8.3.21. pieteikties informācijas sistēmā tās lietotāja tiesību saņemšanai. Lietotāja tiesības Zemkopības ministrija piešķir uz nenoteiktu laiku, uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi nosūtot lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli;
8.3.22. ja tehnisku iemeslu dēļ zvejas datus nevar ievadīt informācijas sistēmā, paziņot par to Valsts vides dienestam un līdz informācijas sistēmas darbības atjaunošanai zvejas datus reģistrēt papīra formā piekrastes zvejas žurnāla veidlapā atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;
8.3.23. datus, kas reģistrēti papīra formā saskaņā ar šo noteikumu 8.3.22. apakšpunktu, ievadīt informācijas sistēmā 24 stundu laikā pēc informācijas sistēmas darbības atjaunošanas vai pirms nākamā zvejas reisa, ja to uzsāk ne vēlāk kā 24 stundas pēc iepriekšējā reisa beigām;".
17.1. zveja ar traļiem, ja pie tiem ir piestiprināts gruntrops, – visu gadu;
17.2. zveja ar traļiem – visu gadu Irbes jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno Ovīšu bāku (57° 34,1234' N; 21° 42,9574' E) ar Loades bāku (57° 57,4760' N; 21° 58,2789' E) rietumos un Kolkasragu (57° 45,60' N; 22° 36,40' E) ar Kāvinina bāku (57° 58,95' N; 22° 11,77' E) austrumos, kā arī rajonā, kuru ierobežo līnijas, kas savieno šādus ģeogrāfisko koordinātu punktus:
17.2.1. 57° 00' N; 23° 50' E;
17.2.2. 57° 10' N; 23° 50' E;
17.2.3. 57° 10' N; 24° 10' E;
17.2.4. 57° 20' N; 24° 10' E;
17.2.5. 57° 20' N; 24° 25' E;
17.2.6. šo noteikumu 17.2.1. apakšpunktā minētā punkta savienojums pa krasta līniju ar šo noteikumu 17.2.5. apakšpunktā minēto punktu;
17.3. zveja ar plekstu vadiem Rīgas līča piekrastes ūdeņos – visu gadu;
17.4. reņģu zveja ar traļiem – no 12. maija līdz 10. jūnijam. Zemkopības ministrija var mainīt šā aizlieguma sākuma datumu, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, ja atbilstoši 1997. gada 6. februārī parakstītajam Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumam par savstarpējām attiecībām zivsaimniecības jomā ir panākta vienošanās par abām valstīm kopīga zvejas aizlieguma perioda noteikšanu Rīgas līcī konkrētajā gadā;
17.5. lašu un taimiņu specializētā zveja ar dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem un dreifējošām un noenkurotām āķu jedām aiz piekrastes ūdeņiem – visu gadu."
20.1. 19 centimetriem – asaris (Perca fluviatilis);
20.2. 30 centimetriem – vimba (Vimba vimba);
20.3. 30 centimetriem – ālants (Leuciscus idus);
20.4. 30 centimetriem – sīga (Coregonus sp.);
20.5. 45 centimetriem – zandarts (Sander lucioperca);
20.6. 50 centimetriem – līdaka (Esox lucius)."
"6. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr. 296
Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)
I. Aktīvie zvejas rīki
Nr. |
Nosaukums |
Spārna garums (m) |
Linuma acs izmērs (mm) |
1. |
Zivju vads | nav ierobežots | ne mazāks par 60, ievērojot attiecīgo zivju sugu zvejai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus |
2. |
Plekstu vads | ne lielāks par 20 | ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus |
3. |
Ēsmas zivtiņu velkamais vads* | ne lielāks par 10 | no 12 līdz 24 |
Piezīme. * Ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu atļauts zvejot kuģiem, kam ir izsniegta atļauja zvejai ar āķiem, bet, zvejojot ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu, kura linuma acs izmērs ir no 12 līdz 15 mm, ir atļauta tikai tūbīšu specializētā zveja, savukārt, zvejā izmantojot linuma acs izmēru no 16 līdz 24 mm, ir atļauta neregulēto sugu vai mazo pelaģisko zivju sugu (reņģes, brētliņas) specializētā zveja.
II. Pasīvie zvejas rīki
Nr. |
Nosaukums |
Sētas vai tīkla garums (m) |
Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm) |
Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm) |
1. |
Reņģu stāvvads | ne lielāks par 600 | no 321 | no 20 |
2. |
Zivju murds2 | ne lielāks par 600 | no 601 | ne mazāks par 60, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
3. |
Sīkzivju murds2 | ne lielāks par 600 | no 361 | ne mazāks par 32, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
4. |
Apaļo jūrasgrunduļu murds2 | ne lielāks par 150 | no 241 | ne mazāks par 24 |
5. |
Lucīšu murds2 | ne lielāks par 30 | no 361 | no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
6. |
Lucīšu murdu jeda | ne lielāks par 150 | no 361 | no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no murda konstrukcijas |
7. |
Zivju vai grunts tīkls3, 4: | |||
7.1. |
lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 | no 80 līdz 180 no 60 līdz 703 |
– | |
7.2. |
līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) | no 80 līdz 180 no 60 līdz 703 |
– | |
8. |
Reņģu un salaku tīkls4: | no 28 līdz 50 | ||
8.1. |
lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 | no 28 līdz 50 | – | |
8.2. |
līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) | no 28 līdz 50 | – | |
9. |
Āķu jeda mencu, plekstu zvejai (ne vairāk par 2000 āķiem) | – | āķa izmērs nav mazāks par 15 | – |
10. |
Āķu jeda (ne vairāk par 2000 āķiem) | – | āķa izmērs nav mazāks par 10 | – |
11. |
Akmeņplekstu tīkls4 | no 50 līdz 100, tīklu jeda Rīgas līča piekrastē – 300, tīklu jeda pārējā piekrastē – 800 | no 220 līdz 240 |
Piezīmes.
1 Jebkurā konstrukcijas elementā linuma auklas diametrs nav tievāks par 1 mm.
2 Vienam murdam var būt ne vairāk kā divi āmji.
3 Grunts tīkla augstums – ne vairāk kā 1,5 metri.
4 Liekača acs izmērs nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos noteikto maksimālo zvejas rīka acs izmēru."
