Noteikumu (grozījumu) projekts

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un
finanšu vadību 9. panta trīspadsmitās daļas
1. un 2. punktu, 9.¹panta pirmo daļu un
12. panta otro daļu, Civilās aizsardzības un katastrofas
pārvaldīšanas likuma 8. panta otrās
daļas 10. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 142. nr.; 2019, 191. nr.; 2020, 71. nr.; 2021, 31., 227. nr.; 2023, 100., 157. nr.; 2024, 123., 212. nr.; 2026, 59. nr.) šādus grozījumus:

1.1.

izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu unfinanšu vadību 9. panta trīspadsmitās daļas1. un 2. punktu, 9.¹panta pirmo daļu un12. panta otro daļu, Civilās aizsardzības un katastrofaspārvaldīšanas likuma 8. panta otrāsdaļas 10. punktu ";

1.2.

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ministrija un cita centrālā valsts iestāde (turpmāk – ministrija) pieprasa un kādā ministrijai veic apropriācijas izmaiņas:
1.1.1. starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;
1.1.2. no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 01.00.00 programmas "Apropriācijas rezerve" uz ministriju;
1.1.3. no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk – 80.00.00 programma) uz ministriju, kā arī kārtību, kādā tiek pārdalīta ministrijas apropriācija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz 80.00.00 programmu;
1.1.4. no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 02.00.00 programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" uz ministriju, šo līdzekļu izlietojuma uzskaites kārtību, kā arī īpašus līdzekļu pieprasīšanas nosacījumus pašvaldībām.
1.2. kārtību, termiņus un apmēru militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai par publisko tiesību juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī privāto tiesību juridiskās personas vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem (turpmāk - militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu kompensēšana).
";

1.3.

izteikt 41. punktu šādā redakcijā:

"41. Līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu kompensēšanai (tostarp militāro darbību izraisītu incidentu seku novēršanai) un citiem neparedzētiem gadījumiem.";

1.4.

izteikt 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Iesniedzot pieprasījumu, ministrija papildus iesniedz pamatojumu, kurā iekļauj pieprasīto līdzekļu aprēķinu (veicamo darbu un pasākumu izmaksu aprēķinu saskaņā ar budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām) vai dokumentus, kas apliecina notikušo faktu un ar to saistītos izdevumus. Aprēķinā norāda veicamo darbu, pakalpojumu vai pasākumu aprakstu, nepieciešamo materiālu daudzumu, vidējo tirgus cenu, atalgojuma aprēķinu un paredzamo nodokļu samaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Stihisku nelaimju un katastrofu gadījumos iesniedz radīto zaudējumu novērtējumu un apmēru apliecinošus dokumentus. Militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā iesniedz Nacionālo bruņoto spēku apliecinājumu par incidentu.";

1.5.

izteikt 45.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"45.3. ja ministrijas pieprasījumā iekļautais līdzekļu apmērs nepārsniedz 10 000 euro (tai skaitā pieprasījums par zaudējumu kompensēšanu militāro darbību izraisītu incidentu nodarītiem zaudējumiem);";

1.6.

izteikt 6.2. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6.2. Īpaši līdzekļu pieprasīšanas nosacījumi pašvaldībām un militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā nozaru ministrijām";

1.7.

izteikt 46. punktu šādā redakcijā:

"46. Pašvaldība līdzekļus var pieprasīt valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku, militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem vai lietām militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu kompensēšanai, kā arī likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktiem neparedzētiem gadījumiem. Pašvaldība triju darbdienu laikā sniedz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai faktisko informāciju par notikušo neparedzēto gadījumu, norādot datumu vai laikposmu, iemeslu (piemēram, katastrofa, dabas stihija, ugunsgrēks, militāro darbību izraisīts incidents) un precīzu adresi vai teritoriju. Pašvaldība, sagatavojot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts pamatbudžeta no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem, ir atbildīga par pilnīgas un patiesas informācijas un dokumentu iesniegšanu, tai skaitā iesniegtās informācijas saturisko izvērtējumu, sadarbību ar Aizsardzības ministriju militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā un atbilstīgo dokumentu nodrošināšanu. Pašvaldība pieņem individuālus lēmumus par militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā radīto tiešo zaudējumu kompensēšanas apmēru un iesniedz pieprasījumu neparedzētiem izdevumiem (6. pielikums).";

1.8.

izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

"47. Pašvaldība pieprasījumā minētajam objektam nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā, izņemot gadījumu, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai speciālā izglītības iestāde, kas nodrošina internāta pakalpojumus. Ja pašvaldība iznomā tās īpašumā vai valdījumā esošu infrastruktūras objektu, tad tā var pretendēt uz līdzekļu saņemšanu neparedzēto izdevumu segšanai no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tikai tad, ja ir veikusi tās īpašumā vai valdījumā esoša infrastruktūras objekta apdrošināšanu. Ja objekts ir būve un apdrošināts, pašvaldība pieprasījumā minētajam objektam nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem. Pašvaldību iesniegtos pieprasījumus (izņemot pieprasījumus militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu kompensēšanai) par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem izskata tikai tad, ja radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa ir lielāka par 10 000 euro un ja tiesību aktos nav noteikts citādi. Ja privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona ir veikusi īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai lietu militāro risku apdrošināšanu miera laikā, tad militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā tā var pretendēt uz kompensāciju par tiešiem radītiem zaudējumiem no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 90 procentu apmērā no nodarīto zaudējumu apjoma (atskaitot izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību). Gadījumos, kad tirgū nav pieejama militāro risku apdrošināšanas miera laikā, personas arī var pretendēt uz kompensāciju par tiešiem radītiem zaudējumiem no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 90 procentu apmērā no nodarīto zaudējumu apjoma. Savukārt, ja privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona nav veikusi īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai lietu militāro risku apdrošināšanu miera laikā, tad tā var pretendēt uz kompensāciju par tiešiem radītiem zaudējumiem no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 75 procentu apmērā no nodarīto zaudējumu apjoma.";

1.9.

izteikt 47.¹ punktu šādā redakcijā:

"47.¹ Pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu, tai skaitā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kompensēšanai, kas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu izmaksāti dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50 procentu apmērā, izņemot par objektu, kuram radīti zaudējumi militāro darbību izraisīta incidenta rezultātā. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru – ne mazāk kā 10 procentu apmērā.";

1.10.

papildināt ar 47.² punktu šādā redakcijā:

"47.² Militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā par juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošiem sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem, tai skaitā lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotās tehnikas bojājumiem, juridiskā vai fiziskā persona triju darbdienu laikā vēršas Lauku atbalsta dienestā, iesniedzot faktisko informāciju par tiešiem radītajiem zaudējumiem. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un triju darba dienu laikā iesniedz pieprasījumu Zemkopības ministrijai no lēmuma par kompensācijas apmēru pieņemšanas brīža. Zemkopības ministrija sagatavo pieprasījumu atbilstoši šo noteikumu 43. punktā minētajai kārtībai un Lauku atbalsta dienests izmaksā kompensāciju cietušajai personai.
Par citu juridiskās vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu un lietām juridiskā vai fiziskā persona triju darbdienu laikā vēršas pašvaldībā, iesniedzot faktisko informāciju par tiešiem radītajiem zaudējumiem. Pašvaldība mēneša laikā pieņem lēmumu par atbalsta apmēru un triju darba dienu laikā iesniedz pieprasījumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai no lēmuma par atbalsta apmēra pieņemšanas brīža, aizpildot 6.pielikumu. Pašvaldība, sagatavojot pieprasījumu, ir atbildīga par pilnīgas un patiesas informācijas un dokumentu iesniegšanu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nepārvērtē pašvaldības iesniegto pieprasījumu pēc satura un nepārvērtē pašvaldības pieņemto lēmumu par atbalsta apmēru.
";

1.11.

izteikt 48. punktu šādā redakcijā:

"48. Pašvaldībai nepieciešamos līdzekļus pieprasa Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Par šo noteikumu 47.²punktā minētajiem tiešajiem zaudējumiem militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā privātpersonu īpašumā vai valdījumā esošiem sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem, tai skaitā lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotās tehnikas bojājumiem, nepieciešamos līdzekļus pieprasa Zemkopības ministrija.";

1.12.

izteikt 48.¹ punktu šādā redakcijā:

"48.¹ Pašvaldība pieteikumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" iesniedz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc notikušā neparedzētā gadījuma, aizpildot pieteikumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (5. pielikums). Militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā pašvaldība iesniedz pieprasījumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā ne vēlāk kā pusgada laikā pēc notikušā incidenta, aizpildot pieteikumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (5. pielikums).";

1.13.

izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības papildu informāciju un citai nozares ministrijai militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā ir tiesības pieprasīt informāciju no privātpersonām, ja tā nepieciešama konkrētā pieprasījuma izskatīšanai.";

1.14.

izteikt 50. punktu šādā redakcijā:

"50. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija divu nedēļu laikā pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtē pašvaldības iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nepārvērtē iesniegtos dokumentus pēc būtības, jo par to ir atbildīga pašvaldība.";

1.15.

izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.16.

papildināt ar 6. pielikumu (2. pielikums).

Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[26-TA-1493 Dt]

noteikumiem Nr.

[26-TA-1493 Nr]

Pielikums_nr.5.docx

pielikums

Ministru kabineta

[26-TA-1493 Dt]

noteikumiem Nr.

[26-TA-1493 Nr]

pielikums_nr.6.docx