MK vēstules projekts

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams,  izskatot administratīvo lietu Nr. A420275422, 2023. gada 30. maijā pieņēma blakus lēmumu, nosūtot to Latvijas Republikas Ministru kabinetam, un aicināja atbildīgās ministrijas meklēt saprātīgus kompleksus risinājumus ieslodzīto personu tiesību un valsts zaļā kursa ievērošanas nodrošināšanai atkritumu apsaimniekošanā ieslodzījuma vietās. Lieta tika ierosināta par depozīta sistēmas nepieejamību Liepājas cietumā.

Ministru kabinets, izvērtējot normatīvo aktu regulējumu, kā arī faktisko situāciju, sniedz šādu atbildi. 

Depozīta sistēmas darbību reglamentē Iepakojuma likums un Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi”. Atbilstoši Iepakojuma likuma pārejas noteikumu 11. punktam depozīta sistēmas darbība Latvijā tika uzsākta 2022. gada 1. februārī. Savukārt no minēto noteikumu  regulējuma izriet, ka depozīta sistēmā ir iespēja nodot stikla, plastmasas un metāla dzērienu iepakojumus. Depozīta maksa ir noteikta 0,10 euro apmērā par iepakojuma vienību. To var saņemt, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme, svītrkods vai kvadrātkods. Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, personai atmaksā depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā vai izsniedzot čeku par atbilstošu summu.

Šobrīd Latvijas ieslodzījuma vietās atrodas aptuveni 3200 ieslodzītie, no kuriem aptuveni 2400 ir notiesātie, savukārt  800 – apcietinātie. Ieslodzītajiem atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksam un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumam ir tiesības iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā ieslodzījuma vietas teritorijā un ir iespēja iegādāties arī bezalkoholiskus dzērienus, kas iepakoti depozīta iepakojumā.

Ministru kabinets vērš uzmanību uz to, ka ieslodzījuma vietās izvietotās tirdzniecības vietas neatrodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetencē. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 77. panta desmitā daļa noteic, ka notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, šajā kodeksā noteiktās tiesības iepirkties nodrošina komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, kur iespējams iegādāties pārtiku un pirmās nepieciešamības preces. Šo preču sortimentu komersants saskaņo ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Komersantu, kurš nodrošina preču tirdzniecības pakalpojumus notiesātajiem slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, Ieslodzījuma vietu pārvalde izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību.

Arī ieslodzīto iepirkšanās šajās tirdzniecības vietās atšķiras no sabiedrībā pastāvošās kārtības. Atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 15. punktam:

1) notiesātais, kurš sodu izcieš atklātajā cietumā, slēgtā cietuma vai daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, var apmeklēt komersanta izveidoto pastāvīgo tirdzniecības vietu brīvības atņemšanas iestādes teritorijā dienas kārtībā noteiktajā laikā;

2) notiesātais, kurš sodu izcieš slēgtā cietuma vai daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā var iegādāties preces ar brīvības atņemšanas iestādes darbinieku starpniecību saskaņā ar notiesātā iesniegumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 31. punktam apcietinātajam atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā, aizpildot iesniegumu, ņemot vērā izmeklēšanas cietuma veikala preču sarakstu.

Vēl no sabiedrībā pastāvošās iepirkšanās kārtības atšķiras arī tas, ka preču sortiments šajās tirdzniecības vietās ir būtiski ierobežots.

Tādējādi šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz kārtību depozīta iepakojuma pieņemšanai no ieslodzītām personām ieslodzījuma vietās vai arī izņēmumu, ka likumā noteiktā kārtība neattiecas uz komersanta izveidotajām pastāvīgās tirdzniecības vietām ieslodzījuma vietas teritorijā. Normatīvie akti neparedz Ieslodzījuma vietu pārvaldei pienākumu nodrošināt ieslodzītajām personām depozīta sistēmas pieejamību ieslodzījuma vietā, tāpat tie neparedz pārvaldes pienākumu veikt starpnieka funkciju starp ieslodzītajām personām un komersantu.

Normatīvajos aktos tirdzniecības zāles platība ir kritērijs, pēc kura tiek vērtēts, vai pārdevējam ir pienākums pašam pieņemt izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu no galalietotāja. Saskaņā ar Iepakojuma likuma 18.⁸ panta pirmo daļu depozīta iepakojuma pārdevējam ir pienākums pieņemt no galalietotāja visu veidu izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā, bet ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas:

1) valstspilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 300 kvadrātmetriem vai lielāka;

2) citās administratīvajās teritorijās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 60 kvadrātmetriem vai lielāka.

Komersanta ieslodzījuma vietās izveidoto pastāvīgo tirdzniecības vietu tirdzniecības zāļu platība nav tik liela, lai komersantam būtu pienākums pašam nodrošināt depozīta iepakojuma pieņemšanu.

Latvijas Sodu izpildes kodekss un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” aizliedz ieslodzītajiem glabāt pie sevis skaidru naudu. Šāds nosacījums ir būtisks iekšējās drošības garantēšanai ieslodzījuma vietās. Savukārt taromātos persona par nodotajām iepakojuma vienībām saņem nepersonificētu depozīta kuponu, kas faktiski pilda maksāšanas līdzekļa (naudas) funkciju. Šādu kuponu atrašanās pie ieslodzītā nav pieļaujama, lai neradītu ieslodzīto fiziskās veselības apdraudējumu no citu ieslodzīto puses, jo nav iespējams atrast efektīvu veidu drošai kuponu apritei ieslodzījuma vietās. Izņēmums no šī nosacījuma ir notiesātie, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, jo šie notiesātie var glabāt pie sevis naudu, kā arī noteiktos gadījumos (ja tiem ir cietuma priekšnieka atļauja strādāt vai mācīties ārpus cietuma teritorijas) ir pieejami arī depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti ārpus ieslodzījuma vietas.

Jāņem vērā arī apstāklis, ka notiesātajiem, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē (aptuveni 1750 notiesātie), kā arī apcietinātajām personām nav paredzētas tiesības brīvi pārvietoties pa ieslodzījuma vietas teritoriju, tādējādi viņiem nav tiesību pašiem apmeklēt ieslodzījuma vietas veikalu (un tātad nebūtu tiesības apmeklēt arī taromātu). Šie ieslodzītie iepērkas ar ieslodzījuma vietas administrācijas starpniecību. Līdz ar to šiem ieslodzītajiem nav arī iespējas patstāvīgi nogādāt izlietoto depozīta iepakojumu uz ieslodzījuma vietas veikala telpām.

Papildus jāņem vērā, ka depozīta sistēmas ieviešanai ieslodzījuma vietās ir nepieciešams risinājums izlietotā iepakojuma jeb taras uzglabāšanai pirms nogādāšanas līdz taromātam. Nav pieļaujama situācija, ka kamerās, kurās ieslodzītie lielākoties uzturas, ilgstoši tiktu uzglabāta izlietotā tara gan ierobežotās telpas platības dēļ, gan higiēnas nosacījumu, gan drošības risku dēļ.

Lai risinātu šo situāciju, Tieslietu ministrija 2022. gada rudenī izstrādāja likumprojektu “Grozījums Iepakojuma likumā” (22-TA-2706), paredzot jaunu izņēmumu (likumā jau ir pants, kurš paredz izņēmumus), ka depozīta sistēmu nepiemēro dzērienu iepakojumam, kuru kopā ar dzērieniem pārdod ieslodzījuma vietās. 2022. gada 17. oktobrī minētais likumprojekts tika nosūtīts saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. 2022. gada 28. oktobrī tika saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, ar kuru netika saskaņota likumprojekta tālākā virzība.

2022. gada nogalē un 2023. gada sākumā Tieslietu ministrija rīkoja diskusijas ar atbildīgajām iestādēm un attiecīgās nozares ekspertiem, kuru laikā tika secināts, ka depozīta sistēmas ieviešanas jautājuma risināšanai ieslodzījuma vietās nav nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, bet jautājums ir jārisina organizatoriski starp komersantu SIA “Lenoka”, kas ieslodzījuma vietās nodrošina depozīta iepakojuma tirdzniecību, un SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, kas Latvijā pārvalda depozīta sistēmu.

Informējam, ka 2023. gada pirmajā pusgadā notika vairākas Tieslietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, SIA “Lenoka” un SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” pārstāvju tikšanās par depozīta sistēmas ieviešanas iespējām ieslodzījuma vietās. Vienā no sanāksmēm tika izskatīts ierosinājums par iespējamā pilotprojekta īstenošanu, kuru īstenotu SIA “Lenoka”, lai nodrošinātu depozīta iepakojuma sistēmas darbību ieslodzījuma vietās. Tomēr pilotprojekts paredzēja grozījumu veikšanu līgumā Nr. 1/16/2020/82 ”Mazumtirdzniecību pakalpojumu sniegšana ieslodzījumu vietās”, kas noslēgts starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi un SIA “Lenoka”. Padziļināti vērtējot situāciju tomēr tika secināts, ka nepieciešamo grozījumu veikšana skar līguma būtiskus elementus, kuru grozīšana ir pretrunā ar publisko iepirkumu sistēmas pamatnosacījumiem.  

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē tika pieņemts lēmums no 2023. gada 1. septembra uzsākt pilotprojektu, kura ietvaros ieslodzītajiem (izņemot atklātā cietumā esošos notiesātos) ar pārvaldes priekšnieka rīkojumu atļaut nodot depozīta iepakojumu radiniekiem vai citām personām, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ieslodzījuma vietas priekšniekam. 2023. gada 3. augustā tika izdots Ieslodzījuma vietu rīkojums Nr. N-1-2023-11664 “Par depozīta sistēmas pilotprojekta īstenošanu ieslodzījuma vietās”, kura 1. punkts paredz īstenot depozīta sistēmas pilotprojektu no 2023. gada 1. septembra līdz laikam, kad Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā tiks noslēgts jauns līgums par mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu ieslodzījuma vietās, papildus Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā noteiktajām ieslodzīto tiesībām nosakot ieslodzītajiem (izņemot atklātā cietumā esošos notiesātos) papildus tiesības atļaut nodot depozīta iepakojumu radiniekiem vai citām personām, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ieslodzījuma vietas priekšniekam. Saskaņā ar minētā rīkojuma 2. un 3. punktu ieslodzījuma vietu priekšniekiem ir jānodrošina, ka ar attiecīgās ieslodzījuma vietas administrācijas starpniecību ne biežāk kā divas reizes mēnesī ieslodzītie savu depozīta iepakojumu var nodod radiniekiem vai citām personām pēc īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, kā arī pienesumu laikā. Savukārt, ja ieslodzītajam nav iespējas nodot savu depozīta iepakojumu minētajos gadījumos, ieslodzītais var lūgt ieslodzījuma vietas priekšniekam nodot depozīta iepakojumu citā laikā. Savukārt saskaņā ar rīkojuma 4. punktu ieslodzījuma vietu priekšniekiem līdz 2024. gada 29. februārim ir jāinformē Tieslietu ministrija par depozīta sistēmas pilotprojekta norises gaitu, efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot problēmām, ja tādas tiks identificētas.

Līdz ar to šāda pilotprojekta uzsākšana rada iespēju ieslodzītajiem īstenot tiesības nodot depozīta iepakojumu, vienlaikus neradot depozīta maksas kuponu aprites risku ieslodzījuma vietās. Šis risinājums nodrošina Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama 2023. gada 30. maija lietā Nr. A420275422 pieņemtā blakus lēmuma izpildi bez normatīvo aktu grozīšanas.