Dokumenta projekts

Latvijas Republikas Satversmes tiesā izskatīšanai tiek gatavota lieta Nr. 2022-28-03 "Par Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 244. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Ministru kabinets ir saņēmis Satversmes tiesas 2022. gada 27. decembra pieprasījumu Nr. 1-03.4/525/2022, kurā lūgts skaidrot Ministru kabineta piemēroto praksi, nosakot zaudējumu kompensācijas mehānismu komersantiem, kuru komercdarbība tiek ierobežota.

Atbilstoši pieprasījumam Ministru kabinets sniedz šādu skaidrojumu.

Situācijā, kurā komersanti saskaras ar būtisku Covid-19 ietekmi – apgrozījuma kritumu, ieņēmumu samazināšanos, atliktiem maksājumiem, piegāžu pārrāvumiem, būtisku eksporta samazinājumu – nepieciešama laicīga un precīzi mērķēta rīcība, lai ne vien mazinātu negatīvās sociālās un cita veida sekas īstermiņā, bet arī ilgtermiņā nodrošinātu ekonomikas atveseļošanās posmu pēc Covid-19 krīzes.

2020. gada 5. jūnijā tika pieņemts un 10. jūnijā stājās spēkā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kura mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti (1. pants). Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. pantā ir paredzēti atsevišķi atbalsta pasākumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības seku ierobežošanu un pārvarēšanu. Vienlaikus likuma 15. panta trešajā daļā paredzēts, ka Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.

Lai rastu risinājumus, kas ir mērķorientēti un vērsti uz ekonomikas stabilizēšanu, tautsaimniecības pārorientēšanu un izaugsmi, 2020. gada 2. jūnijā Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai (prot. Nr. 38 49. §) Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" (turpmāk – ziņojums) (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40488130&mode=mk&date=2020-06-02), paredzot pasākumus Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai šādos trīs pamatblokos:

1) nozaru modernizācijai, uzsvaru liekot uz finanšu instrumentiem lielo komersantu atbalstam un veicinot to attīstību, atbalstot pasākumus darbaspēka prasmju un kvalifikācijas celšanai un pārorientācijai uz profesijām, kuras mainīgajā darba tirgū ir un būs pieprasītas, kā arī nodrošinot investīcijas zinātnei un pētniecībai un tās rezultātu – produktu komercializācijai un virzīšanai tirgū, kā arī veselības sistēmai, veicinot veselības pakalpojumu pieejamību;

2) infrastruktūras uzlabošanai, atbalstot publiskās infrastruktūras attīstības projektus, kas stimulē valsts ekonomiku, nodrošina darbavietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā;

3) sociālajai aizsardzībai, paredzot finansējumu bez darba palikušo atbalstam un tam izmantojot sociālās politikas instrumentus.

Ziņojums arī paredz finansējumu lauksaimniecības atbalsta pasākumiem virssaistību ietvaros no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, lai nodrošinātu mērķtiecīgu lauksaimniecības produkcijas ražošanu un risinātu noteikto ierobežojumu dēļ vērojamo samazinājumu pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, un attiecīgi tā izraisīto pārtikas preču krājumu palielināšanos un apgrozījuma samazināšanos.

Iepriekš minētie atbalsta priekšlikumi tika izskatīti ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-62 "Par vadības grupu Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam" izveidotajā vadības grupā, konsultējoties ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām.

Pieņemot ziņojumu, Ministru kabinets ir atbalstījis tajā noteikto Covid-19 krīzes pārvarēšanas un ekonomikas atlabšanas pasākumu plānu, tādējādi Ministru kabinets ir rīkojies paredzami, vienlaikus paužot skaidru attieksmi pret komersantiem, kuru komercdarbība bija ierobežota Covid-19 infekcijas mazināšanas nolūkā.

Komersantiem pieejamā apgrozāmo līdzekļu atbalsta programma tika veidota, ievērojot lielo potenciālo atbalsta pretendentu skaitu, valsts budžeta iespējas un aizņēmumu ilgtermiņa ietekmi uz valsts budžeta fiskālo stabilitāti. Visi atbalsta instrumenti ir veidoti tā, lai nodrošinātu atbalstu pēc iespējas plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam, ievērojot gan vienotus principus, gan valsts budžeta iespējas un nodrošinot taisnīgu atbalsta politiku tieši sabiedrībai svarīgāko funkciju izpildei.

Lai piešķirtu valsts budžeta līdzekļus Covid-19 krīzes seku mazināšanai un kapacitātes stiprināšanai lauksaimniecībā, tika pieņemts Ministru kabineta 2020. gada 17. aprīļa rīkojums Nr. 200 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk – rīkojums Nr. 200) un Ministru kabineta 2021. gada 17. februāra rīkojums Nr. 96 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk – rīkojums Nr. 96).

Rīkojums Nr. 200 paredzēja, ka finansējumu, kas nepārsniedz 45 500 000 euro, piešķir primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs, lai daļēji segtu ienākumu samazinājumu, gatavo preču krājumu uzglabāšanas izmaksas, apgrozījuma samazinājumu un kompensētu to iznīcināto vai ziedoto produktu vērtību, kurus ārkārtas situācijas laikā nebija iespējams izlietot ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā izglītības iestādēs.

Savukārt rīkojums Nr. 96 paredzēja, ka finansējumu, kas nepārsniedz 45 500 000 euro, piešķir šādiem atbalsta pasākumiem:

- cūkkopības un mājputnu saimniecību dzīvotspējas stiprināšanai;

- kredītprocentu daļējai dzēšanai ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumiem;

- lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas īstenošanai;

- mazo un vidējo kooperatīvo sabiedrību sadarbības attīstībai un konkurētspējas stiprināšanai.

Nodrošinot ziņojumā nostiprināto vienoto principu – novērst pieprasījuma samazinājumu pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī tā izraisīto pārtikas preču krājumu palielināšanos un apgrozījuma samazināšanos – tika pieņemti:

1) Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi";

2) Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumi Nr. 421 "Noteikumi par valsts atbalstu Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai mājputnu nozarē";

3) Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumi Nr. 422 "Valsts atbalsta Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai cūkkopības nozarē piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība";

4) Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 502 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai mikrozaļumu ražošanas un zvejniecības un akvakultūras nozarē";

5) Ministru kabineta 2021. gada 5. oktobra noteikumi Nr. 673 "Valsts atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai liellopu audzēšanas nozarē".

Reaģējot uz Slimību profilakses un kontroles centra sagatavoto riska novērtējumu par Covid-19 infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai SIA "Baltic Devon mink" ūdeļu novietnē, Ministru prezidenta izveidotajā starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas 2021. gada 13. decembra sēdē tika izskatīts arī priekšlikums likvidēt vairāk nekā 110 000 novietnē esošo dzīvnieku. Tomēr valdība vienojās par saudzējošāku risinājumu – aizliegt ūdeļu ievešanu Latvijā.

Tā kā SARS‑CoV‑2 vīrusa izplatīšanās ir saistīta ar dzīvnieku, cilvēku, transportlīdzekļu un citu materiālu kustību, ūdeļu ievešanas aizliegums Latvijā ievērojami samazina iespējamo vīrusa izplatību dzīvnieku populācijā un to cilvēku vidū, kuri nonāk saskarē ar dzīvniekiem. Maksimāli ierobežojot dzīvnieku un cilvēku saskarsmi, ievērojami mazinās vīrusa transmisijas iespējas, tā līdz minimumam samazinot arī vīrusa mutācijas iespēju un jauna SARS-CoV-2 vīrusa varianta rašanos.

Papildus Ministru kabinets norāda, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 13.¹ pantā (stājās spēkā 2022. gada 17. oktobrī) ir paredzēts aizliegums no 2028. gada 1. janvāra audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Attiecīgā likumprojekta anotācijā (https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/950123333c023e79c225874b003074da/$FILE/1151.PDF) norādīts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Ministru kabineta ieskatā no minētā redzama ne tikai likumdevēja tiesībpolitiskā griba uzsvērt, ka kažokādu ieguve nav pamatots iemesls audzēt un nogalināt dzīvniekus, bet arī sabiedrības intereses, kas ir izvēlējusi savus priekšstāvjus savu interešu pārstāvībai un aizsardzībai.

Pēc Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS 2021. gada jūnijā veiktās socioloģiskās aptaujas datiem, 63 % Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Turklāt vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku vietnē www.kazoki.lv ir parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu, un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstisko organizāciju (https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/950123333c023e79c225874b003074da/$FILE/1151.PDF).

Ievērojot minēto, Ministru kabineta ieskatā ūdeļu audzēšana kažokādu ieguvei nav uzskatīta par prioritāri atbalstāmo nozari ekonomikas atveseļošanās posmā pēc Covid-19 krīzes. Tādējādi Ministru kabineta rīcība nevarēja radīt tiesisko paļāvību par to, ka zaudējumu kompensācijas mehānisms tiks paredzēts visiem komersantiem, kuru komercdarbība tiek ierobežota.

Attiecībā uz tiesībsarga pausto viedokli par pieļauto nevienlīdzīgo attieksmi pret komersantiem, paredzot kompensācijas mehānismus zaudējumu mazināšanai, Ministru kabinets norāda, ka ūdeļu audzētāji neatradās vienādos un salīdzināmos apstākļos, piemēram, ar tādiem komersantiem, kas pārvalda lielos tirdzniecības centrus un iznomā to telpas. Apstāklis, ka lielo tirdzniecības centru īpašniekiem bija nodrošināta iespēja saņemt grantu to īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas apgrozījuma krituma kompensācijai saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumiem Nr. 229 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centriem" (turpmāk – noteikumi Nr. 229), nerada vienlīdzības principa pārkāpumu, jo ūdeļu audzētājiem atšķirībā no lielajiem tirdzniecības centriem komercdarbība netika aizliegta vispār, bet tika noteikts aizliegums vienīgi ievest no citas valsts ūdeles, lai novērstu nekontrolētu Covid-19 infekcijas izplatīšanos. Ievērojot minēto, izskatāmajā lietā starp lielajiem tirdzniecības centriem un ūdeļu audzētājiem pastāv būtiskas atšķirības, un tie neveido salīdzināmas grupas Satversmes 91. panta pirmā teikuma izpratnē.

Satversmes 91. pantā nostiprinātais vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos.

Tirdzniecības sektora objekti ir īpaši pielāgoti cilvēku plūsmai radītam biznesa modelim, un Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai noteiktie ierobežojumi ietekmēja ne tikai to spēju pelnīt, bet arī krasi samazināja iespēju segt saimnieciskās darbības neatliekamos maksājumus, piemēram, telpu nomas maksu.

Masīvi pārrāvumi nomnieku un iznomātāju maksājumu ķēdē ļoti apgrūtināja lielo tirdzniecības centru telpu īpašnieku un lietotāju iespēju atjaunot uzņēmējdarbību pārredzamā termiņā, radot lielākus zaudējumus salīdzinājumā ar citām komercdarbības jomām.

Tā kā pastāv tieša saikne starp darbības jomu un zaudējumiem, ir loģiski, ka tiesības saņemt atbalstu tiek dotas noteiktā jomā nodarbinātiem komersantiem.

Tātad zaudējumu kompensācijas regulējums paredz atšķirīgu attieksmi pret atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos esošām personu grupām. Šī attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, un tai ir leģitīms mērķis – nodrošināt iespēju saglabāt darbavietas, kā arī nesamazināt nodokļu iemaksas valsts budžetā no nomas maksas par tirdzniecības telpām, un tas atbilst samērīguma prasībām. Tādējādi secināms, ka noteikumi Nr. 229 ir piemērots līdzeklis patērētāju tiesību aizsardzībai un arī visas sabiedrības labklājības veicināšanai.

Noteikumu Nr. 229 atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām pieteikumā nav apstrīdēta, un lieta par šādu prasījumu Satversmes tiesā nav ierosināta. Kaut arī Satversmes tiesas procesā dažos gadījumos "prasījuma robežu pārkāpšana spriedumā ir iespējama un pat nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu personas tiesību aizsardzību un sprieduma izpildi" (Pastars, E. Prasījuma robežu ievērošana Satversmes tiesā. Jurista Vārds. 31.07.2007., Nr. 31; Endziņš, A. Kā vērtēt jaunāko Satversmes tiesas praksi. Jurista Vārds. 09.10.2007., Nr. 41), tomēr pretrunā ar Satversmes tiesas procesa principiem būtu tāda normatīvā akta atbilstības izvērtēšana, kurš attiecīgajā lietā vispār nav apstrīdēts.

Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomiku radīja arī nepieciešamību visā Eiropas Savienībā stingri koordinēt valstu īstenotos atbalsta pasākumus. Eiropas Komisija savā 2020. gada 13. marta paziņojumā "Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu" (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0112&from=SK) izklāstīja dažādus dalībvalstīm pieejamos atbalsta pasākumus, paredzot, ka dalībvalstis var īstenot pasākumus, kas piemērojami visiem uzņēmumiem, piemēram, algu subsīdijas un uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļa vai sociālo iemaksu maksājumu apturēšana; piešķirt finansiālu atbalstu tieši patērētājiem, piemēram, par atceltiem pakalpojumiem vai biļetēm, kuru iegādi attiecīgie ekonomikas dalībnieki neatlīdzina.

Tā kā dalībvalstu īstenotie valsts atbalsta pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju strauji vērtās plašumā, Eiropas Komisija 2020. gada 19. martā pieņēma pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku Covid-19 uzliesmojuma situācijā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:C:2020:091I:FULL&from=EN) (turpmāk – Pagaidu regulējums). Eiropas Komisija Pagaidu regulējumā izklāstīja papildu pagaidu valsts atbalsta pasākumus, kurus tā uzskata par saderīgiem ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta "b" apakšpunktu.

Piemēram, Latvija, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta "b" apakšpunktu, lūdza saskaņot un Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas izveidoto aizdevuma garantiju shēmu un subsidētā aizdevuma shēmu, kas sniedz garantijas un apgrozāmo līdzekļu aizdevumus uzņēmējiem, kuru darbību ietekmē Covid-19 uzliesmojums.

Šo atbalstu administrēšanai tika pieņemti Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumi Nr. 150 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība" un Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība". Izmantojot iepriekš minētos finanšu instrumentus, tika sniegts mērķtiecīgs atbalsts, nodrošinot to, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir pieejama pietiekama likviditāte un apgrozāmie līdzekļi, lai novērstu kaitējumu, kas nodarīts veselīgiem uzņēmumiem, un saglabātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā un pēc tā. Šādi atbalsta pasākumi bija pieejami uzņēmējiem neatkarīgi no to darbības nozares.

Ne SIA "Proud City Enterprises Latvia", ne SIA "European Fur Elite Latvia" nav izteikusi prasību atbalsta piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu aizdevumu veidā vai likviditātes nodrošināšanai. Tādējādi Ministru kabinetam nav pamata vērtēt, kāpēc šāds atbalsts tām netika piešķirts.

Ministru kabinets paskaidro, ka riska faktoru analīze jāveic pašiem ūdeļu audzētājiem un apdraudējumi, kas saistīti ar sociālpolitisko situāciju, jānovērš, veidojot rezerves fondus un veicinot ekonomisko prognozēšanu. Šos riska faktorus uzņemas paši uzņēmēji.

Komerclikuma 1. pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Savukārt peļņa ir atlīdzība uzņēmējam par iniciatīvu, darbojoties pastāvīga riska un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 18.3. punktu). Peļņa ir atkarīga ne tikai no konkrēta tiesiskā regulējuma, bet arī no komersanta saimnieciskās darbības kopumā.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka personas interese gūt peļņu neietilpst Satversmes 105. panta tvērumā, jo šāda abstrakta iespējamība nav uzskatāma par īpašuma tiesību objektu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-05-01 15.2. punktu un 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 21.3. punktu). Atbalsts tiek sniegts sabiedrības interesēs, nevis lai atbalstītu nerentablu uzņēmējdarbību.

Satversmes 105. pantā ietvertās pamattiesības, proti, tiesības uz īpašumu, negarantē tiesības būt pasargātam no biznesa riska (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 23.6. punktu). Vispārīgā gadījumā komersanta uzņēmuma vērtība pati par sevi nav uzskatāma par stabilu un nemainīgu stāvokli, jo to ietekmē dažādi apstākļi. Saimnieciskā darbība ir saistīta ar iniciatīvu un drosmi, darbojoties pastāvīga riska un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos, proti, ir saistīta ar daudzām grūtībām un neparedzētām situācijām, kuras var rasties gan paša komersanta pieņemto lēmumu rezultātā, gan no komersanta neatkarīgu apstākļu dēļ (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2010-70-01 17. punktu).

Tādējādi secināms, ka Ministru kabineta piemērotā prakse, nosakot zaudējumu kompensācijas mehānismu komersantiem, kuru komercdarbība tiek ierobežota, ir bijusi paredzama un konsekventa.