26-TA-466
Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
amats – darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros publiskas personas iestādē, biedrībā, nodibinājumā, politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, kā arī komercsabiedrībā. Amats šā likuma izpratnē nav valsts pārvaldē nodarbinātā darbs, pārstāvot attiecīgo publiskas personas institūciju starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, kā arī citu institūciju veidotās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās, un par šo darbu nav noteikta atlīdzība;
2)
atklāts konkurss – visas procedūras, kurās pasūtītājs atklāti izsludina pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu un visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumu;
3)
darījumu partneri – fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, ar kuru valsts pārvaldē nodarbinātais ir veicis darījumu, kura summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
4)
dāvana – jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojums, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts pārvaldē nodarbinātais;
5)
interešu konflikts – situācija, kurā valsts pārvaldē nodarbinātajam, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šī nodarbinātā, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;
6)
patiesais labuma guvējs – fiziskā persona, kas par patieso labuma guvēju uzskatāma Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Regulas (ES) 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai 2. panta 1. punkta 28. apakšpunkta izpratnē;
7)
pilnvarojums – tiesību kopums, ko cita persona piešķīrusi valsts pārvaldē nodarbinātajam, lai tas rīkotos pilnvarotāja vārdā un interesēs;
8)
publiskas personas institūcija:
a)
publiskas personas iestāde (tai skaitā, atvasināta publiskas personas iestāde);
b)
publiskas personas kapitālsabiedrība (publiskas personas kapitālsabiedrība, publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība, publiski privātā kapitālsabiedrība, privātā kapitālsabiedrība, meitas sabiedrība, valsts kapitālsabiedrība, atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrība, pašvaldības kapitālsabiedrība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē);
9)
publiskas personas institūcijas vadītājs:
a)
publiskas personas iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs). Saeima, Saeimas Prezidijs vai Saeimas priekšsēdētājs attiecībā uz Saeimas deputātu nav institūcijas vadītājs, augstāka amatpersona, iestāde vai koleģiāla institūcija;
b)
publiskas personas kapitālsabiedrības valde;
10)
radinieks – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns (arī adoptētais), mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais. Par tēvu un māti šā likuma izpratnē uzskatāms arī adoptētājs. Par radinieku šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, par kuru ar valsts pārvaldē nodarbināto Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (turpmāk – partneris);
11)
radošais darbs – publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru;
12)
šķietams interešu konflikts – situācija, kurā, rodas šaubas par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti un neitralitāti, pildot amata pienākumus;
13)
valsts pārvaldē nodarbinātais – publiskas personas institūcijā nodarbināta fiziska persona vai fiziska persona, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus.
2.
pants.
Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto godprātību, savlaicīgi identificējot, atklājot un novēršot personisko vai mantisko interešu ietekmes riskus uz lēmumu pieņemšanu un rīcību, kā arī veicināt valsts pārvaldē nodarbināto darbības atklātumu, atbildību un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Šis likums paredz:
1)
interešu konflikta novēršanu valsts pārvaldē nodarbināto darbībā;
2)
pienākumus, ierobežojumus un aizliegumus valsts pārvaldē nodarbinātajiem;
3)
iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma) izveidi, pilnveidi un uzturēšanu publiskas personas institūcijā;
4)
mantiskā stāvokļa un interešu deklarēšanu.
4.
pants.
Likuma subjekti
Šā likuma subjekti ir valsts pārvaldē nodarbinātie šā likuma izpratnē.
5.
pants.
Likuma izpildes kontrole
Likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Satversmes aizsardzības birojs, kā arī publiskas personas institūcijas atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
6.
pants.
Valsts pārvaldē nodarbinātā pienākumi un aizliegumi
(1)
Valsts pārvaldē nodarbinātais ievēro attiecīgajā profesijā, jomā, nozarē vai institūcijā apstiprinātās uzvedības (ētikas) normas.
(2)
Aizliegts pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmuma pieņemšanā, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts pārvaldē nodarbinātā, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Aizliegums neattiecas uz darījuma partneriem, kas ir kredītiestādes vai citas regulētas finanšu iestādes, kuras sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(3)
Valsts pārvaldē nodarbinātajam ir pienākums nekavējoties rakstveidā sniegt informāciju augstākai amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.
