2–3 minūtes ilgi.
Nr. p.k. | Platsliežu ceļa veids | Gulšņu veids | Platuma pamatnormas (mm) | Pieļautās platuma atkāpes (mm) | ||||
taisnajos iecirkņos | līknēs ar rādiusu 350 m un lielāku | līknēs ar rādiusu no 300 m līdz 349 m | līknēs ar rādiusu, mazāku par 300 m | |||||
ja ātrums ir lielāks par 50 km/h | ja ātrums ir 50 km/h un mazāks | |||||||
1. | 1520 mm | Koka | 1520 | 1520 | 1530 | 1540 | + 6 – 4 | + 10** – 4 |
Dzelzsbetona | 1520 | 1520 | 1520 | 1540* | ||||
2. | 1524 mm | Koka | 1524 | 1524 | 1530 | 1540 | + 6 – 4 | + 6 – 4 |
Dzelzsbetona | 1524 | 1524 | 1530* | 1540* |
Piezīmes.
1. * Līknēm paredzētajiem dzelzsbetona gulšņiem.
2. ** Saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu platsliežu ceļa platums nedrīkst būt lielāks par 1548 mm.
Nr.p.k. | Signāls | Signāla nozīme | Signāla devējs |
1. | Trīs īsi | Stāt! | Vilces līdzekļa brigāde, vilciena konduktors, stacijas un citi dzelzceļa speciālisti |
2. | Viens garš | Vilcienam uzsākt gaitu! | Pēc stacijas dežuranta norādījuma – stacijas parka dežurants, signālists, pārmijnieks, vilciena konduktors. Atbild priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). Signālu atkārto divjūga otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). Ja vilcienu nosūta no ceļa, kuram ir izejas luksofors, signālu padod priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc tam, kad izejas luksoforā iedegas atļaujošs signāls, un atkārto divjūga otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) |
3. | Trīs gari | Prasība darbiniekiem, kas apkalpo vilcienu, – Bremzēt! | Priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). Signālu atkārto divjūga otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) |
4. | Divi gari | Prasība darbiniekiem, kas apkalpo vilcienu, – Atlaist bremzes! | |
5. | Trīs gari un viens īss | Vilciens pienāk stacijā nepilnā sastāvā | Priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) |
6. | Trīs gari un divi īsi | Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga, vilciena konduktora, saimniecības vilciena darbu vadītāja vai cita darbinieka izsaukums pienākt pie lokomotīves | Vilciena, kas apstājies posmā, priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) |
Braucot divjūgā | |||
7. | Viens īss | Prasība otrā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) samazināt vilci | Priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). Signālu atkārto otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) |
8. | Divi īsi | Prasība otrā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) palielināt vilci | |
9. | Divi gari un divi īsi | Prasība otrā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nolaist strāvas noņēmēju |
Braucot ar palīglokomotīvi vilciena beigās | |||
10. | Divi īsi | Prasība sākt stumšanu | Priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). Signālu atkārto stūmējlokomotīves vadītājs (mašīnists) |
11. | Viens īss, viens garš un viens īss | Prasība pārtraukt stumšanu, bet neatpalikt no vilciena | |
12. | Četri gari | Prasība pārtraukt stumšanu un atgriezties atpakaļ | |
Manevru signāli | |||
13. | Viens garš svilpes signāls | Vilces līdzeklim atļauts braukt uz priekšu | Manevru vadītājs |
14. | Divi gari svilpes signāli | Vilces līdzeklim atļauts braukt atpakaļ | Manevru vadītājs |
15. | Divi īsi svilpes signāli | Lēnāk! | Manevru vadītājs |
16. | Trīs īsi svilpes signāli | Stāt! | Manevru vadītājs |
Trauksmes signāli | |||
17. | Viena gara un trīs īsas skaņas | Vispārējā trauksme | Jebkurš dzelzceļa darbinieks |
18. | Viena gara un divas īsas skaņas | Ugunsgrēka trauksme | Jebkurš dzelzceļa darbinieks |
19. | Viena gara un viena īsa skaņa | "Radiācijas briesmas" vai "Ķīmiskā trauksme" | Posmos vilces līdzekļa vadītājs. Stacijās un citos dzelzceļa objektos norādījumu par signālu "Radiācijas briesmas" vai "Ķīmiskā trauksme" dod attiecīgās stacijas vai dzelzceļa objekta vadītājs |
Nr.p.k. | Attēls | Nozīme |
1. | | Stāt! |
2. | | Samazināt ātrumu! |
3. | | Var braukt ar noteikto ātrumu |
4. | | Bīstamās vietas sākums* |
5. | | Bīstamās vietas beigas* |
6. | | Ātruma zīme |
7. | | Svilpe |
8. | | Stāt! |
9. | | Drīkst braukt |
10. | | Uzmanību! Strāvas šķirtne* |
11. | | Pacelt strāvas noņēmēju!* |
12. | | Kontakttīkla balsta apzīmējums pirms gaisa atstarpes |
13. | | Kontakttīkla balsta apzīmējums pēc gaisa atstarpes |
14. | | Kontrolstabiņa apzīmējums |
15. | | Pārmijas virziena rādītājs |
16. | | Stacijas robeža |
17. | | Pievedceļa robeža |
18. | | Pirmā vagona apstāšanās vieta |
19. | | Lokomotīves apstāšanās vieta |
20. | | Kontakttīkla piekares beigas |
21. | | Kontakttīkla piekares beigas |
22. | | Gāzes cauruļvads |
23. | | Naftas cauruļvads |
24. | | Drošības postenis |
25. | | Bremzēšanas sākums |
26. | | Bremzēšanas beigas pasažieru vilcieniem |
27. | | Bremzēšanas beigas kravas vilcieniem |
28. | | Gatavoties nolaist strāvas noņēmēju!* |
29. | | Nolaist strāvas noņēmēju!* |
30. | | Pacelt strāvas noņēmēju!* |
31. | | Atslēgt strāvu!* |
32. | | Ieslēgt strāvu elektrolokomotīvē!* |
33. | | Ieslēgt strāvu elektrovilcienā!* |
34. | | Pacelt nazi, aizvērt spārnus! |
35. | | Nolaist nazi, atvērt spārnus! |
36. | | Gatavoties naža pacelšanai un spārnu aizvēršanai! |
37. | | Pacelt nazi, aizvērt spārnus! Divi šķēršļi |
38. | | Bukšu pārkaršanas signālrādītājs |
39. | | Nolaist strāvas noņēmēju! |
Piezīme.
* Signālzīmes ar gaismu atstarojošu krāsu vai ar atstarotājiem.
Nr.p.k. | Signāls | Apraksts | Ilustrācija |
1. | Stāt! | Dienā – sarkans atritināts signālkarodziņš, naktī – sarkana uguns signāllukturī | |
2. | Prasība apturēt vilcienu, kuram vilcienu sarakstā nav paredzēta apstāšanās šajā stacijā | Stacijas dežurants, ja viņa pienākumos ir sagaidīt vilcienus, signalizē šādi: dienā – sarkans rokas signāldisks vai atritināts sarkans signālkarodziņš, naktī – rokas signāllukturis ar sarkanu uguni | |
3. | Stāt! | Signālu padod ar riņķveida kustību: dienā – ar dzeltenu signālkarodziņu vai ar kādu citu priekšmetu, naktī – ar signāllukturi neatkarīgi no uguns krāsas | |
4. | Atļauts braukt stacijā ar ātrumu, kas norādīts brīdinājumā, bet, ja tāda nav, – ar ātrumu, ne lielāku par 25 km/h. Vilcienu stacijā pieņem uz sānu ceļa vai ar apstāšanos stacijā | Dienā – dzeltens atritināts signālkarodziņš, naktī – dzeltena uguns rokas signāllukturī vai ar rokas signāllukturi, kurā deg dzidri balta uguns, to lēni kustinot uz augšu un uz leju | |
5. | Atļauts posmā braukt ar ātrumu, kas norādīts brīdinājumā, bet, ja tāda nav, – ar ātrumu, ne lielāku par 25 km/h | Dienā – dzeltens atritināts signālkarodziņš, naktī ar rokas signāllukturi, kurā deg dzidri balta uguns, to lēni kustinot uz augšu un uz leju | |
6. | Posmā – ceļš ir brīvs. Stacijā – vilcienu laiž garām pa galveno ceļu bez apstāšanās | Dienā – saritināts dzeltens signālkarodziņš, naktī – rokas signāllukturis ar dzidri baltu uguni | |
7. | Prasība vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdarīt pārbaudes bremzēšanu (pēc mutiska saskaņojuma) | Dienā – paceļot vertikāli roku virs galvas, naktī – paceļot vertikāli virs galvas rokas signāllukturi ar dzidri baltu uguni | |
8. | Prasība vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atlaist bremzes | Dienā – kustinot horizontāli sev priekšā roku no vienas puses uz otru, naktī – kustinot horizontāli sev priekšā rokas signāllukturi ar dzidri baltu uguni | |
9. | Vilciens drīkst izbraukt no stacijas (no ceļiem, kur nav izejas signālu, ja ir attiecīga atļauja aizņemt posmu) vai arī braukt bez apstāšanās ar ātrumu, kāds noteikts, caurbraucot šai stacijai | Dienā – uz augšu paceltā rokā baltas krāsas rokas signāldisks ar melnu apmali vai saritināts dzeltens signālkarodziņš, naktī – uz augšu pacelts rokas signāllukturis ar zaļu uguni | |
10. | Nolaist strāvas noņēmēju! | Dienā – atkārtoti horizontāli kustinot sev priekšā labo roku un turot vertikāli paceltu kreiso roku, naktī – atkārtoti vertikāli un horizontāli kustinot rokas signāllukturi ar dzidri baltu uguni | |
11. | Manevros vilces līdzeklim atļauts braukt uz priekšu | Dienā – rokas kustība puslokā virs galvas ar atritinātu dzeltenu signālkarodziņu, naktī – rokas kustība puslokā virs galvas ar rokas signāllukturi, kurā deg dzidri balta uguns | |
12. | Manevros vilces līdzeklim atļauts braukt atpakaļ | Dienā – nolaistas rokas kustība puslokā ķermeņa priekšā ar atritinātu dzeltenu signālkarodziņu, naktī – nolaistas rokas kustība puslokā ķermeņa priekšā ar rokas signāllukturi, kurā deg dzidri balta uguns | |
13. | Manevros – Braukt lēnāk! | Dienā – lēna rokas kustība augšup un lejup ar atritinātu dzeltenu signālkarodziņu, naktī – lēna rokas kustība augšup un lejup ar rokas signāllukturi, kurā deg dzidri balta uguns | |
14. | Manevros – Stāt! | Dienā – riņķveida kustība ar roku vai atritinātu sarkanu vai dzeltenu signālkarodziņu, naktī – riņķveida kustība ar signāllukturi neatkarīgi no signāla krāsas | |
Nr.p.k. | Nozīme | Attēls |
Ieejas luksofors | ||
1. | Viena zaļa uguns – vilciens drīkst iebraukt stacijā pa galveno ceļu ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg atļaujošs signāls | |
2. | Viena dzeltena mirgojoša uguns – vilciens drīkst iebraukt stacijā pa galveno ceļu ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu | |
3. | Viena dzeltena uguns – vilciens drīkst iebraukt stacijā pa galveno ceļu, gatavojoties apstāties. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg aizliedzošs signāls | |
4. | Divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā mirgojoša, – vilciens drīkst iebraukt stacijā uz sānu ceļa ar samazinātu ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg atļaujošs signāls | |
5. | Divas dzeltenas ugunis – vilciens drīkst iebraukt stacijā uz sānu ceļa ar samazinātu ātrumu, gatavojoties apstāties. Nākamajā luksoforā deg aizliedzošs signāls | |
6. | Sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam | |
7. | Viena zaļa mirgojoša, viena dzeltena uguns un viena zaļa spīdoša signālsvītra – vilciens drīkst iebraukt stacijā uz sānu ceļa ar ātrumu, ne lielāku par 80 km/h. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg atļaujošs signāls | |
8. | Divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā ir mirgojoša, un viena zaļa spīdoša signālsvītra – vilciens drīkst iebraukt stacijā uz sānu ceļa ar ātrumu, ne lielāku par 80 km/h. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu | |
9. | Viena zaļa mirgojoša uguns – vilciens drīkst iebraukt stacijā pa galveno ceļu ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar ātrumu, ne lielāku par 80 km/h | |
Aicinājuma signāls | ||
10. | Viena balta mirgojoša uguns – atļauj vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), īpaši uzmanoties, braukt garām luksoforam ar sarkanu signālu (vai nodzisušu signālu) un turpināt kustību līdz nākamajam luksoforam (vai līdz ceļa kontrolstabiņam, ja ritošo sastāvu pieņem uz ceļa, kur nav izejas vai maršruta luksofora) ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un būt gatavam nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai | |
Izejas luksofori iecirkņos ar automātiskās bloķēšanas sistēmām | ||
11. | Divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā mirgojoša, – vilciens drīkst izbraukt no stacijas ar samazinātu ātrumu, vilciens brauc ar novirzi pa pārmiju. Nākamajā luksoforā deg atļaujošs signāls | |
12. | Divas dzeltenas ugunis – vilciens drīkst izbraukt no stacijas ar samazinātu ātrumu, vilciens brauc ar novirzi pa pārmiju. Nākamajā luksoforā deg aizliedzošs signāls | |
13. | Viena zaļa mirgojoša uguns, viena dzeltena uguns un viena zaļa spīdoša signālsvītra – vilciens drīkst izbraukt no stacijas ar ātrumu, ne lielāku par 80 km/h, vilciens uz pārmijas novirzās uz sānu ceļa. Nākamajā luksoforā deg atļaujošs signāls | |
14. | Iecirkņos ar trīszīmju signalizācijas automātiskās bloķēšanas sistēmu uz luksofora (ieejas, maršruta, izejas vai garāmejas), kas uz galvenā ceļa norobežo blokposmu, kura garums ir mazāks par vajadzīgo bremzēšanas ceļu, novieto baltas krāsas gaismas rādītāju divu bultu veidā, bet uz brīdinājuma luksofora – rādītāju vienas bultas veidā | |
14.1 | Viena dzeltena mirgojoša uguns un viena mēnessbalta uguns – vilciens drīkst izbraukt no stacijas ar samazinātu ātrumu (ne lielāku par 40 km/h) un tālāk braukt pa posma nepareizo ceļu atbilstoši lokomotīves luksofora signāliem | |
Garāmejas luksofori | ||
15. | Viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu. Ieejas luksoforā deg atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu. Vilciens tiek pieņemts uz stacijas sānu ceļa | |
16. | Viena zaļa mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu. Ieejas luksoforā deg atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar ātrumu, ne lielāku par 80 km/h. Vilciens tiek pieņemts uz stacijas sānu ceļa | |
17. | Nosacīti atļaujošais signāls garāmejas luksoforā atļauj kravas vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), īpaši uzmanoties, braukt garām luksoforam, kurā deg sarkans signāls, ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un būt gatavam nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai | |
Aizsprostluksofori un to brīdinājuma luksofori | ||
18. | Aizsprostluksoforā sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam | |
19. | Aizsprostluksofora brīdinājuma luksoforā dzeltena uguns – atļauts braukt, gatavojoties apstāties. Aizsprostluksoforā deg aizliedzošs signāls | |
20. | Normālā stāvoklī aizsprostluksoforu un to brīdinājuma luksoforu ugunis nedeg, un šiem luksoforiem signālnozīmes nav | |
Luksofors nedarbojas | ||
21. | Uguns nodzēsta, un luksofors apzīmēts ar divām krustotām plankām. Signālnozīmes nav | |
Lokomotīvju luksofors | ||
22. | Zaļa uguns – atļauts braukt. Ceļa luksoforā, kuram tuvojas vilciens, deg zaļa, viena dzeltena mirgojoša vai viena zaļa mirgojoša, vai viena dzeltena un viena zaļa uguns | |
23. | Dzeltena uguns – atļauts braukt. Ceļa luksoforā, kuram tuvojas vilciens, deg viena vai divas dzeltenas ugunis vai citas ugunis, kas norāda novirzīšanos stacijā uz sānu ceļa | |
24. | Dzeltena uguns ar sarkanu – atļauts braukt, gatavojoties apstāties. Ceļa luksoforā, kuram tuvojas vilciens, deg sarkana uguns | |
25. | Sarkana uguns – lokomotīve pabrauca garām ceļa luksoforam ar sarkanu signālu iecirknī, kas aprīkots ar automātisko lokomotīvju signalizāciju | |
26. | Balta uguns norāda, ka vilces līdzekļa automātiskās lokomotīvju signalizācijas ierīces ir ieslēgtas, bet signāli no ceļa ierīcēm uz vilces līdzekli netiek nodoti un vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jāņem vērā tikai ceļa luksoforu rādījumi | |
