Likumprojekts (grozījumi)

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9. nr.; 2002, 16. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 5. nr.; 2006, 9. nr.; 2007, 21., 23. nr.; 2009, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 104., 206. nr.; 2011, 120. nr.; 2013, 36. nr.; 2014, 38. nr.; 2016, 123. nr.; 2018, 36., 84. nr.; 2020, 119.C, 247. nr.; 2021, 248.B nr.; 2022, 137.A nr.; 2023, 57.A nr.; 2025, 201. nr.; 2026, 61. nr.) šādus grozījumus:

1. pantā:

papildināt pirmās daļas septīto punktu pēc vārda "siltuma" ar vārdu "smaku";

papildināt pirmās daļas 18. punktu pēc vārdiem "augstāku vispārējo" ar vārdiem "cilvēka veselības un" un pēc vārdiem "tādu pašu" ar vārdiem "cilvēka veselības un"

izslēgt pirmās daļas 4., 8., 9., 10., 22., 23., 24., 25., 27. un 31. punktu;

izteikt pirmās daļas 19. punktu šādā redakcijā "19) secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem — rūpniecības nozarei vai piesārņojošai darbībai Eiropas Komisijas noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un jaunāko tehnisko paņēmienu apraksts, kā arī ar minētajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, vides snieguma līmeņi, vides pārvaldības sistēmas saturs, etaloni, izejvielu patēriņa līmeņi, piesārņojošas darbības uzraudzība un uz piesārņojošu darbību attiecināmi vietas sanācijas pasākumi;"

izteikt pirmās daļas 30. punktu šādā redakcijā:
"30) degvielas un kurināmā operators — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot degvielas un kurināmā galapatērētājus, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a) ir saņēmusi speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 2. panta septīto daļu vai maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem vai dabasgāzi, kura tiek izmantota par degvielu vai kurināmo, vai par citiem produktiem, kuri tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu vai kurināmo šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētajām darbībām,
b) realizē patēriņam Latvijā ogles vai citu veidu produktus, kuri tiek izmantoti par degvielu vai kurināmo šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētajām darbībām un nav apliekami ar akcīzes nodokli saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu;";

papildināt panta pirmo daļu ar 39. līdz 51. punktu šādā redakcijā:

"39) antropogēnā gaisu piesārņojošo vielu emisija - cilvēku radīta gaisu piesārņojošo vielu emisija atmosfērā;

40) apkures iekārtas - individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurām ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu novadīšanai atmosfērā un kas tiek izmantotas mājoklī, kurā dzīvo viena vai vairākas personas, un apkures iekārtas, ko izmanto publiskajās ēkās un uzņēmumos, izņemot iekārtas, kuras izmanto operatori, veicot piesārņojošās darbības. Par apkures iekārtu uzskata arī plīti, kur iekārtas apkures funkcija ir apvienota ar ēdiena gatavošanai paredzētu plītsvirsmu vai cepeškrāsni, vai abām, un kurai ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu novadīšanai.

41) bezemisiju zona - teritorija, kas noteikta ar mērķi samazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi un kurā tiek atļauta tikai tādu vieglo pasažieru automobiļu, mikroautobusu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu iebraukšana, kuriem nav iekšdedzes motors, kā arī tādu lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzekļu iebraukšana, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1242 par CO₂ emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK, 3. panta 11. punktā.

42) cietā biomasa - produkti, kuri sastāv no augu izcelsmes materiāliem no lauksaimniecības vai mežsaimniecības produkti, kuri sastāv no augu izcelsmes materiāliem no lauksaimniecības vai mežsaimniecības.

43) gaisa kvalitātes novērtēšana – jebkurš paņēmiens, ko lieto, lai mērītu, modelētu, aprēķinātu, prognozētu vai novērtētu gaisa piesārņojuma līmeni;

44) gaisa kvalitātes monitoringa stacija - paraugu ņemšanas punkts vai vairāku paraugu ņemšanas punktu apvienojums sistemātisku, ilgtermiņa, kā arī periodisku gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumu veikšanai, lai noteiktu gaisa piesārņojuma līmeni noteiktā teritorijā;

45) gaisa piesārņojums — emisija, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi vai, kas var radīt kaitējumu īpašumam;

46) gaisa piesārņojuma līmenis - gaisu piesārņojošas vielas koncentrācija gaisā vai gaisa piesārņojuma dēļ radušies piesārņojošas vielas nosēdumi uz virsmas noteiktā laikposmā;

47) gaisu piesārņojoša viela – gaisā esoša viela, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai radīt kaitējumu īpašumam;

48) gaiss - ārtelpu gaiss troposfērā, kas neietver iekštelpu gaisu un gaisu darba vidē, kas nav regulāri pieejama sabiedrības locekļiem un uz kuru attiecas darba aizsardzības jomas normatīvie akti;

49) references laboratorija - laboratorija, kura ar šo likumu ir pilnvarota veikt gaisa kvalitātes novērtējumu un kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;

50) valsts monitoringa tīkls – gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kuras izvietotas visā valsts teritorijā, lai noteiktu esošo gaisa kvalitāti un vai tās atbilstību noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, uzlabošanas mērķiem un novērtēšanas rādītājiem, kā arī sniegtu sabiedrībai, kā arī starptautiskajām sadarbības organizācijām ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā.

51) zemo emisiju zona - teritorija, kas noteikta ar mērķi samazināt transportlīdzekļu radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi un kurā aizliedz transportlīdzekļu iebraukšanu, kas atbilst emisiju klasei sākot no "EURO 0" līdz "EURO 5" (ieskaitot)."

papildināt otro daļu pēc vārdiem "Enerģētikas likuma izpratnē" ar vārdiem ", termins "degviela" lietots Transporta enerģijas likuma izpratnē".

Izslēgt 2. panta 4., 5. un 6. punktu.

Papildināt 2.pantu ar 11) punktu šādā redakcijā:

"11) novērst vai samazināt gaisa piesārņojuma iedarbību uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi;"

3.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5. un 6. punktu;

izteikt 2.¹ panta daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Šis likums nosaka prasības gaisa aizsardzības pasākumu īstenošanai, tai skaitā:
1) gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķus un rīcības dažādu avotu radītā gaisa piesārņojuma novēršanai, ierobežošanai un samazināšanai;

2) iesaistīto institūciju atbildību un pienākumus vides un cilvēku veselības aizsardzībai no gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes;

3) prasības gaisa kvalitātes novērtēšanas un gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzskaites veikšanai;

4) prasības gaisa kvalitātes informācijas sagatavošanai un publiskošanai."

4. pantā:

papildināt pirmās daļas 10. punktu ar vārdiem "un veicina atjaunīgo energoresursu izmantošanu un, ja iespējams, ražošanu;"

papildināt pirmo daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11) nodrošina materiālo resursu un ūdens efektīvu izmantošanu, tostarp veicina to atkalizmantošanu, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams;

12) ievieš un uztur vides pārvaldības sistēmu A kategorijas piesārņojošajām darbībām."

6. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators paziņo Valsts vides dienestam bez nepamatotas kavēšanās. Operators veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma vai piesārņojuma rašanās iespējamību. Valsts vides dienests var uzdod operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību."

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajos gadījumos, kas ietekmē dzeramā ūdens resursus vai notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūru, tostarp netiešas piesārņojošo vielu emisijas gadījumā, Valsts vides dienests informē potenciāli ietekmētos dzeramā ūdens piegādātājus vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus par konkrēto gadījumu un par pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu vai ierobežotu tā radītā piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi."

10.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem "vides snieguma robežvērtība un līmenis"

izteikt panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nosakot iekārtas emisijas robežvērtības gadījumā, ja notekūdeņi tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām (turpmāk - netieša piesārņojošo vielu emisija), var ņemt vērā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ietekmi, ja videi kopumā tiek nodrošināts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un vides piesārņojuma līmenis nepaaugstinās. Iekārtas operators pēc konsultēšanās ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoru nodrošina, ka netieša piesārņojošo vielu emisija neapdraud attiecīgos notekūdeņus pieņemošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, nesamazina to attīrīšanas efektivitāti un neietekmē notekūdeņu attīrīšanai izsniegtās atļaujas nosacījumu izpildi. Kopējais ūdenī nonākušā piesārņojuma apjoms nedrīkst pārsniegt emisijas apjomu, kas noteikts tiešai notekūdeņu novadīšanai atbilstoši labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem."

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Vides snieguma robežvērtība ir atļaujā iekļauta saistoša vides snieguma vērtība, kas izteikta noteiktos parametros konkrētos apstākļos."

"(4²) Vides sniegums ir sniegums, kas saistīts ar patēriņa līmeņiem, resursefektivitāti  attiecībā uz materiāliem, ūdeni un energoresursiem, materiālu un ūdens atkalizmantošanu un atkritumu rašanos."

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais vides snieguma līmenis ir tāds vides snieguma līmenis, kas sasniegts normālos iekārtas ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus vai to kombinācijas, kuri ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem."

11.pantā:

svītrot otrās daļas 5) punktu;

papildināt otro daļu ar 22., 23. un 24. punktu šādā redakcijā:

"22) vides pārvaldības sistēmas saturu, publicēšanas, pārskatīšanas un atbilstības novērtēšanas prasības un ieviešanas termiņus;"

23) kritērijus emisijas robežvērtību atkāpju piešķiršanai;

24) iekārtas pārveides plāna saturu, ziņošanas prasības, kā arī nosacījumus atļaujas pārskatīšanas termiņa pagarināšanai vai pārskatīšanas atcelšanai."

Papildināt likumu ar II¹ nodaļu šādā redakcijā:

"II¹ nodaļa
Gaisa aizsardzība

11.¹ pants. Gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijas

(1) Gaisa kvalitātes atbilstību cilvēka veselības aizsardzībai noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem pārbauda teritorijās, kuras sabiedrībai ir pieejamas un kuru tuvumā atrodas arī pastāvīgas dzīvesvietas vai publiskās ēkas. Gaisa piesārņojuma līmeni nevērtē rūpnīcu teritorijās vai rūpnieciskajos objektos, uz kuriem attiecas normatīvie akti darba aizsardzības jomā, uz ceļu brauktuvēm, kā arī uz ceļu sadalošajām joslām, kur nav paredzēta regulāra gājēju vai velosipēdistu piekļuve.

(2) Lai novērtētu gaisa kvalitāti un nodrošinātu tās pārvaldību, Klimata un enerģētikas ministrija valsts teritoriju iedala gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijās jeb zonās, kuras nosaka ar klimata un enerģētikas ministra lēmumu. Ja nepieciešams, minētās zonas var ietvert arī aglomerāciju jeb konurbāciju, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 250 000. Lēmumā iekļauj informāciju par valsts monitoringa tīklā esošajām gaisa kvalitātes monitoringa stacijām un to novietojumu gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijās.

(3) Gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kurās pēdējos trijos gados ir novēroti vides kvalitātes normatīvu pārsniegumi, ir jāuztur, ja vien nav nepieciešams tos pārvietot īpašu apstākļu, piemēram, teritorijas attīstības dēļ. Šo staciju novietojumu var mainīt vai to darbību pārtraukt tikai veicot izmaiņas šī panta otrajā daļā minētajā lēmumā.

(4) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - Centrs) reizi piecos gados veic gaisa kvalitātes novērtējumu šā panta otrajā daļā noteiktajās gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijās vai biežāk, ja ir notikušas būtiskas gaisa piesārņojuma līmeņa izmaiņas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, Centrs nepieciešamības gadījumā rosina Klimata un enerģētikas ministrijai veikt izmaiņas esošajā gaisa kvalitātes pārvaldības teritoriju iedalījumā.

(5) Klimata un enerģētikas ministrija viena mēneša laikā no Centra sagatavotā gaisa kvalitātes novērtējuma publiskošanas savā oficiālajā tīmekļvietnē veic izmaiņas šī panta otrajā daļā minētajā lēmumā, ja atbilstoši Centra veiktajam gaisa kvalitātes novērtējumam konstatētas būtiskas gaisa kvalitātes izmaiņas kādā Latvijas teritorijas daļā.

11.² pants. Gaisa kvalitātes novērtēšana

(1) Gaisa kvalitātes novērtējumu veic, lai:

1) noteiktu, kāda ir esošā gaisa kvalitāte un novērtētu tās atbilstību noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, mērķiem un gaisa kvalitātes rādītājiem;

2) iegūtu informāciju par piesārņojuma avotu ietekmi uz gaisa kvalitāti;

3) identificētu dažādu gaisa piesārņojuma avotu vai to grupu ietekmes būtiskumu, mērogu un noskaidrotu cēloņus, kas traucē sasniegt gaisa kvalitātes normatīvus;

4) sniegtu sabiedrībai, starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā.

(2) Lai noteiktu, kurās teritorijās nepieciešams veikt gaisa kvalitātes monitoringu, īstenot papildu pasākumus un kādu gaisa kvalitātes novērtēšanas metodi izvēlēties, Centrs visas zonas un valstspilsētas, kas atrodas šajās zonās klasificē un iedala teritorijās, kurās ir konstatēti:

1) robežlielumu vai mērķlielumu pārsniegumi un pastāv gaisa kvalitātes problēmas;

2) teritorijas, kur konstatēti piesardzības sliekšņa pārsniegumi un kas norāda uz potenciālām gaisa kvalitātes problēmām nākotnē;

3) teritorijas, kur ir konstatēti novērtēšanas sliekšņu pārsniegumi un kur jāuzsāk veikt esošās gaisa kvalitātes novērtēšana;

4) teritorijas, kur novērtēšanas sliekšņi netiek pārsniegti un kur esošā gaisa kvalitāte ir laba.

(3) Ministru kabinets nosaka novērtējamās gaisu piesārņojošās vielas, gaisa kvalitātes novērtēšanas paņēmienus un mērījumu metodes, novērtējuma veikšanas biežumu, prasības par gaisa kvalitātes monitoringa staciju skaitu, to atrašanās vietu izvēli, kā arī citas prasības, kas jāievēro veicot gaisa kvalitātes novērtēšanu un apkopojot iegūtos mērījumu datus.

11.³ pants. Valsts monitoringa tīkls

(1) Centrs pilda references laboratorijas funkcijas gaisa kvalitātes novērtēšanas jomā un ir atbildīgs par:

1) gaisa kvalitātes novērtēšanu, tostarp valsts monitoringa tīkla izveidi un uzturēšanu;

2) valsts monitoringa tīklā lietojamo mērījumu sistēmu apstiprināšanu;

3) novērtējuma metožu analīzi un izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanas procesu organizēšanu;

4) mērījumu precizitātes nodrošināšanu;

5) modelēšanas lietotņu jeb modeļu un apakšmodeļu virkņu, tostarp visu nepieciešamo ievaddatu, un jebkādas to pēcapstrādes precizitātes veicināšanu;

6) informācijas sniegšanu sabiedrībai par esošo un prognozēto gaisa kvalitāti Latvijā;

7) sadarbības nodrošināšanu ar Eiropas Komisijas izveidotajām ekspertu grupām gaisa kvalitātes novērtēšanas jomā, kā arī Eiropas Savienības mēroga mērījumu kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā;

8) Eiropas Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā.

(2) Centrs nodrošina, ka valsts monitoringa tīklā iekļautajās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās mērījumus veic akreditēta laboratorija, kas ir akreditēta attiecībā uz mērījumu metodēm gaisa piesārņojošajām vielām, kurām tas noteikts atbilstoši šī likuma 11.²panta trešajā daļā noteiktajam.

(3) Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro references laboratorijai, veicot gaisa kvalitātes mērījumus valsts monitoringa tīklā esošajās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās un pildot pārējās references laboratorijai noteiktās funkcijas.

11.⁴pants. Pašvaldību, valsts iestāžu un operatoru veiktie mērījumi

(1) Valsts un pašvaldības iestādes, kā arī operatori var veikt gaisa kvalitātes līmeņa mērījumus, kas papildina valsts monitoringa tīklā veiktos mērījumus.

(2) Lai publiskotu sabiedrībai gaisa kvalitātes mērījumu rezultātus, kā arī tos izmantotu gaisa aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei vai pašvaldību gaisa kvalitātes plānu izstrādei, ja šāda kompetence iestādei vai operatoram noteikta šajā likumā vai piesārņojošās darbības atļaujā, valsts un pašvaldības iestādes vai operators mērījumus veic laboratorijā, kas ir akreditēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, kā arī ievēro gaisa aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz gaisa kvalitātes monitoringa veikšanu.

(3) Valsts un pašvaldību iestādes vai operators var veikt gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus, kas nav veikti atbilstoši gaisa aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Attiecīgā gadījumā, publiskojot iegūtos mērījumu rezultātus, norāda, ka tiem ir zema ticamības pakāpe. Šādā veidā iegūtos mērījumu rezultātus neizmanto gaisa aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei.

11.⁵ pants. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķini un prognozes

(1) Centrs, sadarbojoties ar attiecīgajām nozaru ministrijām, institūcijām un komersantiem, veic valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu izstrādi, kā arī novērtē gaisa aizsardzības politikas ietekmi uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā izveido un uztur valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu un atbildīgo iestāžu pienākumus emisiju ziņojumu un prognožu izstrādē;

2) prasības un aprēķinu metodes, kas jāņem vērā, sagatavojot emisijas aprēķinus un emisijas prognozes;

3) iestādes, kas atbildīgas par emisijas aprēķinu veikšanu un emisiju prognožu izstrādi;

4) kārtību, kādā tiek novērtēta gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām.

11.⁶ pants. Gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi

Lai Latvijā kopumā samazinātu dažādu tautsaimniecības nozaru radītās antropogēnās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, Ministru kabinets nosaka sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu (izņemot metāna), amonjaka un daļiņu PM_2,5 emisijas samazināšanas mērķus laikposmam līdz 2029. gadam un sākot ar 2030. gadu, kā arī gadījumus, kad ir pieļaujamas atkāpes no noteiktajiem emisijas samazināšanas mērķiem.

11.⁷ pants. Gaisa kvalitātes normatīvi un citi rādītāji

(1) Gaisa kvalitātes normatīvus iedala gaisa kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos.

(2) Gaisa kvalitātes robežlielums ir zinātniski pamatots gaisa piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nepieļautu, novērstu vai mazinātu gaisa piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēku veselību vai vidi, un kas jāsasniedz normatīvajos aktos noteiktā termiņā, un ko nedrīkst pārsniegt pēc šī termiņa.

(3) Gaisa kvalitātes mērķlielums ir gaisa piesārņojuma līmenis, kuru pēc iespējas jānodrošina noteiktā termiņā, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu gaisu piesārņojošo vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi.

(4) Piesardzības slieksnis ir gaisa piesārņojuma līmenis, kas atbilst 20 % no gaisa kvalitātes robežlieluma un kas noteikts, lai ievērotu piesardzības principu un, kura pārsniegšana nozīmē, ka pastāv risks pārsniegt noteiktos gaisa kvalitātes robežlielumus.

(5) Novērtēšanas slieksnis ir gaisa piesārņojuma līmenis, kurš nosaka novērtēšanas režīmu, kas jāizmanto, lai novērtētu gaisa kvalitāti;

(6) Gaisa piesārņojuma vidējās iedarbības samazināšanas pienākums ir procentos izteikts lielums, kas noteikts, lai valstī kopumā jsamazinātu vidējo gaisa piesārņojumu pilsētas fona teritorijās un, kas noteikts, lai kopumā valstī mazinātu gaisa piesārņojuma radīto kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, un kas jāsasniedz konkrētā termiņā un ko pēc sasniegšanas nedrīkst pārsniegt;

(7) Trauksmes līmenis ir rādītājs, kas raksturo gaisa piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot pat īslaicīga iedarbība rada risku visu iedzīvotāju veselībai un kuru sasniedzot jāveic tūlītēji pasākumi;

(8) Lai noteiktu pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni, kā arī prasības attiecībā uz nepieciešamo mērījumu un pasākumu veikšanu, kā arī sabiedrības informēšanu, Ministru kabinets nosaka gaisa kvalitātes normatīvus, mērķus un rādītājus, kā arī nosacījumus iespējamai normatīvu izpildes termiņu pagarināšanai.

