26-TA-170
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
(1)
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
aktīvu un saistību nodalīšanas instruments – mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās sabiedrības aktīvus, tiesības un saistības aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībai;
2)
aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība – juridiskā persona, kurai Latvijas Banka nodod pārvaldīšanai noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības ar mērķi palielināt aktīvu vērtību pirms aktīvu pārdošanas vai likvidācijas;
3)
apdrošināšanas garantiju sistēma – sistēma, ko oficiāli atzinusi dalībvalsts, ko finansē no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību vai apdrošinājuma ņēmēju iemaksām un kas pilnībā vai daļēji garantē atbilstīgas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai nodrošina apdrošināšanas līguma turpināšanu, ja apdrošināšanas sabiedrība nespēj vai, iespējams, nespēs izpildīt saistības, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem. Latvijas Republikā apdrošināšanas garantiju sistēma ir Apdrošināto aizsardzības fonds;
4)
atbilstīgās saistības – apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā, otrā vai trešā līmeņa kapitāla instrumenti un uz kuriem attiecas norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta darbības joma, ievērojot šā likuma 42. pantu;
5)
atlikušo saistību izpildes instruments – mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamai sabiedrībai aizliedz slēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus un ierobežo tās darbību līdz esošā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas portfeļa pārvaldīšanai, kamēr noregulējamā sabiedrība izbeidz savu darbību likvidācijas vai maksātnespējas procesā;
6)
atvasinātais instruments – atvasinātais instruments, kas noteikts Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 89. punktā;
7)
augstākā līmeņa vadība – viena vai vairākas personas, kas faktiski vada sabiedrību, ir atbildīgas par sabiedrības ikdienas vadību un atskaitās sabiedrības valdei vai padomei;
8)
ārvalsts noregulējuma procedūra – process, ko veic saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu ārvalsts apdrošinātāja, ārvalsts pārapdrošinātāja vai ārvalsts mātes sabiedrības finanšu grūtības, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināms šajā likumā noteiktajām noregulējuma darbībām;
9)
būtisku pakalpojumu sniedzējs – grupas vienība, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, tajā skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, komunālos pakalpojumus, telpu nomas, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus, kuri nepieciešami tajā pašā grupā ietilpstošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nepārtrauktības vai apdrošināšanas līgumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;
10)
centrālais darījumu partneris – persona, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk – Regula Nr. 648/2012) 2. panta 1. punktā;
11)
Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība – mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība dalībvalstī, kas nav tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, citas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura ir licencēta vai dibināta jebkurā dalībvalstī;
12)
Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība dalībvalstī, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas sabiedrības meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī dibinātas citas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;
13)
Eiropas Savienības meitas sabiedrība – apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Latvijas Republikā un kura ir ārvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja vai ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība;
14)
galējā mātes sabiedrība – tādas grupas mātes sabiedrība dalībvalstī, uz kuru attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 197. panta otrās daļas 1. un 2. punktu un kura nav tādas citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas ir licencēta vai dibināta jebkurā dalībvalstī;
15)
galvenās darbības jomas – darbības jomas un ar tām saistītie pakalpojumi, kas ir būtisks apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai grupas ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots;
16)
grupas līmeņa noregulējuma iestāde – noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas grupas uzraudzības iestāde;
17)
grupas noregulējuma plāns – plāns, kas izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā;
18)
grupas noregulējuma shēma – plāns, ko izstrādā grupas līmeņa noregulējuma iestāde grupas noregulēšanas nolūkā, ja vairāk nekā viena grupas vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem;
19)
grupas noregulējums – viena no šādām darbībām:
a)
noregulējuma darbības veikšana mātes sabiedrības vai grupas uzraudzībai pakļautas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības līmenī,
b)
noregulējuma iestāžu veiktās noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas vienībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem;
20)
grupas vienība – juridiska persona, kas ietilpst grupā;
21)
norakstīšanas vai konvertācijas instruments – mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības attiecībā uz noregulējamās sabiedrības saistībām;
22)
izbeigšanas tiesības – tiesības izbeigt līgumu, paātrināt saistību izpildi, izbeigt, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības, kā arī tiesības, kas izriet no jebkura līdzīga noteikuma, ar kuru aptur, groza vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības vai novērš tādu saistību rašanos, kas citādi rastos saskaņā ar līgumu;
23)
īpašumtiesību instrumenti – akcijas, instrumenti, kas rada īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās un īpašumtiesību instrumentos vai kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai īpašumtiesību instrumentus, kā arī instrumenti, kas apliecina no tiem izrietošās īpašumtiesības;
24)
kompetentā ministrija – dalībvalsts finanšu ministrija vai cita ministrija, kura saskaņā ar valsts kompetences jomām ir atbildīga par ekonomikas, finanšu un budžeta lēmumu pieņemšanu valsts līmenī un kuru dalībvalsts ir izraudzījusies par kompetento ministriju. Latvijas Republikā kompetentā ministrija ir Finanšu ministrija;
25)
konvertācijas koeficients – rādītājs, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību;
26)
kritiski svarīgas funkcijas – uz trešajām pusēm vērstas pieņemamā laikā vai par saprātīgām izmaksām neaizstājamas darbības vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana varētu radīt sistēmiskus traucējumus vai būtisku ietekmi uz finanšu sistēmu, tautsaimniecību, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto sociālo labklājību vai uzticēšanos apdrošināšanas pakalpojumiem vienā vai vairākās dalībvalstīs;
27)
krīzes novēršanas pasākums – tiesību īstenošana, lai novērstu darbības atjaunošanas vai noregulējamības trūkumus vai šķēršļus, kā arī Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 140., 141., 142., 143. un 144. pantā minēto uzraudzības pasākumu piemērošana;
28)
krīzes vadības pasākums – noregulējuma darbība vai īpašā vadītāja iecelšana;
29)
likvidācija – apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības aktīvu realizācija;
30)
līgums par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju – Finanšu nodrošinājuma likuma 1. panta 3. punktā noteiktais finanšu nodrošinājuma līgums;
31)
maksātnespējas process – maksātnespējas process, kuru regulē Maksātnespējas likums un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums;
32)
mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība – apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kas ir dibināta dalībvalstī un kas nav tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura ir licencēta vai dibināta tajā pašā dalībvalstī;
33)
mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir dibināta dalībvalstī un kas pati nav tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura ir licencēta vai dibināta tajā pašā dalībvalstī;
34)
nodošanas tiesības – tiesības nodot noregulējamās sabiedrības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības vai jebkuru to kombināciju saņēmējam;
35)
nodrošinātās saistības – saistības, attiecībā uz kurām kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ķīlu, apgrūtinājumu vai ar nodrošinājuma līgumu, tajā skaitā saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem;
36)
norakstīšanas vai konvertācijas tiesības – tiesības veikt darbības, kas vērstas uz parāda instrumentu vai atbilstīgo saistību samazināšanu, anulēšanu vai konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, kā arī uz akciju vai citu kapitāla instrumentu samazināšanu, anulēšanu vai emitēšanu;
37)
noregulējamā sabiedrība – apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;
38)
noregulējuma darbība – lēmums sākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības noregulējuma procedūru, noregulējuma instrumenta piemērošanu vai vienu vai vairāku noregulējuma tiesību īstenošanu;
39)
noregulējuma finansēšanas mehānisms – dalībvalsts izveidots mehānisms, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestāde efektīvi piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma tiesības. Noregulējuma finansēšanas mehānisms Latvijas Republikā ir Apdrošināto aizsardzības fonds;
40)
noregulējuma iestāde – iestāde, kas ir pilnvarota dalībvalstī piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā. Latvijas Republikā noregulējuma iestāde ir Latvijas Banka;
41)
noregulējuma kolēģija – grupas līmeņa noregulējuma iestādes izveidota konsultatīva sadarbības vienība;
42)
noregulējuma plāns – plāns, kur paredzētas noregulējuma darbības, kas tiek piemērotas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja tā atbilst noregulējuma nosacījumiem;
43)
noregulējums – noregulējuma instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus šajā likumā minētos noregulējuma mērķus;
44)
otrā līmeņa kapitāla instrumenti – otrajā līmenī klasificēti pamata un papildu pašu kapitāla posteņi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē;
45)
pagaidu sabiedrība – juridiskā persona, kurai Latvijas Banka nodod noregulējamās sabiedrības emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, lai nodrošinātu noregulējamās sabiedrības kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktību;
46)
pagaidu sabiedrības instruments – mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamās sabiedrības emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības nodod pagaidu sabiedrībai;
47)
parāda instrumenti – obligācijas un citi pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentus;
48)
pārrobežu grupa – grupa, kas sastāv no grupas vienībām, kuras ir dibinātas vairāk nekā vienā dalībvalstī;
49)
pārvaldītājsabiedrība – apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un galējā mātes sabiedrība, kura ir Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
50)
pirmā līmeņa kapitāla instrumenti – pirmajā līmenī klasificēti pamata pašu kapitāla posteņi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē;
51)
saņēmējs – sabiedrība, kurai no noregulējamās sabiedrības tiek nodotas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības, saistības vai jebkura to kombinācija;
52)
savstarpējā ieskaita līgums – līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības var konvertēt vienā neto prasījumā, tajā skaitā izslēdzošā ieskaita līgums, saskaņā ar kuru jebkura un jebkur noteikta izpildes notikuma gadījumā tiek paātrināta līgumslēdzēju pušu saistību izpilde, lai tās kļūtu nekavējoties izpildāmas, vai arī tās tiek izbeigtas, un jebkurā gadījumā attiecīgie prasījumi vai saistības tiek konvertēti vienā neto prasījumā vai aizstāti ar to. Minētais termins ietver arī Finanšu nodrošinājuma likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktos izslēdzošā ieskaita noteikumus un likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 13. punktā noteikto terminu "ieskaits";
53)
savstarpējās dzēšanas līgums – līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības, kas pastāv starp noregulējamo sabiedrību un līgumslēdzēju pusi, var savstarpēji dzēst;
54)
skartais kreditors – kreditors, kura prasījums attiecas uz saistībām, kas ir samazinātas vai konvertētas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, īstenojot norakstīšanas vai konvertācijas tiesības, norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanas ietvaros;
55)
trešā līmeņa kapitāla instrumenti – trešajā līmenī klasificēti pamata un papildu pašu kapitāla posteņi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē;
56)
uzņēmuma pārdošanas instruments – mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās sabiedrības emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu sabiedrība;
57)
valsts atbalsta normatīvais regulējums – normatīvais regulējums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4. panta izpratnē;
58)
valsts atbalsts – komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.
(2)
Likumā lietotie termini "apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība", "apdrošināšanas sabiedrība", "ārvalsts apdrošinātāja filiāle", "ārvalsts apdrošinātājs", "ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle", "ārvalsts pārapdrošinātājs", "dalībvalsts", "dalībvalsts apdrošinātājs", "dalībvalsts pārapdrošinātājs", "Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde" (turpmāk – EAAP iestāde), "filiāle", "grupa", "uzraudzības iestāde", "grupas uzraudzības iestāde", "daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība", "maza un nesarežģīta sabiedrība", "mātes sabiedrība", "meitas sabiedrība", "mītnes valsts", "nozīmīga pārrobežu darbība", "pašu kapitāls", "pārapdrošināšanas sabiedrība", "uzņēmēja valsts" un "uzraugu kolēģija" atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā lietotajiem terminiem.
(3)
Likumā lietotie termini "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība", "finanšu konglomerāts" un "regulētā komercsabiedrība" atbilst Finanšu konglomerātu likumā lietotajiem terminiem, termini "apdrošinājuma ņēmējs", "apdrošināšanas atlīdzība" un "apdrošinātais" atbilst Apdrošināšanas līguma likumā lietotajiem terminiem, termins "regulētais tirgus" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajam terminam, termins "finanšu līgumi" atbilst Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā lietotajam terminam, un termins "ieguldījumu brokeru sabiedrība" atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā lietotajam terminam.
(4)
Likumā lietotais termins "kredītiestāde" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013), 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā lietotajam terminam, un termins "nozīmīga filiāle" atbilst Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētajā regulā (ES) Nr. 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), lietotajam terminam.
2.
pants.
(1)
Šā likuma mērķis ir nodrošināt, ka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošana apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto intereses.
(2)
Šis likums nosaka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu šādām Latvijas Republikā reģistrētām vienībām:
1)
apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām;
2)
apdrošināšanas mātes sabiedrībām un pārapdrošināšanas mātes sabiedrībām;
3)
apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
4)
mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
5)
Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un Eiropas Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
6)
ārvalsts apdrošinātāju filiālēm un ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, ja tiek izpildīti šā likuma XII nodaļā minētie nosacījumi.
(3)
Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam šis likums nosaka prasības grupā ietilpstošiem būtisku pakalpojumu sniedzējiem, ja šīs grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai tiek piemērots noregulējums.
(4)
Piemērojot šo likumu, Latvijas Banka ņem vērā šā panta otrajā vai trešajā daļā minētās vienības komercdarbības raksturu, akcionāru un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju sastāvu, juridisko formu, riska profilu, lielumu un juridisko statusu, savstarpējo saistību ar citām regulētām komercsabiedrībām vai finanšu sistēmu kopumā, kā arī vienības darbības apjomu un sarežģītību.
(5)
Piemērojot šajā likumā paredzēto kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanu un konvertēšanu vai īstenojot noregulējuma tiesības, nepiemēro Finanšu nodrošinājuma likuma 6., 7., 8. un 9. pantu attiecībā uz ierobežojumiem, kas saistīti ar finanšu nodrošinājuma līguma izpildi, finanšu ķīlas līguma ietekmi un izslēdzošā ieskaita vai savstarpējās dzēšanas noteikumiem.
(6)
Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības un mehānismus saskaņā ar šo likumu, nepiemēro Akciju atpirkšanas likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto obligātā piedāvājuma izteikšanas pienākumu, Komerclikumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās prasības akcionāru sapulču sasaukšanai un sapulcēs pieņemto lēmumu publiskošanai, kā arī Komerclikuma C daļā noteiktās reorganizācijas prasības.
3.
pants.
(1)
Latvijas Banka informē Finanšu ministriju par lēmumiem, kurus Latvijas Banka plāno pieņemt saskaņā ar šo likumu. Pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kuriem ir tieša fiskāla vai sistēmiska ietekme, Latvijas Banka saņem Finanšu ministrijas saskaņojumu. Informācija, kuru saistībā ar lēmumiem sniedz vai saņem Latvijas Banka vai Finanšu ministrija, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, izņemot gadījumus, kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu.
(2)
Latvijas Bankai vai tās pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai un saņemt no tām informāciju, veikt pārbaudes klātienē, iepazīties ar dokumentāciju un pieprasīt skaidrojumus, kas nepieciešami, lai uzraudzītu šā likuma prasību ievērošanu.
4.
pants.
(1)
Ņemot vērā ietekmi, kādu varētu radīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtības, kā arī sabiedrības komercdarbības raksturu, akcionāru un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju sastāvu, juridisko formu, riska profilu, lielumu un juridisko statusu, savstarpējo saistību ar citām regulētām komercsabiedrībām vai finanšu sistēmu kopumā, sabiedrības darbības apjomu un sarežģītību un to, vai sabiedrības finanšu grūtības un ar tām saistītais maksātnespējas process varētu būtiski negatīvi ietekmēt finanšu tirgus, citas sabiedrības, apdrošinājuma ņēmējus, finansēšanas nosacījumus vai ekonomiku plašākā nozīmē, Latvijas Banka ir tiesīga atsevišķām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un grupām piemērot atvieglotas prasības attiecībā uz preventīvā darbības atjaunošanas plāna, grupas preventīvā darbības atjaunošanas plāna, noregulējuma plāna vai grupas noregulējuma plāna saturu un aktualizēšanas biežumu, pirmo plānu izstrādes datumu, no sabiedrībām saistībā ar šiem plāniem pieprasāmās informācijas saturu un detalizācijas pakāpi, kā arī attiecībā uz noregulējamības novērtējuma vai grupas noregulējamības novērtējuma detalizācijas pakāpi.
(2)
Latvijas Banka nosaka atbilstības kritērijus atviegloto prasību piemērošanai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un grupām attiecībā uz preventīvajiem darbības atjaunošanas plāniem un noregulējuma plāniem.
(3)
Latvijas Banka katru gadu sniedz EAAP iestādei šādu informāciju:
1)
to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu skaitu, uz kurām attiecas preventīvā darbības atjaunošanas plānošana un noregulējuma plānošana;
2)
to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu skaitu, kurām Latvijas Banka ir piemērojusi šā pantā pirmajā daļā minētās atvieglotās prasības;
3)
kvantitatīvu informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto kritēriju piemērošanu;
4)
to atviegloto prasību aprakstus, kuras piemērotas, pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, salīdzinājumā ar situāciju, ja atvieglotās prasības netiktu piemērotas, kā arī kvantitatīvo informāciju par kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu apmēru, kas izteikts kā procentuāla daļa no Latvijas vai attiecīgā gadījumā visu grupu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu kopējā apmēra.
IInodaļaPreventīvie darbības atjaunošanas plāni
5.
pants.
(1)
Ikviena apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas neietilpst grupā, kurai piemēro šā likuma 7. pantā noteiktās prasības, un kas atbilst šā panta trešajai un piektajai daļai, izstrādā un aktualizē preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Plānā ietver pasākumus, kuri jāveic apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībai, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās.
(2)
Preventīvā darbības atjaunošanas plāna izstrādi, aktualizēšanu un īstenošanu uzskata par pārvaldības sistēmas pamatelementiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 53. panta izpratnē.
(3)
Latvijas Banka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro preventīvās darbības atjaunošanas plānošanas prasības, ņemot vērā šo sabiedrību lielumu, komercdarbības modeli, riska profilu, savstarpējās saistības ar citām regulētām komercsabiedrībām, aizstājamību, to nozīmi valsts ekonomikā un pārrobežu darbību, jo īpaši nozīmīgu pārrobežu darbību. Latvijas Banka nodrošina, ka tiek ievērotas šādas prasības:
1)
dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kurām piemēro preventīvās darbības atjaunošanas plānošanas prasības, īpatsvars pēc bruto tehnisko rezervju apmēra starp visām dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav mazāks par 60 procentiem;
2)
nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kurām piemēro preventīvās darbības atjaunošanas plānošanas prasības, īpatsvars pēc bruto parakstīto prēmiju apmēra starp visām nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav mazāks par 60 procentiem.
(4)
Latvijas Banka, veicot šā panta trešajā daļā minēto aprēķinu, var ņemt vērā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrības, kas ietilpst grupā, kurai galējā mātes sabiedrība izstrādā un aktualizē grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu.
(5)
Jebkurai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kurai izstrādā noregulējuma plānu, piemēro preventīvas darbības atjaunošanas plānošanas prasības. Mazām un nesarežģītām sabiedrībām nepiemēro preventīvas darbības atjaunošanas plānošanas prasības, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka pieprasa tās ievērot, ja uzskata, ka šīs sabiedrības rada īpašu risku valsts vai reģionālā līmenī.
(6)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē preventīvo darbības atjaunošanas plānu vismaz reizi divos gados vai nekavējoties šādos gadījumos:
1)
pēc tādām izmaiņām attiecīgās sabiedrības juridiskajā struktūrā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finansiālajā stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt preventīvo darbības atjaunošanas plānu vai radīt nepieciešamību izdarīt būtiskus grozījumus preventīvajā darbības atjaunošanas plānā;
2)
ja ir paredzamas tādas izmaiņas sabiedrības finansiālajā stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt preventīvā darbības atjaunošanas plāna efektivitāti vai radīt nepieciešamību to pārskatīt.
(7)
Preventīvo darbības atjaunošanas plānu izstrādā, neparedzot tajā valsts atbalsta saņemšanu.
(8)
Preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver:
1)
plāna galveno elementu kopsavilkumu, tajā skaitā būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar pēdējo iesniegto plānu;
2)
sabiedrības vai grupas aprakstu, tajā skaitā kopsavilkumu par visām būtiskajām izmaiņām kopš pēdējā plāna iesniegšanas;
3)
rādītāju sistēmu atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajam;
4)
aprakstu, kā preventīvais darbības atjaunošanas plāns izstrādāts, kā tas tiks aktualizēts un īstenots;
5)
korektīvus pasākumus;
6)
komunikācijas stratēģiju;
7)
ja sabiedrībai pēdējo 10 gadu laikā konstatēta Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās maksātspējas kapitāla prasības neizpilde un tā Latvijas Bankai ir iesniegusi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 141. panta otrajā daļā minēto atveseļošanas plānu izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram, – šo atveseļošanas plānu un novērtējumu par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu sabiedrības atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.
(9)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība novērtē preventīvā darbības atjaunošanas plāna ticamību un īstenojamību, jo īpaši šā panta desmitajā daļā minēto rādītāju sistēmu un korektīvos pasākumus, pamatojoties uz smaga makroekonomiskā un finanšu stresa scenārijiem, kas atbilst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības specifiskajiem apstākļiem, tajā skaitā šādiem scenārijiem:
1)
sistēmiskas nozīmes notikumi;
2)
idiosinkrātiskas nozīmes notikumi, kas var būtiski ietekmēt aktīvu un saistību profilu;
3)
sistēmiskas nozīmes notikumu un idiosinkrātiskas nozīmes notikumu kombinācija.
(10)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju sistēmu, kas norāda, kad nepieciešams apsvērt korektīvo pasākumu veikšanu vai kad tie veicami. Šie rādītāji var ietvert kritērijus, kas attiecas uz kapitālu, likviditāti, aktīvu kvalitāti, rentabilitāti, tirgus apstākļiem, makroekonomiskajiem apstākļiem un operacionālās darbības notikumiem. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ievēro, ka:
1)
kapitāla rādītāji ietver vismaz rādītāju, kas ļauj konstatēt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma XV nodaļā noteiktās maksātspējas kapitāla prasības neizpildi;
2)
ja sabiedrība konstatē Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās maksātspējas kapitāla prasības neizpildi, tā veic atbilstošu korektīvo pasākumu saskaņā ar preventīvo darbības atjaunošanas plānu;
3)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina preventīvajā darbības atjaunošanas plānā iekļauto rādītāju regulāru pārraudzību un preventīvajā darbības atjaunošanas plānā – minēto rādītāju pārraudzības kārtību.
(11)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura pieņem lēmumu īstenot tās preventīvajā darbības atjaunošanas plānā noteikto korektīvo pasākumu vai pieņem lēmumu neīstenot korektīvo pasākumu, kaut arī ir sasniegts šā panta desmitajā daļā minētais rādītājs, nekavējoties informē Latvijas Banku par tās lēmumu.
(12)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padome izvērtē un apstiprina preventīvo darbības atjaunošanas plānu pirms tā iesniegšanas Latvijas Bankai.
(13)
Latvijas Banka nosaka prasības finanšu stresa scenārijiem, ko izmanto preventīvajā darbības atjaunošanas plānošanā.
(14)
Latvijas Banka nosaka prasības preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietveramajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, kā arī šā plāna iesniegšanas kārtību.
6.
pants.
(1)
Latvijas Banka deviņu mēnešu laikā izskata apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iesniegto preventīvo darbības atjaunošanas plānu un novērtē tā atbilstību šā likuma 5. panta prasībām un to, vai:
1)
plānā paredzēto pasākumu īstenošana ļaus saprātīgā termiņā saglabāt vai atjaunot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības dzīvotspēju un finansiālo stāvokli;
2)
plānu un tajā paredzētos risinājumus var ātri un efektīvi īstenot finanšu stresa situācijās;
3)
plāns un tajā paredzētie risinājumi ļaus novērst būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu sistēmu, tajā skaitā tad, ja citām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu vienlaikus jāīsteno preventīvie darbības atjaunošanas plāni.
(2)
Latvijas Banka, izskatot preventīvo darbības atjaunošanas plānu, var tajā identificēt darbības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noregulējamību.
(3)
Ja Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic nozīmīgu pārrobežu darbību, Latvijas Banka kā mītnes valsts uzraudzības iestāde pēc uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes pieprasījuma iesniedz tai attiecīgo preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Ja Latvijas Banka kā mītnes valsts uzraudzības iestāde ir saņēmusi uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes ieteikumus saistībā ar preventīvajā darbības atjaunošanas plānā identificētām darbībām, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, tautsaimniecību vai finanšu stabilitāti uzņēmējā valstī, Latvijas Banka sniedz uzņēmējas valsts uzraudzības iestādei pamatotu atbildi par to, vai tā ievēros vai neievēros šos ieteikumus.
(4)
Ja dalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic nozīmīgu pārrobežu darbību Latvijas Republikā, Latvijas Banka kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde ir tiesīga pieprasīt mītnes valsts uzraudzības iestādei iesniegt attiecīgo preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Ja Latvijas Banka kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde, izskatot tai iesniegto preventīvo darbības atjaunošanas plānu, identificē tajā darbības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, tautsaimniecību vai finanšu stabilitāti Latvijas Republikā, Latvijas Banka ir tiesīga sniegt attiecīgos ieteikumus mītnes valsts uzraudzības iestādei. Ja mītnes valsts uzraudzības iestāde pienācīgi neņem vērā Latvijas Bankas kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes ieteikumus, Latvijas Banka ir tiesīga vērsties EAAP iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/79/EK (turpmāk – Regula Nr. 1094/2010), 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(5)
Ja, izvērtējot preventīvo darbības atjaunošanas plānu, Latvijas Banka konstatē tajā būtiskus trūkumus vai šķēršļus šā plāna īstenošanai, par izvērtējumu tā informē attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību un pieprasa tai divu mēnešu laikā iesniegt pārskatītu plānu, kurā aprakstīts, kā konstatētie trūkumi vai šķēršļi tiek novērsti. Pēc attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma Latvijas Banka var pagarināt minēto termiņu par vienu mēnesi. Pirms pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai atkārtoti iesniegt preventīvo darbības atjaunošanas plānu, Latvija Banka nodrošina tai iespēju izteikt viedokli par šo prasību.
(6)
Ja Latvijas Banka uzskata, ka netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā novērtējumā norādītie konstatētie trūkumi un šķēršļi, tā var pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic plānā konkrētas izmaiņas.
(7)
Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neiesniedz precizētu preventīvo darbības atjaunošanas plānu vai ja Latvijas Banka secina, ka ar precizēto preventīvo darbības atjaunošanas plānu netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā novērtējumā norādītie trūkumi vai šķēršļi un ka trūkumus vai šķēršļus nav iespējams pienācīgi novērst, sniedzot norādījumu veikt plānā konkrētas izmaiņas, Latvijas Banka pieprasa, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība saprātīgā termiņā identificē izmaiņas savā komercdarbībā, lai novērstu preventīvā darbības atjaunošanas plāna trūkumus vai šķēršļus tā īstenošanai.
(8)
Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neidentificē šā panta septītajā daļā minētās izmaiņas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā vai ja Latvijas Banka secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu konstatētos trūkumus vai šķēršļus, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu uzdot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai veikt pasākumus, ko Latvijas Banka uzskata par nepieciešamiem un samērīgiem, ņemot vērā trūkumu un šķēršļu būtiskumu un šo pasākumu ietekmi uz šīs sabiedrības komercdarbību. Latvijas Banka pieņemto lēmumu rakstveidā paziņo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.
7.
pants.
(1)
Grupas galējā mātes sabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikā, izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Grupas preventīvais darbības atjaunošanas plāns ietver preventīvo darbības atjaunošanas plānu visai galējās mātes sabiedrības grupai. Grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā nosaka korektīvos pasākumus, kuru īstenošanu var pieprasīt grupas galējās mātes sabiedrības, kas reģistrēta Latvijas Republikā, līmenī un katras atsevišķās tās meitas sabiedrības līmenī, lai atjaunotu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās.
(2)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, šā panta pirmajā daļā noteiktās preventīvās darbības atjaunošanas plānošanas prasības piemēro, pamatojoties uz šā likuma 5. panta trešo un piekto daļu.
(3)
Grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir panākt grupas vai jebkuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ietilpst šīs grupas sastāvā, darbības nostabilizēšanos, ja grupa vai jebkura apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ietilpst grupā, ir nonākusi finanšu stresa situācijā, lai novērstu krīzes cēloņus un atjaunotu grupas vai attiecīgās sabiedrības finansiālā stāvokļa stabilitāti, vienlaikus ņemot vērā citu grupas vienību finansiālo stāvokli. Grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver mehānismus to pasākumu koordinēšanas un saskaņotības nodrošināšanai, kuri veicami grupas līmenī un grupas vienību līmenī.
(4)
Grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu un plānu, ko izstrādā atsevišķai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrībai, izstrādā, ievērojot šā likuma 5. panta septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktās prasības, un aktualizē saskaņā ar šā likuma 5. panta sestajā daļā noteiktajām prasībām. Attiecībā uz plānā iekļauto rādītāju pārraudzību piemēro šā likuma 5. panta desmitajā daļā noteiktās prasības.
(5)
Grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi korektīvo pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tajā skaitā atsevišķu plānā aptverto vienību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītēji pašu kapitāla nodošanai vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros.
(6)
Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai atsevišķa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība izstrādā un iesniedz preventīvos darbības atjaunošanas plānus, ja nav grupas preventīvā darbības atjaunošanas plāna.
(7)
Ja Latvijas Banka novērtē, ka vienība nav pietiekami ņemta vērā grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā, ņemot vērā šīs grupas vienības nozīmīgumu Latvijas Republikā un pienākumus, kas attiecas uz salīdzināmām sabiedrībām Latvijas Republikā, tā, sagatavojot atzinumu, ir tiesīga pieprasīt grupas uzraudzības iestādei, lai galējā mātes sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kura vada grupu, iesniedz precizētu grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu, ņemot vērā Latvijas Bankas norādītos apsvērumus.
(8)
Ja ir iesniegts šā panta septītajā daļā minētais precizētais grupas preventīvais darbības atjaunošanas plāns un Latvijas Banka novērtē, ka grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā nav pietiekami ņemti vērā tās norādītie apsvērumi, tā ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā Latvijas Republikā reģistrētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība individuāli izstrādā un iesniedz preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Šādā gadījumā Latvijas Banka sniedz grupas uzraudzības iestādei atzinumu par šo novērtējumu un par nepieciešamību izstrādāt un iesniegt individuālu preventīvo darbības atjaunošanas plānu.
(9)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, ievērojot šā likuma 73. pantā noteiktās informācijas apmaiņas un neizpaušanas (konfidencialitātes) prasības, nosūta grupas preventīvos darbības atjaunošanas plānus:
1)
EAAP iestādei;
2)
attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kas ir uzraugu kolēģijas locekles vai piedalās uzraugu kolēģijā;
3)
meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm;
4)
ja grupa ir finanšu konglomerāts vai finanšu konglomerāta daļa, – attiecīgajai noregulējuma iestādei Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentajai iestādei Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
(10)
Tās vienības padome, kas izstrādā grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu saskaņā ar šā panta pirmo daļu vai preventīvo darbības atjaunošanas plānu saskaņā ar šā panta sesto vai astoto daļu, novērtē un apstiprina attiecīgo plānu pirms tā iesniegšanas Latvijas Bankai.
(11)
Eiropas Savienības meitas sabiedrība, izstrādājot preventīvo darbības atjaunošanas plānu, var ņemt vērā jebkādus grupas plānus attiecībā uz preventīvo darbības atjaunošanu, ko izstrādājusi ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai attiecīgajā gadījumā ārvalsts mātes sabiedrība, kuras meitas sabiedrības tā ir.
8.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, kopīgi apspriežoties ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kas ir uzraugu kolēģijas locekles vai piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijā, izskata grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu un novērtē tā atbilstību šā likuma 7. panta prasībām. Šo novērtējumu veic, ievērojot šā likuma 6. pantā un šajā pantā noteikto procedūru un šā likuma 6. panta pirmajā daļā minēto termiņu, kā arī ņemot vērā korektīvo pasākumu iespējamo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību un finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.
(2)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, atbilstoši šā likuma 74. pantam cenšas uzraudzības iestāžu kolēģijā panākt saskaņoto lēmumu par:
1)
grupas preventīvā darbības atjaunošanas plāna pārskatīšanu un izvērtējumu;
2)
to, vai saskaņā ar šā likuma 7. panta sesto vai astoto daļu jāizstrādā preventīvais darbības atjaunošanas plāns individuāli apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras ietilpst grupā;
3)
šā likuma 6. panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minēto pasākumu piemērošanu.
IIInodaļaNoregulējuma plāni
9.
pants.
(1)
Latvijas Banka izstrādā noregulējuma plānu katrai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura atbilst šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem kritērijiem un kura neietilpst grupā, uz kuru attiecas noregulējuma plānošana. Noregulējuma plānā ietver noregulējuma darbības, kuras Latvijas Banka var veikt, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem.
(2)
Latvijas Banka izstrādā noregulējuma plānu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras atbilst šādiem kritērijiem:
1)
pastāv lielāka iespējamība, ka, salīdzinot ar citām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtību gadījumā noregulējuma darbība būtu sabiedrības interesēs;
2)
Latvijas Banka uzskata, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic kritiski svarīgu funkciju.
(3)
Veicot novērtējumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības atbilstību šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, Latvijas Banka ņem vērā vismaz nepieciešamību sasniegt noregulējuma mērķus un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības lielumu, komercdarbības modeli, riska profilu, savstarpējās saistības ar citām regulētām komercsabiedrībām, aizstājamību un pārrobežu darbību.
(4)
Latvijas Banka, izstrādājot noregulējuma plānus, ievēro šādas prasības:
1)
to dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kurām izstrādā noregulējuma plānus, bruto tehnisko rezervju kopējais apmērs veido vismaz 40 procentus no visu dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību bruto tehnisko rezervju kopējā apmēra;
2)
to nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kurām izstrādā noregulējuma plānus, bruto parakstīto prēmiju kopējais apmērs veido vismaz 40 procentus no visu nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību bruto parakstīto prēmiju kopējā apmēra.
(5)
Mazām un nesarežģītām sabiedrībām nepiemēro noregulējuma plānošanas prasības, izņemot gadījumus, ja Latvijas Banka uzskata, ka šī sabiedrība rada īpašu risku valsts vai reģionālajā līmenī.
(6)
Ja Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic nozīmīgu pārrobežu darbību, Latvijas Banka kā mītnes valsts noregulējuma iestāde pēc uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes vai noregulējuma iestādes pieprasījuma iesniedz tai noregulējuma plāna projektu. Latvijas Banka kā mītnes valsts noregulējuma iestāde, saņēmusi no uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes vai noregulējuma iestādes ieteikumus par tās identificētām darbībām noregulējuma plāna projektā, kas var nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, tautsaimniecību vai finanšu stabilitāti uzņēmējā valstī, sniedz atbildi, vai tā ievēros vai neievēros šos ieteikumus.
(7)
Ja dalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic nozīmīgu pārrobežu darbību Latvijas Republikā, Latvijas Bankai kā uzņēmējas valsts noregulējuma iestādei ir tiesības pieprasīt mītnes valsts noregulējuma iestādei attiecīgā noregulējuma plāna projektu. Latvijas Bankai kā uzņēmējas valsts noregulējuma iestādei ir tiesības izvērtēt noregulējuma plāna projektu, lai tajā identificētu darbības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, tautsaimniecību vai finanšu stabilitāti Latvijas Republikā, un par minētajiem jautājumiem sniegt ieteikumus mītnes valsts noregulējuma iestādei.
(8)
Ja mītnes valsts noregulējuma iestāde pienācīgi neņem vērā Latvijas Bankas ieteikumus, Latvijas Banka var vērsties ar šo jautājumu pie EAAP iestādes saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
10.
pants.
(1)
Nosakot noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas iespējas, Latvijas Banka noregulējuma plānā paredz vairākus noregulējuma scenārijus, tajā skaitā scenāriju, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtības ir specifiskas šai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, un scenāriju, kurā finanšu grūtības iestājas plašākas finanšu nestabilitātes vai sistēmas mēroga notikumu laikā.
(2)
Noregulējuma plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalstu. Noregulējuma plānā ņem vērā iespēju noregulējuma finansēšanai izmantot Apdrošināto aizsardzības fondu.
(3)
Noregulējuma plānu pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē vismaz reizi divos gados un nekavējoties šādos gadījumos:
1)
pēc tādām izmaiņām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finansiālajā stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt noregulējuma plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā nepieciešamas izmaiņas;
2)
ja ir paredzamas tādas izmaiņas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālajā stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt noregulējuma plāna efektivitāti vai radīt nepieciešamību pārskatīt noregulējuma plānu.
(4)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties informē Latvijas Banku par jebkādiem notikumiem, kuru dēļ nepieciešams pārskatīt vai aktualizēt noregulējuma plānu.
(5)
Noregulējuma plānā paredz iespējas noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma tiesību īstenošanai attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību. Noregulējuma plānā, ja tas ir lietderīgi un iespējams, norāda kvantitatīvu informāciju un iekļauj:
1)
plāna galveno elementu kopsavilkumu;
2)
kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas skārušas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību kopš pēdējās ar noregulējumu saistītās informācijas iesniegšanas Latvijas Bankai;
3)
iespējas juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgas funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām nepieciešamajā apmērā, lai nodrošinātu to nepārtrauktību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtību gadījumā;
4)
aktīvus, kurus kvalificē kā nodrošinājumu;
5)
visu būtisko plāna aspektu paredzamo izpildes termiņu;
6)
noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu, tajā skaitā maksātnespējas procesa uzsākšanas iespējamības un ticamības novērtējumu;
7)
aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai pārvarētu vai novērstu noregulējamības šķēršļus, kuri konstatēti noregulējamības novērtējumā;
8)
skaidrojumu par noregulējuma finansēšanas iespējām, neizmantojot valsts atbalstu un ņemot vērā iespēju noregulējuma finansēšanai izmantot Apdrošināto aizsardzības fondu;
9)
detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot dažādos noregulējuma scenārijos, un to izpildes grafikus;
10)
aprakstu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kritiskām savstarpējām saistībām ar citām vienībām;
11)
analīzi par plāna ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbiniekiem, tajā skaitā jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar darbiniekiem noregulējuma gaitā;
12)
plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;
13)
aprakstu par pasākumiem un sistēmām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;
14)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības viedokli par noregulējuma plānu, ja tāds saņemts.
(6)
Latvijas Banka sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai informāciju par šā panta piektās daļas 1. punktā minēto kopsavilkumu.
(7)
Latvijas Banka nekavējoties nosūta noregulējuma plānu un jebkādus grozījumus iesaistītajām citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm.
11.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, izstrādā grupas noregulējuma plānu katrai grupai, uz kuru atbilstoši šā likuma 9. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajam novērtējumam attiecas noregulējuma plānošana.
(2)
Grupas noregulējuma plānā iekļauj:
1)
šā likuma 10. panta piektajā daļā minēto informāciju;
2)
noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katru noregulējamo grupas vienību, kam būs nepieciešami pasākumi kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktības nodrošināšanai;
3)
iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam un izvērtējumu par to, kā saskaņoti varētu piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības;
4)
informāciju par sadarbību un koordināciju ar attiecīgajām ārvalsts iestādēm, kas ir atbildīgas par tādu funkciju veikšanu, kuras ir pielīdzināmas noregulējuma iestādes funkcijām, ko Latvijas Banka veic, ievērojot šo likumu (turpmāk – ārvalstu noregulējuma iestādes), ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības, kā arī par šīs sadarbības un koordinācijas ietekmi uz noregulējumu dalībvalstīs;
5)
informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, tajā skaitā konkrētu funkciju vai darbības jomu juridisku un ekonomisku nodalīšanu, ņemot vērā grupas iekšējās savstarpējās saistības;
6)
informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem, kas neparedz valsts atbalsta vai tā ekvivalentu izmantošanu dalībvalstīs, kā arī par finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem, ņemot vērā iespējamo Apdrošināto aizsardzības fonda, citu dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmu vai noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošanu noregulējuma finansēšanai.
(3)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, nekavējoties nosūta grupas noregulējuma plānu un tā grozījumus iesaistītajām citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm un, ja grupa ir finanšu konglomerāts vai tā daļa, – attiecīgajai noregulējuma iestādei Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentajai iestādei Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
(4)
Latvijas Banka ir tiesīga izstrādāt individuālu noregulējuma plānu grupā ietilpstošai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrībai, kā arī Latvijas Republikā reģistrētai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, ja netiek izstrādāts grupas noregulējuma plāns.
(5)
Izstrādājot noregulējuma plānu Eiropas Savienības meitas sabiedrībai, Latvijas Banka var ņemt vērā noregulējuma stratēģiju, kuru īsteno ārvalsts noregulējuma iestāde, un šīs stratēģijas iespējamās sekas, ja Latvijas Banka uzskata, ka šāda noregulējuma stratēģija ir ticama un īstenojama un neapdraud noregulējuma mērķus.
12.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ir tiesīga pieprasīt galējai mātes sabiedrībai visu grupas noregulējuma plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz galējo mātes sabiedrību un, ciktāl nepieciešams, uz katru grupas vienību.
(2)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ievērojot šajā likumā noteiktās informācijas apmaiņas un neizpaušanas (konfidencialitātes) prasības, nosūta šā panta pirmajā daļā minēto informāciju:
1)
EAAP iestādei;
2)
noregulējuma iestādēm, kas ir noregulējuma kolēģijas locekles;
3)
uzraudzības iestādēm, kas ir uzraugu kolēģijas locekles vai piedalās uzraugu kolēģijā.
(3)
Latvijas Banka, konsultējoties ar šā panta otrās daļas 3. punktā minētajām uzraudzības iestādēm, kopīgi ar šā panta otrās daļas 2. punktā minētajām noregulējuma iestādēm izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Latvijas Banka ir tiesīga, ievērojot šā likuma 88. pantā minētās informācijas apmaiņas un neizpaušanas (konfidencialitātes) prasības, iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, ja grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai nozīmīga filiāle ir reģistrēta attiecīgās ārvalsts teritorijā.
(4)
Grupas noregulējuma plānus pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē vismaz reizi divos gados un nekavējoties šādos gadījumos:
1)
pēc tādām izmaiņām grupas vai jebkuras grupas vienības juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finansiālajā stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt noregulējuma plānu vai kuru dēļ noregulējuma plānā būtu nepieciešamas izmaiņas;
2)
ja ir paredzamas tādas izmaiņas grupas vai jebkuras grupas vienības finansiālajā stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt noregulējuma plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā būtu nepieciešamas izmaiņas.
(5)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, grupas noregulējuma plānu pieņem, pamatojoties uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību noregulējuma iestāžu šā likuma 74. pantā minētajā kārtībā pieņemto saskaņoto lēmumu.
(6)
Ja Latvijas Banka ir iesaistītā noregulējuma iestāde, tā kopā ar grupas līmeņa noregulējuma iestādi un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu un piedalās šā panta piektajā daļā minētā saskaņotā lēmuma pieņemšanā.
13.
pants.
(1)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai galējai mātes sabiedrībai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma ir pienākums sadarboties noregulējuma plāna vai grupas noregulējuma plāna izstrādē un sniegt visu attiecīgā plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības izmantot uzraudzības nolūkam iesniegto informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, noregulējumam. Latvijas Banka nepieprasa informāciju, ja tāda jau ir Latvijas Bankas rīcībā.
IVnodaļaNoregulējamības novērtējums
14.
pants.
(1)
Latvijas Banka novērtē, kādā mērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kura neietilpst grupā, ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu un ņemot vērā iespēju noregulējuma finansēšanai izmantot Apdrošināto aizsardzības fondu.
(2)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzskata par noregulējamu, ja ir iespējams un ticams, ka var uzsākt šīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesu vai noregulēt to, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības.
(3)
Ja Latvijas Banka secina, ka noregulējuma darbības veikšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, jo maksātnespējas procesa ierosināšana neļautu sasniegt noregulējuma mērķus tādā pašā mērā, tā secīgi īsteno šādas darbības:
1)
izvēlas noregulējuma mērķu sasniegšanai piemērotas noregulējuma darbības, ņemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības struktūru un komercdarbības modeli;
2)
novērtē, vai izvēlēto noregulējuma darbību ir iespējams efektīvi īstenot saprātīgā termiņā, un identificē iespējamos šķēršļus tās īstenošanai;
3)
novērtē izvēlētās noregulējuma darbības īstenojamību, ņemot vērā noregulējuma iespējamo ietekmi uz Latvijas Republikas, citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu vai tautsaimniecību, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto kolektīvo interešu aizsardzību un mērķi nodrošināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktību.
