22-TA-3048
Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023. - 2027. gada plānošanas periodā
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta septīto, astoto un devīto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā 2023.–2027. gada plānošanas periodā administrē valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (turpmāk - ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (turpmāk - ELFLA), kā arī minēto fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus;
1.2.
kārtību, kādā publicējama informācija par valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku atbalsta saņēmējiem 2023.–2027. gada plānošanas periodā.
2.
Noteikumi tiek īstenoti atbilstoši:
2.1.
Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulai (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – regula Nr.2015/1589);
2.2.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulai (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060);
2.3.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulai (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula Nr. 2021/2116);
2.4.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulai (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula Nr. 2021/2115);
2.5.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulai (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem;
2.6.
Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2021/2289, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 piemērošanas noteikumus attiecībā uz KLP stratēģisko plānu satura izklāstu un attiecībā uz elektronisko sistēmu drošai informācijas apmaiņai (turpmāk – regula Nr. 2021/2289);
2.7.
Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2022/128, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību (turpmāk – regula Nr. 2021/128);
2.8.
Komisijas 2021. gada 7. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2022/127, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu (turpmāk – regula Nr. 2021/127);
2.9.
Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2021/2290, ar ko nosaka noteikumus par metodēm, ar kādām aprēķina kopējos izlaides un rezultātu rādītājus, kuri izklāstīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula Nr. 2021/2290);
2.10.
Komisijas 2021. gada 7. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (turpmāk – regula Nr. 2022/126);
2.11.
Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2022/129, ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami intervenču veidiem attiecībā uz eļļas augiem, kokvilnu un vīndarības blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 un kuri piemērojami informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasībām saistībā ar Savienības atbalstu un KLP stratēģiskajiem plāniem (turpmāk – regula Nr. 2022/129);
2.12.
Komisijas 2022. gada 4. maija Deleģētajai regulai (ES) 2022/1172, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu un ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu (turpmāk – regula Nr. 2022/1172);
2.13.
Komisijas 2022. gada 31. maija Īstenošanas regulai (ES) 2022/1173, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (turpmāk – regula Nr. 2022/1173).
II.Fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetences sadalījums
3.
ELGF un ELFLA administrēšanu atbilstoši regulai Nr. 2021/2116 un regulai Nr. 2021/2115 nodrošina:
3.1.
kompetentā iestāde;
3.2.
vadošā iestāde;
3.3.
maksājumu aģentūra;
3.4.
sertifikācijas struktūra;
3.5.
kontroles struktūras;
3.6.
Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023. - 2027. gadam (turpmāk - KLP SP) uzraudzības komiteja.
4.
ELGF un ELFLA kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 8. pantam pilda Zemkopības ministrija.
5.
ELGF un ELFLA vadošās iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 123. pantam pilda Zemkopības ministrija.
6.
ELGF un ELFLA maksājumu aģentūras funkcijas atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 9. pantam pilda Lauku atbalsta dienests.
7.
ELGF un ELFLA kontroles struktūru funkcijas pilda:
7.1.
Valsts meža dienests atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 72.pantam;
7.2.
Valsts Augu aizsardzības dienests atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 72.pantam;
7.3.
Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 70., 72.pantam;
7.4.
Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 72. pantam;
7.5.
Lauksaimniecības datu centrs atbilstoši regulas Nr.2021/2116 72. pantam.
8.
ELGF un ELFLA sertifikācijas struktūru atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 12. pantam nosaka Zemkopības ministrija publiskā iepirkuma kārtībā.
III.Fondu administrēšanā iesaistīto sadarbības iestāžu pienākumi
9.
Valsts vides dienests, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Valsts meža dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Lauksaimniecības datu centrs, Dabas aizsardzības pārvalde, Būvniecības valsts kontroles birojs, biedrības “Vides kvalitāte” sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs”, akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nodrošina Lauku atbalsta dienestu ar nepieciešamo informāciju un pārbaudēm savas atbildības un kompetences jomā.
10.
Šo noteikumu 9.punktā ietvertās iestādes nodrošina Lauku atbalsta dienestam informāciju, kas nepieciešama tā pienākumu izpildei, t.sk. nodrošina piekļuvi to uzturētajām informācijas sistēmām attiecīgo datu ieguvei.
11.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes vienotās un nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu nodrošina Agroresursu un ekonomikas institūts.
12.
Kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla (Valsts KLP tīkls) sekretariāta pienākumus pilda un aktivitāšu īstenošanu nodrošina sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”. Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS) sekretariāta funkcijas veic Valsts KLP tīkla sekretariāts.
13.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” nodrošina tehnikas un iekārtu cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību, lai noteiktu tehnikas un iekārtu vienību izmaksu standarta likmi un iekļautu Tehnikas un iekārtu katalogā, īstenojot KLP SP atbalsta intervences.
14.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” nodrošinās lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 126. pantam.
15.
KLP SP noteikto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamos datus:
15.1.
sociālekonomiskajā jomā apkopo sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, ievērojot šo noteikumu 16. punktā minēto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo datu apkopošanas kārtību;
15.2.
atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 82. panta nosacījumiem aprēķinus pamatojoties par izmaksām un negūtajiem ienākumiem veic un to pareizību apstiprina sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”;
15.3.
dabas aizsardzības un zālāju bioloģiskās daudzveidības jomā apkopo Dabas aizsardzības pārvalde, kas šo uzdevumu izpilda Zemkopības ministrijas padotībā. Dabas aizsardzības pārvalde apkopotos datus iesniedz Zemkopības ministrijā un Lauku atbalsta dienestā;
15.4.
integrētās augu aizsardzības un audzēšanas jomā apkopo Valsts augu aizsardzības dienests. Valsts augu aizsardzības dienests apkopotos datus iesniedz Zemkopības ministrijā un Lauku atbalsta dienestā.
16.
Šo noteikumu 15. punktā minēto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo datu apkopošanai Zemkopības ministrija izstrādā darba uzdevumu, nosakot atbalsta maksājuma veidu, pētāmo objektu skaitu, atlases kritērijus un apkopojamās informācijas saturu, kā arī pārskatu iesniegšanas termiņus.
17.
Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu koplietošanas informācijas sistēmu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru izveido un uztur Lauksaimniecības datu centrs.
18.
Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 31. maijam publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem iepriekšējā finanšu gadā saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 98. panta 4. punkta un 99. panta un regulas Nr. 2022/128 58., 59. un 60. panta nosacījumiem. Informācija ir pieejama Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē divus gadus pēc tās publicēšanas.
19.
Atbalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus Lauku atbalsta dienests glabā 12 gadus pēc atbalsta piešķiršanas.
20.
Tehniskās palīdzības finansējumu saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 89. panta un 125. panta 1. punktu un regulas Nr. 2021/2116 7. pantu saņem Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
21.
Zemkopības ministrija kā ELFLA un ELGF vadošā iestāde izveido koleģiālu institūciju – komisiju, kas pieņem lēmumu par atbalstāmajām darbībām un līdzekļu piešķiršanu to īstenošanai no KLP SP tehniskās palīdzības finansējuma, kā arī uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu.
IV.Uzraudzības komiteja
22.
KLP SP uzraudzības komiteja ir koleģiāla ELFLA un ELGF administrēšanā iesaistīta institūcija, kas darbojas atbilstoši tās apstiprinātam nolikumam un regulas Nr. 2021/2115 124. un 132. panta nosacījumiem.
23.
Visiem KLP SP uzraudzības komitejas locekļiem ir balsstiesības, bet Eiropas Komisijas pārstāvji un Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji KLP SP uzraudzības komitejā piedalās kā konsultanti.
24.
KLP SP uzraudzības komitejas sastāvā iekļauj:
24.1.
trīs vadošās iestādes pārstāvjus;
24.2.
divus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus;
24.3.
Finanšu ministrijas pārstāvi;
24.4.
Labklājības ministrijas pārstāvi;
24.5.
Ekonomikas ministrijas pārstāvi;
24.6.
trīs Lauku atbalsta dienesta pārstāvjus;
24.7.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi;
24.8.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi;
24.9.
Valsts meža dienesta pārstāvi;
24.10.
katra plānošanas reģiona pārstāvi;
24.11.
Valsts KLP tīkla pārstāvi;
24.12.
lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes nevalstisko organizāciju pārstāvjus;
24.13.
meža nozares organizāciju pārstāvi;
24.14.
trīs Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus;
24.15.
Latvijas Lauku foruma pārstāvi;
24.16.
Kultūras ministrijas pārstāvi.
25.
KLP SP uzraudzības komitejas locekļi, kam ir balsstiesības, iegūst valsts amatpersonas statusu. Zemkopības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē Valsts ieņēmumu dienestu par attiecīgajiem komiteju dalībniekiem ar balsstiesībām.
26.
KLP SP uzraudzības komiteja izveido Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (turpmāk - AKIS) apakškomiteju, kas sniedz konsultatīvas funkcijas lauksaimniecības zināšanu un inovāciju jomā. AKIS apakškomitejas darbību nosaka Zemkopības ministrijas apstiprināts nolikums.
V.Finanšu vadība
27.
Šo noteikumu 1. punktā minētajiem fondiem izdevumu atbilstība un ilgums ir piemērojami saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 86. panta 1. punktu.
28.
Šo noteikumu 1. punktā minētajiem fondiem publiskā finansējuma līdzekļus, ko veido fonda finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums, valsts budžetā plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķās Zemkopības ministrijas budžeta programmās un apakšprogrammās projektu un intervenču īstenošanai un faktisko izdevumu atmaksai atbilstoši apstiprinātajai fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummai.
29.
Zemkopības ministrija katram fondam plāno valsts budžeta ilgtermiņa saistības atbilstoši prognozētajai publiskā finansējuma projektu un pasākumu naudas plūsmai.
30.
Lauku atbalsta dienests, ievērojot Valsts kases noteikto paraugu un termiņu, iesniedz Valsts kasē ELGF un ELFLA prognozi par publiskā finansējuma finanšu līdzekļiem.
31.
Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu atbildīgā iestāde par līdzekļu pieprasījumu no Eiropas Komisijas trīs darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Komisijā informē Valsts kasi par pieprasīto Eiropas Savienības fonda līdzekļu apmēru, pieprasīšanas datumu un iespējamo līdzekļu saņemšanas termiņu.
32.
Valsts kase nodrošina no Eiropas Komisijas saņemto Eiropas Savienības līdzekļu uzskaiti par fondiem un piecu darbdienu laikā pēc līdzekļu ieskaitīšanas Valsts kases kontā par saņemtajiem līdzekļiem informē Lauku atbalsta dienestu un Zemkopības ministriju, ievērojot Elektronisko dokumentu likuma prasības.
33.
Lauku atbalsta dienests pārskaita uz atbalsta saņēmēja kontu kredītiestādē vai licencētās maksājumu iestādes valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” norēķinu kontu šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā fonda finansējumu un, ja tas ir paredzēts projekta iesniegumā, valsts budžeta finansējumu. Ja atbalsta maksājums ir paredzēts pasākumu projektam valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauku un zivsaimniecības attīstībai ietvaros (atklātu projektu iesniegumu konkursu un vienreizēju maksājumu veidā), tad maksājumu pārskaita bezskaidras naudas norēķinu veidā uz atbalsta saņēmēja kontu kredītiestādē atbilstoši kārtībai, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu.
34.
Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos par asignējumu piešķiršanu un izpildi noteiktajā kārtībā, kā arī tad, ja konstatēts atbalsta saņēmēja – valsts budžeta iestādes – pienākumu vai apliecinājumu pārkāpums, var pieņemt lēmumu par atbalsta saņēmēja – valsts budžeta iestādes – finansēšanas plānā paredzēto asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu.
35.
Lauku atbalsta dienestam ir tiesības aizkavēt maksājumu atbalsta saņēmējam vai tā ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos līdz brīdim, kad ieplānota atmaksa valsts budžetā vai budžeta apropriācija pārdalīta starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
36.
Atbalstu finanšu instrumenta veidā saskaņā regulas Nr. 2021/1060 59. panta 3. punkta "c" apakšpunktu un X. pielikumu piešķir akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum".
VI.Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma
37.
Lauku atbalsta dienests uztur Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 65. un 66. pantu.
38.
Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ietvaros Lauku atbalsta dienests nodrošina datu apmaiņu, kas nepieciešami atbalsta intervenču administrēšanai un kontrolei ar Valsts vides dienests, Valsts meža dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Lauksaimniecības datu centrs, Dabas aizsardzības pārvalde, biedrības “Vides kvalitāte” sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs”.
VII.Lauku reģistrs
39.
Lauku reģistrs ir Lauku atbalsta dienesta pārziņā esoša ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kā tas ir noteikts regulas Nr. 2021/2116 68. pantā, un ar tās palīdzību Lauku atbalsta dienests identificē lauksaimniecībā izmantotos zemes nogabalus, par kuriem ir tiesības saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstu no tiešo maksājumu intervencēm un vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem.
40.
Lauku reģistrā ietver lauku bloku (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas) datubāzi ar savstarpēji saistītiem citiem telpisko datu slāņiem un tiem pakārtotu informāciju – ģeogrāfisko piesaisti, identifikācijas numuriem un informāciju par platību.
41.
Lauku reģistra datus Lauku atbalsta dienests izmanto lauku bloku kartes sagatavošanā mērogā 1:5000.
42.
Lauku atbalsta dienests līdz 2025. gadam nodrošina atsauces zemes nogabalu pamatslāņa izveidi Lauku reģistrā, kurš lauku līmenī aptver vienu, unikālu zemes izmantošanas veida kategoriju.
43.
Lauku reģistrā tiek unikāli identificēts katrs lauksaimniecības zemes nogabals, kas ir tiesīgs saņemt atbalstu par intervencēm, kas iekļautas KLP SP, kā arī tie zemesgabali un nelauksaimnieciskās platības, kas nav tiesīgas saņemt atbalstu, bet tiek izmantotas vides un klimata mērķu nodrošināšanai attiecīgo intervenču ietvaros.
44.
Lauku reģistra datus Lauku atbalsta dienests aktualizē pēc jaunajām ortofotokartēm un pieejamajiem satelītdatiem un precizē, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu lauku bloku kartes precizēšanai un lauku bloku karti, kurā norādītas atbilstošās izmaiņas. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests sniegto informāciju pārbauda dabā. Lauku reģistra datus attiecīgā gadījumā precizē izmantojot platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas datus.
45.
Lauku atbalsta dienests, Valsts zemes dienests, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" un Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina lauku reģistra uzturēšanai nepieciešamās informācijas savstarpēju apmaiņu nepārveidotā formā – neizmantojot īpašas datu sagatavošanas metodes un ietverot individuālos statistiskos datus par privātpersonām.
46.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra reizi trijos gados atjauno ortofotokartes un iesniedz tās Lauku atbalsta dienestā.
47.
Lauku atbalsta dienests veic lauku reģistra kvalitātes novērtējumu saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 68. panta 3. punktu un regulas Nr. 2022/1172 3. pantu.
VIII.Elektroniskā pieteikumu sistēma
48.
Lauku atbalsta dienests uztur elektronisko pieteikumu sistēmu, kurā saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 69. pantu, izmantojot ģeotelpisko lietotni, tiek nodrošināta ģeotelpisku pieteikumu iesniegšanu visām KLP SP platībatkarīgajām intervencēm, kā arī dzīvnieku atbalsta intervencēm.
49.
Lai identificētu visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā un/vai lauksaimniecībā neizmantojamas zemes, Lauku atbalsta dienests atbalsta pretendentam elektroniskajā pieteikumu sistēmā nodrošina ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu (vienoto iesniegumu).
50.
Veidlapu sagatavēs, kas nodrošinātas atbalsta pretendentam, ir norādīta maksimālā atbalsttiesīgā platība atsauces zemes gabalā un platība, kas katram lauksaimniecības zemes gabalam iepriekšējā gadā noteikta vienotā platībmaksājuma shēmas, ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam vai platībatkarīgā lauku attīstības pasākuma vajadzībām.
51.
Pieteikumu formas satur informāciju, kas jau ir Lauku atbalsta dienesta rīcībā no lauku reģistra (apsaimniekotie lauki, to platība, ģeometrija, dažādi slāņi par aizsargājamām teritorijām un platībām u.c.) un citiem reģistriem pēc nepieciešamības. Attiecībā uz dzīvniekiem lauksaimniekam pieteikšanās laikā nav jānorāda saimniecībā esošie dzīvnieki un tiek izmantota automātiskā pieprasījumu sistēma. Dati tiek iegūti no dzīvnieku reģistra (pārvaldībā esošie dzīvnieki, ganāmpulki, novietnes). Arī lauksaimnieka sniegto informāciju iepriekšējo gadu pieteikumos u.c. informāciju, kas dod iespēju lauksaimniekam pārskatīt zināmo informāciju, to verificēt, nepieciešamības gadījumā labot un īsā laikā iesniegt atbalsta pieteikumu.
52.
Atbalsta pretendenti visus pieteikumus atbalstam iesniedz elektroniski izmantojot Elektronisko pieteikumu sistēmu. Ja lauksaimniekam nav tehnisku iespēju iesniegt pieteikumu pašam, tiek nodrošināts konsultatīvs atbalsts pieteikuma iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs vai arī lauku konsultāciju centra nodaļās.
53.
Lauku atbalsta dienests izmanto elektronisko pieteikumu sistēmu, lai nodrošinātu komunikāciju ar lauksaimniekiem par atbalsta nosacījumiem, informācijas sniegšanai par vienotā iesnieguma apstrādi, kā arī atbalsta administrēšanai nepieciešamo datu un informācijas pieprasīšanai.
54.
Elektroniskā pieteikumu sistēma nodrošina lauksaimniekiem piekļuvi visiem to datiem un informācijai par lauksaimniecības zemes nogabaliem, kurus tie deklarējuši atbalstam.
55.
Lauku atbalsta dienests veic ikgadēju ģeotelpisko pieteikumu sistēmas kvalitātes novērtējumu saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 69. panta 6. punktu un regulas Nr. 2022/1172 4. pantu.
IX.Platību uzraudzības (monitoringa) sistēma
56.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 70. pantu Lauku atbalsta dienests izveido platību uzraudzības (monitoringa) sistēmu.
57.
Piemērojot platību uzraudzības sistēmu, katrai intervencei deklarētajam laukam tiek noteikts tajā augošais kultūraugs un novērtēti citi atbalsta saņemšanas nosacījumi.
58.
Ja platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas piemērošanas rezultātā netiek gūta pietiekama pārliecība par platības vai atbalsta objekta atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, no atbalsta pretendenta tiek pieprasīti nepieciešamie papildus pierādījumi, piemēram, fotoattēli ar ģeogrāfisku piesaisti, savukārt, ja šādi pierādījumi netiek sniegti, vai tie nedod pārliecību, nepieciešamības gadījuma tiek veikta pārbaude uz vietas saimniecībā.
59.
Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 24. pantu un regulas Nr. 2022/1173 12. pantu sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijā specifikāciju un sarakstu ar satelītdatiem, kas nepieciešami platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas darbības nodrošināšanai.
60.
Lauku atbalsta dienests veic ikgadēju platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas kvalitātes novērtējumu saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 70. panta 2. punktu, regulas Nr. 2022/1172 5. pantu un regulas Nr. 2022/1173 2. pantu.
X.Pārbaudes
61.
Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendentu iesniegumu administratīvās pārbaudes un, ja nepieciešams, iesaistīto trešo personu administratīvās pārbaudes, kā arī pārbaudes vai vizītes uz vietas, kuras attiecīgā gadījumā var veikt izmantojot tālizpēti vai platību uzraudzības sistēmu, vai citas attiecīgas tehnoloģijas, un nodrošina pārbaužu dokumentēšanu un uzskaiti saskaņā ar regulu Nr. 2021/2116.
62.
Ja investīciju atbalsta pasākumos ieguldījumu publiskā finansējuma Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļa nepārsniedz 10 000 euro vai ja risku analīzē ir konstatēts nebūtisks risks par atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildi vai ieguldījumu neesību, Lauku atbalsta dienests var pieņemt lēmumu neveikt vizīti uz vietas, izņemot gadījumus, kad ir pamatotas aizdomas par neatbilstību. Minēto lēmumu un tā pamatojumu Lauku atbalsta dienests protokolē.
63.
Atbalsta pretendents dod iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi vai vizīti uz vietas, tostarp attālināti (neklātienē), izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un pēc Lauku atbalsta dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus, kas ir saistīti ar konkrētā pasākuma īstenošanu.
64.
Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē vai vizītē uz vietas un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.
65.
Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti administratīvajās pārbaudēs, iesaistīto trešo personu administratīvajās pārbaudēs un pārbaudēs vai vizītēs uz vietas, kā arī ievērojot normatīvos aktus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikšanu.
XI.Rūpīga pārbaude
66.
Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 76. pantu un regulas Nr. 2022/128 46. pantu veic rūpīgu pārbaudi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošajiem darījumiem, izņemot darījumus, kas saistīti ar eksporta kompensācijām, kā arī nodrošina šo kontroļu plānošanu un ziņošanu atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 77. un 80. pantam un regulas Nr. 2022/128 48. pantam.
67.
Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulu Nr. 2021/2116 veic ar eksporta kompensācijām saistīto darījumu padziļināto pārbaudi par finanšu gadu pirms iepriekšējā gada 15. oktobra tajos uzņēmumos, kuri ir saņēmuši eksporta kompensācijas no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un kurus Lauku atbalsta dienests ir atlasījis atbilstoši regulas Nr. 2021/2116 77. pantam.
68.
Lauku atbalsta dienests un Valsts ieņēmumu dienests slēdz starpresoru vienošanos par savstarpējo padziļināto Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu pārbaužu koordinēšanu.
69.
Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 66. punktā minēto darījumu padziļināto pārbaudi veic par finanšu gadu pirms iepriekšējā gada 15. oktobra.
70.
Šo noteikumu 67. un 69. punktā minētās padziļinātās pārbaudes periodā var ietvert finanšu gadu gan pirms, gan pēc pārbaudāmā finanšu gada, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darījuma pārbaudei.
71.
Regulas Nr. 2021/2116 76. pantā minētie uzņēmumi komercdokumentus glabā vismaz piecus gadus no to sagatavošanas gada beigām.
72.
Saņemot pieprasījumu par padziļināto pārbaudi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, Lauku atbalsta dienests vai Valsts ieņēmumu dienests veic uzņēmuma padziļināto pārbaudi saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 79. pantu.
XII.Nosacījumu sistēmas kontroles sistēma
73.
Nosacījumu sistēmas kontroles sistēmas koordinējošā iestāde ir Lauku atbalsta dienests.
74.
Regulas Nr. 2021/2115 12. pantā minēto noteikumu ievērošanas pārbaudēm tiek noteiktas šādas kompetento kontroles iestādes:
74.1.
Lauku atbalsta dienests – klimata un vides jomā jautājumos, kas saistīti ar bioloģiskā daudzveidība un ainavu aizsardzību un kvalitātes uzturēšanu un par laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem;
74.2.
Pārtikas un veterinārais dienests – sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā jautājumos, kas saistīti ar pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības jomā;
74.3.
Valsts augu aizsardzības dienests – klimata un vides jomā jautājumos, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti īpaši jutīgās teritorijās, kā arī sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā jautājumos, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu;
74.4.
Valsts meža dienests – klimata un vides jomā jautājumos, kas saistīti ar savvaļas putnu aizsardzību mežu platībās.
75.
Lauku atbalsta dienests:
75.1.
koordinē kompetento kontroles iestāžu informācijas apmaiņu nosacījumu sistēmas kontroles sistēmā;
75.2.
nodrošina kompetentās kontroles iestādes ar Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par atbalsta pretendentiem nosacījumu sistēmas atbilstības pārbaužu veikšanai;
75.3.
saskaņā ar kompetento kontroles iestāžu sniegto informāciju par veiktajām pārbaudēm aprēķina atbalsta samazinājumu, ja ir konstatēti regulas Nr. 2021/2115 12. pantā minēto nosacījumu pārkāpumi, un galīgo atbalsta maksājumu.
76.
Kompetentās kontroles iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu veikta attiecīgo nosacījumu sistēmas prasību un standartu ievērošanas administratīvas pārbaudes, jo īpaši tās pārbaudes, kas jau ir paredzētas saskaņā ar kontroles sistēmām, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai, standartam, tiesību aktam vai nosacījumu sistēmas jomai un pārbaudes uz vietas saimniecībā , atbilstoši savai kompetencei:
76.1.
Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests atlasa atbalsta pretendentus pārbaudēm uz vietas, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 83. panta 6. punkta "d" apakšpunktu. Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests informē Lauku atbalsta dienestu par pretendentiem, kas attiecīgajā kompetentajā kontroles iestādē izraudzīti nosacījumu sistēmas atbilstības pārbaudei uz vietas;
76.2.
Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests veic nosacījumu sistēmas atbilstības pārbaudes uz vietas;
76.3.
Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests elektroniski sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam par nosacījumu sistēmas atbilstības pārbaudes rezultātiem, pārbaudēs konstatētajām neatbilstībām, to izvērtējumu un izmaiņām pārbaudes rezultātos, kā arī pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz citu nepieciešamo informāciju nosacījumu sistēmas kontroles sistēmas uzturēšanai un darbībai.
77.
Attiecībā uz nosacījumiem, kas ir pārbaudāmi attālināti nosacījumu sistēmas noteikumu atbilstības novērtēšanai tiek izmantota platību uzraudzības (monitoringa) sistēma, regulāri un sistemātiski novērojot lauksaimniecisko darbību un piemēroto praksi, to izsekojot un novērtējot izmantojot Copernicus Sentinel satelītdatus, attālinātās izpētes metodes vai citus datus ar līdzvērtīgu vērtību.
78.
Kompetentās kontroles iestādes attiecīgā gadījumā prasību un standartu ievērošanu nosaka, izmantojot līdzekļus, kas noteikti tiesību normās, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai vai standartam.
79.
Kompetentā kontroles iestāde nodrošina to, ka tiek pārbaudīts tas, vai visi atlasītie saņēmēji ievēro prasības un standartus, par kuriem atbild kompetentā kontroles iestāde.
80.
Lauku atbalsta dienests katru gadu izvērtē nosacījumu sistēmas kontroles sistēmu, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 83. panta 4. punktu un veic nepieciešamos uzlabojumus sistēmas darbībā.
XIII.Neatbilstošo izdevumu administrēšana
81.
Lauku atbalsta dienests izvērtē atbalsta saņēmēja izdevumu atbilstību un pieņem lēmumu par neatbilstošo izdevumu atgūšanu. Neatbilstošos izdevumus neatgūst, ja atgūstamā summa vienai intervencei nepārsniedz 250 euro no fonda finansējuma vienā grāmatvedības gadā, neieskaitot procentus, un šo summu nav iespējams ieturēt no jebkuriem Lauku atbalsta dienesta administrētajiem nākamajiem atbalsta maksājumiem.
82.
Lauku atbalsta dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 81. punktā minētā lēmuma pieņemšanas to nosūta atbalsta saņēmējam.
83.
Ja atbalsta saņēmējs, kas nav budžeta iestāde, neatmaksā neatbilstošos izdevumus Lauku atbalsta dienesta lēmumā noteiktajā termiņā, kas nepārsniedz 60 dienām no lēmuma datuma, atbalsta saņēmējs par katru nokavējuma dienu maksā nokavējuma naudu – sešus procentus gadā no neatmaksātās summas.
84.
Lauku atbalsta dienestam ir tiesības atmaksātos neatbilstošos izdevumus par kārtējo gadu atkārtoti izmantot fonda izmaksām citiem atbalsta saņēmējiem. Summu, kas atmaksāta par iepriekšējo gadu neatbilstošajiem izdevumiem, Lauku atbalsta dienests pārskaita valsts budžeta ieņēmumos.
85.
Ja Lauku atbalsta dienests nevar atgūt vai ieturēt neatbilstošos izdevumus no atbalsta saņēmēja – budžeta iestādes:
85.1.
Lauku atbalsta dienests informē Zemkopības ministriju par atbalsta saņēmēja neatbilstošajiem izdevumiem;
85.2.
Zemkopības ministrija šo noteikumu 85.1. apakšpunktā minēto informāciju nosūta atbalsta saņēmēja augstākajai iestādei, ja tāda ir, un Valsts kontrolei.
86.
Valsts vai pašvaldības institūcija izvērtē atbalsta programmas vai projekta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantam un Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē un iesniedz to Zemkopības ministrijā atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. panta otrajai daļai.
87.
Lauku atbalsta dienests nodrošina nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
88.
Ja saņemts Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbalsta atgūšanu, Lauku atbalsta dienests:
88.1.
14 dienu laikā informē Zemkopības ministriju par nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta saņēmēju skaitu un atbalsta apmēru;
88.2.
mēneša laikā informē valsts atbalsta saņēmēju par valsts atbalsta atmaksas kārtību, termiņiem un atmaksājamā atbalsta apmēru, ņemot vērā procentus, kas noteikti saskaņā ar regulas 2015/1589 16. panta 2. punktu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds