23-TA-2986
Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru un pakalpojuma maksas par drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 72. panta trešo daļu, 72.1 panta sestās daļas 1., 3. un 4. punktu, 74. pantu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves) apmēru;
1.2.
drošības rezervju pakalpojuma maksas (turpmāk – pakalpojuma maksas) apmēru, tās aprēķināšanas un administrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā īsteno pakalpojumu maksas piespiedu izpildi;
1.3.
nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;
1.4.
kārtību, kādā tiek apkopota informācija par drošības rezervēm un kopumā valstī patēriņam nodoto, saražoto, realizēto, savam patēriņam izlietoto un krājumos esošajiem naftas produktiem.
II.Drošības rezervju veidošana
2.
Drošības rezerves veido no jēlnaftas, naftas starpproduktiem, kurus var pārvērst naftas produktos, un no naftas produktiem, kuru kategorijas atbilst šādiem kombinētās nomenklatūras kodiem (turpmāk – KN kodi):
2.1.
benzīns un aviācijas degviela – KN kodi 2710 12 25 līdz 2710 12 70;
2.2.
dīzeļdegviela, petroleja un petrolejas veida reaktīvā degviela – KN kodi 2710 12 15 līdz 2710 19 25, KN kodi no 2710 19 43 līdz 2710 19 48 un KN kodi no 2710 20 11 līdz 2710 20 19;
2.3.
degvieleļļa – KN kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 66, KN kodi no 2710 20 32 un 2710 20 38;
2.4.
sašķidrinātā naftas gāze – KN kodi no 2711 12 11 līdz 2711 12 97, KN kodi no 2711 13 10 līdz 2711 13 97, KN kodi 2711 14 00, 2711 19 00 un 2711 29 00 un KN kodi no 2901 10 00 līdz 2901 29 00;
2.5.
jēlnafta – KN kodi 2707 99 11, 2707 99 19, 2707 99 50 un KN kodi no 2710 19 29 līdz 2710 19 35;
2.6.
naftas starpprodukti (komponentes) – KN kodi 2710 12 11, 2710 12 15, 2710 19 11, 2710 19 15, 2710 19 31 un 2710 19 35.
3.
Drošības rezerves tiek uzglabātas Latvijas Republikā teritorijā šo noteikumu 5. punktu ievvadaļā norādītajā minimālajā apjomā.
4.
Drošības rezerves, ko veido jēlnafta un naftas starpprodukti (komponentes), var uzglabāt tādā Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca, kas var nodrošināt naftas produktu ražošanu enerģētiskās krīzes periodos.
5.
Drošības rezervēs pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Nosakot uzglabājamo drošības rezervju apjomu:
5.1.
dienas vidējā tīrā importa daudzumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minēto metodi, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā;
5.2.
dienas vidējo iekšzemes patēriņu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto metodi, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendāra gadā;
5.3.
dienas vidējā tīrā importa daudzumu un iekšzemes patēriņu laikposmam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam katru gadu aprēķina, pamatojoties uz daudzumu, kas importēts un patērēts iepriekšējā gadā pirms attiecīgā kalendāra gada, ja šo noteikumu 5.1. vai 5.2. apakšpunktā minēto daudzumu nav iespējams noteikt.
III.Pakalpojuma maksas aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšana kārtība
6.
Pakalpojuma maksu Enerģētikas likuma 72.1 panta otrajā daļā minētie komersanti maksā par apjomu, ko:
6.1.
apstiprināti noliktavas turētāji izved no katras akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā) un kura izvešanas galamērķis ir Latvijas Republikas teritorija;
6.2.
patērē katrā akcīzes preču noliktavā;
6.3.
reģistrēti saņēmēji realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;
6.4.
komersanti, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai, ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;
6.5.
komersanti savam patēriņam ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un patērē Latvijas Republikas teritorijā.
7.
Pakalpojuma maksas likmi par naftas produktu vienu tonnu nākamajam periodam aprēķina, izmantojot šādu formulu:
PM(euro/ tonnā) = Iz(EUR) / Ap(tonnas)
kur:
PM(euro/ tonnā) - Pakalpojuma maksas likme euro par naftas produktu vienu tonnu
Iz(euro) - Plānotās kopējās drošības rezervju izmaksas nākamajam periodam euro
Ap(tonnas) - Prognozētais kopējais brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto I, II un III kategorijas naftas produktu apjoms tonnās nākamajā periodā
PM(euro/ tonnā) = Iz(EUR) / Ap(tonnas)
kur:
PM(euro/ tonnā) - Pakalpojuma maksas likme euro par naftas produktu vienu tonnu
Iz(euro) - Plānotās kopējās drošības rezervju izmaksas nākamajam periodam euro
Ap(tonnas) - Prognozētais kopējais brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto I, II un III kategorijas naftas produktu apjoms tonnās nākamajā periodā
8.
Drošības rezervju izmaksas sastāv no:
8.1.
izmaksām par drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei;
8.2.
izmaksām par naftas produktu iegādi valsts īpašumā;
8.3.
izmaksām par infrastruktūru un loģistiku, kas nepieciešama drošības rezervju uzglabāšanai;
8.4.
Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras (turpmāk - CKUS) darbības nodrošināšanas izmaksām;
8.5.
izmaksām, kas saistītas ar drošības rezervju atbilstības noteiktajām prasībām pārbaudēm;
8.6.
valsts īpašumā esošo drošības rezervju apdrošināšanas izmaksām;
8.7.
ar finanšu un risku vadības instrumentu izmantošanu saistītām izmaksām;
8.8.
citām izmaksām, kas var rasties saistībā ar pienākumu uzturēt drošības rezerves.
9.
CKUS katru gadu līdz 1. oktobrim sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijai apstiprināšanai detalizētu drošības rezervju izmaksu plānu nākošajam kalendārajam gadam un prognozi par kopējo brīvā apgrozījumā izlaižamo, realizējamo un patērējamo I, II un III kategorijas naftas produktu apjomu nākošajā kalendārajā gadā.
10.
CKUS ir tiesības pārskatīt aprēķināto pakalpojuma maksu vai arī uzkrātos zaudējumus ietvert nākamā gada pakalpojuma maksas aprēķinā, ja:
10.1.
CKUS faktiskās kopējās drošības rezervju izmaksas konkrētā periodā ir lielākas nekā bija sākotnēji plānotas;
10.2.
samaksātā pakalpojuma maksas kopsumma nenosedz visas kopējās izmaksas, jo brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu daudzums ir mazāks nekā sākotnēji plānots konkrētā periodā.
11.
Pakalpojuma maksas pārskatīšanas gadījumā gadījumā CKUS par to nekavējoties paziņo Enerģētikas likuma 72.1 panta otrajā daļā minētajiem komersantiem un tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā.
12.
Ja kalendārā gada laikā samaksātā pakalpojuma maksas kopsumma pārsniedz faktiskās drošības rezervju izmaksas attiecīgajā kalendārajā gadā, tad summa, kas saņemta, pārsniedzot izmaksas, tiek uzkrāta uzkrāšanas fondā. Uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izlietoti, lai iegādātos drošības rezerves un segtu citas drošības rezervju izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu.
13.
Ieņēmumi no drošības rezervju atsavināšanas un rotācijas tiek izlietoti, lai atjaunotu vai iegādātos drošības rezerves vai citu drošības rezervju izmaksu segšanai saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu.
14.
Pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas plūsma tiek organizēta CKUS ārpusbilances uzskaitē.
15.
Pakalpojumu maksas likme un norēķinu rekvizīti pakalpojumu maksas apmaksai tiek publizēti CKUS oficiālajā tīmekļa vietnē.
16.
Pakalpojuma maksu iemaksā CKUS norēķinu kontā bez iepriekšēja maksājuma pieprasījuma ne vēlāk kā līdz katra mēneša divdesmit piektajam datumam apmērā, kas atbilst komersanta Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto I, II un III kategorijas naftas produktu daudzumam iepriekšējā mēnesī. Maksājuma uzdevumā norāda “Pakalpojuma maksa” un kalendārā mēneša nosaukumu, par kuru tiek maksāta pakalpojuma maksa.
17.
Par drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersanti maksā nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas. Pamatparāda rašanās diena ir sestā diena no šo noteikumu 16. punktā noteiktā maksāšanas termiņa dienas.
18.
Ja komersants līdz noteiktajam termiņam nav veicis maksājumu pilnā apmērā, CKUS līdz nākošā mēneša desmitajam datumam nosūta komersantam Paziņojumu par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas apmaksu.
19.
Ja komersants desmit darba dienu laikā no Paziņojuma par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas apmaksu saņemšanas dienas neveic pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu, CKUS uzsāk ar piespiedu izpildi saistītās darbības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
IV.Informācijas par naftas produktu apriti apkopošana
20.
CKUS lieto Energoresursu informācijas sistēmu (turpmāk - ERIS) un koodinē informācijas apmaiņu ar ERIS sistēmā integrētajām valsts institūcijām, un komersantiem jautājumos, kas saistīti ar drošības rezervju uzraudzību un kontroli.
21.
Valsts ieņēmumu dienests līdz katra mēneša divdesmit otrajam datumam iesniedz ERIS sistēmā vai elektroniski, ja ERIS sistēma nedarbojas, informāciju CKUS par komersantu iepriekšējā mēnesī patēriņam nodoto, saražoto, Latvijā realizēto, savam patēriņam izlietoto, kā arī uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm izvesto un uz trešajām valstīm eksportēto naftas produktu apjomu.
22.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam elektroniski iesniedz Ekonomikas ministrijai un CKUS informāciju par to energoapgādes komersantu kurināmā (dīzeļdegvielas, degvieleļļas) krājumiem (3. pielikums) iepriekšējā mēnesī, kuru kopējais nodotās siltumenerģijas apjoms gadā pārsniedz 100 000 MWh. Informāciju elektroniski nosūta uz Ekonomikas ministrijas un CKUS oficiālo elektronisko adresi.
23.
CKUS katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam sagatavo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei (turpmāk - CSP) par naftas produktu patēriņu un naftas produktu ražošanu iepriekšējā mēnesī. Informāciju elektroniski nosūta uz CSP oficiālo elektronisko adresi.
V.Noslēguma jautājumi
24.
Līdz 2024. gada 31. decembrim 15 % no kopējām drošības rezervēm var tikt uzglabātas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstī.
25.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumus Nr. 450 “Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 2011, 95., 205. nr.; 2012, 101. nr.; 2013, 125., 149. nr.; 2014, 138. nr.; 2015, 137. nr.; 2016, 139. nr.; 2018, 30., 251. nr.; 2019, 257. nr.; 2021, 19B., 248. nr.; 2022, 248. nr.; 2023, 125. nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-2986 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2986 Nr]
Importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode
2.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-2986 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2986 Nr]
Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode
3.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-2986 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2986 Nr]
Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode