MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 7. augusta vēstuli Nr. 142.2.9/2-12-14/23, kurā Ministru kabinets, Finanšu ministrija un Latvijas Banka tiek aicināti izvērtēt situāciju finanšu tirgū saistībā ar strauji augošo EURIBOR etalona procentu likmi, kā arī pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamos risinājumus un iesniegt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai attiecīgus priekšlikumus. Ministru kabinets ir saņēmis arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2023. gada 13. septembra vēstuli Nr. 142.1.9/8-25-14/23 ''Par EURIBOR likmju pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību'', ar kuru Finanšu ministrija un Latvijas Banka tiek aicinātas:

1. Turpināt sarunas ar kredītiestāžu vadību par kredītu kopējās procentu likmes nepalielināšanu vai samazināšanu (pašlaik kopējā procentu likme ir viena no augstākajām Eiropā, šādi padarot Latvijas eksportuzņēmumus par nekonkurētspējīgiem).
2. Atvieglot kredītiestāžu klientu kredītsaistību pārfinansēšanu.
3. Turpināt sarunas ar kredītiestādēm par sociāli atbildīgu pieeju kredītlīguma izmaiņu jautājumā (nepiemērot līgumsodus vai līguma izmaiņu maksu).
4. Apsvērt iespēju izveidot valsts atbalsta programmu daļējai kredītu procentu dzēšanai.
5. Strādāt pie jaunu dalībnieku piesaistes Latvijas finanšu sektorā.
6. Apsvērt iespēju piemērot kredītiestāžu virspeļņas nodokli. 

Vienlaikus ir saņemts arī Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 5. oktobra paziņojums "Par 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ''Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem'' turpmāko virzību'' (Latvijas Vēstnesis, 2023/194.2), ar kuru Ministru kabinetam uzdots izvērtēt un sniegt priekšlikumus par 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ''Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem'', kas veicinātu kredītņēmēju interešu aizstāvību.

Ņemot vērā vēstulēs minētos jautājumus, Ministru kabinets sniedz šādu viedokli. Saistībā ar EURIBOR etalona procentu likmes strauju paaugstinājumu jau ilgāku laiku tika sekots līdzi situācijai finanšu sektorā un kredītņēmēju spējai segt savas hipotekārā kredīta saistības. Vienlaikus aktīvi tika veidots dialogs ar kredītiestādēm, aicinot tās būt sociāli atbildīgām.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi likumprojektu ''Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā'' (367/Lp14) (turpmāk – likumprojekts), kurš paredz noteikt hipotekārā kredīta devējiem (kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem) hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu. Nodevu maksās par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku, un tās apmērs ir 0,5 procenti ceturksnī no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023. gada 31. oktobri. Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu neaprēķina un nemaksā par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā hipotekārā kredīta atmaksas periodā. Šāda hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva ir piemērojama par 2024. gadu.

Valsts ieņēmumu dienestam tiek noteikts pienākums no hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumiem veikt kredītprocentu kompensācijas izmaksu atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, ja izpildās šādi nosacījumi:

1. Hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim.

2. Hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 euro.

Izskatot jautājumu par nepieciešamību sniegt atbalstu kredītņēmējiem, tika norādīts uz vairākiem riskiem par plašu nefokusētu atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, tostarp uz starptautisko investīciju aizsardzības tiesvedību riskiem, iespējamu apstrīdēšanu Satversmes tiesā, negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti, kā arī negatīvu ietekmi uz starptautisko reputāciju un reitingiem, kā arī nepieciešamību pēc iespējas mazināt tiesvedības riskus. Līdz ar to likumprojekts tā izskatīšanas gaitā 2. un 3. lasījumā tika pilnveidots, lai mazinātu tiesvedības riskus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātais likumprojekts 2023. gada 6. decembrī ir atbalstīts galīgajā lasījumā, un paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.