(4)
Noregulējamības novērtējumu Latvijas Banka veic vienlaikus ar noregulējuma plāna izstrādi un aktualizēšanu. Veicot noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka pārbauda vismaz šādus noregulējamības elementus:
1)
komercdarbības nepārtrauktība;
2)
piekļuve finanšu tirgus infrastruktūrām;
3)
kritiski svarīgu funkciju un galveno darbības jomu nodalāmība;
4)
zaudējumu segšanas un rekapitalizācijas spēja;
5)
likviditāte un finansēšanas avoti noregulējumā;
6)
vadības informācijas sistēmas un datu pieejamība;
7)
komunikācijas plāni;
8)
ar noregulējumu saistītu procesu iekļaušana pārvaldības sistēmā;
9)
noregulējuma darbības īstenojamība un iespējamā ietekme uz tautsaimniecību, finansiālo stabilitāti, apdrošinājuma ņēmējiem, kreditoriem, darījuma partneriem un darbiniekiem.
(5)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma ir pienākums sniegt visu noregulējamības novērtējumam nepieciešamo informāciju.
15.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, konsultējoties ar meitas sabiedrību uzraudzības iestādēm, novērtē, kādā mērā grupu ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu un ņemot vērā iespēju noregulējuma finansēšanai izmantot Apdrošināto aizsardzības fondu vai citu dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmas vai noregulējuma finansēšanas mehānismus.
(2)
Grupu uzskata par noregulējamu, ja ir iespējams un ticams, ka var uzsākt grupas vienību maksātnespējas procesu vai noregulēt šo grupu, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības attiecībā uz grupas vienībām, ja šīs vienības var viegli un laikus nodalīt.
(3)
Grupas noregulējamības novērtējumu izskata noregulējuma kolēģijas.
(4)
Ja Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde secina, ka noregulējuma darbības veikšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, jo maksātnespējas procesa uzsākšana neļautu sasniegt noregulējuma mērķus tādā pašā mērā, tā secīgi īsteno šādas darbības:
1)
izvēlas noregulējuma mērķu sasniegšanai piemērotas noregulējuma darbības, ņemot vērā grupas struktūru un komercdarbības modeli;
2)
novērtē, vai izvēlēto noregulējuma darbību ir iespējams efektīvi īstenot saprātīgā termiņā, un identificē iespējamos šķēršļus tās īstenošanai;
3)
novērtē izvēlētās noregulējuma darbības īstenojamību, ņemot vērā noregulējuma iespējamo ietekmi uz Latvijas Republikas, citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu vai tautsaimniecību, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto kolektīvo interešu aizsardzību un mērķi nodrošināt grupas kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktību.
(5)
Grupas noregulējamības novērtējumu Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde veic vienlaikus ar grupas noregulējuma plāna izstrādi un aktualizēšanu, ievērojot šā likuma 74. pantā minēto saskaņotā lēmuma pieņemšanas kārtību. Veicot grupas noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka pārbauda vismaz šā likuma 14. panta ceturtajā daļā minētos noregulējamības elementus.
16.
pants.
Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, jebkurai grupas vienībai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma ir pienākums sniegt visu noregulējamības novērtējumam nepieciešamo informāciju.
17.
pants.
(1)
Ja, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noregulējamībai, Latvijas Banka to rakstveidā paziņo attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.
(2)
Pēc paziņojuma par konstatētajiem šķēršļiem noregulējamībai nosūtīšanas noregulējuma plāna vai grupas noregulējuma plāna izstrādi, kā arī saskaņotā lēmuma pieņemšanu saskaņā ar šā likuma 74. pantu aptur līdz brīdim, kad Latvijas Banka ir apstiprinājusi šā panta trešajā daļā minētos pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu īstenot vienu vai vairākus šā panta ceturtajā daļā noteiktos alternatīvos pasākumus.
(3)
Četru mēnešu laikā no dienas, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par konstatētajiem būtiskajiem noregulējamības šķēršļiem, tā informē Latvijas Banku par veicamajiem pasākumiem paziņojumā norādīto būtisko šķēršļu novēršanai, norādot konkrētus un pamatotus pasākumu izpildes termiņus un ņemot vērā būtisko noregulējuma šķēršļu iemeslus.
(4)
Latvijas Banka novērtē šā panta trešajā daļā minēto pasākumu efektivitāti. Ja Latvijas Banka konstatē, ka ar šā panta trešajā daļā minētajiem pasākumiem nav iespējams efektīvi samazināt vai novērst būtiskos noregulējamības šķēršļus, tā nosaka vienu vai vairākus šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētos alternatīvos pasākumus. Nosakot alternatīvos pasākumus, Latvijas Banka ņem vērā šo pasākumu ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības komercdarbību, stabilitāti un spēju dot ieguldījumu ekonomikā, norāda, kāpēc noregulējamības šķēršļus nav iespējams novērst ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noteiktajiem pasākumiem, kā arī pamato alternatīvo pasākumu samērīgumu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība viena mēneša laikā pēc tam, kad tā ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par alternatīvu pasākumu piemērošanu, iesniedz Latvijas Bankai plānu alternatīvo pasākumu īstenošanai.
18.
pants.
(1)
Latvijas Banka, izpildot šā likuma 17. panta ceturtajā daļā noteikto, ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, savukārt šīs daļas 9. punktā minētajā gadījumā – arī mātes sabiedrība veic vienu vai vairākus šādus alternatīvos pasākumus noregulējamības šķēršļu novēršanai:
1)
pārskata grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskata to neesību, vai sagatavo pakalpojumu līgumus ar grupas vienībām vai trešajām pusēm, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju izpildi;
2)
ierobežo tās riska darījumu maksimālo apmēru;
3)
iesniedz Latvijas Bankai papildu informāciju noregulējuma mērķiem;
4)
atsavina konkrētus aktīvus vai pārstrukturē saistības;
5)
ierobežo vai izbeidz konkrētas esošās un plānotās darbības;
6)
ierobežo vai pārtrauc jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;
7)
maina pārapdrošināšanas stratēģiju;
8)
veic izmaiņas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai jebkuras citas grupas vienības, kas tieši vai netieši ir tās kontrolē, juridiskajā vai operacionālajā struktūrā, lai nodrošinātu, ka kritiski svarīgas funkcijas var juridiski un organizatoriski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;
9)
dibina dalībvalsts mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai galējo mātes sabiedrību, kas ir Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;
10)
ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, – pieprasa, lai attiecīgā daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un, ja nepieciešams, sekmētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noregulējumu un novērstu to, ka noregulējuma instrumentu piemērošana un noregulējuma tiesību īstenošana negatīvi ietekmē to grupas daļu, kura nav tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.
(2)
Pirms šā panta pirmajā daļā minēto alternatīvo pasākumu īstenošanas Latvijas Banka pienācīgi izvērtē to iespējamo ietekmi uz konkrētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības komercdarbības stabilitāti un iekšējo tirgu.
19.
pants.
(1)
Grupas noregulējamības novērtējumu noregulējuma kolēģijā veic Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, konsultējoties ar uzraugu kolēģiju, lai pieņemtu saskaņoto lēmumu atbilstoši šā likuma 74. pantam par šā likuma 17. panta ceturtajā daļā noteikto alternatīvo pasākumu piemērošanu visām attiecīgajām grupas vienībām.
(2)
Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde sadarbībā ar EAAP iestādi atbilstoši Regulas Nr. 1094/2010 25. panta 1. punktam sagatavo un iesniedz ziņojumu Latvijas Republikā reģistrētai galējai mātes sabiedrībai un meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras to nodod savā kontrolē esošajām meitas sabiedrībām. Ziņojumu sagatavo pēc apspriešanās ar uzraudzības iestādēm un tajā iekļauj informāciju par būtiskiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību īstenošanai attiecībā uz grupu, kā arī ieteikumus par samērīgiem un mērķtiecīgiem pasākumiem, kurus Latvijas Banka uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi uz grupas komercdarbības modeli.
(3)
Četru mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas dienas Latvijas Republikā reģistrēta galējā mātes sabiedrība var iesniegt savus apsvērumus Latvijas Bankai un ierosināt iespējamos pasākumus ziņojumā norādīto šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Latvijas Banka novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst būtiskos šķēršļus.
(4)
Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde paziņo noregulējuma kolēģijas locekļiem un noregulējuma kolēģijas dalībniekiem, kuru dalība kolēģijā ierobežota ar informācijas apmaiņu, par visiem Latvijas Republikā reģistrētas galējās mātes sabiedrības ierosinātajiem iespējamiem pasākumiem šā panta otrajā daļā minētajā Latvijas Bankas ziņojumā norādīto šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai.
(5)
Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar uzraudzības iestādēm noregulējuma kolēģijā atbilstoši šā likuma 74. pantam pieņem saskaņoto lēmumu par:
1)
būtisku šķēršļu konstatēšanu;
2)
izvērtējumu par Latvijas Republikā reģistrētas galējās mātes sabiedrības ierosinātajiem iespējamiem pasākumiem šā panta otrajā daļā minētajā Latvijas Bankas ziņojumā norādīto šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai, ja tādi ir saņemti;
3)
noregulējuma iestāžu pieprasītajiem pasākumiem šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.
(6)
Ja Latvijas Banka ir iesaistītā noregulējuma iestāde, Latvijas Banka kopā ar grupas līmeņa noregulējuma iestādi un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm veic grupas noregulējamības novērtējumu un piedalās šā panta piektajā daļā minētā saskaņotā lēmuma pieņemšanā.
VnodaļaNoregulējuma mērķi un nosacījumi
20.
pants.
(1)
Latvijas Banka attiecībā uz noregulējamo sabiedrību piemēro tos noregulējuma instrumentus un īsteno tās noregulējuma tiesības, kas vislabāk sasniedz šādus noregulējuma mērķus:
1)
aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto kolektīvās intereses;
2)
saglabāt finanšu tirgus stabilitāti, tajā skaitā novēršot negatīvās ietekmes izplatīšanos, un uzturēt tirgus disciplīnu;
3)
garantēt kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktību, izmantojot pieejas, kas vislabāk nodrošina apdrošināšanas līgumu nepārtrauktu darbību;
4)
ciktāl iespējams, noregulējuma finansēšanai izmantot Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus un tādējādi aizsargāt valsts līdzekļus, mazinot nepieciešamību izmantot valsts atbalstu.
(2)
Latvijas Banka, ciktāl iespējams, rīkojas tā, lai samazinātu noregulējuma izmaksas, bet nesamazinātu aktīvu vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.
(3)
Visi noregulējuma mērķi ir vienlīdz nozīmīgi. Izvēloties un piemērojot noregulējuma darbības, Latvijas Banka noregulējuma mērķus līdzsvaro atbilstoši katra konkrētā gadījuma būtībai un apstākļiem.
21.
pants.
(1)
Latvijas Banka veic noregulējuma darbību attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi noregulējuma nosacījumi:
1)
Latvijas Banka konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;
2)
nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, vai Latvijas Bankas darbība, tajā skaitā uzraudzības pasākumi vai administratīvie pasākumi, saprātīgā termiņā novērstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtības;
3)
noregulējuma darbība ir nepieciešama sabiedrības interesēs.
(2)
Latvijas Banka noregulējuma darbību veic saskaņoti ar uzraudzības pasākumiem vai administratīvajiem pasākumiem tā, lai netiktu traucēta noregulējuma mērķu sasniegšana.
(3)
Latvijas Bankai noregulējuma darbības veikšanai un tam, lai konstatētu, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ir tiesības izmantot Latvijas Bankai iesniegto uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.
(4)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir vai, iespējams, būs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, ja tā atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:
1)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neizpilda vai, iespējams, neizpildīs minimālā kapitāla prasību, un nav pamatotu iespēju atjaunot minimālā kapitāla prasības izpildi;
2)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences nosacījumus vai būtiski pārkāpj tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai ir paredzams, ka tā tuvākajā laikā varētu tās būtiski pārkāpt, un būtu pamats pieņemt lēmumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences anulēšanu;
3)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvi ir mazāki par tās saistībām, vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvi tuvākajā laikā var būt mazāki par tās saistībām;
4)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nespēj noteiktā termiņā segt savas saistības, tajā skaitā nespēj izpildīt no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības, vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tuvākajā laikā nespēs noteiktā termiņā segt savas saistības;
5)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir nepieciešams valsts atbalsts.
(5)
Noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja tā ir nepieciešama, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus, ir samērīga ar šiem mērķiem un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesa ierosināšana un, ja piemērojams, apdrošināšanas atlīdzību izmaksu veikšana no Apdrošināto aizsardzības fonda neļautu tādā pašā mērā sasniegt noregulējuma mērķus.
22.
pants.
(1)
Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, ja uz šo juridisko personu attiecināmi šā likuma 21. panta pirmajā daļā minētie noregulējuma nosacījumi.
(2)
Ja daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības pastarpinātajai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai ir tieša vai netieša līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrībā, grupas noregulējumu veic attiecībā uz pastarpināto apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, nevis uz daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību.
(3)
Ja pārvaldītājsabiedrība neatbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, Latvijas Banka ir tiesīga veikt noregulējuma darbību attiecībā uz minēto pārvaldītājsabiedrību, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
1)
viena vai vairākas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrības atbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem;
2)
vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrību aktīvi un saistības ir tādas, ka šo meitas sabiedrību iespējamās finanšu grūtības apdraud citas grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai visu grupu, vai attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas regulē maksātnespēju, paredz, ka grupas ir uzskatāmas par kopumu;
3)
noregulējuma darbība attiecībā uz pārvaldītājsabiedrību ir nepieciešama apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrības noregulējumam vai visas grupas noregulējumam.
23.
pants.
(1)
Latvijas Banka, izvērtējusi visu tās rīcībā esošo informāciju, pieņem lēmumu, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība atbilst šā likuma 21. panta pirmajā daļā vai 22. panta trešajā daļā minētajiem noregulējuma nosacījumiem un vai tai var piemērot noregulējuma darbību.
(2)
Lēmumā par noregulējuma darbības piemērošanu (turpmāk – noregulējuma lēmums) iekļauj lēmuma pamatojumu. Ja tiek pieņemts lēmums veikt noregulējuma darbību, lēmumā iekļauj arī informāciju par noregulējuma darbību un attiecīgā gadījumā apsvērumus par likvidāciju, maksātnespējas procesa ierosināšanu vai citiem noregulējuma pasākumiem, ievērojot noregulējuma instrumentu piemērošanas principus.
(3)
Ja Latvijas Banka ir konstatējusi, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šā likuma 21. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, bet neatbilst šā likuma 21. panta pirmās daļas 3. punktā minētajam noregulējuma nosacījumam, tā var pieņemt lēmumu uzsākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesu, šo lēmumu attiecīgi pamatojot.
(4)
Lēmumā par krīzes vadības pasākumu piemērošanu, ja nepieciešams, iekļauj arī faktu ekonomisko novērtējumu.
24.
pants.
(1)
Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, Latvijas Banka ievēro šādus noregulējuma principus:
1)
zaudējumus vispirms sedz noregulējamās sabiedrības akcionāri un personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;
2)
pēc akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, zaudējumus sedz noregulējamās sabiedrības kreditori saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtu, izņemot gadījumus, kad šajā likumā ir noteikts citādi;
3)
tiek iecelta jauna noregulējamās sabiedrības augstākā līmeņa vadība, valde un padome, izņemot gadījumus, kad to pilnīga vai daļēja saglabāšana ir nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai;
4)
noregulējamās sabiedrības augstākā līmeņa vadība, valde un padome sniedz nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai;
5)
pret vienas un tās pašas kārtas kreditoriem ievēro vienlīdzīgu attieksmi, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus;
6)
saskaņā ar šā likuma 62., 63. un 64. pantā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem akcionāri, personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditori necieš lielākus zaudējumus par tiem, kas viņiem būtu radušies, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai tiktu ierosināts maksātnespējas process;
7)
noregulējuma darbību veic saskaņā ar šā likuma IX nodaļā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem.
(2)
Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ietilpst grupas sastāvā, Latvijas Banka piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma tiesības, ievērojot valsts atbalsta normatīvo regulējumu, lai samazinātu:
1)
ietekmi uz citām grupas vienībām un uz grupu kopumā;
2)
nelabvēlīgo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību un finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un dalībvalstīs.
(3)
Uz vienību, kurai piemēro noregulējuma instrumentus, attiecas Darba likuma 119. pantā minētās prasības.
(4)
Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, Latvijas Banka informē darbinieku pārstāvjus un konsultējas ar tiem.
VInodaļaVērtējums
25.
pants.
(1)
Latvijas Banka veic noregulējuma darbību, balstoties uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības aktīvu, saistību, tiesību un pienākumu patiesu un objektīvu vērtējumu.
(2)
Pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības noregulējuma procedūras uzsākšanas Latvijas Banka nodrošina pirmā vērtējuma veikšanu, lai noteiktu, vai ir izpildīti šā likuma 21. panta pirmajā daļā vai 22. panta trešajā daļā minētie noregulējuma nosacījumi.
(3)
Ja Latvijas Banka uzsāk apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības noregulējuma procedūru, tā nodrošina otrā vērtējuma veikšanu. Otrā vērtējuma veikšanā nepieciešams izpildīt šādas darbības:
1)
iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par piemērotu noregulējuma darbību;
2)
nodrošināt, lai noregulējuma instrumentu piemērošanas brīdī tiek pilnībā atzīti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības aktīvu vērtības zaudējumi;
3)
iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai vērtības samazināšanas apmēru;
4)
iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par nenodrošināto saistību, tajā skaitā parāda instrumentu, norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;
5)
piemērojot pagaidu sabiedrības instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par nododamiem aktīviem, saistībām, tiesībām, pienākumiem vai īpašumtiesību instrumentiem un lēmumu par to, kādu atlīdzību paredzēts izmaksāt noregulējamai sabiedrībai, akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;
6)
piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pircējam, kas ir trešā persona, nododamiem aktīviem, saistībām, tiesībām, pienākumiem vai īpašumtiesību instrumentiem, kā arī iegūt informāciju par šā likuma 37. pantā minēto civiltiesiskā kārtībā noslēgtu tiesisku darījumu saturu.
26.
pants.
(1)
Neskarot valsts atbalsta normatīvo regulējumu, vērtējumu veic, ievērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. pantā minētās prasības, un vērtējumā neparedz valsts atbalstu. Attiecīgā gadījumā vērtējumu var pielāgot, lai atspoguļotu to, ka netiek ievērots darbības turpināšanas princips, un lai atspoguļotu īpašos apstākļus, kas saistīti ar noregulējuma instrumentu izmantošanu.
(2)
Šā likuma 25. panta otrajā un trešajā daļā minētais vērtējums ir neatņemama sastāvdaļa Latvijas Bankas lēmumam par noregulējuma instrumenta piemērošanu vai noregulējuma tiesību īstenošanu.
27.
pants.
(1)
Vērtējumu veic no Latvijas Bankas, citām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kas iesaistītas noregulējuma procesā, un no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības neatkarīgs vērtētājs (turpmāk – vērtētājs). Ja vērtētājs nevar sagatavot minēto vērtējumu, to sagatavo Latvijas Banka.
(2)
Vērtējumu uzskata par galīgu, ja to ir veicis vērtētājs un ja ir ievērotas visas šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības.
(3)
Galīgo vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kuras turētāja ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība:
1)
aktualizētu finanšu pārskatu un atjaunotu visu aktīvu, tehnisko rezervju un citu saistību ekonomisko novērtējumu;
2)
ziņojumu par maksātspēju un finansiālo stāvokli, tajā skaitā aktuārās funkcijas ziņojumu;
3)
jebkādu papildu informāciju par aktīvu, tehnisko rezervju un citu saistību tirgus un uzskaites vērtībām.
(4)
Galīgajā vērtējumā norāda kreditoru prasījumu sadalījumu kārtās atbilstoši to prioritātei, kas noteikta Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, un novērtē, kādus nosacījumus varētu piemērot katrai akcionāru, to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoru kārtai, ja tiktu ierosināts maksātnespējas process. Šajā daļā minētais novērtējums neattiecas uz vērtējumu, kuru sagatavo saskaņā ar šā likuma 63. pantu.
28.
pants.
(1)
Latvijas Bankas vai vērtētāja sagatavoto vērtējumu, ja nav iespējams nodrošināt neatkarīgā vērtējuma atbilstību šā likuma 27. panta otrajā daļā minētajām galīgā vērtējuma prasībām, uzskata par provizorisku. Provizoriskajā vērtējumā iekļauj rezervi papildu zaudējumiem, to attiecīgi pamatojot.
(2)
Ja Latvijas Banka veic noregulējuma darbību, pamatojoties uz provizorisku vērtējumu, tā nodrošina, ka galīgo vērtēšanu veic, tiklīdz tas ir iespējams.
(3)
Galīgā vērtējuma sagatavošanas mērķi ir:
1)
nodrošināt, lai noregulējamās sabiedrības grāmatvedības uzskaites dokumentos tiek pilnībā atzīti visi zaudējumi;
2)
iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par šā panta ceturtajā daļā minētās atlīdzības vērtības palielināšanu.
(4)
Ja galīgajā vērtējumā konstatēts, ka noregulējamās sabiedrības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā provizoriskajā vērtējumā noteiktā neto aktīvu vērtības aplēse, Latvijas Banka ir tiesīga:
1)
palielināt skarto kreditoru norakstīto vai pārstrukturēto prasījumu vērtību;
2)
uzdot pagaidu sabiedrībai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamai sabiedrībai vai akcionāriem un tām personām, kurām pieder akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti, par nodotajiem aktīviem, tiesībām, saistībām un pienākumiem.
VIInodaļaNoregulējuma instrumenti
29.
pants.
(1)
Ja Latvijas Bankas lēmums par noregulējuma instrumenta piemērošanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai rada zaudējumus kreditoriem, jo īpaši apdrošinājuma ņēmējiem, vai paredz kreditoru prasījumu pārstrukturēšanu vai konvertēšanu, Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības uz attiecīgajiem kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām pirms viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanas vai vienlaikus ar tiem.
(2)
Visus ieņēmumus, kas saskaņā ar šā likuma 30. panta ceturto daļu gūti pēc visu tādu pamatotu izdevumu atgūšanas, kuri pienācīgi radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu izmantošanu vai noregulējuma tiesību īstenošanu jebkura noregulējuma instrumenta piemērošanas rezultātā, vispirms izmaksā kā kompensāciju noregulējamās sabiedrības apdrošinājuma ņēmējiem un citiem kreditoriem, ciktāl to prasījumi ir norakstīti bez pilnīgas kompensācijas.
(3)
Atbilstīgo saistību konvertāciju kapitāla instrumentos apdrošināšanas atlīdzības prasībām var piemērot tikai tad, ja Latvijas Banka pamato, ka noregulējuma mērķus nevar sasniegt, piemērojot citus noregulējuma instrumentus, vai ka apdrošināšanas atlīdzības prasību konvertācija nodrošinātu labāku apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību nekā jebkura cita noregulējuma instrumenta piemērošana un apdrošinājuma ņēmēju apdrošināšanas atlīdzības prasību norakstīšana.
30.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai, kas atbilst noregulējuma piemērošanas nosacījumiem, piemērot vienu vai vairākus šādus noregulējuma instrumentus:
1)
atlikušo saistību izpildes instrumentu;
2)
uzņēmuma pārdošanas instrumentu;
3)
pagaidu sabiedrības instrumentu;
4)
aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu;
5)
norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu.
(2)
Latvijas Banka var piemērot noregulējuma instrumentus atsevišķi vai jebkādā kombinācijā, izņemot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, kuru var piemērot tikai kopā ar kādu citu noregulējuma instrumentu.
(3)
Ja uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu sabiedrības instrumentu izmanto, lai nodotu tikai daļu no noregulējamās sabiedrības aktīviem, tiesībām vai saistībām, un piemēro tikai un vienīgi šos instrumentus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai, kuras aktīvi, tiesības vai saistības ir nodoti, ierosina maksātnespējas procesu. Maksātnespējas procesu īsteno saprātīgā termiņā, lai sasniegtu noregulējuma mērķus vai atbilstību noregulējuma principiem vai nodrošinātu operacionālo pakalpojumu sniegšanu vai atbalsta sniegšanu saņēmējam atbilstoši šā likuma 52. pantam.
(4)
Latvijas Banka ir tiesīga saņemt atlīdzinājumu no Apdrošināto aizsardzības fonda par visiem saprātīgajiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma tiesību īstenošanu vienā vai vairākos šādos veidos:
1)
kā atskaitījumu no atlīdzinājuma, ko saņēmējs ir samaksājis noregulējamai sabiedrībai, tās akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;
2)
prioritāra kreditora statusā – no noregulējamās sabiedrības;
3)
prioritāra kreditora statusā – no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot tādas pagaidu sabiedrības, aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību, kurai tiek piemērots atlikušo saistību izpildes instruments.
(5)
Uz noregulējamās sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu citai sabiedrībai, piemērojot noregulējuma instrumentu vai īstenojot noregulējuma tiesības, nav attiecināmas maksātnespējas procesu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās kreditoru tiesības apstrīdēt pieņemtos lēmumus, kas aizskar kreditoru intereses.
(6)
Ja noregulējamā sabiedrība ir savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība un tās juridiskās formas dēļ neviens no noregulējuma instrumentiem nav piemērojams, Latvijas Banka šādām sabiedrībām piemēro līdzvērtīgus instrumentus.
31.
pants.
(1)
Latvijas Banka piemēro noregulējamai sabiedrībai atlikušo saistību izpildes instrumentu, lai izbeigtu tās darbību un aizliegtu noslēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus.
(2)
Ja Latvijas Banka ir anulējusi noregulējamās sabiedrības, kurai piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, šāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pēc minētā instrumenta piemērošanas nekavējoties un pastāvīgi izpilda minimālo kapitāla prasību.
(3)
Latvijas Banka turpina noregulējamās sabiedrības, kurai ir anulēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licence un kurai ir piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, uzraudzību atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktajam, līdz minētās sabiedrības darbība tiek izbeigta atbilstoši šā panta septītajai daļai.
(4)
Noregulējamā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai tiek piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, nodrošina pietiekamu pienācīgi apmācītu un kompetentu darbinieku skaitu, lai izpildītu atlikušās saistības līdz likvidācijai.
(5)
Latvijas Banka, lai novērtētu un saglabātu noregulējamās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vērtību un tirgspēju, ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai informāciju par naudas plūsmām, izmaksām un izdevumiem, plānotajām izmaiņām aktīvu sastāvā un noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem un ne retāk kā reizi ceturksnī – aktuārās funkcijas novērtējumu par tehniskajām rezervēm un uzkrājumiem.
(6)
Piemērojot atlikušo saistību izpildes instrumentu, Latvijas Banka drīkst ierobežot vai aizliegt jebkādas ar pašu kapitālu un pašu kapitāla instrumentiem saistītu atlīdzību izmaksas, tajā skaitā dividenžu izmaksas, kā arī jebkādus mainīgā atalgojuma un diskrecionāro pensiju pabalstu maksājumus.
(7)
Latvijas Banka pieņem lēmumu par noregulējamās sabiedrības, kurai tiek piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, likvidāciju, ja iestājas jebkurš no turpmāk minētajiem gadījumiem:
1)
visi vai praktiski visi noregulējamās sabiedrības aktīvi, tiesības vai saistības ir pārdotas trešajai personai;
2)
noregulējamās sabiedrības aktīvi ir pilnībā likvidēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.
(8)
Latvijas Banka pieņem lēmumu noregulējamai sabiedrībai, kurai piemēro atlikušo saistību izpildes instrumentu, piemērot citu noregulējuma instrumentu vai uzsākt sabiedrības maksātnespējas procesu, ja:
1)
noregulējamās sabiedrības neto aktīvu vērtība ir kļuvusi negatīva;
2)
noregulējamā sabiedrība neizpilda minimālo kapitāla prasību.
32.
pants.
(1)
Latvijas Banka var piemērot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, uzņēmuma pārdošanas instrumentu un pagaidu sabiedrības instrumentu bez noregulējamās sabiedrības akcionāru, to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai trešās personas, kas nav pircējs vai pagaidu sabiedrība, piekrišanas un neievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību.
(2)
Jebkuru pircēja vai pagaidu sabiedrības atlīdzību izmaksā:
1)
akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, ja noregulējamās sabiedrības emitētās akcijas vai citi tās emitēti īpašumtiesību instrumenti ir pārvesti no minēto akciju vai instrumentu turētājiem pircējam vai pagaidu sabiedrībai;
2)
noregulējamai sabiedrībai, ja daži vai visi noregulējamās sabiedrības aktīvi vai saistības ir pārvesti pircējam vai pagaidu sabiedrībai.
(3)
Atlīdzība, ko aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība izmaksā par tiešā veidā no noregulējamās sabiedrības iegūtajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, pienākas noregulējamai sabiedrībai. Atlīdzību var izmaksāt aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības emitētu parāda vērtspapīru veidā.
(4)
Aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu nodošanai, ko veic, piemērojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu sabiedrības instrumentu, piemēro šā likuma IX nodaļā minētos aizsardzības pasākumus.
(5)
Piemērojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, uzņēmuma pārdošanas instrumentu un pagaidu sabiedrības instrumentu, Latvijas Banka nodošanas tiesības var īstenot vairākas reizes, lai papildus nodotu noregulējamās sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības, ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.
(6)
Pircējs vai pagaidu sabiedrība saglabā tiesības piedalīties noregulējamās sabiedrības maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmās un izmantot piekļuvi regulētam tirgum, Apdrošināto aizsardzības fondam un citu dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmām, ja pircējs vai pagaidu sabiedrība atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās.
(7)
Ja pircējs vai pagaidu sabiedrība neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā šā panta sestajā daļā minētajā sistēmā, Latvijas Banka ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pircējs vai pagaidu sabiedrība var izmantot noregulējamās sabiedrības tiesības dalībai attiecīgajā sistēmā un piekļuvei tai. Latvijas Banka pēc pircēja vai pagaidu sabiedrības pieprasījuma minēto periodu var pagarināt.
(8)
Piekļuve šā panta sestajā daļā minētajām sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam vai pagaidu sabiedrībai nav kredītreitingu aģentūras piešķirta reitinga vai nepieciešamais reitinga līmenis.
(9)
Noregulējamās sabiedrības akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoriem vai citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas, piemērojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, uzņēmuma pārdošanas instrumentu un pagaidu sabiedrības instrumentu, nav nekādu tiesību vai prasījumu uz:
1)
nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītām tiesībām;
2)
pagaidu sabiedrības vai aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības augstākā līmeņa vadību, valdi vai padomi vai ar tiem saistītām tiesībām.
33.
pants.
(1)
Neskarot valsts atbalsta normatīvo regulējumu, Latvijas Banka, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pārdodot pagaidu sabiedrību vai tās aktīvus, tiesības vai saistības, ievēro šādas prasības:
1)
akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana ir iespējami pārredzama un nerada maldinošu priekšstatu;
2)
nepastāv interešu konflikti vai netaisnīgas priekšrocības iespējamam pircējam, kā arī pret iespējamo pircēju nav nepamatoti labvēlīga vai diskriminējoša attieksme;
3)
ņem vērā nepieciešamību ātri veikt noregulējumu;
4)
tiecas panākt augstāku pārdošanas cenu par attiecīgajām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām.
(2)
Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus un saistības var tirgot atsevišķi.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minētās prasības neliedz Latvijas Bankai izteikt piedāvājumus iespējamiem pircējiem.
(4)
Tādas ar noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības pārdošanas darījumu saistītās informācijas publiskošanu, kuru noregulējamai sabiedrībai vai pagaidu sabiedrībai ir pienākums atklāt sabiedrībai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK, 17. panta 1. punktu, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu.
(5)
Latvijas Banka var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, ja tā konstatē, ka šo prasību ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu.
34.
pants.
(1)
Latvijas Banka, piemērojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, ir tiesīga nodot vienai vai vairākām aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībām noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības.
(2)
Aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība ir juridiskā persona, kas atbilst šādām prasībām:
1)
tā pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un atrodas Latvijas Bankas kontrolē;
2)
tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību vai pagaidu sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības.
(3)
Aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība pārvalda tai nodotos aktīvus, lai palielinātu to vērtību aktīvu pārdošanas vai likvidācijas gadījumā.
(4)
Latvijas Banka apstiprina aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības dibināšanas dokumentus, darbības stratēģiju un riska profilu, kā arī padomes un valdes sastāvu, padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus.
35.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības nodot noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības aktīvus, tiesības vai saistības vienai vai vairākām aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībām tikai tad, ja tiek piemēroti citi noregulējuma instrumenti un izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1)
aktīvu, tiesību vai saistību pārdošana maksātnespējas gadījumā varētu nelabvēlīgi ietekmēt viena vai vairāku finanšu tirgu stabilitāti;
2)
nodošana ir nepieciešama, lai veicinātu atlikušo saistību izpildes instrumenta piemērošanu vai nodrošinātu noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības pienācīgu darbību;
3)
nodošana ir nepieciešama, lai maksimāli palielinātu ieņēmumus no noregulējamās sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību pārdošanas.
(2)
Piemērojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, Latvijas Banka atbilstoši šajā likumā noteiktajiem vērtēšanas principiem un valsts atbalsta normatīvajam regulējumam nosaka atlīdzību, par kādu aktīvus, tiesības un saistības nodod aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībai. Atlīdzība var atbilst šo aktīvu un saistību nominālvērtībai vai būt zemāka par to.
(3)
Ja ir piemērots pagaidu sabiedrības instruments, aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība pēc tā piemērošanas var no pagaidu sabiedrības pārņemt aktīvus, tiesības vai saistības.
(4)
Latvijas Banka var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai papildus nodotu noregulējamās sabiedrības aktīvus, tiesības vai saistības vai nodotu tos atpakaļ noregulējamai sabiedrībai, jebkurā no šādiem gadījumiem:
1)
iespēja nodot atpakaļ bija paredzēta, veicot sākotnējo nodošanu;
2)
ir nodoti tādi aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, saskaņā ar kuru ir īstenota nodošana, vai kuri neatbilst nodošanas nosacījumiem.
(5)
Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos nodošanu atpakaļ var veikt jebkurā laikā, ievērojot attiecīgā instrumenta piemērošanas nosacījumus. Noregulējamai sabiedrībai ir pienākums pieņemt atpakaļ nodotās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības.
36.
pants.
Aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībai nav saistību vai atbildības pret noregulējamās sabiedrības akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem. Aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības augstākā līmeņa vadība, valde un padome nav atbildīga pret šādiem akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās sabiedrības akcionāru, personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.
37.
pants.
(1)
Latvijas Banka, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, ir tiesīga nodot pircējam, kas nav pagaidu sabiedrība, noregulējamās sabiedrības emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības.
(2)
Uzņēmuma pārdošanas instrumentu piemēro, pamatojoties uz civiltiesiskā kārtībā noslēgtu tiesisku darījumu, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu un valsts atbalsta normatīvo regulējumu.
(3)
Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas Latvijas Banka, ja to pamato lietas apstākļi, ir tiesīga ar pircēja piekrišanu tam nodotos noregulējamās sabiedrības aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai sabiedrībai vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus nodot atpakaļ to sākotnējiem akcionāriem vai personām, kurām piederēja citi īpašumtiesību instrumenti. Noregulējamai sabiedrībai un minētajām personām ir pienākums tos pieņemt.
(4)
Akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības nodod pircējam, ja nodošanas brīdī pircējs ir saņēmis atbilstošu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, lai veiktu darbības un sniegtu pakalpojumus, ko tas pārņem no noregulējamās sabiedrības. Latvijas Banka nodrošina pircēja Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktā iesnieguma par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanu laicīgu izvērtēšanu.
(5)
Ja, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nodošanas rezultātā tiktu iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, Latvijas Banka nodrošina ieguvēja Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktā paziņojuma par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu laicīgu izvērtēšanu, lai neaizkavētu uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanu un neradītu šķēršļus attiecīgo noregulējuma mērķu sasniegšanai.
(6)
Ja Latvijas Banka nodošanas dienā nav pabeigusi izvērtēt šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, piemēro šādus noteikumus:
1)
šādu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nodošana ieguvējam rada tūlītēju juridisku spēku;
2)
paziņojuma izskatīšanas periodā vai šīs daļas 6. punktā noteiktajā atsavināšanas periodā tiek apturētas ieguvēja balsstiesības attiecībā uz šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, un tās var izmantot tikai Latvijas Banka. Latvijas Bankai nav pienākuma šādas balsstiesības izmantot, un tā nav atbildīga par to izmantošanu vai neizmantošanu;
3)
paziņojuma izskatīšanas periodā vai šīs daļas 6. punktā minētajā atsavināšanas periodā attiecībā uz šādu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pāreju nepiemēro sankcijas un administratīvos pasākumus par būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem;
4)
pēc novērtējuma pabeigšanas Latvijas Banka nekavējoties rakstiski to paziņo ieguvējam, vai apstiprina šādu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nodošanu pircējam;
5)
ja Latvijas Banka izsniedz atļauju ieguvējam iegūt būtisku līdzdalību noregulējamā sabiedrībā, no atļaujas saņemšanas dienas ieguvējs iegūst balsstiesības attiecībā uz tam piederošām noregulējamās sabiedrības akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām;
6)
ja Latvijas Banka aizliedz ieguvējam iegūt būtisku līdzdalību noregulējamā sabiedrībā, Latvijas Bankai saglabājas balsstiesības un Latvijas Banka ir tiesīga ieguvējam uzlikt par pienākumu tās noteiktajā laikposmā, ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus, atsavināt tam piederošās noregulējamās sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
7)
ja ieguvējs šīs daļas 6. punktā minētajā laikposmā nav atsavinājis šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, Latvijas Banka ir tiesīga pircējam piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā paredzēto būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem.
(7)
Pircējs ir uzskatāms par noregulējamās sabiedrības turpinājumu un var turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras noregulējamā sabiedrība īstenoja attiecībā uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām Latvijas Republikā un dalībvalstīs, kurās noregulējamai sabiedrībai bija tiesības sniegt pakalpojumus.
38.
pants.
(1)
Latvijas Banka, piemērojot pagaidu sabiedrības instrumentu, var pārvest pagaidu sabiedrībai vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai visus vai daļu no vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību aktīviem, tiesībām vai saistībām.
(2)
Pagaidu sabiedrība ir juridiskā persona, kas atbilst šādām prasībām:
1)
tā pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, un tā atrodas Latvijas Bankas kontrolē;
2)
tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību akcijas, kā arī citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, lai sasniegtu noregulējuma mērķus un pārdotu noregulējamo sabiedrību.
(3)
Piemērojot pagaidu sabiedrības instrumentu, Latvijas Banka nodrošina, ka pagaidu sabiedrībai nodoto saistību kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamās sabiedrības vai citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.
(4)
Pēc pagaidu sabiedrības instrumenta piemērošanas Latvijas Banka, ja to pamato lietas apstākļi, var pagaidu sabiedrībai nodotās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus jebkurā laikā nodot atpakaļ to sākotnējiem akcionāriem vai personām, kurām piederēja citi īpašumtiesību instrumenti, kā arī pagaidu sabiedrībai nodotos aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai sabiedrībai jebkurā no šādiem gadījumiem:
1)
nodošana atpakaļ bija paredzēta, veicot sākotnējo nodošanu;
2)
ir nodotas tādas akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, saskaņā ar kuru īstenota nodošana, vai kuri neatbilst nodošanas nosacījumiem.
(5)
Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos nodošanu atpakaļ var veikt jebkurā laikā, ievērojot attiecīgā instrumenta piemērošanas nosacījumus. Personām un noregulējamai sabiedrībai ir pienākums pieņemt atpakaļ nodotās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības.
(6)
Latvijas Banka pagaidu sabiedrībai nodotās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības var nodot trešajai personai.
(7)
Pagaidu sabiedrība ir uzskatāma par noregulējamās sabiedrības turpinājumu un var turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras noregulējamā sabiedrība īstenoja attiecībā uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām.
(8)
Pagaidu sabiedrībai nav saistību vai atbildības pret noregulējamās sabiedrības akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem. Pagaidu sabiedrības augstākā līmeņa vadība, valde un padome nav atbildīga pret šādiem akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās sabiedrības akcionāru, personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.
39.
pants.
(1)
Latvijas Banka apstiprina pagaidu sabiedrības dibināšanas dokumentus, darbības stratēģiju un riska profilu, kā arī padomes un valdes sastāvu, padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus.
(2)
Akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības nodod pagaidu sabiedrībai, ja nodošanas brīdī pagaidu sabiedrība ir saņēmusi atbilstošu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, lai veiktu darbības un sniegtu pakalpojumus, ko tā pārņem no noregulējamās sabiedrības. Pagaidu sabiedrība ievēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās prasības, un tās darbību uzrauga Latvijas Banka.
(3)
Latvijas Banka var noteikt pagaidu sabiedrībai darbības ierobežojumus, lai nodrošinātu pagaidu sabiedrības darbības atbilstību valsts atbalsta normatīvajam regulējumam.
(4)
Ja tas nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, Latvijas Banka uz periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, var atbrīvot pagaidu sabiedrību no atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas.
(5)
Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar konkurences noteikumus regulējošiem normatīvajiem aktiem vai tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, pagaidu sabiedrības vadība vada pagaidu sabiedrību, lai sasniegtu noregulējuma mērķus un, tiklīdz ir atbilstoši tirgus apstākļi, pārdotu noregulējamo sabiedrību vai nodotos aktīvus, tiesības vai saistības vienam vai vairākiem privātā sektora pircējiem.
40.
pants.
(1)
Latvijas Banka pieņem lēmumu par pagaidu sabiedrības statusa zaudēšanu vienā no šādiem gadījumiem:
1)
pagaidu sabiedrība apvienojas ar citu sabiedrību;
2)
pagaidu sabiedrība neatbilst tai noteiktajām prasībām;
3)
visi vai praktiski visi pagaidu sabiedrības aktīvi, tiesības vai saistības ir pārdotas trešajai personai;
4)
pagaidu sabiedrības aktīvi ir pilnībā realizēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.
(2)
Ieņēmumus, kas gūti pagaidu sabiedrības darbības izbeigšanas rezultātā, izmaksā pagaidu sabiedrības akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.
41.
pants.
(1)
Latvijas Banka norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu noregulējuma mērķu sasniegšanai var piemērot:
1)
lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību tādā apmērā, kāds ir pietiekams, lai piemērotu atlikušo saistību izpildes instrumentu un saglabātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, kas izsniegta saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu;
2)
lai konvertētu pašu kapitālā vai samazinātu to prasījumu, tajā skaitā apdrošināšanas atlīdzības prasību, vai parāda instrumentu pamatsummu, kas nodota pagaidu sabiedrībai vai nodota, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu.
(2)
Latvijas Banka, piemērojot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu apdrošināšanas atlīdzības prasībām, lai efektīvāk sasniegtu noregulējuma mērķus, var mainīt noregulējamās sabiedrības noslēgto apdrošināšanas līgumu noteikumus, ņemot vērā apdrošinājuma ņēmēju kolektīvās intereses.
(3)
Latvijas Banka, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, nosaka kapitāla instrumentu, parāda instrumentu un citu atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas summu, kas nepieciešama, lai sasniegtu šā panta pirmajā daļā minētos mērķus.
(4)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības saistībām un mainīt šo personu juridisko formu.
(5)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu visiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības kapitāla instrumentiem un saistībām, kas nav minētas šā likuma 42. pantā.
42.
pants.
(1)
Norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu nepiemēro šādām saistībām neatkarīgi no tā, vai uz šīm saistībām attiecas citu dalībvalstu vai ārvalstu tiesību akti:
1)
nodrošinātās saistības;
2)
saistības pret kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja šādu saistību sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, izņemot saistības pret vienā grupā ar noregulējamo sabiedrību esošām vienībām;
3)
tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai šo sistēmu dalībniekiem, kuras rodas no dalības šādā sistēmā, kā arī saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu, ja šādu saistību atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;
4)
saistības attiecībā uz darbinieku uzkrāto darba samaksu, pensiju maksājumiem vai citu atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, kuru neregulē darba koplīgums;
5)
saistības pret kreditoriem, ja tās rodas sakarā ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības darbības nepārtrauktības vai apdrošināšanas līgumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai nepieciešamo pamatresursu piegādi vai pamatpakalpojumu sniegšanu;
6)
saistības pret valsts un pašvaldību institūcijām, kas atbildīgas par nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu uzskaiti un kontroli;
7)
saistības attiecībā uz iemaksām Apdrošināto aizsardzības fondā vai citu dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmās;
8)
saistības, kas izriet no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas.
(2)
Latvijas Banka, ja nepieciešams, ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertācijas tiesības attiecībā uz to šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto nodrošināto saistību vai ar garantiju nodrošināto saistību daļu, kas pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai cita nodrošinājuma vērtību.
