Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-1899
Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība
Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 10. pantu, 11.1 panta septīto daļu un 
14. panta pirmās daļas 4. punktu
1.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1.
reģistrējami gadījumi, kad konstatētas cilvēku infekcijas slimības un inficēšanās ar tām (turpmāk - infekcijas slimības), un gadījumi, kad konstatēti infekcijas slimību izraisītāji;
1.2.
Pārtikas un veterinārais dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs apmainās ar informāciju par gadījumiem, kuros cilvēkiem vai dzīvniekiem konstatētas šo noteikumu 1.pielikumā minētās infekcijas slimības, kā arī par gadījumiem, kuros infekcijas slimību izraisītāji konstatēti pārtikas produktos vai pārtikas uzņēmumu vidē.
1.3.
vienotajā digitālajā epidemioloģiskajā sistēmā (turpmāk – EPID sistēma) tiek saņemti, iekļauti un apstrādāti dati, šo datu apjoms, glabāšanas termiņi un piekļuves noteikumi, pacienta aptaujas saturs un iesniegšanas kārtība, kā arī kārtību, kādā iegūst, apstrādā un glabā informāciju no Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmām, kuru dati tiek saņemti, iekļauti un apstrādāti EPID sistēmā.
(Grozīts ar MK 25.06.2002. noteikumiem Nr.264; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025; MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.334)
2.
Infekcijas slimību un to izraisītāju konstatēšanas gadījumu reģistrācija ir epidemioloģiskās uzraudzības pasākums, kurā ietilpst ziņošana par infekcijas slimībām un to uzskaite.
3.
Infekcijas slimību un laboratoriski konstatēto infekcijas slimību izraisītāju uzskaiti saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumu nodrošina Slimību profilakses un kontroles centrs un tā attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs.
4.
Informācija par infekcijas slimību izplatību un epidemioloģisko situāciju (saglabājot individuālo statistikas datu konfidencialitāti) ir pieejama visām fiziskajām un juridiskajām personām.
5.
(Svītrots ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.260)
6.
Ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir šo noteikumu 2.pielikumā minētā infekcijas slimība, vai tai ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar šo noteikumu 2.pielikumā minēto slimību, ārstniecības persona saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu ziņo par:
6.1.
infekcijas slimības diagnozi;
6.2.
infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu;
6.3.
infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu;
6.4.
(svītrots ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.260);
6.5.
(svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025).
(Grozīts ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.260)
7.
Ja tiek konstatēta infekcijas slimība vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar infekcijas slimību, ārstniecības persona:
7.1.
par šo noteikumu 2.pielikuma 1.grupā minētajām slimībām nekavējoties jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centram, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā;
7.2.
par šo noteikumu 2.pielikuma 2.grupā minētajām slimībām Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam ziņo telefoniski un rakstiski vienas darbdienas laikā, ja tas ir pirmais paziņojums par infekcijas slimību, vai rakstiski triju darbdienu laikā, ja tas ir paziņojums par infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu vai infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu. Rakstiska paziņošana ir aizpildītas steidzamā ziņojuma veidlapas nosūtīšana pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski un ieraksta izdarīšana pacienta medicīniskajā dokumentācijā par ziņošanas faktu;
7.3.
par šo noteikumu 2.pielikuma 3.grupā minētajām slimībām (izņemot cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, AIDS un tuberkulozi) triju darbdienu laikā rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā;
7.4.
par cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, AIDS un tuberkulozi triju darbdienu laikā rakstiski vai elektroniski ziņo Slimību profilakses un kontroles centram, aizpildot medicīnisko dokumentāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību. HIV infekcijas un AIDS gadījumā rakstisko vai elektronisko ziņošanu var aizstāt ar informācijas ievadīšanu tiešsaistes režīmā ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka šāda reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību.
(MK 08.09.2009. noteikumu Nr. 1025 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr. 334; MK 30.07.2013. noteikumiem Nr. 445; MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 337)
7.1
Ja iespējamo infekcijas slimību pirmoreiz konstatējusi neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārstniecības persona, tā sniedz steidzamo paziņojumu tikai par nehospitalizētajām personām. Ja personu hospitalizē un iespējamās infekcijas slimības diagnoze netiek atcelta, steidzamo paziņojumu sniedz slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārstniecības persona.
(MK 04.04.2006. noteikumu Nr.260 redakcijā)
7.2
Pirms ziņošanas Slimību profilakses un kontroles centram vai tā attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam ārstniecības personas informē personu, par kuru tiek ziņots, norādot ziņošanas mērķi un apliecinot, ka steidzamā paziņojuma veidlapā sniegtā informācija tiks izmantota tikai epidemioloģiskai uzraudzībai un pretepidēmijas pasākumu nodrošināšanai. Ja persona, par kuru tiek ziņots, ir nepilngadīga vai ar tiesas spriedumu tās rīcībspēja ir ierobežota, informē šīs personas likumisko pārstāvi.
(MK 19.05.2015. noteikumu Nr.230 redakcijā)
7.3
Izglītības iestādes, sociālās aprūpes iestādes vai citas iestādes vadītājs, ja ir radušās aizdomas par grupālu saslimšanu (iestādē ir divas (vai vairāk) personas ar šādām infekcijas slimības pazīmēm – caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi), nodrošina informācijas sniegšanu Slimību profilakses un kontroles centram telefoniski, elektroniski vai tiešsaistē, ievadot EPID sistēmā šādu informāciju:
7.31.
par grupālu saslimšanu – iestādes nosaukums, adrese, saslimšanas adrese (ja iestāde atrodas vairākās adresēs);
7.32.
iestādes atbildīgā persona, kas sniegusi informāciju par grupālu saslimšanu iestādē, – tālrunis, e-pasta adrese (ja tāda ir);
7.33.
iestādē saslimušo personu skaits;
7.34.
pirmā saslimšanas gadījuma konstatēšanas datums;
7.35.
par iestādē konstatētajām saslimušajām personām – personas vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, ja to neuzrāda personas kods, personas dzīvesvietas adrese, ja tā nesakrīt ar iestādes adresi, personas vai likumiskā pārstāvja kontakttālrunis un/vai e-pasts, personas saistība ar iestādi (klients, audzēknis, darbinieks), personas saslimšanas datums;
7.36.
saslimšanas raksturīgākās pazīmes.
7.4
Ja pacientam, kurš slimo ar gonoreju, ārstēšanas kursa laikā ar ceftriaksonu vai cefiksīmu nav bijis seksuāls kontakts un gonorejas klīniskie simptomi nav pazuduši, ārstniecības persona par to triju darbdienu laikā rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr. 43 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 337)
