22-TA-373
Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārās aviācijas gaisa kuģi un militārās aviācijas lidlauku – civilās aviācijas gaisa kuģi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 29. pantu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārās aviācijas gaisa kuģi un militārās aviācijas lidlauku – civilās aviācijas gaisa kuģi.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
alternatīvie drošības pasākumi – pasākumu kopums, kas ļauj atkāpties no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulas (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002, 4. panta 1. punktā minētajiem kopējiem pamatstandartiem;
2.1.1
Mācību organizācija – fiziskā un juridiskā persona un iestāde, kura saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.373 “Kārtība, kādā sertificē civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu apmācību sniedzējus” ir sertificēta kā apstiprinātā, deklarētā vai nacionālā mācību organizācija.
2.2.
militārās aviācijas gaisa kuģa personāls – fiziskās personas, kas atrodas militārās aviācijas gaisa kuģī tā lidojuma laikā, izņemot militārās aviācijas gaisa kuģa apkalpi;
2.3.
militārās aviācijas gaisa kuģa personāla bagāža – militārās aviācijas gaisa kuģa personāla personīgās lietas un dienesta vai darba vajadzībām nepieciešamais materiāltehniskais nodrošinājums, kas militārās aviācijas gaisa kuģa lidojuma laikā ir piesaistīts konkrētai personai;
2.4.
militārā krava – munīcija, bruņojums, speciālie līdzekļi un tehnika, kas nodota pārvadāšanai ar militārās aviācijas gaisa kuģi un paredzēta ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī valsts krava, kas tiek pārvadāta ar militārās aviācijas gaisa kuģi;
2.5.
pavadošās personas – personas, kas neatrodas militārās aviācijas gaisa kuģī lidojuma laikā, bet var atrasties civilās aviācijas lidlaukā, lai nodrošinātu militārās aviācijas gaisa kuģa lidojuma organizēšanu un apkalpošanu.
II.Civilās aviācijas lidlauku izmantošana militārās aviācijas gaisa kuģu vajadzībām
3.
Civilās aviācijas lidlauku izmantošanu militārās aviācijas gaisa kuģu vajadzībām organizē Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – lidojumu organizators).
4.
Lidojumu organizators:
4.1.
nosaka atbildīgās amatpersonas, kuras organizē militārās aviācijas gaisa kuģu un to personāla apkalpošanu civilās aviācijas lidlaukā;
4.2.
nodrošina, ka šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās atbildīgās amatpersonas ir apmācītas saskaņā ar Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, pielikuma 11.2.2. punkta prasībām un ir saņēmušas pastāvīgo attiecīgā civilās aviācijas lidlauka caurlaidi.
5.
Civilās aviācijas lidlauku, no kura veic gaisa pārvadājumus, izmanto militārās aviācijas gaisa kuģu vajadzībām ārpus civilās aviācijas lidlauka gaisa satiksmes plūsmas un lidlauka noslogotākajiem periodiem.
6.
Lidojumu organizators ne vēlāk kā 48 stundas pirms militārās aviācijas gaisa kuģa lidojuma iesniedz civilās aviācijas lidlauka administrācijai pieteikumu (pielikums), ja:
6.1.
civilās aviācijas lidlauku izmanto šādiem mērķiem:
6.1.1.
plānotiem militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem;
6.1.2.
militārās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumiem;
6.1.3.
militārās kravas un militārās aviācijas gaisa kuģa personāla pārvadājumiem;
6.2.
militārās aviācijas gaisa kuģa personālam, tā bagāžai, militārajai kravai un pavadošajām personām nepieciešams piemērot šādus alternatīvos drošības pasākumus:
6.2.1.
atbrīvojumu no piekļuves kontroles;
6.2.2.
atbrīvojumu no drošības pārbaudes;
6.2.3.
īpašās drošības pārbaudes.
7.
Ja nepieciešama steidzama rīcība, šo noteikumu 6. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas laiku var samazināt līdz laikam, par kuru lidojumu organizators ir vienojies ar attiecīgā civilās aviācijas lidlauka administrāciju.
8.
Ja civilās aviācijas lidlaukā veic militārās aviācijas gaisa kuģa virszemes apkalpošanu (bagāžas apstrādi, apkalpošanu uz perona, ienākošo, izejošo un tranzīta kravu un pasta fizisko pārkraušanu posmā starp lidostas termināli un gaisa kuģi, gaisa kuģa bagāžas iekraušanas kontroli, informācijas apmaiņu un sakaru nodrošināšanu), uz kuru attiecas normatīvie akti par kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum, militārās aviācijas gaisa kuģa apkalpošanu nodrošina komersants, kas attiecīgajā civilās aviācijas lidlaukā ir tiesīgs sniegt minētos virszemes apkalpošanas pakalpojumus.
9.
Ja civilās aviācijas lidlaukā veic militārās aviācijas gaisa kuģa virszemes apkalpošanu, kura nav minēta šo noteikumu 8. punktā un uz kuru neattiecas normatīvie akti par kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum, militārās aviācijas gaisa kuģa apkalpošanu nodrošina lidojumu organizators vai komersants, kas attiecīgajā civilās aviācijas lidlaukā ir tiesīgs sniegt attiecīgos virszemes apkalpošanas pakalpojumus.
10.
Ja militārās aviācijas gaisa kuģa virszemes apkalpošanas pakalpojumu vēlas saņemt no komersanta, kas nav civilās aviācijas lidlauka ekspluatants, lidojumu organizators šo noteikumu 6. punktā minēto pieteikumu iesniedz arī attiecīgajam komersantam.
11.
Militārās kravas apkalpošanu nodrošina lidojumu organizators vai oficiālais kravu aģents, kura aviācijas drošības programmā ir iekļauta valsts aģentūrā "Civilās aviācijas aģentūra" apstiprināta sadaļa par militārās kravas apkalpošanu.
12.
Ja militārās aviācijas gaisa kuģī atrodas bīstamās vielas vai izstrādājumi, kas minēti 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 18. pielikumā un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dokumentā "Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu" (ICAO Doc 9284), tā virszemes apkalpošanas pakalpojumus nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtību.
13.
Virszemes apkalpošanas pakalpojumu saņemšanai militārās aviācijas gaisa kuģus ir atļauts novietot civilās aviācijas lidlauka norobežotajās zonās.
14.
Šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētos alternatīvos drošības pasākumus piemēro militārās aviācijas gaisa kuģa personālam, tā bagāžai un militārajām kravām, kas izlido no civilās aviācijas lidlauka, kā arī pavadošajām personām.
15.
Šo noteikumu 6.2.2. un 6.2.3. apakšpunktā minētos alternatīvos drošības pasākumus attiecina uz civilās aviācijas lidlaukiem, no kuriem tiek veikti gaisa pārvadājumi.
16.
Lidojumu organizators nosaka alternatīvos drošības pasākumus, kādus piemēro militārās aviācijas gaisa kuģa personālam, tā bagāžai, militārajai kravai un pavadošajām personām.
17.
Civilās aviācijas lidlauka administrācija sadarbībā ar lidojumu organizatoru nodrošina, ka militārās aviācijas gaisa kuģa personāls, tā bagāža un pavadošās personas tiek nogādātas līdz militārās aviācijas gaisa kuģim nošķirti no civilās aviācijas gaisa kuģu pasažieriem, apkalpes un civilās aviācijas lidlauka personāla, kas nav iesaistīts militārās aviācijas gaisa kuģa apkalpošanā.
18.
Lidojumu organizators nodrošina, ka no drošības pārbaudes atbrīvotais militārās aviācijas gaisa kuģa personāls un pavadošās personas ir informētas par civilās aviācijas lidlauka aviācijas drošības procedūrām.
19.
Lidojumu organizators nodrošina, ka militārās aviācijas gaisa kuģa personāla bagāžai un militārajai kravai no tās nokomplektēšanas brīža līdz iekraušanai militārās aviācijas gaisa kuģī nav piekļuvušas ar tās apkalpošanu nesaistītas personas.
20.
Civilās aviācijas lidlauka īpašā drošības pārbaude ir:
20.1.
atvieglotā civilās aviācijas lidlauka drošības pārbaude – bagāžas un virsdrēbju pārbaude ar rentgena caurskates iekārtu;
20.2.
pastiprinātā civilās aviācijas lidlauka drošības pārbaude – lidojumu organizatora noteiktie papildu drošības pasākumi.
III.Militārās aviācijas lidlauku izmantošana civilās aviācijas gaisa kuģu vajadzībām
21.
Civilās aviācijas gaisa kuģi militārās aviācijas lidlaukus var izmantot, ja tie atbilst normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas darbību. Civilās aviācijas gaisa kuģi militārās aviācijas lidlaukus var izmantot gaisa pārvadājumiem, ja militārās aviācijas lidlauki vai to daļas un iekārtas, ko izmanto šādu pārvadājumu apkalpošanai, atbilst civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatācijas nosacījumiem saskaņā ar Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regulu (EK) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008.
21.1
Civilās aviācijas gaisa kuģi militārās aviācijas lidlaukus var izmantot mācību lidojumu veikšanai, ja militārās aviācijas lidlauki vai to daļas, ko izmanto šādu mācību lidojumu veikšanai, atbilst šo noteikumu 21. punktā noteiktajiem civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 VII pielikuma ORA.GEN.140; ORA.GEN.215 un ORA.ATO.140 punkta prasībām
21.2
Mācību organizācija un gaisa kuģa ekspluatants, kas izmantos militāro lidlauku mācību lidojumu veikšanai, slēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par militārā lidlauka vai tās daļas izmantošanu. Līgumā ir jābūt iekļautai šādai informācijai: precīzi noteiktam mācību lidojumu veidam, mācību lidojumiem izmantojamie gaisa kuģi, piekļuves tiesībām Civilās aviācijas aģentūras un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja amatpersonām savu tiešo darba pienākumu pildīšanai.
21.3
Militārās aviācijas lidlauku izmanto civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem ārpus militārās aviācijas lidlauka gaisa satiksmes plūsmas un militārās aviācijas gaisa kuģu apkalpošanas periodiem.
21.4
Nacionālie bruņotie spēki, mācību organizācija un gaisa kuģa ekspluatants veic militārā lidlauka atbilstības novērtējumu civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumu veikšanai. Šādam atbilstības novērtējumam ir jābūt dokumentētam un pēc pieprasījuma jāiesniedz valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” civilās aviācijas uzraudzības nodrošināšanai.
21.5
Apkalpojot civilās aviācijas gaisa kuģus, kas izmanto militāros lidlaukus, tiek piemērotas aviodrošības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002, Komisijas īstenošanas regulā (ES) 2015/1998 (2015. gada 5. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā un Komisijas Regulā (ES) Nr. 1254/2009 (2009. gada 18. decembris), ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus.
22.
Informāciju, kas civilās aviācijas gaisa kuģiem nepieciešama Latvijas Republikas militārās aviācijas lidlauku izmantošanai, Aizsardzības ministrija pēc saskaņošanas ar valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" iesniedz Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts komercsabiedrībai publicēšanai dokumentā "Aeronavigācijas informācijas publikācija".
23.
Civilās aviācijas gaisa kuģi, kuriem draud briesmas vai kuri ir briesmās, vai kuri ir cietuši nelaimes gadījumā, var izmantot jebkuru militārās aviācijas lidlauku.
IV.Noslēguma jautājums
24.
Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. decembra
noteikumiem Nr.750
Pieteikums
militārās aviācijas gaisa kuģa virszemes apkalpošanas pakalpojumu saņemšanai un alternatīvo pasākumu piemērošanai civilās aviācijas lidlaukā
militārās aviācijas gaisa kuģa virszemes apkalpošanas pakalpojumu saņemšanai un alternatīvo pasākumu piemērošanai civilās aviācijas lidlaukā