Likumprojekts

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka no 2025.gada 13.februārā plkst. 22:00 līdz 14.februārā plkst. 01:00 ir ieplānoti Valsts informācijas sistēmu savienotāja Vienotās pieteikšanās moduļa tehniskie uzturēšanas darbi. To laikā var būt traucēta vai nepieejama e-Identitātes apliecināšana ar visiem autentifikācijas rīkiem.
24-TA-2759
Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums
InodaļaVISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Likumā lietotie termini atbilst Ārstniecības likumā un Pacientu tiesību likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. 
(2)
Likumā ir lietoti arī šādi termini: 
1)
veselības aprūpe — pasākumu kopums, ko sniedz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji personas veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai;
2)
primārā veselības aprūpe — veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai personas dzīvesvietā sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; 
3)
sekundārā veselības aprūpe — veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona un kas orientēts uz neatliekamu, akūtu vai plānveida veselības aprūpi; 
4)
terciārā veselības aprūpe — augsti specializētu veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē sniedz viena vai vairākas kādā slimību profilā specializējušās ārstniecības personas ar papildu kvalifikāciju. 
2.
pants.
Likuma mērķis 
Šā likuma mērķis ir nodrošināt:
1)
ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu un tā efektīvu izlietojumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos;
2)
efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pieejamo līdzekļu ietvaros, iesaistot sabiedrības pārstāvjus lēmumu pieņemšanā.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Šis likums nosaka veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansējuma izmantošanas un administrēšanas kārtību, tai skaitā Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk — Fonds) izveidošanas, pārvaldīšanas un uzraudzības, kā arī līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību un valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru.
IInodaļaVESELĪBAS APRŪPES FINANSĒŠANA  
4.
pants.
Veselības aprūpes finansēšanas avoti 
(1)
Veselības aprūpes finansēšanas avoti ir: 
1)
valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, t.sk. no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu;
2)
valsts budžeta līdzekļi veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, kas saistīti ar veselības aprūpes nodrošināšanu, t.sk.maksas pakalpojumi;
3)
normatīvajos aktos paredzētie pacientu līdzmaksājumi; 
4)
Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi; 
5)
pašvaldību budžeta finansējums saskaņā ar pašvaldību lēmumiem, kas pieņemti veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī atsevišķu pakalpojumu izmaksu segšanai;
6)
valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi.
(2)
Veselības aprūpes vispārējās valdības sektora [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē] finansējums veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim.
5.
pants.
Veselības aprūpei piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojums 
(1)
Valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanai, novirza: 
1)
veselības aprūpes, tai skaitā farmācijas pakalpojumu, nodrošināšanai;
2)
sabiedrības veselībai;
3)
nozares vadībai un politikas plānošanai.
(2)
Ministru kabinets nosaka veselības aprūpes pakalpojumus, kas netiek apmaksāti no šā panta pirmajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem. 
6.
pants.
Citu resoru veselības aprūpes finansējums
Ministru kabinets nosaka veselības aprūpes pakalpojumus, kuriem novirza valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, kas piešķirti Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmām, personu grupas, kurām ir tiesības saņemt minētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī pacientu grupas, kurām no šajā pantā minētajiem finanšu līdzekļiem sedz pacienta līdzmaksājumu.
7.
pants.
Pacientu līdzmaksājumi
(1)
Saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta līdzmaksājumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam. 
(2)
No pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvotas šādas personu grupas: 
1)
bērni vecumā līdz 18 gadiem; 
2)
grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi; 
3)
politiski represētās personas, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas; 
4)
personas, kuras slimo ar tuberkulozi, un personas, kurām veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai; 
5)
psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu; 
6)
personas, kuras slimo ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību, saņemot narkoloģisko ārstēšanu; 
7)
personas, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras visā ārstniecības procesa laikā; 
8)
personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus Ministru kabineta noteikto infekcijas slimību gadījumos; 
9)
personas, kurām neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde; 
10)
personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā; 
11)
personas, kurām ģimenes ārsts veic vispārējo veselības pārbaudi un imūnprofilaksi atbilstoši vakcinācijas kalendāram, kā arī veic profilaktiskās apskates un izmeklējumus valsts organizētā vēža skrīninga ietvaros; 
12)
personas, kurām veic vakcināciju ar Nacionālā veselības dienesta (turpmāk — dienests) centralizēti iepirktām vai ziedojuma veidā saņemtām vakcīnām, stinguma krampju neatliekamo profilaksi un pēcekspozīcijas imunizāciju pret trakumsērgu; 
13)
personas, kuras saņem ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju mājas apstākļos; 
14)
orgānu donori; 
15)
personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās vai paliatīvo aprūpi stacionārajā ārstniecības iestādē Ministru kabineta noteiktajā apjomā, kā arī paliatīvo aprūpi, ko sniedz ģimenes ārsts mājas vizītes laikā; 
16)
personas, kurām ir noteikta I grupas invaliditāte; 
17)
personas, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte; 
18)
trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;
19)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki;
20)
patvēruma meklētāji. 
(3)
Šā panta otrā daļa neattiecas uz maksājumu par ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. 
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pacients veic līdzmaksājumu par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, līdzmaksājuma apmēru, kā arī līdzmaksājumu kopsummu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 
8.
pants.
Tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību
Ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ministru kabinets nosaka neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas kārtību. 
9.
pants.
Valsts obligātā veselības apdrošināšana
(1)
Valsts obligātā veselības apdrošināšana ir uz solidaritātes principa balstīts pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai nodrošinātu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. 
(2)
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros personām ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāros, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.
(3)
Ministru kabinets nosaka  kārtību, kādā tiek organizēta šā panta otrajā daļā minēto valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana  un finansējuma sadalījumu starp primāro, sekundāro un terciāro veselības aprūpi.
(4)
Šā likuma 11.pantā neminētajām personām ir pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību (tai skaitā psihiskas slimības, tuberkuloze), kā arī šo slimību ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. 
10.
pants.
Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.
(1)
Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personai, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. 
(2)
Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personām, kuras nav sociāli apdrošinātas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā saskaņā ar 2004.gada 29.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu un nepārtraukti ir deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas, neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajai grupai un pieder pie vienas no šādām personu grupām:
1)
Latvijas pilsonis; 
2)
Latvijas nepilsonis; 
3)
ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
4)
bezvalstnieks, kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja;
5)
bēglis, kuram Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss; 
6)
Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kuram piešķirta reģistrācijas apliecība. 
(3)
Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir arī: 
1)
apcietinātajiem un notiesātajiem, kuri sodu izcieš brīvības atņemšanas iestādē kā arī personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis;
2)
šā panta pirmajā daļā minēto personu bērniem vecumā līdz 18 gadiem;
3)
šā panta pirmajā daļā minēto personu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja un deklarētā dzīvesvieta Latvijā un kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
4)
personām, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstī un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais;
5)
personām, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātais, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā;
6)
personām, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eirojust pārstāvja vai sakaru virsnieka laulātais; 
7)
Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa, kurš ir šī panta pirmās daļas subjekts, laulātajam, ja viņa deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā;
8)
patvēruma meklētajiem – apjomā, kas noteikts Patvēruma likumā; 
9)
aizturētajiem – apjomā, kas noteikts Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā; 
10)
personām, kurām piemērots īpaši aizsargājamas cietušās personas statuss kriminālprocesā. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām.
11)
jaundzimušajiem līdz 6 mēnešu vecumam;
12)
Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un bezvalstniekiem, kuriem bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā, un ir piešķirta valsts vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi) vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā un personām, kurām piešķirta izdienas pensija vai speciālā valsts pensija.
11.
pants.
Tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros iegūšana un zaudēšana
(1)
Persona iegūst tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ar dienu, kad tā iekļauta Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē. Fonds informāciju veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļauj piecu dienu laikā pēc tam, kad to saņēmis. 
(2)
Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē tiek iekļauta šāda informācija: 
1)
personas dati — vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese; 
2)
informācija, kas apliecina personas atbilstību šā likuma 10. panta nosacījumiem
(3)
Persona zaudē tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ar brīdi, kad tā ir izslēgta no veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes. 
(4)
Personu no veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izslēdz šādos gadījumos: 
1)
ir pagājuši trīs mēneši no brīža, kad persona vairs neatbilst šā likuma 10. panta  nosacījumiem; 
2)
persona ir sniegusi nepatiesu informāciju iekļaušanai veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē. 
(5)
Fonda lēmumu par personas iekļaušanu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē vai izslēgšanu no tās pieņem Fonda amatpersona. Fonda amatpersonas lēmumu var apstrīdēt Fonda direktoram. Fonda direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 
(6)
Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņu, kādā institūcijas sniedz informāciju personas iekļaušanai Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē, šīs informācijas glabāšanas termiņus, kā arī kārtību, kādā personas tiek izslēgtas no veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes.
12.
pants.
Veselības ministrijas kompetence
Veselības ministrija veselības aprūpes finansēšanas jomā: 
1)
izstrādā veselības aprūpes finansēšanas politiku;
2)
izstrādā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas politiku, kā arī uzrauga tās īstenošanu.
IIInodaļaVESELĪBAS APRŪPES ADMINISTRĒŠANA
13.
pants.
Fonda mērķis
Valsts veselības aprūpes līdzekļu administrēšanu nodrošina Fonds. Fonda darbības mērķis ir nodrošināt šā likuma izpildi, īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus un veikt citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus.
14.
pants.
Fonda juridiskais statuss un padotība
(1)
Fonds ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas tiek izveidots un darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu. Ministru kabinets apstiprina Fonda nolikumu.
(2)
Fonda lēmējorgāns ir Fonda padome.
(3)
Ministru kabinets īsteno Fonda institucionālo pārraudzību ar veselības ministra starpniecību.
(4)
Fonds ir Nacionālā veselības dienesta funkciju, pārvaldes uzdevumu, saistību un tiesību, mantas un lietvedības pārņēmējs. 
15.
pants.
Fonda uzdevumi
Fondam ir šādi uzdevumi: 
1)
izstrādāt priekšlikumus par veselības aprūpei paredzētā Fonda finansējuma efektīvu izmantošanu, tajā skaitā pakalpojumu teritoriālu izvietojumu un pieejamību;
2)
novirzīt Fonda līdzekļus šādu veselības aprūpes un farmaceita pakalpojumu apmaksai:
a)
primārā veselības aprūpe; 
b)
sekundārā veselības aprūpe;
c)
terciārā veselības aprūpe; 
d)
neatliekamā medicīniskā palīdzība, izņemot pirmsslimnīcas etapā;
e)
medicīniski profilaktiski pakalpojumi, tajā skaitā valsts organizētā vēža skrīninga īstenošana; 
f)
ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un farmaceita pakalpojumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību un farmaceita pakalpojumiem; 
3)
izstrādāt  veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļus; 
4)
noteikt no Fonda līdzekļiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus; 
5)
samaksāt pakalpojumu sniedzējiem par to sniegtajiem no Fonda līdzekļiem apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem līgumiem;
6)
uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem piešķirtā Fonda finansējuma izlietojuma pamatotību un atbilstību normatīvajiem aktiem, noslēgtajiem līgumiem; 
7)
analizēt sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu un apjoma rādītājus valstī un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību iedzīvotājiem;
8)
analizēt  veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus un prognozēt no Fonda līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un tarifus; 
9)
nodrošināt Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzes un Fonda veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas informācijas sistēmas darbību, norēķinu par personām sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veikšanai un citu no normatīvajiem aktiem izrietošu uzdevumu veikšanai, kā arī citu Fonda pārziņā esošu informācijas sistēmu uzturēšanu; 
10)
informēt sabiedrību par tai pieejamajiem no Fonda budžeta apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību un šo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus; 
11)
organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā;
12)
veikt citus ar veselības aprūpes nodrošināšanu saistītos uzdevumus.
16.
pants.
Fonda tiesības 
(1)
Fondam ir tiesības: 
1)
savu uzdevumu izpildei saņemt un apstrādāt  personu  datus tai skaitā personu veselības datus; 
2)
pieprasīt veikt izmaiņas un papildinājumus Vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei;
3)
saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privāto tiesību subjektiem savu uzdevumu izpildes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju; 
4)
saņemt dāvinājumus un ziedojumus (naudas līdzekļu un mantiskā veidā), kas izmantojami Fonda mērķu īstenošanai; 
5)
sniegt fiziskām un juridiskām personām publiskos pakalpojumus un iekasēt par tiem maksu atbilstoši Fonda maksas pakalpojumu cenrādim. Fonda maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets; 
6)
iegūt savā īpašumā kustamas un nekustamas lietas; 
7)
kā finansējuma saņēmējam īstenot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektus;
8)
sniegt priekšlikumus Veselības ministrijai normatīvo aktu izmaiņām par no Fonda budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kā arī citos normatīvajos aktos, kas skar Fonda darbību vai veselības aprūpi. 
(2)
Juridisko un fizisko personu, to skaitā ārvalstu juridisko un fizisko personu, ziedojumus Fonds izlieto ziedotāja norādītajiem mērķiem. Ja ziedotājs nav norādījis ziedojuma mērķi, ziedojums tiek izlietots šā likuma 17.pantā noteiktajā kārtībā.
17.
pants.
Fonda finansēšanas kārtība
(1)
Fonda finansēšanas avoti ir: 
1)
valsts budžeta  transferts no šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajiem līdzekļiem;
2)
ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi;
3)
ieņēmumi no starptautiskajiem līgumiem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību;
4)
citi pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no Fonda sniegtajiem maksas pakalpojumiem; 
5)
ziedojumi un dāvinājumi. 
(2)
Šī panta pirmās daļas 1. un 3.punktā norādītie Fonda līdzekļi glabājas Valsts kasē. 
(3)
Fonda līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem, kā arī Fonda darbības nodrošināšanai.  
(4)
Ņemot vērā kārtējā kalendārā gadā apstiprināto ikgadējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes grafiku, Fonda padome iesniedz Veselības ministrijai informāciju par Fonda izdevumu politikas stratēģiju un virzieniem, Fonda budžeta izdevumu kopapjomu un struktūru, kā arī programmu finansiālajiem rādītājiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, kārtējo gadu un vidējam termiņam saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot budžeta līdzekļu izmantošanas mērķi un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus atbilstoši politikas un darbības jomām un budžeta programmām. 
18.
pants.
Fonda budžets 
(1)
Fonda budžetu veido Fonda saimnieciskā gada ieņēmumi, izdevumi  un iepriekšējo periodu neizlietoto līdzekļu atlikums. 
(2)
Fonda budžets tiek sagatavots, pamatojoties uz šo likumu, veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un citiem normatīvajiem aktiem.  
(3)
Fonda budžetu apstiprina Fonda padome 20 darba dienu laikā pēc likuma “Par valsts budžetu kārtējam gadam un vidējā termiņa budžeta ietvaru” spēkā stāšanās.   
(4)
Ja līdz saimnieciskā  gada sākumam Fonda budžets nav apstiprināts, katrā budžeta gada mēnesī līdz budžeta apstiprināšanai var izlietot līdz 1/12 no iepriekšējā gada budžeta. 
(5)
Fonda budžeta izdevumi tiek sadalīti veselības aprūpes izdevumos un Fonda darbības izdevumos.  
(6)
Fonda padome var pieņemt Fonda budžeta grozījumus.  
(7)
Fonda budžetu publicē Fonda tīmekļa vietnē.
(8)
Fonda darbības administratīvajām izmaksām kalendārajā gada drīkst izlietot ne vairāk kā 1 procentu no šī panta pirmajā daļā noteiktajiem līdzekļiem saskaņā ar Fonda budžetu kārtējam budžeta gadam. 
19.
pants.
Fonda iepriekšējo periodu finansējuma neizlietotā atlikuma izlietojums
(1)
Pārskata gadā ir atļauts izlietot no Fonda iepriekšējā periodā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai  neizlietoto līdzekļu atlikumu.
(2)
Iepriekšējo periodu finansējuma neizlietotais atlikums tiek izlietots saskaņā ar Fonda padomes lēmumu, pamatojoties uz Fonda direktora priekšlikumiem. Priekšlikumā par iepriekšējo periodu finansējuma neizlietotā atlikuma izlietojumu iekļauj izlietojamo līdzekļu apjomu un sadalījumu.  
(3)
Informāciju par Fonda iepriekšējo periodu finansējuma neizlietotā atlikuma izlietojumu sniedz Fonda gada pārskatā. 
20.
pants.
Fonda  makroekonomiskā rezerve 
(1)
Fonda makroekonomiskā rezerve ir rezerve, kas veidota no šā likuma 17.panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem Fonda līdzekļiem, lai mazinātu makroekonomisko izmaiņu radītos riskus Fonda budžetam.
(2)
Makroekonomiskās rezerves apjoms ir ne vairāk kā pieci procenti no Fonda budžeta apjoma.
(3)
Par makroekonomiskās rezerves veidošanu lemj Fonda padome.  
(4)
Makroekonomiskā rezervē tiek ieskaitīti vismaz divi procenti no Fonda budžeta kopējā apjoma, līdz tiek sasniegts vai atjaunots šajā pantā noteiktais makroekonomiskās rezerves apmērs.
(5)
Makroekonomiskā rezerve izmantojama tikai veselības aprūpes nozarē makroekonomisko izmaiņu radīto risku segšanai, pamatojoties uz Fonda padomes lēmumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.
21.
pants.
Fonda budžeta līdzekļu  glabāšana 
(1)
Fonda budžeta līdzekļi glabājas Valsts kasē, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp Fondu un Valsts kasi.
(2)
Šī panta pirmajā daļā noteiktais  līgums paredz tiesības Fondam jebkurā laikā  veikt maksājumus no  Fonda budžeta līdzekļiem, tai skaitā no Fonda iepriekšējo gadu budžeta līdzekļu atlikuma, lai izpildītu tam normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
22.
pants.
Riska rezerve
(1)
Fonda riska rezervi veido no Fonda budžetā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem līdzekļiem, lai samazinātu riskus, kas izriet no Fonda saistībām, kā arī jaunu vai inovatīvu pakalpojumu ieviešanai. Riska rezervi var ieviest ar Fonda padomes lēmumu. 
(2)
Riska rezerves lielums ir  ne vairāk kā pusotrs (1,5) procents no Fonda budžetā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem līdzekļiem.
23.
pants.
Fonda darbības ierobežojumi 
(1)
Fondam nav tiesību uzņemties saistības uz Fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz Fonda mērķi un uzdevumiem. 
(2)
Prasījumi pret Fondu un Fonda mantā ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi. 
(3)
Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai citādi apgrūtināt. 
(4)
Fonds nedrīkst uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī  ziedot Fonda mantu.
(5)
Fonds var īstenot šā likuma 4.panta pirmās daļas 4.punktā minētos projektus tikai ar Fonda padomes saskaņojumu un Ministru kabineta lēmumu. 
24.
pants.
Fonda uzbūve
(1)
Fondu vada Fonda direktors. Fonda direktoru ieceļ Fonda padome uz pilnvaru termiņu līdz pieciem gadiem un ne vairāk kā uz diviem termiņiem. 
(2)
Fonda  lēmējorgāns ir padome, kuras sastāvā ir astoņi locekļi. 
(3)
Fonda organizatorisko struktūru nosaka Fonda nolikumā.
25.
pants.
Fonda padome 
(1)
Fonda padomes sastāvā ir:
1)
veselības ministrs; 
2)
finanšu ministrs; 
3)
labklājības ministrs;
4)
pārstāvis no darba devēju organizācijas, kas ir pārstāvēta Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē; 
5)
pārstāvis no darbinieku organizācijas (arodbiedrības), kas ir pārstāvēta Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
6)
Saeimas deputāts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas; 
7)
Pacientu organizāciju tīkla pārstāvis; 
8)
Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis.
(2)
Fonda padomē pārstāvētās biedrības un nodibinājumus izraugās uz trim gadiem. Fonda padomē iekļauto biedrību un nodibinājumu pārstāvju pilnvaras turpinās līdz noteiktā kārtībā tiek izraudzītas citas biedrības un nodibinājumi, kuras deleģē pārstāvjus darbam Fonda padomē. Biedrības un nodibinājumi vienu un to pašu pārstāvi nevar deleģēt par Fonda padomes locekli vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
(3)
Fonda padomes priekšsēdētājs tiek ievēlēts ar vienkāršu balsu vairākumu no Fonda padomes locekļu vidus.
(4)
Ministrijas pārstāvju tiesības darbībai Fonda padomē noformē ar pilnvaru, biedrības un nodibinājumi pārstāvjus darbībai Fonda padomē ieceļ ar biedrības vai nodibinājuma augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu.
(5)
Fonda padomes darbības organizācija un prasības Fonda padomes locekļiem tiek noteiktas Fonda nolikumā. 
(6)
Fonda padomes locekļi savus lēmumus pieņem patstāvīgi, balstoties uz  attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem.
26.
pants.
Fonda padomes kompetence 
Fonda padome: 
1)
apstiprina Fonda stratēģiju, attīstības plānu un budžetu; 
2)
pastāvīgi uzrauga, lai Fonds darbotos saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Fonda padomes lēmumiem;
3)
apstiprina starp Fondu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem slēdzamo līgumu standarta nosacījumus; 
4)
lemj par nekustamā īpašuma  iegūšanu vai atsavināšanu; 
5)
apstiprina Fonda direktora atlīdzību, kā arī Fondā nodarbināto atalgojuma budžetu; 
6)
ieceļ Fonda revidentu un lemj par revidentam maksājamās atlīdzības apmēru; 
7)
apstiprina audita ziņojumus;
8)
apstiprina pārskatu par gada rezultātu izpildi;
9)
izskata citus jautājumus, kurus viens vai vairāki Fonda padomes locekļi ir ierosinājuši izskatīt. 
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Veselības aprūpes finansēšanas likums. 
2.
Šā likuma 20.pants stājas spēkā 2031.gada 1.janvārī.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Šajā likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu. 
Likums stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī
Ministrs V. Uzvārds