25-TA-1187
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu
5. panta pirmās daļas 3. punktu
1.
Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 204. nr.; 2023, 153. nr.; 2026, 80. nr.) šādus grozījumus:
1.1.
papildināt ar 3.1.1 un 3.1.2 apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.1.1 autostāvvieta ar jumtu – būve ar jumtu, kurā ir vismaz trīs automašīnu stāvvietas un kurā iekštelpu vides regulēšanai neizmanto enerģiju;
3.1.2 autostāvvieta, kas fiziski atrodas blakus ēkai, – ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai paredzēta automašīnu stāvvieta, kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā. Tā ir vieta blakus ēkai ar iekštelpu, kurā vides regulēšanai izmanto enerģiju;";
1.2.
papildināt ar 3.13.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.13.1 izolēta mikrosistēma – jebkura sistēma, kuras patēriņš 2022. gadā ir mazāks par 500 GWh un kurai nav savienojuma ar citām sistēmām;";
1.3.
papildināt ar 3.14.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.14.1 kabeļu iepriekšēja ierīkošana – visi pasākumi, kas nepieciešami, lai uzstādītu uzlādes punktus, tostarp datu pārraidi, kabeļus, kabeļu trasi un, ja nepieciešams, elektroenerģijas skaitītājus;";
1.4.
papildināt ar 3.23.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.23.1 nozīmīga atjaunošana – ar ēkas energoefektivitāti saistīta ēkas atjaunošana, kas skar vairāk par 25 % virsmu ēkas konstruktīvajiem elementiem, kuri atdala iekštelpas no āra vides;";
1.5.
papildināt ar 3.24.1 un 3.24.2 apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.24.1 pakāpeniska pamatīga atjaunošana – pamatīga atjaunošana, ko īsteno vairākos posmos saskaņā ar atjaunošanas pasē noteikto secību;
3.24.2 pamatīga atjaunošana – ēkas atjaunošana atbilstoši principam "energoefektivitāte pirmajā vietā", koncentrējoties uz būtiskiem ēkas elementiem, lai ēka vai ēkas daļa atbilstu prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēku. Pēc 2030. gada 1. janvāra tā ir ēkas atjaunošana, lai ēka vai tās daļa atbilstu prasībām par bezemisiju ēku;";
3.24.2 pamatīga atjaunošana – ēkas atjaunošana atbilstoši principam "energoefektivitāte pirmajā vietā", koncentrējoties uz būtiskiem ēkas elementiem, lai ēka vai ēkas daļa atbilstu prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēku. Pēc 2030. gada 1. janvāra tā ir ēkas atjaunošana, lai ēka vai tās daļa atbilstu prasībām par bezemisiju ēku;";
1.6.
papildināt ar 3.29.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.29.1 publiskā sektora subjekts – valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura;";
1.7.
izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Būves projektē, ņemot vērā normatīvo aktu un standartu prasības, kas regulē ugunsdrošību, darba drošību, akustiku, higiēnu, optimālu iekštelpu vides kvalitāti, pielāgošanos klimata pārmaiņām un oglekļa piesaistījumiem, kas saistīti ar oglekļa uzglabāšanu ēkās vai uz tām, vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem un emisijas gaisā.";
1.8.
papildināt ar 5.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.6. emisijas gaisā normatīvā līmenī.";
1.9.
6.13. pielāgošanās klimata pārmaiņām;
6.14. vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem;
6.15. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;
6.16. būvju emisija āra vidē.
6.2 Jaunas ēkas projektē tā, lai optimizētu to saules enerģijas ražošanas potenciālu, pamatojoties uz saules apstarojumu objektā, lai vēlāk veikta saules enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana būtu izmaksu lietderīgāka.";
papildināt 1. nodaļu ar 6.1 un 6.2 punktu šādā redakcijā:
"6.1 Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, izpilda prasības energoefektivitātes jomā un, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, ārpus būvniecības ieceres tvēruma papildus risina jautājumus arī šādās jomās:
6.11. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;
6.12. ugunsdrošība;6.11. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;
6.13. pielāgošanās klimata pārmaiņām;
6.14. vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem;
6.15. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;
6.16. būvju emisija āra vidē.
6.2 Jaunas ēkas projektē tā, lai optimizētu to saules enerģijas ražošanas potenciālu, pamatojoties uz saules apstarojumu objektā, lai vēlāk veikta saules enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana būtu izmaksu lietderīgāka.";
1.10.
papildināt noteikumus aiz 3. nodaļas nosaukuma ar 3.1. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"3.1. Vispārīgie noteikumi";
1.11.
izteikt līdzšinējo 3.1. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"3.1.1 Pandusi un uzbrauktuves";
1.12.
papildināt 11. nodaļu ar 130.1 punktu šādā redakcijā:
"130.1 Nedzīvojamās bezemisiju ēkas aprīko ar iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringam un regulēšanai domātām mērierīcēm un vadības ierīcēm. Esošajās ēkās attiecīgās ierīces uzstāda, ja ēkā tiek veikta nozīmīga atjaunošana un tas ir tehniski un ekonomiski iespējams.";
1.13.
130.102. ja nepieciešams, nodrošina arī divvirzienu uzlādi;
130.103. atbilst normatīvajiem aktiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes jomā.
130.16 Šo noteikumu 130.61., 130.62., 130.71. un 130.72. apakšpunktā minētās uzlādes punktu infrastruktūras prasības nepiemēro, ja uzlādes punktu infrastruktūra būs atkarīga no izolētas mikrosistēmas un prasību izpildes dēļ radīsies problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiks apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.17 Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.18 Šo noteikumu 130.63. un 130.73. apakšpunktā minētās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, kas iekļauj arī novērtējumu par vietējām īpatnībām, attiecīgo pamatojumu pievienojot vai iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.19 Ja šo noteikumu 130.73. apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietu.
130.20 Šo noteikumu 6.2 un 130.5 punkta prasību par saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu nepiemēro:
130.201. ja objekts neatbilst šo noteikumu 130.15 punktam;
130.202. ēkai, kas ir kultūras piemineklis vai kurā atrodas kultūras piemineklis, ēkai, kas atrodas kultūras pieminekļa teritorijā, vai ēkai, kurai pašvaldība noteikusi kultūrvēsturisko vērtību;
130.203. ēkai, kas atrodas aizsargājamā teritorijā vai kurai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas nepieļauj saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu;
130.204. ēkai, kuras faktiskā enerģijas patēriņa cikls būtiski nesakrīt ar saules enerģijas ražošanas laiku, tai skaitā izglītības iestāžu ēkām, piemēram, skolām, kurās mācību process nenotiek vasaras periodā, kad saules enerģijas sistēmas darbojas visefektīvāk;
130.205. ēkai, kas paredzēta periodiskai izmantošanai, piemēram, tikai atsevišķu pasākumu laikā;
130.206. ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu būtiski ierobežo pastāvīgs ēnojums vai citi ārējie apstākļi;
130.207. ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšana konkrētajā objektā nav tehniski iespējama, ekonomiski pamatota vai funkcionāli īstenojama, tai skaitā:
130.207.1. tehnisku ierobežojumu dēļ, ja:
130.207.1.1. ēkas konstrukciju nestspēja nav pietiekama un tās pastiprināšana ir nesamērīga;
130.207.1.2. jumta vai citas uzstādīšanas virsmas orientācija, slīpums vai platība būtiski ierobežo saules enerģijas ražošanas potenciālu;
130.207.1.3. jumta virsma vai cita uzstādīšanas virsma ir nepieciešama ēkas inženiertehnisko sistēmu vai tehnoloģisko iekārtu darbībai;
130.207.2. ekonomisku apsvērumu dēļ, ja:
130.207.2.1. investīcijas atmaksāšanās periods pārsniedz ekonomiski pamatotu laikposmu, kas parasti ir 10 gadi, atmaksāšanās perioda noteikšanā ņemot vērā arī jau uzbūvētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko iespēju ierobežojumus, kuru dēļ saražoto elektroenerģiju būtu nepieciešams nodot kopējā tīklā un tajā pašā ēkā citā vietā to patērēt, kā arī enerģijas uzkrāšanas risinājuma izmaksas;
130.207.2.2. uzstādīšanas izmaksas ir nesamērīgas attiecībā pret ēkas vērtību, lietošanas ilgumu vai enerģijas patēriņu;
