Noteikumu projekts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 285

Rīgā 2024. gada 7. maijā (prot. Nr. 19 28. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka:

1.1.

kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2.

pasākuma un atlases kārtas mērķi;

1.3.

atlases kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4.

prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;

1.5.

atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

Pasākuma atlases kārtas mērķis ir uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu.

Atlases kārtas mērķteritorija ir Latvijas Republikas aglomerācijas ar cilvēkekvivalentu 10 000–100 000.

Atlases kārtas ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to vērtības, kas sasniedzamas līdz 2029. gada 31. decembrim:

4.1.

iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mikrouzņēmumi, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot atbalstu vismaz 15 uzņēmumiem;

4.2.

rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju skaits, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte, ir vismaz 713 510 iedzīvotāji.

Šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāja vērtību uzskata par sasniegtu pēc noslēguma maksājuma veikšanas, aprēķinos izmantojot jaunākos pieejamos projekta iesniedzēja datus par iedzīvotāju skaitu, kuriem nodrošināti centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas pakalpojumi, un demogrāfisko rādītāju izmaiņu ietekmi uz vērtības izmaiņām. Projektā sasniegtā rezultāta rādītāja vērtība nedrīkst pārsniegt iedzīvotāju skaitu, kuriem konkrētajā aglomerācijā nodrošināti centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas pakalpojumi.

Atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II.Atlases kārtai pieejamais finansējums

Atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 79 322 945 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 51 559 916 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 27 763 029 euro.

Ja tiek samazināts pasākumam pieejamais elastības finansējuma apmērs, atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 79 769 791 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 51 850 364 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 27 919 427 euro.

10.

Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izmantots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, sadarbības iestādei vienojoties ar atbildīgo iestādi par atlases nosacījumiem, novirza nākamo pasākuma atlases kārtu vai citu specifiskā atbalsta mērķa pasākumu organizēšanai.

11.

Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido privātais finansējums, ir vismaz 35 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

12.

Atlases kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.

13.

Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums vienas aglomerācijas ietvaros īstenotajam projektam ir 3 500 000 euro.

14.

Atlases kārtas ietvaros vienas aglomerācijas ietvaros var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu.

III.Prasības projekta iesniedzējam

15.

Atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – pakalpojuma līgums).

16.

Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

16.1.

konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

16.2.

prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

16.3.

līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

16.4.

sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

16.5.

sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tajā skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

16.6.

informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

16.7.

atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

17.

Komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

18.

Projekta iesniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 18. punktā minētajām pazīmēm.

19.

Komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksas pamatojošajiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

20.

Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 16.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

21.

Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

22.

Projekta iesniedzējam ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav mazāks par 30 gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē (īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē). Ja projektā paredzētas šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētās darbības, projektā iesaistītajam cita īpašnieka zemesgabalam ir noteikts apgrūtinājums.

23.

Ja nekustamais īpašums (zeme), kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, atrodas brīvostas teritorijā, projekta iesniedzējam ir spēkā esošs līgums par apbūves tiesību un projekta iesniedzējs apliecina, ka īpašuma tiesības tiks iegūtas un nostiprinātas zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē, vai, ja projektā nav slēdzams būvdarbu līgums darbību īstenošanai brīvostas teritorijā, projekta iesniedzējs apliecina, ka projekta dzīves ciklā tam būs spēkā esošs nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību uz zemesgabalu, kurā veiktas darbības projekta ietvaros. Ja projektā paredzētas šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētās darbības, projektā iesaistītajam cita īpašnieka zemesgabalam ir noteikts apgrūtinājums.

24.

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecina projekta iesniedzēja interešu konflikta neesību.

25.

Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta:

25.1.

ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālā diskonta likmi;

25.2.

ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;

25.3.

dzīves cikls ir 30 gadi.

26.

Projekta iesniedzējs ievēro horizontālos principus "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus vides aizsardzības jomā, tai skaitā:

26.1.

sniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem projekta iesniedzējs noteiks pienākumu, ka:

26.1.1.

projekta ietvaros radītie elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma un atkritumu apsaimniekošanas jomas normatīvo aktu prasībām – tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, kā arī pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļauju saņēmušu komersantu;

26.1.2.

projekta ietvaros materiāli, kas satur azbestu, tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (ja attiecināms);

26.1.3.

projekta būvniecības procesa laikā tiks nodrošināti labākie pieejamie tehniskie risinājumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai (ja attiecināms);

26.1.4.

vismaz 70 procenti (pēc masas) no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas nav bīstami un būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) (ja attiecināms);

26.1.5.

būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms);

26.2.

projektā nodrošina atbilstību tādiem aspektiem kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām;

26.3.

projektā paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu (ja attiecināms);

26.4.

projektā veic siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu, ja attiecināms;

26.5.

projektā paredz darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu.

IV.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

27.

Atbalstāmās darbības plāno saskaņā ar Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānu 2021.–2027. gadam vai aglomerācijai atbilstošo Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānu 2021.–2027. gadam, ietverot investīcijas notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošanai un (vai) notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.

28.

Projekta iesniegumā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai:

28.1.

notekūdeņu attīrīšanas iekārtas jaudas palielināšana;

28.2.

attīrīto notekūdeņu izvada atjaunošana, izbūve vai pārbūve;

28.3.

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīšanas efektivitātes uzlabošana;

28.4.

notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un apstrādes iekārtu izveide, pārbūve vai atjaunošana, pamatojot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu;

28.5.

darbības horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;

28.6.

komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

29.

Pasākuma ietvaros netiek atbalstīta nekustamā īpašuma iegāde, atkritumu apglabāšanas, notekūdeņu dūņu pārstrādes, atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas infrastruktūras attīstīšana, piesārņoto vietu remediācija un sanācijas darbu veikšana.

30.

Projekta attiecināmās izmaksas atlases kārtas ietvaros ir:

30.1.

projekta iesniegumu pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izstrāde – izmaksu un ieguvumu analīzes, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina (ja attiecināms) sagatavošanas izmaksas, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas, būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, kopā nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

30.2.

tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas, ēku un būvju nojaukšanas izmaksas, ja tās tiešā veidā saistītas ar šo noteikumu 28. punktā minēto iekārtu uzstādīšanu, nepārsniedzot 10 procentus no šo noteikumu 30.3. apakšpunktā minēto iekārtu izmaksām;

30.3.

iekārtu, mehānismu un inženiertehnisko risinājumu, kā arī tiem nepieciešamo ražošanas telpu vai to kombinācijas izmaksas, kas nodrošina lielāku notekūdeņu attīrīšanas jaudu, uzlabo notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti, samazina vides piesārņojumu vai tā risku vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas notekūdeņu dūņu apstrādes procesā, tai skaitā saistīto būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu izmaksas;

30.4.

ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

30.5.

horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas;

30.6.

neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;

30.7.

rezerves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 30.6. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;

30.8.

pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

31.

Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

31.1.

ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst normatīvo aktu prasībām;

31.2.

veiktas par aktīviem, kas ir jauni un iegādāti no trešajām personām par tirgus vērtību un kurus izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;

31.3.

radušās pēc šo noteikumu 32. punktā noteiktā termiņa – projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās projekta iesnieguma pamatojošās un īstenošanas dokumentācijas, tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas;

31.4.

nav radušās uz darba līguma pamata.

32.

Pasākuma ietvaros plāno tikai attiecināmās izmaksas. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par darbībām, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētās izmaksas.

33.

Izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad projekta iesniegums iesniegts sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās projekta iesniegumu pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas, tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.

V.Atlases kārtas īstenošanas nosacījumi

34.

Finansējuma saņēmējs projektu īsteno atbilstoši noslēgtajā civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

35.

Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un ar tām funkcionāli saistītā teritorija, izņemot šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minēto gadījumu, kurā darbības ir īstenojamas arī zemesgabalos, kuros ir noteikts apgrūtinājums par labu finansējuma saņēmējam.

36.

Finansējuma saņēmējs:

36.1.

uzkrāj datus par šo noteikumu 4. punktā minēto rādītāju vērtībām un sniedz šo informāciju sadarbības iestādei;

36.2.

uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus horizontālos principus:

36.2.1.

klimatdrošināšana;

36.2.2.

energoefektivitāte pirmajā vietā;

36.2.3.

nenodarīt būtisku kaitējumu (tai skaitā veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu, ja attiecināms);

36.2.4.

vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana;

36.3.

nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām;

36.4.

no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu un citas papildu izmaksas;

36.5.

nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

36.6.

nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

36.7.

ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;

36.8.

nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotos tehnoloģiskos risinājumus un veiktu būvniecību vai iekārtu uzstādīšanu (attiecībā uz atbilstošu piesārņojošās darbības atļauju nodrošina, ka tā tiek saņemta vismaz līdz noslēguma maksājuma pieprasījumam);

36.9.

vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā ieguldītās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim;

36.10.

vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina ieguldīto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā;

36.11.

nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

36.12.

projekta ietvaros, veicot iepirkumus, ievēro, ka iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru, un nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.

37.

Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad noslēgts civiltiesiskais līgums. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

38.

Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros, drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.

VI.Noslēguma jautājumi

39.

Šo noteikumu 9. punktu piemēro no dienas, kad Eiropas Komisijā ir apstiprināti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumi, kas paredz finansējuma pārdali Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas specifiskajos atbalsta mērķos no 2. politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" uz 4. politikas mērķi "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru", samazinot finansējumu 2.2. prioritātē "Vides aizsardzība un attīstība" un palielinot 4.2. prioritātē "Izglītība, prasmes un mūžizglītība".

40.

Ja tiek piemērots šo noteikumu 9. punkts, šo noteikumu 8. punktu nepiemēro.

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa