25-TA-360
Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"
Izdarīt likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11. nr.; 2002, 2., 13. nr.; 2005, 24. nr.; 2006, 14. nr.; 2009, 9. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 158. nr.; 2014, 6., 32. nr.; 2017, 128. nr.; 2020, 21., 223. nr., 2024, 181A. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā – masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli."
2.
Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:
"2.1 pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) "mediju pakalpojums" ir "mediju pakalpojums" Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts), turpmāk – Eiropas Mediju brīvības akts, 2. panta 1. punkta izpratnē;
2) "mediju pakalpojumu sniedzējs” ir Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 2. punktā noteiktais mediju pakalpojumu sniedzējs, tajā skaitā šā likuma izpratnē masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs), izdevējs vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis;
3) "tiešsaistes platforma" ir Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 9. punktā noteiktā tiešsaistes platforma;
4) "mediju tirgus koncentrācija" ir Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 15. punktā noteiktā koncentrācija;
5) "patiesais labuma guvējs" ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punktā noteiktais patiesais labuma guvējs un faktiskais īpašnieks Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta c. apakšpunkta izpratnē;
6) "valsts reklāma" ir noteikta Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 19. punktā."
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) "mediju pakalpojums" ir "mediju pakalpojums" Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts), turpmāk – Eiropas Mediju brīvības akts, 2. panta 1. punkta izpratnē;
2) "mediju pakalpojumu sniedzējs” ir Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 2. punktā noteiktais mediju pakalpojumu sniedzējs, tajā skaitā šā likuma izpratnē masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs), izdevējs vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis;
3) "tiešsaistes platforma" ir Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 9. punktā noteiktā tiešsaistes platforma;
4) "mediju tirgus koncentrācija" ir Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 15. punktā noteiktā koncentrācija;
5) "patiesais labuma guvējs" ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punktā noteiktais patiesais labuma guvējs un faktiskais īpašnieks Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta c. apakšpunkta izpratnē;
6) "valsts reklāma" ir noteikta Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 19. punktā."
3.
Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:
"5.1 pants. Mediju pakalpojumu sniedzēja pienākums sniegt informāciju
Mediju pakalpojumu sniedzējs Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punktā minēto informāciju savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu un atjaunina tostarp, bet ne tikai, savā tīmekļvietnē, preses izdevumā vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā."
Mediju pakalpojumu sniedzējs Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punktā minēto informāciju savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu un atjaunina tostarp, bet ne tikai, savā tīmekļvietnē, preses izdevumā vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā."
4.
7. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts vai cita ar likumu speciāli aizsargāta informācija. Tostarp aizliegts publicēt tādu informāciju, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, vai kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.";
"Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts vai cita ar likumu speciāli aizsargāta informācija. Tostarp aizliegts publicēt tādu informāciju, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, vai kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.";
izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Krimināllietas materiāli vai no tiem izrietoša informācija publicējama, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteiktos ierobežojumus.";
"Krimināllietas materiāli vai no tiem izrietoša informācija publicējama, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteiktos ierobežojumus.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"Aizliegts publicēt personu korespondences un telefonsarunu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas."
"Aizliegts publicēt personu korespondences un telefonsarunu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas."
5.
Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:
"8. pants. Dibināšana
Tiesības dibināt, veidot un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes.
Attiecības starp īpašnieku (dibinātāju), izdevēju un redakciju regulē līgums.
Masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk – reģistrs), iesniedzot attiecīgu pieteikumu. Pieteikumu masu informācijas līdzekļa ierakstīšanai reģistrā paraksta masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona, un to iesniedz 14 dienu laikā no lēmuma par masu informācijas līdzekļa dibināšanu pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošanas dienas vai 14 dienu laikā no dienas, kad masu informācijas līdzeklis, kas dibināts ārpus Latvijas Republikas, ir uzsācis tā darbību Latvijas Republikā."
Tiesības dibināt, veidot un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes.
Attiecības starp īpašnieku (dibinātāju), izdevēju un redakciju regulē līgums.
Masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk – reģistrs), iesniedzot attiecīgu pieteikumu. Pieteikumu masu informācijas līdzekļa ierakstīšanai reģistrā paraksta masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona, un to iesniedz 14 dienu laikā no lēmuma par masu informācijas līdzekļa dibināšanu pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošanas dienas vai 14 dienu laikā no dienas, kad masu informācijas līdzeklis, kas dibināts ārpus Latvijas Republikas, ir uzsācis tā darbību Latvijas Republikā."
6.
9. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk – reģistrs)" ar vārdu "reģistrā";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"Ierakstot reģistrā masu informācijas līdzekli, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.";
"Ierakstot reģistrā masu informācijas līdzekli, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.";
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"Pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.";
"Pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.";
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"Mediju pakalpojumu sniedzēji līdz kārtējā gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram iesniedz pārskatu (Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta d. apakšpunktā minēto informāciju) par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iesniegto dokumentu pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu."
"Mediju pakalpojumu sniedzēji līdz kārtējā gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram iesniedz pārskatu (Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta d. apakšpunktā minēto informāciju) par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iesniegto dokumentu pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu."
7.
Izteikt 9.1 pantu šādā redakcijā:
"9.1 pants. Iepriekšreģistrētās informācijas izmaiņu reģistrācija
Lai izdarītu ierakstu reģistrā par izmaiņām iepriekš reģistrētajā informācijā, tai skaitā par jaunas informācijas reģistrāciju, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu un tam pievieno īpašnieka (dibinātāja) vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par izmaiņu apstiprināšanu.
Lai izdarītu ierakstu reģistrā par izmaiņām iepriekš reģistrētajā informācijā, tai skaitā par jaunas informācijas reģistrāciju, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu un tam pievieno īpašnieka (dibinātāja) vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par izmaiņu apstiprināšanu.
Lai izdarītu reģistrā ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra un tam pievieno masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Ja masu informācijas līdzeklis ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma vai pakalpojums un šīs programmas vai pakalpojuma darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā noteikto, ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu izdara, pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra.
Izmaiņas reģistrā iepriekšreģistrētajā informācijā ir obligāti piesakāmas ierakstīšanai reģistrā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma darbības izbeigšanas dienas."
8.
10. pantā:
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem šādos gadījumos un valsts nodeva netiek atmaksāta, ja:
1) saņemts Kultūras ministrijas atzinums par to, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā;
2) ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, un Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā nav reģistrētas ziņas par attiecīgās juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju;
3) dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav ierakstāmas reģistrā."
"Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem šādos gadījumos un valsts nodeva netiek atmaksāta, ja:
1) saņemts Kultūras ministrijas atzinums par to, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā;
2) ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, un Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā nav reģistrētas ziņas par attiecīgās juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju;
3) dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav ierakstāmas reģistrā."
9.
10.1 pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā
"Lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā vai atteikumu ierakstīt masu informācijas līdzekli reģistrā, vai masu informācijas līdzekļa ierakstīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, kā arī lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai citas kompetentas valsts institūcijas (amatpersonas) lēmuma pamata, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma vai attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas."
"Lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā vai atteikumu ierakstīt masu informācijas līdzekli reģistrā, vai masu informācijas līdzekļa ierakstīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, kā arī lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai citas kompetentas valsts institūcijas (amatpersonas) lēmuma pamata, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma vai attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas."
10.
Izteikt 10.2 pantu šādā redakcijā:
"10.2 pants. Atklāšanas pienākums
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiska persona vai juridisks veidojums, tad pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno arī reģistrācijas vietas valsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (paziņojums par masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja patiesajiem labuma guvējiem). Uzņēmumu reģistrs tam iesniegto informāciju par mediju pakalpojumu sniedzēja atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pirms pieteikuma par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju iesniegšanu, mediju pakalpojuma sniedzējs – juridiskā persona vai juridiskais veidojums – nodrošina tā patiesā labuma guvēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā."
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiska persona vai juridisks veidojums, tad pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno arī reģistrācijas vietas valsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (paziņojums par masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja patiesajiem labuma guvējiem). Uzņēmumu reģistrs tam iesniegto informāciju par mediju pakalpojumu sniedzēja atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pirms pieteikuma par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju iesniegšanu, mediju pakalpojuma sniedzējs – juridiskā persona vai juridiskais veidojums – nodrošina tā patiesā labuma guvēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā."
11.
11. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā paredzētajos gadījumos.";
"4) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā paredzētajos gadījumos.";
aizstāt otrajā daļā vārdu "vadītājs" ar vārdiem "īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs, vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeigta šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir pienākums nekavējoties paziņot Uzņēmumu reģistram par minētā gadījuma iestāšanos."
"Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeigta šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir pienākums nekavējoties paziņot Uzņēmumu reģistram par minētā gadījuma iestāšanos."
12.
Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:
"IV1 nodaļa
Publiskas iestādes vai subjekta pienākumi un mediju tirgus koncentrāciju novērtēšana
26.1 pants. Valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārraudzība
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts regulatīvā iestāde Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 13. punkta izpratnē un īsteno Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un tiesības.
Publiskas iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē apkopo Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 2. punktā noteikto informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai un katru gadu līdz 1. jūlijam iesniedz to Valsts kases e-pakalpojumu portāla sadaļā "Iestāžu pārskati" atbilstoši normatīvajiem aktiem, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai izmanto Valsts kases ePārskatu sistēmā līdz katra gada 1. jūlijam šā panta otrajā daļā minēto iestāžu vai subjektu iesniegto informāciju. Minētos gada ziņojumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē Latvijas Atvērto datu portālā.
26.2 pants. Par mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu atbildīgā iestāde un process
Mediju tirgus koncentrāciju novērtējumu pēc savas iniciatīvas vai Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajos gadījumos veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju tirgus koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par jebkuru darījumu vai darījumiem, kuru rezultātā var tikt ietekmēts mediju plurālisms un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā neatkarība.
Par šā panta otrajā daļā minēto darījumu vai darījumiem tajā iesaistītajām personām ne vēlāk kā 14 dienas pirms darījuma veikšanas ir jāpaziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Mediju tirgus koncentrāciju novērtējumu par darījumiem, kuru rezultātā būtiski var tikt ietekmēts mediju plurālisms un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālā neatkarība, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no informācijas par darījumu saņemšanas dienas.
Ministru kabinets nosaka mediju tirgus koncentrāciju izvērtēšanas prasības un kārtību."
Publiskas iestādes vai subjekta pienākumi un mediju tirgus koncentrāciju novērtēšana
26.1 pants. Valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārraudzība
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts regulatīvā iestāde Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 13. punkta izpratnē un īsteno Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un tiesības.
Publiskas iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē apkopo Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 2. punktā noteikto informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai un katru gadu līdz 1. jūlijam iesniedz to Valsts kases e-pakalpojumu portāla sadaļā "Iestāžu pārskati" atbilstoši normatīvajiem aktiem, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai izmanto Valsts kases ePārskatu sistēmā līdz katra gada 1. jūlijam šā panta otrajā daļā minēto iestāžu vai subjektu iesniegto informāciju. Minētos gada ziņojumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē Latvijas Atvērto datu portālā.
26.2 pants. Par mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu atbildīgā iestāde un process
Mediju tirgus koncentrāciju novērtējumu pēc savas iniciatīvas vai Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajos gadījumos veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju tirgus koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par jebkuru darījumu vai darījumiem, kuru rezultātā var tikt ietekmēts mediju plurālisms un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā neatkarība.
Par šā panta otrajā daļā minēto darījumu vai darījumiem tajā iesaistītajām personām ne vēlāk kā 14 dienas pirms darījuma veikšanas ir jāpaziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Mediju tirgus koncentrāciju novērtējumu par darījumiem, kuru rezultātā būtiski var tikt ietekmēts mediju plurālisms un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālā neatkarība, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no informācijas par darījumu saņemšanas dienas.
Ministru kabinets nosaka mediju tirgus koncentrāciju izvērtēšanas prasības un kārtību."
13.
Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:
"4. Mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas masu informācijas līdzekli dibinājuši vai izveidojuši līdz grozījumu šā likuma 8. panta spēkā stāšanās dienai, bet nav pieteikuši tā reģistrāciju reģistrā, masu informācijas līdzekļa reģistrācija reģistrā ir jāpiesaka 14 dienu laikā no grozījumu šā likuma 8. pantā spēkā stāšanās dienas.
5. Mediju pakalpojumu sniedzējiem šā likuma 9. panta astotajā daļā noteiktais pārskats un publiskām iestādēm vai subjektiem Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē šā likuma 26.1 pantā noteiktā informācija jāiesniedz, sākot no 2027. gada 1. janvāra par 2026. gadu.
6. Visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru masu informācijas līdzekļi līdz grozījumu šā likuma 8. pantā spēkā stāšanās dienai ir iekļauti reģistrā, ir pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par savas darbības turpināšanu. Ja Uzņēmumu reģistram tiek iesniegts apliecinājums, ka masu informācijas līdzeklis turpina savu darbību, valsts nodeva par šāda apliecinājuma iesniegšanu nav jāmaksā. Uzņēmumu reģistrs nevērtē apliecinājumā norādītās informācijas saturu. Uzskatāms, ka mediju pakalpojuma sniedzējs ir informējis Uzņēmumu reģistru par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu, ja izpildās vismaz viens no šiem nosacījumiem:
1) periodā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram tiek iesniegts apliecinājums, ka masu informācijas līdzeklis turpina savu darbību;
2) pēc grozījumu šā likuma 8. pantā spēkā stāšanās dienas un līdz 2026. gada 1. jūlijam mediju pakalpojuma sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu.
7. Uzņēmumu reģistrs masu informācijas līdzekli līdz 2026. gada 31. decembrim izslēdz no reģistra, ja tas līdz grozījumu šā likuma 8. pantā par obligātu masu informācijas līdzekļa reģistrāciju spēkā stāšanās dienai ir bijis reģistrēts reģistrā, bet šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 1. apakšpunktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par darbības turpināšanu vai šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 2. apakšpunktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu. Šajā punktā norādītajā termiņā Uzņēmumu reģistrs no reģistra izslēdz ziņas, kam atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nav noteikts ieraksta statuss.
8. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimā likumprojektu, kas nepieciešams, lai noteiktu mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru un nodrošinātu masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajai mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamības struktūrai, un noteiktu kritērijus, pēc kuriem pārliecināties, ka mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamo subjektu pakalpojumi atbilst mediju pakalpojumu sniedzēju būtībai.
9. Grozījumi šā likuma 9. panta septītajā daļā, kas paredz pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistram lūgt Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā, un 9.1 panta otrajā daļā, kas nosaka kārtību par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanas ieraksta veikšanu reģistrā, stājas spēkā vienlaikus ar šā likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteiktā likumprojekta spēkā stāšanos.
10. Līdz jauna mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra darbības uzsākšanai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojumi kā līdz šim elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tiek ierakstīti masu informācijas līdzekļu reģistrā, vienlaikus to izveidošanu reģistra ierakstos atspoguļojot kā dibināšanu un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas kā dibinātājus (izdevējus), nemainot reģistra ierakstu datu lauku nosaukumus. Tāpat elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumi, lēmumi tiek reģistrēti kā masu informācijas līdzekļa dibinātāju (izdevēju) pieteikumi, lēmumi, tajā skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojuma izveidošana kā lēmums par masu informācijas līdzekļa dibināšanu.
11. Mediju pakalpojumu sniedzēji, par kuriem ziņas šā likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau ir ierakstītas reģistrā, šā likuma 10.2 pantā noteikto pienākumu sāk pildīt trīs mēnešu laikā pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās, bet ne ātrāk kā 2026. gada 1. aprīlī. Uzņēmumu reģistrs ziņas pievieno informācijā norādītā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai, pamatojoties uz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas informācijas pamata, nevērtējot iesniegtā dokumenta saturu un nepieņemot atsevišķu lēmumu.
12. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. novembrim izdod likuma 26.2 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
13. Likuma 26.2 pantā paredzētie pienākumi ir piemērojami ar 2026. gada 1. novembri."
5. Mediju pakalpojumu sniedzējiem šā likuma 9. panta astotajā daļā noteiktais pārskats un publiskām iestādēm vai subjektiem Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē šā likuma 26.1 pantā noteiktā informācija jāiesniedz, sākot no 2027. gada 1. janvāra par 2026. gadu.
6. Visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru masu informācijas līdzekļi līdz grozījumu šā likuma 8. pantā spēkā stāšanās dienai ir iekļauti reģistrā, ir pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par savas darbības turpināšanu. Ja Uzņēmumu reģistram tiek iesniegts apliecinājums, ka masu informācijas līdzeklis turpina savu darbību, valsts nodeva par šāda apliecinājuma iesniegšanu nav jāmaksā. Uzņēmumu reģistrs nevērtē apliecinājumā norādītās informācijas saturu. Uzskatāms, ka mediju pakalpojuma sniedzējs ir informējis Uzņēmumu reģistru par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu, ja izpildās vismaz viens no šiem nosacījumiem:
1) periodā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram tiek iesniegts apliecinājums, ka masu informācijas līdzeklis turpina savu darbību;
2) pēc grozījumu šā likuma 8. pantā spēkā stāšanās dienas un līdz 2026. gada 1. jūlijam mediju pakalpojuma sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu.
7. Uzņēmumu reģistrs masu informācijas līdzekli līdz 2026. gada 31. decembrim izslēdz no reģistra, ja tas līdz grozījumu šā likuma 8. pantā par obligātu masu informācijas līdzekļa reģistrāciju spēkā stāšanās dienai ir bijis reģistrēts reģistrā, bet šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 1. apakšpunktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par darbības turpināšanu vai šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 2. apakšpunktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu. Šajā punktā norādītajā termiņā Uzņēmumu reģistrs no reģistra izslēdz ziņas, kam atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nav noteikts ieraksta statuss.
8. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimā likumprojektu, kas nepieciešams, lai noteiktu mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru un nodrošinātu masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajai mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamības struktūrai, un noteiktu kritērijus, pēc kuriem pārliecināties, ka mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamo subjektu pakalpojumi atbilst mediju pakalpojumu sniedzēju būtībai.
9. Grozījumi šā likuma 9. panta septītajā daļā, kas paredz pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistram lūgt Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā, un 9.1 panta otrajā daļā, kas nosaka kārtību par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanas ieraksta veikšanu reģistrā, stājas spēkā vienlaikus ar šā likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteiktā likumprojekta spēkā stāšanos.
10. Līdz jauna mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra darbības uzsākšanai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojumi kā līdz šim elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tiek ierakstīti masu informācijas līdzekļu reģistrā, vienlaikus to izveidošanu reģistra ierakstos atspoguļojot kā dibināšanu un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas kā dibinātājus (izdevējus), nemainot reģistra ierakstu datu lauku nosaukumus. Tāpat elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumi, lēmumi tiek reģistrēti kā masu informācijas līdzekļa dibinātāju (izdevēju) pieteikumi, lēmumi, tajā skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojuma izveidošana kā lēmums par masu informācijas līdzekļa dibināšanu.
11. Mediju pakalpojumu sniedzēji, par kuriem ziņas šā likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau ir ierakstītas reģistrā, šā likuma 10.2 pantā noteikto pienākumu sāk pildīt trīs mēnešu laikā pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās, bet ne ātrāk kā 2026. gada 1. aprīlī. Uzņēmumu reģistrs ziņas pievieno informācijā norādītā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai, pamatojoties uz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas informācijas pamata, nevērtējot iesniegtā dokumenta saturu un nepieņemot atsevišķu lēmumu.
12. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. novembrim izdod likuma 26.2 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
13. Likuma 26.2 pantā paredzētie pienākumi ir piemērojami ar 2026. gada 1. novembri."
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Ministrs V. Uzvārds