21-TA-62
Klimata likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini:
Likumā lietoti šādi termini:
1)
klimata pārmaiņas – izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas balstoties uz izmaiņām zemeslodes atmosfērā, ko izraisa tiešas vai netiešas antropogēnās ietekmes, un kas pārsniedz dabīgās klimata svārstības salīdzināmos laika periodos;
2)
siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6) un slāpekļa trifluorīds (NF3);
3)
emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajām darbībām un avotiem;
4)
oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām;
5)
oglekļa dioksīda uztveršana – process, kurā tiek novērsta oglekļa dioksīda emitēšana atmosfērā pēc siltumnīcefekta gāzu emisijas radīšanas;
6)
klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajās darbībās un avotos, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai uztveršanu;
7)
klimatnoturība – sociālo, ekonomisko un vides sistēmu spēja pārvarēt klimata pārmaiņu radītos notikumus, tendences vai traucējumus, vienlaikus reaģējot vai reorganizējoties tādā veidā, lai saglabātu to būtiskās funkcijas, identitāti un struktūru, saglabājot pielāgošanās, mācīšanās un transformācijas spējas;
8)
pielāgošanās klimata pārmaiņām – piemērošanās faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei ar mērķi mazināt vai novērst kaitējumu un izmantot labvēlīgās iespējas, tādējādi veicinot virzību uz klimatnoturību;
9)
gada emisiju sadales apjoms – Eiropas Savienības dalībvalstij maksimālās pieļaujamās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā gadā no šā likuma 3. pielikuma I daļā minētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas Nr. 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – Regula Nr. 2018/842), 4. panta 3. punktu;
10)
globālais sasilšanas potenciāls – fluorētas siltumnīcefekta gāzes atmosfēras sasilšanas potenciāla attiecība pret oglekļa dioksīda atmosfēras sasilšanas potenciālu. Globālās sasilšanas potenciālu aprēķina kā viena kilograma gāzes sasilšanas potenciālu 100 gados attiecībā pret viena kilograma oglekļa dioksīda sasilšanas potenciālu;
11)
oglekļa dioksīda ekvivalents – metriskais rādītājs, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pamatojoties uz to globālās sasilšanas potenciālu. Oglekļa dioksīda ekvivalentu gāzei iegūst, reizinot gāzes tonnas ar saistīto gāzes globālās sasilšanas potenciālu;
12)
gada emisijas sadales vienība – atbilst vienai tonnai oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas veido gada emisiju sadales apjomu;
13)
piesaistes vienība – ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – Regula Nr. 2018/841) 4. pantu noteikts pārsnieguma piesaistījums dalībvalstī, vienāds ar vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta;
14)
apsaimniekota meža zemes elastības vienība – vienai tonnai oglekļa dioksīda ekvivalenta daļa no maksimālā kompensācijas apjoma, kas dalībvalstīm pieejams saskaņā ar elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi, kura noteikta Regulas Nr. 2018/841 VII pielikumā.
15)
Kioto vienības – noteiktā daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības, sertificētie emisiju samazinājumi, piesaistes vienības, ilglaicīgi sertificētie emisiju samazinājumi un pagaidu sertificētie emisiju samazinājumi Eiropas Komisijas 2013. gada 2. maija Regulas (ES) 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 280/2004/EK un lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas regulu Nr. 920/2010 un regulu Nr. 1193/2011 3. panta 12. punkta izpratnē;
16)
iekārta – stacionārā tehnoloģiskā vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 1. pielikumā minētās darbības, kā arī citas ar tām tehniski saistītas darbības, ja tās veiktas tajā paša teritorijā un ja tās var ietekmēt emisijas;
17)
degviela - visi naftas produkti, dabasgāze un biodegvielas, ko izmanto par motordegvielu vai kurināmo degvielu;
18)
kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā, izņemot kūdru;
19)
nodošana patēriņam - kā definēts likumā Par akcīzes nodokli 2. panta pirmajā trīs prim daļā;
20)
operators – fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisko funkcionēšanu;
21)
degvielas un kurināmā operators - jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot degvielu un kurināmā galapatērētājus, kas atbilst šiem nosacījumiem:
a) ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi vai ir dabasgāzes tirgotājs un maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu vai kurināmo, vai citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu vai kurināmo šā likuma 4. pielikumā minētajām darbībām;
b) realizē patēriņam Latvijā ogles, kūdru vai cita veida produktus, kas tiek izmantoti par degvielu vai kurināmo, kas nav apliekami ar akcīzes nodokli saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu;
a) ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi vai ir dabasgāzes tirgotājs un maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu vai kurināmo, vai citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu vai kurināmo šā likuma 4. pielikumā minētajām darbībām;
b) realizē patēriņam Latvijā ogles, kūdru vai cita veida produktus, kas tiek izmantoti par degvielu vai kurināmo, kas nav apliekami ar akcīzes nodokli saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu;
22)
gaisa kuģa operators – fiziska vai juridiska persona, kas veic gaisa pārvadājumus un ekspluatē gaisa kuģi laikā, kad tas veic šā likuma 2. pielikumā noteikto aviācijas darbību, vai arī, ja šī persona nav zināma vai gaisa kuģa īpašnieks to nav norādījis, – gaisakuģa īpašnieks;
23)
komerciāls gaisa transporta operators – operators, kas par atlīdzību sniedz regulārus vai neregulārus gaisa transporta pakalpojumus, veicot pasažieru, kravas vai pasta sūtījumu pārvadājumus;
24)
aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme – ietekme uz klimatu, ko rada degvielas sadegšanā emitētie slāpekļa oksīdi, kvēpu daļiņas un oksidēti sēra savienojumi, un ietekme, ko rada ūdens tvaiks, tostarp kondensācijas takas, ko emitē gaisakuģis, kurš veic kādu no 2. pielikumā minētajām aviācijas darbībām;
25)
kuģošanas sabiedrība – kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, vadītājs vai berbouta fraktētājs, kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, šādu atbildību uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Regula (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu I pielikumā;
26)
piestāšanas osta – osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, vai osta, kurā piestāj atkrastes kuģis, lai mainītu apkalpi, piestāj vienīgi ar mērķi ir uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt kuģa, kas nav atkrastes kuģis, apkalpi, ieiet dokā vai veikt remontu kuģim, tā iekārtām vai abiem un osta, kurā kuģis piestāj, jo kuģim ir vajadzīga palīdzība vai tas ir briesmās, piestāj, lai veiktu pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostām, piestāj ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām, un netiek pieļauta konteinerkuģu piestāšana blakus esošā konteineru pārkraušanas ostā, kuru sarakstu Eiropas Komisija publicē un atjaunina ik pēc diviem gadiem;
27)
reiss – reiss, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulas (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK 3. panta c) punktā;
28)
siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja – administratīvs akts, kas atļauj veikt kādu no šā likuma 1. pielikumā minētajām darbībām, vai nodot degvielu vai kurināmo patēriņam šā likuma 4. pielikuma II daļas 1. punktā minētajām darbībām, ar nosacījumu ka darbības veicējs vai tā daļa funkcionē atbilstoši vides aizsardzību un nodokļus regulējošos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām;
29)
emisijas kvota – pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;
30)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības – operatora, degvielas un kurināmā operatora vai gaisa kuģa operatora veiktās šā likuma 1. un 2. pielikumā minētās darbības un degvielas un kurināmo patēriņam 4. pielikuma 1. punktā minētās darbības;
31)
emisijas kvotu izsolīšana – emisijas kvotu realizēšana primārajā tirgū atbilstoši Eiropas Komisijas 2010. gada 12. novembra Regulai Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - Direktīva Nr. 2003/87/EK);
32)
verificētājs – Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3. panta 3. punktā definētais tiesību subjekts;
33)
klimata pārmaiņu finanšu instruments – valsts budžeta programma, kurā līdzekļi iegūti, pārdodot valstij piederošās noteiktā daudzuma vienības Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – Konvencija) Kioto protokola 17. pantā noteiktajā kārtībā, un izmantoti saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;
34)
oglekļa dioksīda lietošana– process, kurā uztvertais oglekļa dioksīds tiek lietots kā izejviela rūpnieciskās produkcijas vai energoresursu ražošanā;
35)
oglekļa dioksīda plūsma – vielu plūsma, kas rodas oglekļa dioksīda uztveršanas procesos;
36)
oglekļa dioksīda uzglabāšana – oglekļa dioksīda plūsmu īslaicīga uzglabāšana speciāli piemērotās un aprīkotās vietās;
37)
oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana – oglekļa dioksīda plūsmu iesūknēšana ģeoloģiskajās struktūrās, nodrošinot to pilnīgu un pastāvīgu ietveršanu;
38)
oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšanas vieta – noteikta tilpuma apgabals ģeoloģiskā struktūrā, ko izmanto oglekļa dioksīda ģeoloģiskajai noglabāšanai, un ar to saistītā virsma un iesūknēšanas iekārtas;
39)
oglekļa dioksīda ķīmiska piesaiste produktā – oglekļa dioksīda pastāvīga ķīmiska piesaiste produktā, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju nenokļūšanu atmosfērā produkta ierastas lietošanas laikā, tostarp pēc jebkura ierastā produkta pārstrādes vai noglabāšanas procesa, kas notiek pēc produkta lietošanas laika beigām.
2.
pants.
3.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
IInodaļaSiltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana
4.
pants.
Klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2028. gada 1. decembrim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem, sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra (ES) Regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1999) 15. pantā noteikto attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk – stratēģija), kurā noteikti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķi turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem. Ministru kabinets līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem, apstiprina stratēģiju.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija stratēģiju atjaunina, ja ir konstatēts, ka tajā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla. Atjaunoto stratēģiju apstiprina Ministru kabinets.
(3)
Pēc tam, kad Ministru kabinets apstiprina stratēģiju vai atjaunoto stratēģiju, Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijai.
5.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšana sektoriem un to izpilde
(1)
Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadā ir kopumā par 17% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas šādos sektoros, balstoties uz likuma 3. pielikumā definētajiem avotiem:
1)
enerģētika, izņemot šā likuma 1. pielikumā noteiktās darbības;
2)
transports;
3)
rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, izņemot šā likuma 1. pielikumā noteiktās darbības;
4)
lauksaimniecība;
5)
atkritumu apsaimniekošana;
(2)
Latvijas oglekļa dioksīda piesaistes mērķus, 2021.-2025.gadam un 2030. gadam zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā nosaka un to izpildi veic, balstoties uz likuma 3. pielikumā definētajām uzskaites un ziņošanas kategorijām.
