23-TA-951
Grozījums likumā "Par tiesu varu"
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, ) šādus grozījumus:
Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:
"55. pants. Ierobežojumi tiesneša amata kandidātiem
(1) Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:
1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu;
2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu;
3) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu;
4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;
5) kurām pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;
6) kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu;
7) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;
8) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;
9) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.
(2) Tieslietu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie ierobežojumi, piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē, ja viņa aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
(3) Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no tiesnešu un prokuroru biedrībām, komisijas, kas veic tiesnešu amata kandidātu atlasi, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas. Komisijas pilnvaru termiņš ir četri gadi.
(4) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu. Komisija, lemjot par atļauju piedalīties atlases procesā, izvērtē:
1) personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz tiesneša amata pienākumu veikšanu;
2) personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai;
3) iespējamos riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
(5) Komisija var pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu šā panta ceturtajā daļā noteikto izvērtējumu. Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
(6) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. "
"55. pants. Ierobežojumi tiesneša amata kandidātiem
(1) Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:
1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu;
2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu;
3) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu;
4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;
5) kurām pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;
6) kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu;
7) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;
8) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;
9) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.
(2) Tieslietu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie ierobežojumi, piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē, ja viņa aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
(3) Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no tiesnešu un prokuroru biedrībām, komisijas, kas veic tiesnešu amata kandidātu atlasi, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas. Komisijas pilnvaru termiņš ir četri gadi.
(4) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu. Komisija, lemjot par atļauju piedalīties atlases procesā, izvērtē:
1) personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz tiesneša amata pienākumu veikšanu;
2) personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai;
3) iespējamos riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
(5) Komisija var pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu šā panta ceturtajā daļā noteikto izvērtējumu. Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
(6) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. "
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds