25-TA-2744
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā
Izdarīt Zinātniskās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 10. nr.; 2007, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 47., 68., 74., 205. nr.; 2013, 61. nr.; 2016, 249. nr.; 2017, 203. nr.; 2018, 128. nr.; 2019, 120., 214., 240. nr.; 2022, 144. nr.; 2024, 62. nr.; 2024, 248.) šādus grozījumus:
1.
1. panta pirmajā daļā:
aizstāt 6.punktā vārdus "zinātni apkalpojošais personāls" ar vārdiem "zinātnes atbalsta personāls";
papildināt daļu ar 6.1, 6.2, 6.3, 6.4 un 6.5 punktu šādā redakcijā:
"61) zinātnes pētnieciskais personāls — personas, kuras zinātniskajā institūcijā veic zinātnisko darbību vai piedalās tās īstenošanā, veicot zinātniskās darbības uzdevumus. Zinātnes pētnieciskais personāls augstskolās īsteno zinātnisko darbību saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;
62) zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēma (turpmāk – pētniecības karjera) – sistēma, kurā darbojas zinātnes pētnieciskais personāls un kas ir strukturēta pēc Augstskolu likumā noteiktajiem akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēmas (akadēmiskās karjeras) principiem, ir pielāgota zinātniskajai darbībai un ietver šādus pētneicības karjeras posmus:
a) pirmais pētniecības karjeras posms — zinātniskie asistenti, to pienākumu izpildītāji un zinātniskie viesasistenti;
b) otrais pētniecības karjeras posms — pētnieki, to pienākumu izpildītāji, viespētnieki, pēcdoktorantūras pētnieki, to pienākumu izpildītāji un pētnieki ar praktisko kompetenci (jomas praktiķi);
c) trešais pētniecības karjeras posms — vadošie pētnieki, to pienākumu izpildītāji, vadošie viespētnieki un pētnieki ar praktisko kompetenci;
d) ceturtais pētniecības karjeras posms — izcilības vadošie pētnieki, to pienākumu izpildītāji, izcilības vadošie viespētnieki ar tiesībām nodrošināt augstākā līmeņa zinātnisko vadību, stratēģisku pētniecības virzienu attīstību un starptautisku sadarbību;
63) pētniecības tenūra (turpmāk – tenūra) – prognozējamas nodarbinātības modelis pētniecības karjeras ietvaros zinātniskajā institūtā, kas piemērojams šajā likumā noteiktajiem pētniecības karjeras posmiem un pamata akadēmiskajiem amatiem, lai nodrošinātu prognozējamu pētniecības karjeras attīstību, piesaistītu un noturētu augsti kvalificētu zinātnes pētniecisko personālu, kā arī aizsargātu akadēmisko brīvību. Tenūru īsteno, ievērojot Augstskolu likumā noteiktos tenūras principus, tos pielāgojot zinātniskā institūta darbībai un šajā likumā noteiktajiem pētniecības karjeras posmiem;
64) pētniecības tenūrgaitas amats (turpmāk – tenūrgaitas amats) – tenūras ietvaros otrā, trešā un ceturtā pētniecības karjeras posma pamata akadēmiskajiem amatiem, izņemot pēcdoktorantūras pētnieka amatu, piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz noteiktu laiku un kura mērķis ir noteiktu zinātniskās darbības snieguma kritēriju izpilde tenūramata iegūšanai, ievērojot Augstskolu likumā noteiktos tenūras principus;
65) pētniecības tenūramats (turpmāk – tenūramats) – tenūras ietvaros trešā un ceturtā pētniecības karjeras posma pamata akadēmiskajiem amatiem piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz nenoteiktu laiku pēc noteiktu zinātniskās darbības snieguma kritēriju izpildes. Tenūramatu iegūst, ievērojot Augstskolu likumā noteiktos tenūras principus;".
62) zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēma (turpmāk – pētniecības karjera) – sistēma, kurā darbojas zinātnes pētnieciskais personāls un kas ir strukturēta pēc Augstskolu likumā noteiktajiem akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēmas (akadēmiskās karjeras) principiem, ir pielāgota zinātniskajai darbībai un ietver šādus pētneicības karjeras posmus:
a) pirmais pētniecības karjeras posms — zinātniskie asistenti, to pienākumu izpildītāji un zinātniskie viesasistenti;
b) otrais pētniecības karjeras posms — pētnieki, to pienākumu izpildītāji, viespētnieki, pēcdoktorantūras pētnieki, to pienākumu izpildītāji un pētnieki ar praktisko kompetenci (jomas praktiķi);
c) trešais pētniecības karjeras posms — vadošie pētnieki, to pienākumu izpildītāji, vadošie viespētnieki un pētnieki ar praktisko kompetenci;
d) ceturtais pētniecības karjeras posms — izcilības vadošie pētnieki, to pienākumu izpildītāji, izcilības vadošie viespētnieki ar tiesībām nodrošināt augstākā līmeņa zinātnisko vadību, stratēģisku pētniecības virzienu attīstību un starptautisku sadarbību;
63) pētniecības tenūra (turpmāk – tenūra) – prognozējamas nodarbinātības modelis pētniecības karjeras ietvaros zinātniskajā institūtā, kas piemērojams šajā likumā noteiktajiem pētniecības karjeras posmiem un pamata akadēmiskajiem amatiem, lai nodrošinātu prognozējamu pētniecības karjeras attīstību, piesaistītu un noturētu augsti kvalificētu zinātnes pētniecisko personālu, kā arī aizsargātu akadēmisko brīvību. Tenūru īsteno, ievērojot Augstskolu likumā noteiktos tenūras principus, tos pielāgojot zinātniskā institūta darbībai un šajā likumā noteiktajiem pētniecības karjeras posmiem;
64) pētniecības tenūrgaitas amats (turpmāk – tenūrgaitas amats) – tenūras ietvaros otrā, trešā un ceturtā pētniecības karjeras posma pamata akadēmiskajiem amatiem, izņemot pēcdoktorantūras pētnieka amatu, piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz noteiktu laiku un kura mērķis ir noteiktu zinātniskās darbības snieguma kritēriju izpilde tenūramata iegūšanai, ievērojot Augstskolu likumā noteiktos tenūras principus;
65) pētniecības tenūramats (turpmāk – tenūramats) – tenūras ietvaros trešā un ceturtā pētniecības karjeras posma pamata akadēmiskajiem amatiem piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz nenoteiktu laiku pēc noteiktu zinātniskās darbības snieguma kritēriju izpildes. Tenūramatu iegūst, ievērojot Augstskolu likumā noteiktos tenūras principus;".
2.
Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:
"4. pants. Zinātniskie darbinieki un to atbilstība personāla struktūrā
Zinātniskie darbinieki ir zinātniskajā institūcijā nodarbinātie, kuri atbilst:
1) zinātnes pētnieciskajam personālam;
2) zinātnes tehniskajam personālam;
3) zinātnes atbalsta personālam."
Zinātniskie darbinieki ir zinātniskajā institūcijā nodarbinātie, kuri atbilst:
1) zinātnes pētnieciskajam personālam;
2) zinātnes tehniskajam personālam;
3) zinātnes atbalsta personālam."
3.
Izslēgt 19. panta pirmajā daļā vārdus "un izdot zinātnisko rakstu krājumus vai žurnālus".
4.
23. panta otrajā daļā:
izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
"3) personas ievēlēšana vai apstiprināšana izcilības vadošā pētnieka vai vadošā pētnieka amatā;
4) jautājuma ierosināšana par akadēmiskajos amatos nodarbināto atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām;";
4) jautājuma ierosināšana par akadēmiskajos amatos nodarbināto atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām;";
papildināt daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6) apstiprina iekšējos normatīvos aktus un to grozījumus, kuros nosaka:
a) prasības un kārtību ievēlēšanai vai apstiprināšanai akadēmiskajos amatos, personas pieņemšanai darbā šajos amatos;
b) akadēmiskajos amatos nodarbināto kvalifikācijas un zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas kritērijus;
c) prasības un kārtību personas, kas pretendē uz akadēmisko amatu pētniekam ar praktisko kompetenci, pieredzes atbilstības izvērtēšanai;
d) prasības un kārtību pamata akadēmiskajā amatā nodarbinātā paaugstināšanai amatā;
e) prasības tenūramata un tenūrgaitas amata iegūšanai, kā arī zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai tenūras ietvaros;
f) kārtību, kādā virza un pieņem darbā tenūrgaitas amatā vai tenūramatā."
a) prasības un kārtību ievēlēšanai vai apstiprināšanai akadēmiskajos amatos, personas pieņemšanai darbā šajos amatos;
b) akadēmiskajos amatos nodarbināto kvalifikācijas un zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas kritērijus;
c) prasības un kārtību personas, kas pretendē uz akadēmisko amatu pētniekam ar praktisko kompetenci, pieredzes atbilstības izvērtēšanai;
d) prasības un kārtību pamata akadēmiskajā amatā nodarbinātā paaugstināšanai amatā;
e) prasības tenūramata un tenūrgaitas amata iegūšanai, kā arī zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai tenūras ietvaros;
f) kārtību, kādā virza un pieņem darbā tenūrgaitas amatā vai tenūramatā."
5.
Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:
"26. pants. Zinātnes pētnieciskais personāls un akadēmiskie amati
(1) Zinātnes pētnieciskajam personālam atbilst šādi akadēmiskie amati:
1) pamata akadēmiskie amati – izcilības vadošais pētnieks, vadošais pētnieks, pētnieks, pēcdoktorantūras pētnieks, zinātniskais asistents;
2) akadēmiskie viesamati – izcilības vadošais viespētnieks, vadošais viespētnieks, viespētnieks un zinātniskais viesasistents;
3) akadēmiskie amati pētniekiem ar praktisko kompetenci.
(2) Zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personu ievēlē vai apstiprina pamata akadēmiskajā amatā, ievērojot šādas prasības:
1) pretendentu pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka un zinātniskā asistenta amatam atlasa atklāta konkursa ietvaros;
2) pretendentu vadošā pētnieka amatam atlasa starptautiska atklāta konkursa ietvaros;
3) pretendentu izcilības vadošā pētnieka amatam atlasa starptautiska atklāta konkursa ietvaros vai pamatojoties uz zinātniskās institūcijas uzaicinājumu.
4) konkursu izsludina vismaz mēnesi iepriekš, publicējot paziņojumu Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā;
5) atlasi īsteno zinātniskās institūcijas izveidota atlases komisija.
(3) Zinātniskā institūcija pamata akadēmiskajos amatos ievēlē vai apstiprina:
1) izcilības vadošā pētnieka, vadošā pētnieka, pētnieka un pēcdoktorantūras pētnieka amatā personu ar doktora grādu;
2) zinātniskā asistenta amatā personu ar maģistra grādu;
3) otrajā pētniecības karjeras posmā pētnieka ar praktisko kompetenci amatā personu ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē;
4) trešajā pētniecības karjeras posmā pētnieka ar praktisko kompetenci amatā personu ar augstāko izglītību un vismaz septiņu praktiskā darba stāžu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
(4) Akadēmiskajā amatā ievēlētā vai apstiprinātā persona slēdz darba līgumu uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ar zinātniskās institūcijas vadītāju. Ar pēcdoktorantūras pētnieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku.
(5) Akadēmiskajos amatos, izņemot amatos, kuri ir tenūrgaitas amati vai tenūramati, pieņemtajām darbā personām darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz atbilstoši Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktajam darba līguma termiņa ierobežojumam.
(6) Persona pamata akadēmiskajā amatā var būt ievēlēta vai apstiprināta tikai vienā zinātniskajā institūcijā un tā var:
1) citā zinātniskajā institūcijā izpildīt izcilības vadošā pētnieka, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāja pienākumus atbilstoši darba tiesiskajam regulējumam un ievērojot šā panta septīto daļu;
2) citā zinātniskajā institūcijā, augstskolā vai koledžā veikt zinātnisko darbību vai akadēmiskā personāla darbu akadēmiskā viesamatā.
(7) Zinātniskajai institūcijai tās noteiktajā kārtībā ir tiesības bez konkursa pieņemt darbā izcilības vadošā pētnieka, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāju uz zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētās vai apstiprinātās un nodarbinātās personas pamatotas prombūtnes laiku. Izcilības vadošā pētnieka, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītājam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā attiecīgajam zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētajam vai apstiprinātajam un nodarbinātajam, bet pienākumu izpildītājam nav tiesību kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu.
(8) Zinātniskā institūcija var paaugstināt pamata akadēmiskajā amatā nodarbināto atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem.
(9) Zinātniskajai institūcijai ir tiesības bez konkursa izsludināšanas, uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā personu uz akadēmisko viesamatu. Personai, kura ieņem akadēmisko viesamatu, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā pamata akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, bet nav tiesību kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu."
(1) Zinātnes pētnieciskajam personālam atbilst šādi akadēmiskie amati:
1) pamata akadēmiskie amati – izcilības vadošais pētnieks, vadošais pētnieks, pētnieks, pēcdoktorantūras pētnieks, zinātniskais asistents;
2) akadēmiskie viesamati – izcilības vadošais viespētnieks, vadošais viespētnieks, viespētnieks un zinātniskais viesasistents;
3) akadēmiskie amati pētniekiem ar praktisko kompetenci.
(2) Zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personu ievēlē vai apstiprina pamata akadēmiskajā amatā, ievērojot šādas prasības:
1) pretendentu pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka un zinātniskā asistenta amatam atlasa atklāta konkursa ietvaros;
2) pretendentu vadošā pētnieka amatam atlasa starptautiska atklāta konkursa ietvaros;
3) pretendentu izcilības vadošā pētnieka amatam atlasa starptautiska atklāta konkursa ietvaros vai pamatojoties uz zinātniskās institūcijas uzaicinājumu.
4) konkursu izsludina vismaz mēnesi iepriekš, publicējot paziņojumu Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā;
5) atlasi īsteno zinātniskās institūcijas izveidota atlases komisija.
(3) Zinātniskā institūcija pamata akadēmiskajos amatos ievēlē vai apstiprina:
1) izcilības vadošā pētnieka, vadošā pētnieka, pētnieka un pēcdoktorantūras pētnieka amatā personu ar doktora grādu;
2) zinātniskā asistenta amatā personu ar maģistra grādu;
3) otrajā pētniecības karjeras posmā pētnieka ar praktisko kompetenci amatā personu ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē;
4) trešajā pētniecības karjeras posmā pētnieka ar praktisko kompetenci amatā personu ar augstāko izglītību un vismaz septiņu praktiskā darba stāžu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
(4) Akadēmiskajā amatā ievēlētā vai apstiprinātā persona slēdz darba līgumu uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ar zinātniskās institūcijas vadītāju. Ar pēcdoktorantūras pētnieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku.
(5) Akadēmiskajos amatos, izņemot amatos, kuri ir tenūrgaitas amati vai tenūramati, pieņemtajām darbā personām darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz atbilstoši Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktajam darba līguma termiņa ierobežojumam.
(6) Persona pamata akadēmiskajā amatā var būt ievēlēta vai apstiprināta tikai vienā zinātniskajā institūcijā un tā var:
1) citā zinātniskajā institūcijā izpildīt izcilības vadošā pētnieka, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāja pienākumus atbilstoši darba tiesiskajam regulējumam un ievērojot šā panta septīto daļu;
2) citā zinātniskajā institūcijā, augstskolā vai koledžā veikt zinātnisko darbību vai akadēmiskā personāla darbu akadēmiskā viesamatā.
(7) Zinātniskajai institūcijai tās noteiktajā kārtībā ir tiesības bez konkursa pieņemt darbā izcilības vadošā pētnieka, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāju uz zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētās vai apstiprinātās un nodarbinātās personas pamatotas prombūtnes laiku. Izcilības vadošā pētnieka, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītājam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā attiecīgajam zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētajam vai apstiprinātajam un nodarbinātajam, bet pienākumu izpildītājam nav tiesību kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu.
(8) Zinātniskā institūcija var paaugstināt pamata akadēmiskajā amatā nodarbināto atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem.
(9) Zinātniskajai institūcijai ir tiesības bez konkursa izsludināšanas, uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā personu uz akadēmisko viesamatu. Personai, kura ieņem akadēmisko viesamatu, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā pamata akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, bet nav tiesību kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu."
6.
26.1 pantā:
izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:
"26.1 pants. Zinātnisko institūciju pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrs
(1) Personas, kuras ieņem pamata akadēmiskos amatus zinātniskajās institūcijās, kā arī personas, kuras ir nodarbinātas kā zinātnisko institūciju izcilības vadošo pētnieku, vadošo pētnieku, pētnieku, pēcdoktorantūras pētnieku un zinātnisko asistentu amata pienākumu izpildītājas, reģistrē zinātnisko institūciju pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā (turpmāk — pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrs), kas ir Akadēmiskā personāla reģistra sastāvdaļa.";
papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:
"“(1¹) Pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā iekļautos datus apstrādā, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildi un pārraudzību zinātniskajās institūcijās, veiktu zinātnes pētnieciskā personāla uzskaiti, kas nepieciešama, lai veidotu statistiku zinātnes politikas plānošanai, īstenošanai, kvalitātes uzraudzībai un novērtēšanai, informētu sabiedrību par personām, kuras ieņem zinātnes pētnieciskā personāla amatus zinātniskajās institūcijās";
izslēgt otro daļu;
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"“(21) Pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā iekļaujamos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kā arī datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Ziņas pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā ieraksta un aktualizē zinātniskās institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona. Zinātniskās institūcijas vadītājs ir atbildīgs par reģistram sniegto datu precizitāti, aktualitāti un atbilstību īstenībai.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ziņas par personām, kas nodarbinātas vadošā pētnieka un pētnieka amatos zinātniskajā institūcijā, kas ir augstskola, ieraksta un aktualizē akadēmiskā personāla reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.";
izslēgt piekto daļu.
7.
Papildināt likumu ar 26.2, 26.3, 26.4, 26.5 un 26.6 pantu šādā redakcijā:
"26.2 pants. Tenūra
(1) Zinātniskais institūts, ņemot vērā tā cilvēkresursu attīstības politiku un pieejamos finanšu resursus, var īstenot prognozējamas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros, kuru veido šādi pamata akadēmiskie amati:
1) pirmās pakāpes amats – pētnieks;
2) otrās pakāpes amats – vadošais pētnieks;
3) trešās pakāpes amats – izcilības vadošais pētnieks.
(2) Pirmās pakāpes amats ir tenūrgaitas amats. Otrās un trešās pakāpes amati ir tenūramati. Zinātniskais institūts otrās un trešās pakāpes amatiem var paredzēt arī tenūrgaitas amata statusu.
(3) Darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ar tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt otru darba līgumu uz noteiktu laiku, ja zinātniskās darbības snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši attiecīgās pakāpes tenūrgaitas amatam. Ar tenūramatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku.
(4) Zinātniskais institūts novērtē tenūrgaitas amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu ne vēlāk kā gadu pirms noslēgtā darba līguma uz noteiktu laiku termiņa beigām. Tenūramatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē ne retāk kā reizi sešos gados.
26.3 pants. Tenūrgaitas amata un tenūramata nosacījumi
(1) Pirmās pakāpes tenūrgaitas amatā pieņem darbā, ja amata pretendents pilnībā atbilst šim amatam izvirzītajām prasībām. Šajā amatā nodarbināto var pieņemt darbā uz otro termiņu, ja zinātniskās darbības snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši pirmās pakāpes tenūrgaitas amatam. Beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums par pirmās pakāpes tenūrgaitas amata pienākumu veikšanu, nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes tenūramatu, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts.
(2) Otrās pakāpes tenūramatā vai tenūrgaitas amatā paaugstina vai pieņem darbā, ja pretendents pilnībā atbilst attiecīgi otrās pakāpes tenūramatam vai tenūrgaitas amatam izvirzītajām prasībām. Otrās pakāpes tenūramatā nodarbināto var paaugstināt trešās pakāpes tenūramatā, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts, pēc zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas, ja zinātniskās darbības snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši trešās pakāpes tenūramatam. Beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums par otrās pakāpes tenūrgaitas amata pienākumu veikšanu, nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes tenūramatu vai trešās pakāpes tenūramatu, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts.
(3) Trešās pakāpes tenūramatā vai tenūrgaitas amatā paaugstina vai pieņem darbā, ja pretendents pilnībā atbilst attiecīgi trešās pakāpes tenūramatam vai tenūrgaitas amatam izvirzītajām prasībām.
(4) Ja pirmās, otrās vai trešās pakāpes tenūrgaitas amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē kā neatbilstošu noteiktajām prasībām, zinātniskais institūts var uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņu pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Ja otrās vai trešās pakāpes tenūramatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu divas reizes pēc kārtas novērtē kā neatbilstošu noteiktajām prasībām, zinātniskajam institūtam ir tiesības uzteikt uz nenoteiktu laiku noslēgto darba līgumu.
(5) Zinātniskais institūts nosaka:
a) prasības tenūrgaitas amata un tenūramata iegūšanai, kā arī zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai;
b) kārtību, kādā paaugstina vai pieņem darbā tenūrgaitas amatā vai tenūramatā;
c) kārtību, kādā novērtē zinātniskās darbības sniegumu un virza tenūras amatos.
26.4 pants. Pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto novērtēšana
(1) Zinātniskā institūcija pamata akadēmiskajā amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņa beigām vai arī ik pēc sešiem gadiem, ja darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, zinātniskās institūcijas noteiktajā kārtībā.
(2) Zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu nav nepieciešams veikt pamata akadēmiskajā amatā nodarbinātajiem, kuri pieņemti darbā uz pētniecības projekta īstenošanas laiku un kuriem netiek plānota pētniecības karjera institūcijā.
26.5 pants. Darba tiesisko attiecību ar pamata akadēmiskajā amatā nodarbināto izbeigšana
Pamata akadēmiskajā amatā nodarbinātais nevar turpināt darbu attiecīgajā pētniecības karjeras posmā, ja viņa zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs. Zinātniskās darbības snieguma novērtējums kā neatbilstošs divas reizes pēc kārtas var būt par pamatu darba līguma uzteikumam gan darba līguma uz noteiktu, gan nenoteiktu laiku gadījumā.
26.6 pants. Zinātniskās institūcijas pētnieks ar praktisko kompetenci
(1) Pētnieks ar praktisko kompetenci ir tautsaimniecības nozares speciālists, kurš piedalās zinātniskās institūcijas pētniecības projektos, veic praktisko kompetenču integrācijas uzdevumus un nodrošina praktisko zināšanu un pieredzes pārnesi uz zinātniskās institūcijas īstenojamo zinātnisko darbību, sekmējot pētniecības rezultātu sasaisti ar tautsaimniecības nozares vajadzībām un inovāciju attīstību.
(2) Akadēmiskā amata nosaukumu pētniekam ar praktisko kompetenci, kā arī uzdevumus nosaka zinātniskā institūcija, ar nosacījumu, ka šāda amata galvenais uzdevums ir pētniecības rezultātu sasaistes nodrošināšana ar tautsaimniecības nozares vajadzībām un inovāciju pārnesi uz tautsaimniecības nozari.
(3) Pētnieks ar praktisko kompetenci īsteno pētniecības karjeru šādi:
1) otrajā pētniecības karjeras posmā – piedalās zinātniskās institūcijas īstenojamajos pētniecības projektos, sniedzot praktiskās zināšanas un kompetences;
2) trešajā pētniecības karjeras posmā — vada praktiskās kompetences integrācijas uzdevumus, pētniecības projektus vai pētniecības grupas, kā arī nodrošina inovāciju un praktiskās pieredzes pārnesi uz tautsaimniecības nozari.
(4) Personas, kas pretendē uz akadēmisko amatu pētniekam ar praktisko kompetenci, pieredzes atbilstību izvērtē zinātniskā institūcija atbilstoši attiecīgās zinātniskās institūcijas personāla politikai par zinātnes pētnieciskā personāla amatiem."
(1) Zinātniskais institūts, ņemot vērā tā cilvēkresursu attīstības politiku un pieejamos finanšu resursus, var īstenot prognozējamas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros, kuru veido šādi pamata akadēmiskie amati:
1) pirmās pakāpes amats – pētnieks;
2) otrās pakāpes amats – vadošais pētnieks;
3) trešās pakāpes amats – izcilības vadošais pētnieks.
(2) Pirmās pakāpes amats ir tenūrgaitas amats. Otrās un trešās pakāpes amati ir tenūramati. Zinātniskais institūts otrās un trešās pakāpes amatiem var paredzēt arī tenūrgaitas amata statusu.
(3) Darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ar tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt otru darba līgumu uz noteiktu laiku, ja zinātniskās darbības snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši attiecīgās pakāpes tenūrgaitas amatam. Ar tenūramatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku.
(4) Zinātniskais institūts novērtē tenūrgaitas amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu ne vēlāk kā gadu pirms noslēgtā darba līguma uz noteiktu laiku termiņa beigām. Tenūramatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē ne retāk kā reizi sešos gados.
26.3 pants. Tenūrgaitas amata un tenūramata nosacījumi
(1) Pirmās pakāpes tenūrgaitas amatā pieņem darbā, ja amata pretendents pilnībā atbilst šim amatam izvirzītajām prasībām. Šajā amatā nodarbināto var pieņemt darbā uz otro termiņu, ja zinātniskās darbības snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši pirmās pakāpes tenūrgaitas amatam. Beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums par pirmās pakāpes tenūrgaitas amata pienākumu veikšanu, nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes tenūramatu, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts.
(2) Otrās pakāpes tenūramatā vai tenūrgaitas amatā paaugstina vai pieņem darbā, ja pretendents pilnībā atbilst attiecīgi otrās pakāpes tenūramatam vai tenūrgaitas amatam izvirzītajām prasībām. Otrās pakāpes tenūramatā nodarbināto var paaugstināt trešās pakāpes tenūramatā, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts, pēc zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas, ja zinātniskās darbības snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši trešās pakāpes tenūramatam. Beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums par otrās pakāpes tenūrgaitas amata pienākumu veikšanu, nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes tenūramatu vai trešās pakāpes tenūramatu, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts.
(3) Trešās pakāpes tenūramatā vai tenūrgaitas amatā paaugstina vai pieņem darbā, ja pretendents pilnībā atbilst attiecīgi trešās pakāpes tenūramatam vai tenūrgaitas amatam izvirzītajām prasībām.
(4) Ja pirmās, otrās vai trešās pakāpes tenūrgaitas amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē kā neatbilstošu noteiktajām prasībām, zinātniskais institūts var uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņu pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Ja otrās vai trešās pakāpes tenūramatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu divas reizes pēc kārtas novērtē kā neatbilstošu noteiktajām prasībām, zinātniskajam institūtam ir tiesības uzteikt uz nenoteiktu laiku noslēgto darba līgumu.
(5) Zinātniskais institūts nosaka:
a) prasības tenūrgaitas amata un tenūramata iegūšanai, kā arī zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai;
b) kārtību, kādā paaugstina vai pieņem darbā tenūrgaitas amatā vai tenūramatā;
c) kārtību, kādā novērtē zinātniskās darbības sniegumu un virza tenūras amatos.
26.4 pants. Pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto novērtēšana
(1) Zinātniskā institūcija pamata akadēmiskajā amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņa beigām vai arī ik pēc sešiem gadiem, ja darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, zinātniskās institūcijas noteiktajā kārtībā.
(2) Zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu nav nepieciešams veikt pamata akadēmiskajā amatā nodarbinātajiem, kuri pieņemti darbā uz pētniecības projekta īstenošanas laiku un kuriem netiek plānota pētniecības karjera institūcijā.
26.5 pants. Darba tiesisko attiecību ar pamata akadēmiskajā amatā nodarbināto izbeigšana
Pamata akadēmiskajā amatā nodarbinātais nevar turpināt darbu attiecīgajā pētniecības karjeras posmā, ja viņa zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs. Zinātniskās darbības snieguma novērtējums kā neatbilstošs divas reizes pēc kārtas var būt par pamatu darba līguma uzteikumam gan darba līguma uz noteiktu, gan nenoteiktu laiku gadījumā.
26.6 pants. Zinātniskās institūcijas pētnieks ar praktisko kompetenci
(1) Pētnieks ar praktisko kompetenci ir tautsaimniecības nozares speciālists, kurš piedalās zinātniskās institūcijas pētniecības projektos, veic praktisko kompetenču integrācijas uzdevumus un nodrošina praktisko zināšanu un pieredzes pārnesi uz zinātniskās institūcijas īstenojamo zinātnisko darbību, sekmējot pētniecības rezultātu sasaisti ar tautsaimniecības nozares vajadzībām un inovāciju attīstību.
(2) Akadēmiskā amata nosaukumu pētniekam ar praktisko kompetenci, kā arī uzdevumus nosaka zinātniskā institūcija, ar nosacījumu, ka šāda amata galvenais uzdevums ir pētniecības rezultātu sasaistes nodrošināšana ar tautsaimniecības nozares vajadzībām un inovāciju pārnesi uz tautsaimniecības nozari.
(3) Pētnieks ar praktisko kompetenci īsteno pētniecības karjeru šādi:
1) otrajā pētniecības karjeras posmā – piedalās zinātniskās institūcijas īstenojamajos pētniecības projektos, sniedzot praktiskās zināšanas un kompetences;
2) trešajā pētniecības karjeras posmā — vada praktiskās kompetences integrācijas uzdevumus, pētniecības projektus vai pētniecības grupas, kā arī nodrošina inovāciju un praktiskās pieredzes pārnesi uz tautsaimniecības nozari.
(4) Personas, kas pretendē uz akadēmisko amatu pētniekam ar praktisko kompetenci, pieredzes atbilstību izvērtē zinātniskā institūcija atbilstoši attiecīgās zinātniskās institūcijas personāla politikai par zinātnes pētnieciskā personāla amatiem."
8.
Papildināt 27. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"“(4) Zinātnisko institūciju reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa."
9.
28. pantā:
aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdu "vēlētus" ar vārdu "pamata";
izslēgt trešās daļas 2. punktā vārdu "vēlētajiem";
aizstāt ceturtās daļas 3. punktā vārdu "vēlētus" ar vārdu "pamata";
aizstāt piektās daļas 4. punktā vārdu "vēlētus" ar vārdu "pamata".
10.
38. panta otrajā daļā:
aizstāt 1. punktā vārdus "zinātni apkalpojošā personāla" ar vārdiem "zinātnes atbalsta personāla";
aizstāt 2. punktā vārdu "ievēlēto" ar vārdu “nodarbināto”.
11.
42. pantā:
izslēgt otrās daļas 1. un 2. punktu;
papildināt otro daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:
“10) citu informāciju par zinātnisko darbību, tai skaitā, datus no zinātnisko institūciju reģistra un datus no Akadēmiskā personāla reģistra”;
papildināt pantu ar 4.² daļu šādā redakcijā
“(42) Par Nacionālo zinātniskās darbības informācijas sistēmu atbildīgajai institūcijai ir tiesības uzdevumus, kas saistīti ar šīs informācijas sistēmas uzturēšanu, deleģēt publiskai personai vai privātpersonai."
12.
Papildināt pārejas noteikumus ar 47., 48. un 49. punktu šādā redakcijā:
"47. Grozījumi šā likuma 1. panta pirmajā daļā par tās papildināšanu ar 6.1, 6.2, 6.3, 6.4 un 6.5 punktu, grozījumi šā likuma 23. panta otrajā daļā par tās 3. un 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā un papildināšanu ar 6. punktu (izņemot “b” apakšpunktu), grozījumi 26.1 pantā, grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 26.2, 26.3 un 26.5 pantu, grozījums 27. pantā un grozījumi 42. panta otrajā daļā stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
48. Grozījums par 23. panta otrās daļas papildināšanu ar 6. punkta “b” apakšpunktu, grozījums par šā likuma papildināšanu ar 26.4 pantu stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī.
49. Grozījums par 26. panta trešās daļas 1. un 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2031. gada 1. janvārī. Līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz vadošā pētnieka un pētnieka izglītību piemēro šā likuma 26. panta trešās daļas spēkā esošo redakciju."
48. Grozījums par 23. panta otrās daļas papildināšanu ar 6. punkta “b” apakšpunktu, grozījums par šā likuma papildināšanu ar 26.4 pantu stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī.
49. Grozījums par 26. panta trešās daļas 1. un 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2031. gada 1. janvārī. Līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz vadošā pētnieka un pētnieka izglītību piemēro šā likuma 26. panta trešās daļas spēkā esošo redakciju."
Ministrs V. Uzvārds