(3)
Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildei, šā panta pirmajā daļā minētiem sektoriem mērķi 2030. gadam tiek izteikti procentos pret 2005. gada konkrētā sektora emisiju apjomu un kopā ar finanšu avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālā enerģētikas un klimata plānā, ņemot vēra, ka sektorālie mērķi nedrīkst uzrādīt emisiju pieaugumu (nedrīkst būt lielāks nekā 0% pret 2005. gadu).
(4)
Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpildei, šā panta otrajā daļā minētajam sektoram mērķi 2021.-2025.gadam un 2030. gadam tiek izteikti atbilstoši Regulai Nr. 2018/841 un kopā ar finanšu avotiem tā sasniegšanai tiek noteikti Nacionālā enerģētikas un klimata plānā.
(5)
Politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildei nodrošina šādas ministrijas:
1)
enerģētikā - koordinējošā ministrija: Klimata un enerģētikas ministrija; sadarbības ministrijas: Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija;
2)
transportā - koordinējošā ministrija: Satiksmes ministrija; sadarbības ministrijas: Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija;
3)
rūpnieciskajos procesos un produktu ražošanā - koordinējošā ministrija: Ekonomikas ministrija; sadarbības ministrijas: Klimata un enerģētikas ministrija; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
4)
lauksaimniecībā - koordinējošā ministrija: Zemkopības ministrija; sadarbības ministrijas: Ekonomikas ministrija; Klimata un enerģētikas ministrija; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
5)
zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā - koordinējošā ministrija: Zemkopības ministrija; sadarbības ministrijas: Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
6)
atkritumu apsaimniekošanā - koordinējošā ministrija: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija; sadarbības ministrijas: Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija.
(6)
Lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi, koordinējošās ministrijas sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām, atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam:
1)
identificē un ietver pasākumus Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā;
2)
identificē finansējumu šo pasākumu īstenošanai savas kompetences ietvaros;
3)
veicina pasākumu īstenošanu;
4)
izvērtē īstenoto pasākumu efektivitāti.
6.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes monitorings, kontrole un ziņošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija saskaņā ar Regulu Nr. 2018/1999 un Konvencijas 4. un 12. pantu, Konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 1/CP.24 un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju un Ministru kabineta noteiktās institūcijas:
1)
veic siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu šā likuma 1., 2. un 3. pielikumā minētajiem avotiem un uzskaites kategorijām;
2)
sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam ikgadējus un periodiskus datus, informāciju un ziņojumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaisti.
(2)
Lai nodrošinātu ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju nacionālo prognožu sagatavošanu, klimata politikas ietekmes novērtēšanu un to ziņošanu atbilstoši Konvencijai, tās Parīzes nolīguma un Eiropas Savienības tiesību aktu ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar šā panta pirmajā daļā minētajām ministrijām un Ministru kabineta noteiktajām institūcijām izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu nacionālo siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai.
(3)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēma, prognožu sistēma un sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu izpildi;
2)
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēma siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai, un šā panta otrajā daļā minēto institūciju atbildības un pienākumus;
3)
metodiku vienota siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķina veikšanai, novērtējot pasākumu un projektu ietekmi uz klimata pārmaiņām (izņemot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto emisiju apjoma monitoringam un šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu).
7.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildes nodrošinājums
(1)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildei ir izmantojamas Latvijai vai citām ES valstīm piešķirtās gada emisijas sadales vienības Regulas Nr. 2018/842 5. un 7. pantā noteiktajos gadījumos, piesaistes vienības, kā arī apsaimniekotas meža zemes elastības vienības Regulas Nr. 2018/841 13. pantā noteiktajos gadījumos.
(2)
Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas stratēģiju rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam, kā arī atjauninātas stratēģijas turpmākajiem saistību izpildes periodiem, ņemot vērā saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas, mežsaimniecības mērķus. Katram saistību izpildes desmit gadu periodam stratēģiju izstrādā ne vēlāk, kā līdz gada beigām, kad tiek nodotas gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības par pēdējo iepriekšējā saistību perioda atbilstības gadu.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 31. decembrim sagatavo un klimata un enerģētikas ministrs iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par kopējo un Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto sektoru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora noteikto saistību izpildi un Latvijas iespējām un nepieciešamību veikt darījumus un darbības ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām, uz kura pamata Ministru kabinets pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar Latvijas īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām. Informatīvajā ziņojumā iekļauj saistību izpildes izvērtējumu, un, ja nepieciešams, priekšlikumus par izmaksu efektīviem, sociālekonomiski izvērtētiem, papildu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora noteikto uzskaites kategoriju saistību izpildei, kā arī, ja nepieciešamos, priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu.
(5)
Latvijai Republikai ir tiesības pārdot Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nav izmantotas vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, vai pirkt gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi.
(6)
Klimata un enerģētikas ministrija veic pārrunas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par darījumiem ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām, un nepieciešamības gadījumā sagatavo līguma projektu. Līguma projektā par darījumu ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām iekļaujami nosacījumi ar pārdodamo gada emisijas un piesaistes vienību skaitu, cenu, finansējuma avotu un maksāšanas kārtību.
(7)
Ministru kabinets apstiprina līguma projektu par darījumu ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām.
(8)
Finanšu līdzekļus, kas iegūti no darījumiem ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām, ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai un izlieto atbilstoši šā likuma 37. pantā minētajiem mērķiem emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
IIInodaļaPielāgošanās klimata pārmaiņām
8.
pants.
Latvijas ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokuments
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2030. gada 1. decembrim, un turpmāk ik pēc 10 gadiem, sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija (ES) Regulas 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 5. panta 4. punktā noteikto ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk - plānošanas dokuments) desmit gadu perspektīvā. Ministru kabinets līdz 2031. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem, apstiprina plānošanas dokumentu.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija plānošanas dokumentu atjaunina, ja ir konstatēts, ka plānošanas dokumentā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla. Atjaunoto plānošanas dokumentu apstiprina Ministru kabinets.
9.
pants.
Latvijas pielāgošanas klimata pārmaiņām mērķu integrācija sektoros un to izpilde
(1)
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, kā arī atvasinātās publiskās personas, integrē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas mērķus un pasākumus sektoru politikās un nodrošina to īstenošanu.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu īstenošanu saskaņā ar plānošanas dokumentu.
10.
pants.
Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings, prognozes un ziņošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija koordinē Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” darbības Latvijas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanā un prognozēšanā atbilstoši Regulas Nr. 2018/1999 19. panta 1. punktam un VIII pielikuma 1. daļai.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2026. gada 1. janvārim un vēlāk vismaz katrus 10 gadus izstrādā un atjauno klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumus, kas nepieciešami plānošanas dokumenta izstrādē vai atjaunināšanā.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo, saskaņo un iesniedz Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam ziņojumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī nosaka kārtību, kā nozaru ministrijas un citas iesaistītās iestādes un atvasinātās publiskās personas ziņo par klimata pārmaiņu ietekmēm un pielāgošanos klimata pārmaiņām Klimata un enerģētikas ministrijai.
IVnodaļaEiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
11.
pants.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības veikšanai nosacījumi
Operators, gaisa kuģa operators un kuģošanas sabiedrība, kura veic šā likuma 1. un 2. pielikumā minētās darbības, vai degvielas un kurināmā operators, kurš nodod patēriņam degvielu un kurināmo likuma 4. pielikuma 1. punktā minētām darbībām, izpilda šādas prasības:
1)
veicina pasākumu īstenošanu ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;
2)
veic darbības datu un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu;
3)
nodrošina šajā likumā noteikto obligāto prasību izpildi par emisijas kvotu nodošanu;
4)
izlieto finanšu līdzekļus no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām saskaņā ar šā likuma 24. pantā noteiktajiem nosacījumiem;
5)
sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai un citām valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, izņemot to informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav publicējama. Šis nosacījums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām.
12.
pants.
Operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
(1)
Iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 1. pielikumā minētās darbības, operators saņem siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.
(2)
Ja operatoram nav izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt veikt šā likuma 1. pielikumā minētās darbības.
(3)
Šā likuma 1. pielikumā minētās robežvērtības ir attiecināmas uz ražošanas jaudu vai produkciju. Operators, kurš veic vairākas šā likuma 1. pielikumā minētās darbības vienā iekārtā, šādu darbību jaudas summē.
(4)
Ja šā likuma 1. pielikumā minētās darbības ražošanas jaudas robežvērtības kādā iekārtā tiek pārsniegtas, ņemto vērā šā pielikuma pirmajā daļā minētos nosacījumus, siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietver visas tehniskās vienības, kurās tiek sadedzināts kurināmais, izņemot tehniskās vienības bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu sadedzināšanai.
(5)
Ja tehniskajā vienībā tiek veikta darbība, kurai robežvērtība nav izteikta kā kopējā nominālā ievadītā siltumspēja, lai konstatētu iekārtas iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, šīs darbības robežvērtībai tiek noteikta prioritāte.
(6)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauj iekārtas vai iekārtu daļas, kuras izmanto jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei.
(7)
Ja Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautas kurināmā sadedzināšanas iekārtas tehnisko vienību kopējā nominālā ievadītā siltumspēja vairs nesasniedz 20 megavatus ražošanas procesu izmaiņu rezultātā, kas veiktas lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, attiecīgās iekārtas operators var nolemt saglabāt dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā līdz esošā 13. panta ceturtajā daļā minētā perioda piecu gadu cikla beigām vai līdz nākamā piecu gadu cikla beigām.
(8)
Klimata un enerģētikas ministrija paziņo Eiropas Komisijai par izmaiņām sarakstā, kas iesniegts Eiropas Komisijai saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu.
13.
pants.
Degvielas un kurināmā operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, transporta un papildu sektoros
(1)
Degvielas un kurināmā operators, kurš pieder kādai šā likuma 4. pielikumā minētai kategorijai un nodod kurināmo patēriņam vienai vai vairākām šā pielikuma 1. punktā minētajām darbībām, Valsts vides dienestā saņem siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju sākot ar 2025. gada 1. janvāri.
(2)
Ja degvielas un kurināmā operatoram sākot ar 2025. gada 1. janvāri nav izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja un apstiprināts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plāns, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt nodot degvielu un kurināmo patēriņam šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētām darbībām.
(3)
Degvielas un kurināmā operatora pienākums ir regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju atļaujas izsniedzējam un kontroles institūcijām.
(4)
Lai uzsāktu vai turpinātu darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbību, degvielas un kurināmā operators vai gaisa kuģa operators sagatavo tā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu. Operators iesniedz to apstiprināšanai Valsts vides dienestam.
(5)
Degvielas un kurināmā operators, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piešķirta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja sākot ar 2025. gada 1. janvāri, līdz 2025. gada 30. martam iesniedz Valsts vides dienestam ziņojumu par 2024. gada siltumnīcefekta gāzu emisijām.
(6)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju dati un monitoringa pārskats ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un kontroles institūcijām.
(7)
No 2028. gada 1. janvāra degvielas un kurināmā operators līdz katra gada 31. maijam nodod tādu kvotu apjomu, kas ir vienāds ar degvielas un kurināmā operatora kopējām emisijām, kuras atbilst patēriņam nodotajiem degvielas un kurināmā daudzumiem iepriekšējā kalendārajā gadā un atbilst šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētai darbībai.
(8)
Sākot ar 2026. gadu degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 15. aprīlim sagatavo un nodrošina verificēšanu ikgadējam emisiju ziņojumam par veiktajām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbībām un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendārā gadā.
(9)
Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz verificētus šā panta astotā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumus Valsts vides dienestā to izvērtēšanai un lēmuma par iesniegto ziņojumu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanai.
(10)
Degvielas un kurināmā operatoram, kuram šā panta astotā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 31. aprīlim nav apstiprināts vai ir atzīts par neatbilstošu, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Minētos darījumus veic pēc šī ziņojuma apstiprināšanas.
(11)
Valsts vides dienests un Klimata un enerģētikas ministrija pārbauda un apstiprina šā panta astotajā daļā minēto ziņojumu;
(12)
Laika periodā no 2028. gada līdz 2030. gadam katrs degvielas un kurināmā operators ziņo par to izmaksu vidējo daļu, kuras saistītas ar emisijas kvotu nodošanu saskaņā ar šā panta septīto daļu un kuras degvielas un kurināmā operators ir pārnesis uz patērētājiem par iepriekšējo gadu.
(14)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
tiek sagatavota, izsniegta, grozīta un atcelta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbības veikšanai;
2)
degvielas un kurināmā operatori veic monitoringu un ziņošanu par patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumiem, ko nodod patēriņam sadedzināšanai šā likuma 4. pielikuma 1. punkta minētajās darbībās;
3)
degvielas un kurināmā operatori ierobežo, veic monitoringu un verifikāciju dubultās emisijas uzskaites gadījumiem, ja patēriņam nodotā degviela vai kurināmais izmantots darbībām, kuras ir minētas šā likuma 1. pielikumā, vai nav ietvertas šā likuma 4. pielikuma 1. punktā.
4)
notiek kompensāciju piemērošana 3) punktā minētās dubultās emisijas uzskaites gadījumos.
14.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšana, grozīšana un atcelšana operatoriem
(1)
Operators, veicot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības, ievēro siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteiktos monitoringa nosacījumus un prasības.
(2)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju iekārtas darbībai izsniedz, groza un atceļ Valsts vides dienests.
(3)
Operators informē Valsts vides dienestu par visām plānotajām izmaiņām, kas skar iekārtas būtību, darbību, paplašināšanu vai jaudas samazināšanu, kā rezultātā ir nepieciešams veikt grozījumus operatoram izsniegtajā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā.
(4)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedz katram Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas periodam:
1)
ceturtais periods – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;
2)
piektais un turpmākie periodi – 10 kalendāra gadi, sākot ar 2031. gada 1. janvāri.
(5)
Šā panta ceturtās daļas 1) punktā noteiktajā perioda pirmajā piecu gadu posmā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju var saņemt arī par darbībām, kuru robežvērtības nepārsniedz šā likuma 1. pielikumā minēto darbību robežvērtības.
(6)
Valsts vides dienests siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus saskaņo ar attiecīgās iekārtas tiesību aktos piesārņojošo darbību jomā noteiktajā kārtībā izsniegtas A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem.
(7)
Operators ievēro siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteiktos monitoringa nosacījumus un prasības.
(8)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā tiek sagatavota, izsniegta, grozīta un atcelta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības veikšanai;
2)
iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai iekļaujamo informāciju.
15.
pants.
Valsts nodeva par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju
Par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka nodevas maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus.
16.
pants.
Gaisa kuģu operatoru Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības
(1)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj tos gaisa kuģa operatora lidojumus, kas veikti no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts teritorijā, un kas norādīti šā likuma 2. pielikumā.
(2)
Latvijas Republika ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts, ja:
1)
gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, kuru izdevusi Latvijas Republika saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (turpmāk – Regula 1008/2008);
2)
gaisa kuģa operatoram nav spēkā esoša Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts saskaņā ar Regulu 1008/2008 izsniegta darbības licence un Latvijas Republika ir dalībvalsts ar lielāko aprēķināto aviācijas emisiju daudzumu lidojumos, ko veicis attiecīgais gaisa kuģa operators bāzes gadā (kalendārais gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī, vai gaisa kuģa operatora darbības pirmais kalendārais gads tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri aviācijas darbības sākuši pēc 2006. gada 1. janvāra).
17.
pants.
Operatoru un gaisa kuģu operatoru veiktais monitorings un ziņojumi
(1)
Operatora un gaisa kuģa operatora pienākums ir regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju kompetentajām iestādēm.
(2)
Lai uzsāktu vai turpinātu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību, operators vai gaisa kuģa operators sagatavo Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības un to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu. Operators iesniedz to apstiprināšanai Valsts vides dienestam, savukārt gaisa kuģa operators iesniedz to apstiprināšanai valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).
(3)
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri gaisa kuģa operators veic gaisa kuģu veikto lidojumu ietekmes, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām, monitoringu.
(4)
Ja gaisa kuģa operatoram nav apstiprināts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plāns, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt veikt Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības.
(5)
Monitoringa dati un monitoringa pārskats ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.
(6)
Operators un gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15. martam sagatavo un nodrošina verificēšanu šādiem ziņojumiem:
1)
ikgadējam emisiju ziņojumam par veiktajām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībām un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendārā gadā;
2)
par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām.
(7)
Operators katru gadu līdz 15. martam, ņemot vērā šā panta otrajā daļā minēto monitoringa plānu un ikgadējo datu monitoringa rezultātus, sagatavo ikgadējo darbības līmeņa ziņojumu par iekārtas iepriekšējā gada darbības datiem.
(9)
Gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15. martam iesniedz verificētus šā panta sestajā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumus Civilās aviācijas aģentūrā to izvērtēšanai un lēmuma par ziņojumu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanai.
(11)
Gaisa kuģa operatoram, kura šā panta sestajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 31. martam nav apstiprināts vai ir atzīts par neatbilstošu, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Minētos darījumus veic pēc ziņojuma apstiprināšanas.
(12)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, un sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisiju un darbības līmeņa ziņojumu, kā arī informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām;
2)
Valsts vides dienests un Klimata un enerģētikas ministrija pārbauda un apstiprina 1) punktā minētos ziņojumus;
3)
gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, izstrādā emisijas monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisijas ziņojumu, kā arī sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām;
4)
gaisa kuģa operators veic monitoringu, iesniedz informāciju Civilās aviācijas aģentūrai un pārbauda aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām;
6)
verificētāji nodrošina būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu.
18.
pants.
Jūras transporta Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības
(1)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir piemērojama kuģiem, kuru bruto tilpība ir virs 5000 tonnām.
(2)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kvotu sadali un nodošanas prasību piemērošanu attiecībā uz jūras transporta darbībām piemēro piecdesmit procentiem (50 %) emisiju, ko rada kuģi, kuri iziet no kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas un ierodas piestāšanas ostā, kas nav nevienas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā, piecdesmit procentiem (50 %) emisiju, ko rada kuģi, kuri kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no piestāšanas ostas, kas nav nevienas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā, simts procentiem (100 %) emisiju no kuģiem, kas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas, un simts procentiem (100%) emisiju no kuģiem, kas atrodas kādas Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā.
(3)
Latvijas Republika ir kuģošanas sabiedrības administrējošā dalībvalsts, ja:
1)
kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta Latvijā;
2)
pēdējo četru gadu laikā kuģošanas sabiedrības kuģi ir visbiežāk piestājuši Latvijā veicot reisus, kas atbilst šī panta otrajā daļā minētajiem reisiem;
3)
kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī un tās kuģi iepriekšējos četros monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, uz kuriem attiecas šī panta pirmajā daļā izklāstītā darbības joma, un kuģošanas sabiedrības kuģis ir uzsācis vai pabeidzis savu pirmo reisu Latvijā, uz kuru attiecas šī panta pirmajā daļā izklāstītā darbības joma.
(4)
Gadījumos, kad saskaņā ar līgumisku vienošanos galīgo atbildību par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju, vai abiem uzņemas nevis kuģošanas sabiedrība, bet cits subjekts, kuģošanas sabiedrība ir tiesīga no attiecīgā subjekta saņemt atlīdzību par izmaksām, ko rada kvotu nodošana.
19.
pants.
Jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitorings un ziņojumi
(1)
Kuģošanas sabiedrība katru gadu veic siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniedz informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk - Regula (ES) 2015/757) un šajā pantā noteiktajā kārtībā Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam.
(2)
Kuģošanas sabiedrība, kuras administrējošā valsts ir Latvija, par katru tās pārziņā esošo kuģi sagatavo un līdz 30. aprīlim un no 2025.gada līdz 31.martam Regulā (ES) 2015/757 noteiktajā formātā un kārtībā iesniedz Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam pārbaudītu ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecībā uz visu iepriekšējā gada ziņošanas laikposmu.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija un Valsts vides dienests savas kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē Regulas (ES) 2015/757 kuģošanas sabiedrībai noteikto prasību izpildi.
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots, pārbaudīts un iesniegts ziņojums par jūras transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām, kādā tiek akreditēts pārbaudes veicējs, kā arī notiek informācijas aprite.
20.
pants.
Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu saraksts bezmaksas kvotu sadalei
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu katram šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētajam Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas desmit gadu perioda piecu gadu ciklam.
(2)
Iekārtu sarakstā ietver iekārtas, kurām ir iesniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Iekārtu sarakstā tiek iekļauta informācija par iekārtu darbībām, siltuma un gāzu pārvadi, elektroenerģijas ražošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijām apakšiekārtu līmenī iepriekšējos secīgos piecos kalendārajos gados pirms iekārtu saraksta iesniegšanas Eiropas Komisijā. Iekārtu sarakstā nosaka ikgadējo bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu operatoriem.
(3)
Iekārtu sarakstu izstrādā atbilstoši Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Regulas (ES) 2019/331, ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (turpmāk – Regula 2019/331) prasībām.
(4)
Lai sagatavotu iekārtu sarakstu katram šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā 10 gadu perioda piecu gadu ciklam, operators atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas pieprasījumam un Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā iesniedz Valsts vides dienestam pilnīgu un verificētu informāciju un datus, kas nepieciešami, lai noteiktu bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma apjomu attiecīgajai iekārtai.
(5)
Valsts vides dienests pieņem lēmumu par iesniegtās informācijas apstiprināšanu. Informāciju pārbauda un apstiprina, ievērojot prasības, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/331 un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(6)
Valsts vides dienests nodrošina apstiprinātās informācijas iesniegšanu Klimata un enerģētikas ministrijai.
(7)
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina Ministru kabinetā apstiprinātā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu saraksta iesniegšanu Eiropas Komisijā ik pēc pieciem gadiem.
(8)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
operatori sagatavo un iesniedz informāciju iekārtu saraksta izstrādei;
2)
operatori, kuriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 8. pantu ir pienākums veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu, iesniedz informāciju par audita ziņojuma vai sertificētās energopārvaldības sistēmas ieteikumu īstenošanu;
3)
operatori iesniedz klimatneitralitātes plānu iekārtas darbībām;
4)
sadalāmas bezmaksas emisijas kvotas iekārtām nozarēs un apakšnozarēs, ciktāl tos aptver pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, kā noteikts Eiropas Padomes un Parlamenta 2023. gada 10. maija Regulā (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu;
5)
tiek izstrādāts iekārtu saraksts un tiek aprēķināts operatoram bez maksas piešķiramais emisijas kvotu apjoms un tiek nodrošināta šo bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana un atgriešana;
6)
tiek aprēķināts gaisa kuģa operatoram bez maksas piešķiramais emisijas kvotu apjoms, tiek nodrošināta emisijas kvotu piešķiršana un atgriešana;
7)
apstiprina Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu katra šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu perioda piecu gadu ciklam;
8)
Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par operatora bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma atcelšanu un iekārtas izslēgšanu no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;
9)
notiek informācijas apmaiņa Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros – tiek iesniegti iesniegumi bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai un tiek iesniegta informācija Eiropas Komisijai.
21.
pants.
Aviācijas kvotu sadales tabula un aviācijas bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana
(1)
Ikviens gaisa kuģu operators, kuram administrējošā dalībvalsts ir Latvija un tas veic šā likuma 15. panta otrajā daļā minētos lidojumus, var pieteikties uz bezmaksas emisijas kvotu sadali.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu par aviācijas kvotu sadales tabulu un tās grozījumiem, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģu operatoram, kam administrējošā dalībvalsts ir Latvija, ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija Klimata un enerģētikas ministrijai paziņojusi par Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par aviācijas kvotu sadales tabulu vai tās grozījumiem.
(3)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” katru gadu līdz 30. jūnijam emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa gaisa kuģa operatoru kontiem un valsts kontu emisijas kvotu izsolēm, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto aviācijas kvotu sadales tabulu, Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā.
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
gaisa kuģa operatoru sagatavo un Civilās aviācijas aģentūrā iesniedz informāciju, aviācijas kvotu sadales tabulas izstrādei;
2)
nosaka emisijas kvotu daudzumu visiem gaisa kuģu operatoriem;
3)
tiek nodrošināta gaisa kuģu operatoru bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana un atgriešana;
22.
pants.
Bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana operatoriem
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija, ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu un tā grozījumus, Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un izvērtējot sabiedrības sniegto viedokli, pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstā iekļautajam operatoram, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija Klimata un enerģētikas ministrijai paziņojusi par Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par iekārtu sarakstu vai tā grozījumiem.
(2)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” katru gadu līdz 30. jūnijam emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem un valsts kontu emisijas kvotu izsolēm, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
jaunas iekārtas operators sagatavo un iesniedz iesniegumu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai;
2)
groza iekārtas operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjomu un pieņem lēmumus par šīm izmaiņām.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai emisijas kvotu piešķīruma grozīšanu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā norādītajā kārtībā Klimata un enerģētikas ministrijā.
23.
pants.
Darbības ar emisijas kvotām
(1)
Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona (turpmāk – persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem to pārskaitīt citai personai un veikt citas Eiropas Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētajā regulā Nr. 2019/1122, ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK noteiktās darbības ar emisijas kvotām.
(2)
Emisijas kvotas derīgums ir atkarīgs no tās izdošanas perioda:
1)
no 2013. gada 1. janvāra izdotās emisijas kvotas ir bez beigu termiņa;
2)
šā likuma 13. panta ceturtajā daļā noteikto periodu laikā izdotās emisijas kvotas ir bez beigu termiņa, un tām tiek norādīts kurā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas desmit gadu periodā tās tikušas izdotas. Šīs emisijas kvotas ir derīgas emisijas kvotu nodošanai par to emisiju apjomu, kas radīts sākot no minētā perioda pirmā gada.
(3)
Emisijas kvotu nodošanai Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija.
(4)
Operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība katru gadu līdz 31. martam emisijas vienību reģistrā ievada datus par iekārtas, gaisa kuģa vai kuģošanas sabiedrības emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu iepriekšējā kalendārajā gadā, un līdz 30. septembrim nodod emisijas kvotas, kas atbilst ievadītajam emisiju datu apjomam, pārskaitot tās no sava konta emisijas vienību reģistrā uz Eiropas Savienības emisijas kvotu dzēšanas kontu un vienlaikus nodrošinot šo emisijas kvotu dzēšanu emisijas vienību reģistrā.
(5)
Pienākums nodot kvotas neattiecas uz oglekļa dioksīda apjomu, kurš ir uztverts un transportēts ģeoloģiskai noglabāšanai, vai ķīmiski piesaistīts produktā.
(6)
Pēc emisijas kvotu īpašnieka pieprasījuma Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kā valsts administrators, emisijas vienību reģistrā dzēš attiecīgo emisijas kvotu daudzumu.
24.
pants.
Finanšu līdzekļu no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām izlietojums
(1)
Bez maksas piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti veic atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
(2)
Operators vai gaisa kuģa operators, kas gūst finanšu līdzekļus no darījumiem ar tām piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, attiecīgos finanšu līdzekļus izlieto, lai kompensētu iepriekš veiktos vai plānotos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas pasākumus, to skaitā šādus pasākumus:
1)
savā darbībā izmantotās iekārtas vai tās daļu nomaiņa, lai šajā iekārtā būtu iespējams izmantot atjaunīgos energoresursus, elektroenerģiju vai tādus izejmateriālus, kuri samazina attiecīgā operatora siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;
2)
savai darbībai izmantotā gaisa kuģa uzlabošana vai gaisa kuģa nomaiņa ar efektīvāku gaisa kuģi, tai skaitā tādu, kurā iespējams izmantot degvielu, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem;
3)
savā darbībā izmantotās iekārtas vai ēkas energoefektivitātes uzlabošana;
4)
savā darbībā izmantotās siltumapgādes un elektroapgādes sistēmu un galapatērētāju energoefektivitātes uzlabošana;
5)
jaunas atjaunīgus energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšana un izmantošana, lai samazinātu valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;
6)
dabā balstītu risinājumu īstenošana klimata mērķu sasniegšanai.
(3)
Atbilstoši pieprasījumam, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas, un meteoroloģijas centrs” sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai informāciju par operatora un gaisa kuģa operatora veiktajiem darījumiem ar emisijas kvotām, kas nav šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minētā emisijas kvotu nodošana.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrija šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minēto Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas desmit gadu periodu piecu gadu ciklu beigās, ņemot vērā operatora un gaisa kuģa operatora sniegto informāciju, pārbauda operatora un gaisa kuģa operatora veiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus, kuri finansēti no operatora un gaisa kuģa operatora finanšu līdzekļiem, kas gūti no darījumiem ar tiem bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, un šo finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma nosacījumiem.
(5)
Ja pēc šā panta ceturtajā daļā minētās pārbaudes tiek konstatēts, ka finanšu līdzekļi nav izmantoti atbilstoši šā likuma nosacījumiem, Klimata un enerģētikas ministrija var pieņemt lēmumu par operatora un gaisa kuģa operatora pienākumus trīs gadu laikā veikts šā panta otrajā daļā minētos pasākumus.
(6)
Ja šā panta piektajā daļā minētais lēmums netiek izpildīts, Klimata un enerģētikas ministrija var pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu, kas gūti no operatoru un gaisa kuģa operatoru darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, atgriešanu.
(7)
Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus operators un gaisa kuģa operators var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(8)
Šajā pantā noteiktās prasības par finanšu līdzekļu, kas gūti no darījumiem izmantošanu attiecināmas arī uz operatoru un gaisa kuģa operatoru, kurš izstājas no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.
25.
pants.
Emisijas vienību reģistrs
(1)
Emisijas vienību reģistrā uzskaita emisijas kvotas, gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības, apsaimniekotās meža zemes elastības vienības, Kioto vienības un vienības Parīzes nolīguma ietvaros, un veic to pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas, atcelšanas un dzēšanas procedūras. Tajā tiek reģistrēta informācija par elektroniskajos kontos turēto emisijas kvotu īpašumtiesībām.
(2)
Latvijas valsts kontu, Latvijas operatoru kontu, Latvijas gaisa kuģu operatoru kontu un Latvijas jurisdikcijā esošo emisijas vienību reģistra kontu administrēšanu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administrators.
(3)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kā valsts administrators, nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(4)
Ministru kabinets:
1)
nosaka kārtību, kādā:
a)
veic darbības emisijas vienību reģistrā, tai skaitā darbības ar emisijas vienību reģistra kontiem, darbības ar emisijas kvotām un Kioto vienībām, kā arī nosaka konta turētāju, konta pilnvaroto pārstāvi vai papildu pilnvaroto pārstāvi,
b)
veic pārraudzību darbībām emisijas vienību reģistrā un piekļuvi emisijas vienību reģistram, kā arī sadarbību ar citām iestādēm uzraudzības un kontroles nodrošināšanai,
c)
sniedz informāciju citām iestādēm un sabiedrībai ar darbībām emisijas vienību reģistrā, tai skaitā par veiktajiem pārskaitījumiem,
d)
aprēķina un saskaņo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kā valsts administratora, pakalpojuma maksu par emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrēšanu,
e)
veic darbības ar gada emisijas sadales vienībām emisijas vienību reģistrā un nodrošina Latvijas atbilstību ikgadējā emisiju sadales apjoma saistību izpildei,
f)
veic darbības ar piesaistes vienībām un apsaimniekotās meža zemes elastības vienībām emisijas vienību reģistrā un nodrošina Latvijas atbilstību zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības mērķu izpildei.
2)
apstiprina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kā valsts administratora, maksas pakalpojumu cenrādi.
26.
pants.
Emisijas kvotu nodošanas saistību neizpilde
(1)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 10. oktobrim apkopo informāciju par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām, kuri paredzētajā termiņā nav veikuši šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu vai nav nodevuši emisijas kvotas noteiktajā apjomā. Balstoties uz apkopoto informāciju, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” no operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām pieprasa rakstveida paskaidrojumus. Rakstveida paskaidrojumi jāsniedz 15 darbdienu laikā.
(2)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" līdz 1. decembrim pēc šā panta pirmajā daļā minētā paskaidrojuma saņemšanas:
1)
informē Valsts vides dienestu par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem vai kuģošanas sabiedrībām, kuri paredzētajā termiņā nav nodevuši emisijas kvotas vai nav nodevuši tās noteiktajā apjomā, kā arī norāda katra operatora gaisa kuģa operatora vai kuģošanas sabiedrības nenodoto emisijas kvotu skaitu;
2)
publicē savā tīmekļvietnē to operatoru, gaisa kuģu operatoru vai kuģošanas sabiedrību sarakstu, kuri paredzētajā termiņā nav nodevuši emisijas kvotas vai nav nodevuši tās noteiktajā apjomā.
(3)
Ja Valsts vides dienests pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas konstatē, ka operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība nav veicis šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā vai nav nodevis tās noteiktajā apjomā, tas pieņem lēmumu, kurā nosaka operatoram, gaisa kuģa operatoram vai kuģošanas sabiedrībai pienākumu:
1)
nodot tādu emisijas kvotu apjomu, kas nosedz nenodoto emisijas kvotu apjomu;
2)
veikt maksājumu par šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nenodošanu paredzētajā termiņā vai noteiktajā apjomā.
(4)
Valsts vides dienests katru gadu līdz 1. septembrim publicē savā tīmekļvietnē šā panta trešās daļas 2. punktā mīnētā maksājuma likmi par vienu emitēti tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta. Aprēķinot minēto likmi, ievēro šādus nosacījumus:
1)
maksājuma bāzes likme, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, ir 100 euro par katru emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, par kuru nav veikta emisijas kvotu nodošana;
2)
maksājuma likme katru gadu tiek palielināta, ņemot vērā Eiropas Savienības Statistikas biroja tīmekļvietnē pieejamo informāciju par Eiropas patēriņa cenu indeksu.
(5)
Šā panta trešajā daļā minētais operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība pēc Valsts vides dienesta lēmuma saņemšanas iemaksā šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto maksājumu Valsts vides dienesta noteiktajā budžeta kontā līdz nākamā gada 15. februārim. Ja šajā termiņā maksājums nav veikts vai nav veikts pilnā apmērā, Valsts vides dienestam ir tiesības attiecīgo summu piedzīt bezstrīda kārtībā.
(6)
Valsts vides dienesta lēmumu operators, gaisa kuģa operators un kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Klimata un enerģētikas ministrijā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā izpildi.
27.
pants.
Ziņojums par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” attiecībā uz ziņošanu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu:
1)
koordinē nepieciešamās informācijas apkopošanu ziņojumam par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu un īstenošanu, atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem emisiju kvotu jomā;
2)
ņemot vērā šā panta 1. punktā minēto informāciju, sagatavo ziņojumu, to saskaņo ar Klimata un enerģētikas ministriju, Vides pārraudzības valsts biroju, Valsts vides dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Civilās aviācijas aģentūru un Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju, un katru gadu līdz 30. jūnijam ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē, kā arī publicē savā tīmekļvietnē.
28.
pants.
Sabiedrības līdzdalība Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un emisijas kvotu sadalē
(1)
Pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas Valsts vides dienests nosūta iesniegumu siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai attiecīgajai pašvaldībai, Klimata un enerģētikas ministrijai un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kā valsts administratoram, un izskata to iesniegtos priekšlikumus.
(2)
Sabiedrībai ir pieejama Valsts vides dienesta rīcībā esošā informācija, kas nepieciešama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, izsniegto siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem un informāciju par monitoringa un kontroles rezultātiem.
(3)
Ja iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ietver informāciju, kas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību, ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, Valsts vides dienests nodrošina attiecīgās informācijas nepubliskošanu. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju.
(4)
Sabiedrībai ir pieejama informācija par operatora un gaisa kuģa operatora Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībās radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ikgadējais darbības līmeņa ziņojums ir pieejams kontroles institūcijām.
(5)
Iekārtu saraksts un Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumi un lēmumu projekti par emisijas kvotu piešķiršanu vai emisijas kvotu piešķiršanas grozīšanu operatoriem un gaisa kuģu operatoriem ir pieejami sabiedrībai Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē.
(6)
Sadales plāns, lēmumi par emisijas kvotu piešķiršanu un par iekārtām, kuras uz laiku atbrīvotas no prasības saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, ir pieejami sabiedrībai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” tīmekļvietnē.
(7)
Lēmumi par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģu operatoriem tiek publicēti sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” un Civilās aviācijas aģentūras tīmekļvietnē.
(8)
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina sabiedrības viedokļu uzklausīšanu par izstrādāto sadales plāna projektu un lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu projektu, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus ne mazāk kā 30 dienas pēc projekta publicēšanas.
(9)
Sabiedrībai ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju nosacījumi, kā arī informācija par monitoringa un pārbaudes rezultātiem.
29.
pants.
Lēmumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujām un ziņojumiem apstrīdēšana
(1)
Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, tās grozījumiem un informācijas klasificēšanu, persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2)
Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām vai tiesībām uz vides informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no Valsts vides dienesta lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(3)
Valsts vides dienesta lēmumu attiecībā uz operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu vai ikgadējo darbības līmeņa ziņojumu, vai Civilās aviācijas aģentūras lēmumu attiecībā uz gaisa kuģa operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā.
(4)
Vides pārraudzības valsts biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
30.
pants.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības nodrošināšana
(1)
Ja gaisa kuģa operators nepilda šajā likumā un uz tā pamata saistītajos citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, Civilās aviācijas aģentūra var iesniegt Eiropas Komisijai lūgumu pieņemt lēmumu par attiecīgā gaisa kuģa operatora darbības aizliegumu. Gadījumā, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu pēc Latvijas vai kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma, Civilās aviācijas aģentūra informē Eiropas Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šādu lēmumu.
(2)
Šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos par emisiju ziņojumu verificēšanu un vides verificētāju akreditāciju noteikto prasību izpildi kontrolē Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.
(3)
Šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz darbībām emisijas vienību reģistrā izpildi kontrolē valsts administrators.
31.
pants.
Papildu sankcijas kuģošanas sabiedrībām
(1)
Ja kuģošanas sabiedrība divos vai vairākos secīgos ziņošanas periodos nav izpildījusi pienākumus nodot kvotas saskaņā ar šā likuma 21. pantā noteiktajām prasībām un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību, Valsts vides dienests, devis attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var pieņemt lēmumu par izraidīšanas rīkojuma piemērošanu attiecīgās kuģošanas sabiedrības kuģim līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus kvotu nodošanas pienākumus saskaņā ar šā likuma 23. pantu vai atbilstoši citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību normām, ar kurām ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959 ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/959) prasības. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekcijai (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija), Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.
(2)
Ja kuģim tiek piemērots lēmums par izraidīšanu par attiecīgi šā likuma 23. pantā noteikto prasību neievērošanu vai normatīvo aktu, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības normatīvo aktu jomā noteikto prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās. Šī ienākšanas aizlieguma izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests.
(3)
Ja kuģošanas sabiedrība, kas pārvalda kuģus ar Latvijas karogu, divos vai vairākos secīgos ziņošanas periodos nav izpildījusi pienākumus nodot kvotas saskaņā ar šā likuma 23. pantā noteiktajām prasībām un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību, kā arī Valsts vides dienests ir devis attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izskatīt jautājumu par kuģa aizturēšanu. Ja šīs kuģošanas sabiedrības kuģis, kas kuģo ar Latvijas karogu un ienāk vai atrodas kādā no Latvijas ostām, Valsts vides dienests, saskaņojot ar Kuģošanas drošības inspekciju, ar attiecīgu pamatojumu var pieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu un lūgt Kuģošanas drošības inspekciju izdot karoga valsts aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus kvotu nodošanas pienākumus saskaņā ar 23. pantu. Par izdoto karoga valsts aizturēšanas rīkojumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu kuģa kapteinim un tā kuģošanas sabiedrībai.
(4)
Šajā pantā minētais neietekmē starptautisko jūrniecības noteikumu izpildi par briesmās nonākušiem kuģiem.
32.
pants.
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas globālā tirgus pasākuma īstenošana
(1)
Gaisa kuģu operatori, kas atbilst Eiropas Komisijas 2019. gada 18. jūlija deleģētās regulas Nr. 2019/1603 ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – Regula Nr. 2019/1603) 1. panta nosacījumiem, katru gadu līdz 15. martam atbilstoši Regulas Nr. 2019/1603 prasībām veic monitoringu, verifikāciju un ziņo par emisijām, kas rodas Regulas Nr. 2019/1603 2. pantā noteiktajos lidojumos, ieskaitot lidojumus kas tiek veikti starp lidlaukiem, kuri atrodas divās dažādās trešajās valstīs.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto verificēto ziņojumu gaisa kuģu operators iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā to izvērtēšanai un lēmuma par ziņojumu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanai.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma darbība starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā.
33.
pants.
Administratīvie pārkāpumi Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmās
(1)
Par šā likuma 13., 17. un 19. pantā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, transporta un papildu sektoros darbības veikšanu bez siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit sešām līdz piecsimt astoņdesmit soda vienībām.
34.
pants.
Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
(1)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 33. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.
(2)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 33. panta pirmajā daļā minētajiem gaisa kuģu operatoru pārkāpumiem veic Civilās aviācijas aģentūra.
VnodaļaKlimata finanšu instrumenti
35.
pants.
Klimata pārmaiņu finanšu instruments
(1)
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija ir klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas izpildītāja.
(3)
Līdzekļu atlikumu, kas gūts no Latvijas Republikai piederošo noteiktā daudzuma vienību pārdošanas starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības ietvaros, izmanto emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros atbilstoši šā likuma 37. pantā noteiktajam.
(4)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk – Vides investīciju fonds):
1)
uzrauga līgumu par projektu īstenošanu izpildi;
2)
pārbauda projektu īstenotāju iesniegtos pārskatus par projektu rezultātu monitoringu un iesniedz apkopoto informāciju Klimata un enerģētikas ministrijai.
(5)
Izpildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Vides investīciju fonds atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā.
36.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
(1)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
(2)
Latvijas Republika izsola emisijas kvotas, kas nav piešķiramas operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām bez maksas un kas nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē, un valstij piešķirtās emisijas kvotas.
(3)
No 2027. gada 1. janvāra Latvijas Republika izsola emisijas kvotas, kas aptver šī likuma 4. pielikuma 1.punktā minētās darbības, ja vien tās nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē. Emisijas kvotas, kas aptver šī likuma 4. pielikuma 1.punktā minētās darbības, izsola atsevišķi no emisijas kvotām, kas minētas šā panta otrajā daļā.
