23-TA-2327
Noteikumi par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai un pieprasījuma veidlapas paraugu
Izdoti saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma
3. panta 2.1 un trešo daļu, 22. panta otro daļu
un Imigrācijas likuma 50.2 panta otro daļu
3. panta 2.1 un trešo daļu, 22. panta otro daļu
un Imigrācijas likuma 50.2 panta otro daļu
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības (turpmāk – juridiskā palīdzība) pieprasījuma (iesniegums un tā pielikums) veidlapas paraugu (pielikums);
1.2.
kādos gadījumos īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai personai (turpmāk – pieprasītājs), kurai:
1.2.1.
atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajām starptautiskajām saistībām ir tiesības uz juridisko palīdzību vai kurai nepieciešama juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos un kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī ārzemniekam, kurš Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir pakļauts izraidīšanas procedūrai;
1.2.2.
ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību lietu kategorijās atbilstoši Civilprocesa likuma 82.1 pantā paredzētajiem izņēmumiem tiesībās uz pārstāvību;
1.3.
šo noteikumu 1.2.1. un 1.2.2. apakšpunktā minēto personu izvērtēšanas kārtību.
2.
Šo noteikumu 1.2.1. apakšpunktā minētā pieprasītāja īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni uzskata par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, ja pieprasītāja vidējie mēneša ienākumi (pēc nodokļu samaksas) pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto maksimāli pieļaujamo maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni juridiskās palīdzības pieprasīšanas dienā.
3.
Šo noteikumu 1.2.2. apakšpunktā minētā pieprasītāja īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni uzskata par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, ja pieprasītāja vidējie mēneša ienākumi (pēc nodokļu samaksas) pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru juridiskās palīdzības pieprasīšanas dienā (ja pieprasītājs neatbilst Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem).
4.
Juridisko palīdzību pieprasītājs ir tiesīgs saņemt, ja pieprasītājam nepieder kustamais vai nekustamais īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, izņemot gadījumus, kad:
4.1.
pieprasītāja īpašumā esošais kustamais un nekustamais īpašums ir nepieciešams pieprasītāja un viņa ģimenes locekļu pamatvajadzību nodrošināšanai;
4.2.
pieprasītāja īpašumā esošā kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšana nav samērojama ar nepieciešamās juridiskās palīdzības apmēru.
5.
Nosakot šo noteikumu 2. un 3. punktā minēto vidējo mēneša ienākumu apmēru, ņem vērā:
5.1.
ienākumus no darba samaksas un pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), valsts sociālos pabalstus (izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. pantā minētos), subsīdijas, atlīdzības, stipendijas, kompensācijas (izņemot valsts kompensāciju cietušajiem), uzturlīdzekļus un apdrošināšanas atlīdzību;
5.2.
uzkrājumus, kas pārsniedz vienas minimālās mēneša darba algas apmēru;
5.3.
ienākumus no saimnieciskās darbības, autoratlīdzības un honorāra, nekustamās mantas nomas (īres) un atsavināšanas, kustamās mantas nomas un atsavināšanas;
5.4.
kapitāldaļas (izņemot gadījumu, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju gūt ienākumus no šī īpašuma, rīkoties ar to vai arī ja 12 mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ);
5.5.
saņemtos dāvinājumus, mantojumus, dividendes un laimestus;
5.6.
noslēgto uztura līgumu;
5.7.
atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegto materiālo atbalstu naudas izteiksmē.
6.
Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētajam vidējam mēneša ienākumu apmēram par katru pieprasītāja apgādībā esošu personu, ja apgādībā esošajai personai nav piešķirta pensija (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju), piemēro koeficientu 0.7. Šo noteikumu izpratnē apgādībā esoša persona ir:
6.1.
bērns;
6.2.
persona pēc pilngadības sasniegšanas, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu un nestrādā algotu darbu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
6.3.
nestrādājošs laulātais;
6.4.
nestrādājoši vecāki vai vecvecāki;
6.5.
persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no pieprasītāja tiek piedzīti uzturlīdzekļi;
6.6.
aizgādnībā vai aizbildnībā esošas personas.
7.
Iesniegumam pievieno dokumentus vai dokumentu kopijas, kas apliecina tajā minēto ziņu patiesumu.
8.
Lai noteiktu pieprasītāja atbilstību juridiskās palīdzības saņemšanai, Tiesu administrācija izvērtē viņa īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, pamatojoties uz iesniegto iesniegumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu, tā pielikumu un tam pievienotajiem dokumentiem.
9.
Ja Tiesu administrācija pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā un pieprasītājs lūdz piešķirt turpmāko juridisko palīdzību tajā pašā lietā vai juridisko palīdzību citā lietā, Tiesu administrācija neveic atkārtotu pieprasītāja atbilstības izvērtēšanu juridiskās palīdzības saņemšanai, ja pēc lēmuma pieņemšanas par juridiskās palīdzības piešķiršanu nav pagājuši seši mēneši.
10.
Ja Tiesu administrācijas rīcībā ir nonākušas ziņas par izmaiņām pieprasītāja ienākumu līmenī un īpašuma stāvoklī, tā pēc savas iniciatīvas var veikt atkārtotu pieprasītāja atbilstības izvērtēšanu juridiskās palīdzības saņemšanai.
11.
Pieprasītājam ir pienākums laikus, bet ne vēlāk kā Tiesu administrācijas lēmumā par juridiskās palīdzības piešķiršanu noteiktajā termiņā, kas nav garāks par 10 mēnešiem, sniegt ziņas Tiesu administrācijai par sava ienākumu līmeņa un mantiskā stāvokļa atbilstību šajos noteikumos minētajiem kritērijiem turpmākās juridiskās palīdzības saņemšanai.
12.
Atzīt par spēku zaudējušiem:
12.1.
Ministru kabineta 2009. gada 21. jūlija noteikumus Nr. 805 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 121. nr.; 2011, 15. nr.; 2013, 80. nr.; 2016, 122. nr.);
12.2.
Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumus Nr. 1484 "Noteikumi par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 204. nr.; 2011, 155. nr.);
12.3.
Ministru kabineta 2011. gada 27. septembra noteikumus Nr. 733 "Noteikumi par izraidāmā ārzemnieka iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem veidlapas paraugu" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 155. nr.).
13.
Ja iesniegums Juridiskās palīdzības administrācijā iesniegts līdz 2018. gada 31. decembrim, pieprasītāja atbilstību juridiskās palīdzības saņemšanai izvērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.
13.1
Par derīgiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas jautājuma izlemšanai ir uzskatāmi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumi, kuri ir sagatavoti, izmantojot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma paraugu 2018.gada 18.decembra redakcijā, un iesniegti pirms 2024.gada 1.janvāra, bet līdz minētajam datumam nav izskatīti Juridiskās palīdzības administrācijā.
14.
Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 18. decembra
noteikumiem Nr.811
Iesniegums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu