23-TA-225
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6. nr.; 2002, 7. nr.; 2003, 15. nr.; 2005, 15. nr.; 2008, 8. nr.; 2009, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205. nr.; 2011, 169. nr.; 2013, 61., 87., 106., 243. nr.; 2014, 220. nr.; 2016, 108. nr.; 2020, 123. nr.; 2022, 4. nr., 2022, 204 nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likumā vārdus "automobiļu gāzes uzpildes stacija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "automobiļu sašķidrināto ogļūdeņražu gāzes (LPG) uzpildes stacija" (attiecīgā locījumā).
2.
Aizstāt visā likumā vārdu "inženierkomunikācija" (attiecīgā skaitlī un locījumā) un vārdu "komunikācija" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "inženiertīkls" (attiecīgā skaitlī un locījumā).
3.
Aizstāt visā likumā vārdus "meža teritorija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "meža zeme" (attiecīgā locījumā).
4.
Aizstāt visā likumā vārdu "gāzapgāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "dabasgāzes apgāde" (attiecīgā locījumā).
5.
1. pantā:
aizstāt 19. punktā vārdus "josla, kas ietilpst aizsargjoslā un uzturama brīva no kokiem" ar vārdiem "zemes josla un gaisa telpa, kas ietilpst aizsargjoslā un uzturama brīva no kokiem, koku zariem";
papildināt ar 23. un 24. punktu šādā redakcijā:
"23) saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes stacija - tehnoloģiskās iekārtas, kuru tvertņu kopējais tilpums pārsniedz 2000 litrus un kuras paredzētas dabasgāzes tvertņu uzpildīšanai;
24) sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes stacija - tehnoloģiskās iekārtas, kuras paredzētas sašķidrinātās dabasgāzes tvertņu uzpildīšanai;".
24) sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes stacija - tehnoloģiskās iekārtas, kuras paredzētas sašķidrinātās dabasgāzes tvertņu uzpildīšanai;".
6.
12. pantā:
papildināt otrās daļas 6. punktu pēc vārdiem "un ierīcēm" ar vārdiem "(ietverot būvju aizņemto platību)";
papildināt otro daļu ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17) aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm, izņemot slēgtās ostu teritorijās.".
7.
16. pantā:
izteikt otrās daļas 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 2,5 metru attālumā no gaisvadu līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 2,5 metru platumā no gaisvadu līnijas ass uz katru pusi;
b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovolti — 7 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas, kurā elektrolīniju trasi veido 7 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovolti — 12 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas, kurā elektrolīniju trasi veido 12 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;";
b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovolti — 7 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas, kurā elektrolīniju trasi veido 7 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovolti — 12 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas, kurā elektrolīniju trasi veido 12 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;";
izteikt otrās daļas 2. punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 1 kilovoltam — 6,5 metru attālumā no gaisvadu līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 2,5 metru platumā no gaisvadu līnijas ass uz katru pusi;";
papildināt otrās daļas 2. punktu ar "a1" apakšpunktu šādā redakcijā:
"a1) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 6—20 kilovolti — 6,5 metru attālumā no gaisvadu līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 6,5 metru platumā no gaisvadu līnijas ass uz katru pusi;";
izteikt otrās daļas 2. punkta "b" un "c" apakšpunktu šādā redakcijā:
"b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovolti — 35 metru attālumā no gaisvadu līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 13 metru platumā no gaisvadu līnijas ass uz katru pusi;
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovolti — 35 metru attālumā no gaisvadu līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 27 metru platumā no gaisvadu līnijas ass uz katru pusi;";
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovolti — 35 metru attālumā no gaisvadu līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 27 metru platumā no gaisvadu līnijas ass uz katru pusi;";
aizstāt otrās daļas 2.1 punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā vārdus "līnijas ass" ar vārdiem "gaisvadu līnijas ass";
aizstāt otrās daļas 2.1 punkta "d" apakšpunktā skaitli "40" ar skaitli "35";
izslēgt otrās daļas 2.1 punkta "e" apakšpunktu;
izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido visā aizsargjoslas platumā. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;";
papildināt otro daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:
"31) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras šķērso meža zemi - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1,5 metru attālumā no kabeļu līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido visā aizsargjoslas platumā;";
izteikt otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, zemējuma kontūriem, sadales punktiem un transformatoru apakšstacijām, ārpus elektrisko tīklu gaisvadu un kabeļu līniju aizsargjoslām izvirzīto konstruktīvo elementu ārējām malām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas;";
papildināt otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6) dažāda sprieguma gaisvadu līnijām, kas ierīkotas uz kopīga balsta, elektrolīniju trasi veido atbilstoši augstākā sprieguma elektrolīnijai noteiktajai aizsargjoslai.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Nacionālā parka teritorijā, izbūvējot jaunu vai pārbūvējot esošu elektrisko tīklu gaisvadu līniju citā trasē, kas šķērso vai atrodas blakus meža zemei un kuras nominālais spriegums ir 330 kilovolti, elektrolīniju trases platums var tikt noteikts līdz 40 % mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto. Kritērijus elektrolīniju trases platuma samazinājumam nosaka šā panta trešajā daļā minētajā metodikā.".
8.
18. pantā:
papildināt nosaukumu, pirmo un otro daļu aiz vārdiem "un ierīcēm" ar vārdiem "(ietverot būvju aizņemto platību)".
9.
22. pantā:
izteikt otrās daļas 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā, dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, sarkanajās līnijās, publiski lietojamās ielās un tāda ceļa, kam nav noteiktas sarkanās līnijas (turpmāk šajā punktā - inženierbūve) tuvāk par 5 metriem no inženierbūves malas, — līdz inženierbūves malas robežai, bet ne mazāk kā 1 metru;";
izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;";
papildināt otro daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) gar gāzesvadiem ar spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, kuru platums lielāks par 75 metriem, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;";
izslēgt otrās daļas 3. punkta "e" un "f" apakšpunktā vārdus "atsevišķās būvēs novietotiem";
izslēgt otrās daļas 3. punkta "h" apakšpunktu;
papildināt otrās daļas 3. punktu ar "j", "k", "l", "m", "n" apakšpunktu šādā redakcijā:
"j) ap gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem – 2 metru attālumā;
k) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijām (katodaizsardzības stacijas, drenāžas aizsardzības stacijas) – 1 metra attālumā no iežogojuma vai būves (iekārtas korpusa) ārsienas, ja iežogojuma nav;
l) ap gāzesvadu ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem noslēgierīču laukumiem – 6 metru attālumā no iežogojuma;
m) ap saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijām - 3 metru attālumā no iekārtas;
n) ap sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) uzpildes stacijām - 5 metru attāluma no iekārtas;";
k) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijām (katodaizsardzības stacijas, drenāžas aizsardzības stacijas) – 1 metra attālumā no iežogojuma vai būves (iekārtas korpusa) ārsienas, ja iežogojuma nav;
l) ap gāzesvadu ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem noslēgierīču laukumiem – 6 metru attālumā no iežogojuma;
m) ap saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijām - 3 metru attālumā no iekārtas;
n) ap sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) uzpildes stacijām - 5 metru attāluma no iekārtas;";
papildināt otrās daļas 4. punkta "f" apakšpunktu pēc vārdiem 'grupu iekārtām" ar vārdiem un skaitli "vai atsevišķi novietotām pazemes cisternām (rezervuāriem) ar tilpumu virs 25 kubikmetriem".
10.
Papildināt III nodaļu ar 23.3 pantu šādā redakcijā:
"23.3 pants. Aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm, izņemot slēgtās ostu teritorijās
(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm nosaka, lai nodrošinātu naftas un naftas produktu cauruļvadu, to iekārtu un būvju efektīvu apkalpošanu, izmantošanu un uzturēšanu.
(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm veido:
1) gar naftas un naftas produktu cauruļvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no naftas un naftas produktu cauruļvada ass 15 metru attālumā;
2) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem - 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;
3) ap iežogojumā esošām iekārtām un būvēm (pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijas (katodaizsardzības stacijas, drenāžas aizsardzības stacijas), skatakas, attīrīšanas ierīču pieņemšanas laukumi, līnijdaļas aizbīdņi un tml.) un kontrolmērījumu punktiem – 1 metra attālumā no iežogojuma vai kontrolmērījumu punkta.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju."
(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm nosaka, lai nodrošinātu naftas un naftas produktu cauruļvadu, to iekārtu un būvju efektīvu apkalpošanu, izmantošanu un uzturēšanu.
(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm veido:
1) gar naftas un naftas produktu cauruļvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no naftas un naftas produktu cauruļvada ass 15 metru attālumā;
2) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem - 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;
3) ap iežogojumā esošām iekārtām un būvēm (pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijas (katodaizsardzības stacijas, drenāžas aizsardzības stacijas), skatakas, attīrīšanas ierīču pieņemšanas laukumi, līnijdaļas aizbīdņi un tml.) un kontrolmērījumu punktiem – 1 metra attālumā no iežogojuma vai kontrolmērījumu punkta.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju."
11.
32.2 pantā:
papildināt nosaukumu un otro daļu aiz vārdiem "ap gāzes regulēšanas stacijām" ar vārdiem "ap gāzesvadu noslēgierīču laukumiem un izpūšanas svecēm";
papildināt nosaukumu, otro daļu un trešo daļu aiz vārdiem "automobiļu gāzes uzpildes stacijām" ar vārdiem "saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijām, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes stacijām";
izteikt otrās daļas 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) ap gāzes regulēšanas punktiem:";
papildināt otro daļu ar 1.3 punktu šādā redakcijā:
"13) ap gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem noslēgierīču laukumiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus noslēgierīču laukumu iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, ar gāzesvada diametru:
a) līdz 300 mm — 75 metru attālumā, bet ne vairāk par gāzesvadam noteiktās aizsargjoslas robežu
b) no 300 mm līdz 600 mm — 125 metru attālumā, bet ne vairāk par gāzesvadam noteiktās aizsargjoslas robežu,
c) no 600 mm līdz 800 mm — 150 metru attālumā, bet ne vairāk par gāzesvadam noteiktā aizsargjoslu robežu;";
a) līdz 300 mm — 75 metru attālumā, bet ne vairāk par gāzesvadam noteiktās aizsargjoslas robežu
b) no 300 mm līdz 600 mm — 125 metru attālumā, bet ne vairāk par gāzesvadam noteiktās aizsargjoslas robežu,
c) no 600 mm līdz 800 mm — 150 metru attālumā, bet ne vairāk par gāzesvadam noteiktā aizsargjoslu robežu;";
papildināt otro daļu ar 1.4 punktu šādā redakcijā:
"14) ap izpūšanas svecēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no izpūšanas sveces ass - 75 metru attālumā;"
izslēgt otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktu;
izteikt otrās daļas 2. punkta "h" apakšpunktu šādā redakcijā:
"h) ap saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijām - 15 metrus no iekārtas;";
papildināt otrās daļas 2. punktu ar "j" apakšpunktu šādā redakcijā:
"j) ap sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes stacijām – 30 metrus no iekārtas;";
izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:
(21) Aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, gāzesvadu noslēgierīču laukumiem, ja šie gāzesvadi, izpūšanas sveces un šīs stacijas, laukumi izbūvētas vai pārbūvētas pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta saskaņā ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:
1) ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri no gāzesvada ass;
2) ap gāzes regulēšanas, mērīšanas stacijām un noslēgierīču laukumiem -100 metri;
3) ap izpūšanas svecēm - 50 metri no izpūšanas sveces ass.".
1) ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri no gāzesvada ass;
2) ap gāzes regulēšanas, mērīšanas stacijām un noslēgierīču laukumiem -100 metri;
3) ap izpūšanas svecēm - 50 metri no izpūšanas sveces ass.".
12.
33. pantā:
papildināt otro daļu pēc skaitļa "23.2" ar skaitli "23.3";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas ierosina būves dzēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā normatīvos aktos kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā noteiktajā kārtībā.";
izteikt astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15. pantā, 16. panta otrās daļas 2.1 un 3.1 punktā, 18. pantā, 21. panta otrajā daļā, 22. panta otrās daļas 1.1 punktā, 23.1 pantā un 32.2 panta otrās daļas 1.3 punktā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.";
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Šā likuma 14., 16. (izņemot 16.panta otrās daļas 2.1 un 3.1 punktu), 17., 19., 20. pantā, 21. panta trešajā un ceturtajā daļā, 22. (izņemot 22. panta otrās daļas 1.1 punktu), 23., 23.3,. 30., 32.1, 32.2 (izņemot 32.2 panta otrās daļas 1.3 punktu) un 32.4 pantā noteiktās aizsargjoslas robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.";
izteikt 12. daļu šādā redakcijā:
"(12) Uz šajā likumā minēto aizsargjoslu, kurās aizliegts audzēt kokus un krūmus, ierīkošanu un to platuma izmaiņām neattiecas Meža likumā noteiktā kompensācija atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanai, kā arī normatīvajos aktos par zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku nociršanu ārpus meža noteiktā atlīdzība.".
13.
35. pantā:
papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:
"Ja ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju ir rakstveidā saskaņots cits darbu uzsākšanas laiks, atkārtota zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida brīdināšana nav jāveic.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, atjaunošanas un pārbūves darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā. Minētais ierobežojums plānoto darbu veikšanai neattiecas uz šī likuma 12. panta otrās daļas 4., 10. un 17. punktā noteiktajām ekspluatācijas aizsargjoslām.";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, objekta aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus saskaņo ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Ja objekta īpašnieks vai valdītājs ir publiska persona, publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrība, izņemot ostas teritorijā, objektu aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic objekta īpašnieks vai valdītājs vai tā norīkots darbu izpildītājs. Objekta aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus finansē no ierosinātāja līdzekļiem, ja vien ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju nav panākta cita vienošanās.";
izteikt astotās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā. Ja, apmeklējot aizsargjoslu teritorijas, nepieciešams iekļūt slēgtā telpā vai teritorijā, objekta īpašnieks brīdina zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotāju.";
papildināt pantu ar 10. daļu šādā redakcijā:
"(10) Aizsargjoslās, kuras sakrīt ar valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, jebkādas veicamās darbības, kas saistītas ar personu uzturēšanos tajās, pirms to veikšanas ir saskaņojamas ar Valsts robežsardzi.".
14.
45. pantā:
izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisvadu līnijām ierīkot sporta un atpūtas laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirdzniecības vietas, sabiedriskā transporta pieturas, iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, izņemot ostu teritorijās, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;";
izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) aizliegts veikt būvdarbus bez attiecīgo inženiertīklu īpašnieka atļaujas;";
izteikt pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:
"8) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām veikt ledus laušanas darbus, izņemot ostas teritorijā;";
izteikt pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā:
"9) aizliegts aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām bez attiecīgo inženiertīklu īpašnieka atļaujas braukt ar automašīnām (transportlīdzekļiem) un mehānismiem, kā arī strādāt ar tehniku transporta vai darba stāvoklī, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;";
izteikt pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā:
"10) aizliegts bez attiecīgo inženiertīklu īpašnieka atļaujas veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;";
izteikt pirmās daļas 13. punktu šādā redakcijā:
"13) aizliegts audzēt kokus un krūmus elektrolīniju trasēs. Ārpus meža zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs elektrolīniju trasē var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku;";
papildināt pirmo daļu ar 14., 15., 16., 17., 18. punktu šādā redakcijā:
"14) aizliegts aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām izmantot makšķerēšanas rīkus, kuru garums pārsniedz 3 metrus;
15) aizliegts atrasties elektrisko tīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt elektroietaišu durvis, nožogojumus un lūkas, pievienoties elektriskajiem tīkliem un darbināt komutācijas aparātus;
16) aizliegts mest uz vadiem un balstiem vai tuvināt tiem jebkādus priekšmetus;
17) aizliegts kāpt uz elektrisko tīklu konstrukcijām, piesliet, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus;
18) aizliegts aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām, kuru nominālais spriegums ir 110 kilovolti vai 330 kilovolti, laist gaisa pūķus, lidaparātu sporta modeļus un citus lidojošus priekšmetus. Pārējās aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām minētās darbības ir aizliegtas tuvāk par 5 metriem no elektrolīnijas vadiem.";
15) aizliegts atrasties elektrisko tīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt elektroietaišu durvis, nožogojumus un lūkas, pievienoties elektriskajiem tīkliem un darbināt komutācijas aparātus;
16) aizliegts mest uz vadiem un balstiem vai tuvināt tiem jebkādus priekšmetus;
17) aizliegts kāpt uz elektrisko tīklu konstrukcijām, piesliet, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus;
18) aizliegts aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām, kuru nominālais spriegums ir 110 kilovolti vai 330 kilovolti, laist gaisa pūķus, lidaparātu sporta modeļus un citus lidojošus priekšmetus. Pārējās aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām minētās darbības ir aizliegtas tuvāk par 5 metriem no elektrolīnijas vadiem.";
papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:
"(31) Aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem aizliegts ierīkot automašīnu (transportlīdzekļu) un mehānismu stāvvietas.
(32) Ja aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, kuru nominālais spriegums ir 110 kilovolti vai 330 kilovolti, ierīkotas atklātas automašīnu (transportlīdzekļu) vai mehānismu stāvvietas, nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumā ir ierīkota stāvvieta, ir pienākums nodrošināt, ka aizsargjoslā ierīkotajā stāvvietā automašīnas (transportlīdzekļi) vai mehānismi tiek novietoti tā, lai elektrisko tīklu bojājumu gadījumā tiem netiek nodarīts kaitējums un nekavējoties nodrošināt aizsargjoslā ierīkotajā stāvvietā novietoto automašīnu (transportlīdzekļu) vai mehānismu pārvietošanu pēc objekta īpašnieka vai valdītāja pieprasījuma.".
(32) Ja aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, kuru nominālais spriegums ir 110 kilovolti vai 330 kilovolti, ierīkotas atklātas automašīnu (transportlīdzekļu) vai mehānismu stāvvietas, nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumā ir ierīkota stāvvieta, ir pienākums nodrošināt, ka aizsargjoslā ierīkotajā stāvvietā automašīnas (transportlīdzekļi) vai mehānismi tiek novietoti tā, lai elektrisko tīklu bojājumu gadījumā tiem netiek nodarīts kaitējums un nekavējoties nodrošināt aizsargjoslā ierīkotajā stāvvietā novietoto automašīnu (transportlīdzekļu) vai mehānismu pārvietošanu pēc objekta īpašnieka vai valdītāja pieprasījuma.".
15.
Aizvietot 46. panta pirmās daļas 6. punkta "a" apakšpunktā vārdus "jebkuras komunikācijas" ar vārdiem "jebkurus inženiertīklus".
16.
Papildināt likumu ar 51.2 pantu šādā redakcijā:
"51.2 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm
Ekspluatācijas aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm, papildus šā likuma 35. pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt naftas un naftas produktu cauruļvadu apkalpošanas uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus;
2) aizliegts izvietot lopbarības, organisko mēslu, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, izņemot gadījumus, ja tās ir izvietotas ostas teritorijā ;
3) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izņemot gadījumus, ja būvniecība vai piestātņu novietošana paredzēta ostas teritorijā un ir nepieciešama naftas vai naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijas nodrošināšanai.".
Ekspluatācijas aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm, papildus šā likuma 35. pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt naftas un naftas produktu cauruļvadu apkalpošanas uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus;
2) aizliegts izvietot lopbarības, organisko mēslu, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, izņemot gadījumus, ja tās ir izvietotas ostas teritorijā ;
3) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izņemot gadījumus, ja būvniecība vai piestātņu novietošana paredzēta ostas teritorijā un ir nepieciešama naftas vai naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijas nodrošināšanai.".
17.
56. pantā:
izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī gāzesvadu, dabasgāzes apgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju tuvumā veikt darbus, kuru seismiskās iedarbības zona skar vai pārklājās ar aizsargjoslu;";
izteikt 13. daļas preambulu šādā redakcijā:
"13) ja gāzesvadu, dabasgāzes apgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs nav izsniedzis rakstveida atļauju darbu veikšanai, aizliegts:";
18.
58.2 pantā:
"papildināt nosaukumu un pirmo daļu aiz vārdiem "automobiļu gāzes uzpildes stacijām" ar vārdiem "saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijām, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes stacijām"";
papildināt pirmās daļas 1. punktu pēc vārdiem "pārbūvēt esošās ēkas" ar vārdiem "un būvēt trešās grupas inženierbūves, kuru iedalījums noteikts ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem"";
papildināt panta pirmās daļas 7. punktu aiz vārdiem "automobiļu gāzes uzpildes staciju" ar vārdiem "saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes staciju, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes staciju"";
papildināt pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:
"8) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi.".
19.
60. pantā:
papildināt ar 3. punktu šādā redakcijā:
"3) Šā likuma 35., 36., 37., 37.1., 38., 39., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 51.1, 52., 53., 55., 56., 57., 58., 58.1, 58.2, 58.3, 58.4., 58.5. pantā noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi zemes īpašniekam, valdītājam un trešajām personām attiecībā uz rīcību aizsargjoslās uzskatāmi par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem Civillikuma izpratnē.".
20.
61. pantā:
izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās, kā arī ar zemes īpašnieka saskaņojumu ārpus aizsargjoslām pilsētu un ciemu teritorijās, apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz objekta, un saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri var apdraudēt objektu.";
papildināt 10. daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:
"Ja koku ciršanu veic īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu, un ciršanai paredzēto koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla pārsniedz 1,5 metrus, plānotajai darbībai saņem Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atzinumu. Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanu izvērtē atbilstoši normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.";
papildināt 10.1 daļas 1. punktu ar trešo, ceturto un piekto teikumu šādā redakcijā:
"Šis nosacījums neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, kuros ir noteikts mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes vai kailcirtes aizliegums. Šajās teritorijās kokus cērt atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst kokus, kuri saskaņā ar šā panta piekto daļu ir potenciāli apdraudoši koki.";
papildināt pantu ar 10.3 daļu šādā redakcijā:
"(103) Ja elektrisko tīklu kabeļu līnija ierīkota ar beztranšejas metodi dziļāk par 3 metriem no zemes virsmas, koku un krūmu izciršana elektrisko tīklu kabeļu līnijas elektrolīniju trasē nav nepieciešama.";
papildināt pantu ar 12. daļu šādā redakcijā:
"(12) Uz šajā likumā minēto aizsargjoslu, kurās aizliegts audzēt kokus un krūmus, uzturēšanu, kā arī citos gadījumos, kad jācērt objektu apdraudoši koki, neattiecas Meža likumā un noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteiktā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu ārpus meža, kā arī pilsētas un ciema teritorijā.".
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Ministrs V. Uzvārds