11.⁸ pants. Gaisa kvalitātes pārvaldības pamatprincipi

(1) Valsts un pašvaldību institūcijas cenšas panākt un saglabāt vislabāko iespējamo gaisa kvalitāti un nodrošināt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, lai pakāpeniski nodrošinātu gaisa kvalitātes līmeni, kas nepārsniedz noteiktos normatīvus, novērtēšanas sliekšņus un citus noteiktos gaisa kvalitātes mērķus. Attiecībā mērķlieluma un ozonam noteiktā ilgtermiņa mērķa sasniegšanu valsts un pašvaldību institūcijas veic pasākumus, kas nerada nesamērīgas izmaksas.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas vērtē atbilstību piesardzības sliekšņiem, lai izvairītos no riska nākotnē pārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus.

(3) Ja kādā teritorijā ir pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, vidējās iedarbības samazināšanas pienākums vai piesardzības sliekšņi, pašvaldība un valsts institūcijas sadarbojas valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā un ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānā noteikto pasākumu izpildē.

11.⁹ pants. Valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns

(1) Valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns ir plāns, kurā paredzētas rīcībpolitikas un pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību 11.⁶ pantā noteiktajiem gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķiem, vidējās iedarbības samazināšanas pienākumiem un ozona mērķlielumam, līdzko minētās vērtības ir pārsniegtas.

(2) Lai nodrošinātu gaisa piesārņojuma samazināšanos un normatīvajos aktos noteikto antropogēno gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu, gaisa piesārņojuma vidējās iedarbības samazināšanas pienākuma un citu gaisa kvalitātes mērķu izpildi, Klimata un enerģētikas ministrija organizē valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu. Šo plānu izstrādā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, pašvaldībām un citām institūcijām, ja to pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai netieša ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

(3) Valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plānu apstiprina Ministru kabinets. Klimata un enerģētikas ministrija to aktualizē reizi četros gados vai biežāk, ja nav izpildīti šī likuma 11.⁶ pantā noteiktie emisiju samazināšanas mērķi vai pastāv risks, ka tie netiks izpildīti vai tas ir nepieciešams vidējās iedarbības samazināšanas pienākumu izpildei. Lai izpildītu gaisa piesārņojuma vidējās iedarbības samazināšanas pienākumu, Klimata un enerģētikas ministrija plānu aktualizē cik vien drīz iespējams, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no vidējā iedarbības pienākuma pārsnieguma konstatēšanas.

(4) Gadījumā, ja valsts gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna aktualizēšanas rezultātā tiek veikti nebūtiski precizējumi un netiek skarti iesaistīto institūciju pienākumi un netiek radīta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu, minētā plāna pārskatīšanu var veikt, neveicot saskaņošanu ar pārējām ministrijām un iesaistītajām institūcijām.

(5) Lai īstenotu gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā noteiktos pasākumus un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes mērķu izpildi, Ministru kabinets nosaka papildu prasības dažādu tautsaimniecības nozaru radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai. Ministru kabinets var noteikt prasības, ja tiek pārsniegti šī likuma 11.⁶ pantā noteiktie gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi vai ir augsts risks tos pārsniegt.

(6) Ministru kabinets nosaka valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna saturu un izstrādāšanas kārtību.

11.¹⁰pants. Pašvaldības ilgtermiņa gaisa kvalitātes plāns

(1) Ilgtermiņa gaisa kvalitātes plāns ir plāns, kurā paredzētas rīcībpolitikas un pasākumi, lai noteiktā termiņā nodrošinātu atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem, kā arī gadījumā līdzko minētie normatīvi ir pārsniegti.

(2) Pašvaldība cik vien drīz iespējams, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārsnieguma konstatēšanas, izstrādā ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānu visai pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai un īsteno tajā noteiktos pasākumus, ja atbilstoši Centra veiktajam gaisa kvalitātes novērtējumam pašvaldības teritorijā vai tās daļā kādai no gaisu piesārņojošajām vielām ir:

1) pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs, kas stāsies spēkā 2030.gadā;

2) pārsniegta piesardzības sliekšņa pēdējo triju gadu perioda gada vidējā vērtība.

(3) Pašvaldība var brīvprātīgi izstrādāt ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānu arī gadījumos, ja netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi un nepastāv risks tos pārsniegt nākotnē.

(4) Pašvaldības ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānā ietver tādus pasākumus, kuri nodrošina atbilstību noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem pēc iespējas īsākā laikposmā vai labākā iespējamā gaisa kvalitātes stāvokļa saglabāšanu.

(5) Pašvaldība ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānu pārskata, ja tiek konstatēts vismaz viens šāds gadījums:

1) plāna īstenošanas laikā vēl aizvien pastāv šī panta pirmajā daļā minētā situācija;

2) plāns netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem vai ir pasliktinājusies esošā gaisa kvalitāte.

11.¹¹ pants. Pašvaldības īstermiņa gaisa kvalitātes plāns

(1) Īstermiņa gaisa kvalitātes plāns ir plāns, kurā ietverti ārkārtas pasākumi, kas jāveic īstermiņā, lai panāktu tūlītēju gaisa kvalitātes uzlabošanos un novērstu ļoti augsta gaisu piesārņojuma līmeņa radītos riskus cilvēku veselībai un videi.

(2) Ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt trauksmes līmeni, pašvaldība izstrādā un īsteno īstermiņa gaisa kvalitātes plānu. Ja nepieciešams plānu izstrādā arī gadījumos, kad tiek pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs. Ozonam noteiktā trauksmes līmeņa pārsniegšanas gadījumā, šādu īstermiņa rīcības plānu izstrādā tikai tad, ja, ņemot vērā ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos un ekonomiskos apstākļus pastāv ievērojams potenciāls novērst trauksmes līmeņa pārsniegumu vai samazināt tā pārsnieguma ilgumu un pakāpi.

(3) Plānu izstrādā uz noteiktu laika posmu līdz tiek novērsts trauksmes līmeņa pārsniegums. Tajā var paredzēt pasākumus, lai kontrolētu vai nekavējoties, uz laiku, kad novērojams paaugstināts gaisa piesārņojums, pārtrauktu tādas darbības, kas palielina trauksmes līmeņa pārsniegšanas iespēju un pārsniegšanas ilgumu.

(4) Pašvaldība var šā panta pirmajā daļā minēto plānu un tajā ietvertos pasākumus ietvert arī šā likuma 11¹⁰. pantā noteiktajā ilgtermiņa rīcības plānā.

11.¹² pants. Pašvaldības gaisa kvalitātes plānu izstrāde

(1) Pašvaldība izstrādā ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plānu sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām, kuras iesaistītas plāna īstenošanā.

(2) Pašvaldība ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plānā var ietvert pasākumus, kuru īstenošana ir citas institūcijas kompetencē, ja pasākums ir saskaņots ar šo institūciju. Šī pasākuma izpildi koordinē ministrija, kuras pārziņā ir attiecīgās nozares politikas izstrāde.

(3) Ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus vai trauksmes līmeni un galvenais pārsnieguma iemesls ir saistīts ar gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi no citas valsts, pašvaldība par to paziņo Klimata un enerģētikas ministrijai. Klimata un enerģētikas ministrija paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Eiropas Komisijai par gadījumiem, kad gaisa kvalitātes normatīvu, trauksmes līmeņa, kā arī gaisa piesārņojuma vidējās iedarbības pienākuma pārsniegumu būtiski ietekmē pārrobežu piesārņojums no šīs dalībvalsts.

(4) Attiecīgā pašvaldība un Klimata un enerģētikas ministrija ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plānu var izstrādāt kopīgi ar citas valsts pašvaldību, kuras teritorijā veiktās darbības rada būtisku gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi uz konkrētās pašvaldības teritoriju, kā arī iesaistās valsts līmeņa, kā arī pašvaldību līmeņa ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plāna izstrādē un saskaņošanā ar valsti, kuras teritorijā veiktās darbības rada būtisku gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi uz Latvijas teritoriju. Īstermiņa gaisa kvalitātes plāna izstrādes gadījumā pašvaldība sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju sagatavo un īsteno koordinētus īstermiņa rīcības plānus, kas aptver kaimiņos esošas zonas citās dalībvalstīs. Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina, ka kaimiņos esošās zonas, kuras atrodas citās dalībvalstīs, bez liekas kavēšanās saņem visu attiecīgo informāciju par minētajiem īstermiņa rīcības plāniem.

(5) Blakus esošas pašvaldības var izstrādāt vienotu ilgtermiņa vai īstermiņa gaisa kvalitātes plānu. Šādā gadījumā minētā plāna izstrādes koordinēšanu un sadarbības nodrošināšanu starp pašvaldībām veic plānošanas reģioni. Plānošanas reģioni vada un uzrauga kopīgu pašvaldību plānu izstrādi un ieviešanu.

(6) Ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir saistīts ar gaisa piesārņojuma pārnesi no citas kaimiņos esošas pašvaldības, pašvaldības ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plānu izstrādā kopīgi ar pašvaldību, kuras teritorijā veiktās darbības rada būtisku gaisa piesārņojuma pārnesi uz attiecīgās pašvaldības teritoriju.

(7) Pašvaldības ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plānu apstiprina pašvaldības dome, pirms apstiprināšanas to saskaņojot ar Klimata un enerģētikas ministriju un citām iestādēm, kas iesaistītas plānā iekļauto pasākumu īstenošanā.

(8) Ministru kabinets nosaka pašvaldības ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plāna saturu, plāna izstrādāšanas un pārskatīšanas kārtību un kārtību, kādā sniedz pārskatu par plāna izpildi un nodrošina sadarbību ar citām valstīm būtiska gaisa pārrobežu piesārņojuma gadījumā.

11.¹³ pants. Apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma ierobežošana

(1) Apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai un sabiedrības veselības uzlabošanai, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā:

1) ierobežo vai aizliedz apkures iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu, kurās kā kurināmais tiek izmantota cietā biomasa, ogles vai kūdra;

2) fiziskām un juridiskām personām nosaka pienākumu sniegt informāciju par izmantotajām apkures iekārtām un tajās izmantoto energoresursu veidu un apjomu.

(2) Šajā pantā noteikto prasību izpildes kontroli veic pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības policija. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā tiek veikta apkures iekārtu kontrole un pilnvaro kompetento pašvaldības institūciju, kura ir atbildīga par saistošajos noteikumos noteikto prasību izpildes kontroli.

(3) Pašvaldības pilnvarotajai institūcijai, papildus Vides aizsardzības likumā noteiktajām tiesībām, ir tiesības:

1) uz laiku apturēt vai aizliegt veikt darbību, ar kuru tiek pārkāptas šajā pantā minēto saistošo noteikumu prasības un kā rezultātā tiek radītas negatīvas izmaiņas vidē vai kura apdraud cilvēku veselību vai dzīvību;

2) savas kompetences ietvaros izdot administratīvos aktus, kas nepieciešami šajā pantā minētajos saistošajos noteikumos noteikto prasību izpildes kontrolei.

(4) Šajā pantā minēto saistošos noteikumu prasības, kas attiecas uz esošajām apkures iekārtām stājas spēkā ne agrāk kā vienu gadu pēc saistošo noteikumu publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Pašvaldība pirms šajā pantā minēto saistošo noteikumu izsludināšanas Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nosūta tos atzinuma sniegšanai Klimata un enerģētikas ministrijai.

11.¹⁴ pants. Transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšana

(1) Lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas paredz pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā īstenot vienu vai vairākus no zemāk minētajiem pasākumiem:

1) izveidot zemo emisiju zonu, kurā aizliedz tādu transportlīdzekļu iebraukšanu, kas atbilst emisiju klasei sākot no "EURO 0" līdz "EURO 5";

2) uzlikt pašvaldību nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā atbilstoši nodokļu un nodevu jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

3) izveidot bezemisiju zonu.

(2) Lai izveidotu zemo emisiju zonu vai bezemisiju zonu, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka:

1) teritoriju, kurā izveido zemo emisiju zonu vai bezemisiju zonu;

2) kādas emisiju klases transportlīdzekļu iebraukšana zemo emisiju zonā tiek aizliegta vai ierobežota;

3) kārtību, kādā veic iebraucošo transportlīdzekļu kontroli;

4) kārtību, kādā administrē atbrīvojumus.

5) kompetento pašvaldības institūciju vai amatpersonu, kura ir atbildīga par saistošajos noteikumos noteikto prasību izpildes kontroli.

(3) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt atbrīvojumus no pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām attiecībā uz aizliegumu zemo emisiju zonā un bezemisiju zonā iebraukt noteiktiem transportlīdzekļiem.

(4) Pašvaldība izstrādā ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānu, kurā pamato, ka šī panta pirmajā daļā minētās zemo emisiju zonas, bezemisiju zonas izveide vai pašvaldību nodevas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt gaisa kvalitātes problēmas.

(5) Zemo emisiju zonas un bezemisiju zonas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai pašvaldība bez maksas var izmantot datus no šādām valsts un pašvaldības informācijas sistēmām:

1) transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra;

2) Invaliditātes informatīvās sistēmas;

3) Fizisko personu reģistra;

4) valsts izglītības informācijas sistēmas;

5) Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas;

6) valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" pārziņā esošās informācijas sistēmas;

(6) Pašvaldība pirms šajā pantā minēto saistošo noteikumu izsludināšanas Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nosūta tos atzinuma sniegšanai Klimata un enerģētikas ministrijai un Satiksmes ministrijai.

(7) Ieņēmumus, ko pašvaldība gūst, uzliekot nodevu par transportlīdzekļa iebraukšanu īpašā režīma zonā, izmanto pašvaldības gaisa kvalitātes plānā iekļauto gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu veikšanai.

11.¹⁵ pants. Gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku izvērtēšana teritorijas attīstības plānošanas procesā

(1) Pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojumu, ņem vērā gaisa kvalitātes normatīvus, kā arī kompetento valsts iestāžu sniegto informāciju un nosacījumus.

(2) Teritorijās, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt, pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojumu, veic gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu un novērtē paredzamās satiksmes intensitātes pieaugumu, ko nākotnē var radīt jauni transporta infrastruktūras objekti vai izmaiņas teritorijas atļautajos izmantošanas veidos.

(3) Teritorijās, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt, kā arī, kur jaunu objektu būvniecība var radīt smaku normatīva pārsniegumus, pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojumu:

1) ierobežo tādu ražošanas uzņēmumu un tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošanu, kas publiski pieejamās teritorijās var radīt vēl lielāku gaisa piesārņojumu un traucējošas smakas, vai šajās teritorijās nosaka papildus prasības, lai maksimāli samazinātu esošu vai jaunu avotu radīto gaisa piesārņojumu un traucējošās smakas.

2) ierobežo jaunu dzīvojamo ēku un publisko ēku izvietošanu

(4) Pašvaldība var izņēmuma gadījumā pieņemt lēmumu atkāpties no šī panta trešajā daļā noteikto prasību ievērošanas. Pašvaldība izņēmumus var paredzēt teritorijām un objektiem, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Šādā gadījumā pašvaldība saistošajos noteikumos, ar kuriem tiek apstiprināts teritorijas plānojums sniedz pamatojumu šāda izņēmuma noteikšanai.

11.¹⁶ pants. Informācija par gaisa kvalitāti un sabiedrības informēšana

(1) Centrs apkopo un uzkrāj informāciju par gaisa kvalitāti, kas iegūta veicot gaisa kvalitātes novērtēšanu, kā arī nodrošina sabiedrības informēšanu par gaisa kvalitāti Latvijā un gaisa piesārņojuma radīto ietekmi uz vidi.

(2) Centrs sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības inspekciju, attiecīgo pašvaldību un Valsts vides dienestu informē sabiedrību par trauksmes līmeņa pārsniegumiem, to pārsniegšanas risku un iemesliem, kā arī iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un ieteicamo rīcību trauksmes līmeņa pārsniegšanas gadījumā.

(3) Informācija par gaisa kvalitāti, kuru mēra valsts un pašvaldību monitoringa tīklā esošajās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās ir pieejama bez maksas un tiek publiskota attiecīgo iestāžu tīmekļvietnēs.

(4) Veselības inspekcija ir atbildīgā iestāde par gaisa piesārņojuma radītās ietekmes uz cilvēku veselību un dzīves kvalitāti novērtēšanu un sabiedrības informēšanu par gaisa piesārņojuma radītajiem veselības riska faktoriem un rīcībām, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību.

(5) Klimata un enerģētikas ministrija un pašvaldības savlaicīgi iesaista sabiedrību un plāna izpildē iesaistītās iestādes valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna un pašvaldību gaisa kvalitātes plānu izstrādē, kā arī publisko izstrādātos rīcības plānus un pārskatus par to izpildi.

(6) Lai nodrošinātu sabiedrību, kā arī vides, patērētāju un veselības aizsardzības organizācijas, plašsaziņas līdzekļus un ieinteresētās puses ar informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz gaisa kvalitātes mērījumu veikšanu un valsts un pašvaldības iestāžu pienākumus attiecībā uz nepieciešamās informācijas par gaisa piesārņojumu, tā ietekmēm un veicamajām rīcībām sagatavošanu un publicēšanu, kā arī sabiedrības informēšanā iesaistīto iestāžu savstarpējās sadarbības kārtību.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek sagatavota informācija par gaisa piesārņojumu, kā arī par šajā likumā minētā regulējuma īstenošanu Eiropas Savienības un citām starptautiskajām institūcijām.

Aizstāt III nodaļas nosaukumā vārdu "programmas" ar vārdu "plāni".

10.

Izteikt 12. panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ministru kabinets, ņemot vērā šā panta otrās daļas nosacījumus attiecībā uz kvalitātes normatīviem augsnei, nosaka arī augsnes paraugu ņemšanas un testēšanas metodes un teritoriju iedalījumu zonās pēc to jutīguma pret piesārņojumu."

11.

13.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu "mērķlielumus" ar vārdiem "vides kvalitātes normatīvus"

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Operators un vides aizsardzības institūcijas, vērtējot veiktās piesārņojošās darbības ietekmi uz gaisa kvalitāti neņem vērā ozona mērķlielumu.

12.

Aizstāt 14.panta otrajā daļā aizstāt vārdus "rīcības programmu vai īstermiņa rīcības programmu" ar vārdiem "ilgtermiņa vai īstermiņa plānu".

13.

Izslēgt likuma 16.¹, 16.² un 17.pantu.

14.

papildināt likumu ar 18.³ pantu šādā redakcijā:

18.³ pants. Ceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto emisiju ierobežošana

(1) Ceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanu un motora tipa vai motora saimes apstiprināšanu veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulā (ES) Nr. 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (turpmāk - Regula Nr. 2016/1628) noteiktajām prasībām.

(2) Apstiprinātājiestāde Regulas Nr. 2016/1628 3. panta 55. apakšpunkta izpratnē ir privāto tiesību juridiska persona, ar kuru Klimata un enerģētikas ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgusi deleģējuma līgumu.

(3) Potenciālais deleģējuma līguma slēdzējs iesniedz izvērtēšanai Klimata un enerģētikas ministrijā rakstveida pieteikumu deleģējuma līguma slēgšanai. Ar potenciālo deleģējuma līguma slēdzēju, kuru Klimata un enerģētikas ministrija izraudzījusi, deleģējuma līgumu slēdz ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.

(4) Potenciālais deleģējuma līguma slēdzējs iesniedz izvērtēšanai Klimata un enerģētikas ministrijā rakstveida pieteikumu deleģējuma līguma slēgšanai. Ar potenciālo deleģējuma līguma slēdzēju, kuru Klimata un enerģētikas ministrija izraudzījusi, deleģējuma līgumu slēdz ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.

(5) Apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta - Eiropas Savienības tipa apstiprinājuma sertifikāta - izsniegšanu, grozīšanu un anulēšanu.

(6) Izdevumus, kas saistīti ar motora tipa apstiprināšanu vai kas saistīti ar grozījumu apstiprināšanu motora tipa informācijas dokumentā, sedz motora tipa apstiprinājuma vai tā grozījumu pieteicējs (ražotājs), kas iesniedzis dokumentus apstiprinātājiestādei.

(7) Regulā Nr. 2016/1628 paredzēto tirgus uzraudzību veic:
1) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra attiecībā uz traktortehniku un citiem šajā aģentūrā reģistrējamās tehnikas motoriem;

2) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", veicot kuģu reģistrā reģistrējamo iekšējo ūdensceļu kuģu motoru atbilstības Regulas Nr. 2016/1628 noteiktajām prasībām pārbaudi;

3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija attiecībā uz motorvagoniem vai vilces līdzekļos uzstādītajiem motoriem;

4) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs attiecībā uz tirdzniecības vietās esošajiem motoriem, kuru kontroli neveic citas šajā panta daļā minētās iestādes, kā arī motoriem, kas uzstādīti tikai profesionālai lietošanai paredzētās iekārtās.

15.

21. pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārdā "aizsardzības līmeni kopumā" ar vārdiem "tostarp klimata un cilvēka veselības aizsardzību";

papildināt piektās daļās 6. punktu pēc vārdiem "tehnoloģiju attīstību" ar vārdiem "digitālos rīkus";

papildināt piektās daļās 10. punktu pēc vārdiem "patēriņu un" ar vārdiem "nodrošina resursu efektīvu izmantošanu un atkalizmantošanu kā arī" un aiz vārda "energoefektivitāti" ar vārdiem "un dekarbonizāciju";

papildināt piektās daļās 11. punktu pēc vārdiem "veselību vai vidi" ar vārdiem "tostarp ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;"

16.

23. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Valsts vides dienests var reģistrēt dzīvnieku novietni kā C kategorijas piesārņojošo darbību bez iesnieguma saņemšanas no operatora, ja dzīvnieku skaits novietnē pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas dzīvnieku reģistra datiem, sasniedz C kategorijas piesārņojošai darbībai noteikto slieksni. Ja nepieciešams, Dienests pirms reģistrācijas veikšanas pieprasa operatoram papildu informāciju."

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts vides dienests, veicot C reģistrāciju sadedzināšanas iekārtām var izsniegt atsevišķu lēmumu, kurā nosaka emisijas limitus un robežvērtības, piemērotās atkāpes no emisiju robežvērtību ievērošanas, prasības veicamajam monitoringam, kā arī papildus prasības, kas izriet no pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti atbilstoši šā likuma 14. panta otrajai daļai. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sadedzināšanas iekārtām, kuras veic C kategorijas piesārņojošo darbību, izdod lēmumus."

17.

24.³ pantā:

papildināt otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:
"3¹) izsniegtās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas un saistībā ar tām pieņemtos lēmumus;"

papildināt trešo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) operators, kas atbilst šā likuma 32.¹⁶ panta pirmajā daļā noteiktajam, un degvielas un kurināmā operators, kas atbilst šā likuma 32.¹⁷ panta pirmajā daļā noteiktajam, iesniedz iesniegumu siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai."

18.

28. pantā:

papildināt otrās daļas 2. punktu aiz vārdiem "citas vielas" ar vārdu "ūdens"

papildināt otrās daļas 3. punktu pēc vārda "troksni" ar vārdu "smakas"

19.

aizstāt 29. pantā sestajā daļā otrajā teikumā vārdus "vides pārvaldei" ar vārdiem "Valsts vides dienestam"

20.

31. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) emisiju robežvērtības, tai skaitā, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulas (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu II pielikumā, un limitus piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu, daudzumu, bīstamību un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), ņemot vērā arī ūdens caurplūduma sezonālās izmaiņas gada laikā, kā arī citu veidu emisiju limitus. A kategorijas darbībām atļaujā ietver ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus;"

papildināt pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

"1¹) vides snieguma robežvērtības un ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos vides snieguma līmeņus A kategorijas darbībām saskaņā ar šā panta 3.¹ daļu;"

papildināt pirmo daļu ar 1.² punktu šādā redakcijā:

"1²) prasības, kas nodrošina, ka ir novērtēta nepieciešamība novērst vai samazināt tādu ķīmisko vielu un maisījumu emisijas, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, 57.panta kritērijiem vai tādu ķīmisko vielu vai maisījumu emisijas, uz kurām attiecas regulas 1907/2006 XVII pielikumā noteiktie ierobežojumi;"

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "pazemes" ar vārdiem "un virszemes" un pēc vārdiem "pret piesārņojumu" ar vārdiem " tostarp dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu"

papildināt pirmo daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

"2¹) prasības pasākumiem, lai novērstu vai mazinātu iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz dzeramā ūdens kvalitāti, ja šāds risks konstatēts dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu riska novērtēšanas gaitā;"

papildināt pirmo daļu ar 3.¹punktu šādā redakcijā:

"3¹) nosacījumus vides pārvaldības sistēmas ieviešanai A kategorijas darbībām"

aizstāt pirmās daļas 4. punktā vārdu "gruntsūdeņu" ar vārdiem "pazemes un virszemes ūdeņu"

papildināt pirmo daļu ar 4.¹punktu šādā redakcijā:

"4¹) prasības attiecībā uz enerģijas, ūdens, izejmateriālu resursu patēriņu uzraudzību un atkalizmantošanu;"

papildināt pirmās daļas 7. punktu aiz vārdiem "gāzu emisijas atļaujas nosacījumus" ar vārdiem "kā arī var nepiemērot šā panta pirmās daļas 1.¹ punkta nosacījumus;"

papildināt pirmās daļu ar 7.²punktu šādā redakcijā:

"7²) prasības, kas jāievēro, novērtējot atbilstību emisiju robežvērtībām un vides snieguma robežvērtībām;"

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) A kategorijas atļaujā nosaka visstingrākās sasniedzamās piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības, ņemot vērā ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto pilnu emisiju līmeņu diapazonu, kā arī iespējamo ietekmi uz vidi, lai nodrošinātu, ka iekārtas normālos darbības apstākļos nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto emisijas līmeni, pamatojoties uz operatora izvērtējumu, kurā analizēta iespēja sasniegt ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto emisiju līmeņu diapazona visstingrāko līmeni, nodrošinot labāko iespējamo vides sniegumu. Nosakot emisiju robežvērtības, ņem vērā šādus apsvērumus:

1) emisiju robežvērtības attiecas uz tiem pašiem vai īsākiem periodiem un tiem pašiem darbības nosacījumiem, no kuriem atvasināti ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi;

2) emisiju robežvērtības neattiecas uz šīs daļas 1. punktā norādītajiem apstākļiem, bet operators ar ikgadēja emisiju monitoringa rezultātiem Valsts vides dienestam pierāda, ka, iekārtai strādājot normālā darba režīmā, emisija nepārsniedz ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus."

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3.¹) A kategorijas atļaujā vides snieguma robežvērtības vai vides snieguma līmeņu diapazonus nosaka, tā lai noteiktā laika periodā vai periodos un iekārtas normālos darbības apstākļos tās nepārsniedz ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto vides snieguma līmeni. Atļaujas nosacījumos nosaka:

1) vides snieguma robežvērtības attiecībā uz ūdeni, ņemot vērā iespējamo iedarbību starp vidēm, kuras nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos periodos un kuras nav mazāk stingras par šajā daļā minētajiem saistošajiem diapazoniem normālos darbības apstākļos;

2) saistošos vides snieguma līmeņus, kas attiecas uz atkritumiem un resursiem (izņemot ūdens) un kuri nav mazāk stingri par šīs daļas 1. punktā minētajiem saistošajiem diapazoniem normālos darbības apstākļos."

papildināt sesto daļu pēc vārdiem "24.² pantā minētajā kārtībā" ar vārdiem "kā arī netiek radīts būtisks piesārņojums un kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis. Operators izvērtē atkāpes ietekmi uz vidi. Atkāpes nepiešķir, ja tās var apdraudēt vides kvalitātes normatīvu ievērošanu."

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Valsts vides dienests A kategorijas darbībām var piešķirt atkāpes no ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītiem vides snieguma līmeņiem vai vides snieguma robežvērtībām. Atkāpes piešķir, ja operators, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto vides kvalitātes normatīvu, kā arī objekta ģeogrāfisko izvietojumu vai vietējiem vides apstākļiem vai tehnisko raksturojumu, veic izvērtējumu un pierāda, ka ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu saistīto vides snieguma līmeņu piemērošana var radīt būtiski negatīvo ietekmi uz vidi un nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar videi sniegto labumu.  Atkāpes rezultātā piemērotās vides snieguma robežvērtības vai vides snieguma līmeņi nedrīkst radīt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, tostarp ūdens resursu izsīkšanu, nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni kopumā."

papildināt pantu ar 6.² daļu šādā redakcijā:

"(6²) Valsts vides dienests ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās A kategorijas darbībām var piešķirt atkāpes no emisiju vai vides snieguma robežvērtībām, kā arī no ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju vai vides snieguma līmeņiem. Šādos ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās atkāpes var piešķirt gadījumos, ja šie apstākļi ir ārpus operatora un valsts kontroles un rada būtiskus piegādes traucējumus vai deficītu:

1) enerģijas piegādei, ja tās piegādes drošība ir saistīta ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm; 

2) resursu, materiālu un aprīkojuma pieejamībai, kas nepieciešami operators darbību veikšanai sabiedrības interesēs, ievērojot piemērojamās mazāk stingrās emisiju robežvērtības vai vides snieguma robežvērtības;

3) būtisku resursu, materiālu vai aprīkojuma deficītam, kura kompensēšanai ražošanas produkcija ir nepieciešama sabiedrības veselības, drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ."

papildināt pantu ar 6.³ daļu šādā redakcijā:

"(6³) Šā panta 6.² daļā minēto atkāpi Valsts vides dienests var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja netiek radīts būtisks piesārņojums un veikti visi pasākumi emisiju uzraudzībai. Ja pastāv apstākļi, kas bija pamatā atkāpes piešķiršanai, to pagarina uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Tiklīdz piegādes apstākļi ir atjaunoti vai ir rasts alternatīvs risinājums enerģijas un materiālu resursu piegādēm, iekārtas radītās emisijas atbilst atļaujas nosacījumiem, kas noteiktas saskaņā ar šā panta trešās un 3.¹daļas noteikto."

papildināt septītās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "atkāpēm no emisiju" ar vārdiem "vai vides snieguma" un pēc vārdiem "tehnisko paņēmienu lietošanas" ar vārdiem "un ar tiem saistīto emisijas līmeņu vai vides snieguma līmeņu piemērošanai", un aizstāt vārdu "deviņus" ar vārdu "trīsdesmit"

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Atkāpjoties no šā likuma 32.panta trešās daļas otrā punkta, ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunus pieejamos tehniskos paņēmienus, kas ir ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem un operators tos ievieš, Valsts vides dienests var noteikt emisiju robežvērtības, kas nepārsniedz ar jauniem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus (emisijas līmenis, kas sasniegts normālos objekta ekspluatācijas apstākļos, izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laika periodā un konkrētos references apstākļos) vai saistošos vides snieguma līmeņus (vides snieguma diapazons, kas sasniegts normālos iekārtas ekspluatācijas apstākļos), izmantojot jaunus pieejamos tehniskos paņēmienus, kas ir ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem sešu gadu laikā no secinājumu publicēšanas dienas izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis"."

21.

32. pantā:

papildināt trešo daļu ar 3.² punktu šādā redakcijā:

"3²) operators ir pieprasījis pagarināt ekspluatācijas ilgumu šā likuma 1.pielikuma piektās daļas 4.punktā noteiktajai darbība;"

papildināt pantu ar 3.³ daļu šādā redakcijā:

"(3³) Atkāpjoties no šā panta trešās daļas otrā punkta, Valsts vides dienests var pagarināt atļaujas nosacījumu pārskatīšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz 8 gadus, ja operators veic iekārtas pārveidi saskaņā ar iekārtas pārveides plānā noteikto, lai nodrošinātu atbilstību secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktajām prasībām."

22.

Aizstāt 32.⁹ panta 5.¹ daļā un 5.² daļā vārdu "pārvalde" ar vārdiem "Valsts vides dienests"

23.

32.¹⁰ pantā:

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem "C kategorijas darbības veikšanu," ar vārdiem "kā arī gadījumos, kad operatora veiktā piesārņojošā darbība pārkāpj vides normatīvo aktu prasības un var nodarīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai un videi"

24.

Aizstāt 32.¹⁶ panta piektajā un septītajā daļā, 2. pielikuma I. sadaļā vārdus "ievadītā siltumspēja" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ievadītā siltuma jauda" (attiecīgajā locījumā).

25.

32.¹⁷ pantā:

papildināt trīspadsmitās daļas 3. punktu pēc vārda "II" ar vārdiem "un III".

trīspadsmitās daļas 6. punktā "." aizstāt ar ";"

papildināt trīspadsmito daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:
"verificētāji nodrošina šā panta septītajā daļā minētā ikgadējā emisiju ziņojuma verificēšanu un kārtību, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai."

26.

Izslēgt 32.²³ panta sesto daļu.

27.

Aizstāt 32.²⁵ panta trešajā daļā, 32.²⁷ sestajā daļā, 32.²⁸ trešajā daļā, 32.²⁹ panta otrajā un trešajā daļā, 32.³⁰ pirmajā un otrajā daļā, 32.³¹ pantā, 32.³² panta pirmajā daļā, 46.pantā vārdus valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "Centrs" (attiecīgajā locījumā).

28.

Papildināt likumu ar 32.³⁸ pantu šādā redakcijā:

"32.³⁸ pants Eiropas Savienības informācijas sistēma

Operatori un gaisa kuģu operatori šā likuma 32.²¹ panta otrajā daļā noteikto monitoringa plānu un sestajā daļā noteiktos ziņojumus, degvielas un kurināmā operators šā likuma 32.¹⁷ panta ceturtajā daļā noteikto monitoringa plānu un septītajā daļā noteikto ziņojumu sagatavo un iesniedz Eiropas Savienības informācijas sistēmā."

29.

Papildināt likumu ar V⁵ nodaļu šādā redakcijā:

"V⁵ nodaļa
Projektu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju atbilstības un datu apstrādes nosacījumi klimata finanšu instrumentu projektu iesniegumu konkursos

32.³⁹ pants. Projekta iesniedzēja un atbalsta saņēmēja izslēgšanas nosacījumi

(1) Projekta iesniedzējs un atbalsta saņēmējs klimata finanšu instrumentu projektu iesniegumu konkursos (turpmāk - projektu iesniegumu konkurss) nevar pretendēt uz finansējumu, ja uz projekta iesniedzēju vai atbalsta saņēmēju ir attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:

1) projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;

2) ir pasludināts projekta iesniedzēja maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība vai projekta iesniedzējs tiek likvidēts;

3) projekta iesniedzējam vai atbalsta saņēmējam ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

4) projekta iesniedzējs vai atbalsta saņēmējs ir reģistrēts kā parādnieks Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas iesniedzēju un parādnieku reģistrā;

5) projekta iesniedzējs vai atbalsta saņēmējs par projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām ir saņēmis vai plāno saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

6) pret projekta iesniedzēju, atbalsta saņēmēju vai personu, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, vai projekta iesniedzēja patieso labuma guvēju ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas;

7) projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai centies prettiesiski ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tajā skaitā privātpersonu vai citu publisku personu, kam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek deleģēti ar klimata finanšu instrumentu īstenošanu saistītie valsts pārvaldes uzdevumi, projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju vai citu projektu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem normatīvajos aktos par klimata finanšu instrumentu vadību un īstenošanu un projektu iesniegumu konkursā noteiktajā kārtībā, ja uz projekta iesniedzēju vai atbalsta saņēmēju nav attiecināms neviens no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem, un projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu konkursā noteiktajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

32.⁴⁰ pants. Administrējošo iestāžu pienākumi un tiesības

(1) Projektu iesniegumu konkursu administrēšana tiek nodrošināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par klimata finanšu instrumentu vadību un īstenošanu.

(2) Privātpersonai vai citai publiskai personai, kam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek deleģēti ar klimata finanšu instrumentu īstenošanu saistītie valsts pārvaldes uzdevumi, ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei klimata finanšu instrumentu īstenošanas nodrošināšanai.

(3) Privātpersonai vai citai publiskai personai, kam normatīvajos aktos par klimata finanšu instrumentu vadību un īstenošanu noteiktajā kārtībā tiek deleģēti ar klimata finanšu instrumentu īstenošanu saistītie valsts pārvaldes uzdevumi, ir tiesības pieprasīt un saņemt no finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei klimata finanšu instrumentu īstenošanas nodrošināšanai, tostarp saņemt, apstrādāt un uzglabāt fizisko personu datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK."

30.

Izslēgt VI. un VII. nodaļu.

31.

45. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu "piecos" ar vārdu "četros" un aizstāt skaitli "10" ar vārdu "deviņos"

papildināt pantu ar 3.¹un 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja saskaņā ar šā likuma 31. panta sesto daļu ir piešķirta atkāpe vai saskaņā ar šā likuma 31. panta piekto daļu atļaujā noteiktas papildu prasības, lai nodrošinātu atbilstību vides kvalitāte normatīviem, Valsts vides dienests izvērtē piesārņojošo vielu emisijas ietekmi uz vidi, un ja ir konstatēta izmērāma ietekme uz vidi, var atļaujā izvirzīt nosacījumu veikt attiecīgo piesārņojošo vielu koncentrācijas monitoringu gaisā, ūdenī vai augsnē."

(3²) Lai izvērtētu savas piesārņojošās darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, operators var izmantot un monitoringa pārskata veidlapās iesniegt gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu rezultātus, kurus ir organizējis Valsts vides dienests valsts veiktās normatīvo aktu prasību izpildes kontroles ietvaros. Minētajā gadījumā operators var izmantot tikai tos Valsts vides dienesta organizēto emisiju mērījumu rezultātus, kas ir veikti tā gada ietvaros par kuru operatoram atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai atļaujas nosacījumiem tika uzdots veikt mērījumus."

32.

Izslēgt 47. panta otro daļu.

33.

48. pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem "pārrobežu piesārņojumu"

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"(2¹) nekavējoties informē citas dalībvalsts kompetento iestādi, ja atļaujas nosacījumu pārkāpums vai ir notikusi avārija, kas apdraud vai rada draudus cilvēku veselībai, videi, dzeramā ūdens resursiem vai notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūrai citā dalībvalstī vai rodas pārrobežu piesārņojums, sniedzot informāciju par veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, un sadarbojas ar citas valsts kompetento iestādi, lai mazinātu negatīvo ietekmi un novērstu turpmākos iespējamos riskus."

34.

Izslēgt 49. panta pirmās daļas 5. punktu.

35.

50.pantā:

aizstāt panta devītajā daļā vārdus "Šā panta astotajā daļā" ar vārdiem "Šā likuma 32.³³ panta pirmajā daļā"

papildināt pantu ar 11. un 12. daļu šādā redakcijā:

"(11) Administratīvā procesa likumā minētā privātpersona var apstrīdēt Centra organizēto valsts monitoringa tīklā esošo gaisa kvalitātes paraugu ņemšanas punktu izvietojumu un uzstādīto paraugu ņemšanas punktu skaitu, kā arī šā likuma 11.^₁ panta otrajā daļā Klimata un enerģētikas ministra izdoto lēmumu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(12) Administratīvā procesa likumā minētā privātpersona var apstrīdēt visu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbību būtības vai procesuālo likumību, kurus šā likuma 11.⁹, 11.¹⁰, 11.¹¹ pantos minētās kompetentās iestādes pieņēmušas, veikušas vai pieļāvušas un kuri saistīti ar šā likuma 11.⁹, 11.¹⁰, 11.¹¹ pantos minētajiem gaisa kvalitātes plāniem, to izstrādi un īstenošanu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

36.

papildināt likumu ar IX¹nodaļu šādā redakcijā:

"IX¹ nodaļa
Kompensācija par veselībai nodarīto kaitējumu"

51.¹pants. Kompensācija par  A kategorijas piesārņojošo darbību radīto kaitējumu

(1) Ja privātpersonai ir pamatotas aizdomas, ka A kategorijas piesārņojošas darbības operators ir pārkāpis atļaujas nosacījumus vai vides aizsardzības prasības, kuru rezultātā privātpersonai ir nodarīts kaitējums viņa veselībai, privātpersona var vērsties Valsts vides dienestā, lai saņemtu informāciju par A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pārkāpumiem.

(2) Valsts vides dienests privātpersonai sniedz informāciju par A kategorijas piesārņojošas darbības operatora atļaujas nosacījumu vai normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības prasību pārkāpumiem, kas ir saistīti ar vielām, kas rada piesārņojumu, un to emisijām vidē.

(3) Ja ir saņemta šā panta otrajā daļā minētā informācija, privātpersonai ir tiesības sešu mēnešu laikā vērsties valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - Universitātes slimnīca), ar pieprasījumu izvērtēt privātpersonas veselībai nodarītā kaitējuma iespējamo cēloņsakarību ar A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pārkāpumu.

(4) Universitātes slimnīca pieņem privātpersonai pozitīvu lēmumu, ja tiek konstatēta cēloņsakarība starp privātpersonai nodarīto kaitējumu veselībai un A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pārkāpumiem. Ja cēloņsakarība netiek konstatēta, kompetentā institūcija pieņem lēmumu par atteikumu , norādot, ka nepastāv cēloņsakarība starp operatora pārkāpumiem un personas veselībai nodarīto kaitējumu.

(5) Universitātes slimnīcas sniegtā pakalpojuma izmaksas sedz privātpersona saskaņā ar Universitātes slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādi.

(6) Universitātes slimnīcas lēmumu var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

(7) Ministru kabinets nosaka: 

1) Valsts vides dienesta sniedzamās informācijas saturu par A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pārkāpumiem un to pamatojošo informāciju, kā arī sniegšanas termiņu;

2) kārtību, kādā izvērtē cēloņsakarību starp A kategorijas piesārņojošo darbību pārkāpumu un privātpersonas veselībai nodarīto kaitējumu.

(8) Privātpersonai ir tiesības 24 mēnešu laikā no privātpersonai pozitīva Universitātes slimnīcas lēmuma spēkā stāšanās pieprasīt kompensāciju no A kategorijas piesārņojošas darbības operatora. 

(9) A kategorijas piesārņojošas darbības operators izmaksā privātpersonai kompensāciju triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja A kategorijas piesārņojošas darbības operators atsakās izmaksāt kompensāciju, strīds tiek risināts tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

51.² pants. Kompensācija par sliktas gaisa kvalitātes radīto kaitējumu

(1) Ikviena persona, kurai šā likuma 11.⁹, 11.¹⁰ un 11.¹¹ pantā vai gaisa kvalitāti regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību attiecībā uz gaisa kvalitātes plānu izstrādi vai īstenošanu neievērošanas dēļ radīts kaitējums veselībai, var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā prasīt tiesā atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu."

37.

Aizstāt 62.panta sestajā daļā vārdus "no simt četrdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām" ar vārdiem "trīs procentus no tās iepriekšējā pārskata gada apgrozījuma". 

38.

Papildināt likumu ar 63.¹un 63.²pantu šādā redakcijā:

"63.¹ pants. Iebraukšana zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli

(1) Par iebraukšanu zemo emisiju zonā ar transportlīdzekli, kas atbilst "EURO 5" vai zemākai emisiju klasei piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz desmit naudas soda vienību apmērā, bet juridiskajai personai septiņpadsmit naudas soda vienību apmērā.

(2) Par iebraukšanu bezemisiju zonā ar transportlīdzekli, kas rada gaisu piesārņojošo vielu emisijas piemēro naudas sodu fiziskajai personai desmit naudas soda vienību apmērā, bet juridiskajai personai septiņpadsmit naudas soda vienību apmērā.

(3) Ja zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā tiek papildus noteikta arī ielu nodeva atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tad tiek piemērots administratīvais sods tikai atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

63.² pants. Neatbilstošas apkures iekārtas vai kurināmā izmantošana

Par apkures iekārtas darbināšanu, kurā kā kurināmais tiek izmantota cietā biomasa, ogles vai kūdra teritorijā, kurā tas atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem ir aizliegts, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām."

39.

Papildināt likuma 64.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 63.¹ pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības policija.

(6) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 63.² pantā minēto pārkāpumu veic pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības policija."

40.

Papildināt likumu ar 64.¹ pantu šādā redakcijā:

" 64.¹ pants. Kompetence enerģētikas nozares metāna emisiju uzraudzības procesā

(1) Valsts vides dienests ir tiesīgs dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmas operatoram, sašķidrinātas dabasgāzes iekārtas operatoram, komersantam, kam izsniegta licence ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei, un komersantam, kas importē dabasgāzi, jēlnaftu un ogles no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas par Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas, par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas (ES) 2024/1787 par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942 (turpmāk — Regula Nr. 2024/1787) prasību neievērošanu piemērot administratīvos sodus, tajā skaitā uzlikt soda naudu, kuras apmērs nepārsniedz 10 % no komersanta gada neto apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

(2) Kārtību, kādā nosaka šī panta pirmajā daļā minēto komersantu finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas kārtību, kritērijus administratīvo sodu piemērošanai par Regulas Nr.2024/1787 prasību neievērošanu, tostarp soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī gadījumus, kad soda naudu var samazināt, nosaka Ministru kabinets."

41.

Pārejas noteikumos:

Izslēgt pārejas noteikumu 78. punktā skaitli un vārdus "32.²³ panta sestajā daļā,";

Izslēgt pārejas noteikumu 79. punktā skaitli un vārdus "32.¹⁹ panta otrajā daļā un";

papildināt pārejas noteikumus ar 89., 90., 91., 92., 93., 94., 95., 96., 97., 98., 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109. 110. un 111. punktu šādā redakcijā:

"89. Līdz šā likuma 11.⁹ panta trešajā daļā minētā plāna apstiprināšanai Ministru kabinetā spēkā ir "Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2026. gada 29. janvāra rīkojumu Nr. 35 "Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam"), kuru aktualizē šā likuma 11.⁹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.
90. Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2027.gada 1.janvārim šā likuma 11⁵. panta otrajā daļā, 11⁶.pantā un 11⁹.panta sestajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem precizē to izdošanas tiesisko pamatojumu, neizdodot tos jaunā redakcijā.
91. Šī likuma 11.¹⁵ panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības piemērojamas teritorijas plānojumiem, kuru izstrāde uzsākta pēc šī likuma stāšanās spēkā. Šī likuma 11.¹⁵ panta trešajā daļā noteiktais nosacījums attiecībā uz gaisa kvalitātes aspektu ņemšanu vērā, izvietojot jaunus gaisu piesārņojošos objektus neattiecas uz pašvaldībām, kurās netiek veikts gaisa kvalitātes monitorings un kurās nav pieejami dati par konkrētajā teritorijā esošo gaisa piesārņojuma līmeni.
92. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izdod šā likuma 12. panta 2.¹ daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim, ir piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 804 "Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem".
93. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izdod šā likuma 11. panta otrajā daļā 22., 23. un 24. punktā, 11.² panta trešajā daļā, 11.³ panta trešajā daļā, 11.¹²panta astotajā daļā, 11.¹⁵ panta sestajā un septītajā daļā minētos noteikumus.
94. Šā likuma 23. panta 1.¹ daļā noteiktā prasība, ka C kategorijas piesārņojošas darbības dzīvnieku novietņu reģistrāciju veic izmantojot Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas dzīvnieku reģistra datus, stājas spēkā 2028. gada 1. martā.
95.  Lai izpildītu šā likuma 23.panta trešajā daļā doto deleģējumu, Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim veic grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām".
96. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izdod šā likuma 32.¹⁷ panta trīspadsmitās daļas 7. punktā un 32.¹⁹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.
97. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izdod šā likuma 65. panta septītajā daļā 1. un 2. punktā minētos noteikumus.
98. Šā likuma 13.panta piektā daļa stājas spēkā ar 2030.gada 1.janvāri.
99. Šā likuma 31.panta pirmās daļas 1.¹, 4.¹, 7.² punktā un 3.¹ un 6.¹ daļā noteiktās prasības piemēro piesārņojošām darbībām (iekārtām), kuras minētas šā likuma 1. pielikumā:
1) četru gadu laikā no labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumu publicēšanas dienas, ja tie attiecībā uz iekārtas galveno darbību publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija;
2) ja atļauja pirmo reizi izdota pēc secinājumu par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu publicēšanas dienas, minētās prasības piemēro no labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumu publicēšanas dienas.
100. Piesārņojošām darbībām (iekārtām), kuru veikšanai A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja izsniegta vai iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai pirms grozījumu spēkā stāšanās ar nosacījumu, ka piesārņojošā darbība tiks uzsākta ne vēlāk kā 2027. gada 1. jūlijā, šā likuma 10. panta trešās daļas un 31. panta pirmās daļas 1., 2., 3.¹ punktā un sestajā daļā minētās prasības saskaņā ar jauno redakciju piemēro, ja atļauju pārskata vai atjaunina, vai četru gadu laikā no labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumu publicēšanas dienas, ja tie attiecībā uz iekārtas galveno darbību publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija, vai līdz 2036. gada 1. septembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk.
101. Piesārņojošām darbībām (iekārtām), kuru veikšanai A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja izsniegta pirms grozījumu spēkā stāšanās, šā likuma 31. panta trešās daļas jauno redakciju piemēro četru gadu laikā no labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumu publicēšanas dienas, ja tie attiecībā uz iekārtas galveno darbību publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija, vai ja atļauju pārskata vai atjauno, vai līdz 2036. gada 1. septembrim - atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk.
102. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 99., 100. un 101. punktā noteikto nosacījumu iestāšanās dienai A kategorijas piesārņojošām darbībām piemērojamas šā likuma prasības redakcijā, kas bija spēkā līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai.
103. Piesārņojošām darbībām (iekārtām), kuras minētas šā likuma 1. pielikuma otrās daļas 3. punkta "a¹)" apakšpunktā un sestās daļas 2. punktā (attiecībā uz apdari) prasības piemēro saskaņā ar šā likuma redakciju, izņemot  šā likuma 31. panta pirmās daļas 1.¹, 4.¹, 7.² punktā un 3.¹ un 6.¹ daļā noteiktās prasības piemēro četru gadu laikā pēc 2026. gada 1. jūlija.
104. Piesārņojošām darbībām (iekārtām), kuras minētas šā likuma 1. pielikuma pirmās daļas 4. punktā (pirolīzes iekārtas), otrās daļas 3. punkta "b" apakšpunktā un 7. punktā kā arī trešās daļas 7. punktā, šā likuma 31. panta pirmās daļas 1.¹, 4.¹, 7.² punktā un 3.¹ un 6.¹ daļā noteiktās prasības piemēro piemēro četru gadu laikā no labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumu publicēšanas dienas, ja tie attiecībā uz iekārtas galveno darbību publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija, vai ja atļauju pārskata vai atjauno, vai līdz 2034. gada 1. septembrim - atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk. Līdz tam ir piemērojamas šā likuma prasības redakcijā, kas bija spēkā līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai.
105. Ja A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja pirmo reizi izdota pēc tam, kad attiecīgajai nozarei ir publicēti secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kas izdoti pēc 2026. gada 1. jūlija, tos piemēro no labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumu publicēšanas dienas.
106. Šā likuma 31. panta sestajā daļā piemērojamās atkāpes, kuras Valsts vides dienests piešķīris pirms grozījumu spēkā stāšanās, paliek spēkā līdz brīdim, kad Valsts vides dienests atkārtoti novērtē, vai atkāpe ir pamatota četru gadu laikā, vai, ja pārskata atļaujas nosacījumus, pārskata arī noteiktās atkāpes, atkarībā no tā, kas ir agrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2030. gada 30. jūnijam.
107. Šā likuma 31. panta septītajā daļā piemērojamās atkāpes jaunu tehnisko paņēmienu testēšanai un izmantošanai, kuras Valsts vides dienests ir piešķīris pirms grozījumu spēkā stāšanās dienas, paliek spēkā līdz atļaujā noteiktā termiņa beigām. Pēc atļaujā norādītā laikposma beigām tehniskā paņēmiena testēšanu pārtrauc, vai arī jāsasniedz vismaz ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi.
108. Šā likuma 1. pielikuma sestās daļas 6. punkts zaudēs spēku līdz ar 1. pielikuma sestās daļas 6.¹ punkta spēkā stāšanos.
109. Šā likuma 1.pielikuma sestās sadaļas 6.¹ punktā noteiktās prasības lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas iekārtām piemēro pakāpeniski, atkarībā no Eiropas Komisijas ekspluatācijas noteikumu cūku un mājputnu audzēšanai spēkā stāšanās šādos termiņos:
1) četru gadu laikā, ja dzīvnieku vienību skaits ir 600 vai vairāk;
2) piecu gadu laikā, ja dzīvnieku vienību skaits ir 400 vai vairāk;
3) sešu gadu laikā, attiecībā uz kurām attiecas 1. pielikuma sestās daļas 6.¹ punkts.
110. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 109. punktā noteikto termiņu iestāšanās dienai lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas iekārtām piemēro šā likuma prasības redakcijā, kas bija spēkā līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai.
111. Šā likuma 51.¹ panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju par veselībai nodarīto kaitējumu privātpersona var pieprasīt par A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pārkāpumu, kuram ir bijusi ietekme uz veselību un konstatēta cēloņsakarība, ja pārkāpums izdarīts pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās datuma.
112. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 64.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus."

42.

Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 17., 18. un 19.atsauci.

papildināt ar 26. un 27. punktu šādā redakcijā:

"26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva 2024/1785 ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem;
27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra direktīva 2024/2881 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija)."

43.

1. pielikumā:

izteikt pirmās sadaļas "Enerģētika" 4. punktu šādā redakcijā:

"4) kurināmā gazifikācijas, sašķidrināšanas vai pirolīzes iekārtas, kurās izmanto:"

papildināt otrās sadaļas "Metālu ražošanā un apstrādē" 3. punktu ar a¹) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a¹) aukstās velmētavas, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas neapstrādāta tērauda stundā;"

izteikt otrās sadaļas "Metālu ražošanā un apstrādē" 3. punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) kalšanas cehi, kuros izmanto:
1) āmurus, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus uz vienu āmuru vai;
2) kalšanas preses ar spēku, kas pārsniedz 30 megaņūtonus (MN) uz vienu presi;"

papildināt otro sadaļu "Metālu ražošanā un apstrādē" ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) Bateriju ražošana, kas nav tikai montāža, ar ražošanas jaudu 15 000 tonnu bateriju elementu (katodu, anodu, elektrolītu, atdalītāju, apvalku) vai vairāk gadā."

papildināt trešo sadaļu "Minerālu izstrādājumu ražošanā" ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) iekārtas rūdu ieguvei, tostarp apstrādei uz vietas (piemēram, smalcināšana, lieluma kontrole, bagātināšana un uzlabošana), rūpnieciskā mērogā: metālus saturošas rūdas, arī boksīts, hroms, kobalts, varš, zelts, dzelzs, svins, litijs, mangāns, niķelis, pallādijs, platīns, alva, volframs un cinks."

papildināt piektās sadaļas "Atkritumu saimniecībā" 3. punkta "a)" apakšpunktu ar vārdiem "(piemēram, anaerobā noārdīšana vai līdzdigestācija),"

papildināt piektās sadaļas "Atkritumu saimniecībā" 3.¹ punkta "a)" apakšpunktu ar vārdiem "(piemēram, anaerobā noārdīšana),"

izslēgt sestās sadaļas "Citās nozarēs" 2. punktā vārdu "krāsošanai" un pēc iekavām papildināt ar vārdiem "krāsošanai vai apdarei"

aizstāt sestās sadaļas "Citās nozarēs" 5. punktā vārdu "atkritumu" ar vārdu "blakusproduktu"

papildināt sesto sadaļu "Citās nozarēs" ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) iekārtas mājputnu un cūku audzēšanai – piesārņojošas darbības, kas saistītas ar lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un kuru jaudu nosaka dzīvnieku skaitu pārrēķinot liellopu vienībās (turpmāk – LLV), izmantojot šā likuma 1.² pielikumā atsevišķām dzīvnieku kategorijām noteiktos koeficientus, ja tās sasniedz vai pārsniedz šādus sliekšņus:
a) cūku audzēšana, ja kopējā jauda ir 350 LLV vai vairāk;
b) tikai dējējvistu audzēšana, ja kopējā jauda ir 300 LLV vai vairāk;
c) tikai citu mājputnu audzēšana, ja kopējā jauda ir 280 LLV vai vairāk;
d) jaukta veida cūku un mājputnu audzēšana, ja kopējā jauda ir 380 LLV vai vairāk.
Piezīmes:
mājputni, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts");
cūkas atbilstoši lauksaimniecību dzīvnieku jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem"

papildināt sesto sadaļu "Citās nozarēs" ar 6.² punktu šādā redakcijā:

"6²) Šā daļas 6.¹punkta prasības nepiemēro cūku un mājputnu audzēšanas darbībām:
a) ja audzēšanu veic ar bioloģiskās audzēšanas režīmiem, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regulai (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007;
b) ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi - dzīvnieku blīvums ir mazāks par 2 LLV/ha, dzīvniekus izmanto tikai noganīšanai vai lopbarības audzēšanai, vai lai iegūtu barību dzīvnieku barošanai, un dzīvniekus lielu daļu laika gadā tur āra apstākļos vai sezonāli tur āra apstākļos."

44.

papildināt likumu ar 1.²pielikumu:

"Likuma "Par piesārņojumu" 1.² pielikums

Mājputnu un cūku liellopu vienību noteikšanai piemērojamie koeficienti

Nosakot iekārtas jaudu, ja divas vai vairākas iekārtas atrodas tuvu viena otrai un ja tām ir viens un tas pats operators vai vairāki operatori, kas savstarpēji ir ekonomiski vai juridiski saistīti, šo iekārtu jaudu summē.

Nr. p. k.	Dzīvnieks	Koeficients
1.	Vaislas sivēnmāte (> 50 kg)	0,500
2.	Sivēni (līdz 20 kilogramiem)	0,027
3.	Citas cūkas	0,300
4.	Dējējvistas*	0,014
5.	Broileri	0,007
6.	Tītari	0,030
7.	Pīles	0,010
8.	Zosis	0,020
9.	Strausi	0,350
10.	Citi mājputni	0,001

Piezīme: * jaukta veida mājputnu audzēšanā (ieskaitot dējējvistas) piemērojamais svēruma koeficients dējējvistām ir 0,93 ( 280 LLV/ 300 LLV)

45.

Izteikt 2. pielikuma I. sadaļas ar 2. punktu šādā redakcijā:
"2) tehniskās vienības, kuras paredzētas un tiek izmantotas vienīgi citu iekārtas tehnisko vienību darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai."

46.

Aizstāt 2. pielikuma I. sadaļas tabulas 27. punktā vārdus "šo direktīvu" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "šo likumu" (attiecīgajā locījumā).

Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī

Ministrs V. Uzvārds