25-TA-2383
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 2. nr.; 2007, 3., 24. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 1., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2014, 199. nr.; 2016, 241., 254. nr.; 2018, 90. nr.; 2019, 75., 240. nr.; 2020, 90., 138., 240.A nr.; 2023, 110., 247. nr.; 2024, 124. nr.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
papildināt ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) dabas resursu apsaimniekotājs - nepārstrādātas koksnes, kas tiek realizēta nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Eiropas Savienības teritorijas, atbilstoši šā likuma 1. pielikumam (turpmāk - nepārstrādāta koksne), apsaimniekošanas sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgās nepārstrādātas koksnes plūsmas uzskaites sistēmas darbību;";
"11) dabas resursu apsaimniekotājs - nepārstrādātas koksnes, kas tiek realizēta nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Eiropas Savienības teritorijas, atbilstoši šā likuma 1. pielikumam (turpmāk - nepārstrādāta koksne), apsaimniekošanas sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgās nepārstrādātas koksnes plūsmas uzskaites sistēmas darbību;";
Papildināt ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17) dabas resursu apsaimniekošanas sistēma - pasākumu kopums, kuru īstenojot nepārstrādātas koksnes komersantam ir finansiāla atbildība par iegūtās un nepārstrādātas koksnes realizāciju ārpus Eiropas Savienības teritorijas, un kuru rezultātā tiek nodrošināta iegūtās, pārstrādātās un realizētās koksnes veidu un apjoma uzskaiti.".
"17) dabas resursu apsaimniekošanas sistēma - pasākumu kopums, kuru īstenojot nepārstrādātas koksnes komersantam ir finansiāla atbildība par iegūtās un nepārstrādātas koksnes realizāciju ārpus Eiropas Savienības teritorijas, un kuru rezultātā tiek nodrošināta iegūtās, pārstrādātās un realizētās koksnes veidu un apjoma uzskaiti.".
2.
3. pantā:
papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Nodokļa maksātājs par nepārstrādātu koksni ir komersants, kas saņēmis vai kuram bija jāsaņem normatīvajos aktos noteiktais apliecinājums par koku ciršanu mežā un kurš iegūst koksni Latvijas Republikas teritorijā, un realizē to nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Eiropas Savienības teritorijas, vai dabas resursu apsaimniekotājs, ar kuru nodokļa maksātājs noslēdzis līgumu par dalību dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā, un kurš ir noslēdzis līgumu par sistēmas piemērošanu ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi.".
"(5) Nodokļa maksātājs par nepārstrādātu koksni ir komersants, kas saņēmis vai kuram bija jāsaņem normatīvajos aktos noteiktais apliecinājums par koku ciršanu mežā un kurš iegūst koksni Latvijas Republikas teritorijā, un realizē to nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Eiropas Savienības teritorijas, vai dabas resursu apsaimniekotājs, ar kuru nodokļa maksātājs noslēdzis līgumu par dalību dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā, un kurš ir noslēdzis līgumu par sistēmas piemērošanu ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi.".
3.
Papildināt likumu ar 19.2 un 19.3 pantu šādā redakcijā:
"19.2 pants. Dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošana nepārstrādātai koksnei
(1) Dabas resursu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt savu vai līgumpartneru iegūtās nepārstrādātās koksnes apjoma uzskaiti, informāciju par realizētās koksnes veidiem un apjomiem;
2) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas;
3) noslēgt līgumu ar Klimata un enerģētika ministrijas padotībā esošu iestādi par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;
4) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par:
a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem;
b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā;
c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā, norādot maksu euro par iegūtās, nepārstrādātās un realizētās koksnes svara vienību.
5) nodrošināt, ka dabas resursu apsaimniekošanas sistēma ir pieejama visiem komersantiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem.
(2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu iegūtās, nepārstrādātās un realizētās koksnes un dabas resursu apsaimniekotāju sarakstu.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā dabas resursu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina iegūtās koksnes pārstrādi vai realizācijas mērķus un dabas resursu apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas darbībā;
2) prasības dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai;
3) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu par iegūto, pārstrādāto vai realizēto nepārstrādāto koksni un aprēķināto nodokli;
4) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus.
19.3 pants. Nodokļa aprēķināšana par nepārstrādātu koksni
(1) Nodokli par nepārstrādātu koksni nodokļa maksātājs aprēķina atbilstoši šā likuma 1. pielikumā noteiktajai nodokļa likmei par nepārstrādātu un realizētu koksni ārpus Eiropas Savienības teritorijas.
(2) Nodokļa maksātājs, lai pamatotu nodokļa aprēķinu, nodrošina nepārstrādātas un ārpus Eiropas Savienības teritorijas realizētās koksnes uzskaiti.
(3) Nepārstrādātas koksnes tilpuma vienību pamato ar uzskaites dokumentiem.
(4) Ministru kabinets nosaka:
1) nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;
2) nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodes.".
(1) Dabas resursu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt savu vai līgumpartneru iegūtās nepārstrādātās koksnes apjoma uzskaiti, informāciju par realizētās koksnes veidiem un apjomiem;
2) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas;
3) noslēgt līgumu ar Klimata un enerģētika ministrijas padotībā esošu iestādi par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;
4) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par:
a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem;
b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā;
c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā, norādot maksu euro par iegūtās, nepārstrādātās un realizētās koksnes svara vienību.
5) nodrošināt, ka dabas resursu apsaimniekošanas sistēma ir pieejama visiem komersantiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem.
(2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu iegūtās, nepārstrādātās un realizētās koksnes un dabas resursu apsaimniekotāju sarakstu.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā dabas resursu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina iegūtās koksnes pārstrādi vai realizācijas mērķus un dabas resursu apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas darbībā;
2) prasības dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai;
3) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu par iegūto, pārstrādāto vai realizēto nepārstrādāto koksni un aprēķināto nodokli;
4) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus.
19.3 pants. Nodokļa aprēķināšana par nepārstrādātu koksni
(1) Nodokli par nepārstrādātu koksni nodokļa maksātājs aprēķina atbilstoši šā likuma 1. pielikumā noteiktajai nodokļa likmei par nepārstrādātu un realizētu koksni ārpus Eiropas Savienības teritorijas.
(2) Nodokļa maksātājs, lai pamatotu nodokļa aprēķinu, nodrošina nepārstrādātas un ārpus Eiropas Savienības teritorijas realizētās koksnes uzskaiti.
(3) Nepārstrādātas koksnes tilpuma vienību pamato ar uzskaites dokumentiem.
(4) Ministru kabinets nosaka:
1) nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;
2) nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodes.".
4.
28. pantā:
Papildināt otrajā daļā pēc vārda "trešajā," ar cipariem "3.1, 3.2,";
Papildināt ar jaunu 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:
"(31) Nodokļa maksājumus par nepārstrādātu un realizētu koksni noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 2027. gadā 100 procentus — valsts pamatbudžetā;
2) no 2028. gada 70 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta mežizstrāde.
(32) Nodokļa maksājumus par kūdru noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 2026. gadā 50 procentus - valsts pamatbudžetā un 50 procentus - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra;
2) no 2027. gada 40 procentus - valsts pamatbudžetā un 60 procentus - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra.".
"(31) Nodokļa maksājumus par nepārstrādātu un realizētu koksni noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 2027. gadā 100 procentus — valsts pamatbudžetā;
2) no 2028. gada 70 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta mežizstrāde.
(32) Nodokļa maksājumus par kūdru noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 2026. gadā 50 procentus - valsts pamatbudžetā un 50 procentus - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra;
2) no 2027. gada 40 procentus - valsts pamatbudžetā un 60 procentus - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra.".
5.
30. pantā:
Papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Nepārstrādātās un realizētās koksnes apjomu kontrolē Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde.";
"Nepārstrādātās un realizētās koksnes apjomu kontrolē Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde.";
Papildināt otro daļu pēc vārdiem "esošās iestādes" ar vārdiem ", Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde";
Papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "esošās iestādes" ar vārdiem "Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde".
6.
31. pantā:
Papildināt pirmās daļas otro punktu pēc vārdiem "uguņošanas ierīču" ar vārdiem "vai nepārstrādātas un realizētas koksnes".
7.
Papildināt pārejas noteikumus ar 48. punktu šādā redakcijā:
"48. Ministru kabinets šā likuma 19.2 panta trešajā daļā un 19.3 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2026. gada 1. oktobrim.".
"48. Ministru kabinets šā likuma 19.2 panta trešajā daļā un 19.3 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2026. gada 1. oktobrim.".
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
1. pielikums. Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi
| Nr. p. k. |
Resursu veids | Mērvienība |
Likme no 2025. gada 1. janvāra (euro) |
Likme no 2026. gada 1. janvāra (euro) |
Likme no 2027. gada 1. janvāra (euro) |
Likme no 2028. gada 1. janvāra (euro) |
| 1. | Augsne | m3 | 1,06 | 1,08 | 1,08 | 1,08 |
| 2. | Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts |
m3 | 0,17 | 0,18 | 0,18 | 0,18 |
| 3. | Kvarca smilts | m3 | 0,56 |
0,56 |
0,56 |
0,56 |
| 4. | Smilts | m3 | 0,44 | 0,55 | 0,55 | 0,55 |
| 5. | Smilts-grants | m3 | 0,44 | 0,55 | 0,55 | 0,55 |
| 6. | Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai | m3 | 0,26 | 0,26 | 0,26 | 0,26 |
| 7. | Dekoratīvais (apdares) dolomīts | m3 | 0,56 | 0,56 | 0,56 | 0,56 |
| 8. | Dolomīts | m3 | 0,26 | 0,26 | 0,26 | 0,26 |
| 9. | Kaļķakmens | m3 | 0,35 | 0,35 | 0,35 | 0,35 |
| 10. | Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie) |
m3 | 0,22 | 0,23 | 0,23 | 0,23 |
| 11. | Šūnakmens | m3 | 2,20 | 2,23 | 2,23 | 2,23 |
| 12. | Ģipšakmens | m3 | 0,74 | 0,75 | 0,75 | 0,75 |
| 13. | Laukakmeņi | m3 | 0,70 | 0,71 | 0,71 | 0,71 |
| 14. | Krāsu zeme |
m3 | 0,22 | 0,23 | 0,23 | 0,23 |
| 15. | Kūdra (mitrums — 40 %) | tonna | 0,70 | 0,71 | 3,50 | 3,50 |
| 16. | Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns-aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību< 30 % (mitrums — 60 %) |
tonna |
1,11 | 1,13 | 1,13 | 1,13 |
| 17. | Pārējais sapropelis (mitrums — 60 %) |
tonna |
0,22 | 0,23 | 0,23 | 0,23 |
| 18. | Visu veidu dziednieciskās dūņas |
tonna |
1,11 | 1,13 | 1,13 | 1,13 |
| 19. | Ogļūdeņraži | m3 | 0,70 | 0,70 | 0,70 | 0,70 |
| 20. | Nepārstrādāta un ārpus Eiropas Savienības teritorijas komerciāliem nolūkiem realizēta koksne | m3 | - | - | 75,00 | 115,00 |
