešķirt (rezervēt) kapavietu, un kapavietas piešķiršanas kārtību šīm personām.
(5)
Pašvaldība pēc iesnieguma saņemšanas sniedz informāciju iesniedzējam par pieejamām kapavietām iesniegumā minētajā kapsētā, un iesniedzējs izvēlas kapavietu. 
(6)
Pašvaldība pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu un izdara ierakstu par kapavietas piešķiršanu pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.
(7)
Kapavietas turētāja nāves gadījumā vienam no kapavietas turētāja piederīgajiem (sākot ar laulāto vai pirmās pakāpes radiniekiem) ir tiesības turpināt lietot kapavietu, iesniedzot pašvaldībai attiecīgu iesniegumu, par ko pašvaldība pieņem lēmumu. Ja līdz pašvaldības lēmuma pieņemšanai attiecīgu iesniegumu iesnieguši vairāki kapavietas turētāja piederīgie, priekšroka ir laulātajam, bet, ja tāda nav, – piederīgajam ar tuvāko radniecības pakāpi vai, ja iesniegumu iesnieguši vairāki vienas pakāpes radinieki, – tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais.
(8)
Kapavietas turētājam ir tiesības iesniegt pašvaldībai motivētu iesniegumu par kapavietas izmantošanas tiesību nodošanu citai personai, par ko norādītā persona iesniedz pašvaldībai rakstveida piekrišanu un pašvaldība pieņem lēmumu. Ja 14 dienu laikā kopš kapavietas turētāja iesnieguma saņemšanas norādītā persona nesniedz savu piekrišanu, pašvaldība atsaka kapavietas izmantošanas tiesību maiņu.
(9)
Šā panta sestajā, septītajā un astotajā daļā minētais pašvaldības lēmums ir apstrīdams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu pieņem septiņu dienu laikā no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas brīža. Pašvaldības lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
8.
pants.
Kapavietas uzturēšanas pamatprasības
(1)
Kapavietā aizliegts stādīt kokus un kokkrūmus.
(2)
Kapavietas labiekārtošanas darbiem netiek piemērots būvniecības tiesiskais regulējums.
9.
pants.
Kapavietas turētāja tiesības un pienākumi
(1)
Kapavietas turētājam ir šādas tiesības:
1)
veikt apbedīšanu vai novietot urnu kolumbārijā;
2)
labiekārtot kapavietu, tai skaitā veikt stādījumus, novietot pieminekli, soliņu un citus kapavietas labiekārtojuma elementus;
3)
atbrīvot kapavietu no labiekārtojuma elementiem, ko turētājs nav novietojis, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju.
(2)
Kapavietas turētājam ir šādi pienākumi:
1)
sagatavot kapavietu apbedīšanai;
2)
triju mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus;
3)
regulāri kopt kapavietu, tai skaitā apkopt stādījumus, uzturēt labiekārtojuma elementus, novākt vītušos ziedus, kritušās lapas un zarus, kā arī sveču izdedžus un nogādāt tos sadzīves atkritumu savākšanas punktā;
4)
uzstādot kapavietas labiekārtojuma elementus un kopjot stādījumus, nodrošināt, ka tie neaizņem blakus esošās kapavietas un koplietošanas teritoriju;
5)
informēt kapsētas apsaimniekotāju par plānotajiem kapavietas labiekārtošanas darbiem un to veikšanas datumu ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms darbu veikšanas;
6)
informēt pašvaldību par izmaiņām šā likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktā norādītajā informācijā.
(3)
Uz kapavietu kolumbārijā ir attiecināmas šā panta otrās daļas 1., 2. un 5. punkta, kā arī 10. panta prasības, ciktāl tās ir piemērojamas.
10.
pants.
Kapavietas atzīšana par nekoptu un izmantošanas tiesību atņemšana
(1)
Kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendāra gadā laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim apseko kapavietas un informē pašvaldību par ilgstoši nekoptām kapavietām.
(2)
Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pašvaldība pieņem lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu, un par to informē kapavietas turētāju. Ja kapavietas turētājs nav zināms, kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas novieto kapavietā informatīvu paziņojumu par to, ka kapavieta atzīta par nekoptu, un norāda savu kontaktinformāciju saziņai. Paziņojumu pašvaldība ir tiesīga izvietot arī citur, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.
(3)
Pašvaldība lemj par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu kapavietas turētājam, ja kapavieta netiek sakopta triju gadu laikā no šā panta otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas.
(4)
Ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā kapavieta tiek sakopta, pašvaldība atceļ šā panta otrajā daļā minēto lēmumu.
(5)
Pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība var lemt par kapavietas izmantošanas tiesību atjaunošanu kapavietas turētājam vai piešķiršanu citai personai, ievērojot šā likuma 7. panta septītās daļas nosacījumus, līdz brīdim, kamēr kapavietas izmantošanas tiesības nav piešķirtas citai personai šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.
IVnodaļaApbedīšana un urnas novietošana kolumbārijā
11.
pants.
Apbedīšanas un urnas novietošanas kolumbārijā kārtība
(1)
Par mirušā vai urnas apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā gadījumos, kas nav minēti šā likuma 7. pantā, iesniedzējs vai kapavietas turētājs iesniedz pašvaldībai attiecīgu iesniegumu. Pašvaldība izskata minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par apbedīšanas vai urnas novietošanas atļauju vai atteikumu šā likuma 7. panta pirmajā, trešajā un ​sestajā daļā noteiktajā kārtībā. Pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga minētā iesnieguma izskatīšanu, tai skaitā administratīvā akta izdošanu, deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai vienlaikus ar šā likuma 7. panta pirmajā daļā minēto pārvaldes uzdevumu.
(2)
Apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā var veikt, ja kapsētas apsaimniekotājs ir ierādījis kapavietas turētājam piešķirto kapavietu un kapavietas turētājs ir informējis kapsētas apsaimniekotāju par apbedīšanas vai urnas novietošanas laiku.
(3)
Mirušo apbedī kapsētā. Mirušo apbedī 1,5 līdz 2 metru dziļumā, bet urnu – vismaz 0,5 metru dziļumā. Apbedīšanas dziļumu, ņemot vērā augsnes īpašības un gruntsūdens līmeni kapsētā, kā arī kapavietas izmērus nosaka pašvaldības dome saistošajos noteikumos.
(4)
Pašvaldība nodrošina bezpiederīga mirušā, kura pēdējā deklarētās dzīvesvietas adrese bija pašvaldības administratīvajā teritorijā, un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – nezināma (neidentificēta) mirušā apbedīšanu vai kremāciju septiņu dienu laikā no nāves konstatēšanas vai informācijas par mirušo saņemšanas brīža, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš.
12.
pants.
Pārapbedīšana un urnas pārvietošana
(1)
Pārapbedīt mirušo, pārvietot urnu vai izcelt apbedītu mirušo, lai kremētu, var, pamatojoties uz kapavietas turētāja iesniegumu vai mirušā piederīgo (sākot ar laulāto vai, ja tāda nav, pirmās pakāpes radiniekiem) iesniegumu ar kapavietas turētāja rakstveida saskaņojumu, ko iesniedz pašvaldībai. Iesniegumā norāda kapsētu, kurā tiks pārapbedīts mirušais, vai vietu, kur tiks novietota urna. Izcelt apbedītu mirušo var ne agrāk kā vienu gadu pēc mirušā apbedīšanas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētās darbības veic kapsētas apsaimniekotāja uzraudzībā, ciktāl tās notiek kapsētas teritorijā. Kapavietas turētāja pienākums ir nekavējoties sakopt kapavietu pēc šo darbību veikšanas.
(3)
Pašvaldība pieņem lēmumu par kapavietas izmantošanas tiesību anulēšanu, ja kapavietā vairs nav apbedīts neviens kapavietas turētāja piederīgais vai kolumbārijā nav novietota urna. Šādā gadījumā kapavietas turētāja pienākums ir atbrīvot kapavietu no labiekārtojuma elementiem un sakopt to viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā.
13.
pants.
Virsapbedījums
(1)
Virsapbedījumu var veikt ne agrāk kā 20 gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt īsāku periodu virsapbedījumu veikšanai kapsētā vai tās daļā, ņemot vērā augsnes īpašības un gruntsūdens līmeni.
(2)
Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās pašvaldība var sakārtot šā likuma 5. panta otrās daļas 3. punktā minēto kapavietu un piedāvāt to apbedījuma veikšanai kā brīvu kapavietu. Kapavietā esošie labiekārtojuma elementi, kuru īpašnieks nav zināms vai nav pieteicies, nonāk pašvaldības valdījumā.
14.
pants.
Ziņu aktualizēšana Fizisko personu reģistrā
(1)
Ziņas par Latvijas teritorijā veiktu Fizisko personu reģistrā reģistrētas mirušās personas apbedīšanu vai kremāciju piecu darbdienu laikā Fizisko personu reģistrā aktualizē kapsētas īpašnieks – par kapsētā veiktajiem apbedījumiem un kolumbārijā ievietotajām urnām – vai kremācijas pakalpojuma sniedzējs – par kremācijas faktu.
(2)
Ziņas par ārvalstīs veiktu Fizisko personu reģistrā reģistrētas mirušās personas apbedīšanu, kremāciju, mirušā pārapbedīšanu, apbedīta mirušā kremāciju vai urnas pārvietošanu Fizisko personu reģistrā aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vai Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs, ja saņemts attiecīgs ārvalsts iestādē izdots dokuments.
(3)
Ziņas par Latvijas teritorijā veiktu nezināma (neidentificēta) mirušā apbedīšanu vai kremāciju pēc personas identificēšanas Fizisko personu reģistrā aktualizē kapsētas īpašnieks – par kapsētā veiktajiem apbedījumiem – vai kremācijas pakalpojuma sniedzējs – par kremācijas faktu. Ziņas neaktualizē, ja Fizisko personu reģistrā šāda persona nav reģistrēta vai Fizisko personu reģistrā nav reģistrētas ziņas par šīs personas miršanas faktu.
(4)
Ja veikta mirušā pārapbedīšana, apbedīta mirušā kremācija vai urnas pārvietošana, kā arī citos gadījumos, saņemot informāciju par izmaiņām Fizisko personu reģistrā norādītajās ziņās, ziņas Fizisko personu reģistrā aktualizē kapsētas īpašnieks – par attiecīgajā kapsētā veiktajiem apbedījumiem vai urnas pārvietošanu – vai kremācijas pakalpojuma sniedzējs – par apbedīta mirušā kremāciju.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē pašvaldību saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu. Saistošie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.
Pašvaldība nodrošina ūdens ņemšanas vietas un tualetes iekārtošanu kapsētā atbilstoši šā likuma 4. panta pirmās daļas prasībām viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās.
3.
Pašvaldība izveido pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās. Pašvaldības rīcībā esošu šā likuma 6. panta pirmajā daļā minēto informāciju, kas tika uzkrāta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pašvaldība iekļauj kapsētu apbedījumu reģistrā divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās.
4.
Šā likuma 14. pantā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā aktualizē līdz ar attiecīgās reģistra funkcionalitātes nodrošināšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Fizisko personu reģistrā aktualizē ziņas par apbedīšanu vai kremāciju, kas veikta no likuma spēkā stāšanās dienas.
Likums stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds