Ministru kabinets ir iepazinies ar 2023. gada 2. marta vēstuli Nr. 1-8/8 ''Par Imigrācijas likuma grozījumiem'', kurā Ministru kabinets aicināts izvērtēt vēstulē norādītos riskus un izdarīt attiecīgus grozījumus normatīvajā regulējumā, lai Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts atbilstu labas pārvaldības principam un starptautiskajām saistībām (turpmāk – vēstule).
Saskaņā ar Saeimas tīmekļvietnē pieejamo informāciju, lai stiprinātu valsts drošību un veicinātu starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanu [1] saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karu Ukrainā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu, 2022. gada 5. septembrī tika iesniegts likumprojekts ''Grozījumi Imigrācijas likumā'' (reģ. Nr. 1592/Lp13). Vienlaikus, ievērojot diskusijas sabiedrībā un notikušās politiskās konsultācijas par nepieciešamību ierobežot Krievijas Federācijas pilsoņiem un personām, kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, izsniedzamo vīzu un uzturēšanās atļauju procesu un izvērtēt iespēju nepagarināt jau izsniegtās uzturēšanās atļaujas, arī Ministru kabinets 2022. gada 7. septembrī iesniedza Saeimā likumprojektu ''Grozījumi Imigrācijas likumā'' (reģ. Nr. 1600/Lp13).
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, izskatot minētos likumprojektus 2022. gada 13. septembra sēdē, tos noraidīja un izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu ''Grozījumi Imigrācijas likumā'' (reģ. Nr. 1617/Lp13), ko iesniedza izskatīšanai Saeimai.
Saeima 2022. gada 22. septembrī pieņēma attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā (stājās spēkā 2022. gada 24. septembrī), tostarp minētā likuma pārejas noteikumu 58. punktā nosakot, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā līdz 2023. gada 1. septembrim iesniedz apliecinājumu par valsts valodas apguvi atbilstoši Imigrācijas likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja personai netiek izsniegta, ja izpildās kāds no Imigrācijas likuma 34. panta pirmās daļas nosacījumiem.
Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības pārvaldīt un kontrolēt savas robežas, kā arī noteikt personu tiesības ieceļot un uzturēties valstī. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija negarantē tiesības ārzemniekam ieceļot vai uzturēties kādā valstī (skatīt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. A420264116 6. punktu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 15. oktobra sprieduma lietā Nr. A420140517 7. punktu, Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama 2022. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. A42-01184-22/42 9. punktu). Līdz ar to ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā nosacījumu noteikšana ir tiesībpolitisks jautājums, kas ir likumdevēja izšķiršanās. Tāpat ir norādāms, ka ārzemniekiem nav pamatotu tiesību paļauties uz to, ka ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā nosacījumi, mainoties faktiskajai situācijai, nevarētu tikt grozīti laika gaitā. Vienlaikus likumdevējam ir tiesības pieņemt arī tādus grozījumus, kam ir tūlītējs spēks, tomēr demokrātiskā tiesiskā valstī, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, vispusīgi un pilnvērtīgi ir apsverama saudzējošas pārejas uz jauno tiesisko regulējumu noteikšana. Šādos gadījumos, ja tas nepieciešams, ir nosakāms arī saprātīgs termiņš jauno prasību izpildei (skatīt Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 12. punktu). Ministru kabineta rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka likumdevējs nebūtu vispusīgi un pilnvērtīgi apsvēris saprātīgu līdzsvaru starp personu tiesisko paļāvību un sabiedrības gūto labumu, pieņemot Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktu.
Atbilstoši Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktā noteiktajam attiecīgās izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairs nebūs derīgas no 2023. gada 2. septembra. Savukārt personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu (ja šī prasība ir attiecināma) jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju 25 318 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas Krievijas Federācijas pilsoņiem saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, zaudēs spēku 2023. gada 2. septembrī).
Ievērojot paredzamo lielo pieteikumu skaitu (apmēram 25 000 personu), kas salīdzinoši nelielā laika periodā vērsīsies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai pieprasītu attiecīgās uzturēšanās atļaujas, iekšlietu ministrs iesniedza Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai priekšlikumu Imigrācijas likuma pārejas noteikumu grozījumiem, kas konceptuāli nemaina Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkta saturu, bet pilnveido nosacījumus attiecībā uz šī punkta izpildes nodrošināšanu, tostarp nosacījumus attiecībā par pietiekamu iztikas nodrošinājumu, lai uzturētos Latvijas Republikā. Iesniegtais priekšlikums tika skatīts un izdiskutēts arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas 2023. gada 28. marta sēdē (ar priekšlikumu Imigrācijas likuma pārejas noteikumu grozījumiem iespējams iepazīties Saeimas tīmekļvietnē: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webComisDK?OpenView&restrictToCategory=28.03.2023&count=1000).
Attiecībā par vecuma robežu valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai ir norādāms, ka 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumi Nr. 157 ''Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību'' (turpmāk – noteikumi), kas paredz, ka valsts valodas prasmes pārbaudi nekārto persona, kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu, tādējādi paplašinot to personu loku, kuras ir atbrīvotas no valodas prasmes pārbaudes kārtošanas (salīdzinot ar Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 733 ''Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi'' 12. punktā noteikto, kas bija spēkā 2022. gada 24. septembrī, stājoties spēkā likumam ''Grozījumi Imigrācijas likumā'').
Uzsverams, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts valodas politikas jomā un kā noteikumu izstrādātāja ir vērtējusi jautājumu, kas saistīts ar vecuma robežu valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, tai skaitā jautājumu par pārbaudes kārtošanu digitālajā vidē, un ar šo izvērtējumu ir iespējams iepazīties Tiesību aktu projektu portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5166c98f-c2b4-404b-a15f-5154ff380bc1.
Vienlaikus ir norādāms, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas 2023. gada 28. marta sēdē, izskatot iekšlietu ministra iesniegto priekšlikumu Imigrācijas likuma pārejas noteikumu grozījumiem, piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra pārstāvji. Gadījumā, ja Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs būtu konstatējis, ka ir nepieciešams pilnveidot valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas procesu, minēto institūciju pārstāvji Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2023. gada 28. marta sēdē būtu pauduši viedokli par šādu nepieciešamību.
[1]Skat.https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/5D8E5D7B4C947133C22588BD0037E1BA?OpenDocument
Pielikumā: