MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk – komisija) 2026. gada 2. februāra vēstuli, ar kuru tiek atzinīgi novērtēta iecere pagarināt reformas īstenošanas termiņu līdz 2029. gada 31. maijam, bet vienlaikus lūgts pārvērtēt tiesu ekspertīžu reformas lietderīgumu pēc būtības. Vēstulē norādīts uz tiesu ekspertu trūkumu un tiesu ekspertīžu termiņiem, kas apdraudot izmeklēšanas kvalitāti. Vērsta uzmanība uz to, ka komisijas rīcībā ir ziņas, ka tiesiskās nenoteiktības dēļ tiek zaudēti tiesu eksperti un nākotnē atsevišķās jomās ekspertīzes var nebūt pieejamas.

Ministru kabinets pateicas komisijai par sniegto viedokli, tomēr vērš uzmanību, ka, lai gan pašreizējā tiesu ekspertīžu sistēma spēj izpildīt tai noteiktās funkcijas, tomēr tā ir sadrumstalota. Uz tiesu ekspertiem tiek attiecināti atšķirīgi nodarbinātības nosacījumi, kas var radīt iestāžu savstarpējo konkurenci par tiesu ekspertiem, apgrūtinot tiesu ekspertīžu funkcijas efektīvu īstenošanu valstī kopumā. Pašreizējā sistēmas decentralizācija apgrūtina iespējas īstenot mērķtiecīgus visas sistēmas attīstības pasākumus, tajā skaitā maksimāli efektīvi izmantojot pieejamos ārvalstu finanšu atbalsta instrumentus. Ievērojot minēto, Ministru kabinets 2020. gada 14. jūlijā lēma par tiesu ekspertīžu iestāžu reformas īstenošanu, lai nodrošinātu priekšnoteikumus ekspertīžu jomas tālākai attīstībai un zinātniskai pētniecībai, sekmētu vienotus tiesu ekspertīžu kvalitātes standartus un novērstu jebkādas iespējamās šaubas par tiesu ekspertīzes objektivitāti, ko rada ekspertīzes īstenošana vienā struktūrā ar izmeklēšanas funkciju[1], kā arī radītu vienotus priekšnoteikumus finanšu resursu, t.sk. Eiropas Savienības un citu starptautisku fondu resursu, piesaistei. Minētie mērķi atzīstami par būtiskiem arī šobrīd, tādēļ nav saskatāms pamats atteikties no reformas īstenošanas.

Ministru kabinets reformas ieviešanas procesā ir lēmis par vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskās noteiktības un tiesu ekspertu tiesiskās paļāvības nodrošināšanu. Tā kā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldē (turpmāk – Kriminālistikas pārvalde) strādājošie tiesu eksperti, atšķirībā no citiem valsts tiesu ekspertiem, lielākoties ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un saņem ar šo statusu saistītās priekšrocības (piemēram, tajā skaitā iespēju pensionēties pirms vecuma pensijas saņemšanai noteiktā vecuma sasniegšanas un saņemt izdienas pensiju), tad Ministru kabinets 2024. gada 27. augustā lēma par normatīvajos aktos noteikto tiesību uz izdienas pensiju un līdzšinējo sociālo garantiju saglabāšanu Kriminālistikas pārvaldes ekspertiem, kuri pēc reformas īstenošanas turpinās darbu vienotajā tiesu ekspertīžu iestādē. Minētajiem tiesu ekspertiem šīs tiesības tiks saglabātas bez termiņa ierobežojuma arī pēc reformas īstenošanas. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 12. panta 1.2 daļu ar 2024. gada 1. jūniju Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu birojā nodarbinātie tiesu eksperti (amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi) ir terminēti pārcelti darbinieka amatā, saglabājot šīm personām dienesta tiesiskās attiecības, t.sk. saglabājot jau minētās tiesības uz izdienas pensiju. Ievērojot minēto, Ministru kabinets ir lēmis par atbilstošu tiesiskās paļāvības aizsardzības pasākumu nodrošināšanu tiesu ekspertiem, kas šobrīd Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu birojā ieņem amatu ar speciālo dienesta pakāpi.

Tieslietu ministrija kā atbildīgā ministrija par tiesu ekspertu reformas virzību pastāvīgi uzrauga ar reformas ieviešanu saistītos riskus. Pēdējo gadu laikā nav vērojams būtisks tiesu ekspertu skaita samazinājums. Piemēram, Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu birojā uz 2024. gada 31. decembri bija nodarbināti 58 tiesu eksperti, savukārt uz 2025. gada 31. decembri 61 tiesu eksperts. Valsts tiesu ekspertīžu birojā uz 2024. gada 31. decembri bija nodarbināti 36 tiesu eksperti, savukārt uz 2025. gada 31. decembri 33 tiesu eksperti. Vienlaikus minams, ka šobrīd Valsts tiesu ekspertīžu birojs apmāca deviņus tiesu ekspertu kandidātus, bet Kriminālistikas pārvalde apmāca vienpadsmit tiesu ekspertu kandidātus.

Savukārt par tiesu ekspertīžu jomu pieejamību norādāms, ka tiesu ekspertīžu iestādes regulāri analizē ekspertīžu pieprasījumu skaitu un patērēto resursu samērīgumu katrā specialitātē. Šādi, piemēram, tika konstatēts, ka metālu un to sakausējumu ekspertīzes vairāk nav pieprasītas, tāpēc Kriminālistikas pārvalde šīs jomas uzturēšanu kopš 2025. gada oktobra ir pārtraukusi. Tāpat arī lingvistiskā ekspertīze nav pieprasīta un faktiski ir zaudējusi savu nozīmi kā atsevišķa ekspertīzes specialitāte. Pamatojoties uz minēto, paskaidrojam, ka tiesu ekspertīžu specialitātes un to klāsts pastāvīgi attīstās, lai nodrošinātu aktuālās izmeklēšanas iestāžu vajadzības un atbilstu noziedzības attīstības tendencēm. Tādēļ attīstoties tiesu ekspertīzēm un informāciju tehnoloģijām, atsevišķas tiesu ekspertīžu specialitātes var beigt pastāvēt, to vietā veidojoties jaunām. Piemēram, 2025. gadā tika ieviesta jauna tiesu ekspertīžu specialitāte – nehumānas izcelsmes bioloģisko materiālu DNS izpēte.

Pieprasītākās ekspertīžu specialitātes ir narkotisko un psihotropo vielu izpēte, cilvēka bioloģiskā materiāla DNS genotipa noteikšana, daktiloskopiskā identifikācija, ceļu satiksmes negadījumu izpēte un mehanoskopisko pēdu izpēte. Pēdējo gadu laikā vidējais ekspertīzes izpildes termiņš vairākās Kriminālistikas pārvaldes īstenotajās ekspertīžu specialitātēs prasa ilgāku laiku, piemēram, sprādzientehniskā izpēte, ieroču identifikācija, šāvienu pēdu un apstākļu izpēte un ieroču un munīcijas diagnostiskā izpēte – 288 dienas, informācijas tehnoloģiju izpēte – 225 dienas, cilvēka bioloģiskā materiāla DNS genotipa noteikšana un mehanoskopisko pēdu izpēte – 197 dienas. Valsts tiesu ekspertīžu biroja īstenoto ekspertīžu vidējais izpildes termiņš ir 30 dienas, izņemot dokumentu materiālu izpēti, kur izpildes termiņš sasniedz 118 dienas. Vienlaikus atzīmējams, ka salīdzināmu datu ieguvi par tiesu ekspertīzēm šobrīd apgrūtina abu ekspertīžu iestāžu atšķirīgā datu uzskaites metodika. Tiesu ekspertīžu iestāžu reformas ietvaros būtu iespējams nodrošināt aktuālus un uzticamus datus par tiesu ekspertīžu jomu.

Vēršam uzmanību, ka reformas īstenošanas gaitu uzrauga un kontrolē reformas uzraudzības padome, kuras sastāvā bez Tieslietu ministrijas ir pārstāvēta Valsts kanceleja, Iekšlietu ministrija un reformā iesaistītās ekspertīžu iestādes. Par reformas īstenošanas gaitā konstatēto problēmjautājumu iespējamiem risinājumiem Tieslietu ministrija ir pastāvīgā saziņā ar Iekšlietu ministriju un ir gatava par reformas gaitu informēt arī Ģenerālprokuratūru.

Noslēgumā informējam, ka Ministru kabinets ir saņēmis Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu" (25-TA-2213) un tam pievienotos grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 28. augusta rīkojumā Nr. 710 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu un turpmāk veicamajiem pasākumiem" (25-TA-2220). Minētie dokumenti atspoguļo reformas īstenošanas laikā paveikto, kā arī iezīmē turpmāk veicamos pasākumus. Tieslietu ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un reformas ietekmi uz valsts budžetu, aicina pagarināt reformas īstenošanas termiņu līdz 2029. gada 31. maijam. Ministru kabinets par šo jautājumu lems kādā no tuvākajām sēdēm.

Lai iepazītos ar reformas īstenošanas aktualitātēm un plānotajiem pasākumiem, Ministru kabinets aicina izvērtēt iespēju organizēt komisijas sēdi Valsts tiesu ekspertīžu biroja jaunajā laboratoriju kompleksa ēkā.

[1] Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2007. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Stoimenovs pret bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (Stoimenov v. the former Yugoslav Republic of Macedonia) cita starpā norāda, ka birojs, kas veicis ekspertīzi lietā un kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, uz kura atzinuma pamata tika uzsākts kriminālprocess, nevar tikt uzskatīts par tiesas nozīmētu ekspertu (39. rindkopa spriedumā), un biroja iesniegtais viedoklis (konkrētās lietas apstākļos) bija tuvāks apsūdzības izmantotajiem pierādījumiem pret iesniedzēju nevis "neitrālam" un "neatkarīgam" eksperta viedoklim (40. rindkopa spriedumā).