Luksofori ar maršruta rādītājiem | ||
27. | Baltas krāsas gaismas maršruta rādītājs | |
28. | Zaļas krāsas maršruta rādītājs | |
Nr.p.k. |
Attēls |
Apraksts |
1. |
Vilciena sākumu, braucot vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos pa pareizo ceļu, dienā un naktī apzīmē ar divām baltām ugunīm buferu brusas signāllukturos | |
2. |
Vilciena sākumu, braucot pa nepareizo ceļu, dienā un naktī apzīmē ar sarkanu signālluktura uguni kreisajā pusē un ar baltu signālluktura uguni labajā pusē | |
3. |
Kravas vilciena un kravas un pasažieru vilciena pēdējo vagonu, braucot vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos pa pareizo un nepareizo ceļu, dienā un naktī apzīmē ar gaismu atstarojošu sarkanu signāldisku pie buferu brusas labajā pusē | |
4. |
Pasažieru vilciena un pasta un bagāžas vilciena pēdējo vagonu, braucot vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos pa pareizo un nepareizo ceļu, dienā un naktī apzīmē ar trim sarkanām signāllukturu ugunīm. Šāda prasība neattiecas uz pasažieru vilciena un pasta un bagāžas vilcienu vagoniem, kuri ir būvēti atbilstoši tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un kuri netiek izmantoti pārvadājumos uz un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis |
|
5. |
Pasažieru vilciena vai pasta un bagāžas vilciena beigās piekabināto kravas vagonu, kam nav pastāvīgo signāllukturu, dienā apzīmē ar gaismu atstarojošu sarkanu signāldisku (vai ar atritinātu sarkanu signālkarodziņu) pie buferu brusas labajā pusē | |
6. |
Pasažieru vilciena vai pasta un bagāžas vilciena beigās piekabināto kravas vagonu, kam nav pastāvīgo signāllukturu, naktī apzīmē ar vienu sarkanu signālluktura uguni pie buferu brusas labajā pusē | |
7. |
Ja notikusi kravas vilciena pašatkabināšanās (pārtrūkšana) posmā, tās vilciena daļas pēdējo vagonu, ko kopā ar kravas vilciena vilces līdzekli nosūta uz staciju, apzīmē ar atritinātu dzeltenu signālkarodziņu pie buferu brusas labajā pusē | |
8. |
Sniegtīri ar vilces līdzekli, braucot vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos pa pareizo ceļu, dienā apzīmē ar diviem atritinātiem dzelteniem signālkarodziņiem | |
9. |
Sniegtīri ar vilces līdzekli, braucot vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos pa pareizo ceļu, naktī apzīmē ar divām dzeltenām ugunīm sānu signāllukturos, bet uz vilces līdzekļa pusi – ar divām baltām kontrolugunīm | |
10. |
Sniegtīri ar vilces līdzekli priekšā, braucot vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos pa pareizo ceļu, dienā apzīmē ar diviem atritinātiem dzelteniem signālkarodziņiem | |
11. |
Sniegtīri, ja tas brauc priekšā vilces līdzeklim pa divceļu iecirkņa nepareizo ceļu, dienā apzīmē ar diviem dzelteniem atritinātiem signālkarodziņiem un sarkanu atritinātu signālkarodziņu |
|
12. |
Sniegtīri, ja tas brauc priekšā vilces līdzeklim pa divceļu iecirkņa nepareizo ceļu, naktī apzīmē ar divām dzeltenām un vienu sarkanu uguni, bet uz vilces līdzekļa pusi – ar trim baltām kontrolugunīm |
|
13. |
Vilces līdzekli, ja vilcienu stumj ar vagoniem pa priekšu, kā arī bez vagoniem braucošu vilces līdzekli aizmugurē dienā un naktī apzīmē ar sarkanu signālluktura uguni buferu brusas labajā pusē |
1.tabula
Vadošais kritums posmā (mm/m) | Maksimāli pieļaujamais vilcienu kustības ātrums posmā (km/h) | Attālums (A) no signālzīmēm "Bīstamās vietas sākums" un "Bīstamās vietas beigas" līdz ātruma samazināšanas signāliem (m) | Attālums (B) no pārnēsājamiem sarkaniem signāliem un no vietas, kur pēkšņi radies šķērslis, līdz pirmajai petardei (m) |
Līdz 6 | kravas vilcieniem – līdz 80, pasažieru vilcieniem – līdz 100 | 800 | 1000 |
pasažieru vilcieniem – no 100 līdz 140 | 1000 | 1200 | |
kravas vilcieniem no 80 līdz 90 | 1100 | 1300 | |
No 6 līdz 10 | kravas vilcieniem – līdz 80, pasažieru vilcieniem – līdz 100 | 1000 | 1200 |
pasažieru vilcieniem – no 100 līdz 140 | 1100 | 1300 | |
kravas vilcieniem no 80 līdz 90 | 1300 | 1500 | |
Vairāk par 10 | kravas vilcieniem – līdz 80, pasažieru vilcieniem – līdz 100 | 1100 | 1300 |
2.tabula
1. |
Signālzīmju "Bīstamās vietas sākums", "Bīstamās vietas beigas" ātruma samazināšanas signālzīmju uzstādīšanas shēma vienceļa iecirknī parādīta "a" zīmējumā, uz viena no divceļu iecirkņa ceļiem – "b" zīmējumā, uz abiem divceļu iecirkņa ceļiem – "c" zīmējumā |
|
Datums | Stunda un minūtes | Apskates un izmēģinājumu rezultātu, kā arī konstatēto bojājumu (traucējumu) izklāsts | Attiecīgās iekārtas apkalpotāja darbiniekam paziņots par bojājumu (traucējumu) | Attiecīgās iekārtas apkalpotāja darbinieks ieradies novērst bojājumus (traucējumus) | Bojājumi (traucējumi) novērsti | ||||||
datums | stunda un minūtes | persona, kurai paziņots par bojājumu (amats un uzvārds), paziņošanas veids (pa tālruni, rakstiski, personīgi) | datums | stunda un minūtes | iekārtas apkalpotāja darbinieka paraksts un tā atšifrējums | datums | stunda un minūtes | bojājuma (traucējuma) iemeslu apraksts un atzīme par tā novēršanu, kā arī par ierīču darbības pārbaudi; bojājumu (traucējumu) novērsušā darbinieka un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja dzelzceļa speciālista paraksts un tā atšifrējums | |||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 |
Nr.p.k. | Brāķējamā parametra apraksts | Platsliežu dzelzceļam ar vilciena kustības ātrumu līdz 120 km/h | Šaursliežu dzelzceļam | |
1. | Attālums starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm | lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam | lielāks par 1443 mm vai mazāks par 1437 mm | lielāks par 688 mm vai mazāks par 682 mm |
pasažieru vagonam | lielāks par 1443 mm vai mazāks par 1437 mm | riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 100 mm un 115 mm – lielāks par 688 mm vai mazāks par 682 mm | ||
riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 90÷100 mm – lielāks par 691 mm vai mazāks par 687 mm | ||||
kravas vagonam, sliežu motortransportam | lielāks par 1443 mm vai mazāks par 1437 mm | riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 100 mm un 115 mm – lielāks par 688 mm vai mazāks par 682 mm | ||
riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 90÷100 mm – lielāks par 691 mm vai mazāks par 687 mm | ||||
2. | Uzmalas biezums (uzmalas augstums 30 un 32 mm, mērot 20 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes, bet ritošajam sastāvam – 28 mm, mērot 18 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes) | lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam | lielāks par 33 mm vai mazāks par 25 mm | lielāks par 25 mm vai mazāks par 20 mm (tvaika lokomotīves riteņpāriem ar samazinātu uzmalas augstumu – mazāks par 9 mm, mērot 11 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes) |
pasažieru vagonam | lielāks par 33 mm vai mazāks par 25 mm | lielāks par 25 mm vai mazāks par 16 mm (riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 90÷100 mm – mazāks par 20 mm) | ||
kravas vagonam, sliežu motortransportam | lielāks par 33 mm vai mazāks par 24 mm (ja ir publiskās lietošanas parka kravas vagoni, tad Latvijā var pieņemt vagonus, kuriem viena riteņpāra divu riteņu summārais uzmalu biezums nav mazāks par 48 mm, turklāt viena riteņa uzmalas biezums nav mazāks par 23 mm) | lielāks par 25 mm vai mazāks par 16 mm (riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 90÷100 mm – mazāks par 20 mm) | ||
3. | Uzmalas biezums (velšanās virsmas profilam ar samazinātu uzmalas biezumu par 10 mm, mērot 16,25 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes) | ČME3 sērijas dīzeļlokomotīves otrajam un piektajam riteņpārim (ja lokomotīves otro un piekto riteņpāri apvirpo pēc profila ar samazinātu uzmalas biezumu par 10 mm) | lielāks par 23 mm vai mazāks par 21 mm | |
4. | Bandāžas, viengabalvelmējuma riteņa loka biezums | lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam | bandāžas biezums: lokomotīvei ar ass slodzi 23 t un vairāk – mazāks par 40 mm; lokomotīvei ar ass slodzi, mazāku par 23 t, –mazāks par 36 mm; motorvagonu ritošā sastāva motorvagona motorratiņiem – mazāks par 35 mm; tvaika lokomotīvei – mazāks par 26 mm | dīzeļlokomotīvēm, ja ir bandāžas, – 29 mm un mazāks, ja viengabalvelmējuma – 19 mm un mazāks; tvaika lokomotīvēm – ja riteņa diametrs ir 600 mm – 29 mm un mazāks; ja riteņa diametrs ir 800 mm – 30 mm un mazāks |
viengabalvelmējuma riteņa loka biezums: lokomotīvei un motorvagonu ritošā sastāva motorvagonu motorratiņiem – mazāks par 30 mm; motorvagonu ritošā sastāva piekabvagonam un motorvagonu balstratiņiem – mazāks par 25 mm; ja ražotājs bandāžā vai riteņa lokā iespiež kontrolspiedzīmi, tad pārkāpjot to | ||||
pasažieru vagonam | pasažieru vagonam – mazāks par 30 mm; pasažieru vagonam, kas ir apgrozībā kravas vilcienos tikai Latvijā, ar kustības ātrumu līdz 80 km/h – mazāks par 25 mm; ja ražotājs bandāžā vai riteņa lokā iespiež kontrolspiedzīmi, tad pārkāpjot to | 19 mm un mazāks | ||
kravas vagonam, sliežu motortransportam | viengabalvelmējuma – mazāks par 22 mm; bandāžas – mazāks par 35 mm; ja ražotājs bandāžā vai riteņa lokā iespiež kontrolspiedzīmi, tad pārkāpjot to | 16 mm un mazāks | ||
5. | Velšanās loka nodilums | lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam | starptautiskajā satiksmē – lielāks par 7 mm; motorvagonu ritošajam sastāvam vietējā satiksmē – lielāks par 8 mm | lielāks par 7 mm |
pasažieru vagonam | starptautiskajā satiksmē – lielāks par 7 mm; vietējā un piepilsētas satiksmē – lielāks par 8 mm; pasažieru vagonos, kas ir apgrozībā kravas vilcienos tikai Latvijā, ar kustības ātrumu līdz 80 km/h – lielāks par 9 mm | lielāks par 7 mm | ||
kravas vagonam, sliežu motortransportam | lielāks par 9 mm | lielāks par 7 mm | ||
6. | Vietējā vai vispārējā bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka paplašināšanās | lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam | vairāk par 6 mm | vairāk par 5 mm |
pasažieru vagonam | vairāk par 5 mm | vairāk par 5 mm | ||
kravas vagonam, sliežu motortransportam | vairāk par 5 mm | vairāk par 5 mm | ||
7. | Izdrupums, dobums vai iespiedums uz velšanās virsmas | lokomotīvei un MVRS | lokomotīvei un motorvagonu ritošā sastāva motorvagonam – dziļāks par 3 mm vai garāks par 10 mm; motorvagonu ritošā sastāva piekabvagonam – dziļāks par 3,0 mm vai garāks par 25 mm; ja dziļums līdz 1 mm neatkarīgi no garuma – riteņpārus nebrāķē | viengabalvelmējuma – dziļāks par 2 mm vai garāks par 25 mm; bandāžas – nav pieļaujams |
pasažieru vagonam | dziļāks par 10 mm vai garāks par 25 mm; ja dziļums līdz 1 mm neatkarīgi no garuma – riteņpārus nebrāķē | riteņpāriem ar bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka biezumu 30 mm un vairāk – dziļāks par 10 mm vai garāks par 25 mm; riteņpāriem ar bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka biezumu līdz 30 mm – dziļāks par 5 mm vai garāks par 25 mm | ||
kravas vagonam, sliežu motortransportam | dziļāks par 10 mm vai garāks par 50 mm; ja dziļums līdz 1 mm neatkarīgi no garuma – riteņpārus nebrāķē | riteņpāriem ar bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka biezumu 30 mm un vairāk – dziļāks par 10 mm vai garāks par 25 mm; riteņpāriem ar bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka biezumu līdz 30 mm – dziļāks par 5 mm vai garāks par 25 mm | ||
8. | Izrāvums vai uzmetinājums velšanās loka virsmā | lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam | ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 1 mm; ar slīdgultņiem – lielāks par 2 mm | ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 0,7 mm; ar slīdgultņiem – lielāks par 1 mm |
pasažieru vagonam | izrāvums ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 1 mm; uzmetinājums – lielāks par 0,5 mm | ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 1 mm; ar slīdgultņiem – lielāks par 2 mm | ||
kravas vagonam, sliežu motortransportam | ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 1 mm; ar slīdgultņiem – lielāks par 2 mm | ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 1 mm; ar slīdgultņiem – lielāks par 2 mm | ||
9. | Uzmalas vertikālais nogriezums augstumā | lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam | lielāks par 18 mm | lielāks par 15 mm |
pasažieru vagonam | lielāks par 18 mm | lielāks par 15 mm | ||
kravas vagonam, sliežu motortransportam | lielāks par 18 mm | lielāks par 15 mm |
Nr.p.k. | Ritošais sastāvs | Ceļā konstatētais izrāvums vai uzmetinājums uz riteņa velšanās virsmas | Ritošā sastāva ātrums līdz tuvākajai stacijai |
1. | Lokomotīve un motorvagonu ritošā sastāva motorvagona motorratiņi | lielāks par 1 mm, bet nepārsniedz 2 mm | nepārsniedzot 15 km/h |
lielāks par 2 mm, bet nepārsniedz 4 mm | nepārsniedzot 10 km/h | ||
lielāks par 4 mm | nepārsniedzot 10 km/h, ar nosacījumu, ka bojātais riteņpāris ir pakarināts vai izslēgta riteņpāra griešanās iespēja* | ||
2. | Pasažieru vagons, motorvagonu ritošā sastāva piekabvagons un motorvagonu balstratiņi | lielāks par 2 mm, bet nepārsniedz 6 mm | nepārsniedzot 15 km/h |
lielāks par 6 mm, bet nepārsniedz 12 mm | nepārsniedzot 10 km/h | ||
lielāks par 12 mm | nepārsniedzot 10 km/h, ar nosacījumu, ka bojātais riteņpāris ir pakarināts vai izslēgta riteņpāra griešanās iespēja* | ||
3. | Kravas vagons un tenderis | lielāks par 2 mm, bet nepārsniedz 6 mm | nepārsniedzot 15 km/h |
lielāks par 6 mm, bet nepārsniedz 12 mm | nepārsniedzot 10 km/h | ||
lielāks par 12 mm | nepārsniedzot 10 km/h, ar nosacījumu, ka bojātais riteņpāris ir pakarināts vai izslēgta riteņpāra griešanās iespēja* | ||
4. | Sliežu motortransports | lielāks par 2 mm, bet nepārsniedz 6 mm | nepārsniedzot 15 km/h |
lielāks par 6 mm, bet nepārsniedz 12 mm | nepārsniedzot 10 km/h | ||
lielāks par 12 mm | nepārsniedzot 10 km/h, ar nosacījumu, ka bojātais riteņpāris ir pakarināts vai izslēgta riteņpāra griešanās iespēja* |
Piezīme.
* Šajā gadījumā lokomotīvi atkabina no vilciena, bet bojātā riteņpāra bremžu cilindrus un vilces elektrodzinēju (elektrodzinēju grupu) izslēdz no darbības.
Pāra virziena vilcieniem
Nr.p.k. | Vilciena numurs | Laiks (h un min) | Pieņemšanas, nosūtīšanas vai caurlaišanas ceļa numurs | Laiks (h un min) | Nosūtīts | Piezīmes par dežūras pieņemšanu. Piekabināto (+), atkabināto (–), skaitītājā – krauto, saucējā – tukšo vagonu skaits pēc to veidiem. Manevru darba laiks, kas norādīts vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) maršrutā, vilciena aizturēšanas iemesli ilgāk par sarakstā noteikto laiku. Citi Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumos paredzētie ieraksti | |||
nosūtīšana no blakusstacijas | pienākšana stacijā | nosūtīšana no stacijas | pienākšana blakusstacijā | vagonu skaits | vilciena masa bruto un neto (t) | ||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
Nepāra virziena vilcieniem
Nr.p.k. | Vilciena numurs | Laiks (h un min) | Pieņemšanas, nosūtīšanas vai caurlaišanas ceļa numurs | Laiks (h un min) | Nosūtīts | Piezīmes par dežūras pieņemšanu. Piekabināto (+), atkabināto (–), skaitītājā – krauto, saucējā – tukšo vagonu skaits pēc to veidiem. Manevru darba laiks, kas norādīts vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) maršrutā, vilciena aizturēšanas iemesli ilgāk par sarakstā noteikto laiku. Citi Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumos paredzētie ieraksti | |||
nosūtīšana no blakusstacijas | pienākšana stacijā | nosūtīšana no stacijas | pienākšana blakusstacijā | vagonu skaits | vilciena masa bruto un neto (t) | ||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
Nr.p.k. | Gadījumi, kad nepieciešami piesegvagoni no vagoniem ar 1. klases bīstamām kravām | Minimālais piesegvagonu skaits |
1. | No priekšējās lokomotīves vilciena sākumdaļā (izņemot tvaika lokomotīves ar cieto kurināmo, pārvadājot platformas un pusvagonus, kuros iekrautas 1. klases bīstamās kravas) | 3 |
2. | No priekšējās tvaika lokomotīves ar cieto kurināmo vilciena sākumdaļā, pārvadājot platformas un pusvagonus, kuros iekrautas 1. klases bīstamās kravas | 5 |
3. | No vilciena beigām, ieskaitot pēdējo vagonu (tai skaitā arī vilcienu stumjot) | 3 |
4. | No vagoniem ar cilvēkiem, no vagoniem ar kravām un ritošā sastāva, kurus pārvadā nosūtītāja (saņēmēja) pavadoņu vai citu personu pavadībā (tai skaitā arī ar apsardzi) | 3 |
5. | No vagoniem ar bīstamām kravām, uz kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu ir bīstamības zīme Nr. 2.1, 3, 4.1, 4.2, 4.3, 5.1 vai 5.2 | 1 |
6. | No tukšām neiztīrītām cisternām, kuras izmanto bīstamo kravu pārvadāšanai | 1 |
7. | No platformām un pusvagoniem ar kokmateriāliem, tērauda un dzelzsbetona sijām, sliedēm, caurulēm un līdzīgām kravām, kas iekrautas ar izvirzījumu ārpus vagonu sijām, un no piekrautiem trasportieriem | 1 |
8. | No tvaika lokomotīves un dīzeļlokomotīves manevru laikā | 1 |
Datums un mēnesis | Atrašanās vieta | Vagonu skaits | Tehniskajai apkopei uzrādīto vagonu numuri (vilcieniem norāda priekšējā un pēdējā vagona numuru) | Uzrādīšanas laiks (st., min.) | Amatpersona, kura uzrādījusi vagonus tehniskajai apkopei (amats, uzvārds un paraksts) | Amatpersona, kura pieņēmusi pieprasījumu vagonu tehniskajai apkopei (amats, uzvārds un paraksts*) | Amatpersona, kura pieņēmusi pieprasījumu vagonu komercapskatei (amats, uzvārds un paraksts*) | Tehniskās apkopes pabeigšanas laiks (st., min.) | Komercapskates pabeigšanas laiks (st., min.) | Amatpersona, kura veikusi vagonu tehnisko apkopi (amats, uzvārds un paraksts) | Amatpersona, kura veikusi vagonu komercapskati (amats, uzvārds un paraksts*) | Amatpersona, kura pieņēmusi paziņojumu par vagonu tehniskās apkopes un komercapskates nobeigumu (amats, uzvārds un paraksts*) | |
ceļa numurs | vilciena numurs | ||||||||||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
Piezīme.
* Amatpersonas paraksts nav nepieciešams, ja pieprasījums ir reģistrēts.
Datums un mēnesis | Izsaukuma vai rīkojuma saņemšanas laiks (stundas un minūtes) | Rīkojuma Nr. | Rīkojuma saturs | Rīkojuma pieņēmēja uzvārds | Vilcienu dispečera paraksts (salasāms) |
1 | 2 | 3 | 4 | 4 | 6 |
Nr.p.k. | Brīdinājuma pieteikuma saņemšanas laiks, numurs. Atbildīgā persona, kura pārraidīja brīdinājumu, un stacijas dežuranta paraksts par pieņemšanu | Brīdinājuma spēkā stāšanās laiks | Brīdinājuma termiņš (uz kādu laiku tas ieviests) | Posms, kilometrs, ceļa numurs, uz kuru attiecas brīdinājums | Brīdinājuma saturs | Brīdinājuma atcelšanas laiks | Brīdinājuma atcelšanas laiks, numurs. Atbildīgā persona, kura pārraidīja paziņojumu par brīdinājuma atcelšanu, un stacijas dežuranta paraksts par pieņemšanu | ||
datums, mēnesis | stunda, minūtes | datums, mēnesis | stunda, minūtes | ||||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
Uz ________________________staciju
Telefonogrammu numuri | Telefonogrammas pārraidīšanas vai pieņemšanas laiks | Telefonogrammas saturs | Operatora un stacijas dežuranta paraksti par telefonogrammu pārraidīšanu vai pieņemšanu | ||
nosūtīto | saņemto | h | min | ||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
Parauga numurs | Telefonogramma |
1. | Vai varu nosūtīt vilcienu Nr.______? Stacijas dežurants_______________ |
2. | Sagaidu vilcienu Nr.__________. Stacijas dežurants____________ |
3. | Vilciens Nr._______ nosūtīts plkst. _______. Stacijas dežurants _________________ |
4. | Vilciens Nr._______ pienāca plkst. _______. Stacijas dežurants ___________ |
5. | Vilciens Nr. ____ pabrauca garām plkst. _____. Stacijas dežurants _______________________ |
6. | Vai varu nosūtīt vilcienu Nr.______ ar atgriešanos atpakaļ? Stacijas dežurants___________________ |
7. | Varat nosūtīt vilcienu Nr.______ ar atgriešanos atpakaļ. Stacijas dežurants_____________________ |
8. | Vilciens Nr._______ atgriezās plkst. ______. Stacijas dežurants _____________________ |
Piezīme.
1., 3., 5., 6. un 8.telefonogrammu nodod vilcienu nosūtīšanas stacija.
2., 4., 5. un 7.telefonogrammu nodod vilciena pieņemšanas stacija.
1. Horizontālos ceļos un ceļos ar slīpumu līdz 0,5 mm/m (ieskaitot) jebkuru ritošā sastāva grupu nostiprina ar vienu bremzes kurpi no katras puses.
2. Ceļos ar slīpumu, lielāku par 0,5 mm/m, bremzes kurpju skaitu aprēķina, izmantojot šādas formulas:
2.1. krautu vagonu grupas nostiprināšanai:
2.2. tukšo vagonu grupas nostiprināšanai:
3. Ceļos ar slīpumu, lielāku par 0,5 mm/m, bremzes kurpes uzliek no krituma puses.
4. Tukšus vagonus kritumos no 0,5 mm/m līdz 1 mm/m (ieskaitot) nostiprina ar vienu bremzes kurpi arī no krituma pretējās puses.
5. Ceļos ar ļoti eļļainām sliežu galviņu virsmām:
5.1. šā pielikuma 1.punktā noteiktajā gadījumā papildus uzliek vēl vienu bremzes kurpi no ritošā sastāva grupas katras puses;
5.2. šā pielikuma 2.punktā noteiktās nostiprināšanas normas palielina vismaz 1,5 reizes.
6. Uz ceļiem ar lauztu profilu vilcienu sastāviem vai ritoša sastāva grupām, kas atrodas ceļa pilna garuma robežās, nostiprināšanas normas aprēķina pēc profila vidējā lieluma.
7. Ja ritošo sastāvu novieto uz atsevišķiem ceļa iecirkņiem, to nostiprina ar bremzes kurpēm, ņemot vērā normas, kas paredzētas šāda ceļa gabala faktiskajam slīpumam. Šādu ceļa iecirkņu robežas un ritošā sastāva nostiprināšanas normas katra atsevišķa iecirkņa robežās norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.
8. Nostiprinot krautu kravu vagonu grupas vai grupas ar krautiem un tukšiem vagoniem, bremzes kurpes uzliek:
8.1. zem krautiem vagoniem ar slodzi uz asi (bruto), ne mazāku par 10 t. To skaitu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 2.1.apakšpunktu;
8.2. zem tukšiem vagoniem vai vagoniem, kas krauti ar vieglām kravām (piemēram, automašīnas, tukši konteineri). To skaitu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 2.2.apakšpunktu.
9. Krautos vagonus, kas padoti izkraušanai, nostiprina ar bremzes kurpēm, kuru skaitu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 2.2.apakšpunktu.
10. Pasažieru vagonu nostiprina ar bremzes kurpēm, kuru skaitu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 2.1.apakšpunktu.
11. Ja vēja ātrums ir lielāks par 15 m/s un tā virziens sakrīt ar iespējamo ritošā sastāva aizripošanas virzienu, šā pielikuma 1. un 2.punktā noteikto bremzes kurpju skaitu palielina par vienu papildu bremzes kurpi, kuru novieto ritošā sastāva iespējamā aizripošanas virzienā. Ja vēja ātrums ir 21 m/s un lielāks, šā pielikuma 1. un 2.punktā noteikto bremzes kurpju skaitu palielina par divām papildu bremzes kurpēm, kuras novieto ritošā sastāva iespējamā aizripošanas virzienā.
12. Ja šajā pielikumā norādītajos aprēķinos iegūst daļskaitli, bremzes kurpju skaitu noapaļo uz augšu līdz veselam skaitlim.