130.207.2.3. ēkā nav paredzēti risinājumi saražotās elektroenerģijas uzkrāšanai vai nodošanai elektrotīklā, bet tāda risinājuma paredzēšana nav ekonomiski pamatota;
130.207.3. funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ, ja:
130.207.3.1. saules enerģijas sistēmas uzstādīšana traucē ēkas pamatfunkciju vai ekspluatācijas drošību;
130.207.3.2. ēka ir daļa no kritiskās infrastruktūras vai aizsardzības objektiem, kuros pastāv drošības ierobežojumi;
130.207.3.3. uzstādīšana nav savienojama ar ēkā notiekošajiem tehnoloģiskajiem procesiem;
130.207.4. ja saules enerģijas sistēmu aizstāj cita tehnoloģija saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu, piemēram, ja līdzvērtīgu enerģijas daudzumu paredz ražot, izmantojot citu atjaunīgu energoavotu, piemēram, mazas jumta vēja turbīnas;
130.208. jaunai ēkai, ja līdz šo noteikumu 130.5 punkta attiecīgā apakšpunkta spēkā stāšanās datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā būvniecības ieceres dokumentācija saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.
130.21 Šo noteikumu 130.207. apakšpunkta piemērošanu pamato ar tehniski ekonomisko izvērtējumu, kurā iekļauts saules enerģijas potenciāla novērtējums, izmaksu un ieguvumu analīze un alternatīvu risinājumu izvērtējums.
130.22 Vietās, kur automašīnu paredzēts novietot uz neilgu laiku, piemēram, pie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas, kur parasti to novieto uz laiku līdz divām stundām, šo noteikumu 130.61. apakšpunktā minēto uzlādes punktu skaitu var samazināt, uzstādot vienu vai vairākus lieljaudas uzlādes punktus, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgajā vietā visu uzlādes punktu jaudu summa sakrīt vai pārsniedz jaudu, kādu nodrošinātu šo noteikumu 130.61. apakšpunktā minētais uzlādes punktu skaits, pieņemot, ka katra jauda būtu 11 kW. Minētais princips piemērojams tiktāl, cik tas nodrošina autostāvvietas lietotāju vajadzības pēc nepieciešamo uzlādes punktu skaita.
130.23 Ja pastāv kopējā tīkla ierobežojumi vai ir grūti prognozēt ar iepriekš ierīkotu kabeļu ierīkošanu saistītās tālākās faktiskās vajadzības, šo noteikumu 130.62. un 130.72. apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšēju ierīkošanu var aizstāt ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu, kabeļrenēm iekštelpu autostāvvietās un zonās bez cietā seguma un uzlādes punktu balstiem āra autostāvvietās.
130.24 Šo noteikumu 130.63. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot nedzīvojamām ēkām:
130.241. kurām piekļuve ar velosipēdu ir fiziski ierobežota vai bīstama infrastruktūras trūkuma dēļ, piemēram, ja objekts, tostarp veikals, lielveikals vai birojs, atrodas ārpus apdzīvotām vietām vai pie autoceļiem, kuru sasniegšanai nepieciešams izmantot maģistrāles bez veloinfrastruktūras;
130.242. kurās ir noteikts paaugstinātas drošības vai speciāls piekļuves režīms, kas liedz personīgo transportlīdzekļu ienešanu vai novietošanu teritorijā, tostarp valsts aizsardzības iestādēs, valsts drošības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kritiskās infrastruktūras objektu slēgtajās zonās vai rūpnieciskās ražošanas objektu teritorijās;
130.243. kuras ir funkcionāli paredzētas bīstamiem tehnoloģiskiem procesiem, kuru norises vietās drošības apsvērumu dēļ ir aizliegta brīva personu pārvietošanās ar velosipēdu;
130.244. kuras kalpo kā automatizēti industriālie vai tehniskie punkti bez pastāvīgām darba vietām, kuros uzturēšanās ir epizodiska un saistīta tikai ar iekārtu apkopi vai specifisku kravu pārvadāšanu;
130.245. kuras tiek izmantotas specifiskiem lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem, atrodas ievērojamā attālumā no apdzīvotām vietām un kalpo tikai tehnikas, lopu vai izejvielu uzglabāšanai;
130.246. kurās saimnieciskās darbības rakstura dēļ apmeklētāju un klientu piekļuve ar velosipēdu ir praktiski neiespējama vai mazticama, piemēram, tirdzniecības vietās, kurās pārdod lielizmēra preces, ko nav iespējams transportēt ar velosipēdu.