(4)
Valsts pārvaldē nodarbinātais pēc publiskas personas institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama, veicot iekšējās kontroles pasākumus korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai.
(5)
Ja valsts pārvaldē nodarbinātajam kļūst zināma informācija par interešu konflikta situācijām vai iespējamiem korupcijas gadījumiem, tas informē publiskas personas institūcijas vadītāju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai ģenerālprokuroru.
(6)
Valsts pārvaldē nodarbinātajam blakus darbs pie cita darba devēja vai saimnieciskās darbības veikšana darba laikā ir aizliegta.
(7)
Valsts pārvaldē nodarbinātajam aizliegts pieņemt dāvanas, kuras pasniedz saistībā ar amata pienākumu pildīšanu un kuras var ietekmēt vai varētu ietekmēt valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti vai neitralitāti.
7.
pants.
Publiskas personas institūcijas vadītāja pienākumi
(1)
Publiskas personas institūcijas vadītājs ir atbildīgs par institūcijas godprātības nodrošināšanu un iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu, uzturēšanu un efektīvu darbību.
(2)
Izveidojot iekšējo kontroles sistēmu, publiskas personas institūcijas vadītājs nodrošina:
1)
kārtību, kādā ne retāk kā reizi trijos gados tiek novērtēti, dokumentēti un pārskatīti institūcijas identificētie korupcijas un interešu konflikta riski;
2)
korupcijas un interešu konflikta riskiem, kurus institūcija identificējusi kā tās darbībai būtiskus, izstrādātas risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūras;
3)
institūcijas darbību saskaņā ar institūcijas profesionālās uzvedības (ētikas) standartiem, normatīvajiem aktiem;
4)
iekšējo procesu nepilnību un nodarbināto pieļauto pārkāpumu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu;
5)
par pārkāpumiem, pārkāpuma smagumam atbilstošu disciplinārsodu piemērošanu;
6)
informācijas (datu) aizsardzību pret prettiesisku rīcību ar to, tajā skaitā pret neatļautu tās izpaušanu;
7)
komunikācijas un informācijas apmaiņu, tostarp par risku vadības pasākumiem un identificētajiem riskiem visos publiskas personas institūcijas līmeņos;
8)
ne retāk kā reizi gadā un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc stāšanās amatā nodarbināto apmācību un zināšanu pārbaudi par institūcijas uzvedības (ētikas) principiem, godprātības, korupcijas un interešu konflikta riskiem un nodarbināto pienākumiem šo risku mazināšanā;
9)
sistēmas darbības uzraudzību, rezultātu analīzi un nepieciešamo korektīvo pasākumu veikšanu;
10)
ne retāk kā reizi trijos gados iekšējās kontroles sistēmas auditu, tai skaitā institūcijas līmeņa korupcijas un interešu risku novērtējuma atbilstību un efektivitāti.
(3)
Publiskas personas institūcijas vadītājs iekšējos normatīvajos aktos nosaka:
1)
kārtību, kādā institūcijas nodarbinātie paziņo par savu atrašanos interešu konflikta situācijā (tostarp šķietamo interešu konfliktu), kā arī kārtību, kādā interešu konflikta situācijā esošā valsts pārvaldē nodarbinātā funkcijas nodod izpildei citam nodarbinātajam;
2)
kārtību, kādā tiek izvērtēti un dokumentēti institūcijas nodarbināto šķietamie interešu konflikti;
3)
kārtību, kā institūcijas nodarbinātajiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamiem korupcijas gadījumiem), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
4)
kārtību, kādā tiek izvērtēti amati, kuru savienošanai ar citu amatu, saimniecisko darbību vai pilnvarojuma izpildi ir nepieciešama rakstveida atļauja, ņemot vērā attiecīgā amatā identificētos interešu konflikta riskus un amata izpildei nepieciešamo laiku;
5)
amatu savienošanas ar citu amatu, saimniecisko darbību vai pilnvarojuma izpildi un atļauju izsniegšanas kārtību, tai skaitā nosakot šo atļauju pārskatīšanas kārtību, izvērtējot, vai nav mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kuri pastāvēja atļaujas izsniegšanas brīdī, un vai valsts pārvaldē nodarbinātā konkrētā amatu savienošana joprojām nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts pārvaldē nodarbinātajam saistošām uzvedības (ētikas) normām un nekaitē valsts pārvaldē nodarbinātā tiešo pienākumu pildīšanai;
6)
kārtību, kādā tiek pārskatīts šā likuma 10. panta piektajā daļā paredzētais divu gadu periods līdz vienam gadam, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus;
7)
dāvanu pieņemšanas ierobežošanas kārtību;
8)
institūcijas nodarbinātajiem saistošus uzvedības (ētikas) principus.
(4)
Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var ieviest interešu deklarācijas institūcijā nodarbinātajiem. Interešu deklarācija ir paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz valsts pārvaldē nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu.
(5)
Publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 10 darba dienu laikā iesniegti valsts pārvaldē nodarbināto saraksti, kuriem ir jāsniedz mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija, un sarakstu grozījumi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.
(6)
Publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pamatota pieprasījuma veikt grozījumos šā panta piektajā daļā minētajā sarakstā.
(7)
Publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums 5 darba dienu laikā paziņot valsts pārvaldē nodarbinātajam par tā iekļaušanu šā panta piektajā daļā minētajā sarakstā.
(8)
Publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par iekšējās kontroles sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai.
(9)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiskas personas institūcijas vadītājs sniedz informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iekšējās kontroles sistēmas darbību.
8.
pants.
Iekšējās kontroles sistēma
(1)
Publiskas personas institūcijas vadītājs nodrošina iekšējās kontroles sistēmas izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu.
(2)
Publiskas personas institūcijas vadītājs var pilnvarot vienu vai vairākus nodarbinātos vai izveidot iekšējās kontroles struktūrvienību, un noteikt pienākumu pilnvarotajai personai vai struktūrvienībai nodrošināt iekšējās kontroles sistēmas izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu.
(3)
Ministrija vai pašvaldība var izveidot vienotu attiecīgās ministrijas padotības iestāžu vai pašvaldības iestāžu iekšējās kontroles sistēmu.
9.
pants.
Speciālie subjekti
Speciālie subjekti ir:
1)
Valsts prezidents;
2)
Saeimas deputāts;
3)
Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, parlamentārais sekretārs;
4)
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs;
5)
Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra padomnieks;
6)
Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;
7)
Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis;
8)
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;
9)
tiesībsargs;
10)
Konkurences padomes loceklis;
11)
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis;
12)
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis;
13)
pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;
14)
pašvaldības domes deputāts;
15)
publiskas personas institūcijas vadītājs;
16)
publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklis;
17)
publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;
18)
tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;
19)
maksātnespējas procesa administrators;
20)
Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētājs un loceklis;
21)
ostas valdes priekšsēdētājs, ostas pārvaldnieks, ostas valdes loceklis, Liepājas, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis un pārvaldnieks.
10.
pants.
Vispārējie ierobežojumi un aizliegumi speciālajiem subjektiem
(1)
Aizliegts veikt amata pienākumus interešu konflikta situācijā, proti, pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmuma pieņemšanā, vai veikt citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt speciālā subjekta, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Aizliegums neattiecas uz darījuma partneriem, kas ir kredītiestādes vai citas regulētas finanšu iestādes, kuras sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(2)
Aizliegts, pildot amata pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas vai slēgt līgumus, kurās speciālais subjekts, tā radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, tai skaitā:
1)
attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām speciālais subjekts, tā radinieki gūst mantisku labumu;
2)
attiecībās ar saviem darījumu partneriem, izņemot šā panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajiem darījumu partneriem;
3)
attiecībās ar tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, patiesais labuma guvējs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir pats speciālais subjekts vai tā radinieks;
4)
attiecībās ar individuālo komersantu, kas ir speciālais subjekts vai tā radinieks;
5)
pārstāvēt publiskas personas institūcijas intereses jebkuras jurisdikcijas tiesā, tai skaitā sagatavot dokumentus šādas pārstāvniecības nodrošināšanai, pret tām fiziskajām un juridiskajām personām un personu apvienībām, no kurām speciālais subjekts pēdējo triju gadu laikā ir tieši vai ar citu personu starpniecību pieņēmis jebkādu mantisku vai citāda veida labumu, tai skaitā atlīdzību, bijis tajās dalībnieks, akcionārs, biedrs, patiesais labuma guvējs vai ieņēmis tajās amatus.
