25-TA-3102
Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā lietoti šādi termini:
1)
cilvēku tirdzniecības upuris - persona, kura atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri, vai persona atzīta par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību vai kurai Valsts policija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī;
2)
iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris - persona, attiecībā uz kuru, pamatojoties uz pieejamo informāciju, novērojumiem vai apstākļiem pastāv pamatotas aizdomas, ka tā ir vai ir bijusi pakļauta cilvēku tirdzniecībai vai ar to saistītai ekspluatācijai, bet persona nav atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri;
3)
nacionālais novirzīšanas mehānisms - institucionāli noteikta sadarbība un rīcība, kas nodrošina: 1) iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu atpazīšanu; 2) drošu un savlaicīgu novirzīšanu atbilstošu atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai (turpmāk - novirzīšana); 3) informācijas apmaiņu un koordinētu rīcību starp Valsts policiju, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju un pirmās saskarsmes institūcijām;
4)
nogaidīšanas periods - laikposms, kas tiek piešķirts cilvēku tirdzniecības upurim, lai tas apsvērtu iespēju sniegt izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam informāciju, kas sekmētu cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu vai novēršanu.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.
3.
pants.
Nacionālais koordinators cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos
(1)
Nacionālā koordinatora cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos funkcijas īsteno Iekšlietu ministrija.
(2)
Nacionālais koordinators cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos veic šādas funkcijas:
1)
nodrošina sadarbību un koordināciju ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā (turpmāk – iesaistītās institūcijas);
2)
sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām veic cilvēku tirdzniecības tendenču izvērtējumu, cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu rezultātu novērtēšanu un attiecīgo statistikas datu apkopošanu;
3)
ne retāk kā reizi piecos gados izstrādā rīcības plānu cīņai pret cilvēku tirdzniecību;
4)
nodrošina nacionālā novirzīšanas mehānisma metodisko vadību;
5)
nodrošina kontaktpunkta cilvēku tirdzniecības upuru starpvalstu novirzīšanai (turpmāk – starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts) darbību.
4.
pants.
Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālais ietvars
(1)
Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālo ietvaru veido Valsts policija, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs un pirmās saskarsmes institūcijas.
(2)
Pirmās saskarsmes institūcijas ir:
1)
bāriņtiesas;
2)
Bērnu aizsardzības centrs;
3)
pašvaldību sociālie dienesti;
4)
pašvaldības policija;
5)
Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs;
6)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde);
7)
Valsts darba inspekcija;
8)
Valsts robežsardze;
9)
ārstniecības iestādes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
5.
pants.
Iespējamā cilvēku tirdzniecības upura agrīna atpazīšana
Valsts policija, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs un pirmās saskarsmes institūcija iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri atpazīst, izmantojot Krimināllikumā noteiktos cilvēku tirdzniecības elementus (darbība, līdzekļi, ekspluatācijas mērķis), kā arī citus normatīvos aktus vai vadlīnijas cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā.
6.
pants.
Informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros
(1)
Pirmās saskarsmes institūcija, atpazīstot iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri:
1)
informē iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri par ziņu nodošanu Valsts policijai, kā arī cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem;
2)
ziņas par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā nodod Valsts policijai;
3)
ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris piekrīt sadarboties ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, novirza iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja.
(2)
Valsts policija, atpazīstot iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri:
1)
informē iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri par cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem;
2)
ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris piekrīt sadarboties ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, novirza iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja.
(3)
Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs, atpazīstot iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri:
1)
informē iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri par ziņu nodošanu Valsts policijai, kā arī cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem;
2)
ziņas par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā nodod Valsts policijai.
(4)
Ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris ir trešās valsts valstspiederīgais vai Savienības pilsonis (turpmāk - ārzemnieks), pirmās saskarsmes institūcija, Valsts policija vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs ārzemnieku informē par nogaidīšanas perioda vispārējiem piešķiršanas nosacījumiem un, ja nepieciešams, informē par tiesībām pieteikties starptautiskajai aizsardzībai atbilstoši normatīvajiem aktiem patvēruma jomā (ja attiecināms), kā arī sniedz attiecīgo šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto informāciju.
(5)
Ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis (turpmāk - ES pilsonis), pirmās saskarsmes institūcija, Valsts policija vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs ES pilsoni informē par starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta darbību un, ja ES pilsonis piekrīt, nodod informāciju par to starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktam.
7.
pants.
Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts
(1)
Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts nodrošina informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktiem (turpmāk – dalībvalsts kontaktpunkts).
(2)
Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts neveic iespējamā cilvēku tirdzniecības upura atpazīšanu un citus pasākumus nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros.
(3)
Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts, saņemot informāciju no dalībvalsts kontaktpunkta par iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri vai cilvēku tirdzniecības upuri, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, nodrošina informācijas nodošanu kompetentajai institūcijai Latvijā, atbilstoši attiecīgā gadījuma apstākļiem.
(4)
Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts, saņemot šā likuma 6. panta piektajā daļā minēto informāciju, sazinās ar attiecīgās dalībvalsts kontaktpunktu.
8.
pants.
Nogaidīšanas perioda piešķiršana
(1)
Ja ārzemnieks, sniedz ziņas, kuras, iespējams, var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījuma atklāšanā vai novēršanā, bet tās nav pietiekamas, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai lai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros izlemtu jautājumu par šā ārzemnieka atzīšanu par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, Valsts robežsardze, izmeklēšanas iestāde, procesa virzītājs vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs rakstveidā informē šo ārzemnieku par nogaidīšanas perioda piešķiršanas iespēju un tiesībām, kuras viņš tādējādi iegūtu.
(2)
Ārzemnieks triju darba dienu laikā pēc tam, kad viņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam var iesniegt iesniegumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu.
(3)
Nogaidīšanas periodu nevar piešķirt cilvēku tirdzniecības upurim, ja viņš ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību.
(4)
Ja iesnieguma izskatīšana nav attiecīgās izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja kompetencē, iesniegumu nekavējoties, bet ne vēlā kā vienas darba dienas laikā, nosūta izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgais kriminālprocess, un informē par to cilvēku tirdzniecības upuri.
(5)
Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu pieņem piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un informē par pieņemto lēmumu cilvēku tirdzniecības upuri, Valsts robežsardzi un Pārvaldi. Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja pieņemtais lēmums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu dod tiesības cilvēku tirdzniecības upurim attiecīgajā periodā uzturēties Latvijas Republikā.
(6)
Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu nav pārsūdzams.
(7)
Nogaidīšanas periodu skaita, sākot ar dienu, kad izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs pieņem lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu.
(8)
Nogaidīšanas periods nav mazāks par 30 dienām un nav ilgāks par 180 dienām.
(9)
Par nogaidīšanas perioda ilgumu lemj izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs.
(10)
Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upurim tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.
9.
pants.
Nogaidīšanas perioda pārtraukšana
(1)
Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu jebkurā laikā vismaz vienā no šādiem gadījumiem:
1)
ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību;
2)
ir pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
(2)
Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu nav pārsūdzams.
(3)
Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs informē Pārvaldi, Valsts robežsardzi un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu.
10.
pants.
Termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršana
(1)
Ja ārzemnieks, kurš ir cilvēku tirdzniecības upuris, rakstveidā sniedz informāciju, kas var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā vai novēršanā, vai ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, procesa virzītājs nogaidīšanas periodā vai triju darba dienu laikā pēc nogaidīšanas perioda beigām:
1)
izvērtē, vai cilvēku tirdzniecības upura turpmākā uzturēšanās Latvijas Republikā ir lietderīga (vai tas sekmē izmeklēšanas vai tiesvedības procesu);
2)
pārbauda, vai cilvēku tirdzniecības upuris neuztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību.
(2)
Procesa virzītājs pieprasa, lai Pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, iesniedzot Pārvaldei ierosinājumu ar atzinumu par cilvēku tirdzniecības upura atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.
(3)
Procesa virzītājs, pieprasot, lai Pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem, ņem vērā termiņu, kādā varētu tikt pabeigts pirmstiesas kriminālprocess vai iztiesāšana, kā arī cilvēku tirdzniecības upura apdraudējuma (ja tāds pastāv) raksturu un intensitāti.
(4)
Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pārvalde piešķir atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, ja turpina pastāvēt šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.
(5)
No brīža, kad izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, cilvēku tirdzniecības upura, kā arī tā pavadībā esoša nepilngadīga bērna uzturēšanos Latvijas Republikā nosaka saskaņā ar Imigrācijas likumu.
11.
pants.
Cilvēku tirdzniecības upurim piešķirtās termiņuzturēšanās atļaujas anulēšana
Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pārvalde anulē termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, vismaz vienā no šādiem gadījumiem:
1)
ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību;
2)
ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas kriminālprocesā;
3)
procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa, kurā persona atzīta par cietušo no cilvēku tirdzniecības, izbeigšanu.
Pārejas noteikumi
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2007, 5. nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvas (ES) 2024/1712, ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību.
Likums stājas spēkā 2026. gada 16. jūlijā.
Ministrs V. Uzvārds