130.25 Šo noteikumu 130.73. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot dzīvojamām ēkām, ja tiek nodrošināts funkcionāli līdzvērtīgs risinājums vai ja velosipēdu izmantošanas pieprasījums konkrētajā gadījumā ir objektīvi nenozīmīgs, piemēram, dzīvojamām ēkām:
130.251. kuras sastāv no individuālām dzīvojamām vienībām ar tiešu piekļuvi ārtelpai un kur katrai vienībai funkcionāli ir iespējams nodrošināt velosipēdu novietošanu savā īpašumā, piemēram, individuālās dzīvojamās mājās vai rindu mājās ar atsevišķiem zemesgabaliem;
130.252. kurās velosipēdu novietošanai ir paredzētas individuālas slēgtas palīgtelpas vai būves katrai dzīvojamai vienībai (piemēram, noliktavas, šķūņi, garāžas), kas funkcionāli aizstāj velosipēdu stāvvietas nepieciešamību;
130.253. kuras paredzētas specializētām lietotāju grupām ar būtiski ierobežotu mobilitāti, kur velosipēdu izmantošana nav raksturīga vai nav praktiski iespējama, piemēram, tādas specifiskas dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās ēkas kā patversme un naktspatversme;
130.254. kurās paredzēts uzturēties īslaicīgi vai pārejoši bez individuālu transportlīdzekļu ilgstošas uzglabāšanas nepieciešamības, ja vien projektā netiek paredzēta šāda infrastruktūra (piemēram, noteikta tipa dienesta dzīvojamās ēkas);
130.255. kuras atrodas teritorijās, kur piekļuve ar velosipēdu nav paredzēta vai ir objektīvi neiespējama teritorijas plānojuma vai satiksmes organizācijas dēļ un kur nav plānota veloinfrastruktūras attīstība;
130.256. kurās, ņemot vērā ēkas mērogu (piemēram, neliels dzīvojamo vienību skaits vai ēkas specifiskās formas vai izvietojuma dēļ), velosipēdu novietņu ierīkošana koplietošanas formā nav samērīga, ja vien katrai vienībai tiek nodrošināta alternatīva individuāla velosipēda novietošanas iespēja;
130.257. kurām tiešā funkcionālā tuvumā (piemēram, viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) ir paredzētas koplietošanas velosipēdu novietnes, kas nodrošina līdzvērtīgu pieejamību attiecīgās ēkas iedzīvotājiem.
130.26 Šo noteikumu 130.61. un 130.62. apakšpunktu nepiemēro autostāvvietām autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām.";
papildināt noteikumus ar 11.1 nodaļu šādā redakcijā:
"11.1 Energoefektivitāte un elektromobilitāte
11.11. Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2 Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilstu minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3 Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku atjaunošanai un pārbūves norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4 Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāti uzlabo, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Papildus vai kā alternatīvu minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamiem būves elementiem.
130.5 Saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai publiskā sektora subjekta ēkai ar kopējo platību, lielāku par 250 m2;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējo platību, lielāku par 250 m2;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai;
130.55. nedzīvojamai ēkai ar kopējo platību, lielāku par 500 m2, nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, – darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām, bet biroju ēkām – vienu uzlādes punktu uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietu, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.61. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7 Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Minētā prasība dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietu, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.71. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai, t. i., ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai.
130.8 Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.3 Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku atjaunošanai un pārbūves norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4 Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāti uzlabo, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Papildus vai kā alternatīvu minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamiem būves elementiem.
130.5 Saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai publiskā sektora subjekta ēkai ar kopējo platību, lielāku par 250 m2;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējo platību, lielāku par 250 m2;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai;
130.55. nedzīvojamai ēkai ar kopējo platību, lielāku par 500 m2, nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, – darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām, bet biroju ēkām – vienu uzlādes punktu uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietu, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.61. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7 Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Minētā prasība dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietu, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.71. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai, t. i., ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai.
130.8 Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9 Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10 Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts:
130.101. nodrošina viedo uzlādi;130.10 Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts:
130.102. ja nepieciešams, nodrošina arī divvirzienu uzlādi;
130.103. atbilst normatīvajiem aktiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes jomā.
130.11 Šo noteikumu 130.62. un 130.72. apakšpunktā minētajā kabeļu iepriekšējā ierīkošanā paredz tādu kabeļu izmēru, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, ja nepieciešams, šo noteikumu 130.6 punktā minētajā gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.12 Ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams, tad jaunai dzīvojamai ēkai un nozīmīgi atjaunotai dzīvojamai ēkai, izņemot viena dzīvokļa māju, ierīko aprīkojumu, kas nodrošina:
130.121. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.122. optimālu enerģijas ražošanas, sadales, uzkrāšanas, izmantošanas un attiecīgā gadījumā arī hidrauliskā līdzsvara efektīvu vadību;
130.123. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.13 Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.14 Uzlabojot vai mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams. Ja tiek mainīts iekšējais inženiertīkls vai tā daļa vai veikti tā uzlabojumi, tad attiecīgās izmaiņas veicamas, uzlabojot energoefektivitāti.
130.15 Šajā nodaļā un 12.12. apakšnodaļā vārds "ēka" nozīmē ar jumtu un sienām esošu būvi, kuras iekštelpu vides regulēšanai izmanto šādam nolūkam paredzētu enerģiju un kurai vienlaikus nepastāv kāds no Ēku energoefektivitātes likuma piemērošanas izņēmumiem.
130.121. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.122. optimālu enerģijas ražošanas, sadales, uzkrāšanas, izmantošanas un attiecīgā gadījumā arī hidrauliskā līdzsvara efektīvu vadību;
130.123. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.13 Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.14 Uzlabojot vai mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams. Ja tiek mainīts iekšējais inženiertīkls vai tā daļa vai veikti tā uzlabojumi, tad attiecīgās izmaiņas veicamas, uzlabojot energoefektivitāti.
130.15 Šajā nodaļā un 12.12. apakšnodaļā vārds "ēka" nozīmē ar jumtu un sienām esošu būvi, kuras iekštelpu vides regulēšanai izmanto šādam nolūkam paredzētu enerģiju un kurai vienlaikus nepastāv kāds no Ēku energoefektivitātes likuma piemērošanas izņēmumiem.
11.12. Atkāpes no vispārīgajām prasībām energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.16 Šo noteikumu 130.61., 130.62., 130.71. un 130.72. apakšpunktā minētās uzlādes punktu infrastruktūras prasības nepiemēro, ja uzlādes punktu infrastruktūra būs atkarīga no izolētas mikrosistēmas un prasību izpildes dēļ radīsies problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiks apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.17 Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.18 Šo noteikumu 130.63. un 130.73. apakšpunktā minētās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, kas iekļauj arī novērtējumu par vietējām īpatnībām, attiecīgo pamatojumu pievienojot vai iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.19 Ja šo noteikumu 130.73. apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietu.
130.20 Šo noteikumu 6.2 un 130.5 punkta prasību par saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu nepiemēro:
130.201. ja objekts neatbilst šo noteikumu 130.15 punktam;
130.202. ēkai, kas ir kultūras piemineklis vai kurā atrodas kultūras piemineklis, ēkai, kas atrodas kultūras pieminekļa teritorijā, vai ēkai, kurai pašvaldība noteikusi kultūrvēsturisko vērtību;
130.203. ēkai, kas atrodas aizsargājamā teritorijā vai kurai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas nepieļauj saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu;
130.204. ēkai, kuras faktiskā enerģijas patēriņa cikls būtiski nesakrīt ar saules enerģijas ražošanas laiku, tai skaitā izglītības iestāžu ēkām, piemēram, skolām, kurās mācību process nenotiek vasaras periodā, kad saules enerģijas sistēmas darbojas visefektīvāk;
130.205. ēkai, kas paredzēta periodiskai izmantošanai, piemēram, tikai atsevišķu pasākumu laikā;
130.206. ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu būtiski ierobežo pastāvīgs ēnojums vai citi ārējie apstākļi;
130.207. ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšana konkrētajā objektā nav tehniski iespējama, ekonomiski pamatota vai funkcionāli īstenojama, tai skaitā:
130.207.1. tehnisku ierobežojumu dēļ, ja:
130.207.1.1. ēkas konstrukciju nestspēja nav pietiekama un tās pastiprināšana ir nesamērīga;
130.207.1.2. jumta vai citas uzstādīšanas virsmas orientācija, slīpums vai platība būtiski ierobežo saules enerģijas ražošanas potenciālu;
130.207.1.3. jumta virsma vai cita uzstādīšanas virsma ir nepieciešama ēkas inženiertehnisko sistēmu vai tehnoloģisko iekārtu darbībai;
130.207.2. ekonomisku apsvērumu dēļ, ja:
130.207.2.1. investīcijas atmaksāšanās periods pārsniedz ekonomiski pamatotu laikposmu, kas parasti ir 10 gadi, atmaksāšanās perioda noteikšanā ņemot vērā arī jau uzbūvētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko iespēju ierobežojumus, kuru dēļ saražoto elektroenerģiju būtu nepieciešams nodot kopējā tīklā un tajā pašā ēkā citā vietā to patērēt, kā arī enerģijas uzkrāšanas risinājuma izmaksas;
130.207.2.2. uzstādīšanas izmaksas ir nesamērīgas attiecībā pret ēkas vērtību, lietošanas ilgumu vai enerģijas patēriņu;
130.207.2.3. ēkā nav paredzēti risinājumi saražotās elektroenerģijas uzkrāšanai vai nodošanai elektrotīklā, bet tāda risinājuma paredzēšana nav ekonomiski pamatota;
130.207.3. funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ, ja:
130.207.3.1. saules enerģijas sistēmas uzstādīšana traucē ēkas pamatfunkciju vai ekspluatācijas drošību;
130.207.3.2. ēka ir daļa no kritiskās infrastruktūras vai aizsardzības objektiem, kuros pastāv drošības ierobežojumi;
130.207.3.3. uzstādīšana nav savienojama ar ēkā notiekošajiem tehnoloģiskajiem procesiem;
130.207.4. ja saules enerģijas sistēmu aizstāj cita tehnoloģija saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu, piemēram, ja līdzvērtīgu enerģijas daudzumu paredz ražot, izmantojot citu atjaunīgu energoavotu, piemēram, mazas jumta vēja turbīnas;
130.208. jaunai ēkai, ja līdz šo noteikumu 130.5 punkta attiecīgā apakšpunkta spēkā stāšanās datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā būvniecības ieceres dokumentācija saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.
130.21 Šo noteikumu 130.207. apakšpunkta piemērošanu pamato ar tehniski ekonomisko izvērtējumu, kurā iekļauts saules enerģijas potenciāla novērtējums, izmaksu un ieguvumu analīze un alternatīvu risinājumu izvērtējums.
130.22 Vietās, kur automašīnu paredzēts novietot uz neilgu laiku, piemēram, pie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas, kur parasti to novieto uz laiku līdz divām stundām, šo noteikumu 130.61. apakšpunktā minēto uzlādes punktu skaitu var samazināt, uzstādot vienu vai vairākus lieljaudas uzlādes punktus, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgajā vietā visu uzlādes punktu jaudu summa sakrīt vai pārsniedz jaudu, kādu nodrošinātu šo noteikumu 130.61. apakšpunktā minētais uzlādes punktu skaits, pieņemot, ka katra jauda būtu 11 kW. Minētais princips piemērojams tiktāl, cik tas nodrošina autostāvvietas lietotāju vajadzības pēc nepieciešamo uzlādes punktu skaita.
130.23 Ja pastāv kopējā tīkla ierobežojumi vai ir grūti prognozēt ar iepriekš ierīkotu kabeļu ierīkošanu saistītās tālākās faktiskās vajadzības, šo noteikumu 130.62. un 130.72. apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšēju ierīkošanu var aizstāt ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu, kabeļrenēm iekštelpu autostāvvietās un zonās bez cietā seguma un uzlādes punktu balstiem āra autostāvvietās.
130.24 Šo noteikumu 130.63. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot nedzīvojamām ēkām:
130.241. kurām piekļuve ar velosipēdu ir fiziski ierobežota vai bīstama infrastruktūras trūkuma dēļ, piemēram, ja objekts, tostarp veikals, lielveikals vai birojs, atrodas ārpus apdzīvotām vietām vai pie autoceļiem, kuru sasniegšanai nepieciešams izmantot maģistrāles bez veloinfrastruktūras;
130.242. kurās ir noteikts paaugstinātas drošības vai speciāls piekļuves režīms, kas liedz personīgo transportlīdzekļu ienešanu vai novietošanu teritorijā, tostarp valsts aizsardzības iestādēs, valsts drošības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kritiskās infrastruktūras objektu slēgtajās zonās vai rūpnieciskās ražošanas objektu teritorijās;
130.243. kuras ir funkcionāli paredzētas bīstamiem tehnoloģiskiem procesiem, kuru norises vietās drošības apsvērumu dēļ ir aizliegta brīva personu pārvietošanās ar velosipēdu;
130.244. kuras kalpo kā automatizēti industriālie vai tehniskie punkti bez pastāvīgām darba vietām, kuros uzturēšanās ir epizodiska un saistīta tikai ar iekārtu apkopi vai specifisku kravu pārvadāšanu;
130.245. kuras tiek izmantotas specifiskiem lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem, atrodas ievērojamā attālumā no apdzīvotām vietām un kalpo tikai tehnikas, lopu vai izejvielu uzglabāšanai;
130.246. kurās saimnieciskās darbības rakstura dēļ apmeklētāju un klientu piekļuve ar velosipēdu ir praktiski neiespējama vai mazticama, piemēram, tirdzniecības vietās, kurās pārdod lielizmēra preces, ko nav iespējams transportēt ar velosipēdu.
130.25 Šo noteikumu 130.73. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot dzīvojamām ēkām, ja tiek nodrošināts funkcionāli līdzvērtīgs risinājums vai ja velosipēdu izmantošanas pieprasījums konkrētajā gadījumā ir objektīvi nenozīmīgs, piemēram, dzīvojamām ēkām:
130.251. kuras sastāv no individuālām dzīvojamām vienībām ar tiešu piekļuvi ārtelpai un kur katrai vienībai funkcionāli ir iespējams nodrošināt velosipēdu novietošanu savā īpašumā, piemēram, individuālās dzīvojamās mājās vai rindu mājās ar atsevišķiem zemesgabaliem;
130.252. kurās velosipēdu novietošanai ir paredzētas individuālas slēgtas palīgtelpas vai būves katrai dzīvojamai vienībai (piemēram, noliktavas, šķūņi, garāžas), kas funkcionāli aizstāj velosipēdu stāvvietas nepieciešamību;
130.253. kuras paredzētas specializētām lietotāju grupām ar būtiski ierobežotu mobilitāti, kur velosipēdu izmantošana nav raksturīga vai nav praktiski iespējama, piemēram, tādas specifiskas dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās ēkas kā patversme un naktspatversme;
130.254. kurās paredzēts uzturēties īslaicīgi vai pārejoši bez individuālu transportlīdzekļu ilgstošas uzglabāšanas nepieciešamības, ja vien projektā netiek paredzēta šāda infrastruktūra (piemēram, noteikta tipa dienesta dzīvojamās ēkas);
130.255. kuras atrodas teritorijās, kur piekļuve ar velosipēdu nav paredzēta vai ir objektīvi neiespējama teritorijas plānojuma vai satiksmes organizācijas dēļ un kur nav plānota veloinfrastruktūras attīstība;
130.256. kurās, ņemot vērā ēkas mērogu (piemēram, neliels dzīvojamo vienību skaits vai ēkas specifiskās formas vai izvietojuma dēļ), velosipēdu novietņu ierīkošana koplietošanas formā nav samērīga, ja vien katrai vienībai tiek nodrošināta alternatīva individuāla velosipēda novietošanas iespēja;
130.257. kurām tiešā funkcionālā tuvumā (piemēram, viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) ir paredzētas koplietošanas velosipēdu novietnes, kas nodrošina līdzvērtīgu pieejamību attiecīgās ēkas iedzīvotājiem.
130.26 Šo noteikumu 130.61. un 130.62. apakšpunktu nepiemēro autostāvvietām autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām.";
1.14.
svītrot 167.1. apakšpunktu;
1.15.
173.1 Publiskā sektora subjekta ēku projektē kā bezemisiju ēku.
173.2 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku.";
papildināt noteikumus ar 12.12. apakšnodaļu šādā redakcijā:
"12.12. Bezemisiju ēkas
173.1 Publiskā sektora subjekta ēku projektē kā bezemisiju ēku.
173.2 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku.";
1.16.
papildināt noteikumus ar 180., 181., 182., 183., 184., 185. un 186. punktu šādā redakcijā:
"180. Šo noteikumu 130.51. un 130.52. apakšpunkts piemērojams ar 2026. gada 31. decembri.
181. Šo noteikumu 130.53. un 130.54. apakšpunkts piemērojams ar 2029. gada 31. decembri.
182. Šo noteikumu 130.55. apakšpunkts piemērojams ar 2027. gada 31. decembri.
183. Šo noteikumu 173.1 punkts piemērojams ar 2028. gada 1 janvāri. Līdz tam publiskā sektora subjekta ēku projektē vismaz kā gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
184. Šo noteikumu 173.2 punkts piemērojams ar 2030. gada 1. janvāri. Līdz tam jaunu ēku projektē vismaz kā gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
185. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu 180., 181., 182., 183. vai 184. punktā minētajam datumam piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz attiecīgajam datumam. Būvprojektiem, kuriem būvatļaujas vai līdzvērtīgas atļaujas izdotas līdz šo noteikumu 180., 181., 182., 183. vai 184. punktā minētajam datumam, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz attiecīgajam datumam.
181. Šo noteikumu 130.53. un 130.54. apakšpunkts piemērojams ar 2029. gada 31. decembri.
182. Šo noteikumu 130.55. apakšpunkts piemērojams ar 2027. gada 31. decembri.
183. Šo noteikumu 173.1 punkts piemērojams ar 2028. gada 1 janvāri. Līdz tam publiskā sektora subjekta ēku projektē vismaz kā gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
184. Šo noteikumu 173.2 punkts piemērojams ar 2030. gada 1. janvāri. Līdz tam jaunu ēku projektē vismaz kā gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
185. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu 180., 181., 182., 183. vai 184. punktā minētajam datumam piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz attiecīgajam datumam. Būvprojektiem, kuriem būvatļaujas vai līdzvērtīgas atļaujas izdotas līdz šo noteikumu 180., 181., 182., 183. vai 184. punktā minētajam datumam, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz attiecīgajam datumam.
186. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, līdz 2026. gada 1. augustam, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz attiecīgajam datumam. Būvprojektiem, kuriem būvatļaujas vai līdzvērtīgas atļaujas ir izdotas līdz 2026. gada 1. augustam, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz attiecīgajam datumam.";
1.17.
papildināt noteikumus ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija)."2.
Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. augustā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds