Noteikumu konsolidētā versija

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 10. pantu, 11.¹ panta septīto daļu un
14. panta pirmās daļas 4. punktu

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1.

reģistrējami gadījumi, kad konstatētas cilvēku infekcijas slimības un inficēšanās ar tām (turpmāk - infekcijas slimības), un gadījumi, kad konstatēti infekcijas slimību izraisītāji;

1.2.

Pārtikas un veterinārais dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs apmainās ar informāciju par gadījumiem, kuros cilvēkiem vai dzīvniekiem konstatētas šo noteikumu 1.pielikumā minētās infekcijas slimības, kā arī par gadījumiem, kuros infekcijas slimību izraisītāji konstatēti pārtikas produktos vai pārtikas uzņēmumu vidē.

1.3.

vienotajā digitālajā epidemioloģiskajā sistēmā (turpmāk – EPID sistēma) tiek saņemti, iekļauti un apstrādāti dati, šo datu apjoms, glabāšanas termiņi un piekļuves noteikumi, pacienta aptaujas saturs un iesniegšanas kārtība, kā arī kārtību, kādā iegūst, apstrādā un glabā informāciju no Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmām, kuru dati tiek saņemti, iekļauti un apstrādāti EPID sistēmā.

(Grozīts ar MK 25.06.2002. noteikumiem Nr.264; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025; MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.334)

Infekcijas slimību un to izraisītāju konstatēšanas gadījumu reģistrācija ir epidemioloģiskās uzraudzības pasākums, kurā ietilpst ziņošana par infekcijas slimībām un to uzskaite.

Infekcijas slimību un laboratoriski konstatēto infekcijas slimību izraisītāju uzskaiti saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumu nodrošina Slimību profilakses un kontroles centrs un tā attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs.

Informācija par infekcijas slimību izplatību un epidemioloģisko situāciju (saglabājot individuālo statistikas datu konfidencialitāti) ir pieejama visām fiziskajām un juridiskajām personām.

(Svītrots ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.260)

Ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir šo noteikumu 2.pielikumā minētā infekcijas slimība, vai tai ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar šo noteikumu 2.pielikumā minēto slimību, ārstniecības persona saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu ziņo par:

6.1.

infekcijas slimības diagnozi;

6.2.

infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu;

6.3.

infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu;

6.4.

(svītrots ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.260);

6.5.

(svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025).

(Grozīts ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.260)

Ja tiek konstatēta infekcijas slimība vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar infekcijas slimību, ārstniecības persona:

7.1.

par šo noteikumu 2.pielikuma 1.grupā minētajām slimībām nekavējoties jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centram, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā;

7.2.

par šo noteikumu 2.pielikuma 2.grupā minētajām slimībām Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam ziņo telefoniski un rakstiski vienas darbdienas laikā, ja tas ir pirmais paziņojums par infekcijas slimību, vai rakstiski triju darbdienu laikā, ja tas ir paziņojums par infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu vai infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu. Rakstiska paziņošana ir aizpildītas steidzamā ziņojuma veidlapas nosūtīšana pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski un ieraksta izdarīšana pacienta medicīniskajā dokumentācijā par ziņošanas faktu;

7.3.

par šo noteikumu 2.pielikuma 3.grupā minētajām slimībām (izņemot cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, AIDS un tuberkulozi) triju darbdienu laikā rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā;

7.4.

par cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, AIDS un tuberkulozi triju darbdienu laikā rakstiski vai elektroniski ziņo Slimību profilakses un kontroles centram, aizpildot medicīnisko dokumentāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību. HIV infekcijas un AIDS gadījumā rakstisko vai elektronisko ziņošanu var aizstāt ar informācijas ievadīšanu tiešsaistes režīmā ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka šāda reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību.

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr. 1025 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr. 334; MK 30.07.2013. noteikumiem Nr. 445; MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 337)

7.¹

Ja iespējamo infekcijas slimību pirmoreiz konstatējusi neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārstniecības persona, tā sniedz steidzamo paziņojumu tikai par nehospitalizētajām personām. Ja personu hospitalizē un iespējamās infekcijas slimības diagnoze netiek atcelta, steidzamo paziņojumu sniedz slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārstniecības persona.

(MK 04.04.2006. noteikumu Nr.260 redakcijā)

7.²

Pirms ziņošanas Slimību profilakses un kontroles centram vai tā attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam ārstniecības personas informē personu, par kuru tiek ziņots, norādot ziņošanas mērķi un apliecinot, ka steidzamā paziņojuma veidlapā sniegtā informācija tiks izmantota tikai epidemioloģiskai uzraudzībai un pretepidēmijas pasākumu nodrošināšanai. Ja persona, par kuru tiek ziņots, ir nepilngadīga vai ar tiesas spriedumu tās rīcībspēja ir ierobežota, informē šīs personas likumisko pārstāvi.

(MK 19.05.2015. noteikumu Nr.230 redakcijā)

7.³

Izglītības iestādes, sociālās aprūpes iestādes vai citas iestādes vadītājs, ja ir radušās aizdomas par grupālu saslimšanu (iestādē ir divas (vai vairāk) personas ar šādām infekcijas slimības pazīmēm – caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi), nodrošina informācijas sniegšanu Slimību profilakses un kontroles centram telefoniski, elektroniski vai tiešsaistē, ievadot EPID sistēmā šādu informāciju:

7.³1.

par grupālu saslimšanu – iestādes nosaukums, adrese, saslimšanas adrese (ja iestāde atrodas vairākās adresēs);

7.³2.

iestādes atbildīgā persona, kas sniegusi informāciju par grupālu saslimšanu iestādē, – tālrunis, e-pasta adrese (ja tāda ir);

7.³3.

iestādē saslimušo personu skaits;

7.³4.

pirmā saslimšanas gadījuma konstatēšanas datums;

7.³5.

par iestādē konstatētajām saslimušajām personām – personas vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, ja to neuzrāda personas kods, personas dzīvesvietas adrese, ja tā nesakrīt ar iestādes adresi, personas vai likumiskā pārstāvja kontakttālrunis un/vai e-pasts, personas saistība ar iestādi (klients, audzēknis, darbinieks), personas saslimšanas datums;

7.³6.

saslimšanas raksturīgākās pazīmes.

7.⁴

Ja pacientam, kurš slimo ar gonoreju, ārstēšanas kursa laikā ar ceftriaksonu vai cefiksīmu nav bijis seksuāls kontakts un gonorejas klīniskie simptomi nav pazuduši, ārstniecības persona par to triju darbdienu laikā rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr. 43 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 337)

7.⁵

(Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 337)

Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība un Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs ne vēlāk kā divu dienu laikā apmainās ar informāciju par gadījumiem, kuros ir konstatētas infekcijas slimības vai to izraisītāji, ja:

8.1.

ir radušās pamatotas aizdomas par cilvēka inficēšanos, lietojot uzturā konkrētus pārtikas produktus vai kontaktējoties ar dzīvniekiem, kā arī ja infekcijas slimību izraisītāji ir atklāti pārtikas produktos vai pārtikas uzņēmumu vidē;

8.2.

kāda šo noteikumu 1.pielikumā minētā slimība konstatēta dzīvniekam un pastāv cilvēku inficēšanās iespēja.

(MK 25.06.2002. noteikumu Nr.264 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.467; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025; MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.334)

(Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025)

9.¹

Pēc mikroorganisma kultūras izdalīšanas no cilvēka materiāla parauga, kā arī izdalot mikroorganismu no jebkura parauga, kas ņemts epidemioloģiskās izmeklēšanas ietvaros, vai īstenojot epidemioloģiskās uzraudzības programmas, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona paraugu nosūta detalizētai izmeklēšanai uz laboratoriju, kuru akreditējusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, metroloģijas un akreditācijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO 15189:2013 L "Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības (ISO 15189:2012)". Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci” un par kuras akreditāciju Ekonomikas ministrija ir paziņojusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un kura pilda nacionālā references centra funkcijas mikrobioloģijas un virusoloģijas jomā (turpmāk – references laboratorija). References laboratorija veic:

9.¹1.

identifikāciju un tipēšanu ar toksigenitātes noteikšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir Corynebacterium diphtheria, Corynebacterium ulcerans un Corynebacterium pseudotuberculosis;

9.¹2.

identifikāciju un tipēšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir Neisseria meningitidis;

9.¹3.

(svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025);

9.¹4.

(svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025);

9.¹5.

karbapenemāzi producējošo Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismu apstiprinošo testēšanu.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.492 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.43; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)

9.²

Ārstniecības persona nodrošina cilvēka materiāla parauga piegādi references laboratorijai, lai veiktu šo noteikumu 3.pielikumā minētos izmeklējumus, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar:

9.²1.

(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);

9.²2.

(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);

9.²3.

(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);

9.²4.

hantavīrusu infekciju;

9.²5.

(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);

9.²6.

(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);

9.²7.

poliomielītu un citu enterovīrusu infekciju ar serozo meningītu un encefalītu;

9.²8.

putnu gripas vīrusu vai citu gripas vīrusu, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par iespējamu pandēmijas izraisītāju;

9.²9.

Rietumnīlas drudzi;

9.²10.

(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);

9.²11.

masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (lai veiktu vīrusu izolēšanu, nukleīnskābes noteikšanu un genotipēšanu);

9.²12.

Denges drudzi;

9.²13.

Q drudzi (Coxiella burnetii);

9.²14.

jebkuru šo noteikumu 2.pielikumā minēto bīstamo infekcijas slimību.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.467 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.43)

9.³

Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona nodrošina primāri pozitīva klīniskā parauga piegādi references laboratorijai, lai veiktu apstiprinošo diagnostiku, ja konstatē:

9.³1.

HIV antivielas vai HIV antigēnu;

9.³2.

epidēmiskā parotīta vīrusa, masalu vīrusa vai masaliņu vīrusa IgM klases antivielas. Minēto slimību uzliesmojuma gadījumā (10 un vairāk saslimšanas gadījumi) laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona saskaņo ar Slimību profilakses un kontroles centru piegādājamo paraugu skaitu apstiprināšanai references laboratorijā;

9.³3.

C hepatīta vīrusa antivielas un laboratorijā nav iespējams veikt C hepatīta apstiprinošo testēšanu;

9.³4.

B hepatīta vīrusa virsmas antigēnu (HBsAg) un laboratorijā nav iespējams veikt B hepatīta apstiprinošo diagnostiku;

9.³5.

antivielas pret Treponema pallidum donoram vai grūtniecei un laboratorijā nav iespējams veikt Treponema pallidum apstiprinošo diagnostiku.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr. 492 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr. 1025; MK 15.05.2012. noteikumiem Nr. 334; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 43; MK 30.07.2013. noteikumiem Nr. 445; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr. 230; MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 735; MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 337; 9.³4. un 9.³5. apakšpunktā minētā prasība piemērojama ar 01.01.2021., sk. 17. punktu)

9.⁴

Ja ārstniecības personai ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar kādu no šo noteikumu 3. pielikumā minētajām infekcijas slimībām, ārstniecības persona nodrošina pacienta laboratorisko izmeklēšanu ar kādu no šo noteikumu 3. pielikumā norādītajām izraisītāja klātbūtnes noteikšanas metodēm. Covid-19 infekcijas diagnostikai ārstniecības persona rīkojas atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem attiecībā uz Covid-19 infekcijas diagnostiku. Uzliesmojuma gadījumā (10 un vairāk saslimšanas gadījumi) slēgtā kolektīvā ārstniecības persona saskaņo ar Slimību profilakses un kontroles centru laboratoriski izmeklējamo pacientu skaitu.

9.⁵

Pēc Salmonella, Shigella, Yersinia, Campylobacter, Listeria, Escherichia coli, kas producē Šiga toksīnu/verotoksīnu (turpmāk – STEC/VTEC), un Streptococcus pneumoniae mikroorganismu kultūras izdalīšanas no cilvēka materiāla parauga (Streptococcus pneumoniae gadījumā – ja tas ir izdalīts no likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla), kā arī izdalot minētos izraisītājus no jebkura parauga, kas ņemts epidemioloģiskās izmeklēšanas vai epidemioloģiskās uzraudzības ietvaros, laboratorija nodrošina izdalītā izraisītāja tipēšanu, nosakot serotipu Salmonella, Shigella, Yersinia, Listeria, STEC/VTEC un Streptococcus pneumoniae kultūrām un sugu Campylobacter kultūrām. Ja laboratorijā nav tehnisku iespēju noteikt izraisītāja serotipu vai sugu, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona nosūta izdalītā izraisītāja kultūru detalizētai izmeklēšanai uz šo noteikumu 9.¹ punktā minēto laboratoriju. Uzliesmojuma gadījumā (10 un vairāk saslimšanas vai inficēšanās gadījumi) laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona tipēšanai pakļauto izdalīto izraisītāju kultūru daudzumu saskaņo ar Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.43 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)

9.⁶

Ja, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir nepieciešama pacienta klīniskā parauga vai infekcijas slimības izraisītāja detalizēta izmeklēšana, Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs ir tiesīgs:

9.⁶1.

pieprasīt, lai laboratorijas vadītājs nodrošina izdalītā infekcijas slimības izraisītāja parauga piegādi uz šo noteikumu 9.¹ punktā minēto laboratoriju;

9.⁶2.

organizēt pacienta klīniskā parauga iegūšanu un tā piegādi uz šo noteikumu 9.¹ punktā minēto laboratoriju, ja nepieciešams, sadarbojoties ar pacienta ārstējošo ārstu.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)

9.⁷

Ja Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir konstatējis personu, kurai ir infekcijas slimības pazīmes, kas atbilst attiecīgās infekcijas slimības gadījumu definīcijā noteiktajiem klīniskajiem un epidemioloģiskajiem kritērijiem, un par šo personu nav saņemts steidzamais paziņojums, jo tā nav vērsusies pēc medicīniskās palīdzības, Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologa pienākums ir reģistrēt šo gadījumu un paziņot par to personas ģimenes ārstam vai personas mītnes valsts kompetentajai epidemioloģiskās uzraudzības institūcijai.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)

10.

Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam par šo noteikumu 3.pielikumā norādīto infekcijas slimību izraisītāju klātbūtnes tiešu vai netiešu noteikšanu pārbaudītajā cilvēka materiāla paraugā, apstiprināšanu vai tipēšanu:

10.1.

par 1.grupā minētajiem izraisītājiem nekavējoties telefoniski un reģistrē ziņošanas faktu;

10.2.

par 2.grupā minētajiem izraisītājiem 72 stundu laikā, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un reģistrē ziņošanas faktu.

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1025 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.334; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)

10.¹

Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona katru mēnesi līdz piektajam datumam iesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā pārskatu par veiktajiem HIV testiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.492 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025: MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.334; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)

10.²

Ja laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona atbilstoši šo noteikumu 10.punktam ziņo par šo noteikumu 3. pielikuma I sadaļas 17. punktā minētā izraisītāja Neisseria gonorrhoeae izdalīšanu, steidzamā paziņojuma veidlapā norāda jutības pret antibakteriāliem līdzekļiem testēšanas metodi un rezultātu, ja šāda testēšana tika veikta. Ja laboratorijā nav tehnisku iespēju noteikt izdalītā izraisītāja Neisseria gonorrhoeae jutību pret ceftriaksonu vai cefiksīmu, vai jebkuru citu pieprasītu antibakteriālu līdzekli, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona mikroorganisma kultūru nosūta šo noteikumu 9.¹ punktā minētajai laboratorijai jutības noteikšanai pret ceftriaksonu, cefiksīmu, ciprofloksacīnu, azitromicīnu, spektinomicīnu, gentamicīnu un tetraciklīnu.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.43 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)

10.³

Ja laboratorija veikusi HIV infekciju apstiprinošo diagnostiku, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona triju darbdienu laikā tiešsaistes režīmā ievada informāciju par HIV apstiprinošā testa pozitīvo rezultātu ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka šāda reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)

10.⁴

Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona triju darbdienu laikā nosūta Slimību profilakses un kontroles centram testēšanas pārskatu par izdalītās Mycobacterium tuberculosis jutības noteikšanas rezultātu pret pirmās un otrās rindas zālēm, ieskaitot testus, kas veikti ar molekulārās diagnostikas metodēm.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)

10.⁵

Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā ziņojumu par primāri izolēto S. aureus, S. pneumoniae, E. coli, K. pneumoniae, P. aeruginosa, E. faecium/faecalis, Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu, aizpildot par attiecīgo izraisītāju šo noteikumu 4. pielikumā norādīto veidlapu.

(MK 19.05.2015. noteikumu Nr.230 redakcijā; punktā minētā prasība ziņot par primāri izolēto Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu stājas spēkā 01.07.2015., sk. 16.punktu)

10.⁶

Ja tiek veikta personas Covid-19 infekcijas laboratoriskā izmeklēšana:

10.⁶1.

laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona nodrošina, ka informācija par laboratoriskās testēšanas rezultātiem tiek nodota vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā;

10.⁶2.

Slimību profilakses un kontroles centrs saņem, apstrādā un uzkrāj šo noteikumu 10.⁶1. apakšpunktā minētos datus, izmantojot EPID sistēmu.

11.

(Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025)

12.

(Svītrots ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.260)

12.¹

(Svītrots ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)

13.

Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492)

14.

(Svītrots ar MK 25.06.2002. noteikumiem Nr.264)

14.¹

Līdz 2009.gada 1.oktobrim šo noteikumu 7.4.apakšpunktā minētajā gadījumā ārstniecības persona par pacientiem, kuriem diagnosticēta tuberkuloze, aizpilda medicīnisko dokumentāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību un triju dienu laikā nosūta Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrai.

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1025 redakcijā)

15.

Šo noteikumu 10.⁵ punktā minētā kārtība piemērojama ar 2013.gada 1.aprīli.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.43 redakcijā)

16.

Šo noteikumu 10.⁵punktā minētā prasība ziņot par primāri izolēto Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.

(MK 19.05.2015. noteikumu Nr.230 redakcijā)

17.

Šo noteikumu 9.³4. un 9.³5. apakšpunktā minētā prasība piemērojama ar 2021. gada 1. janvāri.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)

18.

EPID sistēmā tiek iekļauti šādi epidemioloģiskās uzraudzības dati:

18.1.

par Covid-19 infekcijas laboratoriskās testēšanas rezultātu;

18.2.

par Covid-19 infekcijas saslimšanas gadījumu:

18.2.1.

tās personas dati, kura inficēta ar SARS-CoV-2 koronavīrusu (vārds, uzvārds, personas kods, dzimums, vecums, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, dzīvesvietas adrese, nodarbošanās un/vai darbavieta vai cita uzturēšanās vieta iespējamas inficēšanās un infekcijas attīstības laikā);

18.2.2.

kontaktpersonas dati (vārds, uzvārds, personas kods, dzimums, vecums, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese, dzīvesvietas adrese, nodarbošanās un/vai darbavieta vai cita uzturēšanās vieta iespējamas inficēšanās attīstības laikā);

18.2.3.

epidemioloģiski nozīmīga informācija par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas veselību (saslimšanas datums, slimības simptomi, būtiskas komplikācijas, infekcijas slimības klīniskā norise, diagnoze, diagnozes kods, diagnozes noteikšanas datums, informācija par laboratoriski pārbaudīto paraugu infekcijas slimības diagnozes apstiprināšanai, laboratoriskās testēšanas rezultāts, informācija par laboratoriju, kurā veikta pārbaude, vakcinācijas statuss, grūtniecība, slimības iznākums (izveseļošanās, hroniska gaita, nāves gadījums));

18.2.4.

informācija par ārstniecības iestādi, kurā sniegta medicīniskā palīdzība, ieskaitot stacionēšanu saistībā ar konkrēto inficēšanās epizodi;

18.2.5.

informācija par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas inficēšanās apstākļiem atbilstoši konkrētās infekcijas slimības izplatīšanās ceļiem:

18.2.5.1.

infekcijas avots (cilvēks, dzīvnieks);

18.2.5.2.

infekcijas slimības skartais objekts (dzīvesvieta, darbavieta vai cita uzturēšanās vieta, tās nosaukums un adrese, tai skaitā uzturēšanās vieta ārpus Latvijas);

18.2.5.3.

inficēšanās riska faktors (piemēram, atrašanās vienādos inficēšanās apstākļos ar citām inficētām personām, ceļojums, kontakts ar dzīvniekiem, sabiedriska pasākuma apmeklēšana);

18.2.5.4.

organizētie pretepidēmijas pasākumi infekcijas perēklī;

18.2.6.

informācija par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas vai kontaktpersonas likumisko pārstāvi (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese);

18.2.7.

informācija par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas ģimenes ārstu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese);

18.2.8.

infekcijas skartā objekta atbildīgās personas dati (vārds, uzvārds, amats, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese);

18.2.9.

informācija par kontaktpersonas inficēšanās gadījumu;

18.2.10.

informācija par infekcijas slimības uzliesmojumu (sasaistot infekcijas slimības gadījumu pēc epidemioloģiskajiem faktoriem);

18.2.11.

cita informācija, kas ir svarīga epidemioloģiskajai izmeklēšanai, pretepidēmijas pasākumu organizēšanai un epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzei;

18.3.

par šo noteikumu 7.³ punktā minētajiem grupālas saslimšanas gadījumiem.

19.

Šo noteikumu 18. punktā minētā informācija tiek saņemta un iekļauta EPID sistēmā:

19.1.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologam veicot infekcijas slimības gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu, tai skaitā veicot pacienta vai tā likumiskā pārstāvja, kontaktpersonu, ārstniecības personas, darba devēja un citas personas aptauju, izskatot medicīnisko un citu dokumentāciju, apsekojot infekcijas slimības skarto objektu, saņemot vides paraugu testēšanas rezultātus vai citā veidā saņemot epidemioloģiski svarīgu informāciju;

19.2.

saņemot datus no valsts informācijas sistēmām šo noteikumu 23. punktā noteiktajā kārtībā.

20.

Covid-19 infekcijas uzliesmojuma gadījumā ar lielu cilvēku skaitu Slimību profilakses un kontroles centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par inficēto personu tiešsaistes aptaujas uzsākšanu, izmantojot EPID sistēmu. Veicot tiešsaistes aptauju, inficētajai personai vai tās likumiskajam pārstāvim tiek nodrošināta informācijas sniegšana par turpmāko rīcību infekcijas izplatības ierobežošanai.

21.

Šo noteikumu 20. punktā minētajā gadījumā Slimību profilakses un kontroles centrs personai, kurai ir pozitīvs Covid-19 infekcijas testa rezultāts, vai minētās personas likumiskajam pārstāvim nodrošina iespēju tiešsaistē:

21.1.

iepazīties ar Covid-19 infekcijas testa rezultātu;

21.2.

epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā aizpildīt tiešsaistes aptaujas anketu, sniedzot tajā šādu informāciju:

21.2.1.

informācija par inficēto personu (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, dzimums, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese, izolācijas vieta vai faktiskās dzīvesvietas adrese);

21.2.2.

informācija par veiktās testēšanas iemeslu;

21.2.3.

informācija par slimības simptomiem (simptomu parādīšanās datums, norāde par bezsimptomu gadījumu);

21.2.4.

informācija par inficēšanās apstākļiem:

21.2.4.1.

informācija par personu, no kuras, iespējams, ir notikusi inficēšanās (vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese), un inficēšanās vieta (piemēram, dzīvesvieta, darbavieta, ārstniecības iestāde), ja tā ir zināma;

21.2.4.2.

apmeklētās valstis un vietas (informācija par valstīm, kuras inficētā personas ir apmeklējusi inkubācijas periodā, informācija par vietām, kuras inficētā persona ir apmeklējusi periodā, kad bija infekcioza, starppilsētu satiksmes izmantošana);

21.2.5.

21.2.6.

informācija par inficētās personas vai kontaktpersonas likumisko pārstāvi (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese);

21.3.

saņemt rekomendācijas turpmākai rīcībai Covid-19 infekcijas izplatības risku mazināšanai.

22.

EPID sistēmā iekļauto datu apstrādi organizē, ievērojot valsts informācijas sistēmu vispārīgās tehniskās un drošības prasības. Slimību profilakses un kontroles centrs apstrādā un papildina EPID sistēmas datus par infekcijas slimību gadījumiem, tiklīdz tie ir saņemti kā jauni ārstniecības personas vai laboratorijas ziņojumi vai infekcijas slimības gadījumā iegūstot papildu informāciju epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā.

23.

EPID sistēmā tiek iekļauti un apstrādāti:

23.1.

dati no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas par:

23.1.1.

personu Covid-19 infekcijas laboratoriskajiem izmeklējumiem;

23.1.2.

šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu, kontakttālruni, likumisko pārstāvi, ģimenes ārstu;

23.1.3.

šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas hospitalizācijas faktiem saistībā ar konkrēto infekcijas slimības epizodi;

23.1.4.

šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas un kontaktpersonas vakcinācijas faktiem;

23.1.5.

citu uz šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto personu attiecināmu epidemioloģiski svarīgu informāciju, kura pieejama saskaņā ar noslēgto vienošanos starp Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru;

23.2.

šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā un 21. punktā minētās inficētās personas tiešsaistes aptaujas anketas dati;

23.3.

šo noteikumu 7.³ punktā minētie dati par grupālas saslimšanas gadījumu iestādē.

24.

EPID sistēmā iekļauto informāciju uzglabā elektroniski.

25.

Šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto personu identificējošie dati un šo noteikumu 18.2.2., 18.2.4., 18.2.6. un 18.2.7. apakšpunktā norādītie personu identificējošie dati EPID sistēmā tiek uzglabāti līdz nākamā gada 31. decembrim.

26.

EPID sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija. Piekļuve EPID sistēmā iekļautajiem datiem ir tikai pilnvarotiem Slimību profilakses un kontroles centra darbiniekiem.

pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 5.janvāra

noteikumiem Nr.

Infekcijas slimības, ar kurām slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki

(Pielikums MK 14.06.2022. noteikumu Nr. 348 redakcijā)

Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība un Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs apmainās ar informāciju, ja cilvēkam vai dzīvniekam tiek konstatēta šāda infekcijas slimība:

1. Bruceloze
2. E. coli O157:H7 infekcija
3. Ehinokokoze
4. Ērču vīrusencefalīts
5. Jersinioze
6. Kampilobakterioze
7. Leptospiroze
8. Liesas sērga (Sibīrijas mēris)
9. Listerioze
10. Ornitoze (psitakoze)
11. Q-drudzis un citas riketsiozes
12. Salmoneloze
13. Trakumsērga
14. Trihineloze
15. Tularēmija
16. Mēris
17. Putnu gripa vai cita no jauna parādījusies bīstama zoonoze
18. Pērtiķu bakas

pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 5.janvāra

noteikumiem Nr.

Reģistrējamās infekcijas slimības

Nr. p. k.	Reģistrējamā infekcijas slimība	Grupa
1.	Akūta šļauganā paralīze bērniem līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai	2.
2.	Akūts vīrushepatīts	2.
3.	Bakas¹	1.
4.	Botulisms	2.
5.	Bruceloze	2.
6.	Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija un AIDS	3.
7.	Cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība¹	1.
8.	Denges drudzis	3.²
9.	Difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana	2.
10.	Dzeltenais drudzis	1.
11.	Ehinokokoze	3.²
12.	Epidēmiskais parotīts	2.
13.	Epidēmiskais utu izsitumu tīfs¹ un Brilla slimība¹	1.
14.	Ērču encefalīts	2.
15.	Ērlihioze	3.
16.	Garais klepus	2.
17.	Gonokoku infekcija (gonoreja)	3.²
18.	Hantavīrusu infekcija	2.
19.	Hlamīdiju ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības, tai skaitā hlamīdiju limfogranuloma (lymphogranuloma venereum)	3.²
20.	Holera un holeras izraisītāju nēsāšana¹	1.
21.	Hronisks vīrushepatīts, tai skaitā hepatīta vīrusa nēsāšana	3.²
22.	Invazīvā Haemophilus infuenzae slimība	3.²
23.	Invazīvā meningokoku ierosināta slimība	2.
24.	Invazīvā pneimokoku izraisītā slimība	3.²
25.	Jersinioze	2.
26.	Kampilobakterioze	2.
27.	Kreicfelda-Jakoba slimība	3.
28.	Kriptosporidioze	2.
29.	Laimas slimība (laimborelioze)	3.
30.	Leģionāru slimība (legioneloze)	2.
31.	Lepra	3.
32.	Leptospiroze	2.
33.	Liesassērga (Sibīrijas mēris)¹	1.
34.	Listerioze	2.
35.	Malārija un malārijas izraisītāju nēsāšana	3.²
36.	Masalas	2.
37.	Masaliņas, iedzimtās masaliņas, tai skaitā iedzimto masaliņu sindroms	2.
38.	Meningīts, encefalīts	2.
39.	Mēris¹	1.
40.	Ornitoze (psitakoze)	2.
41.	Poliomielīts¹	1.
42.	Putnu gripa¹ vai cita gripa, kuru izraisa vīruss, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par iespējamās pandēmijas izraisītāju (līdz laikam, kad tiks konstatēta noturīgā gripas izplatīšanās Latvijā)	1.
43.	Q-drudzis	2.
44.	Rietumnīlas drudzis	2.
45.	Salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana	2.
46.	Sifiliss, tai skaitā iedzimts un jaundzimušo sifiliss	3.
47.	Smags akūts respiratorais sindroms (SARS)¹, Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (MERS)¹	1.
48.	Stingumkrampji (tetāns)	2.
49.	Šiga toksīnu/verotoksīnu producējošo Escerichia coli infekcija (STEC/VTEC), hemolītiski urēmiskais sindroms vai trombocitāri hemorāģiskā purpura	2.
50.	Šigeloze un tās izraisītāju nēsāšana	2.
51.	Toksoplazmoze (iedzimtā)	3.²
52.	Trakumsērga	1.
53.	Trihineloze	2.
54.	Tuberkuloze	3.
55.	Tularēmija	2.
56.	Utu atguļas tīfs¹	1.
57.	Vēdertīfs un paratīfi, tai skaitā vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana	2.
58.	Vējbakas	3.
59.	Vīrusu (rotavīrusu, norovīrusu, adenovīrusu, astrovīrusu, sapovīrusu) zarnu infekcijas	3.²
60.	Vīrusu hemorāģiskie drudži¹, tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas Kongo hemorāģiskais drudzis	1.
61.	Žiardiāze	2.
62.	Čikungunjas vīrusslimība	2.
63.	Zikas vīrusslimība, tai skaitā iedzimtā Zikas vīrusslimība	2.
64.	Koronavīrusa slimība 2019 (Covid-19)	–
65.	Pērtiķu bakas	2.

Piezīmes.

¹ Bīstama infekcijas slimība.

² Ārstniecības persona ziņo vienu reizi par gadījumu, kas apstiprināts atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 5.janvāra

noteikumiem Nr.

Reģistrējamie laboratoriski konstatētie infekcijas slimību izraisītāji, to noteikšanas metodes un izmeklējamie paraugi

Nr. p. k.	Infekcijas slimības izraisītājs (infekcijas slimība)	Metode	Klīniskais materiāls	Grupa
I. Bakteriālās infekcijas slimības
1.	Bacillus anthracis (liesassērga, Sibīrijas mēris)	izolēšana	nav definēts²	1.
1.	Bacillus anthracis (liesassērga, Sibīrijas mēris)	nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	1.
2.	Bordetella pertussis (garais klepus)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹	serums	2.
3.	Brucella spp. (bruceloze)	izolēšana	nav definēts²	2.
3.	Brucella spp. (bruceloze)	specifisko antivielu atbilde¹	serums	2.
4.	Campylobacter spp. (kampilobakterioze)	izolēšana	izkārnījumi, asinis	2.
5.	Chlamydia trachomatis (hlamīdiju ierosināta seksuāli transmisīva slimība, ieskaitot lymphogranuloma venereum, LGV)	izolēšana	no anoģenitālā trakta vai konjunktīvas	2.
		tieša imūnfluorescences reakcija	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		LGV gadījumā: izolēšana vai nukleīnskābes noteikšana ar papildu L1, L2 vai L3 serovarianta (genovarianta) identificēšanu	nav definēts²	2.
6.	Clostridium botulinum (botulisms)	izolēšana	izkārnījumi (zīdaiņu botulisms), materiāls no brūces (brūču botulisms)	2.
6.	Clostridium botulinum (botulisms)	botulīna toksīna noteikšana	nav definēts²	2.
7.	Clostridium tetani (stingumkrampji)	izolēšana	infekcijas skartā vieta	2.
7.	Clostridium tetani (stingumkrampji)	stingumkrampju toksīna noteikšana	serums	2.
8.	Corynebacterium diphtheriae, Corynebacterium ulcerans, Corynebacterium pseudotuberculosis (difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana)	toksīnu producējošās C. diphtheriae, C. ulcerans, C. pseudotuberculosis izolēšana	nav definēts²	2.
9.	Coxiella burnetii (Q-drudzis)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹ (IgG vai IgM II fāze)	serums	nav jāziņo
10.	Pret karbapenēmiem rezistentie Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismi	karbapenemāžu rezistences noteikšana	nav definēts²	2.
11.	Escherichia coli, kas producē Šiga toksīnu/verotoksīnu (STEC/VTEC)	Šiga toksīnu (Stx) vai stx1 vai stx2 gēnu(-us) saturoša E. coli celma izolēšana	nav definēts²	2.
		sorbitolu nefermentējošu (NSF) E. coli O157 izolēšana (bez Stx un stx gēnu testēšanas)	nav definēts	2.
		stx1 vai stx2 gēna(-u) nukleīnskābes tieša noteikšana (bez celma izolēšanas)	nav definēts²	2.
		brīva Stx tieša noteikšana (bez celma izolēšanas)	izkārnījumi	2.
		serogrupām specifisko (LPS) antivielu reakcija¹	serums tikai hemolītiski urēmiskā sindroma gadījumā	2.
		identificēšana (serotipa, fāga tipa, eae gēnu, stx1 vai stx2 apakštipu raksturošana)	nav definēts²	2.
12.	Francisella tularensis (tularēmija)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹	serums	2.
13.	Haemophilus influenzae (invazīva Haemophilus influenzae infekcija)	izolēšana	parasti sterils materiāls	2.
13.		nukleīnskābes noteikšana	parasti sterils materiāls	2.
14.	Legionella spp. (leģionāru slimība)	izolēšana (Legionella spp.)	elpceļu sekrēts vai cits parasti sterils materiāls	2.
		nukleīnskābes noteikšana (Legionella spp.)	elpceļu sekrēts, plaušu audi vai cits parasti sterils materiāls	2.
		antigēna noteikšana (Legionella pneumophila)	urīns, elpceļu sekrēts, plaušu audi	2.
		specifisko antivielu atbilde pret 1. serogrupas Legionella pneumophila (ievērojama paaugstināšanās pāra serumos vai vienreizēji augsts titrs serumā)	serums	2.
		specifisko antivielu atbilde* pret Legionella spp. vai kas nav 1. serogrupas Legionella pneumophila	pāra serumi	2.
15.	Leptospira spp. (leptospiroze)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		noteikšana ar imūnfluorescences metodi	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹	serums	2.
16.	Listeria monocytogenes (listerioze)	izolēšana	parasti sterils materiāls	2.
16.	Listeria monocytogenes (listerioze)	izolēšana	parasti nesterils materiāls, kas ņemts no augļa, nedzīvi dzimuša bērna, jaundzimušā bērna vai mātes dzemdību laikā vai 24 stundu laikā pēc tām	2.
17.	Neisseria gonorrhoeae (gonokoku infekcija)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		noteikšana ar nukleīnskābes zondi bez amplificēšanas	nav definēts²	2.
		gramnegatīvu intracelulāru diplokoku (gonokoku) noteikšana	uztriepe no vīrieša uretras	2.
18.	Neisseria meningitidis (invazīva meningokoku ierosināta slimība)	izolēšana	parasti sterils materiāls, purpuras ādas bojājumi	2.
		nukleīnskābes noteikšana	parasti sterils materiāls, purpuras ādas bojājumi	2.
		antigēna noteikšana	likvors	2.
		gramnegatīvu diplokoku noteikšana	likvors	2.
19.	Salmonella spp., izņemot šā pielikuma I sadaļas 20. punktā norādītās infekcijas slimības (salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana)	izolēšana	izkārnījumi, urīns, ķermeņa (piemēram, inficētu brūču) materiāls, parasti sterils ķermeņa šķidrums un audi (asinis, likvors, kaulaudi, sinoviālais šķidrums)	2.
20.	Salmonella typhi un Salmonella paratyphi (vēdertīfs un paratīfi, tai skaitā vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana)	izolēšana	nav definēts²	2.
21.	Shigella spp. (šigeloze un tās izraisītāju nēsāšana)	izolēšana	nav definēts²	2.
22.	Streptococcus pneumoniae (invazīvā pneimokoku izraisītā slimība)	izolēšana	parasti sterils materiāls	2.
		nukleīnskābes noteikšana	parasti sterils materiāls	2.
		antigēna noteikšana	parasti sterils materiāls	2.
23.	Treponema pallidum (sifiliss)	nukleīnskābes noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR)	bojājumu eksudāts vai audi	2.
		netreponemālie testi (RPR)	serums, plazma, likvors	2.
		Treponema pallidum hemaglutinācijas tests (TPHA)	serums, plazma	2.
		sifilisa eksprestests (ātrais sifilisa tests)	serums, plazma	nav jāziņo
		IgM un/vai IgG specifisko antivielu noteikšana³	serums, plazma	2.
24.	Vibrio cholerae (holera)	izolēšana	nav definēts²	1.
		O1 vai O139 antigēna noteikšana	Vibrio cholerae izolāts	1.
		enterotoksīna vai tā gēna noteikšana	Vibrio cholerae izolāts	1.
25.	Yersinia enterocolitica un Yersinia pseudotuberculosis (jersinioze)	izolēšana	nav definēts²	2.
26.	Yersinia pestis (mēris)	izolēšana	nav definēts²	1.
		nukleīnskābes noteikšana (F1 antigēns)	nav definēts²	1.
		specifisko antivielu atbilde* (pret Yersinia pestis F1 antigēnu)	serums	1.
II. Vīrusu infekcijas slimības
1.	A hepatīta vīruss (A hepatīts)	nukleīnskābes noteikšana	serums, izkārnījumi	2.
		specifisko antivielu reakcija¹	serums	2.
		antigēna noteikšana	izkārnījumi	2.
2.	B hepatīta vīruss (B hepatīts)	IgM antivielu pret B hepatīta vīrusa serdes antigēnu noteikšana (anti-HBc IgM)	serums, plazma	2.
		virsmas antigēna (HBsAg) primārā/kvalitatīvā noteikšana	serums, plazma	nav jāziņo
		virsmas antigēna (HBsAg) noteikšana ar apstiprinošo testu, piemēram, neitralizācijas testu	serums, plazma	2.
		e antigēna (HBeAg) noteikšana	serums, plazma	2.
		nukleīnskābes noteikšana (HBV-DNS) ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR)	serums, plazma	2.
3.	C hepatīta vīruss (C hepatīts)	nukleīnskābes noteikšana (HCV-RNS)	serums	2.
		vīrusa serdes antigēna noteikšana (HCV-core)	serums	2.
		specifisko antivielu (anti-HCV) atbilde*, kas apstiprināta ar apstiprinošu antivielu noteikšanas (piemēram, imūnblota) testu personām, kuras vecākas par 18 mēnešiem, bez pierādījumiem par izārstētu infekciju	serums	2.
4.	Denges drudža vīruss (Denges drudzis)	vīrusa izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		antigēna noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹	serums	2.
5.	Dzeltenā drudža vīruss (dzeltenais drudzis)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		antigēna noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹	serums	2.
		histoloģija	sekciju materiāls (aknas)	2.
6.	Enterovīruss (meningīts, encefalīts)	izolēšana un tipēšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹	serums	nav jāziņo
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
7.	Epidēmiskā parotīta vīruss (epidēmiskais parotīts)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹, kas raksturīga akūtai infekcijai	serums, siekalas	2.
8.	Lyssa virus (trakumsērga)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		vīrusa antigēnu noteikšana (tieša imūnfluorescences reakcija)	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹ ar vīrusa neitralizācijas testu	serums, likvors	2.
9.	Masaliņu vīruss (masaliņas)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹(IgG)	serums, siekalas	2.
		specifisko antivielu atbilde¹ (IgM)	nav definēts²	2.
10.	Masalu vīruss (masalas)	izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu atbilde¹, kas raksturīga akūtai infekcijai	serums, siekalas	2.
		tieša imūnfluorescences reakcija ar specifiskām monoklonālām antivielām	nav definēts²	2.
11.	Poliomielīta vīruss (poliomielīts vai akūta šļauganā paralīze)	izolēšana un tipēšana	nav definēts²	1.
12.	Putnu gripas vīruss (A/H5 vai A/H5N1) vai cits gripas vīruss, ko Pasaules Veselības organizācija atzinusi par iespējamo pandēmijas izraisītāju	vīrusa izolēšana	nav definēts²	1.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	1.
		specifisko antivielu atbilde (četrkārtīga vai lielāka titra paaugstināšanās vai vienreizēji augsts titrs)	serums	1.
13.	Rietumnīlas drudža vīruss (Rietumnīlas drudzis)	izolēšana	asinis, likvors	2.
		nukleīnskābes noteikšana	asinis, likvors	2.
		specifisko IgM antivielu atbilde¹	likvors	2.
		augsta IgM antivielu titra un IgG antivielu noteikšana un apstiprināšana ar neitralizāciju	serums	2.
		specifisko antivielu reakcija	serums	2.
14.	SARS-coronavirus (smags akūts respirators sindroms (SARS, SARS-coV))	izolēšana un identifikācija, izmantojot RT-PĶR metodi	nav definēts²	1.
		SARS-coV nukleīnskābes noteikšana ar RT-PĶR metodi	nav definēts²	1.
		SARS-coV antivielu noteikšana	serums	1.
15.	Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss (MERS-coV)	MERS-coV noteikšana ar PĶR	nav definēts²	1.
15.	Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss (MERS-coV)	MERS-coV seroloģiska noteikšana	serums	1.
16.	Variola virus (bakas)	izolēšana un sekvences noteikšana	nav definēts²	1.
		nukleīnskābes noteikšana un sekvences noteikšana	nav definēts²	1.
		Orthopox vīrusa daļiņu identificēšana ar elektronu mikroskopiju (EM)	nav definēts²	1.
17.	Vīrusi, kas izraisa zarnu infekcijas (rotavīruss, norovīruss, adenovīruss, astrovīruss, sapovīruss)	antigēna noteikšana	izkārnījumi	2.
17.		nukleīnskābes noteikšana	izkārnījumi	2.
18.	Vīrusi, kas izraisa vīrusu hemorāģiskos drudžus (vīrusu hemorāģiskie drudži)	izolēšana	nav definēts²	1.
18.		nukleīnskābes noteikšana un genotipa noteikšana	nav definēts²	1.
19.	Čikungunjas vīruss (Čikungunjas vīrusslimība)	specifisko IgM antivielu noteikšana	serums	2.
		izolēšana	nav definēts²	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko IgM antivielu noteikšana ar vīrusneitralizācijas testu	serums	2.
		specifisko antivielu titra četrkārtīga paaugstināšanās pāra serumos	serums	2.
20.	Zikas vīruss (Zikas vīrusslimība)	specifisko IgM antivielu noteikšana	serums, cerebrospinālais šķidrums vai amniotiskais šķidrums	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		izolēšana	nav definēts²	2.
		specifisko IgM antivielu noteikšana ar vīrusneitralizācijas testu	serums, cerebrospinālais šķidrums vai amniotiskais šķidrums	2.
		serokonversija vai specifisko antivielu titra četrkārtīga paaugstināšanās pāra serumos	serums, cerebrospinālais šķidrums vai amniotiskais šķidrums	2.
21.	SARS-CoV-2 (Covid-19)	SARS-CoV-2 nukleīnskābes (RNS) noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju reālajā laikā (RT-PĶR) SARS-CoV-2 antigēna noteikšana⁴	deguna eju un rīkles gala gļotādu iztriepes	–
22.	Pērtiķu baku vīruss –Poxiviridae dzimtas Orthopoxvirus ģints vīruss (pērtiķu bakas)	pērtiķu baku vīrusa DNS noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju reālajā laikā (RT-PĶR) un/vai sekvencēšana	ādas bojājumu materiāls (šķidrums no pūslīšiem un pustulām, sausās ādas nokasījums), biopsijas materiāls	2.
III. Parazitārās infekcijas slimības
1.	Cryptosporidum (kriptosporidioze)	oocistu noteikšana	izkārnījumi	2.
		parazīta noteikšana	zarnu šķidrums, tievo zarnu biopsijas materiāls	2.
		nukleīnskābes noteikšana	izkārnījumi	2.
		antigēna noteikšana	izkārnījumi	2.
2.	Echinococcus spp. (ehinokokoze)	specifisko antivielu atbilde¹	serums	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		mikroskopiska, makroskopiska vai histoloģiska noteikšana	nav definēts²	2.
3.	Giardia lamblia (žiardiāze)	cistu vai trofozoītu noteikšana	izkārnījumi, duodenālais šķidrums, tievo zarnu biopsijas materiāls	2.
3.	Giardia lamblia (žiardiāze)	antigēna noteikšana	izkārnījumi	2.
4.	Plasmodium spp. (malārija)	parazītu noteikšana, izmantojot gaismas mikroskopiju	asins uztriepe	2.
		nukleīnskābes noteikšana	asinis	2.
		antigēna noteikšana	nav definēts²	2.
		Plasmodium spp. diferenciācija	nav definēts²	2.
5.	Toxoplasma gondii (iedzimtā toksoplazmoze)	T. gondii noteikšana	ķermeņa audi vai šķidrumi	2.
		nukleīnskābes noteikšana	nav definēts²	2.
		specifisko antivielu reakcija (IgM, IgG, IgA) jaundzimušajam	serums	2.
		IgG titri zīdainim līdz 12 mēnešu vecumam	nav definēts²	2.
6.	Trichinella spp. (trihineloze)	Trichinella kūniņu noteikšana	muskuļu biopsijā iegūtie audi	2.
6.	Trichinella spp. (trihineloze)	specifisko antivielu atbilde	serums	2.

Piezīmes.

¹ Ja nav norādīts citādi, – IgM klases antivielu klātbūtne, ja pacientam nesen nav veikta vakcinācija vai konstatēts diagnostiski nozīmīgs specifisko antivielu titra pieaugums.

² Ja klīniskais materiāls nav definēts, tā veidu nosaka ārstniecības persona atbilstoši slimības norisei, klīniskajām vadlīnijām un laboratorijas noteiktajām rekomendācijām par paraugu savākšanas kārtību un testēšanas metodēm.

³ Donoriem un grūtniecēm veic apstiprinošo testu, nosakot antiTreponema pallidum IgM vai IgG specifiskās antivielas ar Imunoblot testu.

⁴Covid-19 infekcijas slimības diagnostikai ārstniecības persona rīkojas atbilstoši šo noteikumu 9.⁴ punktam.

pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 5.janvāra

noteikumiem Nr.

(Pielikums MK 22.01.2013. noteikumu Nr.43 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)

Ārstniecības iestādes nosaukums _______________________________________________

Kods

**Ziņojums par izolēto S.aureus, S.pneumoniae, E.coli, K.pneumoniae, P.aeruginosa, E.faecium/faecalis, Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu**

(vajadzīgo pasvītrot)

I. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

(jāaizpilda par katru izolātu)

1.	Laboratorijas nosaukums
2.	Izolētā izraisītāja nosaukums (S.pneumoniae norādīt serotipu)
3.	Testēšanas metode
4.	Parauga numurs
5.	Klīniskais materiāls (atzīmēt): asins likvors cits parasti sterils klīniskais materiāls (norādīt) _______________________________
6.	Parauga ņemšanas datums (dd/mm/gggg)
7.	Parauga ņemšanas laiks (hh/mm)
8.	Parauga nosūtītājs (ārstniecības persona/laboratorija)
9.	Pacienta vārds, uzvārds vai iniciāļi
10.	Dzimums (pasvītrot): vīrietis, sieviete, nav zināms
11.	Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)
12.	Diagnoze/klīniskās izpausmes
13.	Izmeklēts (pasvītrot): stacionārā, ambulatori, nav zināms, cits
14.	Stacionāra/ambulatorās iestādes nosaukums
15.	Hospitalizācijas datums (dd/mm/gggg) Nodaļas profils (pasvītrot): terapija, pediatrija, pediatrija/neonatālā ITN, ķirurģija, hematoloģija/onkoloģija, dzemdniecība/ginekoloģija, ITN, NMP, uroloģija, infektoloģija, cits (norādīt) _______________________________ , nav zināms
16.	Jutības pret antibakteriāliem līdzekļiem noteikšana (pasvītrot): veikta, nav veikta, nav zināms

Testēšanas pārskata I daļu aizpildīja
	(vārds, uzvārds)

Tālrunis ___________________

II. JUTĪBAS TESTĒŠANAS REZULTĀTI

(jāaizpilda tikai konkrētam mikroorganisma izolātam atbilstošā tabula)

1. S.aureus, kas izdalīts no asinīm vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr. p.k.	Antibakteriālais līdzeklis	Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)	Disku metode (mm)	Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)	MIC (mg/l)	MIC interpretācija (S, I, R vai NI)	E-tests (mg/l)	E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)
1.	Cefoksitīns
1.	diska koncentrācija
2.	Oksacilīns un/vai
	meticilīns un/vai
	flukloksacilīns un/vai
	kloksacilīns un/vai
	dikloksacilīns
3.	Ciprofloksacīns un/vai
	norfloksacīns un/vai
	ofloksacīns un/vai
	levofloksacīns
4.	Rifampīns
5.	Linezolīds

Citas testēšanas metodes:
1) mec A gēna noteikšana ar PĶR metodi (atzīmēt)	pozitīvs	negatīvs	nav zināms
2) penicilīna saistošā proteīna 2a noteikšana (atzīmēt)	pozitīvs	negatīvs	nav zināms

2. S.pneumoniae, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr. p.k.	Antibakteriālais līdzeklis	Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)	Disku metode (mm)	Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)	MIC (mg/l)	MIC interpretācija (S, I, R vai NI)	E-tests (mg/l)	E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)
1.	Oksacilīns
1.	diska koncentrācija
2.	Penicilīns
3.	Eritromicīns un/vai
	klaritromicīns un/vai
	azitromicīns
4.	Cefotaksīms un/vai
4.	ceftriaksons
5.	Norfloksacīns
5.	diska koncentrācija
6.	Ciprofloksacīns un/vai
	ofloksacīns un/vai
	levofloksacīns
7.	Moksifloksacīns

3. E.coli, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr. p.k.	Antibakteriālais līdzeklis	Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)	Disku metode (mm)	Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)	MIC (mg/l)	MIC interpretācija (S, I, R vai NI)	E-tests (mg/l)	E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)
1.	Amoksicilīns un/vai
1.	ampicilīns
2.	Gentamicīns un/vai
	tobramicīns un/vai
	amikacīns
3.	Ciprofloksacīns un/vai
	ofloksacīns un/vai
	levofloksacīns
4.	Cefotaksīms un/vai
	ceftriaksons un/vai
	ceftazidīms
5.	Imipenēms un/vai
5.	meropenēms

Citas testēšanas metodes:
1) paplašināta spektra betalaktamāzes noteikšana (atzīmēt)	pozitīvs	negatīvs	nav zināms
2) karbapenemāzes noteikšana (atzīmēt)	pozitīvs	negatīvs	nav zināms

4. K.pneumoniae, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr. p.k.	Antibakteriālais līdzeklis	Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)	Disku metode (mm)	Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)	MIC (mg/l)	MIC interpretācija (S, I, R vai NI)	E-tests (mg/l)	E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)
1.	Gentamicīns un/vai
	tobramicīns un/vai
	amikacīns
2.	Ciprofloksacīns un/vai
	ofloksacīns un/vai
	levofloksacīns
3.	Cefotaksīms un/vai
	ceftriaksons un/vai
	ceftazidīms
4.	Imipenēms un/vai
4.	meropenēms

Citas testēšanas metodes:
1) paplašināta spektra betalaktamāzes noteikšana (atzīmēt)	pozitīvs	negatīvs	nav zināms
2) karbapenemāzes noteikšana (atzīmēt)	pozitīvs	negatīvs	nav zināms

5. P.aeruginosa, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr. p.k.	Antibakteriālais līdzeklis	Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)	Disku metode (mm)	Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)	MIC (mg/l)	MIC interpretācija (S, I, R vai NI)	E-tests (mg/l)	E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)
1.	Piperacilīns un/vai
1.	piperacilīns/ tazobaktāms
2.	Gentamicīns un/vai
2.	tobramicīns
3.	Amikacīns
4.	Ciprofloksacīns un/vai
4.	levofloksacīns
5.	Ceftazidīms
6.	Imipenēms un/vai
6.	meropenēms

Citas testēšanas metodes:
paplašināta spektra betalaktamāzes noteikšana (atzīmēt)	pozitīvs	negatīvs	nav zināms

6. E.faecium/faecalis, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr. p.k.	Antibakteriālais līdzeklis	Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)	Disku metode (mm)	Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)	MIC (mg/l)	MIC interpretācija (S, I, R vai NI)	E-tests (mg/l)	E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)
1.	Amoksicilīns un/vai
1.	ampicilīns
2.	Gentamicīns (augsta līmeņa)
2.	diska koncentrācija
3.	Vankomicīns
4.	Teikoplanīns
5.	Linezolīds

Piezīmes.

1. R – rezistents.

2. I – mēreni jutīgs.

3. S – jutīgs.

4. NI – nav interpretācijas.

7. Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr. p. k.	Antibakteriālais līdzeklis	Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)	Disku metode (mm)	Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)	MIC (mg/l)	MIC interpretācija (S, I, R vai NI)	E-tests (mg/l)	E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)
1.	Ciprofloksacīns un/vai levofloksacīns
1.	Ciprofloksacīns un/vai levofloksacīns
2.	Gentamicīns un/vai tobramicīns
2.	Gentamicīns un/vai tobramicīns
3.	Imipenēms un/vai meropenēms un/vai doripenēms


4.	Kolistīns
5.	Amikacīns

Citas testēšanas metodes:
Karbapenemāzes:		pozitīvs		negatīvs		nav zināms

Testēšanas pārskata II daļu aizpildīja
	(vārds, uzvārds)

Tālrunis ___________________