(3)
Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos aizliegumus speciālais subjekts ievēro attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās, attiecībā uz laulāto – divus gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri – divus gadus pēc partnerības izbeigšanas.
(4)
Šā panta pirmās daļas un otrās daļas 3. punktā minētais aizliegums neattiecas uz kapitālsabiedrībām, ja speciālajam subjektam kapitālsabiedrībā pieder līdz 10% kapitāla daļu un tas nav patiesais labuma guvējs, valdes vai padomes loceklis, vai nav citādi iesaistīts iestādes vadībā vai stratēģiskajā pārvaldībā.
(5)
Divus gadus pēc tam, kad speciālais subjekts pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veicis uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējis maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tādas fiziskas personas vai komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru, patieso labuma guvēju vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šis speciālais subjekts, pildot savus pienākumus, pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veicis uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējis maksātnespējas procesu. Publiskas personas institūcijas vadītājs pēc speciālā subjekta iesnieguma var samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam.
(6)
Informāciju, kas ir pieejama saskaņā ar speciālā subjekta amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.
(7)
Aizliegts gūt ienākumus, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
(8)
Pildot amata pienākumus, ir aizliegts pieņemt dāvanas neatkarīgi no to vērtības, devēja statusa vai nodoma, izņemot, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
(9)
Ārpus amata pienākumu pildīšanas speciālajam subjektam aizliegts pieņemt dāvanas no fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām tas pēdējo divu gadu laikā veicis ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kā arī veikt ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības attiecībā uz dāvanas devēju divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas.
(10)
Var pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu, kā arī izmantot vai lietot publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļus tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.
11.
pants.
Speciālie ierobežojumi un aizliegumi speciālajiem subjektiem
(1)
Valsts prezidentam, Saeimas deputātam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram aizliegts būt tādas komercsabiedrības dalībniekam, akcionāram, biedram, patiesā labuma guvējam vai tādam individuālajam komersantam, kas saņem publiskas personas institūcijas iepirkumu, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā un speciālais subjekts nav patiesais labuma guvējs vai individuālais komersants.
(2)
Parlamentārajam sekretāram, valsts sekretāram, Latvijas Bankas prezidentam un viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes loceklim, Valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklim nav atļauts būt tādas komercsabiedrības dalībniekam, akcionāram, biedram, patiesajam labuma guvējam vai tādam individuālajam komersantam, kas saņem publiskas personas institūcijas iepirkumu, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā un iepirkumu neveic vai finanšu līdzekļus nepiešķir publiskas personas institūcija, kurā speciālais subjekts ir nodarbināts.
(3)
Publiskas personas institūcijas vadītājam, publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklim nav atļauts būt tādas komercsabiedrības dalībniekam, akcionāram, biedram, patiesā labuma guvējam vai tādam individuālajam komersantam, kas saņem attiecīgās publiskās personas institūcijas iepirkumu vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā un speciālais subjekts nav iecēlis amatā kādu no komisijas locekļiem, kas lemj par iepirkuma vai finanšu līdzekļu piešķiršanu.
(4)
Pašvaldības deputātam (domes priekšsēdētājam, viņa vietniekam), pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam nav atļauts būt tādas komercsabiedrības dalībniekam, akcionāram, biedram, patiesajam labuma guvējam vai tādam individuālajam komersantam, kas saņem attiecīgās pašvaldības, tās iestādes vai kapitālsabiedrības iepirkumu, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā un speciālais subjekts nav iecēlis amatā kādu no komisijas locekļiem, kas lemj par iepirkuma, finanšu līdzekļu vai pašvaldības garantēta kredīta piešķiršanu.
(5)
Pašvaldības domes deputātam (domes priekšsēdētājam, viņa vietniekam) divus gadus pēc tam, kad viņš pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, ir aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, vai reliģiskajā organizācijā.
(6)
Pašvaldības domes deputātam (domes priekšsēdētājam, viņa vietniekam) ir aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai komercsabiedrība ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības, izņemot gadījumus, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei.
12.
pants.
Vispārīgie amata savienošanas ierobežojumi speciālajiem subjektiem
(1)
Speciālajam subjektam atļauts savienot amatu ar citu amatu vai pilnvarojuma izpildi, vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī amatu savienošana nerada interešu konfliktu, nekaitē tiešo amatu pienākumu pildīšanai, nav pretrunā ar tam saistošām uzvedības (ētikas) normām un ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti amata savienošanas ierobežojumi.
