24-TA-2288
Grozījumi Būvniecības likumā
Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 146. nr.; 2014, 21., 84., 140. nr.; 2015, 122., 251. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 128. nr.; 2019, 41., 248.A nr.; 2020, 244. nr.; 2021, 84.B, 160.A nr.; 2022, 95., 247. nr.; 2023, 91. nr.; 2024, 217. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 6. panta ceturtās daļas 3. punktu pēc skaitļa "14." ar vārdu un skaitli "un 14.3".
2.
Papildināt 9.1 panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Būvnormatīvos ir noteiktas minimālās tehniskās prasības."
3.
13. pantā:
aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "var iegūt persona" ar vārdiem "ir personai";
izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1) ģeotehniskā izpēte;";
aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "var iegūt persona" ar vārdiem "ir personai";
izteikt piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"(5) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajās specialitātēs ir personai, kas:";
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 1. punktā minētajā specialitātē ir personai, kas:
1) ieguvusi augstāko izglītību ģeoloģijas vai ģeotehnikas studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu."
1) ieguvusi augstāko izglītību ģeoloģijas vai ģeotehnikas studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu."
4.
14. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvniecības informācijas sistēmā būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamos dokumentus un informāciju būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus.";
izslēgt 1.1 un 1.2 daļu;
izslēgt trešās daļas 1. punktā vārdus "vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja nav veiktas šādas procedūras un tās ir jāveic atbilstoši normatīvajiem aktiem:
1) publiska apspriešana;
2) ietekmes uz vidi novērtēšana.";
1) publiska apspriešana;
2) ietekmes uz vidi novērtēšana.";
izslēgt piekto daļu;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Par lēmumu, ar kuru tiek izdota būvatļauja vai akceptēta būvniecības iecere, vai izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkciju, triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda:
1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;
2) iecerētās būves galveno lietošanas veidu;
3) lēmuma spēkā stāšanās dienu;
4) lēmuma numuru un datumu.";
1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;
2) iecerētās būves galveno lietošanas veidu;
3) lēmuma spēkā stāšanās dienu;
4) lēmuma numuru un datumu.";
aizstāt 6.2 daļā vārdus "trešās daļas" ar skaitli un vārdu "3.1 daļas";
papildināt pantu ar 6.5 daļu šādā redakcijā:
"(65) Lēmums par būvniecības ieceres akceptu un par projektēšanas nosacījumu izpildi stājas spēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam. Ja informācija par lēmumu publicēta, ievērojot šā likuma 14. panta sestās daļas nosacījumus, šis lēmums attiecībā uz citām personām uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad tas stājies spēkā.";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Būvniecības ierosinātājam ir pienākums Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Būvtāfeli izvieto piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas. Būvtāfele ir sabiedrības papildu informēšanas pasākums, un būvtāfeles neesība neietekmē termiņu, kādā trešās personas var apstrīdēt būvatļauju vai pārsūdzēt to tiesā.";
papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:
"(71) Būvtāfeli var neizvietot:
1) Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecībai;
2) Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecībai, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.";
1) Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecībai;
2) Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecībai, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.";
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu, būvatļauju vai projektēšanas nosacījumu izpildi var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no šā panta sestās daļas 3. punktā minētās dienas.";
papildināt pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(15) Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu pieņem, ievērojot šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētās prasības."
5.
Papildināt likumu ar 14.2 un 14.3 pantu šādā redakcijā:
"14.2 pants. Tehniskie un īpašie noteikumi
(1) Tehniskie noteikumi ir inženierbūvju īpašnieku vai tiesisko valdītāju noteiktas tehniskās prasības būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā, inženierbūves pārvietošanai vai šķērsošanai, kā arī pieslēguma izveidošanai pie inženierbūves, ja tas ir nepieciešams citas personas būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī valsts un pašvaldības institūciju prasības būvniecības ieceres īstenošanai, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgās jomas normatīvā regulējuma ievērošanu. Tehniskajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuras nav nepieciešamas attiecīgās būvniecības ieceres īstenošanai, vai attiecīgās prasības neizriet no normatīvajiem aktiem.
(2) Īpašie noteikumi ir valsts iestādes izdotās prasības kultūras mantojuma aizsardzības jomā.
(3) Tehniskos un īpašos noteikumus izdod būvniecības informācijas sistēmā strukturēto datu veidā vai augšupielādē dokumenta veidā. Saskaņojot būvprojektu, izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā.
(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par diviem gadiem. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa ietvaros inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi tos grozīt, izņemot gadījumu, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs. Iestāžu tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem derīguma termiņu nenosaka, tie ir spēkā, līdz būvprojekts ir saskaņots, arī tādā gadījumā, ja stājas spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai.
(5) Ja būvniecības ieceres īstenošanai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un paredzētā darbība ir akceptēta, būvniecības ieceres īstenošanai nav nepieciešami atsevišķi tehniskie noteikumi. Būvprojektu saskaņo attiecīga valsts institūcija, ievērojot tai noteikto kompetenci vides un dabas aizsardzības jomā, un novērtē ietverto risinājumu atbilstību vides pārskatam ietekmes uz vidi ziņojumā un tā akcepta lēmumā ietvertajām prasībām.
14.3 pants. Būvniecības ieceres publiska apspriešana
14.3 pants. Būvniecības ieceres publiska apspriešana
(1) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli par plānoto būvniecības ieceri, lai nodrošinātu attiecīgās ieceres tehnisko risinājumu labāku iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē.
(2) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas ietvaros nevērtē tos jautājumus, par kuriem sabiedrībai bija iespēja izteikties ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes procesā.
(3) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, ievērojot šā panta ceturto daļu.
(4) Publisku apspriešanu nerīko, ja:
1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums;
2) būvdarbu veikšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību;
3) būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestādes vai Nacionālie bruņotie spēki;
4) būves nepieciešamas robežkontroles funkciju nodrošināšanai.
(5) Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz būves iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē.
(6) Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šā panta noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un it īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā."
(2) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas ietvaros nevērtē tos jautājumus, par kuriem sabiedrībai bija iespēja izteikties ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes procesā.
(3) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, ievērojot šā panta ceturto daļu.
(4) Publisku apspriešanu nerīko, ja:
1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums;
2) būvdarbu veikšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību;
3) būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestādes vai Nacionālie bruņotie spēki;
4) būves nepieciešamas robežkontroles funkciju nodrošināšanai.
(5) Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz būves iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē.
(6) Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šā panta noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un it īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā."
6.
15. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) būvniecību ierosina persona, kurai normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības ierosināt būvniecību;";
papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem "esošā būvē" ar vārdiem "vai kaimiņu būvē Civillikumā noteiktajos gadījumos;";
papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) būvniecības iecere atbilst arhitektoniskās kvalitātes principam un būves novietojuma prasībām.";
izslēgt trešo daļu;
aizstāt ceturtajā daļā vārdu "piektās" ar vārdu "sestās";
papildināt pantu ar 5.1 un 5.2 daļu šādā redakcijā:
"(51) Ja būvniecības ierosinātājs nav būves vai zemes īpašnieks, būvatļaujā un aktā par būves nodošanu ekspluatācijā norāda būves īpašnieku.
(52) Būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumus, tai skaitā iestādes un personas, ar kurām ir saskaņojams būvprojekts. Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, var prasīt būvprojektu saskaņot ar citiem šā likuma 14. panta pirmajā daļā neminētajiem inženierbūvju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, nepieciešamību pamatojot ar normatīvo aktu prasībām."
7.
16. pantā:
papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(11) Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā attiecībā uz būvniecības ieceri piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī, izņemot gadījumu, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu. Ja būvniecības ierosinātājs vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu, tad to piemēro visai būvniecības iecerei.
(12) Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās atļaujas vai saskaņojumus valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.";
(12) Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās atļaujas vai saskaņojumus valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.";
aizstāt 2.5 daļā skaitli un vārdus "14. panta piekto daļu" ar skaitli un vārdu "14.3 pantu";
papildināt pantu ar 2.6 daļu šādā redakcijā:
"(26) Būvniecības ieceres izmaiņu gadījumā attiecībā uz izmaiņām piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akcepta brīdī, izņemot gadījumu, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu. Ja būvniecības ierosinātājs vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu, tad to piemēro visai būvniecības iecerei."
8.
Papildināt 18. panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "normatīvajiem aktiem" ar vārdiem "vai kas neatbilst pašvaldības teritorijas apbūves noteikumiem".
9.
Papildināt 19. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršana ir uzskatāma par nepieciešamo vajadzību Civillikuma 1068. panta trešās daļas izpratnē."
10.
Izslēgt 19.2 panta ceturtās daļas ceturto teikumu.
11.
Papildināt likumu ar 19.4 pantu šādā redakcijā:
"19.4 pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
(1) Būvniecības procesa dalībnieki neatbild par pazemes ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam radītajiem zaudējumiem, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka tas neatrodas vietā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā informācijā, izņemot gadījumu, ja atšķirība starp saskaņoto informāciju un faktisko situāciju dabā ir nebūtiska un ir ievēroti ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju norādījumi par darbiem tā ārējo inženiertīklu aizsargjoslā.
(2) Būvdarbu veicējs neatbild par pazemes ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam radītajiem zaudējumiem, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka informācija par inženiertīklu nav ietverta būvprojektā.
(3) Būvprojekta sagatavošanas darbu un inženierizpētes procesā vai būvprojekta izstrādes procesā ārējo inženiertīklu īpašnieks attiecībā uz ārējiem inženiertīkliem, par kuriem izpildmērījumu plāns ir sagatavots līdz 2012. gada 26. aprīlim, nosaka, vai ir nepieciešama ārējo inženiertīklu novietojuma precizēšana dabā, iegūstot aktuālos datus par faktisko ārējā inženiertīkla atrašanās vietu. Šajā procesā iegūtos aktuālos ārējā inženiertīkla atrašanās vietas datus nodod reģistrācijai attiecīgajās informācijas sistēmās."
12.
Papildināt 21. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt, ja saņemta kopīpašnieku vairākuma piekrišana, izņemot gadījumu, ja piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums. Kopīpašnieku vairākumu nosaka atbilstoši kopīpašuma daļu apmēram. Šajā daļā noteiktais neattiecas uz gadījumu, ja būvniecības ierosinātājs ir viens vai vairāki kopīpašnieki un citi kopīpašnieki ir piekrituši būvniecības iecerei."
13.
Papildināt pārejas noteikumus ar 32., 33. un 34. punktu šādā redakcijā:
"32. Personas, kuras līdz šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai par būvspeciālistu pastāvīgo praksi ģeotehniskajā izpētē ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības inženierizpētes specialitātē, bet nav ieguvušas šā likuma 13. panta 5.1 daļā noteikto izglītību ģeotehniskās izpētes specialitātē, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi ģeotehniskās izpētes specialitātē bez laika ierobežojuma.
33. Būvniecības likuma 14.2 pantā ietvertais regulējums attiecas uz tiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem, kuri ir izdoti pēc 2025. gada 1. novembra.
34. Pašvaldību saistošie noteikumi vai to daļas, kas tika izdotas, pamatojoties uz šā likuma 14. panta piekto daļu, ir spēkā, ciktāl tās nav pretrunā ar šā likuma 14.3 pantu, līdz jaunu saistošo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. oktobrim."
33. Būvniecības likuma 14.2 pantā ietvertais regulējums attiecas uz tiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem, kuri ir izdoti pēc 2025. gada 1. novembra.
34. Pašvaldību saistošie noteikumi vai to daļas, kas tika izdotas, pamatojoties uz šā likuma 14. panta piekto daļu, ir spēkā, ciktāl tās nav pretrunā ar šā likuma 14.3 pantu, līdz jaunu saistošo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. oktobrim."
Likums stājas spēkā 2025. gada 1. novembrī.
Ekonomikas ministrs V. Valainis