(4)
Līdzekļus, kas iegūti, izsolot šā panta otrajā un trešajā daļā minētās emisijas kvotas (turpmāk – izsoļu ieņēmumi), izņemot līdzekļus, kurus dara pieejamus Sociālajam klimata fondam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulu (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060, kas tiek ieskaitīti Sociālajā klimata fondā, ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.
(5)
Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu 37. pantā minētajiem mērķiem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu naudas plūsmu prognozēm un nepieciešamajiem Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administratīvajiem izdevumiem, ņemot vērā iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto finanšu līdzekļu apmēru.
(6)
Šā panta piektajā daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja ir Klimata un enerģētikas ministrija.
(7)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros pieejamais finansējums veidojas no :
1)
emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem, kā arī emisijas kvotu realizēšanas sekundārajā tirgū;
2)
gada emisijas sadales vienību pārdošanas;
3)
zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora saistību izpildes vienību realizēšanas;
4)
starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības iegūto līdzekļu atlikuma.
37.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošana
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā skaitā šādiem mērķiem:
1)
siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana vai ierobežošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšana, kuru mērķis ir:
a)
paaugstināt ēku, tehnoloģisko iekārtu un elektroapgādes un siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti;
b)
īstenot veicinošus pasākumus, lai pārietu uz zemu un nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju transportlīdzekļu izmantošanu, sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu un infrastruktūras attīstību;
c)
paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī veicināt esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanu, un veicināt citu tehnoloģiju attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
d)
veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām;
e)
veicināt oglekļa dioksīda piesaisti mežsaimniecībā un zemes izmantošanā un zemes izmantošanas maiņā;
f)
veicināt oglekļa dioksīda uztveršanu, transportēšanu, ģeoloģisko noglabāšanu videi drošā veidā un uztvertā oglekļa dioksīda lietošanu;
2)
siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai ierobežošanas iespēju, kā arī iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšanai, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšana, kuru mērķis ir:
a)
izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
b)
atbalstīt pētniecību nozarēs, uz kurām attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma;
c)
īstenot klimata politikas pasākumus, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī sagatavot integrēšanai dažādās nozarēs nepieciešamos pētījumus;
d)
īstenot izglītojošus pasākumus, lai uzlabotu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstību Latvijā;
e)
darbaspēka pārkvalificēšanas un pārorientēšanas veicināšana, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku un virzību uz klimatneitralitāti;
f)
pasākumi, ar ko sniedz finansiālu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem energoefektivitātes palielināšanai ēku sektorā un transporta gala lietotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
3)
Latvijas dalībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas administratīvo izmaksu segšanai, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas administratīvās darbības nodrošināšanas izdevumiem;
4)
Modernizācijas fonda īstenošanas un pārvaldības izdevumu segšana;
5)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta īstenošanas un pārvaldības izdevumu segšana;
6)
finansiālas kompensācijas nodrošināšana degvielu un kurināmā galapatērētājiem gadījumos, kad degvielas un kurināmā operatoram nav bijis iespējams izvairīties no siltumnīcefekta gāzu emisiju dubultās uzskaites un ir nodotas emisijas kvotas par siltumnīcefekta gāzu emisijām no darbībām, kuras ir minētas šā likuma 1. pielikumā, vai nav ietvertas šā likuma 4. pielikuma 1. punktā.
7)
klimata pasākumu finansēšana attīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu;
8)
iemaksu veikšana ar klimatu saistītās starptautiskās organizācijās;
9)
Konvencijas un tās Kioto protokola, Parīzes nolīguma saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomās.
38.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta vadība un īstenošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2024. gada 30. jūnijam un turpmāk ik pēc trīs gadiem sagatavo un klimata un enerģētikas ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju, ietverot prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai.
(2)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu 36. panta 1) un 2) punktā minētajiem mērķiem izlieto, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Piešķirot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu 36. panta 1) un 2) punktā minētajiem mērķiem, tiek nodrošināta finansējuma avota publicitāte.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta budžeta programmas ietvaros veic šādas funkcijas:
1)
izstrādā konkursa nolikumus;
2)
līdz kārtējā gada 1. jūnijam sagatavo un klimata un enerģētikas ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošanu iepriekšējā gadā, tai skaitā, par finanšu izlietojumu un samazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot attiecīgos projektus.
(4)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu budžeta programmas ietvaros nodrošina maksājuma funkcijas veikšanu finansējuma saņēmējiem;
(5)
Vides investīciju fonds emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu budžeta programmas ietvaros veic šādas funkcijas:
1)
organizē projektu iesniegumu konkursus, pieņem un izvērtē projektu iesniegumus, kā arī pieņem lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt finansējumu;
2)
sagatavo, noslēdz, groza vai izbeidz līgumus par projekta īstenošanu;
3)
uzrauga projektu īstenošanu un līgumu par projektu īstenošanu izpildi;
4)
pārbauda projektu īstenotāju iesniegtos pārskatus par projektu īstenošanas progresu un projektu rezultātu monitoringu un iesniedz apkopoto informāciju Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī atgūst projektiem piešķirto neattiecināmo finanšu instrumenta finansējumu.
(6)
Attiecībā uz šā panta piektajā daļā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā.
(7)
Ministru kabinets:
1)
nosaka kārtību, kādā nodrošināma Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšana;
2)
izdod šā panta otrajā daļā minēto atklāto projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību;
39.
pants.
Modernizācijas fonds
(1)
Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, lai īstenotu enerģētikas sistēmas modernizāciju un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2030. gada 31. decembrim atbilstoši Modernizācijas fonda darbības periodam iesniedz Eiropas Investīciju bankai un Investīciju komitejai, kuras sastāvu un darbību nosaka Komisijas 2020. gada 9. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2020/1001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EK piemērošanu Modernizācijas fonda darbībai, kura mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā atsevišķās dalībvalstīs (turpmāk — Regula Nr. 2020/1001), investīciju priekšlikumus atbilstoši 40. panta pirmajā daļā minētajai Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmai, lai saņemtu Latvijai pieejamo Eiropas Investīciju bankas turējumā esošo Modernizācijas fonda finansējumu.
(3)
Pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par finansējuma izmaksu, Modernizācijas fonda finansējumu ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.
(4)
Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu 39. panta pirmajā daļā minētajiem izmantošanas virzieniem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši projektu īstenošanas nosacījumiem, to apstiprināšanas kārtībai un īstenošanas laika grafikiem, nepārsniedzot maksimāli saņemto Modernizācijas fonda finansējuma apmēru.
(5)
Šā panta ceturtajā daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja ir Klimata un enerģētikas ministrija.
40.
pants.
Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana
(1)
Modernizācijas fonda finansējumu izmanto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai, atbalstot investīcijas:
1)
atjaunīgo energoresuru izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā;
2)
atjaunīgo energoresursu izmantošanā siltumapgādē un aukstumapgādē;
3)
kopējā energopatēriņa samazināšanā un energoefektivitātes uzlabošanā (izņemot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas saistīti ar enerģijas ražošanu no energoresursiem, kas atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam nav atjaunīgie energoresursi), tai skaitā transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības nozarēs un ēku sektorā;
4)
enerģijas uzglabāšanā, tajā skaitā elektroenerģijas uzkrātuvju iegādē un uzstādīšanā;
5)
centralizētās siltumapgādes tīklu modernizēšanā, kā arī elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizēšanā, tai skaitā viedo risinājumu ieviešanā;
6)
elektroenerģijas pārvades tīklu starpsavienojumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm palielināšanā, modernizēšanā vai caurlaides spējas paaugstināšanā;
7)
bezemisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšanā;
8)
atbalstam mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp lauku un attālos apvidos, lai novērstu enerģētisko nabadzību un modernizētu to siltumapgādes sistēmas;
9)
pasākumos saistībā ar darba ņēmēju pārcelšanu, pārkvalificēšanu, kvalifikācijas celšanu un izglītošanu, darba meklēšanas iniciatīvās un jaunuzņēmumos taisnīgas pārkārtošanās uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku ietvaros.
(2)
Modernizācijas fonda finansējumu nepiešķir sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto energoresursus, kas atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam nav atjaunīgie energoresursi.
41.
pants.
Modernizācijas fonda vadība un īstenošana
(1)
Ministru kabinets nosaka Modernizācijas fonda darbības kārtību un apstiprina Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu. No Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumus deleģē privātpersonai vai publiskai personai, kas noteikta vienlaikus ar Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmas apstiprināšanu.
(2)
Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanu nodrošina, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Ministru kabinets izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, kā arī pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija saskaņā ar Regulas Nr. 2020/1001 3. pantu katru gadu sagatavo un līdz 30. novembrim iesniedz Eiropas Investīciju bankai un Investīciju komitejai investīciju apskatu.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar šā panta pirmajā daļā minēto privātpersonu vai publisku personu (ja attiecināms) sagatavo un katru gadu līdz 31. martam iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Modernizācijas fonda finansējuma izlietojumu iepriekšējā gadā, tai skaitā informāciju par finansētajiem pasākumiem un panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.
(5)
Klimata un enerģētikas ministrija saskaņā ar Regulas Nr. 2020/1001 13. pantu un 2. pielikumu sagatavo un katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Eiropas Komisijai ikgadējo ziņojumu par Modernizācijas fonda darbību iepriekšējā gadā.
42.
pants.
Klimata finanšu instrumentu konsultatīvā padome
(1)
Klimata finanšu instrumentu konsultatīvās padomes (turpmāk – konsultatīvā padome) darbības mērķis ir sekmēt emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Modernizācijas fonda līdzekļu izlietojuma caurredzamību un atbilstību 37. pantā un 39. panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus to vadības un īstenošanas uzraudzībā.
(2)
Konsultatīvā padome izskata un sniedz priekšlikumus par Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto klimata finanšu instrumentu kārtējā gada finanšu un darba plānu.
(3)
Konsultatīvā padome pēc savas vai Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas izskata arī citus jautājumus, kas saistīti ar emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Modernizācijas fonda vadību un īstenošanu.
(4)
Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir Klimata un enerģētikas ministrs vai Klimata un enerģētikas ministra iecelts pārstāvis.
(5)
Konsultatīvajā padomē iekļauj:
1)
pa vienam pārstāvim no Klimata un enerģētikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas;
2)
pa vienam pārstāvim, kurus uz diviem gadiem deleģē Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija;
3)
trīs pārstāvjus, kurus uz diviem gadiem deleģē biedrības un nodibinājumi kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām;
4)
trīs pārstāvjus, kurus uz diviem gadiem deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības nozarēs.
(6)
Konsultatīvās padomes locekļi par dalību šīs padomes darbā atalgojumu nesaņem.
(7)
Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina klimata un enerģētikas ministrs. Konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija.
(8)
Ministru kabinets apstiprina konsultatīvās padomes nolikumu.
43.
pants.
Klimata finansējuma izsekojamība un “zaļais budžets”
Ministru kabinets nosaka kārtību un prasības, kādā nodrošināma klimata finansējuma izsekojamība "zaļā budžeta" ieviešanai valsts budžeta ietvaros, tai skaitā nosaka minimālās prasības ziņojumam par nākamā gada valsts budžeta priekšlikuma atbilstību klimata mērķiem un klimata politikas plānošanas dokumentiem, kurā tiek ietverti un uzskaitīti budžeta līdzekļi, kas paredzēti ar klimatu saistītu darbību finansēšanai, novērtēta to pietiekamība un būtiskāko fiskālo intervenču ietekme uz klimatu.
44.
pants.
Princips "Klimatdrošināšana"
Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar nozaru attīstības un rīcībpolitiku plānošanu, kā arī investīciju projektu apstiprināšanu, piemēro principu "Klimatdrošināšana", kas ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, kas ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu. Principa "Klimatdrošināšana" ietvaros izvērtē, vai minētajos lēmumos noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju projekta īstenotāja novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu infrastruktūras jomā.
45.
pants.
Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana, lietošana un ģeoloģiskā noglabāšana
(1)
Latvijas teritorijā ir atļauta oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana un lietošana. Ministru kabinets nosaka oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus, kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda transportēšana uz uzglabāšanas un ģeoloģiskās noglabāšanas vietām, oglekļa dioksīda uzglabāšanas un lietošanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā izskatāmi strīdi par piekļuvi transporta tīkliem un ģeoloģiskās noglabāšanas vietām.
(2)
Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir aizliegta oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī.
46.
pants.
Brīvprātīgā sistēma oglekļa dioksīda piesaistei
(1)
Lai nodrošinātu ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un veicinātu brīvprātīgu papildus oglekļa dioksīda piesaisti un noglabāšanu, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrijām izveido un uztur brīvprātīgo sistēmu oglekļa dioksīda piesaistei.
(2)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta brīvprātīgā sistēma oglekļa dioksīda piesaistei Latvijā, uzskaites sistēma un sistēma ziņošanai par papildus piesaistīto un noglabāto oglekli, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu izpildi;
2)
kārtību, kādā tiek veikta oglekļa dioksīda piesaistes un noglabāšanas aprēķināšana;
3)
metodiku vienotai siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes un noglabāšanas aprēķina veikšanai, novērtējot pasākumu un projektu ietekmi uz klimata pārmaiņām (izņemot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto emisiju apjoma aprēķināšanai).
47.
pants.
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešana
(1)
Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas 2023/956 (turpmāk "Regula 2023/956"), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, 11. panta 1.punkta izpratnē.
(2)
Par Regulas 2023/956 prasību neizpildi atbilstoši Regulas 2023/956 VI un X nodaļām tiek veikts administratīvā pārkāpuma process.
(3)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta otrajā daļā minētiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.
VInodaļaPlānošanas reģionu un pašvaldību atbildība klimata politikas plānošanā un īstenošanā
48.
pants.
Metodiskā vadība klimata politikas plānošanā un īstenošanā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem sagatavo plānošanas reģioniem un pašvaldībām klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām vadlīnijas (turpmāk - vadlīnijas). Tajās iekļauj plānošanas reģioniem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus un ieteikumus to sasniegšanai, kā arī ieteikumus pašvaldībām siltumnīcefekta gāzu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās rīcību un projektu noteikšanai un īstenošanai.
49.
pants.
Plānošanas reģiona atbildība
Saskaņā ar vadlīnijām plānošanas reģions ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmā iekļauj reģionam vadlīnijās nosacītos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus un to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredz rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai.
50.
pants.
Pašvaldības atbildība
Pašvaldība tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā atbilstoši plānošanas reģiona noteiktajiem mērķiem, prioritātēm un nosacījumiem iekļauj klimata pārmaiņu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus, prioritātes, rīcības un projektus, ievērojot vadlīnijas.
51.
pants.
Plānošanas reģionu un pašvaldību kompetences klimata politikas jomā finansēšana
(1)
Plānošanas reģionu un pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto klimata politikas mērķu, prioritāšu, rīcību un projektu īstenošanai veido reģionālo atbalsta programmu, ko izstrādā un administrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju.
(2)
Reģionālās atbalsta programmas izveides, finansēšanas, darbības un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par piesārņojumu” (Latvijas vēstnesis, 51, 29.03.2001.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 9, 03.05.2001.) un likums “Par Latvijas republikas dalību Kioto protokola brīvprātīgajos mehānismos” (Latvijas vēstnesis 192, 29.11.2007.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1, 10.01.2008).
2.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kas operatoram izsniegta laika periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam, pamatojoties uz likumu “Par piesārņojumu” un pirms šī likuma spēkā stāšanās brīža ir spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām.
3.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra regulas Nr. 2017/2392, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai saglabātu pašreizējos darbības jomas ierobežojumus attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavotos globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada, 1. panta 6.b punktā minētajā periodā - no 2013.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim - gaisa kuģa operatoram šā likuma 16. un 16. panta ceturtajā daļā noteiktie pienākumi netiek piemēroti attiecībā uz lidojumiem, kas tiek uzsākti:
1)
Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;
2)
lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
3)
Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un pabeigti lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē;
4)
lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
5)
lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;
6)
lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas citā tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē.
4.
Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2011. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 780 “Oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas kārtība”;
2)
Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumi Nr. 769 “Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā";
3)
Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 449 “Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem";
4)
Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 366 “Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā”;
5)
Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 250 “Noteikumi par darbībām emisijas reģistrā”;
6)
Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752 “Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” maksas pakalpojumu cenrādis”;
7)
Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumi Nr. 580 “Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtība”;
8)
Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība”;
9)
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 430 “Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām”;
10)
Ministru kabineta 2008. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 312 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvās padomes nolikums” ;
11)
Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumi Nr. 657 “Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas kārtība”;
12)
Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumi Nr. 42 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika”.
13)
Ministra kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 418 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību" nolikums”;
14)
Ministru kabineta 2018. gada 12.jūnija noteikumi Nr. 333 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" nolikums”;
15)
Ministru kabineta 2016. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 69 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums”;
16)
Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 35 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” nolikums”;
17)
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 869 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” nolikums”;
18)
Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr.150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”.
5.
Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 6. panta trešajā daļā, (2), 12. panta četrpadsmitajā daļā, 13. panta astotajā daļā, 15., 16. panta divpadsmitajā daļā, 18. panta ceturtajā daļā, 19. panta astotajā daļā, 20. panta ceturtajā daļā, 21. panta trešajā daļā, 24. panta ceturtajā daļā, 31. panta trešajā daļā, 37. panta septītajā daļā, 40. panta pirmajā daļā, 43. pantā, 44. panta pirmajā daļā, 45. panta otrajā daļā un 49. panta otrajā daļā minētos noteikumos.
6.
Atbilstoši šā likuma 35. noteiktajam, Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību laika posmā no 2009. gada līdz 2023. gadam, tai skaitā par finanšu izlietojumu un samazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektus.
7.
Šā likuma 43. pantā noteikto kārtību un prasības, kādā nodrošināma klimata finansējuma izsekojamība "zaļā budžeta" ieviešanai valsts budžeta ietvaros, izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2024. gada 31. decembrim.
8.
Atbilstoši šā likuma 45. noteiktajam, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024. gada 31. decembrim sagatavo un klimata un enerģētikas ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu un Ministru kabineta rīkojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā.
9.
Atbilstoši šā likuma 46. pantā noteiktajam, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2024. gada 1. jūnijam sagatavo un klimata un enerģētikas ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par brīvprātīga oglekļa dioksīda piesaistes mehānisma ieviešanu Latvijā.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija direktīvas Nr. 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīvas Nr. 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas Nr. 2008/101/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas Nr. 2009/29/EK, ar ko direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (dokuments attiecas uz EEZ);
5)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas Nr. 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomesdirektīvās 2000/60/EK,2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006;
6)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018 .gada 14. marta direktīvas Nr. 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (Dokuments attiecas uz EEZ).
7)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas Nr. 2023/959 ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.
8)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas Nr. 2023/958 ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu.
Likumprojekts stājas spēkā 2023. gada 1. decembrī.
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsEiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja
Valsts vides dienests, nosakot iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumspēju, lai konstatētu iekārtas iekļaušanas nepieciešamību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem nosacījumiem, summē iekārtas visu tehnisko vienību nominālās ievadītās siltumspējas, kurās tiek sadedzināts kurināmais (piemēram, katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un oglekļa dioksīda uztveršanas bloki, degļi un termiskās vai katalītiskās pēc sadedzināšanas iekārtas). Kopsummā neņem vērā:
1) tehniskās vienības, kuru nominālā ievadītā siltumspēja nepārsniedz trīs megavatus;
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet pārējos kurināmos — tikai vienību darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai (līdz 2025. gada 31. decembrim);
3) tehniskās vienības, kurām iepriekšējā attiecīgajā 13. panta ceturtajā daļā minētā perioda piecu gadu ciklā, emisijas no biomasas sadedzināšanas ir vidēji vairāk nekā 95 % no kopējām vidējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas noteikts atbilstoši šā likuma 16. pantam.
Nr.p.k. |
Darbība, kurai nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja | Siltumnīcefekta gāze |
| 1. |
Kurināmā sadedzināšana — kurināmā oksidēšana neatkarīgi no tā, kā tiek izmantota šajā procesā ražotā siltumenerģija, elektroenerģija vai mehāniskā enerģija, un citas tieši saistītas darbības, tai skaitā dūmgāzu attīrīšana, iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumspēja pārsniedz 20 megavatus (izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas) Šā likuma 16. panta nosacījumi no 2024. gada 1. janvāra attiecināmi uz kurināmā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumspēja pārsniedz 20 MW |
Oglekļa dioksīds |
| 2. | Naftas rafinēšana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW | Oglekļa dioksīds |
| 3. | Koksa ražošana | Oglekļa dioksīds |
| 4. | Metāla rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšana vai kausējumu iegūšana, ieskaitot granulēšanu | Oglekļa dioksīds |
| 5. | Dzelzs vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp izmantojot nepārtraukto liešanu, kopējai jaudai pārsniedzot 2,5 tonnas stundā | Oglekļa dioksīds |
| 6. | Melno metālu, arī ferosakausējumu, ražošana vai pārstrāde, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus. Pārstrādē tiek izmantoti arī velmēšanas stāvi, tvaika pārkarsētāji, atlaidināšanas krāsnis, kaltuvju, lietuvju, pārklājumu un kodināšanas iekārtas | Oglekļa dioksīds |
| 7. | Primārā alumīnija vai alumīnija oksīda ražošana | Oglekļa dioksīds, perfluorogļūdeņraži |
| 8. | Sekundārā alumīnija ražošana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus | Oglekļa dioksīds |
| 9. | Krāsaino metālu ražošana vai pārstrāde, arī sakausējumu ražošana, rafinēšana, liešana u.tml., kurā izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā nominālā siltuma jauda, ieskaitot ievadīto siltuma jaudu kurināmajam, ko izmanto kā reducējošu aģentu, pārsniedz 20 megavatus | Oglekļa dioksīds |
| 10. | Klinkera cementa ražošana rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 11. | Kaļķu ražošana, kā arī dolomīta vai magnezīta apdedzināšana rotācijas krāsnīs vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 12. | Stikla, arī stikla šķiedras, ražošana iekārtās, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 13. | Apdedzinātu māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 75 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 14. | Minerālvates izolācijas materiālu ražošana, izmantojot stiklu, akmeni vai izdedžus, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā | Oglekļa dioksīds |
| 15. | Ģipša žāvēšana vai apdedzināšana vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša izstrādājumu ražošana, ja apdedzinātā ģipša vai žāvētā sekundārā ģipša ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 16. | Celulozes ražošana no koksnes vai citām šķiedrvielām | Oglekļa dioksīds |
| 17. | Papīra vai kartona ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 20 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 18. | Tehniskā oglekļa ražošana, karbonizējot tādus organiskās vielas saturošus materiālus kā nafta, gudrons, krekinga un pārtvaices atlikumus, ja ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 19. | Slāpekļskābes ražošana | Oglekļa dioksīds, slāpekļa oksīds |
| 20. | Adipīnskābes ražošana | Oglekļa dioksīds, slāpekļa oksīds |
| 21. | Glioksāla un glioksālskābes ražošana | Oglekļa dioksīds, slāpekļa oksīds |
| 22. | Amonjaka ražošana | Oglekļa dioksīds |
| 23. | Organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana krekinga, sadalīšanas, daļējas vai pilnīgas oksidēšanās vai līdzīgos procesos ar ražošanas jaudu virs 100 tonnām dienā | Oglekļa dioksīds |
| 24. | Ūdeņraža (H2) un sintēzes gāzes ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 5 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 25. | Nātrija karbonāta (Na2CO3) un nātrija bikarbonāta (NaHCO3) ražošana | Oglekļa dioksīds |
| 26. | Siltumnīcefekta gāzu uztveršana no tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas šajā pielikumā minētās piesārņojošās darbības, lai šīs gāzes transportētu un uzglabātu ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā uzglabāšanas vietā, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu | Oglekļa dioksīds |
| 27. | Siltumnīcefekta gāzu transportēšana uz uzglabāšanas vietu, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, izņemot tās emisijas, ko aptver kāda cita darbība saskaņā ar šo direktīvu | Oglekļa dioksīds |
| 28. | Siltumnīcefekta gāzu uzglabāšana ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā uzglabāšanas vietā, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu |
Oglekļa dioksīds |
| 29. |
Jūras transports Jūras transporta darbības , uz kurām attiecas Regula (ES) 2015/757, izņemot jūras transporta darbības, uz kurām attiecas minētās regulas 2. panta 1.a punkts un — līdz 2026. gada 31. decembrim — 2. panta 1.b punkts |
Oglekļa dioksīds; No 2026. gada 1. janvāra: metāns un slāpekļa oksīds |
2.
pielikumsEiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības aviācijas jomā
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj gaisa kuģu lidojumus, kurus no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, veic gaisa kuģa operators, tai skaitā lidojumus, kurus veic vienīgi Eiropas Savienības dalībvalstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, izņemot:
- lidojumus, ko veic vienīgi to valstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ja šāds lidojums ir pamatots ar atbilstoša statusa norādi lidojumu plānā;
- militārus lidojumus, ko veic militāri gaisa kuģi, kā arī lidojumus, ko veic, pildot muitas vai policijas funkcijas;
- lidojumus, kas saistīti ar meklēšanas, glābšanas un ugunsdzēšanas darbiem vai neatliekamās ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kā arī lidojumus, ko veic humānās palīdzības sniegšanai un ko atļāvusi attiecīga kompetentā iestāde;
- lidojumus, ko veic vienīgi saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem atbilstoši Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencijas) 2.pielikumam;
- lidojumus, kuri beidzas tajā pašā lidlaukā, kur sākušies, un kuru laikā gaisa kuģis nav nosēdies citā lidlaukā;
- mācību lidojumus, kurus veic vienīgi tādēļ, lai iegūtu licenci vai konkrētu kategoriju, un kuros piedalās tikai pilota kabīnes apkalpe, ja attiecīgais lidojums ir pamatots ar atbilstošu piezīmi lidojumu plānā un ja tas nav pasažieru vai kravas pārvadāšanas pakalpojums, gaisa kuģa pārlidojums vai gaisa kuģa nogāde;
- lidojumus, ko veic vienīgi tādēļ, lai izdarītu zinātniskus pētījumus vai pārbaudītu, testētu vai sertificētu gaisa kuģi vai tā iekārtas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgās iekārtas izmanto lidojumā vai uz zemes;
- lidojumus, ko veic gaisa kuģi, kuru sertificētā maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 5700 kilogramiem;
- lidojumus, ko veic kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, kuri noteikti saskaņā ar Eiropas Padomes 1992.gada 23.jūlija regulu (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem attiecībā uz maršrutiem tālākajos reģionos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. un 355.pantā, vai uz maršrutiem, kur piedāvātā kapacitāte nepārsniedz 30 000 sēdvietu gadā;
- lidojumus, kurus veic komerciāls gaisa transporta operators, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
- katrā no trim secīgiem četru mēnešu periodiem veic mazāk par 243 lidojumiem,
- veic lidojumus, kuru ikgadējās kopējās oglekļa dioksīda emisijas nepārsniedz 10 000 tonnu gadā;
- lidojumus, kurus no 2013.gada 1.janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim veic nekomerciāls gaisa kuģa operators, kas veic lidojumus, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 1000 CO2 tonnām gadā;
- lidojumi no lidlaukiem, kas atrodas Šveicē, uz lidlaukiem EEZ;
- lidojumi no lidlaukiem, kas atrodas Apvienotajā Karalistē uz lidlaukiem EEZ.
3.
pielikumsEiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto darbību uzskaitījums un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora uzskaites kategoriju uzskaitījums
I. Citi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti
SEG emisijas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajām darbībām notiek saskaņā ar regulas 2018/842 2. pantu.
- Enerģētika:
- kurināmā sadedzināšana stacionārās tehnoloģiskās iekārtās, kurās tiek veiktas darbības, kas nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un kam nav nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja,
- degvielas sadedzināšana mobilajos avotos — ceļu, ūdens, gaisa, dzelzceļa, kā arī bezceļa transportlīdzekļos,
- nesadedzināšanas darbības ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, no kurām rodas gaistošās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
- Rūpnieciskie procesi un rūpnieciskās produkcijas ražošana iekārtās, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un kurām nav nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, un kurās siltumnīcefekta gāzu emisijas rodas no dažādu materiālu un izejvielu (derīgo izrakteņu) izmantošanas rūpnieciskās produkcijas ražošanā, tai skaitā gaistošās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
- Fluorogļūdeņražu, perfluoroglekļa un sēra heksaflorīda lietošana.
- Šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošana.
- Lauksaimniecības darbības, tai skaitā:
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošana, tai skaitā dažādu mēslojuma veidu izmantošana, kaļķošanas procesi, karbamīda izmantošana, lauksaimniecības augu atlieku dedzināšana uz lauka,
- lopkopība, tai skaitā kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi.
- lauksaimniecības produkcijas ražošana.
- Atkritumu apsaimniekošana:
- notekūdeņu apsaimniekošana,
- atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā apglabāšana un atkritumu sadedzināšana,
- kompostēšana.
- Citas iepriekš neminētas darbības.
II. SEG emisijas un oglekļa dioksīda piesaistes avoti zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā
SEG emisijas un oglekļa dioksīda piesaiste tiek ziņota šādās zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības apakškategorijās:
- apsaimniekota meža zeme,
- apsaimniekota aramzeme,
- apsaimniekoti zālāji,
- apsaimniekoti mitrāji,
- apdzīvotas vietas un cita infrastruktūra,
- nocirstās koksnes produkti,
- cita zeme (ja piemērojams).
III. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijas
Periodā no 2021.gada līdz 2025.gada beigām Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības kategoriju uzskaite notiek saskaņā ar regulas 2018/841 5. panta 4. daļu.
4.
pielikumsEiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros degvielas un kurināmā operatoru kategorijas un iekļautās piesārņojošās darbības
Šajā likumā definētais degvielas un kurināmā operatoram nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nododot degvielu un kurināmo patēriņam sekojošām darbībām:
| Nr.p.k. | Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja nepieciešama nododot degvielas un kurināmo patēriņam | Siltumnīcefekta gāze |
| 1. |
Darbībām, kuras atbilst šādām definīcijām Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijas pārskatiem: a) siltumenerģijas un elektroenerģijas a) koģenerācijas stacijas (avota kategorijas kods 1A1a ii) un katlu mājas (avota kategorijas kods 1A1a iii), ciktāl tajās ražo siltumu, ko izmanto šīs daļas c) un d) punktos noteiktās kategorijas vajadzībām vai nu tieši, vai ar centralizētās siltumapgādes tīklu starpniecību, tai skaitā darbības procesa nodrošināšanai; b) transports (avota kategorijas kods 1A3), izņemot iezīmēto (marķēto) degvielu un kurināmā izmantošanu atbilstoši likuma “Par akcīzes nodokli” 18. panta piektajai daļai; c) komerciālais/institucionālais sektors (avota kategorijas kods 1A4a); d) mājokļu sektors (avota kategorijas kods 1A4b); e) lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība (avota kategorijas kods 1A4c), izņemot iezīmēto (marķēto) degvielu un kurināmā izmantošanu atbilstoši likuma “Par akcīzes nodokli” 18. panta piektajai daļai; f) apstrādes rūpniecība un būvniecība (avota kategorijas kods 1A2). |
Oglekļa dioksīds |
| 2. |
Pie Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbībām nepieder: a) tādu kurināmo vai degvielu nodošana patēriņam, ko izmanto šā likuma I pielikumā uzskaitītajās darbībās, izņemot sadedzināšanai darbībās, kuras saistītas ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu transportēšanu uz ģeoloģiskajām krātuvēm, ka izklāstīts minētā pielikuma tabulas darbības rindā Nr. 26; b) tādu kurināmo vai degvielu nodošana patēriņam, kuru emisijas faktors ir nulle; c) bīstamo vai sadzīves atkritumu nodošana patēriņam, kurus izmanto kā kurināmo. |