(3)
Izņēmuma gadījumos, piemērojot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu pilnībā izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertācijas tiesību piemērošanas noteiktas saistības jebkurā no šādiem gadījumiem:
1)
saistības nav iespējams norakstīt vai konvertēt saprātīgā laikposmā;
2)
izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu noregulējamās sabiedrības kritiski svarīgu funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību tādā veidā, kas saglabā noregulējamās sabiedrības spēju turpināt veikt galvenās darbības, sniegt pakalpojumus un veikt darījumus;
3)
izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nepieļautu negatīvas ietekmes izplatīšanos tādā veidā, ka tas radītu nopietnus traucējumus Latvijas Republikas, citas dalībvalsts vai Eiropas Savienības tautsaimniecībā;
4)
norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu šo saistību vērtības samazināšanos, ka zaudējumi, kas būtu jāsedz citiem kreditoriem, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no norakstīšanas vai konvertācijas;
5)
izslēgšana ir nepieciešama un samērīga, lai nodrošinātu, ka trešās personas saņem kompensāciju par miesas bojājumiem un kaitējumu, ko sedz obligātās apdrošināšanas līgumi.
(4)
Latvijas Banka, piemērojot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, nodrošina, ka tajos obligātās apdrošināšanas līgumos, kuru noteikumi tika mainīti saskaņā ar šā likuma 41. panta otro daļu, noteiktie minimālie civiltiesiskās atbildības limiti joprojām atbilst attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
43.
pants.
(1)
Piemērojot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, Latvijas Banka attiecībā uz akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1)
anulē šīm personām piederošās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai nodod tos kreditoriem, kuriem piemēros norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu;
2)
ja atbilstoši vērtētāja veiktajam vērtējumam noregulējamās sabiedrības neto aktīvu vērtība ir pozitīva, maina esošo akcionāru un to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, sastāvu, konvertējot pirmā, otrā vai trešā līmeņa kapitāla instrumentus, kas atbilst nosacījumiem pašu kapitāla posteņa klasificēšanai attiecīgajā līmenī (turpmāk arī – attiecīgie kapitāla instrumenti), noregulējamās sabiedrības emitētos parāda instrumentus vai noregulējamās sabiedrības citas atbilstīgās saistības norakstīšanas vai konvertācijas instrumentam atbilstīgās akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.
(2)
Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto konvertāciju veic, izmantojot konvertācijas koeficientu, kuru piemērojot būtiski samazinās esošo akciju kapitāla un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju īpašumtiesību domājamā daļa.
(3)
Apsverot, kuru no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām veikt, Latvijas Banka ņem vērā:
1)
vērtētāja veikto vērtējumu;
2)
summu, par kādu nepieciešams samazināt pirmā līmeņa kapitāla instrumentus un norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus.
(4)
Ja kapitāla instrumentu un noregulējamās sabiedrības emitētu parāda instrumentu vai citu noregulējamās sabiedrības atbilstīgo saistību konvertācijas rezultātā tiktu iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, Latvijas Banka nodrošina ieguvēja Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktā paziņojuma par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu laicīgu izvērtēšanu, lai neradītu šķēršļus attiecīgo noregulējuma mērķu sasniegšanai.
(5)
Ja Latvijas Banka nav pabeigusi izvērtēt paziņojumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu dienā, kad tiek konvertēti kapitāla instrumenti, šā likuma 37. panta sestajā daļā minētos nosacījumus piemēro jebkurai būtiskai līdzdalībai, ko ieguvējs iegūst vai palielina kapitāla instrumentu konvertācijas rezultātā.
44.
pants.
Ja Latvijas Banka piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu un īsteno šā likuma 49. panta pirmās daļas 8. punktā minētās tiesības, tā dažādām kapitāla instrumentu un saistību kategorijām var piemērot atšķirīgus konvertācijas koeficientus, ņemot vērā vismaz vienu no šādiem principiem:
1)
konvertācijas koeficients nodrošina skartajam kreditoram atbilstošu kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies norakstīšanas vai konvertācijas tiesību īstenošanas rezultātā;
2)
konvertācijas koeficients, ko piemēro prioritārajām saistībām, ir lielāks nekā konvertācijas koeficients, ko piemēro pakārtotajām saistībām.
45.
pants.
(1)
Latvijas Banka piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, lai nodrošinātu šādus rezultātus:
1)
vispirms tiek samazināti pirmā līmeņa kapitāla instrumenti proporcionāli zaudējumiem un to absorbcijas spējas apmērā, un Latvijas Banka attiecībā uz pirmā līmeņa kapitāla instrumentu turētājiem piemēro vismaz vienu šā likuma 43. panta pirmajā daļā minēto darbību;
2)
otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa kapitāla instrumentos, vai arī abus minētos pasākumus īsteno vienlaikus, lai sasniegtu noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;
3)
trešā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa kapitāla instrumentos, vai arī abus minētos pasākumus īsteno vienlaikus, lai sasniegtu noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;
4)
pārējo atbilstīgo saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu, kas maksājama attiecībā uz pārējām atbilstīgajām saistībām saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, noraksta vai konvertē pirmā līmeņa kapitāla instrumentos, vai arī abus minētos pasākumus īsteno vienlaikus, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus.
(2)
Ja Latvijas Banka konstatē, ka, pamatojoties uz provizorisko vērtējumu, veiktā norakstīšana ir lielāka, nekā nepieciešams, salīdzinot ar galīgajā vērtējumā noteikto, tā var piemērot saistību vērtības palielināšanas mehānismu, lai vajadzīgajā apmērā atlīdzinātu kreditoriem un pēc tam akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.
(3)
Pieņemot lēmumu par to, vai saistības norakstāmas vai konvertējamas pamatkapitālā, Latvijas Banka nav tiesīga konvertēt tādu saistību kategoriju, kurai pakārtota saistību kategorija netiek konvertēta pamatkapitālā vai netiek norakstīta.
(4)
Prasījumi, kas izriet no pašu kapitāla posteņiem, maksātnespējas procesa ietvaros tiek apmierināti pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas. Šīs daļas piemērošanas nolūkos, ciktāl kapitāla instrumentu tikai daļēji atzīst par pašu kapitāla posteni, visu instrumentu uzskata par prasījumu, kas izriet no pašu kapitāla posteņa.
(5)
Ja tiek norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta, parāda instrumenta vai citu atbilstīgo saistību pamatsumma, piemēro šādus noteikumus:
1)
samazinājums, kas izriet no norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanas, ir paliekošs, ievērojot jebkādu norakstīšanu saskaņā ar šā panta pirmajā daļā paredzēto atlīdzināšanas mehānismu;
2)
attiecīgā kapitāla instrumenta, parāda instrumenta vai citu atbilstīgo saistību turētājam vairs nav nekādu saistību attiecībā uz norakstīto summu, kas izriet no šāda instrumenta, izņemot jau uzkrātās saistības un saistības par zaudējumu atlīdzināšanu, ja ar tiesas nolēmumu konstatēta norakstīšanas pilnvaru nelikumīga īstenošana;
3)
attiecīgā kapitāla instrumenta, parāda instrumenta vai citu atbilstīgo saistību turētājam kompensāciju izmaksā tikai saskaņā ar šā likuma 44. panta 1. punktu.
(6)
Lai veiktu attiecīgo kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citu atbilstīgo saistību konvertāciju atbilstoši šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktam, Latvijas Banka var pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība emitētu pirmā līmeņa kapitāla instrumentus attiecīgo kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citu atbilstīgo saistību turētājiem.
(7)
Kapitāla instrumentus, parāda instrumentus vai citas atbilstīgās saistības var konvertēt, ja ir ievērotas visas šādas prasības:
1)
pirmā līmeņa kapitāla instrumentus ir emitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība, pārvaldītājsabiedrība vai mātes sabiedrība ar Latvijas Bankas vai attiecīgās noregulējuma iestādes piekrišanu;
2)
pirmā līmeņa kapitāla instrumenti ir emitēti pirms attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu emisijas, kuros ieguldījums pašu kapitālā veikts saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu;
3)
pirmā līmeņa kapitāla instrumentus piešķir un nodod nekavējoties pēc konvertācijas tiesību īstenošanas;
4)
konvertācijas koeficientu, ar kuru nosaka pirmā līmeņa kapitāla instrumentu skaitu, kas piešķirami par katru attiecīgo kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citām atbilstīgajām saistībām, piemēro atbilstoši šā likuma 44. pantā minētajām prasībām.
(8)
Lai nodrošinātu kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citu atbilstīgo saistību konvertāciju pirmā līmeņa kapitāla instrumentos, Latvijas Banka var pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai visu darbības laiku ir spēkā atļauja emitēt attiecīgu pirmā līmeņa kapitāla instrumentu skaitu.
46.
pants.
(1)
Ja Latvijas Banka piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu un īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības, pamatsummas vai neatmaksātās summas konvertācija vai anulēšana stājas spēkā un ir nekavējoties saistoša noregulējamai sabiedrībai, tās kreditoriem, akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanu, tajā skaitā uzdot izdarīt visas nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos reģistros, svītrot akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus no saraksta vai izslēgt tos no tirdzniecības, iekļaut sarakstā vai tirdzniecībā jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, kā arī atkārtoti iekļaut sarakstā vai tirdzniecībā norakstītus parāda instrumentus bez prospekta publicēšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulu Nr. 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK.
(3)
Ja Latvijas Banka, īstenojot šā likuma 49. panta pirmās daļas 7. punktā noteiktās tiesības, līdz nullei samazina saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu, no šīm saistībām izrietošie pienākumi vai prasījumi, kas nav iestājušies brīdī, kad tiek īstenotas minētās tiesības, uzskatāmi par spēkā neesošiem.
(4)
Ja Latvijas Banka, īstenojot šā likuma 49. panta pirmās daļas 7. punktā noteiktās tiesības, saistību pamatsummu vai tās neatmaksāto summu samazina daļēji, saistības izpildāmas samazinātās summas apmērā. Attiecīgo instrumentu vai līgumu, kas radīja sākotnējās saistības, turpina piemērot saistību atlikušajai pamatsummai vai nesamaksātajai summai, un uz to attiecas jebkādas izmaksājamās procentu summas izmaiņas, lai atspoguļotu pamatsummas samazinājumu, kā arī jebkuri turpmākie noteikumu grozījumi, kurus Latvijas Banka ir tiesīga izdarīt, īstenojot šā likuma 49. panta pirmās daļas 12. punktā noteiktās tiesības.
47.
pants.
(1)
Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātajiem instrumentiem, tikai slēdzot atvasināto instrumentu pozīcijas vai pēc to slēgšanas. Latvijas Bankai ir tiesības izbeigt un slēgt visus atvasināto instrumentu līgumus noregulējuma darbības nolūkā. Ja saistības, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, ir izslēgtas no norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar šā likuma 42. panta trešo daļu, Latvijas Bankai nav pienākuma izbeigt vai slēgt attiecīgos atvasināto instrumentu līgumus.
(2)
Ja uz atvasināto instrumentu darījumiem attiecas izslēdzošā ieskaita līgums, Latvijas Banka vai vērtētājs šā likuma 25. pantā minētā vērtējuma ietvaros saskaņā ar savstarpējā ieskaita līguma noteikumiem nosaka no šiem darījumiem izrietošo saistību neto vērtību.
(3)
Latvijas Banka nosaka no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību vērtību saskaņā ar:
1)
atbilstošām metodēm atvasināto instrumentu kategoriju, tajā skaitā darījumu, uz kuriem attiecas izslēdzošā ieskaita līgumi, vērtības noteikšanai;
2)
atbilstošiem principiem, lai konstatētu brīdi, kad nosakāma atvasināto instrumentu pozīcijas vērtība;
3)
atbilstošām metodēm, lai vērtības samazinājumu, ko izraisītu atvasināto instrumentu pozīciju slēgšana un norakstīšana vai konvertācija, salīdzinātu ar to zaudējumu summu, ko norakstīšanas vai konvertācijas gadījumā segtu ar atvasinātajiem instrumentiem.
48.
pants.
(1)
Ja Latvijas Banka piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, tā ir tiesīga apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai noteikt prasību nodrošināt pietiekamu reģistrētā pamatkapitāla vai citu pirmā līmeņa kapitāla instrumentu apmēru, lai attiecīgā vienība varētu emitēt pietiekamu skaitu jaunu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, tādējādi nodrošinot iespēju efektīvi īstenot saistību konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.
(2)
Latvijas Banka, izstrādājot un aktualizējot noregulējuma plānus, izvērtē atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajai prasībai.
(3)
Uz saistību konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos nav attiecināma Komerclikumā noteiktā prasība par pamatkapitāla palielināšanas kārtību un dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
VIIInodaļaNoregulējuma tiesības
49.
pants.
(1)
Latvijas Bankai kā noregulējuma iestādei, piemērojot noregulējuma instrumentus, ir šādas noregulējuma tiesības, kuras tā var īstenot atsevišķi vai jebkādā kombinācijā:
1)
pieprasīt, lai jebkura ar noregulējuma darbību saistīta persona sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka pieņemtu lēmumu par noregulējuma darbību un sagatavotu tās īstenošanu, kā arī precizējumus un papildinājumus noregulējuma plānos sniegtajai informācijai;
2)
pārņemt savā kontrolē noregulējamo sabiedrību un īstenot visas tiesības, kas piešķirtas noregulējamās sabiedrības akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kā arī valdei un padomei;
3)
aizliegt noslēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus, piemērot noregulējamai sabiedrībai atlikušo saistību izpildes instrumentu un pārtraukt tās darbību;
4)
atļaut pagaidu sabiedrībai, kas nodibināta un saņēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, neievērot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās prasības un šā likuma 39. panta ceturtajā daļā minētajā laikposmā noslēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus vai pagarināt esošo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu darbības termiņu;
5)
nodot pircējam vai pagaidu sabiedrībai noregulējamās sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
6)
nodot citai komercsabiedrībai ar tās piekrišanu noregulējamās sabiedrības tiesības, aktīvus vai saistības;
7)
pārstrukturēt noregulējamās sabiedrības apdrošināšanas atlīdzības prasības vai samazināt, tajā skaitā līdz nullei, parāda instrumentu un atbilstīgo saistību, tajā skaitā apdrošināšanas atlīdzības prasību pamatsummu vai nesamaksāto summu;
8)
konvertēt noregulējamās sabiedrības parāda instrumentus un atbilstīgās saistības, tajā skaitā apdrošināšanas atlīdzības prasības, akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībā vai pārvaldītājsabiedrībā, attiecīgajā mātes sabiedrībā vai pagaidu sabiedrībā, kurai tiek nodoti minētās juridiskās personas aktīvi, tiesības vai saistības;
9)
dzēst noregulējamās sabiedrības emitētos parāda instrumentus, izņemot nodrošinātās saistības šajā likumā noteiktajos gadījumos;
10)
samazināt, tajā skaitā līdz nullei, noregulējamās sabiedrības akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nominālo vērtību un dzēst šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
11)
likt noregulējamai sabiedrībai vai attiecīgajai mātes sabiedrībai palielināt pamatkapitālu, tajā skaitā emitēt jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai kapitāla instrumentus, tajā skaitā priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;
12)
grozīt noregulējamās sabiedrības parāda instrumentu un citu atbilstīgo saistību izpildes termiņu, grozīt par uzņemtajām saistībām maksājamo procentu likmi, summu un samaksas kārtību un uz īsu laikposmu apturēt maksājumus;
13)
slēgt un izbeigt finanšu līgumus vai atvasināto instrumentu līgumus;
14)
atcelt vai iecelt jaunus noregulējamās sabiedrības augstākā līmeņa vadības, padomes vai valdes locekļus;
15)
laikus novērtēt būtiskas līdzdalības pircēju, nepiemērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 76. pantā noteiktos termiņus.
(2)
Latvijas Banka izbeidz uzraudzības pasākumus, ja to turpināšana varētu kavēt noregulējuma instrumentu izmantošanu.
(3)
Neskarot šā likuma 70. un 72. pantā minētās paziņošanas prasības, Latvijas Banka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, var neievērot un tai nav saistošas citos normatīvajos aktos noteiktās prasības par nepieciešamību saņemt noregulējamās sabiedrības akcionāru vai to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoru, apdrošinājuma ņēmēju vai trešo personu piekrišanu, kā arī prasība par iepriekšēju trešo personu informēšanu, tajā skaitā informācijas publiskošanu vai iesniegšanu jebkurai citai iestādei.
(4)
Ja noregulējamā sabiedrība ir savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība un tās juridiskās formas dēļ kāda no noregulējuma tiesībām nav piemērojama, Latvijas Banka šādai sabiedrībai piemēro līdzvērtīgas noregulējuma tiesības, bet šādas sabiedrības biedriem, kreditoriem, apdrošinājuma ņēmējiem un līgumslēdzēju pusēm (darījumu partneriem) un citām skartajām personām – šajā likumā paredzētus vai līdzvērtīgus aizsardzības pasākumus.
50.
pants.
(1)
Papildus šā likuma 49. pantā noteiktajām tiesībām Latvijas Bankai ir šādas tiesības:
1)
noteikt, ka nodošanu veic bez jebkādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē nododamos finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības, ievērojot šā likuma 67. pantā noteiktās prasības attiecībā uz nodrošinātajām prasībām;
2)
atcelt tiesības iegādāties papildu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
3)
pieprasīt noregulējamās sabiedrības vērtspapīru izslēgšanu no regulētā tirgus vai to tirdzniecības apturēšanu, kā noteikts Finanšu instrumentu tirgus likumā;
4)
nodrošināt, lai nodoto finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējam ir tādas pašas noregulējamās sabiedrības tiesības un pienākumi, tajā skaitā tiesības vai pienākumi saistībā ar dalību tirgus infrastruktūrā;
5)
pieprasīt, lai noregulējamā sabiedrība un akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējs savstarpēji apmainās ar informāciju un sniedz palīdzību;
6)
atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā sabiedrība ir puse, vai noregulējamās sabiedrības vietā līgumā aizstāt finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmēju kā pusi;
7)
bez pārapdrošināšanas sabiedrības piekrišanas nodot jebkādas pārapdrošināšanas tiesības, kas sedz nodotos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus, ja noregulējuma iestāde pilnībā vai daļēji nodod citai sabiedrībai noregulējamās sabiedrības aktīvus un saistības, kas attiecas uz minētajām pārapdrošināšanas tiesībām.
(2)
Piemērojot šā panta pirmās daļas 1. punktu, jebkādas šajā likumā paredzētās tiesības uz kompensāciju nav uzskatāmas par saistībām vai apgrūtinājumu.
(3)
Latvijas Banka īsteno šā panta pirmajā daļā minētās papildu tiesības, lai nodrošinātu efektīvu noregulējuma darbību vai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus.
(4)
Noregulējuma tiesības īsteno, nodrošinot saņēmējam nodoto noregulējamās sabiedrības noslēgto līgumu, tiesību, saistību un, ja nepieciešams, komercdarbības nepārtrauktību. Saņēmējs stājas noregulējamās sabiedrības vietā jebkurā tiesvedībā.
(5)
Īstenojot šā likuma 56., 57. un 58. pantā minētās tiesības, šā panta pirmās daļas 4. punktā un ceturtajā daļā noteiktais neskar noregulējamās sabiedrības darbinieku tiesības uzteikt darba līgumu un citas pušu tiesības, kas izriet no noregulējamās sabiedrības noslēgtajiem līgumiem.
51.
pants.
(1)
Latvijas Banka, atceļot noregulējamās sabiedrības padomi un valdi, ir tiesīga iecelt vienu vai vairākus īpašos vadītājus, lai veicinātu noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma darbības saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu.
(2)
Latvijas Banka nosaka īpašā vadītāja amata kandidāta, izņemot Latvijas Bankas darbinieku, atlases un piemērotības izvērtēšanas kārtību, kā arī šādai izvērtēšanai nepieciešamo informāciju.
(3)
Īpašajam vadītājam ir visas akcionāru sapulces, valdes un padomes pilnvaras, kuras viņš īsteno Latvijas Bankas kontrolē. Latvijas Banka var ierobežot īpašā vadītāja pilnvaras vai noteikt, ka īpašais vadītājs konkrētas darbības veic tikai ar Latvijas Bankas piekrišanu. Īpašajam vadītājam nav saistoši statūtos vai normatīvajos aktos paredzētie valdes un padomes pienākumi, ciktāl to izpilde ir pretrunā ar īpašā vadītāja pienākumu izpildi.
(4)
Latvijas Banka informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu publicē savā tīmekļvietnē.
(5)
Īpašais vadītājs savu pilnvaru termiņa sākumā un beigās, kā arī pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sagatavo ziņojumus par noregulējamās sabiedrības ekonomisko un finansiālo situāciju un par veiktajiem pasākumiem, pildot īpašā vadītāja pienākumus, kā arī norāda minēto pasākumu veikšanas iemeslus.
(6)
Īpašo vadītāju ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā šo termiņu var pagarināt, ja Latvijas Banka uzskata, ka joprojām pastāv nosacījumi īpašā vadītāja iecelšanai.
(7)
Latvijas Banka uzrauga īpašā vadītāja darbību un ir tiesīga jebkurā laikā pēc saviem ieskatiem viņu atcelt.
52.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības uzdot noregulējamai sabiedrībai vai jebkurai tās grupas vienībai sniegt vai nodrošināt operacionālos pakalpojumus vai mehānismus, kas ir vajadzīgi, lai saņēmējs varētu efektīvi vadīt tam nodoto uzņēmumu.
(2)
Šā panta pirmo daļu piemēro arī noregulējamās sabiedrības vai tās grupas vienības maksātnespējas procesā.
(3)
Būtisku pakalpojumu sniedzējs turpina tieši vai netieši piegādāt preces un sniegt pakalpojumus, ko tas ir piegādājis vai sniedzis noregulējamai sabiedrībai, arī pēc noregulējuma darbības veikšanas, ja:
1)
būtisku pakalpojumu sniedzēja aktīvu vērtība ir mazāka par tā saistību vērtību vai pastāv objektīvi apstākļi, kas liecina, ka tuvākajā laikā būtisku pakalpojumu sniedzēja aktīvu vērtība var būt mazāka par tā saistību vērtību;
2)
būtisku pakalpojumu sniedzējs nespēj segt savas saistības noteiktā termiņā vai pastāv objektīvi apstākļi, kas liecina, ka tuvākajā laikā būtisku pakalpojumu sniedzējs nespēs segt savas saistības noteiktā termiņā.
(4)
Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde ir izmantojusi šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības attiecībā uz konkrēto tās grupas sabiedrību, kas atrodas Latvijas Republikā, Latvijas Bankai ir tiesības nodrošināt citas dalībvalsts noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi.
(5)
Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētie operacionālie pakalpojumi un mehānismi atbilst šādām prasībām:
1)
ja operacionālie pakalpojumi un mehānismi tiek nodrošināti saskaņā ar līgumu, kas noslēgts pirms noregulējuma darbības piemērošanas, tos pēc noregulējuma darbības piemērošanas turpina sniegt saskaņā ar līguma noteikumiem līdz līguma termiņa beigām;
2)
ja operacionālie pakalpojumi un mehānismi tiek nodrošināti bez līguma vai līguma termiņš ir beidzies, tos pēc noregulējuma darbības piemērošanas turpina sniegt atbilstoši saprātīgiem noteikumiem.
53.
pants.
(1)
Ja, nododot akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, tiek nodoti arī citā dalībvalstī esoši aktīvi, tiesības vai saistības, kurām piemērojami citas dalībvalsts normatīvie akti, par nodošanas valsti uzskatāma attiecīgā cita dalībvalsts un nodošanai piemērojami tās dalībvalsts normatīvie akti.
(2)
Latvijas Banka sniedz atbalstu citas dalībvalsts noregulējuma iestādei, nododot akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, uz ko attiecināmi Latvijas Republikas normatīvie akti.
(3)
Akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoriem un trešajām personām, uz kurām attiecināma akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana, nav tiesību apstrīdēt vai pārsūdzēt nodošanu vai prasīt tās atlikšanu.
(4)
Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības attiecībā uz instrumentiem vai saistībām, tajā skaitā saistībām pret kreditoriem, kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, Latvijas Banka nodrošina, ka kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citu atbilstīgo saistību pamatsumma tiek samazināta vai šie instrumenti vai saistības tiek konvertētas atbilstoši citas dalībvalsts noregulējuma iestādes īstenotajām norakstīšanas vai konvertācijas tiesībām.
(5)
Akcionāri, personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditori, uz kuriem attiecas šā panta ceturtajā daļā minēto norakstīšanas vai konvertācijas tiesību īstenošana, ko veic citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, var apstrīdēt vai pārsūdzēt instrumenta vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertāciju atbilstoši citas dalībvalsts normatīvajiem aktiem.
(6)
Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu par nodošanas valsti uzskatāma Latvijas Republika vai attiecīgajai nodošanai piemērojami Latvijas Republikas normatīvie akti:
1)
akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoriem un trešajām personām ir tiesības saskaņā ar šā likuma 95. pantu apstrīdēt un pārsūdzēt šā panta pirmajā daļā minēto akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu;
2)
kreditoriem ir tiesības saskaņā ar šā likuma 95. pantu pārsūdzēt šā panta ceturtajā daļā minēto instrumentu vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertāciju;
3)
aktīvu, tiesību vai saistību daļējai nodošanai piemērojami šā likuma IX nodaļā minētie aizsardzības pasākumi.
54.
pants.
(1)
Ja Latvijas Bankas piemērotā noregulējuma darbība ir vērsta uz ārvalstī esošiem noregulējamās sabiedrības aktīviem vai akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, kurām piemērojami ārvalsts normatīvie akti, Latvijas Banka var pieprasīt, lai:
1)
persona, kas īsteno noregulējamās sabiedrības kontroli, un saņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu noregulējuma darbības īstenošanu;
2)
personai, kas pārvalda noregulējamās sabiedrības aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai saistības un īsteno ar tiem saistītās tiesības, ir pienākums turēt akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai saistības un īstenot ar tiem saistītās tiesības vai uzņemties atbildību par saistībām saņēmēja vārdā līdz brīdim, kad tiek īstenota noregulējuma darbība;
3)
saņēmējam atlīdzina pamatotus izdevumus, kas radušies šīs daļas 1. un 2. punktā noteikto darbību veikšanas rezultātā, atbilstoši šā likuma 30. panta ceturtajai daļai.
(2)
Lai atvieglotu iespējamo šā panta pirmajā daļā minēto darbību īstenošanu, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai iekļaut saistītajos līgumos noteikumus, kas paredz, ka akcionāri, personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditori vai tāda līguma līgumslēdzējas puses, kas rada saistības, atzīst, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, un piekrīt, ka tiem ir saistoša jebkura maksājamās pamatsummas vai nesamaksātās summas samazināšana, konvertācija vai anulēšana, kas izriet no minētajām Latvijas Bankas īstenotajām tiesībām.
(3)
Latvijas Banka var pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai iesniegt neatkarīga juridiskā eksperta sagatavotu pamatotu juridisku atzinumu, kurā apstiprināta šādu līguma noteikumu juridiskā izpildāmība un spēkā esība.
(4)
Ja Latvijas Banka novērtē, ka neatkarīgi no visiem nepieciešamajiem pasākumiem, ko veikusi persona, kas īsteno noregulējamās sabiedrības kontroli, nav paredzams, ka noregulējuma darbību būs iespējams piemērot attiecībā uz ārvalstī esošu īpašumu vai konkrētām akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, kurām ir piemērojami ārvalsts tiesību akti, Latvijas Banka neveic noregulējuma darbību, tajā skaitā gadījumos, kad Latvijas Banka jau ir pieņēmusi noregulējuma lēmumu.
55.
pants.
(1)
Krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums, kas saskaņā ar šo likumu veikts attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību vai noregulējamo sabiedrību, kā arī jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, nav uzskatāms par izpildes notikumu Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likuma izpratnē vai finanšu nodrošinājumu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai par maksātnespējas procedūru likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" izpratnē, ja saskaņā ar šīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai noregulējamās sabiedrības noslēgtu līgumu joprojām tiek pildītas būtiskās saistības, tajā skaitā maksājuma vai piegādes saistības, un tiek sniegts nodrošinājums. Šīs daļas prasības attiecas arī uz šādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai noregulējamās sabiedrības meitas sabiedrības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos noteikts, ka saistības garantē mātes sabiedrība vai jebkura grupas vienība, kā arī uz jebkuras grupas vienības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos noteikta pārējo grupas vienību atbildība.
(2)
Ja Eiropas noregulējuma kolēģija vai Latvijas Banka ir atzinusi ārvalsts noregulējuma procedūras, tad, piemērojot šo pantu, šādas procedūras uzskatāmas par krīzes vadības pasākumu.
(3)
Ja saskaņā ar līgumu tiek pildītas būtiskas saistības, tajā skaitā maksājuma vai piegādes saistības, un tiek sniegts nodrošinājums, krīzes novēršanas pasākums vai krīzes vadības pasākums, kā arī jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, nav pamats, lai:
1)
īstenotu jebkādas līguma izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, izslēdzošā ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tajā skaitā attiecībā uz līgumiem, kurus noslēgusi meitas sabiedrība un kuru izpildi garantē vai kuru izpildē finansiāli piedalās grupas vienība, vai uz jebkuras grupas vienības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos noteikta pārējo grupas vienību atbildība;
2)
iegūtu īpašumā vai pārņemtu kontrolē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības, pārvaldītājsabiedrības vai jebkuras grupas vienības īpašumu vai prasītu tam nodrošinājumu, ja līgumā noteikta pārējo grupas vienību atbildība;
3)
ietekmētu no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības, pārvaldītājsabiedrības vai jebkuras grupas vienības noslēgtajiem līgumiem izrietošās tiesības, ja minētajos līgumos noteikta pārējo grupas vienību atbildība.
(4)
Šā panta trešajā daļā minētās darbības var veikt, ja to pamatā ir notikums, kas nav krīzes novēršanas pasākums, krīzes vadības pasākums vai notikums, kas ir tieši saistīts ar šādu pasākumu piemērošanu.
(5)
Piemērojot šo pantu un šā likuma 58. panta pirmo daļu, šā likuma 56. pantā minēto saistību izpildes apturēšana vai šā likuma 57. pantā minētā ierobežošana nav uzskatāma par līgumsaistību neizpildi.
(6)
Šā panta noteikumi ir uzskatāmi par prevalējošu imperatīvu normu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), 9. panta izpratnē.
56.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības apturēt jebkuru maksājuma vai piegādes saistību izpildi saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā noregulējamā sabiedrība ir puse, no dienas, kad publicēts paziņojums par apturēšanu, līdz nākamās darbdienas pusnaktij. Ja maksājuma vai piegādes saistību izpildes termiņš ir iestājies apturēšanas periodā, saistības izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.
(2)
Ja noregulējamās sabiedrības maksājuma saistību izpilde ir apturēta atbilstoši līgumam, uz tādu pašu laikposmu aptur arī noregulējamās sabiedrības darījuma pušu maksājuma vai piegādes saistību izpildi atbilstoši šim līgumam.
(3)
Šajā pantā noteiktās apturēšanas tiesības nav piemērojamas maksājuma vai piegādes saistībām pret:
1)
sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās";
2)
Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījumu partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu.
(4)
Latvijas Banka ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.
(5)
Latvijas Banka, nosakot šajā pantā minēto tiesību īstenošanas jomu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus.
57.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij ierobežot noregulējamās sabiedrības nodrošināto kreditoru nodrošinājuma izmantošanas tiesību izpildi attiecībā uz jebkuriem noregulējamās sabiedrības aktīviem.
(2)
Latvijas Banka nav tiesīga īstenot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības attiecībā uz:
1)
sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās";
2)
Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu.
(3)
Ja piemēro šā likuma 69. panta prasības, jebkuri Latvijas Bankas noteiktie ierobežojumi, īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, ir piemērojami visām grupas vienībām, uz kurām attiecas noregulējuma darbība.
58.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības uz laiku no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij apturēt līgumslēdzējas puses (darījuma partnera), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamo sabiedrību, tiesības uzteikt līgumu, ja saskaņā ar līgumu joprojām tiek pildītas maksājuma vai piegādes saistības un tiek sniegts nodrošinājums.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības uz laiku apturēt līgumslēdzējas puses (darījuma partnera), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamās sabiedrības meitas sabiedrību, tiesības uzteikt līgumu, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
1)
noregulējamā sabiedrība ir izsniegusi garantiju līgumu vai sniegusi cita veida atbalstu meitas sabiedrības saistību izpildei;
2)
līguma uzteikuma pamats ir vienīgi noregulējamās sabiedrības maksātnespējas procesa ierosināšana vai finansiālais stāvoklis;
3)
Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu vai var pieņemt lēmumu attiecībā uz noregulējamo sabiedrību par tās aktīvu un saistību nodošanu saņēmējam, un visi ar līgumu saistītie meitas sabiedrības aktīvi un saistības ir nodotas vai var tikt nodotas saņēmējam, un saņēmējs tos ir pieņēmis, vai arī Latvijas Banka citā veidā nodrošina atbilstošu šādu aktīvu un saistību aizsardzību.
(3)
Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var īstenot no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.
(4)
Apturēšanu uz laiku saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro:
1)
sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās";
2)
Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu.
(5)
Ja Latvijas Banka paziņo, ka tiesības un saistības, kas izriet no līguma, nav nodotas saņēmējam vai tām nav piemērojams norakstīšanas vai konvertācijas instruments, personai ir tiesības īstenot līgumā noteiktās uzteikuma tiesības pirms šajā pantā minētā apturēšanas termiņa beigām.
(6)
Ja Latvijas Banka ir apturējusi līguma uzteikuma tiesības un nav sniegusi šā panta piektajā daļā noteikto paziņojumu, iestājoties apturēšanas beigu termiņam, uzteikuma tiesības var īstenot šādi:
1)
ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, ir nodotas saņēmējam, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var īstenot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem, ja līguma uzteikuma pamatā ir saņēmēja rīcība;
2)
ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, paliek noregulējamai sabiedrībai un Latvijas Banka tām nav piemērojusi norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var īstenot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem.
59.
pants.
(1)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība, noslēdzot jaunus finanšu līgumus vai būtiski grozot jau noslēgtu finanšu līgumu noteikumus, kurus regulē ārvalsts tiesību akti, iekļauj tajos noteikumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzēja puse atzīst, ka finanšu līgumam var piemērot Latvijas Bankas tiesības apturēt vai ierobežot tiesību un saistību īstenošanu saskaņā ar šā likuma 56., 57. un 58. pantu un ka tai ir saistošas šā likuma 55. pantā noteiktās prasības.
(2)
Noslēdzot finanšu līgumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu, galējā mātes sabiedrība nodrošina, ka tās meitas sabiedrības, kas ir ārvalstī reģistrētas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības, finanšu līgumos, kas noslēgti ar darījuma partneriem, iekļauj attiecīgu noteikumu, saskaņā ar kuru Latvijas Bankas tiesību īstenošana attiecībā uz galējās mātes sabiedrības tiesību un saistību apturēšanu vai ierobežošanu tiek uzskatīta par atbilstošu pamatu uzteikuma, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita un savstarpējas dzēšanas tiesību īstenošanai vai nodrošinājuma tiesību īstenošanai saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.
(3)
Šā panta pirmās daļas prasības piemēro finanšu līgumam, kas:
1)
rada jaunas saistības vai būtiski groza esošās saistības;
2)
paredz vienas vai vairāku izbeigšanas tiesību īstenošanu vai tiesības īstenot nodrošinājuma tiesības, kurām tiktu piemērots šā likuma 55., 56., 57. vai 58. pants, ja finanšu līgumu reglamentētu Latvijas Republikas normatīvie akti.
(4)
Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, bet tā šo prasību nav izpildījusi, Latvijas Banka ir tiesīga apturēt vai ierobežot iestādes vai finanšu sabiedrības tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 55., 56., 57. vai 58. pantu.
60.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības uz laiku ierobežot vai apturēt apdrošinājuma ņēmēju atpirkuma tiesību īstenošanu attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ko noslēgusi noregulējamā sabiedrība, ja saskaņā ar šiem līgumiem joprojām tiek pildītas būtiskas saistības, jo īpaši maksājuma saistības apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu labā.
(2)
Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētās tiesības izmanto tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai atvieglotu viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanu. Minētās tiesības ir spēkā šā likuma 56., 57. un 58. pantā minēto apturēšanas vai ierobežošanas tiesību periodā.
61.
pants.
(1)
Latvijas Banka, lai veiktu noregulējuma darbību, ir tiesīga pārņemt noregulējamo sabiedrību savā kontrolē un pārvaldīt to, īstenojot noregulējamās sabiedrības akcionāru sapulces, padomes un valdes pilnvaras, tajā skaitā veikt tās darbību un sniegt pakalpojumus, kā arī pārvaldīt un rīkoties ar noregulējamās sabiedrības aktīviem un mantu.
(2)
Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto kontroli īsteno tieši vai ieceļot vienu vai vairākus īpašos vadītājus.
(3)
Noregulējuma darbību veikšanas laikā noregulējamās sabiedrības akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, nav balsstiesību, kas izriet no noregulējamās sabiedrības akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem.
(4)
Latvijas Banka, ņemot vērā noregulējuma mērķus, noregulējuma principus, konkrētās noregulējamās sabiedrības īpašos apstākļos un nepieciešamību veicināt pārrobežu grupu efektīvu noregulējumu, novērtē, vai ir lietderīgi veikt noregulējuma darbību, neīstenojot noregulējamās sabiedrības kontroli vai pārņemot noregulējamo sabiedrību savā kontrolē.
(5)
Latvijas Banka, īstenojot šajā pantā minētās kontroles tiesības, nav uzskatāma par valdi, padomi vai citu personu, kas faktiski vada sabiedrību.
IXnodaļaAizsardzības pasākumi
62.
pants.
(1)
Piemērojot vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, ja Latvijas Banka nodod tikai daļu no noregulējamās sabiedrības tiesībām, aktīviem un saistībām, akcionāri, tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmēji, apdrošinātie un citi kreditori, kuru prasījumi nav nodoti, saņem atlīdzību par saviem prasījumiem vismaz tādā apmērā, kādā viņi būtu saņēmuši, ja noregulējamai sabiedrībai tiktu ierosināts maksātnespējas process tieši pirms nodošanas.
(2)
Ja Latvijas Banka, piemērojot vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citiem kreditoriem, kuru prasījumi ir norakstīti vai konvertēti kapitālā, norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošana nedrīkst radīt lielākus zaudējumus kā tad, ja noregulējamai sabiedrībai būtu ierosināts maksātnespējas process tieši pirms norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanas.
63.
pants.
(1)
Lai novērtētu, vai akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citiem kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja noregulējuma darbības veikšanas vietā tiktu ierosināts maksātnespējas process, vērtētājs nekavējoties pēc noregulējuma darbības veikšanas veic vērtēšanu, kurā nosaka:
1)
kādi nosacījumi būtu piemēroti akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem, citiem kreditoriem vai apdrošināšanas garantiju sistēmām, ja attiecībā uz noregulējamo sabiedrību, kurai veikta noregulējuma darbība, tiktu ierosināts maksātnespējas process laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts noregulējuma lēmums;
2)
kādi nosacījumi faktiski ir īstenoti attiecībā uz akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citiem kreditoriem noregulējamās sabiedrības noregulēšanā;
3)
vai šīs daļas 1. un 2. punktā minēto nosacījumu piemērošanas sekas ir atšķirīgas.
(2)
Vērtētājs vērtēšanas procesā ņem vērā:
1)
pieņēmumu, ka attiecībā uz noregulējamo sabiedrību būtu ierosināts maksātnespējas process laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts noregulējuma lēmums;
2)
pieņēmumu, ka noregulējuma darbības netika veiktas;
3)
komerciāli pamatotu aplēsi par jau noslēgto apdrošināšanas līgumu aizstāšanas izmaksām, tajā skaitā starpniecības un līgumu noslēgšanas izmaksām, attiecīgām apdrošinājuma ņēmēju grupām laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts noregulējuma lēmums;
4)
ka netiek izmantots valsts atbalsts.
64.
pants.
Ja šā likuma 63. pantā minētajā novērtējumā ir konstatēts, ka akcionārs, persona, kurai pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, cits kreditors vai apdrošināšanas garantiju sistēma ir cietusi lielākus zaudējumus, nekā šie zaudējumi būtu maksātnespējas procesa ierosināšanas gadījumā, minētajām personām ir tiesības uz starpības izmaksu.
65.
pants.
(1)
Latvijas Banka piemēro šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus šādiem vienošanās veidiem:
1)
nodrošinājumam, uz kura pamata līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim) ir faktiska vai iespējama interese par aktīviem vai tiesībām, uz kurām attiecas nodošana, neatkarīgi no tā, vai šī interese ir nodrošināta ar konkrētiem aktīviem vai tiesībām, procentu maksājumiem vai līdzīgu nosacījumu;
2)
līgumiem par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, saskaņā ar kuriem nodrošinājums, kas nostiprina vai garantē noteiktu pienākumu izpildi, tiek sniegts ar pilnīgu aktīvu īpašumtiesību nodošanu no nodrošinājuma devēja nodrošinājuma ņēmējam, turklāt nodrošinājuma ņēmējam ir pienākums nodot aktīvus, ja ir izpildīti līgumā noteiktie pienākumi;
3)
savstarpējās dzēšanas līgumiem;
4)
izslēdzošā ieskaita līgumiem;
5)
tirgum piesaistītiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem vai citiem norobežotiem portfeļiem;
6)
pārapdrošināšanas līgumiem;
7)
strukturēto finansējumu līgumiem, kurus izmanto riska ierobežošanai, kuri veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz finanšu instrumentiem tiek nodrošināti un ietver to, ka nodrošinājumu piešķir un uztur līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) vai pilnvarotais pārstāvis.
(2)
Aizsardzības pasākumu, ko piemēro šā panta pirmajā daļā minētajām līgumu kategorijām, nosaka saskaņā ar šā likuma 66., 67., 68. un 69. pantu un piemēro šādos gadījumos:
1)
Latvijas Banka nodod citai vienībai vai, piemērojot noregulējuma instrumentu, no pagaidu sabiedrības vai aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības citai personai tikai noregulējamās sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību daļu;
2)
Latvijas Banka īsteno šā likuma 50. panta pirmās daļas 6. punktā minētās tiesības.
(3)
Šā panta pirmajā daļā noteikto aizsardzību piemēro neatkarīgi no iesaistīto līgumslēdzēju pušu skaita un no tā, vai:
1)
vienošanās noslēgta līguma, trasta vai citā tiesiskajā formā, ja normatīvie akti paredz šādu vienošanās iespēju;
2)
vienošanos pilnībā vai daļēji regulē citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti un citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti ļauj noslēgt šādu vienošanos.
66.
pants.
(1)
Nododot līgumus par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, saistību savstarpējās dzēšanas līgumus, izslēdzošā ieskaita līgumus un pārapdrošināšanas līgumus, Latvijas Banka nodrošina, ka tiek nodotas visas ar minētajiem līgumiem aizsargātās noregulējamās sabiedrības un citu personu tiesības un pienākumi, kā arī neveic ar minētajiem līgumiem aizsargāto tiesību un saistību grozīšanu vai izbeigšanu, īstenojot šajā likumā Latvijas Bankai noteiktās noregulējuma tiesības.
(2)
Tiesības un saistības, kas izriet no līgumiem par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju, savstarpējās dzēšanas līgumiem, savstarpējā ieskaita līgumiem vai pārapdrošināšanas līgumiem, uzskata par aizsargātām, ja līgumslēdzējas puses ir tiesīgas veikt no šiem līgumiem izrietošo tiesību un saistību savstarpējo dzēšanu vai izslēdzošo ieskaitu.
(3)
Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam Latvijas Banka, ja tas nepieciešams, lai labāk aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un nodrošinātu, ka nodotajos obligātās apdrošināšanas līgumos noteiktie minimālie civiltiesiskās atbildības limiti joprojām atbilst attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var nodot tos līgumu portfeļus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības un saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets, un var nodot, grozīt vai realizēt minētos aktīvus, tiesības un citas saistības, nenododot līgumu portfeļus.
67.
pants.
(1)
Veicot šā likuma 65. pantā minētās darbības, Latvijas Banka:
1)
nodod aktīvus, ar kuriem ir nodrošinātas saistības, tikai tad, ja tiek nodotas arī minētās saistības un ienākumi, kas gūti no nodrošinājuma;
2)
nenodod nodrošinātās saistības, ja vien netiek nodoti arī ienākumi, kas gūti no nodrošinājuma;
3)
nenodod ienākumus no nodrošinājuma, ja vien netiek nodotas arī nodrošinātās saistības;
4)
negroza vai neizbeidz nodrošinājuma līgumus, ja šādas grozīšanas vai izbeigšanas dēļ saistības vairs nebūtu nodrošinātas.
(2)
Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka, ja tas nepieciešams, lai labāk aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un nodrošinātu, ka nodotajos obligātās apdrošināšanas līgumos noteiktie minimālie civiltiesiskās atbildības limiti joprojām atbilst attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var nodot tos līgumu portfeļus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības un saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets, un var nodot, grozīt vai realizēt minētos aktīvus, tiesības un citas saistības, nenododot apdrošināšanas līgumu portfeļus.
68.
pants.
(1)
Nododot strukturētā finansējuma līgumus un citus norobežotos portfeļus, Latvijas Banka:
1)
nodod tādu aktīvu, tiesību un saistību daļu, kas ietilpst strukturētā finansējuma līgumos vai citos norobežotos portfeļos vai to daļā, tajā skaitā šā likuma 65. panta pirmās daļas 5. un 7. punktā minēto vienošanos dokumentos, kuros noregulējamā sabiedrība ir viena no pusēm;
2)
īstenojot šā likuma 50 pantā minētās papildu tiesības, izbeidz vai groza aktīvus, tiesības un saistības, kas ietilpst strukturētā finansējuma līgumos vai citos norobežotos portfeļos vai to daļā, tajā skaitā šā likuma 65. panta pirmās daļas 5. un 7. punktā minēto vienošanos dokumentos, kuros noregulējamā sabiedrība ir viena no pusēm.
(2)
Lai labāk sasniegtu noregulējuma mērķus, jo īpaši nodrošinātu labāku apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību, Latvijas Banka var nodot aktīvus, tiesības vai saistības, kas veido daļu no viena līguma, kā arī grozīt vai izbeigt šādas tiesības vai saistības.
69.
pants.
(1)
Noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē tādu sistēmu darbību un noteikumus, uz kurām attiecas likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", ja Latvijas Banka:
1)
nodod citai komercsabiedrībai tikai daļu no noregulējamās sabiedrības aktīviem, tiesībām vai saistībām;
2)
izmanto šā likuma 50. pantā minētās papildu tiesības atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā sabiedrība ir viena no pusēm, vai aizvietot pusi, kura ir saņēmējs.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētās darbības neietekmē nodošanas rīkojumu un ieskaita izpildi, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā arī nodrošinājuma aizsardzību.
XnodaļaInformācijas sniegšanas pienākums un ierobežotas pieejamības informācija
70.
pants.
(1)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības valde informē Latvijas Banku, ja uzskata, ka ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.
(2)
Ja Latvijas Banka konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība atbilst šā likuma 21. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, Latvijas Banka par to nekavējoties paziņo:
1)
noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm, kurās minētā vienība veic nozīmīgu pārrobežu darbību;
2)
dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmām, kurās minētā vienība ir dalībniece;
3)
grupas līmeņa noregulējuma iestādei un grupas uzraudzības iestādei;
4)
Finanšu ministrijai;
5)
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;
6)
ja šā panta otrās daļas ievaddaļā minētā vienība ir daļa no finanšu konglomerāta, – attiecīgajai noregulējuma iestādei Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentajai iestādei Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
71.
pants.
(1)
Attiecībā uz noregulējamo sabiedrību vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, kas atbilst šā likuma 21. panta pirmajā daļā vai 22. panta trešajā daļā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, maksātnespējas pieteikumu var iesniegt tikai Latvijas Banka.
(2)
Tiesa informē Latvijas Banku par saņemtajiem pieteikumiem par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības maksātnespējas procesa ierosināšanu.
(3)
Pēc šā panta otrajā daļā noteiktā informēšanas pienākuma izpildes tiesa var izskatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības maksātnespējas pieteikumu, ja Latvijas Banka ir paziņojusi tiesai, ka tā neplāno veikt nekādu noregulējuma darbību attiecībā uz minēto sabiedrību, vai septiņu dienu laikā nav sniegusi atbildi.
(4)
Lai efektīvi piemērotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma tiesības, Latvijas Banka var lūgt tiesai atlikt jebkuru tiesvedību vai procedūru, kurā noregulējamā sabiedrība ir puse vai par tādu kļūst, uz laiku, kas ir nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai.
72.
pants.
(1)
Pēc noregulējuma lēmuma pieņemšanas Latvijas Banka, tiklīdz iespējams, nosūta paziņojumu par minēto lēmumu:
1)
to valstu uzraudzības iestādēm, kurās noregulējamai sabiedrībai ir filiāles;
2)
to dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmām, kurās noregulējamā sabiedrība ir dalībniece;
3)
grupas līmeņa noregulējuma iestādei un grupas uzraudzības iestādei;
4)
Finanšu ministrijai;
5)
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;
6)
Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, EAAP iestādei, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Banku iestādei;
7)
to sistēmu operatoriem, kurās noregulējamā sabiedrība piedalās;
8)
ja noregulējamā sabiedrība ir daļa no finanšu konglomerāta, – attiecīgajai noregulējuma iestādei Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentajai iestādei Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
(2)
Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē un nosūta EAAP iestādei publicēšanai EAAP iestādes tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, kopsavilkumu par noregulējuma darbības ietekmi, tajā skaitā ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, kā arī informāciju par šā likuma 56., 57. un 58. pantā minēto apturēšanas vai ierobežošanas tiesību īstenošanu un to ilgumu. Noregulējamā sabiedrība publicē minēto informāciju savā tīmekļvietnē. Latvijas Banka nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās sabiedrības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētajā tirgū, vai noregulējamās sabiedrības zināmajiem akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētajā tirgū.
73.
pants.
(1)
Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma tāda informācija, kas saistīta ar preventīvajiem darbības atjaunošanas plāniem, noregulējuma plāniem, novērtēšanas rezultātiem, noregulējumu un noregulējuma darbībām, tajā skaitā noregulējuma procedūru un noregulējuma instrumentu piemērošanu un ko sniedz vai saņem:
1)
Latvijas Banka;
2)
EAAP iestāde;
3)
dalībvalstu noregulējuma iestādes;
4)
dalībvalstu uzraudzības iestādes;
5)
kompetentās ministrijas;
6)
īpašie vadītāji, kas iecelti saskaņā ar šo likumu;
7)
noregulējamās sabiedrības aktīvu, saistību, tiesību, akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu potenciālie ieguvēji;
8)
zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, padomnieki, vērtētāji un citas personas, kuras tieši vai pastarpināti sadarbojušās ar Latvijas Banku;
9)
dalībvalstu institūcijas, kas pārvalda apdrošināšanas garantiju sistēmas un noregulējuma finansēšanas mehānismus;
10)
centrālās bankas un citas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas noregulējuma procesā;
11)
pagaidu sabiedrība vai aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība;
12)
personas, kas sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus šajā daļā minētajām personām, kā arī minēto juridisko personu augstākā līmeņa vadība, padomes un valdes locekļi, darbinieki vai bijušie darbinieki, kas informāciju saņēmuši savu darba vai profesionālo pienākumu izpildei;
13)
attiecīgā noregulējuma iestāde Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentā iestāde Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
(2)
Ierobežotas pieejamības informāciju citām personām izpauž tikai pārskata vai apkopojuma veidā, kas neļauj identificēt konkrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, izņemot gadījumus, kad ir saņemta attiecīgās vienības skaidra iepriekšēja piekrišana vai kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu.
(3)
Klasificējot informāciju kā ierobežotas pieejamības informāciju, izvērtē sekas, ko šādas informācijas izpaušana varētu radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro un ekonomikas politiku, kā arī fizisko un juridisko personu komercdarbības interesēm, un izvērtē pārbaužu un revīziju veikšanas nepieciešamību un mērķi, īpaši ņemot vērā sekas, ko varētu radīt darbības atjaunošanas plānu, noregulējuma plānu un novērtēšanas rezultātu izpaušana.
(4)
Šā panta pirmajā daļā minētās personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir sodāmas par šā panta pirmajā daļā noteiktās ierobežotas pieejamības informācijas (neizpaužamu ziņu) izpaušanu.
(5)
Latvijas Banka, Finanšu ministrija, citas noregulējumā un noregulējuma darbībā iesaistītās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, pagaidu sabiedrība un aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība iekšējos normatīvajos aktos ietver aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju un nodrošina, ka pieeja šai informācijai ir tikai personām, kuras ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā. Minētie tiesību subjekti nodrošina arī to, ka attiecīgās personas ir informētas par aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju.
(6)
Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi neierobežo tajā minēto iestāžu vai juridisko personu darbiniekus vai bijušos darbiniekus apmainīties ar informāciju šo iestāžu ietvaros, ciktāl tas nepieciešams darba vai profesionālo pienākumu izpildei, kā arī neierobežo Latvijas Banku atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm, uzraudzības iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, apdrošināšanas garantiju sistēmām, valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksātnespējas procedūru, zvērinātiem revidentiem, Valsts ieņēmumu dienestu, EAAP iestādi, ārvalstu noregulējuma iestādēm vai potenciālo ieguvēju, ciktāl tas nepieciešams noregulējuma darbības plānošanai vai īstenošanai un tiek ievērotas informācijas apmaiņas un neizpaušanas (konfidencialitātes) prasības.
(7)
Latvijas Banka, ievērojot informācijas apmaiņas un neizpaušanas (konfidencialitātes) prasības, var apmainīties ar informāciju ar jebkuru citu šajā pantā neminētu personu, ciktāl tas nepieciešams noregulējuma darbību plānošanai vai veikšanai.
(8)
Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai izpaust ierobežotas pieejamības informāciju tiesībaizsardzības institūcijai par noregulējuma darbības veikšanas laikā konstatētu iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
(9)
Latvijas Banka sniedz EAAP iestādei visu informāciju, kas nepieciešama EAAP iestādes pienākumu izpildei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 35. pantu.
XInodaļaSaskaņotie lēmumi un pārrobežu grupas noregulējums
74.
pants.
(1)
Šā likuma 8. panta otrajā daļā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka šā likuma 7. panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā ir nosūtījusi grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu.
(2)
Šā likuma 12. panta piektajā daļā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir nosūtījusi šā likuma 12. panta otrajā daļā minēto informāciju.
(3)
Šā likuma 19. panta piektajā daļā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Republikā reģistrēta galējā mātes sabiedrība ir iesniegusi Latvijas Bankai apsvērumus vai iespējamos pasākumus šā likuma 19. panta otrajā daļā minētajā Latvijas Bankas ziņojumā norādīto šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Ja Latvijas Republikā reģistrēta galējā mātes sabiedrība nav iesniegusi nekādus apsvērumus vai ierosinājusi iespējamos pasākumus, saskaņoto lēmumu pieņem četru mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā likuma 19. panta trešajā daļā minētais četru mēnešu termiņš.
(4)
Latvijas Banka kopīga lēmuma pieņemšanai noteiktajā termiņā var vērsties EAAP iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņotā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(5)
Ja saskaņotais lēmums nav pieņemts noteiktajā termiņā, Latvijas Banka kā grupas uzraudzības iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde pati pieņem lēmumu par grupas preventīvā darbības atjaunošanas plāna pārskatīšanu un izvērtējumu, šā likuma 6. panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minēto pasākumu piemērošanu, grupas noregulējuma plānu vai šā likuma 19. pantā minētajiem pasākumiem. Minēto lēmumu pamato un tajā ņem vērā iesaistīto uzraudzības iestāžu vai noregulējuma iestāžu viedokli un iebildumus, kas izteikti saskaņotā lēmuma pieņemšanai noteiktajā termiņā. Latvijas Banka iesniedz lēmumu Latvijas Republikā reģistrētajai galējai mātes sabiedrībai un iesaistītajām uzraudzības iestādēm vai noregulējuma iestādēm.
(6)
Ja saskaņotais lēmums nav pieņemts noteiktajā termiņā, Latvijas Banka kā par meitas sabiedrību atbildīgā uzraudzības iestāde vai noregulējuma iestāde meitas sabiedrības līmenī pieņem lēmumu par nepieciešamību izstrādāt individuālu preventīvo darbības atjaunošanas plānu, šā likuma 6. panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minēto pasākumu piemērošanu, būtisko šķēršļu konstatēšanu un, ja nepieciešams, izvērtējumu par galējās mātes sabiedrības ierosinātajiem iespējamiem pasākumiem vai tai pieprasītajiem pasākumiem noregulējamības šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Minēto lēmumu pamato un tajā ņem vērā iesaistīto uzraudzības iestāžu vai noregulējuma iestāžu viedokli un iebildumus, kas izteikti saskaņotā lēmuma pieņemšanai noteiktajā termiņā. Lēmumu par noregulējuma plāna izstrādāšanu un uzturēšanu individuālā līmenī Latvijas Banka paziņo noregulējuma kolēģijas locekļiem.
(7)
Latvijas Banka kopā ar citām uzraudzības iestādēm vai noregulējuma iestādēm, kurām nav iebildumu, var pieņemt saskaņoto lēmumu par grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu vai grupas noregulējuma plānu par grupas vienībām, par kuru uzraudzību vai noregulējumu tās ir atbildīgas.
(8)
Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības iestādēm vai noregulējuma iestādēm saskaņotā lēmuma pieņemšanai noteiktajā termiņā ir vērsusies EAAP iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 19. pantu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde, atliek saskaņotā lēmuma pieņemšanu un pieņem lēmumu saskaņā ar EAAP iestādes lēmumu. Laikposmu, kad notiek konsultēšanās ar EAAP iestādi, uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1094/2010 izpratnē. Ja EAAP iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu attiecīgi grupas vai individuālā līmenī pieņem Latvijas Banka.
(9)
Šā likuma 8. panta otrajā daļā, 12. panta piektajā daļā, 19. panta piektajā daļā un šā panta septītajā daļā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus Latvijas Banka pieņem, ja nav pieņemts saskaņotais lēmums, uzskatāmi par galīgiem. Ja attiecīgo lēmumu pieņem citas dalībvalsts grupas uzraudzības iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestāde vai noregulējuma iestāde, tas ir saistošs Latvijas Bankai kā iesaistītajai noregulējuma iestādei.
(10)
Ja iesaistītā noregulējuma iestāde uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, veic grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu.
75.
pants.
Latvijas Banka, saskaņā ar šo likumu pieņemot lēmumus vai veicot tādas darbības un pasākumus, kas var ietekmēt vēl vienu vai vairākas citas dalībvalstis, ievēro šādas vispārējās prasības un principus:
1)
lēmumu pieņemšanas efektivitāte un noregulējuma izmaksu samazināšana;
2)
savlaicīga rīcība un, ja nepieciešams, rīcība steidzamības kārtībā;
3)
savstarpēja sadarbība, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu un pasākumu veikšanu koordinēti un efektīvi;
4)
katras dalībvalsts noregulējuma iestāžu lomas un pienākumu skaidra definēšana;
5)
pienācīgi ņemt vērā visu dalībvalstu intereses, kurās darbojas galējā mātes sabiedrība vai tās meitas sabiedrības vai kurās tās veic nozīmīgu pārrobežu darbību, kā arī visu lēmumu, darbību vai bezdarbības iespējamo ietekmi un negatīvās sekas uz apdrošinājuma ņēmējiem, finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, apdrošināšanas garantiju sistēmām, noregulējuma finansēšanas mehānismiem, kā arī iespējamo negatīvo ekonomisko un sociālo ietekmi šajās dalībvalstīs;
6)
pienācīga mērķu izvērtēšana, līdzsvarojot dažādu iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairoties no atsevišķu dalībvalstu interešu neievērošanas vai aizstāvības;
7)
veicot noregulējuma darbības, ņemt vērā un izpildīt grupas noregulējuma plānus, ja vien, ievērojot lietas apstākļus, netiek uzskatīts, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kuras nav paredzētas noregulējuma plānos;
8)
izvērtēt ierosinātā lēmuma vai pasākuma iespējamo ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību, finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, apdrošināšanas garantiju sistēmu un noregulējuma finansēšanas mehānismu.
76.
pants.
(1)
Pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā, ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nodibina noregulējuma kolēģiju, kas īsteno šā likuma 11., 12., 15., 16., 19., 80., 81. un 82. pantā minētos uzdevumus, kā arī nodrošina sadarbību un koordināciju ar ārvalstu noregulējuma iestādēm. Latvijas Bankai nav pienākuma izveidot noregulējuma kolēģiju, ja ir jau nodibināta grupa vai kolēģija, kas pilda tās pašas funkcijas un tos pašus uzdevumus un atbilst visām šajā likumā noregulējuma kolēģijai noteiktajām prasībām.
(2)
Noregulējuma kolēģija un, ja nepieciešams, iesaistītās uzraudzības iestādes pilda šādas funkcijas:
1)
apmainās ar informāciju, kas ir būtiska, lai izstrādātu grupas noregulējuma plānus un lai īstenotu noregulējuma tiesības attiecībā uz grupām;
2)
izstrādā grupas noregulējuma plānu;
3)
novērtē grupas noregulējamību;
4)
veic pasākumus grupas noregulējamības šķēršļu novēršanai;
5)
lemj par nepieciešamību izveidot grupas noregulējuma shēmu un vienojas par minētās noregulējuma shēmas piemērošanu;
6)
kopā ar citiem noregulējuma kolēģijas locekļiem ar saskaņoto lēmumu pieņem grupas noregulējuma shēmu;
7)
koordinē sabiedrības informēšanu par grupas noregulējuma stratēģiju un plāniem;
8)
koordinē grupas noregulējumam nepieciešamo apdrošināšanas garantiju sistēmu vai noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošanu;
9)
apspriež citus ar grupas noregulējumu saistītus jautājumus.
(3)
Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:
1)
grupas līmeņa noregulējuma iestāde;
2)
noregulējuma iestādes katrā dalībvalstī, kurā ir dibināta meitas sabiedrība, uz ko attiecas grupas uzraudzība;
3)
noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās ir dibināta vienas vai vairāku grupas vienību mātes sabiedrība, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
4)
grupas uzraudzības iestāde un uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās Latvijas Banka ir noregulējuma kolēģijas locekle;
5)
kompetentās ministrijas, ja noregulējuma iestādes, kas ir noregulējuma kolēģijas locekļi, nav kompetentās ministrijas;
6)
iestādes, kas ir atbildīgas par apdrošināšanas garantiju sistēmām dalībvalstīs, kuru noregulējuma iestādes ir noregulējuma kolēģijas locekles;
7)
EAAP iestāde (bez balsstiesībām lēmumu pieņemšanā noregulējuma kolēģijas darbības ietvaros);
8)
noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veic nozīmīgu pārrobežu darbību, ja tās piedalās noregulējuma kolēģijas darbā tikai tādēļ, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu.
77.
pants.
(1)
Ja mātes sabiedrībai vai dalībvalstī reģistrētam komersantam ārvalstīs ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrība vai filiāle, kas tiktu uzskatīta par nozīmīgu, ja tā atrastos dalībvalstī, Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, var aicināt attiecīgo ārvalstu noregulējuma iestādi piedalīties noregulējuma kolēģijā novērotāju statusā, ja uz šo iestādi attiecas informācijas apmaiņas un neizpaušanas (konfidencialitātes) prasības, kas pēc Latvijas Bankas atzinuma ir līdzvērtīgas šā likuma 88. pantā noteiktajām prasībām.
(2)
Ja grupa ir finanšu konglomerāts vai tā daļa, attiecīgās noregulējuma iestādes Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē tiek aicinātas piedalīties noregulējuma kolēģijā novērotāja statusā.
(3)
Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā ir noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja un tai ir šādas tiesības:
1)
pēc iepriekšējas apspriešanās ar citām noregulējuma iestādēm noteikt rakstveida noteikumus un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;
2)
koordinēt visas noregulējuma kolēģijas darbības;
3)
sasaukt un vadīt noregulējuma kolēģijas sanāksmes, kā arī informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par sanāksmes laiku, vietu un izskatāmajiem jautājumiem;
4)
lemt par personu uzaicināšanu uz noregulējuma kolēģijas sanāksmi, ņemot vērā, vai apspriežamais jautājums ir nozīmīgs šīs kolēģijas locekļiem un uzaicinātajām personām;
5)
informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par šīs daļas 3. punktā minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.
(4)
Ja Latvijas Banka ietilpst tādas noregulējuma kolēģijas sastāvā, kuras grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, Latvijas Banka piedalās noregulējuma kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka grupas līmeņa noregulējuma iestāde. Latvijas Banka ir tiesīga piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs, ja darba kārtībā apspriežamie jautājumi attiecas uz saskaņotā lēmuma pieņemšanu vai grupas vienību, kas atrodas Latvijas Republikā.
78.
pants.
(1)
Ja ārvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam vai ārvalsts mātes sabiedrībai Latvijas Republikā un vēl vienā vai vairākās dalībvalstīs ir Eiropas Savienības meitas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles, kas ir atzītas par nozīmīgām vismaz divās dalībvalstīs, Latvijas Banka un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes var izveidot Eiropas noregulējuma kolēģiju, kuru vada, savstarpēji vienojoties, izraudzīts Eiropas noregulējuma kolēģijas loceklis. Šajā daļā minētā Eiropas noregulējuma kolēģija darbojas, ievērojot šā likuma 76. un 77. pantā noteiktās prasības, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.
(2)
Eiropas noregulējuma kolēģija pilda šajā likumā noteiktās noregulējuma kolēģijas funkcijas attiecībā uz Eiropas Savienības meitas sabiedrībām un, ciktāl tas ir attiecināms, uz ārvalstu apdrošinātāju filiālēm.
(3)
Ja visas šā panta pirmajā daļā minētās ārvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja vai ārvalsts mātes sabiedrības Eiropas Savienības meitas sabiedrības pieder vienai dalībvalstī reģistrētai mātes sabiedrībai, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās dalībvalsts noregulējuma iestāde, kurā ir dibināta mātes sabiedrība.
(4)
Ja Eiropas noregulējuma kolēģiju nav iespējams vadīt tās dalībvalsts noregulējuma iestādei, kurā ir dibināta šā panta trešajā daļā minētā mātes sabiedrība, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās Eiropas Savienības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde, kurai ir vislielākā kopējo bilances aktīvu vērtība.
79.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ievērojot šā likuma 73. pantā noteiktās informācijas apmaiņas un neizpaušanas (konfidencialitātes) prasības, pēc pieprasījuma sniedz citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai, un Latvijas Bankai ir tiesības no citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm pieprasīt informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai.
(2)
Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nosūta iesaistītajām dalībvalsts noregulējuma iestādēm visu būtisko informāciju, kas ir nepieciešama noregulējuma kolēģijas funkciju pildīšanai, un koordinē informācijas apriti starp noregulējuma iestādēm.
(3)
Latvijas Banka ārvalsts uzraudzības iestādes vai ārvalsts noregulējuma iestādes sniegto informāciju ir tiesīga izpaust citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm tikai pēc ārvalsts uzraudzības iestādes vai ārvalsts noregulējuma iestādes atļaujas saņemšanas.
80.
pants.
(1)
Latvijas Banka nekavējoties informē grupas līmeņa noregulējuma iestādi, grupas uzraudzības iestādi vai citu dalībvalstu noregulējuma iestādes, kas ir noregulējuma kolēģijas locekles, ja tā konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir grupas meitas sabiedrība, ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās vai ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība, kas ir grupas meitas sabiedrība, atbilst noregulējuma nosacījumiem.
(2)
Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka nosūta šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm informāciju par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar grupas meitas sabiedrības nonākšanu finanšu grūtībās vai atbilstību noregulējuma nosacījumiem, kā arī plānotajām noregulējuma darbībām vai maksātnespējas procesa uzsākšanu.
(3)
Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde un ir saņēmusi šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, tā pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem novērtē šā panta otrajā daļā minēto noregulējuma darbības vai maksātnespējas procesa iespējamo ietekmi uz grupu un grupas vienībām, tajā skaitā grupas vienību atbilstību noregulējuma nosacījumiem.
(4)
Ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde nekonstatē šā panta trešajā daļā minēto atbilstību, Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību vai uzsākt maksātnespējas procesu, par kuru tā ir paziņojusi.
(5)
Ja Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem konstatē, ka noregulējuma darbības vai maksātnespējas process, par kuriem paziņojis noregulējuma kolēģijas loceklis, veicinātu citu grupas vienību atbilstību noregulējuma nosacījumiem, Latvijas Banka ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas ierosina grupas noregulējuma shēmu un iesniedz to noregulējuma kolēģijai. Minēto termiņu var pagarināt, ja tam piekrīt noregulējuma iestāde, kas sniegusi paziņojumu.
(6)
Ja piecu dienu laikā pēc Latvijas Bankas paziņojuma saņemšanas vai ilgākā laikposmā, par kuru panākta vienošanās, grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav veikusi novērtējumu, Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību vai citus pasākumus, par kuriem tā paziņojusi.
81.
pants.
(1)
Piemērojot grupas noregulējuma shēmu:
1)
nosaka noregulējuma darbības, kas noregulējuma iestādēm būtu veicamas attiecībā uz galējo mātes sabiedrību vai atsevišķām grupas vienībām, lai sasniegtu noregulējuma mērķus un ievērotu noregulējuma principus;
2)
nosaka kārtību, kādā koordinējamas noregulējuma darbības;
3)
iekļauj finansēšanas plānu, kurā ņem vērā grupas noregulējuma plānu un tajā paredzēto grupas noregulējuma darbību finansēšanas kārtību un principus.
(2)
Grupas noregulējuma shēmu pieņem ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes un to noregulējuma iestāžu saskaņoto lēmumu, kuras ir atbildīgas par grupas noregulējuma shēmā ietvertajām meitas sabiedrībām.
(3)
Latvijas Banka var vērsties EAAP iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu šajā likumā minētā saskaņotā lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanai saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(4)
Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai vai uzskata, ka apdrošinājuma ņēmēju kolektīvo interešu aizsardzības, tautsaimniecības un finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ nepieciešams veikt neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumus, kas nav noteikti ierosinātajā grupas noregulējuma shēmā attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, tā izskaidro iemeslus, kādēļ nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, paziņo šos iemeslus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma, un informē par darbībām vai pasākumiem, ko tā plāno veikt.
(5)
Lēmumā par nepiekrišanu grupas noregulējuma shēmai Latvijas Banka izvērtē grupas noregulējuma plānu, tās noregulējuma darbību vai pasākumu, kurus tā plāno veikt, iespējamo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību un finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī minēto noregulējuma darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas vienībām.
(6)
Ja kāda no grupas vienību noregulējuma iestādēm pieņem individuālu lēmumu par tās teritorijā esošu grupas vienību, Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, pieņem saskaņoto lēmumu kopā ar tām grupas vienību noregulējuma iestādēm, kuras piekrīt Latvijas Bankas ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai.
(7)
Šajā pantā minētie saskaņotie lēmumi, ceturtajā daļā minētie pasākumi un piektajā daļā minētais lēmums, ko Latvijas Banka pieņem vai veic, kad nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai, uzskatāmi par galīgiem. Ja attiecīgo lēmumu pieņem citas dalībvalsts grupas uzraudzības iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestāde vai noregulējuma iestāde, tas ir saistošs Latvijas Bankai kā iesaistītajai noregulējuma iestādei.
(8)
Latvijas Banka nekavējoties veic visas šajā pantā minētās noregulējuma darbības un pasākumus.
(9)
Ja grupas noregulējuma shēma netiek pieņemta, Latvijas Banka sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju, lai panāktu saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām grupas vienībām, kurām ir finanšu grūtības vai kuras, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.
(10)
Latvijas Banka informē pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus par tās veikto noregulējuma darbību vai pasākumiem un to īstenošanas gaitu.
82.
pants.
(1)
Ja Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde nolemj, ka galējā mātes sabiedrība, par kuru tā ir atbildīga, atbilst šajā likumā noteiktajiem noregulējuma nosacījumiem, tā nekavējoties paziņo par to pārējiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem, kā arī informē par noregulējuma darbību, kuru tā uzskata par piemērotu, vai par nepieciešamību uzsākt maksātnespējas procesu.
(2)
Noregulējuma darbība vai nepieciešamība uzsākt maksātnespējas procesu var ietvert grupas noregulējuma shēmas īstenošanu, ja:
1)
Latvijas Bankas paziņotā noregulējuma darbība vai maksātnespējas process mātes sabiedrības līmenī veicina to, ka noregulējuma nosacījumus izpilda grupas vienība citā dalībvalstī;
2)
noregulējuma darbības vai citi pasākumi tikai mātes sabiedrības līmenī nav pietiekami, lai stabilizētu finanšu stāvokli, vai to īstenošana nenodrošinās optimālu rezultātu;
3)
viena vai vairākas meitas sabiedrības pēc to noregulējuma iestāžu novērtējuma atbilst noregulējuma nosacījumiem;
4)
no noregulējuma darbībām vai citiem pasākumiem grupas līmenī labumu gūs grupas meitas sabiedrības.
(3)
Ja Latvijas Bankas kā grupas līmeņa noregulējuma iestādes paziņotās noregulējuma darbības neietver grupas noregulējuma shēmas īstenošanu, Latvijas Banka pēc apspriešanās ar noregulējuma kolēģijas locekļiem lemj par turpmāko rīcību.
(4)
Ja Latvijas Bankas kā grupas līmeņa noregulējuma iestādes paziņotās darbības ietver grupas noregulējuma shēmas īstenošanu, Latvijas Banka un par meitas sabiedrībām atbildīgās noregulējuma iestādes, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma, pieņem saskaņoto lēmumu par grupas noregulējuma shēmu.
(5)
Latvijas Banka var vērsties EAAP iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu šajā likumā minētā saskaņotā lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanai saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(6)
Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji vai uzskata, ka finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ nepieciešams veikt neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumus, kas nav noteikti ierosinātajā shēmā attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, tā izskaidro iemeslus, kādēļ nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, paziņo šos iemeslus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko plāno veikt. Pamatojot nepiekrišanas iemeslus, Latvijas Banka ņem vērā grupas noregulējuma plānu, tās paredzēto noregulējuma darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, apdrošināšanas garantiju sistēmām un jebkādiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī minēto darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas vienībām.
(7)
Ja kāda no grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pieņem individuālu lēmumu par tās teritorijā esošu grupas meitas sabiedrību, Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pieņem saskaņoto lēmumu kopā ar tām grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras piekrīt Latvijas Bankas ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai.
(8)
Šajā pantā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus Latvijas Banka pieņem gadījumos, kad nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai, uzskatāmi par galīgiem. Ja attiecīgo lēmumu pieņem citas dalībvalsts grupas uzraudzības iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestāde vai noregulējuma iestāde, tas ir saistošs Latvijas Bankai kā iesaistītajai noregulējuma iestādei.
(9)
Latvijas Banka nekavējoties veic visas šajā pantā minētās noregulējuma darbības un pasākumus.
(10)
Ja grupas noregulējuma shēma netiek pieņemta, Latvijas Banka sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju, lai panāktu saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām grupas vienībām, kurām ir finanšu grūtības vai kuras, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.
(11)
Latvijas Banka regulāri informē pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus par tās veikto noregulējuma darbību vai pasākumiem un to īstenošanas gaitu.
XIInodaļaAttiecības ar ārvalstīm
83.
pants.
(1)
Lai nodrošinātu noregulējuma darbību izpildi, noregulējuma iestādes un ārvalstu noregulējuma iestādes sadarbojas, pamatojoties uz starptautisku līgumu par noregulējuma iestāžu sadarbību, ja šāds līgums ir noslēgts. Minētais līgums nosaka noregulējuma iestāžu un attiecīgo ārvalstu noregulējuma iestāžu sadarbības kārtību, veicot šā likuma 87. pantā minētos uzdevumus un īstenojot tajā minētās tiesības.
(2)
Ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums nav stājies spēkā, Latvijas Republika var slēgt ar ārvalstīm divpusējus līgumus par sadarbību, ievērojot šīs nodaļas prasības.
84.
pants.
(1)
Šo pantu piemēro ārvalsts noregulējuma procedūrām, ja nav stājies spēkā šā likuma 83. panta pirmajā daļā minētais līgums, kā arī pēc tā stāšanās spēkā, ciktāl šis līgums nereglamentē ārvalsts noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi.
(2)
Latvijas Banka pieņem lēmumu par to, vai atzīt un izpildīt ārvalsts noregulējuma procedūru, ja tā attiecas uz Eiropas Savienības meitas sabiedrību, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai Eiropas Savienības mātes sabiedrību.
(3)
Pieņemot lēmumu, Latvijas Banka pienācīgi izvērtē katras dalībvalsts intereses, kurā darbojas ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai mātes sabiedrība, it īpaši ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšanas un izpildes iespējamo ietekmi uz citām grupas vienībām un minēto dalībvalstu apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību un finanšu stabilitāti.
(4)
Ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšana var ietvert prasību:
1)
īstenot noregulējuma tiesības attiecībā uz ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai mātes sabiedrības aktīviem, kuri atrodas Latvijas Republikā vai kurus reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, vai attiecībā uz ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības tiesībām vai saistībām, kuras iegrāmatojusi Latvijas Republikā reģistrēta filiāle vai kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, ja prasījumi saistībā ar šādām tiesībām un saistībām ir izpildāmi Latvijas Republikā;
2)
nodot akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus Eiropas Savienības meitas sabiedrībai, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā, vai pieprasīt citai personai veikt šādu nodošanu;
3)
īstenot šā likuma 56., 57. vai 58. pantā noteiktās tiesības pusei, kas noslēgusi līgumu ar šā panta otrajā daļā minēto sabiedrību, ja šādu tiesību īstenošana ir nepieciešama, lai izpildītu ārvalsts noregulējuma procedūras;
4)
atzīt par neizpildāmām līgumā noteiktās tiesības izbeigt līgumu, paātrināt tā izpildi vai kā citādi grozīt līgumos noteiktās tiesības attiecībā uz līgumu, kas noslēgts ar šā panta otrajā daļā minēto sabiedrību vai citām grupas vienībām, ja šādas tiesības izriet no noregulējuma darbības, ko attiecībā uz ārvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju, tā mātes sabiedrību vai citām grupas vienībām veikusi ārvalsts noregulējuma iestāde, vai kas veikta atbilstoši ārvalsts noregulējuma procedūru regulējošiem tiesību aktiem, ja joprojām tiek pildītas līgumā paredzētās būtiskās saistības, tajā skaitā maksājuma vai piegādes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.
(5)
Latvijas Banka, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, var veikt noregulējuma darbības un izmantot noregulējuma tiesības attiecībā uz mātes sabiedrību, ja ārvalsts noregulējuma iestāde konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir šīs mātes sabiedrības meitas sabiedrība un kas ir reģistrēta attiecīgajā ārvalstī, atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem saskaņā ar attiecīgās ārvalsts tiesību aktiem. Latvijas Bankai attiecībā uz minēto mātes sabiedrību ir tiesības īstenot jebkuras noregulējuma tiesības un piemērot šā likuma 55. pantā noteiktās prasības.
85.
pants.
Latvijas Banka var atteikties atzīt vai izpildīt ārvalsts noregulējuma procedūras, ja tā uzskata, ka:
1)
ārvalsts noregulējuma procedūras nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī;
2)
ir nepieciešams neatkarīgs noregulējums attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu ārvalsts apdrošinātāja filiāli, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus;
3)
kreditoriem saskaņā ar ārvalsts iekšējām noregulējuma procedūrām netiktu nodrošināta tāda pati attieksme kā pret kreditoriem attiecīgajā ārvalstī, kuriem ir līdzīgas tiesības;
4)
ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu Latvijas Republikai būtiskas finansiālas sekas vai tās atzīšana vai izpilde būtu pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
86.
pants.
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga īstenot šā likuma 85. pantā minētās tiesības, ja tā uzskata, ka tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs un ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:
1)
ārvalsts apdrošinātāja filiāle vairs neatbilst vai, iespējams, neatbildīs tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, turklāt nav paredzams, ka kāda privātā sektora, uzraudzības vai attiecīgās ārvalsts noregulējuma darbība saprātīgā laikposmā atjaunotu filiāles atbilstību tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai novērstu tās finanšu grūtības;
2)
Latvijas Banka uzskata, ka ārvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nepilda, nespēj pildīt vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības pret kreditoriem vai saistības, kas ir izveidotas ar ārvalsts apdrošinātāja filiāles starpniecību, piemēram, saistības veikt maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem vai apdrošinātajiem, un Latvijas Banka ir pārliecinājusies, ka saprātīgā laikposmā attiecībā uz minēto ārvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju nav sāktas vai netiks sāktas ārvalsts noregulējuma vai maksātnespējas procedūras;
3)
ārvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam tiek piemērotas noregulējuma procedūras vai ārvalsts noregulējuma iestāde ir paziņojusi Latvijas Bankai par savu nodomu tās sākt.
(2)
Ja Latvijas Banka īsteno noregulējuma tiesības attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu ārvalsts apdrošinātāja filiāli, tā ņem vērā noregulējuma mērķus un piemēro noregulējuma instrumentus saskaņā ar šā likuma prasībām.
87.
pants.
(1)
Šā panta noteikumus piemēro attiecībā uz sadarbību ar ārvalsti, ja nav stājies spēkā šā likuma 83. panta pirmajā daļā minētais līgums, kā arī pēc tā stāšanās spēkā, ciktāl minētais līgums nereglamentē šajā pantā noteikto.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības slēgt sadarbības vienošanās ar ārvalstu noregulējuma iestādēm.
(3)
Vienošanos dokumentā par sadarbību starp Latvijas Banku un ārvalstu noregulējuma iestādēm var ietvert noteikumus par šādiem jautājumiem:
1)
informācijas apmaiņu, kas nepieciešama, lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus;
2)
apspriešanos un sadarbību noregulējuma plānu izstrādē, noregulējamības novērtēšanā, noregulējamības šķēršļu novēršanā un līdzīgu tiesību īstenošanā saskaņā ar attiecīgās ārvalsts tiesību aktiem;
3)
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 144. panta otrajā daļā minēto pasākumu vai līdzīgu pasākumu piemērošanu, kas minēti ārvalsts tiesību aktos;
4)
informācijas apmaiņu, kas nepieciešama, lai piemērotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma tiesības un līdzīgas tiesības saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem.
(4)
Šis pants neierobežo Latvijas Bankas tiesības slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus ar ārvalstīm, ievērojot šā panta otrajā daļā minētajā EAAP iestādes pamatnolīgumā noteikto.
(5)
Latvijas Banka paziņo EAAP iestādei par katru sadarbības vienošanos, ko tā ir noslēgusi atbilstoši šim pantam.
88.
pants.
(1)
Latvijas Banka un Finanšu ministrija apmainās ar ierobežotas pieejamības informāciju, tajā skaitā par preventīvajiem darbības atjaunošanas plāniem, ar ārvalstu noregulējuma iestādēm tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1)
par noregulējumu atbildīgajām ārvalstu iestādēm šo valstu tiesību akti nosaka ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā noteiktajām prasībām;
2)
ierobežotas pieejamības informācijā ietverto personas datu apstrādi, tajā skaitā datu nodošanu attiecīgajai ārvalsts noregulējuma iestādei, veic saskaņā ar Latvijas Republikas personas datu apstrādi regulējošajām tiesību normām vai tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem;
3)
informācija ir nepieciešama, lai ārvalsts noregulējuma iestāde varētu izpildīt funkcijas, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā noregulējuma iestādēm noteiktajām funkcijām.
(2)
Latvijas Banka drīkst izpaust ārvalstu noregulējuma iestādēm no citām dalībvalstīm saņemto ierobežotas pieejamības informāciju tikai šādos gadījumos:
1)
tās dalībvalsts institūcija, no kuras informācija ir iegūta, piekrīt šādai izpaušanai;
2)
informācija tiek izpausta vienīgi tādā nolūkā, kādam ir piekritusi tās dalībvalsts institūcija, no kuras informācija ir saņemta.
XIIInodaļaNoregulējuma finansēšanas mehānisms
89.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ievērojot noregulējuma principus, noregulējuma finansēšanai izmanto Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus.
(2)
Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus izmanto tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu šā likuma 64. pantā minētās starpības izmaksu un lai segtu ar noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma tiesību īstenošanu saistītas izmaksas, ciktāl tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.
(3)
Ja noregulējamā sabiedrība dalībvalstī sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, īstenojot tiesības dibināt filiāli vai ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus izmanto, lai nodrošinātu šā likuma 64. pantā minēto starpību noregulējamās sabiedrības akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citiem kreditoriem.
90.
pants.
Attiecībā uz Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu, finansēšanu un izmaksu veikšanu piemēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā ietvertās tiesību normas.
XIVnodaļaAtbildība
91.
pants.
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai personai piemērot šādas sankcijas:
1)
brīdinājumu;
2)
juridiskai personai – soda naudu līdz 10 procentiem no tās kopējā iepriekšējā gada apgrozījuma. Ja minētā juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kas sagatavo konsolidētos gada pārskatus saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, soda naudas aprēķinam izmanto kopējo gada apgrozījumu, kas noteikts, pamatojoties uz konsolidētajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem;
3)
fiziskai personai – soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;
4)
soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram kā alternatīvu šīs daļas 2. vai 3. punktā noteiktajai soda naudai.
(2)
Latvijas Banka ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai personai piemērot šādus administratīvos pasākumus:
1)
pieprasīt, lai fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo darbību un to neatkārto;
2)
fiziskai personai noteikt pagaidu aizliegumu veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma novēršanas brīdim vai galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem.
(3)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot administratīvos pasākumus atsevišķi vai papildus sankcijām.
(4)
Pieņemot lēmumu par sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu, Latvijas Banka ņem vērā visus apstākļus, tajā skaitā Latvijas Bankas likumā noteiktos apstākļus, kā arī pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus trešajām personām, tajā skaitā radītos zaudējumus apdrošinājuma ņēmējiem, ciktāl šādus zaudējumus iespējams noteikt.
(5)
Soda naudu, kas piemērota saskaņā ar šo pantu, ieskaita valsts pamatbudžetā.
92.
pants.
Latvijas Banka ir tiesīga šā likuma 91. panta pirmajā daļā noteiktās sankcijas un otrajā daļā noteiktos administratīvos pasākumus piemērot, ja fiziskā vai juridiskā persona neievēro:
1)
šā likuma 5. vai 7. pantā noteiktās prasības attiecībā uz preventīvā darbības atjaunošanas plāna vai grupas preventīvā darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un aktualizēšanu;
2)
šā likuma 13. pantā noteiktās prasības attiecībā uz visas nepieciešamās informācijas sniegšanu noregulējuma plāna vai grupas noregulējuma plāna izstrādei;
3)
šā likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz Latvijas Bankas informēšanu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības nonākšanu finanšu grūtībās.
93.
pants.
(1)
Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par šajā likumā noteikto prasību pārkāpumiem, pēc administratīvā akta paziņošanas par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu (fiziskajai personai – vārds, uzvārds; juridiskajai personai – nosaukums un reģistrācijas numurs) un tās izdarīto pārkāpumu (veids, piemērotā sankcija, administratīvais pasākums, lēmuma spēkā stāšanās datums), kā arī informāciju par tiesībām apstrīdēt un pārsūdzēt Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu un par pieņemto nolēmumu.
(2)
Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē, neidentificējot personu, ja konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti, uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
(3)
Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā informācijas publiskošanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja paredzams, ka šajā laikposmā zudīs pamats informācijas publiskošanai, neidentificējot personu.
(4)
Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā publiskotā informācija Latvijas Bankas tīmekļvietnē ir pieejama piecus gadus no tās publiskošanas dienas.
(5)
Latvijas Banka informē EAAP iestādi par personai piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, tajā skaitā par tiesībām apstrīdēt un pārsūdzēt attiecīgo administratīvo aktu, kā arī par pieņemto nolēmumu.
94.
pants.
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt lietu piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma izbeigšanas dienas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu aptur ar lietas ierosināšanas dienu.
(3)
Lēmumu par šajā likumā noteikto sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu Latvijas Banka var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.
(4)
Latvijas Banka izbeidz lietu, ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šajā likumā noteikto sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
(5)
Objektīvu iemeslu dēļ, tajā skaitā gadījumā, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Latvijas Banka, pieņemot attiecīgu lēmumu, var pagarināt šā panta ceturtajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, ja kopējais lēmuma pieņemšanas termiņš nepārsniedz trīs gadus no lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.
95.
pants.
(1)
Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā un ārpus kārtas. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. Augstākā tiesa lietu izskata ārpus kārtas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, izņemot administratīvo aktu par brīdinājumu vai soda naudas piemērošanu, neaptur šā akta darbību.
(3)
Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par krīzes vadības pasākumu piemērošanu atcelšana, lai aizsargātu tādu trešo personu intereses, kuras labticīgi ieguvušas noregulējamās sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, neskar tādus Latvijas Bankas pieņemtos lēmumus un veiktās faktiskās darbības, kas vērstas uz atceltā lēmuma izpildi. Latvijas Banka ir atbildīga par zaudējumiem, kas nodarīti ar atcelto administratīvo aktu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2025/1, ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 un regulas (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2017/1129.
Likums stājas spēkā 2027. gada 30. janvārī.
Finanšu ministrs M. Kučinskis