(2)
Ievērojot šajā likumā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot amatu ne vairāk kā ar vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu amatu citā publiskas personas institūcijā. Par šā panta minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista un radošais darbs un vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa pienākumu veikšana atbilstoši Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumam.
(3)
Speciālā subjekta amatu, ievērojot šā likuma 6. panta piektajā daļā un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ir atļauts savienot ar:
1)
amatu, kuru tas ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Saeimas lēmumiem vai Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2)
pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista, brīvprātīgo vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Pedagoga un zinātnieka darbs šā panta izpratnē ietver arī dalību formālās izglītības ietvaros iegūto zināšanu, zinātniskās darbības rezultātu, pedagoga vai zinātnieka kvalifikācijas vai pedagoģiskās un zinātniskās darbības kvalitātes novērtēšanai izveidotās institūcijās, tai skaitā administratīvo darbu šo institūciju vadīšanā;
3)
saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam vai personai, kurai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma, prakses ārsta profesionālās darbības vai prakses veterinārārsta profesionālās darbības;
4)
saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot tam piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam vai personai, kurai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
5)
tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata rīkojas sava radinieka vārdā;
6)
amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā;
7)
dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi;
8)
amatu izglītības iestādes konsultatīvajā padomē.
13.
pants.
Papildu amata savienošanas ierobežojumi speciālajiem subjektiem
(1)
Saeimas deputāts, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs un parlamentārais sekretārs papildus 12. panta trešajā daļā noteiktajam var savienot amatu ar:
1)
amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, sociālajā uzņēmumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;
2)
citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā vai amatu, kuru viņš ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.
(2)
Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes loceklis, Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors, tiesībsargs, Konkurences padomes loceklis, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks, Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, Valsts drošības dienesta priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, Iekšējās drošības biroja priekšnieks, pašvaldības policijas priekšnieks, tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes loceklis papildus 12. panta trešajā daļā noteiktajam var savienot amatu ar:
1)
amatu attiecīgās profesijas vai nozares biedrībā, izņemot gadījumus, kad tas ir aizliegts ar likumu;
2)
šādiem amatiem, ja ir saņemta tās amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā (par Saeimas ieceltu, ievēlētu vai apstiprinātu speciālo subjektu lemj Saeimas Prezidijs):
a)
eksperta (konsultanta) darbu valsts, t.sk. citas valsts administrācijā, starptautiskā organizācijā vai tās pārstāvniecībā (misija);
b)
amatu biedrībā vai nodibinājumā, vai reliģiskajā organizācijā.
(3)
Par šā panta otrajā daļā 2. punktā minētās atļaujas izsniegšanu Latvijas Bankas padomes locekļiem lemj Latvijas Bankas prezidents, Valsts kontroles padomes locekļiem – Valsts kontrolieris, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam – Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un Satversmes aizsardzības biroja direktoram – Ministru prezidents, Satversmes tiesas tiesnešiem (arī priekšsēdētājam un viņa vietniekam) – Satversmes tiesas rīcības sēde, citiem tiesnešiem – attiecīgās tiesas priekšsēdētājs, rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētājiem – tieslietu ministrs, ģenerālprokuroram – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem – attiecīgās padomes priekšsēdētājs. Par attiecīgo atļauju izsniegšanu citām šā panta trešajā daļā minētajām amatpersonām, kuras amatā iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima, lemj Saeimas Prezidijs.
(4)
Pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, tiešās pārvaldes iestādes vadītājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis papildus 12. panta trešajā daļā noteiktajam var savienot amatu ar:
1)
amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja nav noteikts citādi;
2)
šādiem amatiem, ja ir saņemta tās amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā:
a)
citu amatu publiskas personas institūcijā;
b)
eksperta (konsultanta) darbu valsts, t.sk. citā administrācijā, starptautiskā organizācijā vai tās pārstāvniecībā (misija).
(5)
Publiskas personas institūcijas vadītājs, Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra biroja vadītājs, padomnieks, ostas valdes priekšsēdētājs, ostas pārvaldnieks, ostas valdes loceklis, Liepājas, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklis papildus 12. panta trešajā daļā noteiktajam var savienot savu amatu ar citu amatu vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās amatpersonas vai koleģiālās institūcijas vai tās pilnvarotas personas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā vai tā publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja rakstveida atļauja, kurš attiecīgo personu nominējis ievēlēšanai padomes locekļa amatā.
(6)
Ja publiskas personas institūcijā nodarbinātai personai tiek uzdots pildīt speciālā subjekta amata pienākumus, šai personai jāievēro 12. un šajā pantā noteiktie amata savienošanas ierobežojumi.
14.
pants.
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas subjekti
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniedz 9. pantā minētie speciālie subjekti, kā arī:
1)
publiskas personas institūcijas vadītāja vietnieks;
2)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja struktūrvienības vadītājs;
3)
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas ir struktūrvienības vadītājs;
4)
Nacionālo bruņoto spēku komandieris, viņa vietnieks un Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības komandieris;
5)
publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas loceklis;
6)
vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, kas ir struktūrvienības vadītājs;
7)
valsts pārvaldē nodarbinātais, kurš veic vismaz vienu no šādām darbībām:
a)
izmeklēšanu kriminālprocesā;
b)
operatīvo darbību;
c)
izlūkošanu;
d)
pretizlūkošanu;
e)
izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības ceļā iegūtas informācijas apstrādi, analīzi vai aizsardzību;
8)
cita valsts pārvaldē nodarbināta persona, kurai publiskas personas institūcijas vadītājs vai koleģiāla institūcija ir noteikusi pienākumu iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas, ja amats ir pakļauts augstam korupcijas vai interešu konflikta riskam.
15.
pants.
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas kārtība
(1)
Šā likuma 14. pantā minētajiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas:
1)
mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;
2)
kārtējā gada mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju;
3)
mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;
4)
mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.
(2)
Personai, kurai tiek uzdots pildīt speciālā subjekta amata pienākumus ilgāk par 3 mēnešiem, ir pienākums iesniegt šā panta pirmajā daļā minētās mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas.
(3)
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
(4)
Valsts pārvaldē nodarbinātie, kuriem piemēro likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma prasības, mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai.
(5)
Valsts drošības iestādēs nodarbinātie mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.
(6)
Satversmes aizsardzības biroja direktors mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniedz ģenerālprokuroram.
16.
pants.
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā norādāmā informācija
(1)
Šā likuma 14. pantā minētais valsts pārvaldē nodarbinātais mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā norāda:
1)
savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu, pusbrāļu, pusmāsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību, partnera vārdu un uzvārdu;
2)
savu amatu;
3)
informāciju par citiem amatiem, ko tas ieņem papildus savam amatam, radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību (izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā), kā arī par pilnvarojumiem, kurus tas veic vai kuros noteiktās saistības pilda;
4)
informāciju par tā īpašumā, valdījumā, lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kuros tas faktiski dzīvo un kurus tas īrē, nomā vai patapina no citām personām), arī tādiem, kuri ir tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību;
5)
informāciju par to, ka tas ir individuālais komersants, par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs, biedrs vai patiesā labuma guvējs tas ir, kā arī par tam piederošajām kapitāla daļām un akcijām;
6)
informāciju par tam piederošiem šādiem finanšu instrumentiem:
a)
parāda vērtspapīriem (piemēram, obligācijām);
b)
vērtspapīriem, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā;
c)
ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
d)
naudas tirgus instrumentiem.
7)
informāciju par piederošajiem reģistrējamiem transportlīdzekļiem, kā arī transportlīdzekļiem, kuri ir tā valdījumā, lietošanā vai kurus tas iegādājies uz līzinga līguma pamata;
8)
informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, tai skaitā, par uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
9)
informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem un to avotiem, kas gadā pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu no viena avota. Informāciju par gūtajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības un ienākumi no advokātu profesionālās darbības norāda kā kopējo gūto ienākumu summu, bet neidentificējot ienākumu avotus – fiziskās vai juridiskās personas;
10)
informāciju par tā veiktajiem darījumiem, ja to summa atsevišķi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses;
11)
informāciju par savām parādsaistībām, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un kreditoru;
12)
informāciju par tā izsniegtajiem aizdevumiem, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo aizdevumu apmēru un parādnieku;
13)
informāciju par kripto aktīviem (veidu, skaitu, kopējo vērtību);
14)
citu informāciju, kuru tas vēlas norādīt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā un kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādīt citus apstākļus, kuri var izraisīt tā mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā.
(2)
Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas aizpildītājam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā konkrētās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Valsts pārvaldē nodarbinātais pārbauda un, ja nepieciešams, arī precizē un papildina šo informāciju. Ministru kabinets nosaka, kurās valsts informācijas sistēmās esošā informācija un kādā apjomā ir pieejama, aizpildot mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
(3)
Ministru kabinets nosaka pārskata periodu, par kuru iesniedzama mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija, kā arī tās aizpildīšanas, iesniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtību un glabāšanas termiņus.
17.
pants.
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas termiņi
(1)
Persona, stājoties amatā, šā likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes deputāta pilnvaru laiks. Persona, kurai, pamatojoties uz šā likuma 14. panta 8. punktu ir noteikts pienākums iesniegt 15. panta pirmās daļas 1. punktā minēto mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju, to iesniedz mēneša laikā no publiskas personas institūcijas vadītāja lēmuma saņemšanas dienas.
(2)
Kārtējo gada mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniedz ik gadu no 15. februāra līdz 1. aprīlim.
(3)
Persona, ja tā ieņēmusi amatu ilgāk par trim mēnešiem, kuram ir pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju, beidzot pildīt noteiktos amata pienākumus, divu mēnešu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas iesniedz šā likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā minēto mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju.
(4)
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas, kas minētas šā likuma 15. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā, nav jāiesniedz, ja valsts pārvaldē nodarbinātais turpina pildīt citu amatu vai stājas jaunā amatā, kurā ir pienākums sniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju.
(5)
Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs un parlamentārais sekretārs, pašvaldības domes priekšsēdētājs un pašvaldības izpilddirektors, ja viņš attiecīgā amata pienākumus ir pildījis ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 15. panta pirmās daļas 4. punktā minēto deklarāciju. Šo deklarāciju iesniedz par 24 mēnešiem, kas seko pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta. Mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedz ne vēlāk kā 15. mēnesī, bet par nākamajiem 12 mēnešiem – ne vēlāk kā 27. mēnesī pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.
(6)
Šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētās mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas var precizēt, rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas šā likuma 18. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā. Mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniedzējam ir pienākums precizēt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju viena mēneša laikā pēc tam, kad administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums, ar kuru persona ir sodīta par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā, kā arī citos gadījumos viena mēneša laikā pēc tam, kad personai paziņots par konstatētajām neatbilstībām mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā.
18.
pants.
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju publiskā pieejamība
(1)
Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijās ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa.
(2)
Publiski pieejamā mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta trešajā daļā.
(3)
Publiski nepieejamā mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas daļa ir šāda deklarācijā norādītā informācija:
1)
valsts pārvaldē nodarbinātā personas kods un dzīvesvieta;
2)
informācija par valsts pārvaldē nodarbinātā nepilngadīgajiem radiniekiem;
3)
par nepilngadīgo bērnu uzturlīdzekļiem, kompensācijām kriminālprocesos, civilprocesos un administratīvajos procesos;
4)
šā likuma 16. panta pirmās daļas 14. punktā norādītā informācija;
5)
amats, kuru valsts pārvaldē nodarbinātais ieņem kā zemessargs, kā arī ienākumi, kurus tas guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.
(4)
Ar publiski nepieejamās mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tie valsts pārvaldē nodarbinātie un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – publiskas personas institūcijas vadītājs vai tā pilnvarota persona, prokurors, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes un Finanšu izlūkošanas dienests.
(5)
Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, parlamentārā sekretāra un valstspilsētas domes deputāta deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā mēneša laikā, bet pārējo valsts pārvaldē nodarbināto mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā.
(6)
Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šā likuma 17. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā precizēto mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju (deklarācijas publiski pieejamās daļas) publiskošanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to iesniegšanas.
(7)
Valsts ieņēmumu dienests nodrošina mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju publisko pieejamību 15 gadus no deklarāciju publiskošanas dienas. Mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas publisko pieejamību pārtrauc ne vēlāk kā mēneša laikā pēc deklarācijas iesniedzēja nāves.
19.
pants.
Mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju faktu pārbaude
(1)
Valsts ieņēmumu dienestam un Satversmes aizsardzības birojam atbilstoši šā likuma 15. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajai mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums pārbaudīt:
1)
vai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā termiņā un kārtībā;
2)
vai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā norādītas ziņas ir pilnīgas.
(2)
Ja nepieciešams, mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas pārbaudes gaitā Valsts ieņēmumu dienestam un Satversmes aizsardzības birojam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgā valsts pārvaldē nodarbinātā, publiskas personas institūcijām, komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā.
(3)
Valsts pārvaldē nodarbinātajam ir pienākums sniegt un pamatot ar likumu pilnvarotās institūcijas vai amatpersonas pieprasītās ziņas.
20.
pants.
Valsts pārvaldē nodarbinātā atbildība
(1)
Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības. Valsts pārvaldē nodarbinātajam saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.
(2)
Par publiskas personas institūcijas iekšējās kontroles sistēmās noteikto prasību neievērošanu valsts pārvaldē nodarbināto sauc pie disciplināratbildības.
(3)
Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus, ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts pārvaldē nodarbinātais ir nodarījis tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.
(4)
Šā panta trešā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet speciālais subjekts rakstveida atļauju nav lūdzis un šāda amatu savienošana nav radījusi interešu konfliktu. Citos gadījumos valsts pārvaldē nodarbināto pilnībā vai daļēji atbrīvo no to ienākumu un mantisko labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.
(5)
Ja valsts pārvaldē nodarbinātais labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākums ir veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu atlīdzināt nodarītos zaudējumus.
(6)
Zaudējumu atlīdzību pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un veicot normatīvajos aktos paredzētās darbības administratīvā akta izpildei. Izpildi nodrošina ar tiesu izpildītāja starpniecību.
(7)
Zaudējumu piedziņa no valsts pārvaldē nodarbinātā notiek neatkarīgi no tā, vai valsts pārvaldē nodarbināto par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
21.
pants.
Valsts pārvaldē nodarbinātā administratīvā atbildība
(1)
Par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā piemēro naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbinātā mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neiesniegšanu pēc tās publiskas personas institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanu, piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot valsts pārvaldē nodarbinātā tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.
(3)
Par lēmumu pieņemšanu vai piedalīšanos lēmuma pieņemšanā, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts pārvaldē nodarbinātā, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses valsts pārvaldē nodarbinātajam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot valsts pārvaldē nodarbinātā tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.
(4)
Par šajā likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par amata funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā speciālajam subjektam piemēro naudas sodu līdz četri simti naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.
(5)
Par savu, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos, nepaziņošanu speciālajam subjektam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(6)
Par šajā likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas darbības nenodrošināšanu publiskas personas institūcijas vadītājam piemēro naudas sodu līdz četri simti naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.
22.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.
(2)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
23.
pants.
Sabiedrības informēšana par pārkāpumu
(1)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts pārvaldē nodarbinātā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē.
(2)
Publiskas personas institūcijai ir pienākums informēt sabiedrību par institūcijā nodarbināto pārkāpumiem interešu konflikta novēršanas jomā, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas vai tās augstākas institūcijas tīmekļvietnē.
(3)
Par šā likuma pārkāpumiem, kurus ir izdarījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, sabiedrību informē Ministru prezidents.
(4)
Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas savā tīmekļvietnē ievieto šādu informāciju:
1)
vārds, uzvārds un ieņemamais amats;
2)
tiesību norma, kas pārkāpta;
3)
pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks;
4)
pieņemtais lēmums (nolēmums);
5)
lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datums.
(5)
Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas informāciju ievieto savā tīmekļvietnē pēc tam, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts vai pārsūdzēts attiecīgās institūcijas lēmums vai stājies spēkā tiesas nolēmums. Šī informācija attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad attiecīgais lēmums (nolēmums) izpildīts.
(6)
Šā panta pirmajā daļā minētais neattiecas uz pārkāpumiem, ko izdarījušas valsts drošības iestādēs nodarbinātie un citas amatpersonas, uz kurām attiecas likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktie informācijas izpaušanas ierobežojumi.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
2.
Ministru Kabinets līdz 2028. gada 1.janvārim izdod šā likuma 7. panta piektajā un devītajā daļā, 16. panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds