Noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 313
Rīgā 2025. gada 27. maijā (prot. Nr. 21 29. §)
25-TA-59
Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 72. panta trešo un ceturto daļu, 72.¹ panta ​​​​​​​sesto daļu un 72.⁵ panta ​​​​​​​ceturto daļu 
1.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru;
1.2.
pakalpojuma maksas aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – pārvaldītājs) īsteno drošības rezervju pakalpojuma maksas piespiedu izpildi;
1.3.
nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;
1.4.
kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldītāja izdevumi;
1.5.
drošības rezervju apjomu un kārtību, kādā pārvaldītājs iegādājas un uztur drošības rezerves un veic drošības rezervju rotāciju;
1.6.
iestādi, kuras padotībā atrodas pārvaldītājs, un tās formu attiecībā uz Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā minēto uzdevumu izpildi;
1.7.
kārtību, kādā aviācijas nozares komersanti informē pārvaldītāju par tiem noteiktā pienākuma – uzturēt naftas produktu rezervi – izpildi;
1.8.
kārtību, kādā tiek noteikts aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveides apjoms;
1.9.
kārtību, kādā pārvaldītājs veic aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju uzraudzību.
2.Valsts drošības rezerves
2.
Drošības rezervēs un aviācijas nozares uzturētās drošības rezervēs (turpmāk abi kopā – valsts drošības rezerves) pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, un ko nākamajam gadam aprēķina šādi:
2.1.
dienas vidējā tīrā importa daudzumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minēto metodi, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā;
2.2.
dienas vidējo iekšzemes patēriņu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto metodi, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendāra gadā;
2.3.
dienas vidējā tīrā importa daudzumu un iekšzemes patēriņu laikposmam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam katru gadu aprēķina, pamatojoties uz daudzumu, kas importēts un patērēts priekšpēdējā gadā pirms attiecīgā kalendāra gada, ja šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minēto daudzumu nav iespējams noteikt.
3.
Valsts drošības rezervēs neiekļauj jēlnaftas vai naftas produktus, pret kuriem ir vērsti aresta vai piedziņas pasākumi vai kuri atrodas pie tādiem komersantiem, kuriem pasludināts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts lēmums par komersanta likvidāciju.
4.
Valsts drošības rezerves uzglabā Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā.
5.
Naftas produktu, jēlnaftas un naftas starpproduktu izcelsme un pakalpojumu sniedzēji valsts drošības rezervju izveidei tiek izraudzīti, ievērojot normatīvos aktus par starptautiskajām un Latvijas Republikas nacionālajām sankcijām.
3.Drošības rezerves
3.1.Drošības rezervju veidošana
6.
Drošības rezerves var veidot no:
6.1.
benzīna;
6.2.
dīzeļdegvielas, petrolejas un petrolejas tipa reaktīvās degvielas;
6.3.
degvieleļļas;
6.4.
sašķidrinātās naftas gāzes;
6.5.
jēlnaftas un naftas starpproduktiem, ko var uzglabāt tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca.
7.
Ja drošības rezerves tiek uzglabātas atbilstoši šo noteikumu 6.5. apakšpunktam, pārvaldītājs nodrošina, ka enerģētiskās krīzes laikā tās tiek piegādātas naftas produktu veidā.
8.
Drošības rezerves var uzglabāt, nepievienojot transportā izmantojamo šķidro vai gāzveida degvielu, ko iegūst no biomasas, kas ir bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos (turpmāk – biodegviela) un citas vielas, kas nav ogļūdeņraži un ko kādam produktam pievieno vai piejauc, lai mainītu tā īpašības (turpmāk – piedevas). Pārvaldītājs, aprēķinot uzturamo un faktiski uzturēto naftas produktu apjomu, biodegvielas un piedevas ņem vērā tikai tad, ja tās ir sajauktas ar attiecīgiem naftas produktiem. 
9.
Pārvaldītājs drošības rezervju iegādē, uzturēšanā un rotācijā ievēro lietderību un vienlīdzīgu attieksmi.
10.
Pārvaldītājs drošības rezerves veido šo noteikumu 2. punktā minētajā naftas produktu apjomā, neskaitot aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjomu.
11.
Pārvaldītājs apdrošina drošības rezervju krājumu.
12.
Pārvaldītājs drošības rezervju uzglabāšanas vietā pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā veic drošības rezervju kvalitātes un kvantitātes pārbaudes.
13.
Pārvaldītājs veic drošības rezervju rotāciju, lai nodrošinātu pastāvīgu naftas produktu vai jēlnaftas kvalitāti. 
3.2.Drošības rezervju pakalpojuma maksas apmērs, tā aprēķināšana, maksāšana un administrēšana
14.
Pakalpojuma maksas likme par naftas produktu vienu tonnu ir 91,26 euro.
15.
Pakalpojuma maksu aprēķina, pakalpojuma maksas likmi reizinot ar komersanta iepriekšējā mēnesī Latvijas Republikā realizēto vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto vai no trešajām valstīm importēto naftas produktu tonnu, izņemot aviācijas degvielu.
16.
Pakalpojuma maksu maksā, kad šo noteikumu 6. punktā minētos naftas produktus komersants realizē vai ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai importē no trešajām valstīm savam patēriņam.
17.
Pakalpojuma maksu nepiemēro naftas ķīmijas produktiem, kas netiek izmantoti par degvielu (piemēram, smēreļļas), un naftas produktiem, kas tiek izmantoti rūpniecībā, bet ne par kurināmo.
18.
Pārvaldītājs savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē aktuālo pakalpojuma maksas likmi un norēķinu rekvizītus pakalpojuma maksas samaksai.
19.
Pakalpojuma maksu komersants iemaksā pārvaldītāja norēķinu kontā bez iepriekšēja maksājuma pieprasījuma katru mēnesi līdz divdesmit piektajam datumam par iepriekšējā mēnesī Latvijas Republikā realizēto vai patērēto naftas produktu. Maksājuma uzdevumā norāda "Pakalpojuma maksa", mēnesi un gadu, par kuru tiek maksāta pakalpojuma maksa, un naftas produktu apjomu tonnās.
20.
Par pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersants maksā nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu no laikā nesamaksātā pamatparāda rašanās dienas. Nokavējuma naudu aprēķina, sākot no attiecīgā mēneša divdesmit sestā datuma.
21.
Ja komersants līdz šo noteikumu 19. punktā minētajam termiņam nav samaksājis pakalpojuma maksu pilnā apmērā, pārvaldītājs līdz nākamā mēneša desmitajam datumam nosūta komersantam paziņojumu par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu.
22.
Ja komersants nav samaksājis pakalpojuma maksu un nokavējuma naudu paziņojumā par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu norādītajā termiņā, pārvaldītājs īsteno ar piespiedu izpildi saistītās darbības Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
23.
Enerģētikas likuma 72.¹ panta piektajā daļā minētās izmaksas, tostarp administratīvās izmaksas, var ietvert:
23.1.
izmaksas par naftas produktu iegādi valsts īpašumā;
23.2.
izmaksas par infrastruktūru un loģistiku, kas nepieciešama drošības rezervju uzglabāšanai;
23.3.
izmaksas, kas saistītas ar pārbaužu veikšanu, iegādājoties naftas produktus, kā arī drošības rezervju uzglabāšanas vietās;
23.4.
valsts īpašumā esošo drošības rezervju apdrošināšanas izmaksas; 
23.5.
ar finanšu un risku vadības instrumentu izmantošanu saistītas izmaksas;
23.6.
pārvaldītāja administratīvās izmaksas;
23.7.
citas izmaksas, kas var rasties saistībā ar pienākumu uzturēt un atjaunot drošības rezerves.
24.
Ar Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi saistītie ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti pārvaldītāja ārpusbilances uzskaitē.
25.
Pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas saņemšanai pārvaldītājs nodrošina atsevišķus no citām pārvaldītāja darbības jomām nodalītus pārvaldītāja norēķinu kontus.
3.3.Pārvaldītāja uzdevumu izpildes uzraudzība
26.
Veicot Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto uzdevumu izpildi, pārvaldītājs atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā.
27.
Ekonomikas ministrija un pārvaldītājs noslēdz līgumu par pārvaldītājam deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma – pildīt Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus – izpildi un uzraudzību (turpmāk – līgums).
28.
Pārvaldītājs katru gadu līdz 1. novembrim sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā saskaņošanai priekšlikumus par pakalpojuma maksas likmes pārskatīšanu nākamajam kalendāra gadam.
29.
Pārvaldītājs katru gadu līdz 15. decembrim sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā saskaņošanai plānu par deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi nākamajam gadam.
30.
Ekonomikas ministrija ir tiesīga pieprasīt no pārvaldītāja informāciju par Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi un šo informāciju apliecinošus dokumentus, kā arī informāciju par finansējuma izlietojumu.
31.
Pārvaldītājs Ekonomikas ministrijā iesniedz pārskatu par pārvaldītājam deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos. 
32.
Pārvaldītājs ir tiesīgs izlietot drošības rezervju uzkrāšanas fonda finansiālos līdzekļus daļā par administratīvajām izmaksām pēc Ekonomikas ministrijas apstiprinājuma saņemšanas. 
4.Aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves
4.1.Aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjoms un to veidošana
33.
Aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves var veidot no:
33.1.
benzīna un aviācijas degvielas;
33.2.
dīzeļdegvielas, petrolejas un petrolejas tipa reaktīvās degvielas;
33.3.
degvieleļļas;
33.4.
sašķidrinātās naftas gāzes;
33.5.
jēlnaftas un naftas starpproduktiem, ko var uzglabāt tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca.
34.
Aviācijas nozares komersants drošības rezerves veido vismaz 90 dienu ilgam periodam. Aviācijas nozares komersants veidojamo drošības rezervju apjomu nosaka, ņemot vērā aviācijas degvielas apjomu, ko tas priekšpēdējā gadā pirms attiecīgā gada, par kuru tiek veidotas drošības rezerves, no akcīzes preču noliktavas vai muitas noliktavas ir nodevis gaisa kuģiem Latvijas Republikā vietējiem un starptautiskajiem pārvadājumiem.
35.
Aviācijas nozares komersants informāciju par tā uzturēto drošības rezervju apjomu un apjoma noteikšanas aprēķinu nākamajam gadam pārvaldītājam nosūta līdz kārtējā gada 1. jūlijam.
36.
Aviācijas nozares komersants pēc pārvaldītāja norādījuma noteiktā termiņā precizē vai iesniedz papildu informāciju par tā plānoto uzglabājamo drošības rezervju apjomu nākamajam gadam. Ja aviācijas nozares komersants neveic precizējumus tam veidojamā drošības rezervju apjomā un uzglabā mazāku drošības rezervju apjomu, uz iztrūkstošo daļu ir attiecināmi šo noteikumu 4.3. apakšnodaļas nosacījumi par pakalpojuma maksas apmēra aprēķināšanu, maksāšanu un administrēšanu.
4.2.Aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzraudzība
37.
Aviācijas nozares komersants katru mēnesi līdz piektajam datumam Energoresursu informācijas sistēmā iesniedz informāciju par tā uzturētajām drošības rezervēm iepriekšējā mēnesī, norādot:
37.1.
uzturēto drošības rezervju veidu un apjomu;
37.2.
informāciju, vai aviācijas nozares komersants drošības rezerves veido, iegādājoties tās īpašumā vai iegādājoties drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei; 
37.3.
drošības rezervju uzglabāšanas adresi un komersantu, kam pieder attiecīgā uzglabāšanas vieta;
37.4.
noslēgtā līguma darbības termiņu un pakalpojuma sniedzēju, ja aviācijas nozares komersants iegādājas drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei;
37.5.
drošības rezervju izcelsmes valsti un iesniedzot attiecīgo informāciju apstiprinošus dokumentus.  
38.
Šo noteikumu 37.2., 37.3., 37.4. un 37.5. apakšpunktā minēto informāciju aviācijas nozares komersants iesniedz vienu reizi un atkārtoti iesniedz, ja notikušas izmaiņas.
39.
Ja Energoresursu informācijas sistēmā šo noteikumu 37. punktā minēto informāciju iesniegt nav iespējams, aviācijas nozares komersants informāciju iesniedz pārvaldītājam elektroniski.
40.
Pārvaldītājs aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzglabāšanas vietā ne retāk kā divas reizes gadā veic aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju pārbaudes.
41.
Pārvaldītājs ir tiesīgs pieprasīt no aviācijas nozares komersanta visu nepieciešamo informāciju vai dokumentus, kas apliecina: 
41.1.
aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjomu, kvalitāti un izcelsmi;
41.2.
ka drošības rezerves tiek veidotas, ievērojot ieviestās starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
42.
Aviācijas nozares komersants pārvaldītāja pilnvarotajām personām nodrošina pieeju aviācijas nozares uzturētajām drošības rezervēm, lai pārvaldītājs varētu pārbaudīt to apjomu un veidu.
43.
Aviācijas nozares komersants nodrošina, ka tā uzturēto drošības rezervju uzglabāšanas vietās pastāvīgi ir pieejami naftas produktu daudzuma mērīšanas līdzekļi, kas atbilst metroloģijas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tajā valstī, kurā tiek uzglabāti attiecīgie naftas produkti. 
4.3.Pakalpojuma maksas apmēra aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība
44.
Ja pārvaldītājs, veicot aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjoma pārbaudi aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzglabāšanas vietā, konstatē drošības rezervju apjoma iztrūkumu, aviācijas nozares komersants par drošības rezervju apjoma iztrūkuma daļu maksā pakalpojuma maksu tādas pakalpojuma maksas likmes apmērā, kas iztrūkuma konstatēšanas brīdī bija spēkā attiecībā uz pārējiem naftas produktiem. Pakalpojuma maksu aprēķina šo noteikumu 15. punktā noteiktajā kārtībā. 
45.
Pēc tam kad novērsts šo noteikumu 36. un  44. punktā minētais iztrūkums, aviācijas nozares komersants nosūta pārvaldītājam apliecinājumu. Pakalpojuma maksu konstatētā iztrūkuma apmērā aviācijas nozares komersantam aprēķina katru mēnesi līdz šajā punktā minētā apliecinājuma saņemšanai vai līdz atkārtotas pārbaudes veikšanai aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzglabāšanas vietā (ja atkārtotā pārbaudē tiek konstatēts, ka iztrūkums ir novērsts) atkarībā no tā, kurš no minētajiem nosacījumiem tiek izpildīts pirmais.
46.
Par šo noteikumu 44. punktā​ minēto pienākumu samaksāt pakalpojuma maksu pārvaldītājs līdz nākamā gada desmitajam februārim aviācijas nozares komersantam nosūta paziņojumu, kurā norādīts pakalpojuma maksas samaksas termiņš līdz divdesmit piektajam februārim.
47.
Ja komersants līdz šo noteikumu 46. punktā minētajam termiņam nav samaksājis pakalpojuma maksu pilnā apmērā, pārvaldītājs līdz desmitajam martam nosūta komersantam paziņojumu par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu, norādot samaksas termiņu.
48.
Par pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersants maksā nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu no laikā nesamaksātā pamatparāda rašanās dienas. Pamatparāda rašanās diena ir nākamā diena pēc šo noteikumu 46. punktā minētā pakalpojuma maksas samaksas termiņa.
49.
Ja komersants nav veicis pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu paziņojumā par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu norādītajā termiņā, pārvaldītājs īsteno ar piespiedu izpildi saistītās darbības Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
5.Informācijas apkopošana par naftas produktu apriti
50.
Pārvaldītājs lieto Energoresursu informācijas sistēmu drošības rezervju uzskaitei un uzraudzībai.
51.
Degvielas nozares komersanti katru pirmdienu iesniedz Energoresursu informācijas sistēmā informāciju par to krājumos esošā benzīna, aviācijas degvielas, dīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas piedevas kopējo apjomu. Ja Energoresursu informācijas sistēmā šajā punktā minēto informāciju iesniegt nav iespējams, informāciju iesniedz pārvaldītājam elektroniski.
52.
Valsts ieņēmumu dienests pēc pārvaldītāja pieprasījuma elektroniski nosūta pārvaldītājam informāciju par komersantu iepriekšējā mēnesī patēriņam nodoto (tai skaitā Latvijā realizēto, savam patēriņam izlietoto), saražoto (tai skaitā uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un uz trešajām valstīm izvesto) naftas produktu apjomu, kā arī informāciju par naftas produktu apriti muitas noliktavās. Pārvaldītājam ir tiesības šajā punktā minēto informāciju pieprasīt iesniegt pakalpojuma maksas maksātājiem.
53.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam elektroniski iesniedz pārvaldītājam informāciju par to energoapgādes komersantu kurināmā (dīzeļdegvielas, degvieleļļas) krājumiem iepriekšējā mēnesī, kuru kopējais nodotās siltumenerģijas apjoms gadā pārsniedz 100 000 MWh. Informāciju elektroniski nosūta uz pārvaldītāja oficiālo elektronisko adresi.
6.Noslēguma jautājumi
54.
Aviācijas nozares komersants par tā veidojamo drošības rezervju apjomu laikposmam no 2025. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. decembrim informē pārvaldītāju piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. 2025. gadam veidojamo drošības rezervju apjomu nosaka, ņemot vērā aviācijas degvielas apjomu, kuru attiecīgais aviācijas nozares komersants laikposmā no 2023. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim no akcīzes preču noliktavas vai muitas noliktavas ir nodevis gaisa kuģiem Latvijas Republikā vietējiem un starptautiskajiem pārvadājumiem. 
55.
Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktā minētajā pārejas periodā šajos noteikumos lietotajā jēdzienā "drošības rezerves" ietilpst arī drošības rezervju pakalpojums drošības rezervju izveidei.
56.
Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktā minētajā pārejas periodā šo noteikumu 23. punktā minētajās izmaksās iekļauj arī izmaksas par drošības rezervju pakalpojumu naftas produktu rezervju izveidei.
57.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 29 "Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 6.A nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.
Ministru prezidente E. Siliņa
Ekonomikas ministrs V. Valainis
1.
pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 27. maija
noteikumiem Nr.
313
Importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode

Importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalentu par iepriekšējo kalendāra gadu aprēķina šādi1, 2:

1) summē Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (turpmāk – regula Nr. 1099/2008) A pielikuma 3.4. apakšpunktā definētās jēlnaftas, dabasgāzes kondensātu (NGL), naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielu un citu ogļūdeņražu tīrā importa daudzumus un iegūto summu koriģē, ņemot vērā krājumu izmaiņas. No iegūtā rezultāta atskaita 4 % ligroīna ražīguma;

2) summē regulas Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. apakšpunktā definēto visu citu naftas produktu tīrā importa daudzumus un iegūto summu koriģē, ņemot vērā krājumu izmaiņas. Iegūto rezultātu reizina ar koeficientu 1,065;

3) no šā pielikuma 1. un 2. punkta izrietošo rezultātu summa ir jēlnaftas ekvivalents;

4) starptautisko kuģu bunkuros esošos naftas produktus aprēķinos neiekļauj.

 

Piezīmes.

1 Izņemot šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto gadījumu.

2 Aprēķinos tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2.
pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 27. maija
noteikumiem Nr.
313
Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode

Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu par iepriekšējo kalendāra gadu aprēķina šādi1, 2:

1) iekšzemes patēriņš ir to faktisko bruto iekšzemes piegāžu kopsumma, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (turpmāk – regula Nr. 1099/2008)  C pielikuma 3.2.2.11. apakšpunktā, ko veido tikai šādi naftas produkti: benzīns, aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4), petrolejas tipa reaktīvā degviela, cita veida petroleja, gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa), degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu), kā tie definēti regulas Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. apakšpunktā;

2) iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu aprēķina, reizinot ar koeficientu 1,2;

3) starptautisko kuģu bunkuros esošos naftas produktus aprēķinos neiekļauj.

 

Piezīmes.

1 Izņemot šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto gadījumu.

2 Aprēķinos tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati.