22-TA-3618
Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā
Izdarīt Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 14., 21. nr.; 2008, 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2022, 85A. nr. ) šādus grozījumus:
1.
2. pantā:
aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus “personu un ģimeņu” ar vārdiem “vai maznodrošinātu mājsaimniecību”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību šā likuma izpratnē uzskatāma tāda mājsaimniecība, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz slieksni, kāds noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.”
2.
Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:
“3.1 pants. Sabiedriskā labuma organizāciju iedalījums
(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas piesakās sabiedriskā labuma organizācijas statusam, var izvēlēties vienu no sabiedriskā labuma organizācijas pakāpēm:
1) pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statuss - var pieteikties biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija (arī jaundibināta biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija), kura veic sabiedriskā labuma darbību;
2) otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statuss - var pieteikties biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kurām ir vismaz divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma darbībā un tā veic sistemātisku un regulāru darbību.
(2) Biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija (arī jaundibināta biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija) vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kas sniedz palīdzību katastrofu vai ārkārtējo situāciju gadījumā, var pieteikties otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam, neievērojot šā panta pirmās daļas otrajā punktā minētos nosacījumus. Par otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu tiek lemts tuvākajā iespējamā Sabiedriskā labuma komisijas (turpmāk – komisija) sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
(3) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija var pieteikties pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam, ja tās saņemtie ziedojumi pilnā apmērā ir izlietoti vai nodoti citai vai citām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām. Kārtību, kādā tiek nodoti otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas neizmantotie ziedojumi, nosaka Ministru kabinets.”
(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas piesakās sabiedriskā labuma organizācijas statusam, var izvēlēties vienu no sabiedriskā labuma organizācijas pakāpēm:
1) pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statuss - var pieteikties biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija (arī jaundibināta biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija), kura veic sabiedriskā labuma darbību;
2) otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statuss - var pieteikties biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kurām ir vismaz divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma darbībā un tā veic sistemātisku un regulāru darbību.
(2) Biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija (arī jaundibināta biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija) vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kas sniedz palīdzību katastrofu vai ārkārtējo situāciju gadījumā, var pieteikties otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam, neievērojot šā panta pirmās daļas otrajā punktā minētos nosacījumus. Par otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu tiek lemts tuvākajā iespējamā Sabiedriskā labuma komisijas (turpmāk – komisija) sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
(3) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija var pieteikties pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam, ja tās saņemtie ziedojumi pilnā apmērā ir izlietoti vai nodoti citai vai citām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām. Kārtību, kādā tiek nodoti otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas neizmantotie ziedojumi, nosaka Ministru kabinets.”
3.
4. pantā:
papildināt otro daļu pēc vārdiem “kuras ziedo” ar vārdiem “otrās pakāpes”;
papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Sabiedriskā labuma organizācija nav tiesīga atgriezt saņemto ziedojumu, ja, skaitot no ziedojuma saņemšanas dienas, ir pagājuši 24 mēneši.”
4.
5. pantā:
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu un aizstāt tās ievaddaļā vārdus “mājaslapā internetā” ar vārdiem “tīmekļvietnē”;
papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem “darbības jomas” ar vārdiem “un sabiedriskā labuma organizācijas pakāpe”;
papildināt pirmo daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:
“5) sabiedriskā labuma organizācijas nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
6) sabiedriskā labuma organizācijas caurskatāmības koeficients.”
6) sabiedriskā labuma organizācijas caurskatāmības koeficients.”
5.
6. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija)” ar vārdu “komisija”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Komisija izvērtē biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī tās mantas finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam motivētu atzinumu.”;
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
“(21) Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt no komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, ja biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav izpildījusi šā likuma 7. panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus, vai, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir ierobežotas pieejamības informācija vai ir pamatotas aizdomas, ka biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām krāpniecības, korupcijas, sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomās vai ir konstatēti citi būtiski normatīvo aktu pārkāpumi. Valsts ieņēmumu dienests par pieņemto lēmumu informē komisiju un norāda iemeslus, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.”;
svītrot ceturtajā daļā vārdus “un personālsastāvu”;
papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
“(6) Komisijas personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs.
(7) Komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā saņem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
(7) Komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā saņem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
6.
Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:
“6.1 pants. Caurskatāmības koeficients
(1) Komisija, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskata Vadības ziņojumā sniegto informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas darbību un turpmākas darbības plāniem (turpmāk – darbības pārskats), katram izvērtētajam darbības pārskatam piešķir caurskatāmības koeficientu. Komisijas piešķirto caurskatāmības koeficientu ieraksta komisijas atzinumā pie attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas:
1) zaļš – sabiedriskā labuma organizācijas par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz izvērstu informāciju, kas ir izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir skaidri, saprotami un izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama;
2) dzeltens – sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz izvērstu informāciju, kas ir daļēji izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir skaidri, saprotami un daļēji izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama;
3) oranžs – sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz īsu informāciju, kas daļēji izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir vispārīgi, kas daļēji izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama.
(2) Pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, kuras darbības pārskats netiek vērtēts komisijā, Valsts ieņēmumu dienests caurskatāmības koeficientu piešķir, izvērtējot darbības pārskata iesniegšanas savlaicīgumu un precizēšanas nepieciešamību:
1) zaļš – sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskats iesniegts termiņā un labojumi nav jāsniedz;
2) dzeltens – sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskats iesniegts termiņā un labojumi sniegti ne vairāk kā divas reizes;
3) oranžs – sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskats iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa vai pēc Valsts ieņēmuma dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas vai labojumi sniegti vairāk kā divas reizes.
(3) Sabiedriskā labuma organizācijas caurskatāmības koeficientam ir informatīvs raksturs.”
(1) Komisija, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskata Vadības ziņojumā sniegto informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas darbību un turpmākas darbības plāniem (turpmāk – darbības pārskats), katram izvērtētajam darbības pārskatam piešķir caurskatāmības koeficientu. Komisijas piešķirto caurskatāmības koeficientu ieraksta komisijas atzinumā pie attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas:
1) zaļš – sabiedriskā labuma organizācijas par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz izvērstu informāciju, kas ir izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir skaidri, saprotami un izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama;
2) dzeltens – sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz izvērstu informāciju, kas ir daļēji izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir skaidri, saprotami un daļēji izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama;
3) oranžs – sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz īsu informāciju, kas daļēji izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir vispārīgi, kas daļēji izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama.
(2) Pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, kuras darbības pārskats netiek vērtēts komisijā, Valsts ieņēmumu dienests caurskatāmības koeficientu piešķir, izvērtējot darbības pārskata iesniegšanas savlaicīgumu un precizēšanas nepieciešamību:
1) zaļš – sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskats iesniegts termiņā un labojumi nav jāsniedz;
2) dzeltens – sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskats iesniegts termiņā un labojumi sniegti ne vairāk kā divas reizes;
3) oranžs – sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskats iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa vai pēc Valsts ieņēmuma dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas vai labojumi sniegti vairāk kā divas reizes.
(3) Sabiedriskā labuma organizācijas caurskatāmības koeficientam ir informatīvs raksturs.”
7.
7. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas vēlas iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Iesniegumā norāda šā likuma 2. panta pirmajai daļai atbilstošu darbības jomu vai jomas, ja tādas ir vairākas, kurās tā plāno veikt sabiedriskā labuma darbību un vēlamo sabiedriskā labuma organizācijas statusa pakāpi atbilstoši šā likuma 3.1 pantam.”;
papildināt pantu ar 1.1 , 1. 2, 1.3 un 1.4 daļu šādā redakcijā:
“(11) Ja sabiedriskā labuma organizācija plāno veikt sabiedriskā labuma darbību papildu šā panta piektajā daļā minētajā lēmumā norādītajai sabiedriskā labuma darbības jomai vai jomām, ja tādas ir vairākas, tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par papildu jomas vai jomu, ja tādas ir vairākas, piešķiršanu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Sabiedriskā labuma organizācijas iesniegums par papildu darbības jomas piešķiršanu izskatāms tuvākajā iespējamā komisijas sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
(12) Otro pakāpi pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai piešķir saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas iesniegums par otrās pakāpes piešķiršanu tiek izskatīts tuvākajā iespējamā komisijas sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
(13) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, pamatojoties uz otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas iesniegumu un ja otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kura ir iesniegusi iesniegumu par pakāpes maiņu, uz iesnieguma iesniegšanas dienu ir izlietojusi visus ziedojumus vai neizlietotos ziedojumus ir nodevusi citai vai citām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām.
