Tiesā iesniedzamais dokuments

[1] Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā 2024. gada 21. oktobrī saņemts Māra Grēniņa, Mārītes Lūses un Lienes Kleinas-Brūveres (turpmāk kopā – Pieteicēji) pieteikums par:

          [1.1.] labvēlīga administratīvā akta izdošanu par naudas balvas piešķiršanu Mārim Grēniņam par izciliem sasniegumiem sportā 14 229 euro apmērā, papildus uzliekot pienākumu samaksāt ar naudas balvu saistītos nodokļus;

[1.2.] labvēlīga administratīvā akta izdošanu par naudas balvas piešķiršanu Mārītei Lūsei par izciliem sasniegumiem sportā 3 557,25 euro apmērā, papildus uzliekot pienākumu samaksāt ar naudas balvu saistītos nodokļus;

          [1.3.] labvēlīga administratīvā akta izdošanu par naudas balvas piešķiršanu Lienei Kleinai-Brūverei par izciliem sasniegumiem sportā 3 557,25 euro apmērā, papildus uzliekot pienākumu samaksāt ar naudas balvu saistītos nodokļus.

[2] Ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2024. gada 28.oktobra lēmumu nolemts:

[2.1.] pieņemt Pieteicēju pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par, piešķirot naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā – sportistiem M. Grēniņam par 2023.gada Eiropas Nedzirdīgo vieglatlētikas čempionātā 110 metru barjerskrējienā izcīnīto pirmo vietu – 14 229 euro, sportista trenerei Mārītei Lūsei – 3 557,25 euro un sportistu apkalpojošajai sporta darbiniecei Lienei Kleinai-Brūverei – 3557,25 euro;

[2.2.] pieaicināt atbildētājas – Latvijas Republikas – pusē iestādes – Ministru kabinetu un Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – ministrija).

[3] Ministru kabinets ir saņēmis Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2024. gada 29. oktobra vēstuli Nr. A02312 -24/9/e-42/NOS/24/26196 “Par administratīvās lietas ierosināšanu”, ar pievienoto Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2024. gada 28.oktobra lēmumu un uzaicinājumu sniegt rakstveida paskaidrojumu.

[4] Ministru kabinets kā atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde neatzīst Pieteicēju pieteikumu un sniedz turpmāk norādītos paskaidrojumus.

[5] Ministru kabinets 2023. gada 19. decembrī izdevis rīkojumu Nr. 920 “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā” (skat. https://www.vestnesis.lv/op/2023/247.69). Ar minēto rīkojumu Pieteicējiem nav piešķirta naudas balva.

[6] Naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā regulē Sporta likums, kurā noteikts šāds tiesiskais ietvars. Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā (Sporta likuma 14. panta pirmā daļa). Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets (Sporta likuma 14. panta otrā daļa). Papildus minētajam Sporta likuma 9. panta trešās daļas 3. punkts nosaka, ka Latvijas Nacionālā sporta padome (turpmāk – Padome) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā.

[7] Ministru kabinets, pamatojoties uz Sporta likuma 14. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu, izdeva Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumus Nr. 26 "Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru" (turpmāk – Noteikumi). Noteikumu 2. punkts paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs Padomes priekšlikumu par naudas balvas piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar noteikumu 8. punktu ministrija apkopo iesniegumus, kuri atbilst noteikumos minētajām prasībām, un iesniedz tos izvērtēšanai Padomē. Noteikumu 5. punkts paredz īpašu kārtību, kādā iesniedzami iesniegumi par naudas balvas piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā (turpmāk – naudas balva), nosakot – lai varētu pretendēt uz naudas balvas saņemšanu, Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīta sporta federācija līdz kārtējā gada 15. oktobrim iesniedz ministrijai iesniegumu par sasniegumiem, kas gūti kādās no noteikumu 3. punktā minētajām sacensībām laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim.

[8] Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju ministrija 2023. gada 25. septembrī saņēma Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas (turpmāk – LNSF) iesniegumu par naudas balvas piešķiršanu biedrības sportistam Mārim Grēniņam, viņa trenerei Mārītei Lūsei un sportistu apkalpojošajai sporta darbiniecei Lienei Kleinai-Brūverei par sportista  11.Eiropas Nedzirdīgo vieglatlētikas čempionātā (11th European Deaf Athletics Championships) (turpmāk – Nedzirdīgo čempionāts) izcīnīto pirmo vietu 110 m barjerskrējienā.

[9] Padome, izskatot LNSF priekšlikumu par naudas balvu piešķiršanu Pieteicējiem, savā 2023. gada 6. decembra sēdē (protokola Nr. 4 3.3.50.apakšpunkts), ņemot vērā naudas balvu izmaksai pieejamos ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā 2022. gada nogalē un 2023. gadā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Noteikumu 10. punktu Padomei, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, ir jāizvērtē sacensību nozīmīgums, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportistu vai komandu skaits, pamatojoties uz Sporta likuma 9. panta trešās daļas 3. punktu, nolēma Pieteicējiem naudas balvu nepiešķirt (skatīt saite: https://www.izm.gov.lv/lv/media/21549/download?attachment).

[10] Ministru kabinets paskaidro sava lēmuma pamatotību. Saskaņā ar Noteikumu 10. punktu Padome, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, izvērtē sacensību nozīmīgumu, sacensībās piedalījušos valstu skaitu un sportistu vai komandu skaitu. Noteikumu 10. punkts nosaka, ka izvērtēšanai nepieciešamo informāciju sagatavo Padomes sekretariāts. Ievērojot minēto, ministrija sagatavotajā priekšlikumā Padomei tika aicināta daļai sportistu, kuri sasniegumus izcīnījuši sacensībās, kuras, veicot sasniegumu savstarpējo salīdzināšanu, būtu atzīstamas par mazāk nozīmīgām, vai arī kuri sasniegumus izcīnījuši tādās sacensībās (to disciplīnās), kurās nav piedalījušies sportisti no vismaz 10 dažādām valstīm, naudas balvas nepiešķirt. Šāda pieeja ministrijas sagatavotajā priekšlikumā tikusi izmantota arī iepriekšējos gados un no Padomes puses ir kļuvusi par atbalstītu un pamatotu praksi, un kura pamatojama ar naudas balvu izmaksai pieejamajiem ierobežotajiem valsts budžeta līdzekļiem, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt naudas balvu piešķiršanu visiem sportistiem (attiecīgi arī viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām), kuriem saskaņā ar noteikumiem naudas balvas var tikt piešķirtas.

[11] Ministrija, izvērtējot saņemto LNSF iesniegumu par naudas balvu piešķiršanu M. Grēniņam, tika konstatēts, ka M. Grēniņa sasniegums Nedzirdīgo čempionātā neatbilst nosacījumam par vismaz 10 valstu sportistu dalību sacensībās, jo sacensībās finišā piedalījās 5 sportisti no 4 valstīm. Ievērojot minēto, ka tika iegūta 1.vieta četru valstu konkurencē, Padome neatbalstīja naudas balvu piešķiršanu un Padomes priekšlikumā Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu neiekļāva (2023. gada 6. decembra sēdes protokols Nr. 4 3.3.50. apakšpunkts) M. Grēniņu (attiecīgi arī treneri M. Lūsi un sporta darbinieci L. Kleinu-Brūveri).

[12] Salīdzinot Pieteicēju minētās citas sporta sacensības ar Nedzirdīgo čempionātu, kurā piedalījās M. Grēniņš, izriet sekojoši salīdzināmie kritēriji un attiecīgie rādītāji:

Salīdzinot Nedzirdīgo čempionātu ar Pasaules čempionātu paravieglatlētikā, Eiropas čempionātu paraiejādē, Eiropas čempionāta paraloka šaušanā un Pasaules Nedzirdīgo čempionātu peldēšanā, Ministru kabinets norāda, ka atbilstoši Noteikumu 3.punktam tabulā norādītās sporta sacensības atbilst Noteikumu 3.2.apakšpunktam un ir vienāda ranga jeb līmeņa sacensības. Līdz ar to pēc sacensību ranga sportisti atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Vienlaikus Ministru kabinets uzsver, ka sportā vienādi un salīdzināmi apstākļi ir identificējami tikai daļēji, jo katras sporta sacensības ir unikālas: atšķiras (1) sacensībās piedalījušos dalībnieku un pārstāvēto valstu skaits; (2) nodarbojošos personu skaits un attiecīgi arī sportistu konkurence pasaulē; (3) savstarpēji izslēdzoši līdzdalības nosacījumi; (4) sporta sacensību noteikumi un citi apstākļi.

