24-TA-880
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātes Nr. 2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5. pasākuma „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā” īstenošanas noteikumi”
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
I.Vispārīgie jautājumi
1.
I. Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5. pasākumu „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā” (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākuma mērķis ir Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā tehnikumu, profesionālo vidusskolu un koledžu (turpmāk – profesionālās izglītības iestādes) infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunīgiem energoresursiem, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās.
3.
Pasākuma mērķgrupa ir valsts dibinātās profesionālās izglītības iestādes, kā arī šo iestāžu pedagogi, izglītojamie.
4.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
5.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā vienas projekta iesnieguma atlases kārtas (turpmāk – atlases kārta) ietvaros.
6.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.
7.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
7.1.
iznākuma rādītājs – publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti – 22 966 m2;
7.2.
rezultāta rādītājs – primārās enerģijas ikgadējais patēriņš – 56 789 MWH/gadā.
8.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 19 140 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 3 018 862 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 16 269 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 2 566 033 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 871 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 452 829 euro).
9.
Maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – ne mazāk kā 15 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma – veido valsts budžeta līdzfinansējums.
10.
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 121 138 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 13 702 967 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 418 171 euro apmērā.
11.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam plānotajam kopējam attiecināmā finansējuma apmēram.
II.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem
12.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde – Valsts izglītības attīstības aģentūra. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Valsts izglītības attīstības aģentūra ir finansējuma saņēmējs.
13.
Sadarbības partneri pasākumā ir Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādes:
13.1.
Aizkraukles Profesionālā vidusskola;
13.2.
Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums;
13.3.
Jelgavas tehnikums;
13.4.
Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums;
13.5.
Kandavas Lauksaimniecības tehnikums;
13.6.
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums;
13.7.
Ogres tehnikums;
13.8.
Latgales industriālais tehnikums;
13.9.
Liepājas Valsts tehnikums;
13.10.
Profesionālās izglītības kompetences centrs „Rīgas Tehniskā koledža”;
13.11.
Rīgas Celtniecības koledža;
13.12.
Rīgas Valsts tehnikums;
13.13.
Rēzeknes tehnikums;
13.14.
Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola;
13.15.
Rīgas Mākslas un mediju tehnikums;
13.16.
Rīgas Stila un modes tehnikums;
13.17.
Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola;
13.18.
Saldus tehnikums;
13.19.
Smiltenes tehnikums;
13.20.
Valmieras tehnikums;
13.21.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums”;
13.22.
Ventspils tehnikums;
13.23.
Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums.
14.
Projekta iesniedzējs pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē izstrādā sadarbības līguma projektu ar sadarbības partneri par projektā sadarbības partnerim plānoto darbību īstenošanu (turpmāk – sadarbības līguma projekts). Sadarbības līguma projekts ir projekta iesnieguma pielikums. Sadarbības līguma projektā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam plānošanas periodā.
15.
Projekta iesniedzējs pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē sadarbības līguma projektu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.
16.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, informāciju par to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī apraksta, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādē šādos procesos:
16.1.
finanšu līdzekļu plūsmas plānošana un kontrole, to uzskaites nodalīšana katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšana;
16.2.
centralizētu iepirkumu organizēšana un sadarbības partneru līdzdalības nodrošināšana iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādē un iepirkumu organizēšanā (ja attiecināms);
16.3.
projekta maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošana un iesniegšana, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaude;
16.4.
informācijas, dokumentu un pārskatu aprite;
16.5.
projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmība.
17.
Projekta iesniedzējs atbilstoši šajos noteikumos un projekta iesnieguma atlases nolikumā noteiktajām prasībām sagatavo ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.
III.Atbalstāmās darbības un izmaksas
18.
Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
18.1.
profesionālās izglītības iestāžu viedas apsaimniekošanas veicināšana, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana apsaimniekošanas procesa digitalizācijā šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.2.
profesionālās izglītības iestāžu mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras un saistīto inženiertīklu automatizācija un energoefektivitātes paaugstināšana šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.3.
videi draudzīgu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumu enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunojamiem resursiem izstrāde un ieviešana šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.4.
videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvas šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.5.
datos balstītas energopārvaldības sistēmas izstrāde un ieviešana šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.6.
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.7.
vadības un īstenošanas nodrošināšana šo noteikumu 12. punktā minētajiem finansējuma saņēmējam.
19.
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
19.1.
tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
19.2.
netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;
19.3.
neparedzētās izmaksas.
20.
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
20.1.
mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras apsaimniekošanas sistēmu digitalizācijas (tai skaitā iegādes, piegādes un uzstādīšanas) izmaksas, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas apsaimniekošanas procesa digitalizācijā, un personāla instruktāžas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
20.2.
mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras un saistīto inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, tai skaitā:
20.2.1.
mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras un saistīto inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanai nepieciešamo tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes pakalpojumu izmaksas u.c., kas ir pamatotas un saistītas ar pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu;
20.2.2.
plānošanas un arhitektūras uzdevuma, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, paskaidrojuma raksta dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes (turpmāk – būvprojekts) izstrādāšanas vai esoša būvprojekta aktualizācijas, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja tās veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes;
20.2.3.
energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (kas veikta atbilstoši periodiskās tehniskās apsekošanas, kas ir veicama būves ekspluatācijas laikā, prasībām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu jomā), tehniskās izpētes izmaksas, ja tās nepieciešamas būvniecības dokumentācijas izstrādei;
20.2.4.
iekšējo inženiertīklu (piemēram, iekšējo elektrotīklu, apkures sistēmu, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, ūdensvada tīklu, kanalizācijas tīklu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas, trauksmes signalizācijas un automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu) izbūves un pārbūves izmaksas, u.c. ar gaisa kvalitātes uzlabošanu saistītu darbību izmaksas, ja tās tiešā veidā attiecas uz profesionālās izglītības iestādes mācību vai koplietošanas infrastruktūras nodrošināšanu;
20.2.5.
siltumenerģijas ražošanas sistēmu un ārējo siltumenerģijas tīklu pārbūves, tai skaitā atjaunojamus enerģijas resursus izmantojošu apkures katlu, siltumsūkņu, saules siltumenerģijas kolektoru projektēšanas, specifikāciju izstrādes, izbūves izmaksas, fosilo kurināmo izmantojošu apkures katlu demontāžas un utilizācijas izmaksas, jaunu pieslēgumu komunālajiem tīkliem izmaksas gadījumos, kad fosilo kurināmo izmantojošs apkures katls tiek demontēts;
20.2.6.
iekārtu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, vai ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un projekta mērķa sasniegšanai;
20.2.7.
publiskā būvdarbu līguma, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas;
20.2.8.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, kas noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 8. sadaļai „Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana”, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
20.2.9.
būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvekspertīzes, inženierkonsultantu pakalpojuma izmaksas;
20.2.10.
mehāniskās ventilācijas sistēmu darbības uzlabošanas izmaksas, tai skaitā klusinātāju iegādes un uzstādīšanas izmaksas, piemērotu gaisa attīrīšanas risinājumu ieviešanas izmaksas;
20.3.
videi draudzīgu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumu enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunojamiem resursiem izstrādes un ieviešanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, tai skaitā:
20.3.1.
apgaismojuma spuldžu nomaiņas uz LED un gaismas sensoru uzstādīšanas izmaksas;
20.3.2.
atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar saules enerģijas ražošanas mikroģenerācijas vai saules elektrostaciju projektēšanu, saskaņošanu un nodošanu ekspluatācijā, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam;
20.4.
demonstrācijas projektu ieviešanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.4. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, tai skaitā:
20.4.1.
vienota profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas ēku energopārvaldības modeļa – etaloniniciatīvas ar demo potenciālu valsts un publisko ēku uzturēšanai un izmantošanai profesionālās izglītības mācību procesā un profesionālās izglītības infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšanai resursu, funkciju un datu kontekstā, izveides izmaksas;
20.4.2.
profesionālās izglītības programmu pilnveides izmaksas, lai demonstrētu izglītojamiem tehnoloģijas, kas nepieciešamas enerģētikas pārejai uz klimata neitralitāti un tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā;
20.5.
energopārvaldības sistēmas izstrādes un ieviešanas izmaksas, t.sk. vides aizsardzība plāna, datos balstīta energoresursu izmantojuma, ilgtspējīgas apsaimniekošanas un sistēmu apkopes plāna, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens un citu resursu taupības pasākumu izstrādes un ieviešanas izmaksas, personāla instruktāžas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
20.6.
un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai.
20.7.
projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.7. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai.
21.
Šo noteikumu 20.2.2., 20.2.3. un 20.2.9. apakšpunktā minētās izmaksas kopumā nepārsniedz 15 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
22.
Šo noteikumu 18.6. apakšpunktā noteiktās projekta personāla atlīdzības izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr.2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula Nr.2021/1060) 55. panta 1. punktā noteikto, projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 17 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas.
23.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla izmaksām.
24.
Projekta neparedzētās izmaksas, kas ir finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) izmaksas, kas ir tieši vai netieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai un kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai. Projektā tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētos izdevumus finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
25.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr.2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
26.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas sadarbības partneris sedz no saviem līdzekļiem.
27.
Projektu ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) izmaksas.
28.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
29.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām un ir veiktas pēc 2024. gada 1. janvāra.
IV.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
30.
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
31.
Prioritāri tiek atbalstītas projekta darbības, kuros plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30 procentu apmērā.
32.
Finansējuma saņēmējs sadarbības partnerus iesaista projektā un iekļauj sadarbības partneriem plānotās darbības pēc Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par šo noteikumu 13. punktā noteiktajam sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto finansējuma apmēru.
33.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām.
34.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, un paredz, ka projekta vadībā iesaistītais projekta personāls ir informēts par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem, krāpšanas pazīmēm un pienākumu ziņot par konstatētajām aizdomām, kā arī ir informēti par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, kā arī parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 61. panta prasībām.
35.
Būvdarbu iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu.
36.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – un vides un informācijas piekļūstamību – sociāli atbildīgs publiskais iepirkums.
37.
Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu pakalpojumu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
38.
Ja projekta ietvaros tiek plānoti profesionālās izglītības iestādes ēkas energoefektivitātes pasākumi, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Sadarbības partnerim ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
39.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
40.
Pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir sadarbības partnera īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots sadarbības partnera valdījumā vai lietošanā, vai arī sadarbības partnerim uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, un tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
41.
Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus.
42.
Ieņēmumus, ja tādi rodas no projekta ietvaros modernizētās infrastruktūras izmantošanas, sadarbības partneris iegulda profesionālās izglītības iestādes izglītības procesa nodrošināšanai.
43.
Sadarbības iestāde reizi gadā projekta īstenošanas laikā un projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību šo noteikumu 40. un 41. punkta nosacījumiem.
44.
Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms):
44.1.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 7. punktā minētajiem rādītājiem;
44.2.
ievēro horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem, tai skaitā:
44.2.1.
objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
44.2.2.
veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
44.2.3.
konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
44.3.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus horizontālos principus:
44.3.1.
horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
44.3.2.
horizontālais princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
44.3.3.
horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu";
44.4.
sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 7. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām;
44.5.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
45.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
46.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros sasniegto īstenoto darbību rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas un sasniegto darbību rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
47.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds