23-TA-748
Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma un draudu novēršanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma apkarošanas pasākumus, personu un institūciju kompetenci, cūku dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, rīcību ar cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes produktiem, cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, tostarp līķiem, transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību.
2.
Āfrikas cūku mēris saskaņā ar Komisijas 2018.gada 3.decembra Īstenošanas Regulas (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku pielikuma 37.ailē noteikto ir A, D un E kategorijas epizootiska rakstura dzīvnieku infekcijas slimība, kas var izraisīt visu cūku dzimtas (Suidae) dzīvnieku (turpmāk – cūka) saslimšanu.
3.
Šos noteikumus piemēro Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu nodrošināšanai papildus prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos dzīvnieku veselības, veterināro zāļu, pārtikas un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites jomā, tostarp:
3.1.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 9.marta Regulā (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (turpmāk - regula 2016/429);
3.2.
Komisijas 2019.gada 17.decembra Deleģētajā regulā (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/687);
3.3.
Komisijas 2023.gada 16.marta Īstenošanas regulā (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605 (turpmāk – regula 2023/594).
4.
Turēto cūku un savvaļas cūku vakcinācija pret Āfrikas cūku mēri notiek saskaņā ar Komisijas 2022.gada 28.novembra Deleģētās regulas (ES) 2023/361, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu veterināro zāļu lietošanu noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksei un kontrolei papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 3.panta 1.punktā noteikto kārtību.
5.
Šajos noteikumos lietotie termini atbilst regulā 2016/429, regulā 2020/687 un regulā 2023/594 lietotajiem terminiem.
II.Valsts pārvaldes institūciju kompetence
6.
Uzraudzību un kontroli veic:
6.1.
Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja Āfrikas cūku mēra gadījums ir apstiprināts vai tas ir klasificēts kā domājams savvaļas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri;
6.2.
dienests, ja Āfrikas cūku mēra gadījums ir apstiprināts vai tas ir klasificēts kā domājams turētu cūku un norobežotos objektos esošo cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri.
7.
Dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu saskaņā ar regulas 2023/594 56.panta un IV pielikuma prasībām sagatavo nacionālo rīcības plānu, kurā paredzēti pasākumi, kas novērš Āfrikas cūku mēra izplatīšanos savvaļas cūku populācijā. Nacionālo rīcības plānu apstiprina zemkopības ministrs.
8.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts "BIOR") veic Āfrikas cūku mēra laboratorisko diagnostiku (Āfrikas cūku mēra ierosinātāja apstiprināšanu vai noliegšanu iesūtītajā paraugā) un ierosinātāja ģenētisko tipizāciju.
9.
Dienests Āfrikas cūku mēra gadījumu klasificē kā domājamu vai apstiprinātu Āfrikas cūku mēra gadījumu saskaņā ar Komisijas 2019.gada 17.decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu "brīvs no slimības" papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, 9.pantu.
10.
Cūku mēra gadījuma diagnostiskos izmeklējumus veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), 34.panta nosacījumiem.
11.
Dienests izstrādā un uztur atjauninātu rīcības plānu un, attiecīgā gadījumā, norādījumu rokasgrāmatu saskaņā ar regulas 2016/429 43.pantā noteiktajām prasībām.
12.
Ja izpildās regulas 2020/687 66.pantā minētie nosacījumi, dienests izveido darbspējīgu ekspertu grupu, kura veic regulas 2020/687 66.pantā noteiktos uzdevumus.
13.
Dienests:
13.1.
pēc Āfrikas cūku mēra gadījuma apstiprināšanas nosūta informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Komisijas 2020.gada 7.decembra Īstenošanas regulā (ES) 2020/2002, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 piemērot attiecībā uz Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu par sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz Savienības uzraudzības programmu un izskaušanas programmu iesniegšanas un ziņošanas un statusa "brīvs no slimības" atzīšanas pieteikuma formātiem un procedūrām un attiecībā uz datorizētu informācijas sistēmu;
13.2.
sadarbojas ar Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumos iesaistītajiem operatoriem, plašsaziņas līdzekļiem un elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, informējot par Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem;
13.3.
ievērojot Eiropas Komisijas pamatnostādnēs par Āfrikas cūku mēra izplatības novēršanas, kontroles un apkarošanas pasākumiem minētos kritērijus un principus cūku mēra reģionalizācijas ģeogrāfiskai noteikšanai, nosaka I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu un sniedz informāciju Eiropas Komisijai par I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā iekļautajām Latvijas administratīvajām teritorijām.
III.Operatoru, kuri tur cūkas, vispārīgie pienākumi
14.
Operatoram ir pienākums nodrošināt:
14.1.
par 60 dienām vecāku cūku līķu pēcnāves apskati un līķu patologanatomisko sekciju;
14.2.
paraugu ņemšanu virusoloģiskiem izmeklējumiem Āfrikas cūku mēra ierosinātāja apstiprināšanai vai noliegšanai reizi nedēļā no katrā epidemioloģiskā vienībā mirušām ne mazāk kā divām cūkām vai diviem sivēniem, kas sasnieguši 60 dienu vecumu.
15.
Operators šo noteikumu 14.punktā noteikto pienākumu izpildei pieaicina praktizējošu veterinārārstu, kurš:
15.1.
veic cūku līķu pēcnāves apskati un līķu patologanatomisko sekciju;
15.2.
patologanatomiskās sekcijas laikā noņem vienu no šādiem paraugiem laboratoriskai izmeklēšanai visos gadījumos neatkarīgi no tā vai patologanatomiskās sekcijas laikā ir vai nav atklātas patoloģiskas izmaiņas audos:
15.2.1.
apmēram 50 mililitru asiņu nesarecējušās daļas;
15.2.2.
iekšējo orgānu paraugus (vienu ceturtdaļu liesas, pusi no vienas nieres, mandeles un dažus limfmezglus, kuros novērotas redzamas izmaiņas);
15.3.
nosūta šo noteikumu 15.2.1. un 15.2.2.apakšpunktā minētos paraugus laboratoriskai izmeklēšanai institūtam "BIOR", lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni.
IV.Pasākumi pie domājama un apstiprināta Āfrikas cūku mēra gadījuma savvaļas cūku populācijā
16.
Savvaļas cūkas līķa atradējs par atrasto līķi nekavējoties, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā cūkas līķis ir atrasts, vai dienestam.
17.
Aizliegta savvaļas cūku līķu iekšējo orgānu izņemšana, ādas novilkšana vai citas darbības, kas var radīt infekcijas slimības izplatīšanās draudus, izņemot, ja tiek veikta paraugu noņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni. Atrastam savvaļas cūkas līķim noņem vienu no šādiem paraugiem:
17.1.
kaulaudus (ja līķa mīkstie audi ir sadalījušies);
17.2.
parenhimatozos orgānus (aknu, liesas vai nieres gabaliņu);
17.3.
asins paraugu.
18.
Šo noteikumu 17.punktā minētos noņemtos paraugus nosūta institūtam "BIOR", lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni.
19.
Aizliegts pārvietot savvaļas cūkas Latvijas teritorijā, kā arī no Latvijas teritorijas uz citām dalībvalstīm un trešajām valstīm.
20.
Mednieks pēc savvaļas cūkas nomedīšanas, ja medījuma ķermeni ar ādu paredzēts laist pārtikas apritē vai svaigu gaļu izmantot pašpatēriņam:
20.1.
rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodrošības pasākumu kopumu medībās;
20.2.
nepieciešamības gadījumā mežā uz vietas izņem kuņģi un zarnu traktu un aprok to mežā tādā dziļumā, lai apraktos orgānus nevar izrakt savvaļas plēsēji.
21.
I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedītām savvaļas cūkām mednieks veic šādas darbības:
21.1.
saskaņā ar dienesta norādījumiem noņem paraugus un nosūta institūtam "BIOR" laboratoriskai diagnostikai uz Āfrikas cūku mēri;
21.2.
veic ķermeņa ar ādu un galvu un tam piederošo orgānu identifikāciju ar līdzekļiem, kuri nodrošina nomedītās savvaļas cūkas ķermeņa un tam piederošo orgānu sasaisti;
21.3.
nomedītās savvaļas cūkas ķermeni ar ādu, galvu un orgāniem līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai uzglabā atdzesētu ne tālāk par 40 kilometriem no nomedīšanas vietas esošā dzesētavā.
22.
Medniekam I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedīto savvaļas cūku ķermeņus ar ādu, saņemot Āfrikas cūku mēri noliedzošu laboratorisko izmeklējumu rezultātu, atļauts nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes objektu laišanai pārtikas apritē, ja:
22.1.
papildus ir saņemta dienesta atļauja par II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedītās savvaļas cūkas ķermeni;
22.2.
medījumu apstrādes objekts, pamatojoties uz objekta operatora iesniegumu, ir dienesta novērtēts atkāpju piemērošanai saskaņā ar regulas 2023/594 46.pantā noteiktajām prasībām.
23.
Mednieks šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto dienesta atļauju saņem dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras uzraudzības teritorijā savvaļas cūka ir nomedīta, pēc iesnieguma un uz Āfrikas cūku mēri noliedzoša laboratoriskā izmeklējuma rezultātu apliecinoša dokumenta iesniegšanas.
24.
Ja šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētā parauga laboratoriskais izmeklējums apstiprina Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni, mednieks nodrošina nomedītās savvaļas cūkas ķermeņa ar ādu un galvu un tam piederošo orgānu iznīcināšanu saskaņā ar šo noteikumu 38.punktā noteiktajām prasībām.
25.
Ja nomedītas ir vairākas savvaļas cūkas un kādai no tām šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētā parauga laboratoriskais izmeklējums apstiprina Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni, tad visi nomedītie savvaļas cūku ķermeņi ar ādu un galvām un šiem ķermeņiem piederošie orgāni, kuri bijuši saskarē ar Āfrikas cūku mēri inficēto ķermeni vai tā orgāniem, tiek iznīcināti saskaņā ar šo noteikumu 38.punktā noteiktajām prasībām.
V.Turēto cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikā izmantojamo produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kā arī dzīvu turēto cūku un to reproduktīvo produktu iegūšanas un pārvietošanas kārtība
26.
Cūkgaļas produktus, arī apvalkus, kas iegūti no regulas 2023/594 2.pielikuma A daļā noteiktajā zonā turētām cūkām, atļauts pārvietot uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ja attiecīgajiem gaļas produktiem, arī apvalkiem, ir veikta risku mazinošā apstrāde atbilstoši regulas 2020/687 7.pielikumā noteiktajām prasībām.
27.
Aizliegumu pārvietot turētās cūkas starp I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām un ārpus šīm zonām nepiemēro regulas 2023/594 9.panta 2. un 3.punktā noteiktajos gadījumos.
28.
No II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtos reproduktīvos produktus atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 10.panta 2. un 3.punktā noteiktajos gadījumos.
29.
II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 11 panta 2. un 3.punktā noteiktajos gadījumos.
30.
No II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūto svaigo gaļu, gaļas produktus, arī apvalkus, atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 12.panta 2. un 3.punktā noteiktajos gadījumos.
31.
Veterinārais sertifikāts nav nepieciešams:
31.1.
pārvietojot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētās cūkas ārpus attiecīgās ierobežojuma zonas Latvijas teritorijā;
31.2.
pārvietojot svaigu cūkgaļu, cūkgaļas produktus, arī apvalkus Latvijas teritorijā regulas 2023/594 19.panta 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos;
31.3.
pārvietojot svaigu cūkgaļu, cūkgaļas produktus, arī apvalkus uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti regulas 2023/594 19.panta 5.punktā minētajā gadījumā, ja tie ir marķēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk - regula 853/2004) 5.panta 1.punkta "b" apakšpunktā noteikto veselības marķējumu vai identifikācijas marķējumu, ar kuru svaiga gaļa, gaļas produkti, arī apvalki, marķēti objektos, kas ir atzīti atkāpju piemērošanai atbilstoši regulas 2023/594 44.panta 1.punkta prasībām;
31.4.
pārvietojot no II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtus reproduktīvos produktus Latvijas teritorijā ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 20.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;
31.5.
pārvietojot no II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtus otrās un trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Latvijas teritorijā ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 21. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;
31.6.
pārvietojot no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtu lietošanai pārtikā paredzētu svaigu gaļu, gaļas produktus un jebkurus citus dzīvnieku izcelsmes produktus Latvijas teritorijā ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām regulas 2023/594 53. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;
31.7.
pārvietojot no savvaļas cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Latvijas teritorijā ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām regulas 2023/594 55.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.
32.
Regulas 2023/594 35.panta 1.punktā, 36.panta 4.punktā, 37.panta 3.punktā un 40.panta 3.punktā noteiktajos gadījumos satelīta navigācijas sistēmu, kas ļauj noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu, atļauts aizvietot ar transportlīdzekļa individuālu noplombēšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
32.1.
pēc pēdējās turētu cūku izcelsmes blakusproduktu iekraušanas transportlīdzeklī dienesta inspektors vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē kravu noplombē. Plombu saglabā līdz krava nonāk atzītā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes vai likvidēšanas uzņēmumā;
32.2.
dienesta inspektors vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē transportlīdzekļa operatoram izsniedz aktu par blakusproduktu konteinera noplombēšanu;
32.3.
dienesta inspektors vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē, nepieciešamības gadījumā, noņem plombu, aizstāj to ar jaunu un noformē šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minēto aktu.
33.
Ja ir izpildīti šo noteikumu 32.punktā minētie nosacījumi, satelīta navigācijas sistēmu, kas ļauj noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu, atļauts aizvietot ar transportlīdzekļa individuālu noplombēšanu, ja tiek pārvietoti blakusprodukti ārpus Āfrikas cūku mēra skartajiem objektiem, tostarp objektiem, kuri atrodas ierobežojumu zonu teritorijā, ja tās izveidotas saskaņā ar regulas 2020/687 21. panta 1. punkta prasībām.
34.
Svaigas cūkgaļas, cūkgaļas produktu, arī apvalku marķēšanā izmanto veselības marķējumu vai attiecīgā gadījumā identifikācijas marķējumu (pielikums).
35.
Mazumtirdzniecības uzņēmums, kurš atrodas ierobežojumu zonu teritorijā, kuras izveidotas saskaņā ar regulas 2020/687 21.panta 1.punkta prasībām, kā arī II vai III līmeņa ierobežojumu zonā, pārstrādājot svaigu cūkgaļu, lai izplatītu savu produkciju ārpus ierobežojumu zonām, izpilda šādas prasības:
35.1.
iesniedz dienestā iesniegumu, pamatojoties uz kuru dienests novērtē to saskaņā ar regulas 2023/594 46.pantā minētajām prasībām;
35.2.
iegūto produkciju izplata tikai Latvijas teritorijā, informāciju par to norādot gan produkcijas marķējumā, gan pavaddokumentos;
35.3.
iegūto produkciju tieši piegādā galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri tieši apgādā galapatērētāju.
36.
Aizliegumu pārvietot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un ārpus šīm zonām, kā arī visā Latvijas teritorijā no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtu, lietošanai pārtikā paredzētu svaigu gaļu, gaļas produktus un jebkurus citus šo dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus nepiemēro regulas 2023/594 49.pantā minētajos gadījumos, ja nodrošināta regulas 2023/594 51. un 52.pantā noteikto prasību izpilde.
37.
Regulas 2023/594 52.panta 3.punktā noteikto prasību īstenošanai dienests izstrādā norādījumus un sadarbībā ar Valsts meža dienestu izplata tos medību kolektīviem un individuāliem medniekiem. Dienests sagatavotos norādījumus apstiprina ar rīkojumu un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
38.
Visu Latvijas teritorijā savākto savvaļas cūku līķi, visas ķermeņa daļas un iekšējie orgāni, kā arī dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no ar Āfrikas cūku mēri slimām vai domājami slimām savvaļas cūkām ir pirmās kategorijas materiāls. Ar Āfrikas cūku mēri slimo turēto cūku izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls. Visus iepriekš minētos turēto cūku un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus:
38.1.
pārstrādā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.1774/2002, nosacījumus un Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk - regula 142/2011), noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;
38.2.
sadedzina vai aprok teritorijā, kurā iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atbilstoši regulas 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1.iedaļā noteiktajām prasībām ar Valsts vides dienestu saskaņotās vietās, ievērojot vides aizsardzības nosacījumus;
38.3.
aprok dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši noteikumos par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām noteiktajām prasībām vai atļautā atkritumu poligonā, ievērojot regulas 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļas 1. un 3. punktā minētos nosacījumus;
38.4.
likvidē, sadedzinot regulas 142/2011 6. pantā minētajās sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās atbilstoši regulas 142/2011 III pielikumā noteiktajām prasībām.
VI.Skarto objektu un transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtība, kukaiņu un grauzēju kontrole
39.
Ja izpildās regulas 2020/687 15.panta 1.punktā minētie apstākļi, kuriem iestājoties, apstiprināta Āfrikas cūku mēra gadījumā ir veikti pasākumi, dienests uzdod operatoram veikt skartajā objektā tīrīšanu, mazgāšanu, dezinfekciju un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontroli saskaņā ar regulā 2020/687 noteiktajām prasībām.
40.
Operatoram ir pienākums objekta tīrīšanas, mazgāšanas, dezinfekcijas un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontroles laikā visus pasākumus dokumentēt speciāli iekārtotā objekta dezinfekcijas reģistrācijas žurnālā, kurš pieejams uz vietas objektā.
41.
Šo noteikumu 40.punktā minētajā dezinfekcijas reģistrācijas žurnālā operators norāda veikto pasākumu īstenošanas datumu, laiku un vietu, pasākumā izmantoto dezinfekcijas, deratizācijas un dezinsekcijas līdzekli, izmantotā līdzekļa apjomu, kā arī par īstenotajiem pasākumiem atbildīgo personu. Objekta dezinfekcijas reģistrācijas žurnālu operators glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.
42.
Transportlīdzekļa operatoram, kurš pārvadā turētas cūkas, turētu cūku reproduktīvos produktus, nomedītu savvaļas cūku ķermeņus ar ādu un galvu un iekšējiem orgāniem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iegūtus no turētām cūkām vai savvaļas cūkām, ir pienākums:
42.1.
nodrošināt transportlīdzekli ar dezinficēšanas aprīkojumu;
42.2.
dezinficēšanas aprīkojumā iepildīt pret Āfrikas cūku mēri iedarbīgu dezinfekcijas šķīdumu.
43.
Šo noteikumu 42.punktā minētais transportlīdzekļa operators:
43.1.
nodrošina transportlīdzekļa riteņu un savu apavu dezinfekciju katru reizi pēc kravas iekraušanas;
43.2.
nodrošina attiecīgā transportlīdzekļa un konteinera, kurā pārvadā šo noteikumu 42.punktā minētos dzīvniekus un produktus pa ierobežojumu zonu, no tās, uz to vai tai cauri, visaptverošu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju nekavējoties uz vietas galamērķa objektā pēc katras pārvadājuma reizes;
43.3.
transportlīdzekļa un konteinera tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumus dokumentē speciāli iekārtotā transportlīdzekļa dezinfekcijas reģistrācijas žurnālā, kurš pieejams transportlīdzeklī;
43.4.
transportlīdzekļa dezinfekcijas reģistrācijas žurnālā norāda veikto pasākumu īstenošanas datumu, laiku un vietu, pasākumā izmantoto dezinfekcijas līdzekli, izmantotā līdzekļa apjomu, kā arī par īstenotajiem pasākumiem atbildīgo personu;
43.5.
transportlīdzekļa dezinfekcijas reģistrācijas žurnālu glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.
VII.Noslēguma jautājumi
44.
Līdz 2024.gada 17.martam regulas 2023/594 44.pantā noteiktajos gadījumos izmanto īpašo veselības vai identifikācijas marķējumu, kas ir rombveida formas. Īpašajā rombveida veselības vai identifikācijas marķējumā informāciju izvieto šādi:
44.1.
augšdaļā – valsts nosaukums “Latvija” vai tā saīsinājums “LV”;
44.2.
lejasdaļā – pārtikas uzņēmuma atzīšanas numurs.
45.
Turētu cūku un savvaļas cūku liemeņus marķē ar šo noteikumu 44.punktā noteikto īpašo rombveida veselības marķējumu, kurā romba malas ar vismaz 4,5 centimetrus garas. Turētu cūku un savvaļas cūku svaigo gaļu, subproduktus, gaļas izstrādājumus, gaļas produktus un produktus, kas satur cūkgaļu, marķē ar īpašo rombveida identifikācijas marķējumu.
46.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumus Nr.83 “Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis 2004, 28. nr.; 2009, 57., 157. nr.; 2013, 158., 223. nr.; 2014, 167., 220. nr.; 2015, 59., 128., 167., 220. nr.; 2016, 24., 77., 152., 169., 194., 227. nr.; 2017, 11., 36., 51., 128., 148., 183., 223. nr.; 2018, 5., 58., 79., 128., 149., 162., 179., 187. nr.; 2019, 42., 114., 187., 211., 245. nr.; 2020, 61., 165., 181., 242. nr.; 2021, 92. nr..
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-748 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-748 Nr]
Veselības marķējuma vai attiecīgā gadījumā identifikācijas marķējuma paraugs