No šā paskaidrojuma attēlotās salīdzinošās informācijas izriet, ka sacensībās, kurās piedalījās Pieteicēji, ir bijis mazāks dalībnieku skaits, tikušas pārstāvētas mazāk valstu, kā arī konkrētajā disciplīnā ir bijis mazāks konkurentu skaits.

[13] Pieteicēji savā pieteikuma 3.punktā norāda uz vienlīdzības principa pārkāpumu, uzskatot, ka pret Pieteicējiem un sportistiem, kas izcīnīja panākumus 2023.gada Pasaules čempionātā paravieglatlētikā, 2023.gada Pasaules nedzirdīgo čempionātā peldēšanā, 2023.gada Eiropas čempionātā paraiejādē un Eiropas čempionātā para loka šaušanā, ir atšķirīgi piemērots Noteikumu 10.punktu. Pieteicēji norāda uz galvenās grupu vienojošo pazīmi šajā gadījumā izcilu sportisko panākumu izcīnīšana 2023.gada sacensībās, kurās ir ierobežota konkurence, jo tajās piedalās personas ar invaliditāti vai funkcionāliem veselības traucējumiem. Pieteicēji uzskata, ka atradās vienlīdzīgos un objektīvi salīdzināmos apstākļos ar personām, kas saņēma naudas balvas par panākumiem 2023.gada Pasaules čempionātā paravieglatlētikā, 2023.gada Pasaules nedzirdīgo čempionātā peldēšanā, 2023.gada Eiropas čempionātā paraiejādē un Eiropas čempionātā paraloka šaušanā.

[14] Ministru kabinets ņemot vērā pieteikuma 3.punktā norādīto, sniedz šādus skaidrojumu. Latvijas Republikas Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 6.pantu, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, – atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos attieksmei ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos attieksmei ir jābūt atšķirīgai. Tādējādi, vērtējot vienlīdzības principa ievērošanu, vispirms jākonstatē, vai salīdzināmās personas (personu grupas) atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos. Ja personas atrodas salīdzināmos apstākļos, izturēšanās ir diskriminējoša, ja tai nav objektīva un pamatota iemesla. Savukārt, ja apstākļi ir atšķirīgi, tad ir pamatota arī atšķirīga izturēšanās un atšķirīga satura lēmumi. Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā gadījumā ir jāvērtē, vai salīdzināmās situācijas tik tiešām ir vienādas gan no tiesisko, gan arī no faktisko apstākļu viedokļa. Ievērojot minēto, Ministru kabineta ieskatā, vienlīdzības principa vērtējuma pastāvēšanai, ir jāpārbauda, vai Pieteicēji atradās salīdzināmos apstākļos ar citiem Latvijas sportistiem, kas piedalījušies citās līdzvērtīgās jeb vienāda ranga sacensībās, t.i., 2023.gada Pasaules čempionātā paravieglatlētikā, 2023.gada Pasaules nedzirdīgo čempionātā peldēšanā, 2023.gada Eiropas čempionātā paraiejādē un Eiropas čempionātā paraloka šaušanā, un kuriem piešķirtas naudas balvas par sasniegumiem. Ministru kabinets šā paskaidrojuma [12] punktā ir secinājis, ka visām salīdzināmajām personām piemīt vienojoša pazīme – sportisti, personas ar invaliditāti un funkcionāliem veselības traucējumiem un kuri 2023.gadā piedalījušies vienāda ranga jeb līmeņa sacensībās saskaņā ar Noteikumu 3.2.apakšpunktu. Tomēr Ministru kabineta ieskatā ir jāņem vērā Satversmes tiesas atziņā noteikto, ka Izvērtējot, vai un kuras personas (personu grupas) atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno attiecīgās personu grupas vienojošo pazīmi. Vienlaikus ir jāizvērtē, vai nepastāv kādi būtiski papildu apsvērumi, kas norāda uz to, ka attiecīgās personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos. (skat. Satversmes tiesas 2021. gada 31. marta spriedumu lietā Nr. 2020-35-01). Kopīgu pazīmju esība pati par sevi ne vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka divas personu grupas atrodas vienādos apstākļos (sal.sk. Satversmes tiesas 2018.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.2017-25-01 25.2.punktu). Tāpēc Ministru kabineta ieskatā, pieņemot Padomes ieteikumu nepiešķirt naudas balvu Pieteicējiem, kā arī, vērtējot Noteikumu 10.punkta piemērošanas atbilstību Satversmes 91.pantā ietvertajam vienlīdzības principam, ir jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes esība, bet arī tas, vai apstākļi, kādos atrodas personas (konkrētajā gadījumā iepriekš minētie sportisti), patiešām ir vienādi un savstarpēji salīdzināmi.

[15] Kā jau Ministru kabinets šā paskaidrojuma 12.punktā secināja, ka sacensībās, kurās piedalījās Pieteicēji atšķiras no pārējām salīdzināmajām sacensībām ar to, ka ir bijis mazāks dalībnieku skaits, tikušas pārstāvētas mazāk dalībvalstu, kā arī konkrētajā disciplīnā ir bijis mazāks konkurentu (sportistu) skaits. Līdz ar to, Padomei izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam, ir ievērots Noteikumu 10.punktā noteiktie kritēriji, proti, sacensību nozīmīgums, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportu skaits. Noteikumu 3.2.apakšpunkts un 10.punkts un uz tā pamata Padomes sagatavotais priekšlikums un secīgi Ministru kabineta 2023.gada 19.decembrī pieņemtais rīkojums Nr.920 “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā” paredz nevis atšķirīgu attieksmi atkarībā no sacensību nozīmīguma, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportu skaits, bet ir kā valsts budžeta līdzekļu samērīgs un lietderīgs izlietošanas ierobežojums naudas balvas saņemšanai, ņemot vērā tiesību normā noteiktos naudas balvas piešķiršanas kritērijus. Tādējādi ar Padomes sagatavoto priekšlikumu un ar iepriekš norādīto Ministru kabineta rīkojumu, ņemot vērā limitētos valsts budžeta līdzekļus, ir ierobežots to sportistu skaits naudas balvas piešķiršanai, kuri neatbilst Noteikumu 10.punktā noteiktajiem naudas balvas piešķiršanas vērtēšanas kritērijiem, proti, sacensību nozīmīgums, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportistu vai komandu skaits. Ministru kabineta ieskatā, lai arī sacensības pēc tā ranga atbilst Noteikumu 3.2.apakšpunktam, tomēr saskaņā ar Noteikumu 10.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem minētie sportisti atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Par to liecina gan dalībvalstu skaits sacensībās, gan kopējais dalībnieku skaits, gan konkurence attiecīgajās disciplīnās. Pieteicēji atšķirībā no citiem tabulā salīdzināmiem sportistiem ieguva 1.vieta četru valstu konkurencē, kur turpretim, piemēram, R.Snikus ieguva 1.vietu 13 valstu konkurencē. Ministru kabineta ieskatā, vērtējot minētos kritērijus kopsakarā, ir pamats uzskatam, ka tabulā norādītie sportisti atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. No Satversmes 91.panta pirmā teikuma neizriet Ministru kabineta pienākums paredzēt vienādu attieksmi pret sportistiem, kas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Tā kā sportisti neatrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos, Ministru kabinets atbilstoši Satversmes 91.panta pirmajam teikumam ir pareizi piemērojis Noteikumu 10.punktu.

[16] Attiecībā uz Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistam Aigaram Apinim piešķirto naudas balvu, Ministru kabinets vērš uzmanību uz 2023.gada 6.decembra protokolā Nr.4 3.4.apakšpunktā norādīto pamatojumu un tieši biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” prezidentes D.Dadzītes atbalstīto ierosinājumu, ņemot vērā paralimpisko sacensību regulējumā noteikto limitēto dalībnieku skaitu, izņēmumu kārtā piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem A.Apinim par pasaules čempionātā paravieglatlētikā izcīnīto pirmo vietu diska mešanā – 28 458 euro; sportista A.Apiņa trenerim Andrim Smočam – 7 114 euro, sportistu A.Apini apkalpojošajai sporta darbiniecei Guntai Ozoliņai – 7 114 euro.

          [17] Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabinets uzskata, ka, nepiešķirot naudas balvas Pieteicējiem, nav pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un lūdz tiesu noraidīt Pieteicēju pieteikumu.