(14) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par papildu darbības jomas vai jomu, ja tādas ir vairākas, piešķiršanu sabiedriskā labuma organizācijai, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu.”;
(12) Otro pakāpi pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai piešķir saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas iesniegums par otrās pakāpes piešķiršanu tiek izskatīts tuvākajā iespējamā komisijas sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
(13) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, pamatojoties uz otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas iesniegumu un ja otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kura ir iesniegusi iesniegumu par pakāpes maiņu, uz iesnieguma iesniegšanas dienu ir izlietojusi visus ziedojumus vai neizlietotos ziedojumus ir nodevusi citai vai citām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām.
(14) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par papildu darbības jomas vai jomu, ja tādas ir vairākas, piešķiršanu sabiedriskā labuma organizācijai, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu.”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija iesniegumam par sabiedriskā labuma organizācijas statusa un darbības jomu piešķiršanu pievieno informāciju par iepriekšējā gada darbību un turpmākās darbības plānu. Vienotas prasības norādāmajai informācijai par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbību un turpmākās darbības plānu nosaka Ministru kabinets.”;
papildināt trešās daļas ievaddaļu aiz vārda “statusu” ar vārdiem “un pakāpes”;
papildināt trešo daļu ar 8. un 9. punktu šādā redakcijā:
“8) Sodu reģistra datubāzes ieraksti attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) locekļa sodāmību;
9) iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns.”;
9) iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Ja biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas pretendē uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ir iesniegusi papildu dokumentus vai ziņas, kuru izskatīšana ir nepieciešama komisijas sēdē, jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atkārtoti izskata tuvākajā iespējamā komisijas sēdē, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad iegūta papildu informācija.”;
izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
“(4) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa, pakāpes un darbības jomas piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, kas Valsts ieņēmumu dienestam ir saistošs attiecībā uz organizācijas sabiedriskā labuma izvērtējumu, kā arī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;
aizstāt ceturtās daļas 2. punktā vārdus “nav nodokļu parādu” ar vārdiem “saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parāds, kā arī saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju nav nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro”;
papildināt ceturto daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:
“3) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija ir iesniegusi gada pārskatu par visiem tās darbības gadiem, iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai bija pienākums tos sagatavot.”;
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norāda šā likuma 2. panta pirmajā daļā minēto sabiedriskā labuma darbības jomu vai jomas, ja tādas ir vairākas, un sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi atbilstoši šā likuma 3.1 pantam.”;
izslēgt astoto, devīto un desmito daļu;
papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(11) Ja Valsts ieņēmumu dienests lēmuma sagatavošanas laikā konstatē apstākļus, izņemot šā likuma 8. panta 1.1 daļā minētos gadījumus, kas varēja ietekmēt komisijas atzinumu, tas lūdz komisijai atkārtoti sniegt motivētu atzinumu, informējot komisiju par konstatētajiem apstākļiem.”
8.
8. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja biedrības vai nodibinājuma statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai.”
papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:
“(11) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
1) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi gada pārskatu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai bija pienākums to sagatavot;
2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parāds, kā arī saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju ir nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
3) valsts iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada attiecīgās organizācijas darbība un tās darbības mērķi, un par tiem sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam;
4) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu, vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu nav dzēsta un noņemta sodāmība.
(12) Valsts ieņēmumu dienests informē komisiju par šā panta 1.1 daļā minētajos gadījumos pieņemto lēmumu. Valsts ieņēmumu dienests norāda komisijai iemeslus, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.”;
1) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi gada pārskatu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai bija pienākums to sagatavot;
2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parāds, kā arī saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju ir nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
3) valsts iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada attiecīgās organizācijas darbība un tās darbības mērķi, un par tiem sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam;
4) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu, vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu nav dzēsta un noņemta sodāmība.
(12) Valsts ieņēmumu dienests informē komisiju par šā panta 1.1 daļā minētajos gadījumos pieņemto lēmumu. Valsts ieņēmumu dienests norāda komisijai iemeslus, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.”;
izslēgt trešo daļu.
9.
Izteikt 9. un 10. pantu šādā redakcijā:
“9. pants. Ziedojums
(1) Ziedojums šā likuma izpratnē ir finanšu līdzekļi un naudas izteiksmē novērtējami pakalpojumi un ķermeniskas lietas - kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.), kuras persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod vai sniedz sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai.
(2) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai ķermeniskas lietas, īpašuma tiesības pāriet sabiedriskā labuma organizācijai.
(3) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, kas nevar būt augstāka par ziedotā pakalpojuma pašizmaksu. Ziedotā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu pievieno kā līguma pielikumu vai pieņemšanas – nodošanas akta pielikumu (pieņemšanas – nodošanas akts tiek nodrošināts par katru kalendāro mēnesi, kurā ziedotais pakalpojums ir saņemts).
(4) Sabiedriskā labuma organizācijai šā panta pirmajā daļā minētais ziedojums nav uzskatāms par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.
(5) Šā likuma izpratnē par ziedojumu nav uzskatāmas bezķermeniskas lietas (piemēram, nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, kustamas mantas lietošanas tiesības, kā arī nemateriālie ieguldījumi).
(6) Ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1. janvārī.”
10. pants. Ziedojumu veidi
(1) Ziedojums, kuram ziedotājs ir noteicis izlietošanas mērķi vai par kura nodošanu ir noslēgts rakstveida līgums, kas nav pretrunā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, ir mērķziedojums.
(2) Ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, kas izlietojams sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem jomā vai jomās, ja tādas ir vairākas, kas ir minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta (turpmāk – lēmums par statusa piešķiršanu).”
(1) Ziedojums šā likuma izpratnē ir finanšu līdzekļi un naudas izteiksmē novērtējami pakalpojumi un ķermeniskas lietas - kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.), kuras persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod vai sniedz sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai.
(2) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai ķermeniskas lietas, īpašuma tiesības pāriet sabiedriskā labuma organizācijai.
(3) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, kas nevar būt augstāka par ziedotā pakalpojuma pašizmaksu. Ziedotā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu pievieno kā līguma pielikumu vai pieņemšanas – nodošanas akta pielikumu (pieņemšanas – nodošanas akts tiek nodrošināts par katru kalendāro mēnesi, kurā ziedotais pakalpojums ir saņemts).
(4) Sabiedriskā labuma organizācijai šā panta pirmajā daļā minētais ziedojums nav uzskatāms par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.
(5) Šā likuma izpratnē par ziedojumu nav uzskatāmas bezķermeniskas lietas (piemēram, nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, kustamas mantas lietošanas tiesības, kā arī nemateriālie ieguldījumi).
(6) Ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1. janvārī.”
10. pants. Ziedojumu veidi
(1) Ziedojums, kuram ziedotājs ir noteicis izlietošanas mērķi vai par kura nodošanu ir noslēgts rakstveida līgums, kas nav pretrunā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, ir mērķziedojums.
(2) Ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, kas izlietojams sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem jomā vai jomās, ja tādas ir vairākas, kas ir minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta (turpmāk – lēmums par statusa piešķiršanu).”
10.
Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:
“10.1 pants. Sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veikt saimniecisko darbību
(1) Sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas veicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Šā likuma izpratnē par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība par atlīdzību, kas nav sabiedriskā labuma darbība.
(2) Ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz 50 procentus no kopējiem ieņēmumiem, tad pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai ir jāpāriet uz otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusu sešu mēnešu laikā no otrā gada pārskata iesniegšanas termiņa.
(3) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija var veikt saimniecisko darbību arī tādā apjomā, ka tās ieņēmumi pārskata gadā veido vairāk par 50 procentiem no kopējiem ieņēmumiem. Šādi saimnieciskās darbības ieņēmumi var veidoties arī ilgākā termiņā (divi un vairāk gadi).
(4) Sabiedriskā labuma organizācija grāmatvedības uzskaitē nodala sabiedriskā labuma darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites, norādot detalizēti sabiedriskā labuma darbības un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus.
(5) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts veikt saimniecisko darbību tādās jomās kā sprāgstvielu, ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība, alkoholisko dzērienu ražošana, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, azartspēles un derības, finanšu un apdrošināšanas darbības vai jomās, kas apdraud sabiedrības drošību un veselību.”
(1) Sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas veicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Šā likuma izpratnē par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība par atlīdzību, kas nav sabiedriskā labuma darbība.
(2) Ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz 50 procentus no kopējiem ieņēmumiem, tad pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai ir jāpāriet uz otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusu sešu mēnešu laikā no otrā gada pārskata iesniegšanas termiņa.
(3) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija var veikt saimniecisko darbību arī tādā apjomā, ka tās ieņēmumi pārskata gadā veido vairāk par 50 procentiem no kopējiem ieņēmumiem. Šādi saimnieciskās darbības ieņēmumi var veidoties arī ilgākā termiņā (divi un vairāk gadi).
(4) Sabiedriskā labuma organizācija grāmatvedības uzskaitē nodala sabiedriskā labuma darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites, norādot detalizēti sabiedriskā labuma darbības un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus.
(5) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts veikt saimniecisko darbību tādās jomās kā sprāgstvielu, ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība, alkoholisko dzērienu ražošana, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, azartspēles un derības, finanšu un apdrošināšanas darbības vai jomās, kas apdraud sabiedrības drošību un veselību.”
11.
11. pantā:
izteikt 11. panta nosaukumu šādā redakcijā:
“11. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumi”;
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu, finanšu līdzekļus un ziedojumus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.
(2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no attiecīgajā pārskata gadā izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai vai jomām, ja tādas ir vairākas, kuras minētas lēmumā par statusa piešķiršanu.”
(2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no attiecīgajā pārskata gadā izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai vai jomām, ja tādas ir vairākas, kuras minētas lēmumā par statusa piešķiršanu.”
aizstāt trešajā daļā vārdus “taksācijas periodā (kalendārajā gadā)” ar vārdiem “pārskata gadā”;
papildināt pantu ar 3.1, 3.2 un 3.3 daļu šādā redakcijā:
“(31) Ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.
(32) Sabiedriskā labuma organizācija saņemto ziedojumu nedrīkst izlietot saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
(33) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums mērķziedojumu 100 procentu apmērā izlietot tikai ziedotāja noteiktajam mērķim vai līgumā paredzētajiem mērķiem, kas nav administratīvās izmaksas un nav saistīts ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu.”;
(32) Sabiedriskā labuma organizācija saņemto ziedojumu nedrīkst izlietot saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
(33) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums mērķziedojumu 100 procentu apmērā izlietot tikai ziedotāja noteiktajam mērķim vai līgumā paredzētajiem mērķiem, kas nav administratīvās izmaksas un nav saistīts ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu.”;
izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
“(5) Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tās mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus komercdarbības (izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu), kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu.
(6) Sabiedriskā labuma organizācija drīkst bez atlīdzības nodot tās mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus tikai uz rakstveida līguma pamata. Līgumā norāda:
1) mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas jomām, kuras minētas lēmumā par statusa piešķiršanu;
2) tās personas atbildību par tai nodotās mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietošanu atbilstoši līguma noteikumiem, kura saņem sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus;
3) sabiedriskā labuma organizācijas pienākumu uzraudzīt, lai persona, kurai tā nodod īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus, tos pilnībā izlietotu līgumā paredzētajiem mērķiem, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas tiesības atgūt nodoto īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus, ja persona neizmanto no sabiedriskā labuma organizācijas saņemto mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus atbilstoši līgumā paredzētajiem mērķiem.”;
(6) Sabiedriskā labuma organizācija drīkst bez atlīdzības nodot tās mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus tikai uz rakstveida līguma pamata. Līgumā norāda:
1) mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas jomām, kuras minētas lēmumā par statusa piešķiršanu;
2) tās personas atbildību par tai nodotās mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietošanu atbilstoši līguma noteikumiem, kura saņem sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus;
3) sabiedriskā labuma organizācijas pienākumu uzraudzīt, lai persona, kurai tā nodod īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus, tos pilnībā izlietotu līgumā paredzētajiem mērķiem, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas tiesības atgūt nodoto īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus, ja persona neizmanto no sabiedriskā labuma organizācijas saņemto mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus atbilstoši līgumā paredzētajiem mērķiem.”;
papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:
“(8) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus jāizmanto sabiedriskā labuma jomā vai jomās, ja tādas ir vairākas, kas norādītas lēmumā par statusa piešķiršanu, vai jāiegulda attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskajā darbībā.
(9) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, kurai saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmo daļu vai 1.1 daļu tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ja tai uz lēmuma pieņemšanas dienu ir neizlietoti šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi, tai ir pienākums ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, nodot neizlietotos ziedojumus tai vai tām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām, kas minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.”
(9) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, kurai saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmo daļu vai 1.1 daļu tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ja tai uz lēmuma pieņemšanas dienu ir neizlietoti šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi, tai ir pienākums ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, nodot neizlietotos ziedojumus tai vai tām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām, kas minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.”
12.
12. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju locekļiem (ja tādas izveidotas), kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).”;
papildināt otro daļu pēc vārdiem “citu pārvaldes” ar vārdiem “vai vadības”.
13.
Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:
“12.1 pants. Valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) locekļa pienākumi un dibinātāja atbildība par sabiedriskā labuma organizācijai un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem
(1) Valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklis pārzina un vada sabiedriskā labuma organizācijas darbu kā krietns un rūpīgs saimnieks.
(2) Valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklis vada sabiedriskā labuma organizācijas darbu tā, lai nodrošinātu sabiedriskā labuma organizācijas darbību un sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu atbilstoši attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, ievērojot šā likuma nosacījumus.
(3) Valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklis vada sabiedriskā labuma organizācijas darbu tā, lai sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskā darbība veicinātu sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu.”
(4) Dibinātāji ir atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedriskā labuma organizācijai un trešajām personām viņu ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ.”.
(1) Valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklis pārzina un vada sabiedriskā labuma organizācijas darbu kā krietns un rūpīgs saimnieks.
(2) Valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklis vada sabiedriskā labuma organizācijas darbu tā, lai nodrošinātu sabiedriskā labuma organizācijas darbību un sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu atbilstoši attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, ievērojot šā likuma nosacījumus.
(3) Valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklis vada sabiedriskā labuma organizācijas darbu tā, lai sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskā darbība veicinātu sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu.”
(4) Dibinātāji ir atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedriskā labuma organizācijai un trešajām personām viņu ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ.”.
14.
13. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Biedrība, nodibinājums un reliģiskā organizācija, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, gada pārskatu, kurā ir iekļauts tās darbības pārskats un turpmākās darbības plāns, par iepriekšējo pārskata gadu iesniedz saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.”;
papildināt pantu ar 1.1, 1.2, 1.3 un 1.4 daļu šādā redakcijā:
“(11) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietojuma uzraudzību un atbilstību normatīvo aktu prasībām visās sabiedriskā labuma organizācijās.
(12) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības no valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieprasīt papildu dokumentus, informāciju vai ziņas, kas attiecas uz attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas darbību. Pieprasītie papildu dokumenti, informācija vai ziņas 30 dienu laikā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.
(13) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nodot komisijai atkārtotai izskatīšanai šā panta 3.1, 3.2 un 3.3 daļā norādītos dokumentus, ja tā rīcībā ir jauna informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību vai mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietošanu.
(14) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu.”;
(12) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības no valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieprasīt papildu dokumentus, informāciju vai ziņas, kas attiecas uz attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas darbību. Pieprasītie papildu dokumenti, informācija vai ziņas 30 dienu laikā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.
(13) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nodot komisijai atkārtotai izskatīšanai šā panta 3.1, 3.2 un 3.3 daļā norādītos dokumentus, ja tā rīcībā ir jauna informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību vai mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietošanu.
(14) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu.”;
izslēgt trešo daļu;
papildināt pantu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 daļu šādā redakcijā:
“(31) Komisija pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no sabiedriskā labuma organizācijas kopējiem ieņēmumiem iepriekšējā pārskata gadā, darbības pārskatu izskata un izvērtē tās darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai un lēmumā par statusa piešķiršanu noteiktajam, ja Valsts ieņēmumu dienests konstatējis riskus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā vai mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietošanā.
(32) Komisija pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no sabiedriskā labuma organizācijas kopējiem ieņēmumiem iepriekšējā pārskata gadā un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, darbības pārskatu izskata katru gadu un izvērtē tās darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai un lēmumā par statusa piešķiršanu noteiktajam.
(33) Komisijai, izvērtējot šā panta 3.1 un 3.2 daļā minētos darbības pārskatus, nepieciešamības gadījumā ir tiesības iepazīties ar konkrētās sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu.
(34) Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem.”;
(32) Komisija pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no sabiedriskā labuma organizācijas kopējiem ieņēmumiem iepriekšējā pārskata gadā un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, darbības pārskatu izskata katru gadu un izvērtē tās darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai un lēmumā par statusa piešķiršanu noteiktajam.
(33) Komisijai, izvērtējot šā panta 3.1 un 3.2 daļā minētos darbības pārskatus, nepieciešamības gadījumā ir tiesības iepazīties ar konkrētās sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu.
(34) Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem.”;
izslēgt piekto daļu;
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Sabiedriskā labuma organizācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam papildu informāciju par ziedojumu izlietojumu. Sagatavotajai informācijai jābūt caurskatāmai un jānodrošina ziedojumu izlietojuma izsekojamību.”
15.
14. pantā:
izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
“(1) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:”;
izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu, finanšu līdzekļus vai ziedojumus nav izlietojusi tai sabiedriskā labuma darbības jomai vai jomām, ja tādas piešķirtas vairākas, kuras minētas lēmumā par statusa piešķiršanu, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus;”;
izslēgt pirmās daļas 3., 6. un 7. punktu;
papildināt pirmo daļu ar 8. un 9. punktu šādā redakcijā:
“8) sabiedriskā labuma organizācijas darbība trīs pārskata gadu periodā nesasniedz vai neapliecina virzību uz sabiedriskā labuma organizācijas izvirzīto uzdevumu sasniegšanu, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi jomā vai jomās, ja tādas ir vairākas, kas ir minētas lēmumā par statusa piešķiršanu, vai sabiedriskā labuma organizācijas darbība un virzība pirmajos divos pārskata gados uz izvirzīto uzdevumu sasniegšanu nav pārliecinoša;
9) sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas ir pretrunā ar šā likuma 10.1 panta nosacījumiem.”;
9) sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas ir pretrunā ar šā likuma 10.1 panta nosacījumiem.”;
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
(11) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
1) Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;
2) sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
3) sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu un attiecīgais valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklis nav izslēgts no sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūcijas (ja tādas izveidotas) trīs mēnešu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir rakstveidā informējis attiecīgo sabiedriskā labuma organizāciju par tās valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim spēkā stājušos notiesājošo spriedumu vai sastādītu prokurora priekšrakstu par sodu;
4) sabiedriskā labuma organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma 30 dienu laikā nav iesniegusi pieprasīto informāciju un dokumentus;
5) sabiedriskā labuma organizācija normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegusi gada pārskatu;
6) valsts iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada sabiedriskā labuma organizācijas darbība un darbības mērķi, un par tiem sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam;
7) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par atteikšanos no sabiedriskā labuma organizācijas statusa.
1) Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;
2) sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
3) sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu un attiecīgais valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklis nav izslēgts no sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūcijas (ja tādas izveidotas) trīs mēnešu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir rakstveidā informējis attiecīgo sabiedriskā labuma organizāciju par tās valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim spēkā stājušos notiesājošo spriedumu vai sastādītu prokurora priekšrakstu par sodu;
4) sabiedriskā labuma organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma 30 dienu laikā nav iesniegusi pieprasīto informāciju un dokumentus;
5) sabiedriskā labuma organizācija normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegusi gada pārskatu;
6) valsts iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada sabiedriskā labuma organizācijas darbība un darbības mērķi, un par tiem sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam;
7) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par atteikšanos no sabiedriskā labuma organizācijas statusa.
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šā panta 1.1 daļas 2. un 5. punktu, par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.”;
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
“(21) Valsts ieņēmumu dienests informē komisiju par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ja tas tika pieņemts bez izskatīšanas komisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienests norāda komisijai iemeslus, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.”;
izslēgt trešo, ceturto, sesto un septīto daļu.
16.
15. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitļus “pirmās daļas 3. vai 7. punktu” ar vārdiem un skaitļiem “1.1 daļas 2. vai 7. punktu”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Šā panta otrajā daļā minētajām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14. panta 1.1 daļas 1. punktu, sabiedriskā labuma organizācijas statusu var piešķirt atkārtoti, ja novērsti konstatētie pārkāpumi un saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu ir saņemta informācija no kompetentās iestādes par šo pārkāpumu novēršanu.”
17.
Papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:
“15.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta izdoto dokumentu paziņošana
Valsts ieņēmumu dienesta izdoto administratīvo aktu, dokumentus un citu informāciju biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai paziņo likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.”
Valsts ieņēmumu dienesta izdoto administratīvo aktu, dokumentus un citu informāciju biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai paziņo likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.”
18.
Izslēgt 17. pantu
19.
Papildināt likumu ar 18. pantu šādā redakcijā:
“18. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas likvidācija
(1) Biedrības vai nodibinājuma, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, likvidāciju veic atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajam.
(2) Reliģiskās organizācijas, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, likvidāciju veic atbilstoši Reliģisko organizāciju likumā noteiktajam.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā sabiedriskā labuma organizācija likvidācijas procesu var uzsākt tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas neizlietotos ziedojumus ir nodevusi citai vai citām, ja tādas ir vairākas otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām.”
(1) Biedrības vai nodibinājuma, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, likvidāciju veic atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajam.
(2) Reliģiskās organizācijas, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, likvidāciju veic atbilstoši Reliģisko organizāciju likumā noteiktajam.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā sabiedriskā labuma organizācija likvidācijas procesu var uzsākt tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas neizlietotos ziedojumus ir nodevusi citai vai citām, ja tādas ir vairākas otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām.”
20.
Papildināt likumu ar 19. pantu šādā redakcijā:
“19. pants. Administratīvie pārkāpumi sabiedriskā labuma darbības jomā
(1) Par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādītas lēmumā par statusa piešķiršanu, neievērojot šā likuma 11. pantā minētos sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumus, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.
(2) Par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, neievērojot šā likuma 12. pantā minētos sabiedriskā labuma organizācijas darbības ierobežojumus, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.
(3) Ja sabiedriskā labuma organizācija veic saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.”
(1) Par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādītas lēmumā par statusa piešķiršanu, neievērojot šā likuma 11. pantā minētos sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumus, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.
(2) Par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, neievērojot šā likuma 12. pantā minētos sabiedriskā labuma organizācijas darbības ierobežojumus, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.
(3) Ja sabiedriskā labuma organizācija veic saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.”
21.
Papildināt likumu ar 20. pantu šādā redakcijā:
“20. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.”
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.”
22.
Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktu šādā redakcijā:
“9. Grozījumi šā likuma 4. panta otrajā daļā, 5. panta pirmās daļas 2. punktā, 7. panta pirmajā un piektajā daļā, 7. panta trešās daļas ievaddaļā un ceturtās daļas ievaddaļā un 9. panta sestajā daļā attiecībā uz sabiedriskā labuma organizāciju iedalījumu pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijās stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
10. Grozījums attiecībā uz šā likuma 13. panta trešās daļas izslēgšanu par Komisijas sabiedriskā labuma organizāciju gada pārskatu un iepriekšējā gada darbības pārskatu izvērtēšanu stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
11. Grozījums attiecībā uz šā likuma 17. panta izslēgšanu, kas nosaka likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas mantas sadali, stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
12. Šā likuma 3.1 pants, 6.1 pants, 7. panta 1.2, 1.4 un 1.5 daļa, 10.1 panta otrā un trešā daļa, 11. panta devītā daļa, 13. panta 1.3, 3.1, 3.2 un 3.3 daļa, 14. panta 1.2 daļa un 18. pants stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
13. Organizācijai, kurai uz 2025. gada 31. martu ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ar 2025. gada 1. aprīli tiek piešķirts otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
14. Caurskatāmības koeficients tiek publiskots katru gadu, sākot ar 2028. gadu.
15. Biedrību un nodibinājumu iesniegumus par pieteikšanos pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai, kas tiks saņemti periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam, komisija izskata 6 mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.
16. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai un nodibinājumam, kuru iesniegumi tiks saņemti periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam, pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad iesniegums izskatīts komisijā.
17. Tādu sabiedriskā labuma organizāciju likvidācija, kuru likvidācijas process uzsākts līdz 2025. gada 31. martam, pabeidzama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. martam.”
10. Grozījums attiecībā uz šā likuma 13. panta trešās daļas izslēgšanu par Komisijas sabiedriskā labuma organizāciju gada pārskatu un iepriekšējā gada darbības pārskatu izvērtēšanu stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
11. Grozījums attiecībā uz šā likuma 17. panta izslēgšanu, kas nosaka likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas mantas sadali, stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
12. Šā likuma 3.1 pants, 6.1 pants, 7. panta 1.2, 1.4 un 1.5 daļa, 10.1 panta otrā un trešā daļa, 11. panta devītā daļa, 13. panta 1.3, 3.1, 3.2 un 3.3 daļa, 14. panta 1.2 daļa un 18. pants stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
13. Organizācijai, kurai uz 2025. gada 31. martu ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ar 2025. gada 1. aprīli tiek piešķirts otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
14. Caurskatāmības koeficients tiek publiskots katru gadu, sākot ar 2028. gadu.
15. Biedrību un nodibinājumu iesniegumus par pieteikšanos pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai, kas tiks saņemti periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam, komisija izskata 6 mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.
16. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai un nodibinājumam, kuru iesniegumi tiks saņemti periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam, pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad iesniegums izskatīts komisijā.
17. Tādu sabiedriskā labuma organizāciju likvidācija, kuru likvidācijas process uzsākts līdz 2025. gada 31. martam, pabeidzama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. martam.”
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā
Ministrs V. Uzvārds