24-TA-977
Arhitektūras likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) arhitektūra – vides veidošanas māksla ar integrētu skatījumu uz cilvēku dzīves telpu no telpiskās attīstības, pilsētplānošanas un ainavu projektiem līdz atsevišķām būvēm un to ārējam un iekšējam veidolam, vienlīdz ievērtējot estētiskos, funkcionālos, tehniskos, sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus;
2) arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības diplomu saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasībām, un veic arhitekta profesionālo darbību;
3) sertificēts arhitekts – arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, saņemot arhitekta prakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
4) arhitekta patstāvīga prakse − patstāvīga profesionālā darbība arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts;
5) arhitektoniski telpiskā vide – jebkura projektēta un ar būvniecības paņēmieniem veidota telpiskā vide;
6) arhitektoniskais veidols – būves telpisko un estētisko īpašību kopums, kas nosaka tās individualitāti;
7) ainavu arhitektūra – telpiskās vides veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību dažādos laika un telpas mērogos;
8) ainavu arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu, ieguvusi ainavu arhitekta kvalifikāciju un veic ainavu arhitekta profesionālo darbību;
9) sertificēts ainavu arhitekts – ainavu arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības ainavu arhitektūras jomā, saņemot ainavu arhitekta prakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
10) ainavu arhitekta patstāvīga prakse – patstāvīga profesionālā darbība ainavu arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts;
11) būvkultūra − integrēta pieeja ilgtspējīgas augstas kvalitātes dzīves vides veidošanai, kas balstās uz visu procesā iesaistīto dalībnieku kompetenci, atbildību un cieņu pret kultūras, mākslas, dabas un ainavas vērtībām dzīves vides plānošanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesā;
12) pilsētplānošana − atsevišķa starpdisciplināra joma, kas ietver uz attīstību vērstu un mērķtiecīgi koordinētu darbību kopumu pilsētu un citu apdzīvoto vietu telpiskajai izveidei un funkcionālajai izmantošanai. Tā ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, antropoloģijas, vides zinātnes, projektu vadības u. c. jomu zināšanas un prakses.
1) arhitektūra – vides veidošanas māksla ar integrētu skatījumu uz cilvēku dzīves telpu no telpiskās attīstības, pilsētplānošanas un ainavu projektiem līdz atsevišķām būvēm un to ārējam un iekšējam veidolam, vienlīdz ievērtējot estētiskos, funkcionālos, tehniskos, sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus;
2) arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības diplomu saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasībām, un veic arhitekta profesionālo darbību;
3) sertificēts arhitekts – arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, saņemot arhitekta prakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
4) arhitekta patstāvīga prakse − patstāvīga profesionālā darbība arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts;
5) arhitektoniski telpiskā vide – jebkura projektēta un ar būvniecības paņēmieniem veidota telpiskā vide;
6) arhitektoniskais veidols – būves telpisko un estētisko īpašību kopums, kas nosaka tās individualitāti;
7) ainavu arhitektūra – telpiskās vides veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību dažādos laika un telpas mērogos;
8) ainavu arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu, ieguvusi ainavu arhitekta kvalifikāciju un veic ainavu arhitekta profesionālo darbību;
9) sertificēts ainavu arhitekts – ainavu arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības ainavu arhitektūras jomā, saņemot ainavu arhitekta prakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
10) ainavu arhitekta patstāvīga prakse – patstāvīga profesionālā darbība ainavu arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts;
11) būvkultūra − integrēta pieeja ilgtspējīgas augstas kvalitātes dzīves vides veidošanai, kas balstās uz visu procesā iesaistīto dalībnieku kompetenci, atbildību un cieņu pret kultūras, mākslas, dabas un ainavas vērtībām dzīves vides plānošanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesā;
12) pilsētplānošana − atsevišķa starpdisciplināra joma, kas ietver uz attīstību vērstu un mērķtiecīgi koordinētu darbību kopumu pilsētu un citu apdzīvoto vietu telpiskajai izveidei un funkcionālajai izmantošanai. Tā ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, antropoloģijas, vides zinātnes, projektu vadības u. c. jomu zināšanas un prakses.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un kultūrainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā klimatnoturīgā vidē ar kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Likums nosaka arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās personas, kā arī reglamentē arhitekta un ainavu arhitekta profesijas un nosaka to pašpārvaldes kārtību.
4.
pants.
Arhitektūras principi
Arhitektūrā ievēro šādus principus:
1)
arhitektoniskās kvalitātes un izcilības principu, saskaņā ar kuru arhitektūrā un ainavu arhitektūrā tiecas līdzsvarot funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos, ekonomiskos un citus vides veidošanas aspektus, īstenojot katrai konkrētai situācijai vispiemērotāko risinājumu, līdzsvarojot pasūtītāja un sabiedrības intereses, ainavas individuālo identitāti, to izceļot un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu;
2)
profesionalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitekts un ainavu arhitekts arhitektūrā un ainavu arhitektūrā vadās atbilstoši profesionālajai kompetencei, zināšanām un prasmēm, tās nemitīgi papildinot un pilnveidojot, un starptautiski atzīti dokumenti;
3)
ilgtspējības principu, saskaņā ar kuru tiek veidoti videi draudzīgi, klimatneitrāli, ekonomiski efektīvi un sociāli atbildīgi risinājumi, kas nodrošina to pilnvērtīgu funkcionēšanu un attīstību arī nākotnē;
4)
sadarbības un līdzdalības principu, saskaņā ar kuru kvalitatīvas arhitektūras, ainavas un dzīves telpas veidošanā iesaista sabiedrību, tajā skaitā arī publiskās pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas un dažādas interešu grupas;
5)
vienlīdzīgu iespēju principu, saskaņā ar kuru ikvienam sabiedrības loceklim tiek nodrošināta pieejama vide un vienlīdzīgas līdzdarbības iespējas.
IInodaļaAtbildīgās institūcijas un pilnvarotās nevalstiskās organizācijas
5.
pants.
Nacionālā arhitektūras padome
(1)
Nacionālā arhitektūras padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras un ainavu arhitektūras jomu attīstību un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanu, kultūrainavas aizsardzību un attīstību Latvijā, kā arī valsts pārvaldes un arhitektūras un ainavu arhitektūras nozaru sadarbību.
(2)
Nacionālās arhitektūras padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs.
(3)
Nacionālās arhitektūras padomes sekretariāta funkcijas pilda Kultūras ministrija.
6.
pants.
Vietējās pašvaldības kompetence
Vietējā pašvaldība:
1) nodrošina šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras principu ievērošanu teritoriju attīstības plānošanā, pilsētplānošanā, ainavu plānošanā un būvniecībā;
2) valstspilsētās izveido pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālo struktūrvienību šā likuma 7. pantā noteikto funkciju izpildei, pārējās pašvaldībās to nodrošina pēc nepieciešamības;
3) pamatojoties uz pašvaldības noslēgtu deleģēšanas līgumu pilsētas arhitekts vai šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētās personas var veikt šā likuma 7. pantā noteiktos uzdevumus arī citās pašvaldībās;
4) veicina augstas kvalitātes būvkultūras attīstību un sabiedrības līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā;
5) īsteno kultūrainavas veidošanas un pārvaldības politiku, radot nosacījumus tās aizsardzībai un attīstībai, tai skaitā, izvirzot ainavu kvalitātes mērķus.
1) nodrošina šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras principu ievērošanu teritoriju attīstības plānošanā, pilsētplānošanā, ainavu plānošanā un būvniecībā;
2) valstspilsētās izveido pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālo struktūrvienību šā likuma 7. pantā noteikto funkciju izpildei, pārējās pašvaldībās to nodrošina pēc nepieciešamības;
3) pamatojoties uz pašvaldības noslēgtu deleģēšanas līgumu pilsētas arhitekts vai šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētās personas var veikt šā likuma 7. pantā noteiktos uzdevumus arī citās pašvaldībās;
4) veicina augstas kvalitātes būvkultūras attīstību un sabiedrības līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā;
5) īsteno kultūrainavas veidošanas un pārvaldības politiku, radot nosacījumus tās aizsardzībai un attīstībai, tai skaitā, izvirzot ainavu kvalitātes mērķus.
7.
pants.
Pilsētas arhitekts
(1)
Pilsētas arhitekts, sadarbojoties ar citiem pašvaldībā nodarbinātiem speciālistiem vai struktūrvienībām, ir atbildīgs par augstas kvalitātes būvkultūras veidošanu pilsētvidē, kā arī arhitektoniskās kvalitātes un citu šajā likumā noteikto arhitektūras principu ievērošanu.
(2)
Par pilsētas arhitektu var iecelt arhitektu ar nevainojamu profesionālo reputāciju, kura pieredze profesijā ir vismaz 10 gadi.
(3)
Noteiktu uzdevumu veikšanai pilsētas arhitekts var rosināt izveidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā, atkarībā no konkrētā uzdevuma specifikas, iekļauj speciālistus ar atbilstošu kompetenci un profesionālo pieredzi, kā arī sabiedrības pārstāvjus.
(4)
Šī panta pirmajā daļā minētās personas veic šādus uzdevumus:
1)
pārrauga šajā likumā minēto arhitektūras principu ievērošanu pilsētvidē un publiskajā ārtelpā;
2)
piedalās pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu darba uzdevumu sagatavošanā;
3)
piedalās pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, tai skaitā, nosakot kritērijus gadījumiem, kad ir nepieciešams arhitektūras konkurss arhitektoniskās kvalitātes saglabāšanai, nodrošināšanai un ainavu kvalitātes mērķu īstenošanai;
4)
sniedz viedokli par pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektiem, pilsētvidi būtiski ietekmējošiem attīstības projektiem pirms lēmumu pieņemšanas pašvaldībā;
5)
piedalās attiecīgās pašvaldības organizēta arhitektūras konkursa žūrijā.
(5)
Ja pilsētas arhitekts vai ar to saistītā institucionālā struktūrvienība ir neatkarīga vienība un nav iekļauta būvvaldes sastāvā, tā pēc nepieciešamības, sniedz atzinumu par attīstības ieceres atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam un pašvaldības noteiktajiem ainavu kvalitātes mērķiem pilsētvidē. Pilsētas arhitekta sniegtais atzinums ir saistošs būvvaldei, pieņemot lēmumus būvniecības procesa ietvaros.
8.
pants.
Profesionālās radošās organizācijas
(1)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas apvieno arhitektus un ainavu arhitektus ar mērķi veicināt viņu radošo darbību, tālākizglītību un sadarbību, stiprināt arhitektūras lomu sabiedrībā, atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskā līmenī.
(2)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas reģistrējas saskaņā ar Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.
(3)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas:
1)
aizsargā radošo personu profesionālās un sociālās tiesības, uztur savu biedru reģistru, uzkrāj un glabā informāciju par viņu radošo darbību, īsteno kultūras projektus, izstādes un citus pasākumus;
2)
sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm jautājumos, kas skar arhitektoniski telpiskās vides un ainavas kvalitāti, tajā skaitā sniedz atzinumus un viedokli par arhitektūras principu ievērošanu;
3)
sadarbojas ar izglītības, zinātnes, mākslas un citu jomu profesionālām organizācijām un biedrībām vai nodibinājumiem, sekmē un veicina sabiedrības iesaisti būvkultūras principu īstenošanā;
4)
pārstāv arhitektu un ainavu arhitektu intereses Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijā un citās organizācijās gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī;
5)
veic citus uzdevumus atbilstoši to statūtos noteiktajiem mērķiem.
IIInodaļaProfesionālā darbība
9.
pants.
Vispārīgās prasības arhitekta un ainavu arhitekta profesionālajai kvalifikācijai
(1)
Prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".
(2)
Prasības ainavu arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".
10.
pants.
Arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība
(1)
Arhitekta un ainavu arhitekta profesionāla darbība ir pastāvīgs, radošs, intelektuāls darbs, ko veic arhitekts un ainavu arhitekts, sniedzot pakalpojumus vai strādājot atbilstošajās arhitektūras vai ainavu arhitektūras jomās.
(2)
Arhitekta profesionālā darbība ietver:
1)
profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā, tai skaitā būvju projektēšanu pilnībā vai kādā daļā, būvprojektu vadīšanu, objekta realizācijas uzraudzību;
2)
darbu ar arhitektūru vai telpiskās attīstības plānošanu saistītās jomās valsts vai pašvaldības institūcijās, vai privātajā sektorā;
3)
darbu izglītības, zinātniski pētnieciskajā vai mediju jomā;
4)
darbu citās ar vides veidošanas mākslu saistītās jomās;
5)
jebkuru citu arhitekta profesionālo darbību arhitekta profesijas standarta ietvaros.
(3)
Ainavu arhitekta profesionālā darbība ietver:
1)
profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā, tai skaitā būvju projektēšanu pilnībā vai kādā daļā, būvprojektu vadīšanu, objekta realizācijas uzraudzību;
2)
darbu ar ainavu arhitektūru, ainavu un kultūrainavu, kultūrvēsturisko ainavu, dabas ainavu aizsardzību, pārvaldību, plānošanu un būvniecību saistītās jomās valsts vai pašvaldības institūcijās, vai privātajā sektorā;
3)
darbu izglītības, zinātniski pētnieciskajā vai mediju jomā;
4)
darbu citās ar vides veidošanas mākslu saistītās jomās;
5)
jebkuru citu ainavu arhitekta profesionālo darbību ainavu arhitekta profesijas standarta ietvaros.
(4)
Tikai arhitektam ir tiesības sniegt profesionālu atzinumu arhitektūras jomā un tikai ainavu arhitektam ir tiesības sniegt profesionālu atzinumu ainavu arhitektūras jomā savas profesionālās kompetences ietvaros.
(5)
Arhitektam un ainavu arhitektam savā profesionālajā darbībā ir jāievēro šajā likumā noteiktie arhitektūras principi, profesionālās ētikas principi un profesionālie pienākumi.
11.
pants.
Tiesības veikt profesionālo darbību un izmantot arhitekta un ainavu arhitekta nosaukumu
(1)
Arhitektam un ainavu arhitektam ir tiesības veikt profesionālo darbību un sniegt pakalpojumus, izmantojot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu, jebkurā no šā likuma 10. pantā nosauktajām darbības jomām.
(2)
Šā likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētajā darbības jomā arhitekta profesionālās darbības veikšanai un patstāvīgas prakses tiesību iegūšanai ir nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūts arhitekta prakses sertifikāts.
(3)
Šā likuma 10. panta trešās daļas 1. punktā minētajā darbības jomā ainavu arhitekta profesionālās darbības veikšanai un patstāvīgas prakses tiesību iegūšanai ir nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūts ainavu arhitekta prakses sertifikāts.
(4)
Tiesības amata (dienesta, darba) attiecībās vai saimnieciskajā darbībā izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu ir personām, kuras ir ieguvušas arhitekta vai ainavu arhitekta kvalifikāciju un atbilstoši darbojas kādā no šā likuma 10. pantā minētajām jomām.
12.
pants.
Autortiesības
(1)
Noslēdzot līgumu par arhitekta vai ainavu arhitekta pakalpojuma sniegšanu, tajā iekļauj arī autortiesību jautājumus, tai skaitā attiecībā uz pasūtītāja tiesībām iniciēt izmaiņas būvprojektā vai realizētajā objektā.
(2)
Arhitekts un ainavu arhitekts nedrīkst bez pamatota iemesla liegt piekrišanu pārveidot viņa projektēto objektu gadījumos, ja netiek mainīts tā arhitektoniskais veidols.
(3)
Arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursā autortiesību piederības jautājumus nosaka konkursa nolikums. Nolikumā neietver prasību, ka tā dalībnieks atsakās no autora mantiskajām tiesībām par labu trešajai personai jau ar projekta iesniegšanu.
13.
pants.
Profesionālās ētikas pamatprincipi
(1)
Veicot profesionālo darbību, arhitekts un ainavu arhitekts ievēro un respektē nacionālo profesionālo organizāciju un to starptautisko profesionālo organizāciju, kurās darbojas
Latvijas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās organizācijas, ētikas un profesionālās rīcības principus.
Latvijas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās organizācijas, ētikas un profesionālās rīcības principus.
(2)
Arhitekts un ainavu arhitekts:
1)
ar savu darbību veicina profesijas prestižu un cieņu, un, nodrošinot sabiedrībai vienlīdzīgas iespējas saņemt augstas kvalitātes pakalpojumus, nepieļauj nekāda veida diskrimināciju;
2)
darbojas sabiedrības interesēs, apzinoties savas rīcības ietekmi uz dabu, ainavu, vidi, un sabiedrības attīstības procesiem ilgtermiņā;
3)
veic savu darbu apzinīgi un kompetenti, ievērojot attiecīgos tehniskos un profesionālos standartus, atbilstoši līgumā noteiktajam apjomam un termiņiem, sniedz klientam neatkarīgu, objektīvu un profesionālu vērtējumu;
4)
uzņemas tikai tādus darbus, kas atbilst viņa zināšanām, spējām un tehniskajiem resursiem, lai pienākumu pret klientu izpildītu ar atbilstošu profesionālu rūpību;
5)
savā profesionālajā darbībā balstās tikai uz saviem nopelniem, vienlaikus atzīstot un uzticoties citu kolēģu veiktajam darbam;
6)
nepiesavinās cita arhitekta intelektuālo īpašumu un neizmanto tā idejas, ja vien no arhitekta, kuram ir tiesības uz šādu īpašumu vai ideju, nav saņemts pilnvarojums vai nepārprotama piekrišana;
7)
respektē savu kolēģu tiesības, atzīst viņu profesionālos ieguldījumus un nepieļauj negodīgu konkurenci vai interešu konfliktu. Izsakot viedokli par citu arhitektu un ainavu arhitektu darbiem, arhitekts vai ainavu arhitekts necenšas tos diskreditēt, ļaunprātīgi vai negodīgi kritizējot;
8)
savā profesionālajā darbībā rūpējas par dabas un ainavas ilgtspēju, kvalitāti un vairo kultūras, sociālo un ekonomisko labklājību un labbūtību.
IVnodaļaArhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi, māksla un dizains publiskās būvēs vai to ārtelpā
14.
pants.
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi
(1)
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi ir uz kvalitāti orientēta un uz projektiem balstīta radoša sacensība, lai iegūtu autora darbu ‒ salīdzinoši labāko ideju vai metu telpiskās plānošanas, ainavas, būvju, interjera, mākslas vai dizaina risinājumam.
(2)
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus rīko šādos gadījumos:
1)
normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
2)
teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos;
3)
trešās grupas publisku ēku jaunbūvēm, arhitektūras pieminekļu un kultūrvēsturiski vērtīgu ēku pārbūvei (mainot to būvapjomu), trešās grupas publisku inženierbūvju jaunbūvēm, ja būvniecības ierosinātājs ir publiska persona;
4)
publiskajā ārtelpā ̶ laukumu, parku, krastmalu, promenāžu, gājēju ielu un tamlīdzīgu objektu jaunbūvēm un pārbūvēm valstspilsētās, valsts un reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļos;
5)
pēc attiecīgā īpašuma īpašnieka iniciatīvas.
(3)
Publiskas personas, publisku personu kapitālsabiedrības un citi pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus rīko atbilstoši Publisko iepirkumu likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktajai metu konkursu norises kārtībai.
(4)
Ministru kabinets nosaka privātpersonu organizēto arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu iedalījumu un norises kārtību.
(5)
Privātpersonu rīkoto arhitektūras konkursu tiesiskumu uzrauga Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija.
15.
pants.
Mākslas un dizaina iekļaušana publiskās būvēs vai to ārtelpā
(1)
Lai īstenotu augstas kvalitātes būvkultūru un arhitektoniski telpisko vidi, sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs vai to ārtelpā iekļaujama māksla un dizains.
(2)
Ministru kabinets nosaka kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina iekļaušanai sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs vai to ārtelpā.
VnodaļaLatvijas Sertificētu arhitektu kolēģija
16.
pants.
Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija
(1)
Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija (turpmāk arī – Kolēģija) ir neatkarīga sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija – autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts, kuras mērķis ir nodrošināt arhitekta un ainavu arhitekta profesiju reglamentāciju un tikai šai kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.
(2)
Kolēģija darbojas saskaņā ar statūtiem.
(3)
Kolēģija pēc profesijas principa apvieno sertificētus arhitektus un sertificētus ainavu arhitektus, lai rūpētos par savu profesiju prestižu, veicinātu arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo izaugsmi, attīstītu profesionālos standartus profesiju un sabiedrības interesēs, kā arī, lai izpildītu šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.
(4)
Kolēģijā var tikt pārstāvētas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas.
(5)
Kolēģija pārstāv sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu intereses citās organizācijās gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
17.
pants.
Kolēģijas institūcijas
(1)
Kolēģijas institūcijas ir:
1)
kopsapulce;
2)
padome;
3)
profesionālās prakses uzraudzības komisijas (turpmāk arī – komisija);
4)
revīzijas komisija.
(2)
Kolēģijas kopsapulce ir tiesīga izveidot struktūrvienības, nosakot to kompetenci.
18.
pants.
Arhitektu un ainavu arhitektu dalība Kolēģijā
(1)
Sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti ir balsstiesīgi Kolēģijā un ir tiesīgi piedalīties Kolēģijas institūciju darbībā, ja vien viņu sertifikāta darbība nav apturēta.
(2)
Arhitekti un ainavu arhitekti, kas pārstāv šā likuma 16. panta piektajā daļā minētās organizācijas, Kolēģijas darbā piedalās saskaņā ar Kolēģijas statūtos noteikto kārtību.
19.
pants.
Kolēģijas finanšu līdzekļi
Kolēģijas finanšu līdzekļus veido sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu veiktās iemaksas Kolēģijas padomes noteiktajā kārtībā un apmērā, kā arī finanšu līdzekļi, kas iegūti no citiem avotiem.
20.
pants.
Kolēģijas kopsapulce
(1)
Kolēģijas kopsapulce:
1)
apstiprina Kolēģijas statūtus;
2)
no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus ievēlē Kolēģijas padomes locekļus, Kolēģijas padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku;
3)
apstiprina sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu ētikas un profesionālās rīcības kodeksu;
4)
no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus ievēlē profesionālās prakses uzraudzības komisijas;
5)
no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus ievēlē revīzijas komisiju;
6)
apstiprina Kolēģijas padomes darbības un budžeta izpildes pārskatu par laikposmu kopš iepriekšējās kopsapulces.
(2)
Kopsapulci sasauc Kolēģijas padome ne retāk kā reizi trijos gados.
(3)
Kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk nekā trešā daļa no visiem sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem kopsapulces norises dienā. Ja kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ nav iespējams ievēlēt Kolēģijas institūcijas, tās saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai kopsapulcei.
(4)
Arhitekti, kuri praktizē birojā, un kuriem Kolēģijas padome atļāvusi lietot nosaukumu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs", ir tiesīgi kopsapulcei deleģēt vienu sertificētu arhitektu un vienu sertificētu ainavu arhitektu, kurš ir balsstiesīgs arī viņu vārdā. Balsošanas pilnvarojumu noformē rakstveidā un iesniedz Kolēģijas padomei vismaz vienu nedēļu pirms kopsapulces.
(5)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas ir tiesīgas deleģēt pārstāvjus ar tiesībām balsot un tikt ievēlētiem Kolēģijas institūcijās saskaņā ar Kolēģijas statūtiem.
21.
pants.
Kolēģijas padome
(1)
Kolēģijas padome ir Kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija, kas darbojas saskaņā ar nolikumu.
(2)
Kolēģijas padomes sastāvā ir septiņi locekļi, kurus uz trīs gadiem ievēlē Kolēģijas kopsapulce.
(3)
Kolēģijas padome pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Kolēģijas padomes lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Atsevišķos gadījumos Kolēģijas padome var noteikt termiņu, ar kuru lēmums stājas spēkā.
(4)
Kolēģijas padome:
1)
pieņem lēmumu par uzņemšanu Kolēģijā, piešķirot arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātus, ja pretendents atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām šāda sertifikāta iegūšanai;
2)
nosaka sertificētajiem arhitektiem un sertificētajiem ainavu arhitektiem obligāto iemaksu apjomu un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā;
3)
apstiprina budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;
4)
pārzina un organizē Kolēģijas darbu;
5)
pieņem zināšanai informāciju par tām personām, kuras apgūst arhitekta vai ainavu arhitekta profesiju atbilstoši sertificētu arhitektu vai sertificētu ainavu arhitektu vadībā;
6)
dod atļauju lietot nosaukumu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs" šā likuma 28. pantā noteiktajā kārtībā;
7)
uztur sertificētu arhitektu, sertificētu ainavu arhitektu, arhitektu biroju un ainavu arhitektu biroju sarakstu savā tīmekļvietnē;
8)
izskata profesionālās prakses uzraudzības komisijas ierosinātos jautājumus un pieņem lēmumus, ja nepieciešams;
9)
apstiprina arhitektu un ainavu arhitektu labas prakses vadlīnijas, ieteikumus un citus metodiskos materiālus;
10)
apstiprina profesionālās prakses uzraudzības komisijas noteiktās tālākizglītības un profesionālās prakses prasības;
11)
veic citus uzdevumus, kas noteikti Kolēģijas statūtos, Kolēģijas padomes nolikumā un normatīvajos aktos.
22.
pants.
Profesionālās prakses uzraudzības komisijas
(1)
Arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu un profesionālās prakses uzraudzību veic attiecīgās profesijas profesionālās prakses uzraudzības komisija, kuras locekļus Kolēģijas kopsapulcē ievēlē šīs profesijas pārstāvji.
(2)
Katrai Kolēģijā pārstāvētajai profesijai izveido atsevišķu komisiju. Komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Komisija darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Padome.
(3)
Komisija:
1)
organizē un veic arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu, prakses pārbaudi, pieņem lēmumus par disciplinārsoda piemērošanu, sertifikāta apturēšanu un anulēšanu, pastāvīgi vai uz laiku izslēdzot personu no Kolēģijas;
2)
ievērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos principus izskata sūdzības par sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālo darbību un uzrauga šajā likumā noteikto arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipu ievērošanu;
3)
ir tiesīga piemērot brīdinājumu sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam vai sniedz priekšlikumu Kolēģijas padomei piemērot citus šajā likumā minētos disciplinārsodus;
4)
apstiprina ekspertus arhitektu un ainavu arhitektu kompetences novērtēšanai un sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu prakses pārbaudei;
5)
nosaka sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem nepieciešamās tālākizglītības saturu un apjomu;
6)
nosaka prasības profesionālās prakses pārbaudei.
(4)
Izskatot sūdzību, komisija, iegūst lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tai skaitā, pieprasa sertificētā arhitekta un sertificētā ainavu arhitekta rakstisku paskaidrojumu. Sūdzībā iesaistītā sertificētā arhitekta un sertificētā ainavu arhitekta pienākums ir pēc komisijas uzaicinājuma piedalīties sēdē, kā arī sniegt rakstisku paskaidrojumu.
23.
pants.
Revīzijas komisija
Kolēģijas padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija. Revīzijas komisijas ziņojumu apstiprina kopsapulcē. Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.
24.
pants.
Administratīvie akti
Kolēģijas institūciju izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Kolēģijas padomē. Kolēģijas padomes izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
25.
pants.
Valsts amatpersonas statuss
Par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē uzskatāms Kolēģijas padomes un profesionālās prakses uzraudzības komisiju priekšsēdētāji un viņu vietnieki.
VInodaļaSertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts
26.
pants.
Arhitekta un ainavu arhitekta patstāvīgās prakses tiesību iegūšana
(1)
Arhitekta patstāvīgās prakses tiesības var iegūt persona, kura:
1)
ieguvusi arhitekta profesionālo kvalifikāciju atbilstoši šā likuma 9. panta pirmajai daļai;
2)
apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3)
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu.
(2)
Ainavu arhitekta patstāvīgās prakses tiesības var iegūt persona, kura:
1)
ieguvusi ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju atbilstoši šā likuma 9. panta otrajai daļai;
2)
apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3)
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi ainavu arhitekta prakses sertifikātu.
(3)
Arhitekta un ainavu arhitekta sertificēšanu veic šajā likumā noteiktas Kolēģijas institūcijas. Kolēģijai ir tiesības izveidot atsevišķas sertificēšanas sistēmas šā likuma 10. pantā noteiktajiem profesionālās darbības veidiem.
(4)
Ja persona pretendē uz arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta iegūšanu, tiek veikta tās kompetences novērtēšana, kas ietver izglītības dokumentu un praktiskā darba pieredzes vai patstāvīgās prakses izvērtēšanu, kā arī kompetences pārbaudi.
(5)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā personai piešķir sertifikātu arhitektūras un ainavu arhitektūras jomā, kā arī prasības, kādas izpildāmas sertifikāta iegūšanai.
27.
pants.
Prasības sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam
(1)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un rūpējas par nevainojamas reputācijas uzturēšanu.
(2)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nedrīkst būt sodīts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikti kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvniecības speciālistu, izņemot gadījumus, kad persona ir reabilitēta, vai tai ir noņemta vai dzēsta sodāmība par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
(3)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam noteiktā kārtībā un apjomā regulāri jāpaaugstina profesionālās kompetences līmenis, papildus izglītojoties, kā arī jāiesniedz attiecīgā informācija par to Prakses uzraudzības komisijai.
(4)
Ne retāk kā reizi piecos gados komisija veic sertificēta arhitekta un ainavu arhitekta prakses un tālākizglītības apjoma atbilstības pārbaudi atbilstoši komisijas prasībām.
(5)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam patstāvīgajā praksē jāpārzina un jāievēro šajā likumā noteiktie arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipi, sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu ētikas un profesionālās rīcības kodekss un patstāvīgā prakse jāveic ar atbilstošu profesionālo rūpību.
(6)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts praktizē personiski vai nodrošinot viņa vārdā/vadībā veikto darbību tiešu uzraudzību. Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savu profesionālo darbību veic saskaņā ar rakstveida līgumu vai citu pusēm saistošu dokumentu.
28.
pants.
Terminu "arhitekts", "arhitektūra", "ainavu arhitekts" un "ainavu arhitektūra" un to atvasinājumu lietojums komersanta firmā
(1)
Arhitektu un ainavu arhitektu birojs kā komersants savā nosaukumā papildus lieto apzīmējumu "arhitektu birojs" vai "ainavu arhitektu birojs", vai "arhitekta birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai dažādās vārdkopās izmanto vārdus "arhitekts", "ainavu arhitekts" vai "arhitektūra", "ainavu arhitektūra", tai skaitā dokumentos, reklāmā, atsaucēs un publiskajā vidē, ja komersanta vairākumam ‒ vienam vai vairākiem sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem, pieder pamatkapitāla daļas, akcijas vai ieguldījuma (kapitāla) daļas, un tā galvenais darbības veids ir arhitektūras un ainavu arhitektūras pakalpojumu sniegšana.
(2)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts informē Kolēģijas padomi par pastāvīgo praksi pie attiecīgā komersanta, un arī sniedz izmaiņas šajā informācijā.
(3)
Kolēģijas padome izvērtē komersanta atbilstību šā panta pirmajai daļai un pieņem lēmumu par atļaujas došanu lietot attiecīgos terminus komersanta nosaukumā. Pieteikumam par komersanta reģistrēšanu komercreģistrā un izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos un dokumentos pievieno Kolēģijas padomes piekrišanu.
(4)
Lai saņemtu piekrišanu arhitektu vai ainavu biroja dibināšanai vai pārreģistrācijai, komersanta pārstāvēt tiesīgā persona iesniedz Kolēģijas padomei iesniegumu un Komerclikumā noteiktos dibināšanas vai pārreģistrācijas dokumentus atbilstoši plānotajai arhitektu vai ainavu biroja tiesiskajai formai.
(5)
Komersantu pārstāvēt tiesīgā persona Kolēģijas padomei iesniedz piekrišanas saņemšanai nepieciešamos dokumentus 10 dienu laikā no pēdējā reģistrācijai vai izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos vai dokumentos nepieciešamā dokumenta (kas nav Kolēģijas padomes piekrišana) parakstīšanas dienas.
(6)
Kolēģijas padome minētos dokumentus izskata 30 dienu laikā un lemj par piekrišanas došanu vai atteikumu dot piekrišanu. Kolēģijas padome atsaka dot piekrišanu, ja:
1)
arhitektu vai ainavu biroja dibinātāju, biedru, dalībnieku, valdes vai padomes locekļu sastāvs neatbilst šā likuma prasībām;
2)
arhitektu vai ainavu arhitektu biroja tiesiskā forma neatbilst šā likuma prasībām;
3)
arhitektu vai ainavu arhitektu biroja statūti, dibināšanas līgums, dibināšanas lēmums vai sabiedrības līgums neatbilst šā likuma prasībām.
(7)
Termiņu, kas Komerclikumā noteikts pieteikuma iesniegšanai, skaita no dienas, kad sniegta Kolēģijas padomes piekrišana.
(8)
Ja komersants zaudē tiesības lietot nosaukumu vai lieto neatbilstoši šā panta pirmajā daļā definētajai kārtībai, Kolēģija par to informē Uzņēmumu reģistru, pieprasot veikt izmaiņas uzņēmuma nosaukumā.
29.
pants.
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta darbības apturēšana
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu aptur šādos gadījumos:
1)
ja prokurors ir pieņēmis lēmumu sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu saukt pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikts kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvspeciālistu;
2)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nav izpildījis šā likuma 28. panta trešajā daļā minētos pienākumus apjomā, kādu noteikusi atbilstošās profesijas profesionālās prakses uzraudzības komisija;
3)
sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam tiek piemērots disciplinārsods – arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta apturēšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem;
4)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts iesniedzis iesniegumu par sertifikāta darbības apturēšanu;
5)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts mēneša laikā pēc atgādinājuma nosūtīšanas nav samaksājis dalības maksu Kolēģijā;
6)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nav iesniedzis profesionālās prakses uzraudzības komisijai pieprasīto informāciju atbilstoši 22. panta ceturtajai daļai.
30.
pants.
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta anulēšana
(1)
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu anulē šādos gadījumos:
1)
uz nereabilitējoša pamata izbeigts kriminālprocess, kurš ierosināts pret sertifikāta turētāju par noziedzīgu nodarījumu, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikts kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvspeciālistu;
2)
spēkā stājies prokurora priekšraksts par sodu vai tiesas spriedums, ar kuru sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikts kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvspeciālistu;
3)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, uz kuru pamata pieņemts lēmums par sertifikāta piešķiršanu;
4)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts piecu gadu laikā atkārtoti sniedzis arhitekta un ainavu arhitekta pakalpojumus bez rakstveida līguma;
5)
ja sertifikāts bijis apturēts ilgāk kā piecus gadus saskaņā ar šā likuma 29. panta 2., 4., 5. un 6. punktu;
6)
to lūdz sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts, iesniedzot attiecīgu iesniegumu.
(2)
Ja arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāts anulēts, no jauna pretendēt uz sertifikātu var vienīgi tad, ja pretendents atbilst normatīvo aktu prasībām kļūšanai par sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu un ir pagājuši vismaz pieci gadi no lēmuma par arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta anulēšanas spēkā stāšanās.
(3)
Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta anulēšanas gadījumā arhitekts vai ainavu arhitekts tiek izslēgts no Kolēģijas.
31.
pants.
Disciplinārpārkāpums
Par sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta disciplinārpārkāpumu uzskata rīcību, kas neatbilst normatīvajiem aktiem, labai profesionālajai praksei un rūpībai vai profesionālās ētikas normām, tajā skaitā gadījumos, kad nav pildīti vai pienācīgi pildīti normatīvajos aktos sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam noteiktie profesionālie pienākumi.
32.
pants.
Disciplinārsodu veidi
(1)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam par profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:
1)
brīdinājumu;
2)
pienākumu veikt kompetences pārbaudi;
3)
sertifikāta apturēšanu;
(2)
Par sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta pieļautu disciplinārpārkāpumu piemēro brīdinājumu šādos gadījumos:
1)
par pārkāpumu, kas saistīts ar Kolēģijas kopsapulces apstiprinātā Profesionālās ētikas kodeksa vai Labas profesionālas prakses vadlīniju neievērošanu;
2)
par kompetencēm, prasmēm un zināšanām neatbilstošu rīcību, kas nav radījusi sekas vai nepatiesu ziņu sniegšanu, kas nav ietekmējusi kompetentās institūcijas rīcību vai lēmuma pieņemšanu;
3)
par pārkāpumu, kas saistīts ar būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos būvspeciālistam noteikto pienākumu nepildīšanu, nepienācīgu pildīšanu vai standartos noteikto prasību neievērošanu, ja tas nav radījis būtisku apdraudējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.
33.
pants.
Sertifikāta apturēšana kā disciplinārsods
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta apturēšanu kā disciplinārsodu var piemērot šādos gadījumos:
1) ja sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta rīcība profesionālās darbības ietvaros rezultātā varēja rasties cilvēku veselības, dzīvības vai vides apdraudējums;
2) pēc šā likuma 34. pantā minētā pārbaudījuma − kompetences pārbaudes − sekmīgas nokārtošanas nākamo divu gadu laikā piemērots vismaz viens brīdinājums;
3) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts sniedzis nepatiesu informāciju klientam, sabiedrībai vai Kolēģijas institūcijām.
1) ja sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta rīcība profesionālās darbības ietvaros rezultātā varēja rasties cilvēku veselības, dzīvības vai vides apdraudējums;
2) pēc šā likuma 34. pantā minētā pārbaudījuma − kompetences pārbaudes − sekmīgas nokārtošanas nākamo divu gadu laikā piemērots vismaz viens brīdinājums;
3) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts sniedzis nepatiesu informāciju klientam, sabiedrībai vai Kolēģijas institūcijām.
34.
pants.
Pienākums veikt kompetences pārbaudi
(1)
Pienākumu veikt kompetences pārbaudi kā disciplinārsodu piemēro, ja sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes.
(2)
Pienākums kārtot kompetences pārbaudi, atjaunojot sertifikātu pēc apturēšanas:
1)
ja sertifikāts bijis apturēts saskaņā ar 29. panta 2., 4., 5. un 6. punktu ilgāk nekā trīs gadus;
2)
sertifikāts bija apturēts, piemērojot disciplinārsodu.
(3)
kompetences pārbaudi veic, ja nav izpildītas profesionālās prakses uzraudzības komisijas noteiktās tālākizglītības un prakses prasības.
Pārejas noteikumi
1.
Kultūras ministrs trīs mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā sasauc pirmo Kolēģijas kopsapulci Kolēģijas institūciju ievēlēšanai. Kultūras ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē un nosūta paziņojumu sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem par Kolēģijas kopsapulces norises laiku un vietu.
2.
Sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti, kuriem ir spēkā esoši sertifikāti (tajā skaitā sertifikāti, kuriem apturēta darbība) kopsapulces sasaukšanas dienā, uzskatāmi par Kolēģijas biedriem ar balsstiesībām.
3.
Personas, kuras saņēmušas arhitekta un ainavu arhitekta prakses sertifikātu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi.
4.
Deleģējuma līgumi par arhitektu un ainavu arhitektu prakses tiesību piešķiršanu un profesionālās prakses uzraudzību ir spēkā ne ilgāk kā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Par minēto uzdevumu veikšanu uzkrātā maksa atbilstoši grāmatvedības un finanšu datiem tiek nodota Kolēģijai un izlietojama tikai arhitekta sertificēšanas un prakses uzraudzības funkcijai ar šā likuma spēkā stāšanās dienu.
5.
Šā likuma 14.panta otrās daļas tiesiskais regulējums, kas attiecas uz publiskām personām, stājas spēkā no 2027. gada 1.marta.
6.
Šā likuma 15. pants stājās spēkā 2028. gada 1. novembrī.
7.
Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. novembrim izdod šā likuma 14. panta ceturtajā daļā, 21. panta ceturtās daļas 2. punktā un 26. panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
8.
Ministru kabinets līdz 2028. gada 1. novembrim izdod šā likuma 15. panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
9.
Komersants, kurš firmā lieto šā likuma 28. pantā minētos apzīmējumus un atbilst šā likuma 28. panta prasībām, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās iesniedz Kolēģijas padomei iesniegumu atļaujas saņemšanai.
10.
Tiem komersantiem, kuri ir saņēmuši Kolēģijas padomes atļauju šā likuma 28. pantā noteikto apzīmējumu lietošanai firmā, ir pienākums šo saņemto atļauju iesniegt komercreģistra iestādē.
11.
Ja komersants neatbilst šā likuma 28. panta prasībām, Kolēģijas padome trīs mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās ceļ prasību par komersanta darbības izbeigšanu Komerclikuma 98. vai 314. pantā noteiktajā kārtībā.
12.
Ja komersants ir saņēmis negatīvu Kolēģijas padomes lēmumu, tam ir pienākums trīs mēnešu laikā no lēmuma stāšanās spēkā iesniegt Komercreģistrā pieteikumu firmas maiņai.
13.
Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim iegūtās arhitektu pastāvīgās prakses tiesības paliek spēkā pēc šā likuma spēkā stāšanās.
14.
Sertificēšanas institūcija nodod lietas Kolēģijai. Kolēģija kļūst par biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēšanas centra tiesību un saistību pārņēmēju.
Kultūras ministre A. Lāce.
Ministrs V. Uzvārds