7.5
(Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 337)
8.
Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība un Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs ne vēlāk kā divu dienu laikā apmainās ar informāciju par gadījumiem, kuros ir konstatētas infekcijas slimības vai to izraisītāji, ja:
8.1.
ir radušās pamatotas aizdomas par cilvēka inficēšanos, lietojot uzturā konkrētus pārtikas produktus vai kontaktējoties ar dzīvniekiem, kā arī ja infekcijas slimību izraisītāji ir atklāti pārtikas produktos vai pārtikas uzņēmumu vidē;
8.2.
kāda šo noteikumu 1.pielikumā minētā slimība konstatēta dzīvniekam un pastāv cilvēku inficēšanās iespēja.
(MK 25.06.2002. noteikumu Nr.264 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.467; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025; MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.334)
9.
(Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025)
9.1
Pēc mikroorganisma kultūras izdalīšanas no cilvēka materiāla parauga, kā arī izdalot mikroorganismu no jebkura parauga, kas ņemts epidemioloģiskās izmeklēšanas ietvaros, vai īstenojot epidemioloģiskās uzraudzības programmas, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona paraugu nosūta detalizētai izmeklēšanai uz laboratoriju, kuru akreditējusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, metroloģijas un akreditācijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO 15189:2013 L "Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības (ISO 15189:2012)". Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci” un par kuras akreditāciju Ekonomikas ministrija ir paziņojusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un kura pilda nacionālā references centra funkcijas mikrobioloģijas un virusoloģijas jomā (turpmāk – references laboratorija). References laboratorija veic:
9.11.
identifikāciju un tipēšanu ar toksigenitātes noteikšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir Corynebacterium diphtheria, Corynebacterium ulcerans un Corynebacterium pseudotuberculosis;
9.12.
identifikāciju un tipēšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir Neisseria meningitidis;
9.13.
(svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025);
9.14.
(svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025);
9.15.
karbapenemāzi producējošo Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismu apstiprinošo testēšanu.
(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.492 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.43; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)
9.2
Ārstniecības persona nodrošina cilvēka materiāla parauga piegādi references laboratorijai, lai veiktu šo noteikumu 3.pielikumā minētos izmeklējumus, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar:
9.21.
(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);
9.22.
(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);
9.23.
(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);
9.24.
hantavīrusu infekciju;
9.25.
(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);
9.26.
(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);
9.27.
poliomielītu un citu enterovīrusu infekciju ar serozo meningītu un encefalītu;
9.28.
putnu gripas vīrusu vai citu gripas vīrusu, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par iespējamu pandēmijas izraisītāju;
9.29.
Rietumnīlas drudzi;
9.210.
(svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492);
9.211.
masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (lai veiktu vīrusu izolēšanu, nukleīnskābes noteikšanu un genotipēšanu);
9.212.
Denges drudzi;
9.213.
Q drudzi (Coxiella burnetii);
9.214.
jebkuru šo noteikumu 2.pielikumā minēto bīstamo infekcijas slimību.
(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.467 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.43)
9.3
Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona nodrošina primāri pozitīva klīniskā parauga piegādi references laboratorijai, lai veiktu apstiprinošo diagnostiku, ja konstatē:
9.31.
HIV antivielas vai HIV antigēnu;
9.32.
epidēmiskā parotīta vīrusa, masalu vīrusa vai masaliņu vīrusa IgM klases antivielas. Minēto slimību uzliesmojuma gadījumā (10 un vairāk saslimšanas gadījumi) laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona saskaņo ar Slimību profilakses un kontroles centru piegādājamo paraugu skaitu apstiprināšanai references laboratorijā;
9.33.
C hepatīta vīrusa antivielas un laboratorijā nav iespējams veikt C hepatīta apstiprinošo testēšanu;
9.34.
B hepatīta vīrusa virsmas antigēnu (HBsAg) un laboratorijā nav iespējams veikt B hepatīta apstiprinošo diagnostiku;
9.35.
antivielas pret Treponema pallidum donoram vai grūtniecei un laboratorijā nav iespējams veikt Treponema pallidum apstiprinošo diagnostiku.
(MK 30.06.2008. noteikumu Nr. 492 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr. 1025; MK 15.05.2012. noteikumiem Nr. 334; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 43; MK 30.07.2013. noteikumiem Nr. 445; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr. 230; MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 735; MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 337; 9.3 4. un 9.3 5. apakšpunktā minētā prasība piemērojama ar 01.01.2021., sk. 17. punktu)
9.4
Ja ārstniecības personai ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar kādu no šo noteikumu 3. pielikumā minētajām infekcijas slimībām, ārstniecības persona nodrošina pacienta laboratorisko izmeklēšanu ar kādu no šo noteikumu 3. pielikumā norādītajām izraisītāja klātbūtnes noteikšanas metodēm. Covid-19 infekcijas diagnostikai ārstniecības persona rīkojas atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem attiecībā uz Covid-19 infekcijas diagnostiku. Uzliesmojuma gadījumā (10 un vairāk saslimšanas gadījumi) slēgtā kolektīvā ārstniecības persona saskaņo ar Slimību profilakses un kontroles centru laboratoriski izmeklējamo pacientu skaitu.
9.5
Pēc Salmonella, Shigella, Yersinia, Campylobacter, Listeria, Escherichia coli, kas producē Šiga toksīnu/verotoksīnu (turpmāk – STEC/VTEC), un Streptococcus pneumoniae mikroorganismu kultūras izdalīšanas no cilvēka materiāla parauga (Streptococcus pneumoniae gadījumā – ja tas ir izdalīts no likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla), kā arī izdalot minētos izraisītājus no jebkura parauga, kas ņemts epidemioloģiskās izmeklēšanas vai epidemioloģiskās uzraudzības ietvaros, laboratorija nodrošina izdalītā izraisītāja tipēšanu, nosakot serotipu Salmonella, Shigella, Yersinia, Listeria, STEC/VTEC un Streptococcus pneumoniae kultūrām un sugu Campylobacter kultūrām. Ja laboratorijā nav tehnisku iespēju noteikt izraisītāja serotipu vai sugu, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona nosūta izdalītā izraisītāja kultūru detalizētai izmeklēšanai uz šo noteikumu 9.1 punktā minēto laboratoriju. Uzliesmojuma gadījumā (10 un vairāk saslimšanas vai inficēšanās gadījumi) laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona tipēšanai pakļauto izdalīto izraisītāju kultūru daudzumu saskaņo ar Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.43 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)
9.6
Ja, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir nepieciešama pacienta klīniskā parauga vai infekcijas slimības izraisītāja detalizēta izmeklēšana, Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs ir tiesīgs:
9.61.
pieprasīt, lai laboratorijas vadītājs nodrošina izdalītā infekcijas slimības izraisītāja parauga piegādi uz šo noteikumu 9.1 punktā minēto laboratoriju;
9.62.
organizēt pacienta klīniskā parauga iegūšanu un tā piegādi uz šo noteikumu 9.1 punktā minēto laboratoriju, ja nepieciešams, sadarbojoties ar pacienta ārstējošo ārstu.
(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)
9.7
Ja Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir konstatējis personu, kurai ir infekcijas slimības pazīmes, kas atbilst attiecīgās infekcijas slimības gadījumu definīcijā noteiktajiem klīniskajiem un epidemioloģiskajiem kritērijiem, un par šo personu nav saņemts steidzamais paziņojums, jo tā nav vērsusies pēc medicīniskās palīdzības, Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologa pienākums ir reģistrēt šo gadījumu un paziņot par to personas ģimenes ārstam vai personas mītnes valsts kompetentajai epidemioloģiskās uzraudzības institūcijai.
(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)
10.
Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam par šo noteikumu 3.pielikumā norādīto infekcijas slimību izraisītāju klātbūtnes tiešu vai netiešu noteikšanu pārbaudītajā cilvēka materiāla paraugā, apstiprināšanu vai tipēšanu:
10.1.
par 1.grupā minētajiem izraisītājiem nekavējoties telefoniski un reģistrē ziņošanas faktu;
10.2.
par 2.grupā minētajiem izraisītājiem 72 stundu laikā, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un reģistrē ziņošanas faktu.
(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1025 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.334; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)
10.1
Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona katru mēnesi līdz piektajam datumam iesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā pārskatu par veiktajiem HIV testiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību.
(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.492 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025: MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.334; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)
10.2
Ja laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona atbilstoši šo noteikumu 10.punktam ziņo par šo noteikumu 3. pielikuma I sadaļas 17. punktā minētā izraisītāja Neisseria gonorrhoeae izdalīšanu, steidzamā paziņojuma veidlapā norāda jutības pret antibakteriāliem līdzekļiem testēšanas metodi un rezultātu, ja šāda testēšana tika veikta. Ja laboratorijā nav tehnisku iespēju noteikt izdalītā izraisītāja Neisseria gonorrhoeae jutību pret ceftriaksonu vai cefiksīmu, vai jebkuru citu pieprasītu antibakteriālu līdzekli, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona mikroorganisma kultūru nosūta šo noteikumu 9.1 punktā minētajai laboratorijai jutības noteikšanai pret ceftriaksonu, cefiksīmu, ciprofloksacīnu, azitromicīnu, spektinomicīnu, gentamicīnu un tetraciklīnu.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.43 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)
10.3
Ja laboratorija veikusi HIV infekciju apstiprinošo diagnostiku, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona triju darbdienu laikā tiešsaistes režīmā ievada informāciju par HIV apstiprinošā testa pozitīvo rezultātu ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka šāda reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību.
(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)
10.4
Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona triju darbdienu laikā nosūta Slimību profilakses un kontroles centram testēšanas pārskatu par izdalītās Mycobacterium tuberculosis jutības noteikšanas rezultātu pret pirmās un otrās rindas zālēm, ieskaitot testus, kas veikti ar molekulārās diagnostikas metodēm.
(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)
10.5
Laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā ziņojumu par primāri izolēto S. aureus, S. pneumoniae, E. coli, K. pneumoniae, P. aeruginosa, E. faecium/faecalis, Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu, aizpildot par attiecīgo izraisītāju šo noteikumu 4. pielikumā norādīto veidlapu.
(MK 19.05.2015. noteikumu Nr.230 redakcijā; punktā minētā prasība ziņot par primāri izolēto Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu stājas spēkā 01.07.2015., sk. 16.punktu)
10.6
Ja tiek veikta personas Covid-19 infekcijas laboratoriskā izmeklēšana:
10.61.
laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona nodrošina, ka informācija par laboratoriskās testēšanas rezultātiem tiek nodota vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā;
10.62.
Slimību profilakses un kontroles centrs saņem, apstrādā un uzkrāj šo noteikumu 10.61. apakšpunktā minētos datus, izmantojot EPID sistēmu.
11.
(Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025)
12.
(Svītrots ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.260)
12.1
(Svītrots ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)
13.
Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija.
(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.492)
14.
(Svītrots ar MK 25.06.2002. noteikumiem Nr.264)
14.1
Līdz 2009.gada 1.oktobrim šo noteikumu 7.4.apakšpunktā minētajā gadījumā ārstniecības persona par pacientiem, kuriem diagnosticēta tuberkuloze, aizpilda medicīnisko dokumentāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību un triju dienu laikā nosūta Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrai.
(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1025 redakcijā)
15.
Šo noteikumu 10.5 punktā minētā kārtība piemērojama ar 2013.gada 1.aprīli.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.43 redakcijā)
16.
Šo noteikumu 10.5 punktā minētā prasība ziņot par primāri izolēto Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.
(MK 19.05.2015. noteikumu Nr.230 redakcijā)
17.
Šo noteikumu 9.4. un 9.5. apakšpunktā minētā prasība piemērojama ar 2021. gada 1. janvāri.
(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 337 redakcijā)
18.
EPID sistēmā tiek iekļauti šādi epidemioloģiskās uzraudzības dati:
18.1.
par Covid-19 infekcijas laboratoriskās testēšanas rezultātu;
18.2.
par Covid-19 infekcijas saslimšanas gadījumu:
18.2.1.
tās personas dati, kura inficēta ar SARS-CoV-2 koronavīrusu (vārds, uzvārds, personas kods, dzimums, vecums, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, dzīvesvietas adrese, nodarbošanās un/vai darbavieta vai cita uzturēšanās vieta iespējamas inficēšanās un infekcijas attīstības laikā);
18.2.2.
kontaktpersonas dati (vārds, uzvārds, personas kods, dzimums, vecums, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese, dzīvesvietas adrese, nodarbošanās un/vai darbavieta vai cita uzturēšanās vieta iespējamas inficēšanās attīstības laikā);
18.2.3.
epidemioloģiski nozīmīga informācija par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas veselību (saslimšanas datums, slimības simptomi, būtiskas komplikācijas, infekcijas slimības klīniskā norise, diagnoze, diagnozes kods, diagnozes noteikšanas datums, informācija par laboratoriski pārbaudīto paraugu infekcijas slimības diagnozes apstiprināšanai, laboratoriskās testēšanas rezultāts, informācija par laboratoriju, kurā veikta pārbaude, vakcinācijas statuss, grūtniecība, slimības iznākums (izveseļošanās, hroniska gaita, nāves gadījums));
18.2.4.
informācija par ārstniecības iestādi, kurā sniegta medicīniskā palīdzība, ieskaitot stacionēšanu saistībā ar konkrēto inficēšanās epizodi;
18.2.5.
informācija par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas inficēšanās apstākļiem atbilstoši konkrētās infekcijas slimības izplatīšanās ceļiem:
18.2.5.1.
infekcijas avots (cilvēks, dzīvnieks);
18.2.5.2.
infekcijas slimības skartais objekts (dzīvesvieta, darbavieta vai cita uzturēšanās vieta, tās nosaukums un adrese, tai skaitā uzturēšanās vieta ārpus Latvijas);
18.2.5.3.
inficēšanās riska faktors (piemēram, atrašanās vienādos inficēšanās apstākļos ar citām inficētām personām, ceļojums, kontakts ar dzīvniekiem, sabiedriska pasākuma apmeklēšana);
18.2.5.4.
organizētie pretepidēmijas pasākumi infekcijas perēklī;
18.2.6.
informācija par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas vai kontaktpersonas likumisko pārstāvi (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese);
18.2.7.
informācija par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas ģimenes ārstu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese);
18.2.8.
infekcijas skartā objekta atbildīgās personas dati (vārds, uzvārds, amats, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese);
18.2.9.
informācija par kontaktpersonas inficēšanās gadījumu;
18.2.10.
informācija par infekcijas slimības uzliesmojumu (sasaistot infekcijas slimības gadījumu pēc epidemioloģiskajiem faktoriem);
18.2.11.
cita informācija, kas ir svarīga epidemioloģiskajai izmeklēšanai, pretepidēmijas pasākumu organizēšanai un epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzei;
18.3.
par šo noteikumu 7.3 punktā minētajiem grupālas saslimšanas gadījumiem.
19.
Šo noteikumu 18. punktā minētā informācija tiek saņemta un iekļauta EPID sistēmā:
19.1.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologam veicot infekcijas slimības gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu, tai skaitā veicot pacienta vai tā likumiskā pārstāvja, kontaktpersonu, ārstniecības personas, darba devēja un citas personas aptauju, izskatot medicīnisko un citu dokumentāciju, apsekojot infekcijas slimības skarto objektu, saņemot vides paraugu testēšanas rezultātus vai citā veidā saņemot epidemioloģiski svarīgu informāciju;
19.2.
saņemot datus no valsts informācijas sistēmām šo noteikumu 23. punktā noteiktajā kārtībā.
20.
Covid-19 infekcijas uzliesmojuma gadījumā ar lielu cilvēku skaitu Slimību profilakses un kontroles centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par inficēto personu tiešsaistes aptaujas uzsākšanu, izmantojot EPID sistēmu. Veicot tiešsaistes aptauju, inficētajai personai vai tās likumiskajam pārstāvim tiek nodrošināta informācijas sniegšana par turpmāko rīcību infekcijas izplatības ierobežošanai.
21.
Šo noteikumu 20. punktā minētajā gadījumā Slimību profilakses un kontroles centrs personai, kurai ir pozitīvs Covid-19 infekcijas testa rezultāts, vai minētās personas likumiskajam pārstāvim nodrošina iespēju tiešsaistē:
21.1.
iepazīties ar Covid-19 infekcijas testa rezultātu;
21.2.
epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā aizpildīt tiešsaistes aptaujas anketu, sniedzot tajā šādu informāciju:
21.2.1.
informācija par inficēto personu (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, dzimums, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese, izolācijas vieta vai faktiskās dzīvesvietas adrese);
21.2.2.
informācija par veiktās testēšanas iemeslu;
21.2.3.
informācija par slimības simptomiem (simptomu parādīšanās datums, norāde par bezsimptomu gadījumu);
21.2.4.
informācija par inficēšanās apstākļiem:
21.2.4.1.
informācija par personu, no kuras, iespējams, ir notikusi inficēšanās (vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese), un inficēšanās vieta (piemēram, dzīvesvieta, darbavieta, ārstniecības iestāde), ja tā ir zināma;
21.2.4.2.
apmeklētās valstis un vietas (informācija par valstīm, kuras inficētā personas ir apmeklējusi inkubācijas periodā, informācija par vietām, kuras inficētā persona ir apmeklējusi periodā, kad bija infekcioza, starppilsētu satiksmes izmantošana);
21.2.5.
kontaktpersonas dati (vārds, uzvārds, personas kods, dzimums, vecums, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese, dzīvesvietas adrese, nodarbošanās un/vai darbavieta vai cita uzturēšanās vieta iespējamas inficēšanās attīstības laikā);
21.2.6.
informācija par inficētās personas vai kontaktpersonas likumisko pārstāvi (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese);
21.3.
saņemt rekomendācijas turpmākai rīcībai Covid-19 infekcijas izplatības risku mazināšanai.
22.
EPID sistēmā iekļauto datu apstrādi organizē, ievērojot valsts informācijas sistēmu vispārīgās tehniskās un drošības prasības. Slimību profilakses un kontroles centrs apstrādā un papildina EPID sistēmas datus par infekcijas slimību gadījumiem, tiklīdz tie ir saņemti kā jauni ārstniecības personas vai laboratorijas ziņojumi vai infekcijas slimības gadījumā iegūstot papildu informāciju epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā.
23.
EPID sistēmā tiek iekļauti un apstrādāti:
23.1.
dati no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas par:
23.1.1.
personu Covid-19 infekcijas laboratoriskajiem izmeklējumiem;
23.1.2.
šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu, kontakttālruni, likumisko pārstāvi, ģimenes ārstu;
23.1.3.
šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas hospitalizācijas faktiem saistībā ar konkrēto infekcijas slimības epizodi;
23.1.4.
šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās personas un kontaktpersonas vakcinācijas faktiem;
23.1.5.
citu uz šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto personu attiecināmu epidemioloģiski svarīgu informāciju, kura pieejama saskaņā ar noslēgto vienošanos starp Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru;
23.2.
šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā un 21. punktā minētās inficētās personas tiešsaistes aptaujas anketas dati;
23.3.
šo noteikumu 7.3 punktā minētie dati par grupālas saslimšanas gadījumu iestādē.
24.
EPID sistēmā iekļauto informāciju uzglabā elektroniski.
25.
Šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto personu identificējošie dati un šo noteikumu 18.2.2., 18.2.4., 18.2.6. un 18.2.7. apakšpunktā norādītie personu identificējošie dati EPID sistēmā tiek uzglabāti līdz nākamā gada 31. decembrim.
26.
EPID sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija. Piekļuve EPID sistēmā iekļautajiem datiem ir tikai pilnvarotiem Slimību profilakses un kontroles centra darbiniekiem.
1.
pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 5.janvāra
noteikumiem Nr.
7
Infekcijas slimības, ar kurām slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki
(Pielikums MK 14.06.2022. noteikumu Nr. 348 redakcijā)

Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība un Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs apmainās ar informāciju, ja cilvēkam vai dzīvniekam tiek konstatēta šāda infekcijas slimība:

1. Bruceloze
2. E. coli O157:H7 infekcija
3. Ehinokokoze
4. Ērču vīrusencefalīts
5. Jersinioze
6. Kampilobakterioze
7. Leptospiroze
8. Liesas sērga (Sibīrijas mēris)
9. Listerioze
10. Ornitoze (psitakoze)
11. Q-drudzis un citas riketsiozes
12. Salmoneloze
13. Trakumsērga
14. Trihineloze
15. Tularēmija
16. Mēris
17. Putnu gripa vai cita no jauna parādījusies bīstama zoonoze
18. Pērtiķu bakas

2.
pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 5.janvāra
noteikumiem Nr.
7
Reģistrējamās infekcijas slimības
Nr.
p. k.
Reģistrējamā infekcijas slimība Grupa
1. Akūta šļauganā paralīze bērniem līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai 2.
2. Akūts vīrushepatīts 2.
3. Bakas1 1.
4. Botulisms 2.
5. Bruceloze 2.
6. Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija un AIDS 3.
7. Cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība1 1.
8. Denges drudzis 3.2
9. Difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana 2.
10. Dzeltenais drudzis 1.
11. Ehinokokoze 3.2
12. Epidēmiskais parotīts 2.
13. Epidēmiskais utu izsitumu tīfs1 un Brilla slimība1 1.
14. Ērču encefalīts 2.
15. Ērlihioze 3.
16. Garais klepus 2.
17. Gonokoku infekcija (gonoreja) 3.2
18. Hantavīrusu infekcija 2.
19. Hlamīdiju ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības, tai skaitā hlamīdiju limfogranuloma (lymphogranuloma venereum) 3.2
20. Holera un holeras izraisītāju nēsāšana1 1.
21. Hronisks vīrushepatīts, tai skaitā hepatīta vīrusa nēsāšana 3.2
22. Invazīvā Haemophilus infuenzae slimība 3.2
23. Invazīvā meningokoku ierosināta slimība 2.
24. Invazīvā pneimokoku izraisītā slimība 3.2
25. Jersinioze 2.
26. Kampilobakterioze 2.
27. Kreicfelda-Jakoba slimība 3.
28. Kriptosporidioze 2.
29. Laimas slimība (laimborelioze) 3.
30. Leģionāru slimība (legioneloze) 2.
31. Lepra 3.
32. Leptospiroze 2.
33. Liesassērga (Sibīrijas mēris)1 1.
34. Listerioze 2.
35. Malārija un malārijas izraisītāju nēsāšana 3.2
36. Masalas 2.
37. Masaliņas, iedzimtās masaliņas, tai skaitā iedzimto masaliņu sindroms 2.
38. Meningīts, encefalīts 2.
39. Mēris1 1.
40. Ornitoze (psitakoze) 2.
41. Poliomielīts1 1.
42. Putnu gripa1 vai cita gripa, kuru izraisa vīruss, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par iespējamās pandēmijas izraisītāju (līdz laikam, kad tiks konstatēta noturīgā gripas izplatīšanās Latvijā) 1.
43. Q-drudzis 2.
44. Rietumnīlas drudzis 2.
45. Salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana 2.
46. Sifiliss, tai skaitā iedzimts un jaundzimušo sifiliss 3.
47. Smags akūts respiratorais sindroms (SARS)1, Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (MERS)1 1.
48. Stingumkrampji (tetāns) 2.
49. Šiga toksīnu/verotoksīnu producējošo Escerichia coli infekcija (STEC/VTEC), hemolītiski urēmiskais sindroms vai trombocitāri hemorāģiskā purpura 2.
50. Šigeloze un tās izraisītāju nēsāšana 2.
51. Toksoplazmoze (iedzimtā) 3.2
52. Trakumsērga 1.
53. Trihineloze 2.
54. Tuberkuloze 3.
55. Tularēmija 2.
56. Utu atguļas tīfs1 1.
57. Vēdertīfs un paratīfi, tai skaitā vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana 2.
58. Vējbakas 3.
59. Vīrusu (rotavīrusu, norovīrusu, adenovīrusu, astrovīrusu, sapovīrusu) zarnu infekcijas 3.2
60. Vīrusu hemorāģiskie drudži1, tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas Kongo hemorāģiskais drudzis 1.
61. Žiardiāze 2.
62. Čikungunjas vīrusslimība 2.
63. Zikas vīrusslimība, tai skaitā iedzimtā Zikas vīrusslimība 2.
64. Koronavīrusa slimība 2019 (Covid-19)
65. Pērtiķu bakas 2.

 

Piezīmes.

1 Bīstama infekcijas slimība.

2 Ārstniecības persona ziņo vienu reizi par gadījumu, kas apstiprināts atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

3.
pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 5.janvāra
noteikumiem Nr.
7
Reģistrējamie laboratoriski konstatētie infekcijas slimību izraisītāji, to noteikšanas metodes un izmeklējamie paraugi
Nr.
p. k.
Infekcijas slimības izraisītājs
(infekcijas slimība)
Metode Klīniskais
materiāls
Grupa
I. Bakteriālās infekcijas slimības
1. Bacillus anthracis (liesassērga, Sibīrijas mēris) izolēšana nav definēts2 1.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 1.
2. Bordetella pertussis (garais klepus) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1 serums 2.
3. Brucella spp. (bruceloze) izolēšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1 serums 2.
4. Campylobacter spp. (kampilobakterioze) izolēšana izkārnījumi, asinis 2.
5. Chlamydia trachomatis (hlamīdiju ierosināta seksuāli transmisīva slimība, ieskaitot lymphogranuloma venereum, LGV) izolēšana no anoģenitālā trakta vai konjunktīvas 2.
tieša imūnfluorescences reakcija nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
LGV gadījumā: izolēšana vai nukleīnskābes noteikšana ar papildu L1, L2 vai L3 serovarianta (genovarianta) identificēšanu nav definēts2 2.
6. Clostridium botulinum (botulisms) izolēšana izkārnījumi (zīdaiņu botulisms), materiāls no brūces (brūču botulisms) 2.
botulīna toksīna noteikšana nav definēts2 2.
7. Clostridium tetani (stingumkrampji) izolēšana infekcijas skartā vieta 2.
stingumkrampju toksīna noteikšana serums 2.
8. Corynebacterium diphtheriae, Corynebacterium ulcerans, Corynebacterium pseudotuberculosis (difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana) toksīnu producējošās C. diphtheriae, C. ulcerans, C. pseudotuberculosis izolēšana nav definēts2 2.
9. Coxiella burnetii (Q-drudzis) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1
(IgG vai IgM II fāze)
serums nav jāziņo
10. Pret karbapenēmiem rezistentie Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismi karbapenemāžu rezistences noteikšana nav definēts2 2.
11. Escherichia coli, kas producē Šiga toksīnu/verotoksīnu (STEC/VTEC) Šiga toksīnu (Stx) vai stx1 vai stx2 gēnu(-us) saturoša E. coli celma izolēšana nav definēts2 2.
sorbitolu nefermentējošu (NSF) E. coli O157 izolēšana (bez Stx un stx gēnu testēšanas) nav definēts 2.
stx1 vai stx2 gēna(-u) nukleīnskābes tieša noteikšana (bez celma izolēšanas) nav definēts2 2.
brīva Stx tieša noteikšana
(bez celma izolēšanas)
izkārnījumi 2.
serogrupām specifisko (LPS) antivielu reakcija1 serums tikai hemolītiski urēmiskā sindroma gadījumā 2.
identificēšana (serotipa, fāga tipa, eae gēnu, stx1 vai stx2 apakštipu raksturošana) nav definēts2 2.
12. Francisella tularensis (tularēmija) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1 serums 2.
13. Haemophilus influenzae (invazīva Haemophilus influenzae infekcija) izolēšana parasti sterils materiāls 2.
nukleīnskābes noteikšana parasti sterils materiāls 2.
14. Legionella spp. (leģionāru slimība) izolēšana (Legionella spp.) elpceļu sekrēts vai cits parasti sterils materiāls 2.
nukleīnskābes noteikšana (Legionella spp.) elpceļu sekrēts, plaušu audi vai cits parasti sterils materiāls 2.
antigēna noteikšana (Legionella pneumophila) urīns, elpceļu sekrēts, plaušu audi 2.
specifisko antivielu atbilde pret 1. serogrupas Legionella pneumophila (ievērojama paaugstināšanās pāra serumos vai vienreizēji augsts titrs serumā) serums 2.
specifisko antivielu atbilde* pret Legionella spp. vai kas nav 1. serogrupas Legionella pneumophila pāra serumi 2.
15. Leptospira spp. (leptospiroze) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
noteikšana ar imūnfluorescences metodi nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1 serums 2.
16. Listeria monocytogenes (listerioze) izolēšana parasti sterils materiāls 2.
izolēšana parasti nesterils materiāls, kas ņemts no augļa, nedzīvi dzimuša bērna, jaundzimušā bērna vai mātes dzemdību laikā vai 24 stundu laikā pēc tām 2.
17. Neisseria gonorrhoeae (gonokoku infekcija) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
noteikšana ar nukleīnskābes zondi bez amplificēšanas nav definēts2 2.
gramnegatīvu intracelulāru diplokoku (gonokoku) noteikšana uztriepe no vīrieša uretras 2.
18. Neisseria meningitidis (invazīva meningokoku ierosināta slimība) izolēšana parasti sterils materiāls, purpuras ādas bojājumi 2.
nukleīnskābes noteikšana parasti sterils materiāls, purpuras ādas bojājumi 2.
antigēna noteikšana likvors 2.
gramnegatīvu diplokoku noteikšana likvors 2.
19. Salmonella spp., izņemot šā pielikuma I sadaļas 20. punktā norādītās infekcijas slimības (salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana) izolēšana izkārnījumi, urīns, ķermeņa (piemēram, inficētu brūču) materiāls, parasti sterils ķermeņa šķidrums un audi (asinis, likvors, kaulaudi, sinoviālais šķidrums) 2.
20. Salmonella typhi un Salmonella paratyphi (vēdertīfs un paratīfi, tai skaitā vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana) izolēšana nav definēts2 2.
21. Shigella spp. (šigeloze un tās izraisītāju nēsāšana) izolēšana nav definēts2 2.
22. Streptococcus pneumoniae

(invazīvā pneimokoku izraisītā slimība)

izolēšana parasti sterils materiāls 2.
nukleīnskābes noteikšana parasti sterils materiāls 2.
antigēna noteikšana parasti sterils materiāls 2.

23.

Treponema pallidum (sifiliss) nukleīnskābes noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) bojājumu eksudāts vai audi

2.

netreponemālie testi (RPR) serums, plazma, likvors

2.

Treponema pallidum hemaglutinācijas tests (TPHA) serums, plazma

2.

sifilisa eksprestests (ātrais sifilisa tests) serums, plazma

nav jāziņo

IgM un/vai IgG specifisko antivielu noteikšana3 serums, plazma

2.

24. Vibrio cholerae (holera) izolēšana nav definēts2 1.
O1 vai O139 antigēna noteikšana Vibrio cholerae izolāts 1.
enterotoksīna vai tā gēna noteikšana Vibrio cholerae izolāts 1.
25. Yersinia enterocolitica un Yersinia pseudotuberculosis (jersinioze) izolēšana nav definēts2 2.
26. Yersinia pestis (mēris) izolēšana nav definēts2 1.
nukleīnskābes noteikšana

(F1 antigēns)

nav definēts2 1.
specifisko antivielu atbilde* (pret Yersinia pestis F1 antigēnu) serums 1.
II. Vīrusu infekcijas slimības
1. A hepatīta vīruss (A hepatīts) nukleīnskābes noteikšana serums, izkārnījumi 2.
specifisko antivielu reakcija1 serums 2.
antigēna noteikšana izkārnījumi 2.

2.

B hepatīta vīruss (B hepatīts) IgM antivielu pret B hepatīta vīrusa serdes antigēnu noteikšana (anti-HBc IgM) serums, plazma

2.

virsmas antigēna (HBsAg) primārā/kvalitatīvā noteikšana serums, plazma

nav jāziņo

virsmas antigēna (HBsAg) noteikšana ar apstiprinošo testu, piemēram, neitralizācijas testu serums, plazma

2.

e antigēna (HBeAg) noteikšana serums, plazma

2.

nukleīnskābes noteikšana (HBV-DNS) ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) serums, plazma

2.

3. C hepatīta vīruss (C hepatīts) nukleīnskābes noteikšana
(HCV-RNS)
serums 2.
vīrusa serdes antigēna noteikšana (HCV-core) serums 2.
specifisko antivielu (anti-HCV) atbilde*, kas apstiprināta ar apstiprinošu antivielu noteikšanas (piemēram, imūnblota) testu personām, kuras vecākas par 18 mēnešiem, bez pierādījumiem par izārstētu infekciju serums 2.
4. Denges drudža vīruss (Denges drudzis) vīrusa izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
antigēna noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1 serums 2.
5. Dzeltenā drudža vīruss (dzeltenais drudzis) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
antigēna noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1 serums 2.
histoloģija sekciju materiāls (aknas) 2.
6. Enterovīruss (meningīts, encefalīts) izolēšana un tipēšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1 serums nav jāziņo
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
7. Epidēmiskā parotīta vīruss (epidēmiskais parotīts) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1, kas raksturīga akūtai infekcijai serums, siekalas 2.
8. Lyssa virus (trakumsērga) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
vīrusa antigēnu noteikšana (tieša imūnfluorescences reakcija) nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1 ar vīrusa neitralizācijas testu serums, likvors 2.
9. Masaliņu vīruss (masaliņas) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde(IgG) serums, siekalas 2.
specifisko antivielu atbilde1 (IgM) nav definēts2 2.
10. Masalu vīruss (masalas) izolēšana nav definēts2 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu atbilde1, kas raksturīga akūtai infekcijai serums, siekalas 2.
tieša imūnfluorescences reakcija ar specifiskām monoklonālām antivielām nav definēts2 2.
11. Poliomielīta vīruss (poliomielīts vai akūta šļauganā paralīze) izolēšana un tipēšana nav definēts2 1.
12. Putnu gripas vīruss (A/H5 vai A/H5N1) vai cits gripas vīruss, ko Pasaules Veselības organizācija atzinusi par iespējamo pandēmijas izraisītāju vīrusa izolēšana nav definēts2 1.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 1.
specifisko antivielu atbilde (četrkārtīga vai lielāka titra paaugstināšanās vai vienreizēji augsts titrs) serums 1.
13. Rietumnīlas drudža vīruss (Rietumnīlas drudzis) izolēšana asinis, likvors 2.
nukleīnskābes noteikšana asinis, likvors 2.
specifisko IgM antivielu atbilde1 likvors 2.
augsta IgM antivielu titra un IgG antivielu noteikšana un apstiprināšana ar neitralizāciju serums 2.
specifisko antivielu reakcija serums 2.
14. SARS-coronavirus (smags akūts respirators sindroms (SARS, SARS-coV)) izolēšana un identifikācija, izmantojot RT-PĶR metodi nav definēts2 1.
SARS-coV nukleīnskābes noteikšana ar RT-PĶR metodi nav definēts2 1.
SARS-coV antivielu noteikšana serums 1.
15. Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss
(MERS-coV)
MERS-coV noteikšana ar PĶR nav definēts2 1.
MERS-coV seroloģiska noteikšana serums 1.
16. Variola virus (bakas) izolēšana un sekvences noteikšana nav definēts2 1.
nukleīnskābes noteikšana un sekvences noteikšana nav definēts2 1.
Orthopox vīrusa daļiņu identificēšana ar elektronu mikroskopiju (EM) nav definēts2 1.
17. Vīrusi, kas izraisa zarnu infekcijas (rotavīruss, norovīruss, adenovīruss, astrovīruss, sapovīruss) antigēna noteikšana izkārnījumi 2.
nukleīnskābes noteikšana izkārnījumi 2.
18. Vīrusi, kas izraisa vīrusu hemorāģiskos drudžus (vīrusu hemorāģiskie drudži) izolēšana nav definēts2 1.
nukleīnskābes noteikšana un genotipa noteikšana nav definēts2 1.

19.

Čikungunjas vīruss (Čikungunjas vīrusslimība) specifisko IgM antivielu noteikšana serums

2.

izolēšana nav definēts2

2.

nukleīnskābes noteikšana nav definēts2

2.

specifisko IgM antivielu noteikšana ar vīrusneitralizācijas testu serums

2.

specifisko antivielu titra četrkārtīga paaugstināšanās pāra serumos serums

2.

20.

Zikas vīruss (Zikas vīrusslimība) specifisko IgM antivielu noteikšana serums, cerebrospinālais šķidrums vai amniotiskais šķidrums

2.

nukleīnskābes noteikšana nav definēts2

2.

izolēšana nav definēts2

2.

specifisko IgM antivielu noteikšana ar vīrusneitralizācijas testu serums, cerebrospinālais šķidrums vai amniotiskais šķidrums

2.

serokonversija vai specifisko antivielu titra četrkārtīga paaugstināšanās pāra serumos serums, cerebrospinālais šķidrums vai amniotiskais šķidrums

2.

21.

SARS-CoV-2 (Covid-19)

SARS-CoV-2 nukleīnskābes (RNS) noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju reālajā laikā (RT-PĶR)

SARS-CoV-2 antigēna noteikšana4

deguna eju un rīkles gala gļotādu iztriepes 
22. Pērtiķu baku vīruss –Poxiviridae dzimtas Orthopoxvirus ģints vīruss (pērtiķu bakas)

pērtiķu baku vīrusa DNS noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju reālajā laikā (RT-PĶR) un/vai sekvencēšana

ādas bojājumu materiāls (šķidrums no pūslīšiem un pustulām, sausās ādas nokasījums), biopsijas materiāls 

2.
III. Parazitārās infekcijas slimības
1. Cryptosporidum (kriptosporidioze) oocistu noteikšana izkārnījumi 2.
parazīta noteikšana zarnu šķidrums, tievo zarnu biopsijas materiāls 2.
nukleīnskābes noteikšana izkārnījumi 2.
antigēna noteikšana izkārnījumi 2.
2. Echinococcus spp. (ehinokokoze) specifisko antivielu atbilde1 serums 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
mikroskopiska, makroskopiska vai histoloģiska noteikšana nav definēts2 2.
3. Giardia lamblia (žiardiāze) cistu vai trofozoītu noteikšana izkārnījumi, duodenālais šķidrums, tievo zarnu biopsijas materiāls 2.
antigēna noteikšana izkārnījumi 2.
4. Plasmodium spp. (malārija) parazītu noteikšana, izmantojot gaismas mikroskopiju asins uztriepe 2.
nukleīnskābes noteikšana asinis 2.
antigēna noteikšana nav definēts2 2.
Plasmodium spp. diferenciācija nav definēts2 2.
5. Toxoplasma gondii (iedzimtā toksoplazmoze) T. gondii noteikšana ķermeņa audi vai šķidrumi 2.
nukleīnskābes noteikšana nav definēts2 2.
specifisko antivielu reakcija (IgM, IgG, IgA) jaundzimušajam serums 2.
IgG titri zīdainim līdz 12 mēnešu vecumam nav definēts2 2.
6. Trichinella spp. (trihineloze) Trichinella kūniņu noteikšana muskuļu biopsijā iegūtie audi 2.
specifisko antivielu atbilde serums 2.

 

Piezīmes.

1 Ja nav norādīts citādi, – IgM klases antivielu klātbūtne, ja pacientam nesen nav veikta vakcinācija vai konstatēts diagnostiski nozīmīgs specifisko antivielu titra pieaugums.

2 Ja klīniskais materiāls nav definēts, tā veidu nosaka ārstniecības persona atbilstoši slimības norisei, klīniskajām vadlīnijām un laboratorijas noteiktajām rekomendācijām par paraugu savākšanas kārtību un testēšanas metodēm.

3 Donoriem un grūtniecēm veic apstiprinošo testu, nosakot antiTreponema pallidum IgM vai IgG specifiskās antivielas ar Imunoblot testu.

Covid-19 infekcijas slimības diagnostikai ārstniecības persona rīkojas atbilstoši šo noteikumu 9.4 punktam.

4.
pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 5.janvāra
noteikumiem Nr.
7
(Pielikums MK 22.01.2013. noteikumu Nr.43 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr.230)

Ārstniecības iestādes nosaukums _______________________________________________

Kods

Ziņojums par izolēto S.aureus, S.pneumoniae, E.coli, K.pneumoniae, P.aeruginosa, E.faecium/faecalis, Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu

(vajadzīgo pasvītrot)

I. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

(jāaizpilda par katru izolātu)

1. Laboratorijas nosaukums
2. Izolētā izraisītāja nosaukums (S.pneumoniae norādīt serotipu)
3. Testēšanas metode
4. Parauga numurs
5.

Klīniskais materiāls (atzīmēt):

asins

likvors

cits parasti sterils klīniskais materiāls (norādīt) _______________________________

6. Parauga ņemšanas datums (dd/mm/gggg)
7. Parauga ņemšanas laiks (hh/mm)
8. Parauga nosūtītājs (ārstniecības persona/laboratorija)
9. Pacienta vārds, uzvārds vai iniciāļi
10. Dzimums (pasvītrot): vīrietis, sieviete, nav zināms
11. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)
12. Diagnoze/klīniskās izpausmes
13. Izmeklēts (pasvītrot): stacionārā, ambulatori, nav zināms, cits
14. Stacionāra/ambulatorās iestādes nosaukums
15.

Hospitalizācijas datums (dd/mm/gggg)

Nodaļas profils (pasvītrot):

terapija, pediatrija, pediatrija/neonatālā ITN, ķirurģija, hematoloģija/onkoloģija,

dzemdniecība/ginekoloģija, ITN, NMP, uroloģija, infektoloģija,

cits (norādīt) _______________________________ , nav zināms

16.

Jutības pret antibakteriāliem līdzekļiem noteikšana (pasvītrot):

veikta, nav veikta, nav zināms

Testēšanas pārskata I daļu aizpildīja

(vārds, uzvārds)

Tālrunis ___________________

II. JUTĪBAS TESTĒŠANAS REZULTĀTI

(jāaizpilda tikai konkrētam mikroorganisma izolātam atbilstošā tabula)

1. S.aureus, kas izdalīts no asinīm vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr.
p.k.

Antibakteriālais līdzeklis

Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)

Disku metode (mm)

Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)

MIC (mg/l)

MIC
interpretācija (S, I, R vai NI)

E-tests
(mg/l)

E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)

1. Cefoksitīns


diska koncentrācija

2.

Oksacilīns

un/vai

meticilīns

un/vai

flukloksacilīns

un/vai

kloksacilīns

un/vai

dikloksacilīns

3.

Ciprofloksacīns

un/vai

norfloksacīns

un/vai

ofloksacīns

un/vai

levofloksacīns

4. Rifampīns

5. Linezolīds

Citas testēšanas metodes:
1) mec A gēna noteikšana ar PĶR metodi (atzīmēt) pozitīvs negatīvs nav zināms
2) penicilīna saistošā proteīna 2a noteikšana (atzīmēt) pozitīvs negatīvs nav zināms

2. S.pneumoniae, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr.
p.k.

Antibakteriālais līdzeklis

Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)

Disku metode (mm)

Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)

MIC (mg/l)

MIC
interpretācija (S, I, R vai NI)

E-tests
(mg/l)

E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)

1. Oksacilīns

diska koncentrācija

2. Penicilīns

3.

Eritromicīns

un/vai

klaritromicīns

un/vai

azitromicīns

4.

Cefotaksīms

un/vai

ceftriaksons

5. Norfloksacīns

diska koncentrācija

6.

Ciprofloksacīns

un/vai

ofloksacīns

un/vai

levofloksacīns

7. Moksifloksacīns

3. E.coli, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr.
p.k.

Antibakteriālais līdzeklis

Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)

Disku metode (mm)

Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)

MIC (mg/l)

MIC
interpretācija (S, I, R vai NI)

E-tests
(mg/l)

E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)

1.

Amoksicilīns

un/vai

ampicilīns

2.

Gentamicīns

un/vai

tobramicīns

un/vai

amikacīns

3.

Ciprofloksacīns

un/vai

ofloksacīns

un/vai

levofloksacīns

4.

Cefotaksīms

un/vai

ceftriaksons

un/vai

ceftazidīms

5.

Imipenēms

un/vai

meropenēms

Citas testēšanas metodes:
1) paplašināta spektra betalaktamāzes noteikšana (atzīmēt) pozitīvs negatīvs nav zināms
2) karbapenemāzes noteikšana (atzīmēt) pozitīvs negatīvs nav zināms

4. K.pneumoniae, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr.
p.k.

Antibakteriālais līdzeklis

Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)

Disku metode (mm)

Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)

MIC (mg/l)

MIC
interpretācija (S, I, R vai NI)

E-tests
(mg/l)

E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)

1.

Gentamicīns

un/vai

tobramicīns

un/vai

amikacīns

2.

Ciprofloksacīns

un/vai

ofloksacīns

un/vai

levofloksacīns

3.

Cefotaksīms

un/vai

ceftriaksons

un/vai

ceftazidīms

4.

Imipenēms

un/vai

meropenēms

Citas testēšanas metodes:
1) paplašināta spektra betalaktamāzes noteikšana (atzīmēt) pozitīvs negatīvs nav zināms
2) karbapenemāzes noteikšana (atzīmēt) pozitīvs negatīvs nav zināms

5. P.aeruginosa, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr.
p.k.

Antibakteriālais līdzeklis

Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)

Disku metode (mm)

Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)

MIC (mg/l)

MIC
interpretācija (S, I, R vai NI)

E-tests
(mg/l)

E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)

1.

Piperacilīns

un/vai

piperacilīns/ tazobaktāms

2.

Gentamicīns

un/vai

tobramicīns

3. Amikacīns

4.

Ciprofloksacīns

un/vai

levofloksacīns

5. Ceftazidīms

6.

Imipenēms

un/vai

meropenēms

Citas testēšanas metodes:
paplašināta spektra betalaktamāzes noteikšana (atzīmēt) pozitīvs negatīvs nav zināms

6. E.faecium/faecalis, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr.
p.k.

Antibakteriālais līdzeklis

Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI)

Disku metode (mm)

Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI)

MIC (mg/l)

MIC
interpretācija (S, I, R vai NI)

E-tests
(mg/l)

E-testa interpretācija (S, I, R vai NI)

1.

Amoksicilīns

un/vai

ampicilīns

2. Gentamicīns (augsta līmeņa)

diska koncentrācija

3. Vankomicīns

4. Teikoplanīns

5. Linezolīds

Piezīmes.

1. R – rezistents.

2. I – mēreni jutīgs.

3. S – jutīgs.

4. NI – nav interpretācijas.

7. Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii, kas izdalīts no asinīm, likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla

Nr.
p. k.

Antibakteriālais līdzeklis

Galīgā interpretācija (S, I, R vai NI) Disku metode (mm) Disku metodes interpretācija (S, I, R vai NI) MIC
(mg/l)
MIC
interpretācija (S, I, R vai NI)
E-tests
(mg/l)
E-testa interpretācija
(S, I, R vai NI)
1. Ciprofloksacīns
un/vai
levofloksacīns
2. Gentamicīns
un/vai
tobramicīns
3. Imipenēms
un/vai
meropenēms
un/vai
doripenēms
4. Kolistīns
5. Amikacīns


Citas testēšanas metodes:
Karbapenemāzes: pozitīvs negatīvs nav zināms
Testēšanas pārskata II daļu aizpildīja

(vārds, uzvārds)

Tālrunis ___________________