21-TA-1169
Piesārņojošo darbību likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
1)
augsne – zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp cilmiezi un zemes virsmu un ir veidots no minerāldaļiņām, organiskām vielām, ūdens, gaisa un dzīviem organismiem;
2)
atļauja – Valsts vides dienesta (turpmāk - Dienests) izsniegts administratīvs akts ar nosacījumiem, kas atļauj operatoram veikt A vai B kategorijas piesārņojošu darbību objektā, nodrošinot objekta darbības atbilstību vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām;
3)
grozījumi - izmaiņas atļaujā vai C reģistrācijā, ko veic piesārņojošo darbību izmaiņu vai normatīvo aktu izmaiņu gadījumos vai arī, ja tiek konstatēts būtisks piesārņojums;
4)
C reģistrācija - C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija atbilstoši šā likuma 17. pantam;
5)
C reģistrs - Dienesta informācijas sistēmā izveidota un publiski pieejama C reģistrāciju datu bāze;
6)
emisija – tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, smaku vai trokšņa izplūde no punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē;
7)
emisijas limits - emitētās vielas daudzums, kas iekārtas normālas darbības apstākļos tiek noteikts individuāli katrai iekārtai, balstoties uz vides piesārņojumu konkrētajā iekārtas atrašanās vietā un kas nepārsniedz emisijas robežvērtības, kā arī ar labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, ja šādas prasības uz minēto darbību ir attiecināmas un kas noteikts tā, lai emisijas rezultātā netiktu pārsniegti vides kvalitātes normatīvi;
8)
emisijas robežvērtība - emitētās vielas daudzums – piesārņojošās vielas koncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos un kuru nedrīkst pārsniegt iekārtas normālas darbības apstākļos;
9)
iekārta - tehniska ierīce, laukums, ēka vai būve, ko objektā izmanto noteiktu procesu veikšanai un kas nodrošina konkrēto piesārņojošo darbību;
10)
labākie pieejamie tehniskie paņēmieni – visefektīvākais un progresīvākais tehnoloģiju un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana nav iespējama, – samazinātu emisiju un ietekmi uz vidi kopumā, un tie paredzēti, lai noteiktu pamatprincipus emisijas limitu aprēķināšanai un citas atļaujas prasības. Tie ietver:
a)
tehniskos paņēmienus – lietojamo tehnoloģiju un veidu, kādā objekts ir projektēts, uzbūvēts, uzturēts, darbināts vai demontēts;
b)
pieejamos tehniskos paņēmienus – tehniskie paņēmieni, kas ir ekonomiski un tehniski pamatoti un neatkarīgi no tā, vai tie iepriekš lietoti vai ieviesti ražošanā Latvijā, tos ir iespējams ieviest noteiktā rūpniecības nozarē, ņemot vērā attiecīgās izmaksas un priekšrocības;
c)
labākos tehniskos paņēmienus – tādas tehnoloģijas un metodes, kuras izmantojot iespējams nodrošināt augstāku vides, cilvēka veselības un klimata aizsardzības līmeni kopumā.
11)
ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais emisijas līmenis – tāds emisijas līmenis, kas sasniegts normālos objekta ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuri ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā atbilstoši noteiktiem atsauces nosacījumiem;
12)
ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vides snieguma līmeņi - ir tādu vides snieguma līmeņu diapazons, kas sasniegts normālos objekta ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem;
13)
operators – privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic piesārņojošo darbību objektā vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgās piesārņojošās darbības tehnisko izpildījumu;
14)
objekts – stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī citas ar objekta pamatdarbību tieši tehniski saistītas darbības, kas var ietekmēt emisiju un piesārņojumu, un tiek veiktas ar objekta darbību saistītā teritorijā. Objektā var tikt izmantotas viena vai vairākas iekārtas;
15)
piesārņojoša darbība - operatora veikta darbība, kurai ir nepieciešama atļauja vai C reģistrācija;
16)
piesārņojošās darbības izmaiņa - izmaiņas objekta raksturā vai darbībā, objekta paplašināšana vai piesārņojošās darbības veida maiņa. Izmaiņas ietver:
a)
labvēlīga darbības izmaiņa - izmaiņas, kas var labvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, vai emisiju robežvērtības un emisiju limitus;
b)
būtiska darbības izmaiņa – izmaiņas, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi.
17)
piesārņojums – operatora rīcības izraisīta emisija gaisā, ūdenī vai zemē, kurai var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai negatīvi ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu;
18)
secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem – rūpniecības nozarei vai piesārņojošai darbībai Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un jaunāko tehnisko paņēmienu apraksts, kā arī ar minētajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, vides snieguma līmeņi, vides pārvaldības sistēmas saturs, etaloni, izejvielu patēriņa līmeņi, piesārņojošas darbības uzraudzība un uz piesārņojošu darbību attiecināmi vietas sanācijas pasākumi;
19)
tehnoloģija – tehnisku metožu un paņēmienu kopums, kas ietver patentu, preču zīmju, licenču, tehnisko izstrādņu, kā arī speciālas tehnikas un aprīkojuma izmantošanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai rezultātu.
20)
vides snieguma robežvērtība - atļaujā iekļauta saistoša snieguma vērtība, kuru nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos un kuru nedrīkst pārsniegt objekta normālas darbības apstākļos;
21)
vides sniegums - sniegums, kas saistīts ar patēriņa līmeņiem, resursefektivitāti attiecībā uz materiāliem, ūdeni un energoresursiem, materiālu un ūdens atkalizmantošanu un atkritumu rašanos.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir novērst vai ierobežot operatora radīto piesārņojumu, tai skaitā novērst vai samazināt piesārņojuma nodarīto kaitējumu videi, cilvēka veselībai vai īpašumam, kā arī novērst kaitējuma radītās sekas. Gadījumos, kad operatora radītā piesārņojuma novēršana nav iespējama – samazināt emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērst vai samazināt atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni kopumā.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Likums attiecas uz A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām un nosaka:
1)
operatoram saistošas prasības piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas jomā;
2)
valsts pārvaldes iestāžu kompetenci piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas jomā.
4.
pants.
Kontrole un informācijas sniegšana
(1)
Likumā noteikto prasību kontroli īsteno Dienests.
(2)
Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi un kontroli, Dienests izstrādā vides inspicēšanas plānu, ko publicē savā tīmekļvietnē. Vides inspicēšanas plānu atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.
(3)
Ministru kabinets nosaka:
1)
vides inspicēšanas plānā iekļaujamo informāciju;
2)
kārtību, kādā sniedzama informācija sabiedrībai, kā arī Eiropas Savienības institūcijām par piesārņojošām darbībām un to radīto piesārņojumu.
IInodaļaVispārīgās prasības piesārņojošo darbību veikšanai
5.
pants.
Vispārīgās prasības
Operatoram ir pienākums:
1)
veikt pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju;
2)
efektīvi izmantot enerģiju;
3)
veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, ja iespējams, arī tās ražošanu, veicot A kategorijas piesārņojošas darbības;
4)
novērst vai samazināt atkritumu rašanos saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas jomas normatīvo aktu prasībām;
5)
gadījumos, kad atkritumi rodas, tos prioritārā secībā un saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasībām nodot atkritumu apsaimniekotājam;
6)
efektīvi izmantot materiālos un ūdens resursus, kā arī izmantot tos atkārtoti;
7)
novērtēt savas piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi, kad tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu;
8)
izstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, kas paredzētu un nodrošinātu nepieciešamos rūpniecisko avāriju risku samazināšanas pasākumus, gadījumos, kad, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tas ir nepieciešams;
9)
ieviest un uzturēt vides pārvaldības sistēmu saskaņā ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, veicot A kategorijas piesārņojošo darbību;
10)
izvērtēt galvenās paredzēto tehnoloģiju, metožu un pasākumu alternatīvas, ja vien tās nav izvērtētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, veicot A kategorijas piesārņojošo darbību;
11)
pilnībā vai daļēji apturēt objekta darbību, ja konstatē, ka faktiskais objekta radītais piesārņojums normālos darbības apstākļos būtiski pārsniedz atļaujā, lēmumā, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu vai vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteikto emisiju apjomu.
6.
pants.
Piesardzības pasākumi
Operators veic nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu vides piesārņojuma un avāriju riskus, tai skaitā:
1)
visos piesārņojošas darbības posmos un procesos veic organizatoriskus pasākumus un izmanto pieejamos tehniskos līdzekļus;
2)
ierobežo vai pārtrauc ražošanu vai citas darbības uz noteiktu laikposmu, ja tas nepieciešams nelabvēlīgu meteoroloģisko vai citu apstākļu dēļ;
3)
neizmanto tādas ķīmiskas vielas vai maisījumus, kuru vietā ir iespējams izmantot aizstājējus, kas ir mazāk bīstami cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi;
4)
veic avāriju riska novērtēšanu un tādus pasākumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no iespējamām avārijām, bet avārijas gadījumā – samazinātu tās sekas.
7.
pants.
Operatora pienākumi darbības nodrošināšanai
(1)
Operators pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas vai piesārņojošas darbības izmaiņas gadījumā apzina informāciju par tās iespējamo ietekmi uz vidi. Operators ir atbildīgs par savas piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi.
(2)
Operatora pienākums ir informēt un apmācīt darbiniekus par veicamo piesārņojošo darbību un tās iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī par rīcību negadījuma, avārijas vai avārijas draudu gadījumā un regulāri pārbaudīt darbinieku zināšanas.
8.
pants.
Operatora un Dienesta rīcība normatīvo aktu prasības vai atļaujas nosacījumu pārkāpumu gadījumos
(1)
Operators nekavējoties ziņo Dienestam, ja ir pārkāptas atļaujā vai lēmumā, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, vai vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktās prasības vai ir apdraudēta to turpmāka ievērošana. Vienlaikus operators rīkojas tā, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu savas darbības atbilstību atļaujas, lēmuma vai vides aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.
(2)
Dienests var uzdot operatoram veikt papildpasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību atļaujas vai lēmuma, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu vai vides aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.
(3)
Ja atļaujas prasību pārkāpums ietekmē dzeramā ūdens resursus vai notekūdeņu infrastruktūras, Dienests informē dzeramā ūdens resursus un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus par veicamajiem pasākumiem, lai novērstu vai ierobežotu radītā piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi.
9.
pants.
Operatora un Dienesta rīcība vides piesārņojuma, avāriju un avāriju draudu gadījumā
(1)
Operators nekavējoties ziņo Dienestam, ja ir radies tāds piesārņojums, kas ir bīstams cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi vai pastāv šāda piesārņojuma rašanās draudi, kā arī avārijas vai tās draudu rašanās gadījumā.
(2)
Operators veic pasākumus, lai ierobežotu ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību un novērstu turpmākus pārkāpumus vai piesārņojuma un avārijas rašanās iespējamību.
(3)
Dienests var uzdot operatoram veikt papildpasākumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību un novērstu turpmākus pārkāpumus vai piesārņojuma un avārijas rašanās iespējamību.
(4)
Ja piesārņojums ietekmē dzeramā ūdens resursus vai notekūdeņu infrastruktūras, Dienests informē dzeramā ūdens resursus un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus par veicamajiem pasākumiem, lai novērstu vai ierobežotu radītā piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi.
10.
pants.
Piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi
(1)
Piesārņojošo darbību nedrīkst uzsākt un Dienests atļauju neizsniedz, kā arī neveic C reģistrāciju, ja ir:
1)
pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un, ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā;
2)
pārsniegti augsnes un grunts kvalitātes normatīvi vai pazemes ūdeņu piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumus noteiktā teritorijā.
(2)
Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja piesārņojošā darbība nepieciešama valsts aizsardzības uzdevumu izpildes nodrošināšanai un to paredzēts veikt militārā objektā.
11.
pants.
Emisiju limiti, robežvērtības, līmeņi un vides kvalitātes normatīvi
(1)
Operatoram ir pienākums noteiktā laika periodā vai periodos un objekta normālas darbības apstākļos nepārsniegt emisiju limitus, kas noteikti atļaujā vai lēmumā, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu.
(2)
Operatoram ir pienākums noteiktā laika periodā vai periodos un objekta normālas darbības apstākļos nepārsniegt emisijas robežvērtības. Piesārņojošām vielām noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz vietu, kurā notiek emisija no objekta, un robežvērtību noteikšanā atšķaidījumu pirms izplūdes vietas neņem vērā. Attiecībā uz netiešu piesārņotājvielu noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgā objekta emisiju robežvērtības, var ņemt vērā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības ietekmi ārpus iekārtas, ja videi kopumā tiek garantēts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos.
(3)
Operatoram, kurš veic A kategorijas piesārņojošu darbību, ir pienākums noteiktā laika periodā vai periodos un objekta normālas darbības apstākļos nepārsniegt ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kas ietverti secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.
(4)
Operators, veicot piesārņojošo darbību, nepārsniedz robežlielumus, kas noteikti ūdens, gaisa un augsnes aizsardzībai, kā arī trokšņu un smaku ierobežošanai, kā arī, ja uz šīm jomām attiecināms, tad pēc iespējas nodrošina atbilstību noteiktajiem mērķlielumiem.
(5)
Dienests atļaujā vai lēmumā, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, nosaka prasības, kas operatoram jāievēro, lai operatora veiktā piesārņojošā darbība atbilstu šajā pantā noteiktajām prasībām.
(6)
Ministru kabinets nosaka nosacījumus, kas piemērojami emisiju robežvērtību vai vides snieguma robežvērtību noteikšanai.
12.
pants.
Stacionāro piesārņojuma avotu radītā gaisa piesārņojuma un smaku emisiju novērtēšana
(1)
Lai ierobežotu un kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisiju un smakas no stacionāriem piesārņojuma avotiem, operators pirms plānotās piesārņojošas darbības uzsākšanas, būtiskas darbības izmaiņas vai grozījumiem apzina informāciju par savas plānotās darbības radīto gaisa piesārņojumu un smaku emisiju un to ietekmi uz gaisa kvalitātes un smaku normatīva ievērošanu, kā arī nosaka maksimāli pieļaujamo emisiju no katra emisiju avota, izstrādājot emisijas limita projektu. Emisiju limita projekta ietvaros tiek noteikti emisijas limiti.
(2)
Ministru kabinets nosaka emisijas limita projekta saturu, tā izstrādes kārtību un gadījumus, kad operators ir atbrīvots no emisiju limita projekta izstrādes.
(3)
Lai operators varētu izstrādāt šā panta pirmajā daļā minēto emisijas limitu projektu, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs) pēc pieprasījuma sniedz operatoram informāciju par esošo gaisa piesārņojumu un datus par meteoroloģiskajiem apstākļiem piesārņojošās darbības iespējamajā ietekmes zonā.
(4)
Ministru kabinets apstiprina cenrādi maksas pakalpojumiem par informācijas sniegšanu par esošo gaisa piesārņojumu un datiem par meteoroloģiskajiem apstākļiem piesārņojošās darbības iespējamajā ietekmes zonā.
13.
pants.
Operatora veiktais monitorings
(1)
Operators nodrošina piesārņojošās darbības monitoringu, kuru veic saskaņā ar atļaujā norādītajām prasībām vai lēmumā, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu un saskaņā ar vides aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem.
(2)
Operators nodrošina, ka mērījumu veikšanas brīdī objektā esošās iekārtas darbojas normālos darbības apstākļos. Mērījumos neņem vērā iekārtu palaišanas un apturēšanas periodus.
(3)
Mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Attiecībā uz nepārtraukto gaisa kvalitātes monitoringu operators ievēro Gaisa aizsardzības likumā noteiktās prasības.
(4)
Dienests var pieprasīt operatoram veikt papildu mērījumus, lai novērtētu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi. Dienests pamato šo mērījumu nepieciešamību.
(5)
A kategorijas piesārņojošām darbībām operators pazemes ūdeņu monitoringu veic vismaz reizi četros gados un augsnes monitoringu vismaz reizi deviņos gados, ja vien atļaujā nav noteikta cita regularitāte, kas pamatota ar piesārņojuma draudu novērtējumu.
(6)
Ministru kabinets nosaka:
1)
prasības operatora veiktajam piesārņojošas darbības monitoringam;
2)
piesārņojošās darbības pārskata veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību.
14.
pants.
Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs
(1)
Centrs ir kompetentā iestāde, kas uztur reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulu Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk - Regula Nr. 166/2006).
(2)
Centrs savā tīmekļvietnē nodrošina piekļuvi piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistram saskaņā ar Regulas Nr. 166/2006 prasībām.
IIInodaļaPiesārņojošo darbību iedalījums, atļaujas un C reģistrācija
15.
pants.
Piesārņojošu darbību iedalījums un kategorijas noteikšana
(1)
Piesārņojošās darbības iedala A, B un C kategorijā ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tās rada videi un cilvēku veselībai.
(2)
Ja operators objektā veic dažādas vai vairākas vienas kategorijas piesārņojošās darbības, tad par visām piesārņojošām darbībām jāsaņem viena atļauja, kurā izvirzītas visstingrākās vides aizsardzības prasības, vai jāveic viena C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija. Visstingrākās vides aizsardzības prasības tiek izvirzītas A kategorijas piesārņojošām darbībām, tad B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām. Ja operators nevar noteikt piesārņojošās darbības kategoriju, operators vēršas Dienestā, lai noskaidrotu kādai kategorijai atbilst plānotā darbība.
(3)
Piesārņojošu darbību aizliegts sadalīt vairākās daļās vai starp diviem vai vairākiem operatoriem, lai izvairītos no atbilstošas kategorijas atļaujas saņemšanas vai C reģistrācijas. Ja piesārņojošas darbības ir sadalītas vai, ja viena veida emisija no vairāku operatoru objektiem, kuros veic viena veida piesārņojošas darbības, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot atļaujas kategoriju summē objektu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu;
(4)
Ministru kabinets apstiprina A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus.
16.
pants.
Atļauja
(1)
Lai uzsāktu A vai B kategorijas piesārņojošo darbību vai, lai veiktu grozījumus atļaujā, operators iesniedz iesniegumu Dienesta informācijas sistēmā. Dienests atļauju izsniedz piesārņojošai darbībai konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku. Izsniegtās atļaujas Dienests publicē savā tīmekļvietnē.
(2)
Ja Dienests atļaujas izsniegšanas brīdī nevar pietiekami precīzi novērtēt un prognozēt piesārņojošas darbības ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, izsniedzot atļauju, var noteikt tās pārskatīšanas termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.
(3)
Dienesta izsniegto atļauju var apstrīdēt Enerģētikas un vides aģentūrā (turpmāk - Aģentūra) Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Attiecīgās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai saskaņā ar šā panta sesto daļu. Aģentūra var pieņemt lēmumu neapturēt apstrīdētās atļaujas darbību uz iesnieguma izskatīšanas laiku, ja atļaujas darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
(4)
Dienesta veiktos atļaujas grozījumus var apstrīdēt Aģentūrā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Apstrīdētās atļaujas grozījumu darbība uz iesnieguma izskatīšanas laiku tiek apturēta. Aģentūra var pieņemt lēmumu neapturēt apstrīdētās atļaujas grozījumu darbību uz iesnieguma izskatīšanas laiku, ja atļaujas grozījumu darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
(5)
Aģentūras pieņemto lēmumu par izsniegto atļauju vai par atļaujas grozījumiem var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur atļaujas vai atļaujas grozījumu darbību.
(6)
Ministru kabinets nosaka:
1)
atļaujas iesniegumā norādāmo informāciju;
2)
atļaujā iekļaujamo informāciju.
17.
pants.
C reģistrācija
(1)
Lai uzsāktu C kategorijas piesārņojošu darbību vai veiktu grozījumus esošā C reģistrācijā, operators iesniedz iesniegumu Dienesta informācijas sistēmā. Attiecībā uz dzīvnieku novietnēm iesniegumu var iesniegt arī Lauku atbalsta dienestā. Ja Lauku atbalsta dienestā nav iesniegta visa C reģistrācijai nepieciešamā informācija, operators iesniegumu papildina Dienesta informācijas sistēmā.
(2)
Dienests reģistrē pieteikto C kategorijas piesārņojošo darbību konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku vai veic grozījumus esošajā reģistrācijā.
(3)
Dienests, veicot C reģistrāciju sadedzināšanas iekārtām var izsniegt atsevišķu lēmumu, kurā nosaka emisijas limitus un robežvērtības, piemērotās atkāpes no emisiju robežvērtību ievērošanas, prasības veicamajam monitoringam, kā arī papildus prasības, kas izriet no pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti atbilstoši šī likuma 26. panta otrajai daļai.
(4)
Operators ievēro šā panta trešajā daļā minētajā lēmumā noteiktās prasības. Lēmumu var apstrīdēt Aģentūrā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5)
Ministru kabinets nosaka:
1)
gadījumus, kad sadedzināšanas iekārtām, kuras veic C kategorijas piesārņojošo darbību, izdod lēmumus;
2)
C reģistrācijas iesniegumā norādāmo informāciju;
3)
C reģistrācijā iekļaujamo informāciju;
4)
kārtību un gadījumus, kad veicami grozījumi C reģistrācijā.
18.
pants.
Iesnieguma iesniegšanas, atļaujas izsniegšanas, C reģistrācijas un grozījumu veikšanas termiņi un citas procesuālās darbības
(1)
Iesniegumu atļaujas saņemšanai vai C reģistrācijai vai atļaujas vai C reģistrācijas grozījumu veikšanai operators iesniedz elektroniski Dienesta informācijas sistēmā, izmantojot kādu no sistēmā pieejamiem autentifikācijas līdzekļiem un izvēloties attiecīgo iesnieguma tiešsaistes formu. Operators iesniegumu C reģistrācijas dzīvnieku novietnēm var iesniegt Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā.
(2)
Operatoram, iesniedzot iesniegumu atļaujas saņemšanai vai C reģistrācijai Dienesta informācijas sistēmā, ir jāiesniedz pašvaldības izsniegta izziņa par plānotās piesārņojošās darbības atbilstību teritorijas plānojumam.
(3)
Dienesta un operatora savstarpējā saziņa, turpmākas procesuālas darbības saistībā ar iesniegumu, atļaujas izsniegšanu vai C reģistrāciju vai to grozījumiem, kā arī visa ar šīm darbībām saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski Dienesta informācijas sistēmā.
(4)
Dienests iesniegumu par atļaujas saņemšanu A un B kategorijas piesārņojošai darbībai izskata 20 darba dienu laikā un iesniegumu par atļaujas grozījumiem izskata 10 darba dienu laikā. Iesniegumu jaunai reģistrācijai vai grozījumu veikšanai C kategorijas piesārņojošai darbībai izskata 10 darba dienu laikā.️ Pēc iesnieguma izskatīšanas Dienests pieņem iesniegumu vai pieprasa papildu informāciju vai noraida iesniegumu, veicot attiecīgu atzīmi Dienesta informācijas sistēmā.
(5)
A kategorijas piesārņojošām darbībām atļauju izsniedz vai grozījumus veic 90 dienu laikā no brīža, kad Dienests ir pieņēmis iesniegumu.
(6)
B kategorijas piesārņojošām darbībām atļauju izsniedz vai grozījumus veic 60 dienu laikā no brīža, kad Dienests ir iesniegumu pieņēmis. Ja piesārņojošajai darbībai rīko publisko apspriešanu, atļauju izsniedz 90 dienu laikā no brīža, kad Dienests ir iesniegumu pieņēmis.
(7)
C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrē vai grozījumus veic 14 dienu laikā no brīža, kad iesniegums pieņemts Dienesta informācijas sistēmā.
(8)
Ja notiek operatora maiņa, Dienests, pamatojoties uz abu operatoru iesniegumu par operatoru maiņu, 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas veic izmaiņas atļaujā vai C reģistrācijā iekļauto informāciju par operatoru, bet nemaina atļaujas vai lēmuma, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, prasības. Jaunais operators pārņem arī tiesības un saistības, kas izriet no citiem iepriekšējam operatoram izsniegtajiem administratīvajiem aktiem saistībā ar piesārņojošo darbību.
(9)
Dienests savā tīmekļvietnē regulāri atjauno un nodrošina bezmaksas piekļuvi šādiem reģistriem:
1)
atļauju reģistram, kur pieejamas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai;
2)
C reģistram, kur pieejamas C reģistrācijas piesārņojošo darbību veikšanai.
19.
pants.
Sabiedrības līdzdalība
(1)
Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību atļaujas izsniegšanas procesā, Dienesta tīmekļvietnē ir pieejams operatora iesniegums līdz atļaujas saņemšanai. Ja A vai B kategorijas piesārņojošā darbība tiek veikta militārā objektā, dienesta tīmekļvietnē ir pieejams tikai attiecīgā iesnieguma kopsavilkums.
(2)
Ja operatora iesniegums vai atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību ietver ierobežotas pieejamības informāciju, Dienests, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu iesnieguma vai atļaujas daļu, sadaļu vai punktu ierobežotu pieejamību. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par emisiju, kā arī par avāriju risku.
(3)
Operators organizē publisko apspriešanu šādos gadījumos:
1)
A kategorijas piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskām izmaiņām tajā;
2)
atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas piesārņojošai darbībai;
3)
B kategorijas piesārņojošo darbību uzsākšanai vai būtiskām izmaiņām tajā, ja Dienests vai pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par publisko apspriešanu.
(4)
Dienests atļauj operatoram neorganizēt publiskās apspriešanas sanāksmi, ja tā jau ir notikusi paredzētās piesārņojošās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas laikā un kopš tās nav pagājis vairāk par diviem gadiem, kā arī, izvērtējot iesniegumu, nav atklāta jauna negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai vidi.
(5)
Ja netiek ievērotas šajā likumā un vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām vai tiesībām uz vides informāciju atļaujas izsniegšanas procesā, tad ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Aģentūrā visā atļaujas izsniegšanas procesa laikā vai mēneša laikā no atļaujas izsniegšanas.
(6)
Sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpuma gadījumā saskaņā ar šā panta piekto daļu, Aģentūra uzdod noteiktā termiņā novērst pārkāpumu un līdz pārkāpuma novēršanai aptur Dienesta lēmuma pieņemšanas procesu vai, ja lēmums jau pieņemts, lemj par nepieciešamību to atcelt vai apturēt līdz pārkāpuma novēršanai un nosūta savu lēmumu iesniedzējam, operatoram un Dienestam. Aģentūras pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
(7)
Ministru kabinets nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību atļaujas izsniegšanas procesā, kā arī sabiedrībai sniedzamo informāciju.
20.
pants.
A vai B kategorijas atļaujas nosacījumi un prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai
(1)
Atļaujā ietver šādus nosacījumus, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā — gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību:
1)
emisiju robežvērtības un limitus piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), kā arī citu veidu emisiju limitus. A kategorijas darbībām atļaujā ietver ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus;
2)
vides snieguma robežvērtības A kategorijas darbībām;
3)
prasības augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu aizsardzība, tai skaitā virszemes un pazemes ūdeņu, notekūdeņu kvalitātes kontroles paraugu ņemšanas metodes, nosakāmos parametrus, analīzes metodes un tehnoloģiju, kontroles biežumu, kā arī notekūdeņu attīrīšanas veidu, izplūdes vietu, attīrīšanai pakļautos parametrus, piesārņojošo vielu robežvērtības un limitus attīrīto notekūdeņu izplūdēs un piesārņojuma slodzi;
4)
iekārtām, kuru darbība saistīta ar bīstamo ķīmisko vielu lietošanu, ražošanu vai emisiju, atļaujas nosacījumos ietver prasības attiecībā uz iekārtu darbības drošības kontroli, tai skaitā par iekārtā lietotām, ražotām vai izmantotām ķīmiskām vielām vai maisījumiem;
5)
emisiju monitoringa nosacījumus, kā arī izmantojamās un novērtēšanas metodes, paraugu ņemšanas vai mērīšanas vietas, regularitāti, laika periodu;
6)
prasību operatoram sniegt gada pārskatu un citu nepieciešamo informāciju par atļaujas nosacījumu izpildi, kā arī vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un progresu vides mērķu sasniegšanā;
7)
prasības resursu (enerģija, ūdens un izejmateriāli) patēriņam un atkārtotai izmantošanai;
8)
atkritumu apsaimniekošanai (savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas) prasības un mērījumu veikšanas (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) nosacījumus, tai skaitā atkritumu un ražošanas blakusproduktu uzglabāšanas vietu, veidu un vienlaicīgi uzglabājamo atkritumu apjomu, uzglabājamo apjomu gadā;
9)
atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas jaudu, iekārtā sadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzumu;
10)
poligona kategoriju, ietilpību, darbības ilgumu, apglabājamo atkritumu veidus un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanas;
11)
resursu izmantošanas (enerģija, dabas resursi, izejmateriāli, palīgmateriāli, ķīmiskas vielas un maisījumi) daudzumu un veidu, tai ķīmisko vielu un maisījumu un citu izejvielu uzglabāšanas vietu, izmantošanas un uzglabāšanas veidu, apjomu, izmantoto daudzumu gadā;
12)
piesārņojošās darbības apjoma un laika limitus;
13)
pieļaujamo tehnoloģisko procesu norises veidu, jaudu, darbības laiku;
14)
notekūdeņu attīrīšanas veidu, izplūdes vietu, attīrīšanai pakļautos parametrus, piesārņojošo vielu robežvērtības un limitus attīrīto notekūdeņu izplūdēs un piesārņojuma slodzi;
15)
iekārtas tehniskā stāvokļa un attīrīšanas iekārtu efektivitātes pārbaudes biežumu;
16)
pasākumus, kas saistīti ar iekārtai netipiskiem darbības apstākļiem, arī ar iekārtas darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pēc nodošanas ekspluatācijā vai pēc pārbūves saskaņā ar iekārtas tehnisko dokumentāciju), iespējamām noplūdēm, nepareizu darbību, pēkšņu apstāšanos un darbības pārtraukšanu;
17)
vides kvalitātes mērķus konkrētajai teritorijai vai saskaņā ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu veicamos pasākumus un to īstenošanas termiņus;
18)
prasības atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem tām piesārņojošajām darbībām, kurām veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts;
19)
nosacījumus, kas paredz samazināt piesārņojuma pārnesi lielākos attālumos, kā arī pārrobežu pārnesi;
20)
nosacījumus avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās;
21)
nosacījumus, pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi;
22)
vai citus nosacījumus, ja tas nepieciešams vides vai cilvēku veselībai aizsardzībai.
(2)
Dienests A kategorijas atļaujas monitoringa nosacījumus pamato ar secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem minētajiem monitoringa nosacījumiem. B kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar attiecīgās piesārņojošās darbības raksturlielumiem, iekārtas ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļiem. Ja iekārtas radīto emisiju limitam nav piemērojamu emisijas robežvērtību, B kategorijas atļaujā ietver konkrētās iekārtas tehniskos raksturlielumus.
(3)
Operatoram ir pienākums ievērot vides aizsardzības prasības, kuras nosaka Ministru kabinets:
1)
azbesta emisiju robežvērtības, paraugu ņemšanas un analīzes metodes azbesta emisijai ūdenī un gaisā;
2)
degvielas uzpildes staciju, naftas bāzu un pārvietojamo cisternu vides ekspluatācijas prasības un sniedzamā informācija;
3)
sadedzināšanas iekārtu emisiju robežvērtības un to noteikšanas kārtību un izņēmumus attiecībā uz to piemērošanu, iekārtu tehniskās un ekspluatāciju prasības, monitorings un sniedzamā informācija;
4)
gaistošo organisko savienojumu iekārtu emisiju robežvērtības un mērķa emisiju limitu noteikšana, monitorings un sniedzamā informācija, atkāpes, ko var piemērot šīm iekārtām;
5)
titāna dioksīda ražošanas iekārtu emisiju robežvērtības ūdenī un gaisā, monitorings, ražošanas atkritumu apsaimniekošanas prasības;
6)
dzīvnieku novietnēs kūtsmēslu savākšanas, novadīšanas un uzglabāšanas (vietu, daudzumu, veidu, ilgumu) prasības, monitorings un sniedzamā informācija;
7)
kokzāģētavu, kokapstrādes iekārtu tehniskās un ekspluatācijas prasības, monitorings un sniedzamā informācija;
8)
mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu iekārtu tehniskās un ekspluatācijas prasības, monitorings un sniedzamā informācija, atkritumu uzglabāšanas vieta vai veids.
21.
pants.
A vai B kategorijas atļaujas pārskatīšana un grozījumu veikšana
(1)
Operators var ierosināt A vai B kategorijas atļaujas pārskatīšanu un grozījumu veikšanu, iesniedzot iesniegumu Dienesta informācijas sistēmā. Ja atļaujas nosacījumus nepieciešams pārskatīt atsevišķās atļaujas sadaļās, iesniegumā aizpilda tikai tās sadaļas, uz kurām attiecas izmaiņas.
(2)
Izsniegto atļauju pārskata vai veic atļaujas grozījumus šādos gadījumos:
1)
ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus;
2)
Eiropas Komisija ir izdevusi jaunus secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem A kategorijas piesārņojošām darbībām. Atļaujas nosacījumus pārskata četru gadu laikā no Eiropas Komisijas secinājumu publicēšanas dienas;
3)
ekspluatācijas drošībai jāizmanto citas metodes;
4)
lai nodrošinātu atļaujas izsniegšanu atbilstoši šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;
5)
atkritumu poligonu ekspluatācijas ilguma pagarināšanai;
6)
to nosaka citi normatīvie akti;
7)
Aģentūras pieņemts lēmums par atļaujas nosacījumu maiņu vai papildināšanu vai satura ziņā citas atļaujas izsniegšanu;
8)
pirms piesārņojošas darbības izmaiņas;
9)
ja tas paredzēts atļaujas nosacījumos;
10)
ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus;
11)
ja attiecībā uz iekārtā veiktu A kategorijas piesārņojošo darbību nav sagatavoti secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, bet saskaņā ar izmaiņām labākajos pieejamajos tehniskajos paņēmienos, kas attiecināmi uz konkrēto piesārņojošo darbību, iespējams nodrošināt ievērojamu emisiju samazinājumu.
(3)
Dienests var pieņemt lēmumu par atļaujas grozījumiem šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7., 10. un 11. punktos minētajos gadījumos. Ja Dienests ierosinājis A vai B kategorijas atļaujas pārskatīšanu un grozījumu veikšanu, tas informē operatoru par pieņemto lēmumu.
(4)
Pamatojoties uz Dienesta lēmumu, operators sagatavo un ne vēlāk kā 20 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas dienestā iesniedz iesniegumu A vai B kategorijas atļaujas nosacījumu pārskatīšanai un grozījumu veikšanai.
22.
pants.
Valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu vai grozījumu veikšanu atļaujā
(1)
Par atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai izsniegšanu un grozījumu veikšanu atļaujā maksājama valsts nodeva. Valsts nodeva netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts atteikums izsniegt atļauju vai veikt grozījumus atļaujā.
(2)
Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.
23.
pants.
Atteikums atļaujas izsniegšanai, C reģistrācijai vai grozījumu veikšanai
(1)
Dienests noraida iesniegumu Dienesta informācijas sistēmā, ja operators Dienesta noteiktajā termiņā nesniedz prasīto informāciju.
(2)
Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, veikt grozījumus atļaujā, atsaka veikt C reģistrāciju vai grozījumus C reģistrācijā, noraidot iesniegumu C reģistrācijai Dienesta informācijas sistēmā, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1)
piesārņojošā darbība neatbilst vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
2)
ja ir noteikti piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi saskaņā ar šā likuma 10. pantu.
(3)
Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju vai veikt C reģistrāciju, ja:
1)
operators apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;
2)
komersantam pēdējo trīs gadu laikā vismaz divas reizes ir stājušies spēkā Dienesta pieņemtie lēmumi par administratīvā soda piemērošanu par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, kas saistīti ar noteikto pienākumu neizpildi vai vides stāvokļa pasliktināšanos;
3)
komersanta izpildinstitūcijā ir vai ir bijusi persona, kuras vadībā pēdējo trīs gadu laikā Dienests ir vismaz divas reizes pieņēmis lēmumu par administratīvā soda piemērošanu par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, kas saistīti ar noteikto pienākumu neizpildi vai vides stāvokļa pasliktināšanos.
(4)
Dienesta pieņemto lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, veikt grozījumus atļaujā, veikt C reģistrāciju vai veikt grozījumus C reģistrācijā var apstrīdēt Aģentūrā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
24.
pants.
Atļaujas atcelšana, darbības svītrošana no C reģistra
(1)
Dienests atceļ izsniegto atļauju vai svītro piesārņojošo darbību no C reģistra, ja:
1)
operators ir izbeidzis piesārņojošo darbību;
2)
pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas komersants ir likvidēts.
(2)
Dienests var atcelt izsniegto atļauju, ja Dienests konstatē, ka vairāk kā trīs gadus operators nav veicis piesārņojošo darbību, vai triju gadu laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienas operators nav uzsācis piesārņojošo darbību.
(3)
Dienests var svītrot piesārņojošo darbību no C reģistra, ja Dienests konstatē, ka vairāk kā divus gadus operators nav veicis piesārņojošo darbību, vai divu gadu laikā no C reģistrācijas dienas operators nav uzsācis piesārņojošo darbību.
IVnodaļaĪpašas prasības piesārņojošas darbības veikšanai
25.
pants.
Piesārņojošo darbību veikšana objektos
Piesārņojošas darbības veic stacionāros tehnoloģiskos objektos. Piesārņojošas darbības var veikt arī izmantojot pārvietojamas tehnoloģiskas iekārtas, kuras tiek darbinātas stacionāri un pirms kuru ekspluatācijas uzsākšanas operators novērtē un prognozē iekārtas radīto emisiju vai piesārņojumu teritorijai, kurā paredzēts darbināt attiecīgo iekārtu un kuru var ietekmēt piesārņojošā darbība. Dienests izsniedz atļauju piesārņojošai darbībai vai reģistrē C kategorijas piesārņojošo darbību pārvietojamas iekārtas stacionārai darbināšanai konkrētā ģeogrāfiskā vietā.
26.
pants.
Piesārņojošas darbības veikšanas ierobežojumi
(1)
Ja piesārņojošai darbībai atļauja ir saņemta vai veikta C reģistrācija un darbību veic teritorijā, kurā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam:
1)
operators veic pasākumus pakāpeniskai emisijas samazināšanai, lai panāktu atbilstību noteiktajam vides kvalitātes robežlielumam;
2)
operators nedrīkst veikt būtiskas izmaiņas esošajā darbībā, ja tā var radīt emisijas, kas palielina kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādā gadījumā Dienests neizsniedz atļauju būtiskai darbības izmaiņai;
3)
veicot izmaiņas atļaujā, Dienests tajā iekļauj prasības attiecīgās emisijas samazināšanai.
(2)
Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti gaisa aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kuros nosaka papildu ierobežojumus objektā veiktajai piesārņojošajai darbībai, prasības par papildu pasākumu veikšanu vai stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni un monitoringa veikšanu kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos. Pašvaldība sniedz pamatojumu papildus ierobežojumu noteikšanai gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, kas izstrādāts atbilstoši gaisa aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem. Nosakot pašvaldības saistošajos noteikumos stingrākas emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, ņem vērā Komisijas publicēto informāciju par emisijas līmeņiem, ko var sasniegt ar labākajām pieejamām vai jaunākajām tehnoloģijām šajā jomā. Pašvaldība pirms saistošo noteikumu izsludināšanas Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nosūta tos atzinuma sniegšanai Klimata un enerģētikas ministrijai, ja saistošajos noteikumos ietvertās prasības un ierobežojumi skar šo iestāžu kompetenci.
(3)
Ja par objekta radīto piesārņojumu ir saņemtas pamatotas sūdzības vai pastāv risks, ka objekta darbības rezultātā var tikt pārkāptas vides aizsardzības normatīvo aktu prasības vai piesārņojošai darbībai noteiktie emisiju limiti, Dienests pieņem lēmumu par stingrāku prasību izvirzīšanu atļaujā.
27.
pants.
A kategorijas piesārņojošās darbības un labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
(1)
Veicot A kategorijas piesārņojošo darbību, operatoram jāizmanto labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un jāievēro ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisijas līmeņi.
(2)
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni noteikti Komisijas Īstenošanas lēmumos par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem. Operators labākos pieejamos tehniskos paņēmienus ievieš četru gadu laikā no Komisijas īstenošanas lēmumu par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Informācija par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem pieejama Dienesta tīmekļvietnē.
(3)
Ja attiecīgajai nozarei nav izdots Komisijas īstenošanas lēmums par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem, operators izmanto Komisijas izstrādāto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju dokumentu vai, ja tāds nav izstrādāts, informāciju par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kuru publicējušas starptautiskās organizācijas.
(4)
Ja normatīvajos aktos noteikti stingrāki vides kvalitātes normatīvi, nekā ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi vai robežvērtības, A kategorijas atļaujā ietver tādas prasības, kuras jāievēro, lai sasniegtu attiecīgos vides kvalitātes normatīvus.
(5)
Ministru kabinets nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas kritērijus.
28.
pants.
Atkāpes no emisiju vai vides snieguma līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem
(1)
Dienests A kategorijas piesārņojošām darbībām var piešķirt atkāpes no emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Atkāpes piešķir, ja operators, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto vides kvalitātes normatīvu, kā arī objekta ģeogrāfisko izvietojumu vai vietējiem vides apstākļiem vai tehnisko raksturojumu, veic izvērtējumu un pierāda, ka minēto emisiju līmeņu piemērošana rada nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar videi sniegto labumu. Atkāpes rezultātā piemērotās emisiju robežvērtības nedrīkst pārsniegt objekta radītās emisijas robežvērtības, kas noteiktas noteiktām nozarēm vai piesārņojuma veidiem. Atkāpes piešķir Dienests vienu reizi uz noteiktu laika posmu un reizi četros gados izvērtē piešķirtās atkāpes un to turpmāko pamatotību. Dienests atkārtoti izvērtē piešķirto atkāpi veicot atļaujas grozījumus.
(2)
Dienests A kategorijas piesārņojošām darbībām var piešķirt atkāpes no vides snieguma līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem. Atkāpes piešķir, ja operators, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto vides kvalitātes normatīvu, kā arī objekta ģeogrāfisko izvietojumu vai vietējiem vides apstākļiem vai tehnisko raksturojumu, veic izvērtējumu un pierāda, ka ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu saistīto vides snieguma līmeņu piemērošana var radīt būtiski negatīvo ietekmi uz vidi un nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar videi sniegto labumu. Atkāpes rezultātā piemērotās vides snieguma robežvērtības vai vides snieguma līmeņi nedrīkst radīt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un ūdens resursu noplicināšanu, nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.
(3)
Ja A kategorijas piesārņojošas darbības objektā tiek veiktas jaunu tehnisko paņēmienu (tehniskais paņēmiens, kas, ieviests ražošanā, var nodrošināt augstāku vispārējo vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni vai vismaz tādu pašu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni) izmēģināšana un izmantošana, Dienests var atļaujā noteikt pārejas periodu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un ar tiem saistīto emisiju līmeņu vai vides sniegumu līmeņu piemērošanai uz laiku, kas nepārsniedz trīsdesmit mēnešus. Pēc noteiktā pārejas perioda operators nodrošina, ka šāda objekta radītā emisija atbilst ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem. Ja emisija neatbilst ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem, tad operators pārtrauc jaunu tehnisko paņēmienu, produktu vai ražošanas procesu pētīšanu, izstrādi un pārbaudi.
(4)
Ministru kabinets nosaka kritērijus emisiju robežvērtību atkāpju piešķiršanai.
29.
pants.
Atkāpes no emisiju un vides snieguma robežvērtībām ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās
(1)
Dienests A kategorijas piesārņojošām darbībām var piešķirt atkāpi no emisiju robežvērtībām vai vides snieguma robežvērtībām ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās, kas ir ārpus operatora un valsts kontroles un izraisa būtiskus piegādes traucējumus vai deficītu:
1)
ja tas attiecas uz enerģijas piegādi, kas saistīta ar sabiedrības interesēm;
2)
ja tas attiecas uz resursiem, materiāliem un aprīkojumu, kas nepieciešami operatora darbību veikšanai sabiedrības interesēs, ievērojot piemērojamās mazāk stingrās emisiju robežvērtības vai vides snieguma robežvērtības;
3)
ja iekārtu darbība ir būtiska materiālu resursu pietiekamības nodrošināšanai vai ražošanas produkcija kompensē radušos deficītu vai traucējumus, kas ietekmē sabiedrības veselību, drošību vai citas svarīgas sabiedrības intereses.
(2)
Atkāpi var piešķirt ne ilgāk kā uz trim mēnešiem, ja netiek radīts būtisks piesārņojums un veikti visi pasākumi piesārņojuma ierobežošanai. Ja pastāv apstākļi, kas bija pamatā atkāpes piešķiršanai, to pagarina uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Tiklīdz piegādes apstākļi ir atjaunoti vai ir rasts alternatīvs risinājums enerģijas un materiālu resursu piegādēm, iekārtas radītās emisijas nedrīkst pārsniegt sākotnējā atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības vai vides snieguma robežvērtības.
30.
pants.
Vides pārvaldības sistēma A kategorijas darbībām
(1)
Operators sagatavo un ievieš vides pārvaldības sistēmu saskaņā ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem A kategorijas piesārņojošām darbībām, nodrošinot nepārtrauktu tās efektivitātes novērtēšanu.
(2)
Ministru kabinets nosaka:
1)
vides pārvaldības sistēmas struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību;
2)
kārtību un termiņus, kādos operators sagatavo un izstrādā vides pārvaldības sistēmu A kategorijas darbībām.
31.
pants.
Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums A kategorijas darbībām
(1)
Lai A kategorijas piesārņojoša darbība nepasliktinātu augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli, operatoram pirms darbības uzsākšanas, būtiskām izmaiņām vai darbības izmaiņu veikšanas, ir jāizstrādā augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums un jāiesniedz Dienestā, ja ir paredzēta tādu bīstamu ķīmisko vielu lietošana, ražošana vai emisija, kas var ietekmēt augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli. Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums ietver informāciju par bīstamo ķīmisko vielu piesārņojumu augsnē un pazemes ūdeņos objekta teritorijā.
(2)
Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojuma izstrāde nav nepieciešama A kategorijas piesārņojošām darbībām, kurām augsnes un pazemes ūdeņu kvalitātes izvērtējums veikts ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, ja iesniegums A kategorijas atļaujas saņemšanai iesniegts ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad saņemts atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu.
(3)
Ministru kabinets nosaka augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojuma saturu.
32.
pants.
A kategorijas piesārņojošas darbības un pārrobežu ietekme
(1)
Ja iesniegumā par atļaujas izdošanu A kategorijas piesārņojošai darbībai sniegtā informācija liecina, ka piesārņojošai darbībai iespējama pārrobežu ietekme vai attiecīgā valsts pieprasa informāciju par šo darbību, Dienests par to informē operatoru, attiecīgo pašvaldību un Aģentūru.
(2)
Ja A kategorijas piesārņojošu darbību realizē ārpus Latvijas teritorijas un tai var būt pārrobežu ietekme uz Latvijas teritoriju un ir saņemts paziņojums no attiecīgās valsts, Aģentūra nodrošina sabiedrības un iesaistīto institūciju informēšanu.
(3)
Ja pārrobežu piesārņojums ietekmē dzeramā ūdens resursus vai notekūdeņu infrastruktūras, Dienests informē informē dzeramā ūdens resursus un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus par veicamajiem pasākumiem, lai novērstu vai ierobežotu radītā piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi.
(4)
Ja ir radies pārrobežu piesārņojums, kas apdraud vai rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi citā dalībvalstī, Dienests nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi par notikušo vai iespējamo piesārņojumu, lai veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina piesārņojuma izplatīšanas ierobežošanu vai novēršanu, dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju un koordinē pasākumus risku novēršanai, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību, kā arī novērstu turpmākus iespējamos riskus.
(5)
Ja atļaujas prasību pārkāpums ietekmē dzeramā ūdens resursus vai notekūdeņu infrastruktūras citā dalībvalstī, Dienests informē informē dzeramā ūdens resursus un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus, Aģentūru un attiecīgās valsts kompetentās iestādes par pārkāpumu un veicamajiem pasākumiem, lai novērstu vai ierobežotu radītā piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi.
(6)
Ministru kabinets nosaka A kategorijas piesārņojošo darbību pārrobežu ietekmes gadījumā sniedzamās informācijas saturu un informācijas sniegšanas kārtību.
33.
pants.
Objekta darbības izbeigšana
(1)
Pirms objekta darbības izbeigšanas operatoram ir pienākums sakārtot objekta darbības vietu atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām. Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbības izbeigšanas iesniedz Dienestā iesniegumu par pasākumiem objekta darbības vietas sakārtošanai. Ja vieta nav atbilstoši sakārtota, tad Dienests izdod lēmumu par veicamām darbībām.
(2)
Ja atļauja paredz izstrādāt pazemes ūdeņu un augsnes pamata stāvokļa raksturojumu, operators pirms darbības izbeigšanas iesniedz Dienestā esošo augsnes un pazemes ūdeņu esošā stāvokļa raksturojumu. Ja esošā stāvokļa raksturojumā norādītais augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojums salīdzinājumā ar pazemes ūdeņu un augsnes pamata stāvokļa raksturojumu ir būtisks, kā arī rada apdraudējumu cilvēku veselībai un videi, Dienests uzdod operatoram veikt nepieciešamos pasākumus augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa atjaunošanai.
(3)
Dienests savā tīmekļvietnē 30 dienu laikā pēc objekta darbības vietas sakārtošanas ievieto informāciju par A un B kategorijas piesārņojošo darbību operatora veiktajiem pasākumiem objekta darbības vietas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī.
34.
pants.
Objekta darbības apturēšana un atjaunošana, ja operators darbojas bez atļaujas vai C reģistrācijas
(1)
Dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par objekta darbības apturēšanu, ja nav saņemta nepieciešamā atļauja vai nav veikta C reģistrācija. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Aģentūrā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Dienesta lēmuma par objekta darbības apturēšanu apstrīdēšana neaptur lēmuma darbību. Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
(2)
Ja Dienesta ģenerāldirektora pieņemtais lēmums par objekta darbības apturēšanu skar dzīvnieku labturību, cilvēku veselību vai var nodarīt būtisku kaitējumu videi, Dienests uzdod operatoram veikt pakāpeniskus pasākumus objekta darbības apturēšanai.
(3)
Objekta darbības apturēšanu operators veic tā, lai tā radītu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības uzdot operatoram noplombēt vai norobežot pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai telpām, kas ved uz objekta darbināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka lēmums par objekta darbības apturēšanu tiek izpildīts. Pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai minētajām telpām operators noplombē vai norobežo Dienesta pārstāvja klātbūtnē.
(4)
Operators ir tiesīgs atjaunot objekta darbību pēc atļaujas saņemšanas vai C reģistrācijas veikšanas.
35.
pants.
Atļaujas pilnīga vai daļēja vai C reģistrācijas apturēšana
(1)
Dienesta ģenerāldirektors pilnībā vai daļēji aptur atļauju vai C reģistrāciju, ja iestājas viens vai vairāki šādi nosacījumi:
1)
operatora prettiesiskas rīcības dēļ objekts ir radījis vai var radīt vides piesārņojumu, kas nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai;
2)
operators objekta darbībā atkārtoti pieļauj vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, kas var radīt vai ir radījušas būtiskas sekas videi vai cilvēku veselībai, vai nepilda Dienesta šā likuma 16. pantā un 17. panta trešajā daļā izsniegtajos administratīvajos aktos noteiktās prasības;
3)
operatoram ir izdots brīdinājums par atļaujas vai atļaujas daļas vai C reģistrācijas apturēšanu, kas izdots saskaņā ar šā panta otro daļu.
(2)
Pirms atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšanas, Dienesta ģenerāldirektors izdod brīdinājumu par atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšanu. Brīdinājums nav apstrīdams un pārsūdzams. Dienests brīdinājumu nosūta operatoram un informācijai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas objekts, kuram izdots brīdinājums.
(3)
Brīdinājumā, kas izdots saskaņā ar šā panta otro daļu, norāda operatora izdarītos pārkāpumus un nosaka termiņu līdz trim mēnešiem brīdinājumā minēto pārkāpumu novēršanai.
(4)
Ja operators mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas izstrādā un iesniedz Dienestam akceptēšanai pasākumu plānu pārkāpumu novēršanai, Dienesta ģenerāldirektors var pārkāpumu novēršanas termiņu pagarināt līdz deviņiem mēnešiem, ja plānā paredzētos pasākumus nav iespējams ieviest ātrāk.
(5)
Ja brīdinājumā, kas izdots saskaņā ar šā panta otro daļu, noteiktajā termiņā pārkāpumi nav novērsti vai nav veikti pasākumu plānā noteiktie pasākumi paredzētajā termiņā, Dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par atļaujas pilnīgu vai daļēju vai C reģistrācijas apturēšanu.
(6)
Dienesta ģenerāldirektora lēmums par atļaujas pilnīgu vai daļēju vai C reģistrācijas apturēšanu apstrīdēšana neaptur tā darbību. Lēmumu var apstrīdēt Aģentūrā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
36.
pants.
Atjaunošanas kārtība atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšanas gadījumā
(1)
Lai atjaunotu atļauju, atļaujas daļu vai apturēto C reģistrāciju, operators iesniedz Dienestā iesniegumu ar informāciju par identificēto pārkāpumu novēršanu. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētos faktus.
(2)
Dienests piecu darba dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda vai identificētie pārkāpumi ir novērsti. Dienesta ģenerāldirektors 10 darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par pilnīgu vai daļēju atļaujas vai C reģistrācijas atjaunošanu vai atteikumu.
(3)
Dienesta ģenerāldirektora izdoto lēmumu var apstrīdēt Aģentūrā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
VnodaļaKompensācija
37.
pants.
Kompensācija par veselībai nodarīto kaitējumu
(1)
Ja operators, veicot A kategorijas piesārņojošo darbību nav ievērojis izvirzītos atļaujas nosacījumus vai normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības un piesārņojošo darbību rezultātā nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, personai ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā ar pieprasījumu izvērtēt cilvēka veselībai nodarīto kaitējumu un sniegt par to atzinumu, kuru iesniegt operatoram kompensācijas saņemšanai.
(2)
Ministru kabinets nosaka:
1)
prasības un kārtību, kādā pieprasa un piešķir vai atsaka piešķirt kompensāciju par operatora darbības rezultātā nodarīto kaitējumu cilvēka veselībai;
2)
kārtību, kādā izvērtē kompensācijas pieprasījumu un kritērijus cilvēku veselībai nodarīta kaitējuma apmēra noteikšanai;
3)
kompensācijas apjomu par nodarīto kaitējumu cilvēka veselībai un izmaksas kārtību.
VInodaļaAdministratīvie pārkāpumi piesārņojuma jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
38.
pants.
Administratīvā atbildība piesārņošanu darbības jomā
(1)
Par vides aizsardzības noteikumu pārkāpumiem degvielas uzpildes stacijās, naftas bāzēs un pārvietojamās cisternās, sadedzināšanas iekārtās, gaistošo organisko savienojumu emitējošās iekārtās, dzīvnieku novietnēs, kokzāģētavās un kokapstrādes iekārtās, mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcās un automazgātavās, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par A vai B kategorijas atļaujas nosacījuma neievērošanu par resursu izmantošanas daudzumu, piesārņojošās darbības apjomu un laika limitu, ķīmisko vielu un maisījumu un citu izejvielu izmantošanas un uzglabāšanas vietu, veidu un apjomu, noteikto emisiju robežvērtību un to limitiem, tehnoloģiska procesu norises veidu, jaudu un darbības laiku, iekārtas tehniskā stāvokļa un attīrīšanas iekārtas efektivitātes pārbaudi, monitoringu, atkritumu un ražošanas blakusproduktu uzglabāšanas vietu, veidu un uzglabājamo atkritumu apjomu, notekūdeņu attīrīšanas veidu, izplūdes vietu, attīrīšanai pakļautos parametrus un to testēšanas biežumu, piesārņojošo vielu robežvērtības un limitus attīrīto notekūdeņu izplūdēs un piesārņojuma slodzi, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
39.
pants.
Piesārņojošas darbības veikšana bez reģistrācijas vai atļaujas
(1)
Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez reģistrācijas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(3)
Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas piemēro sodu fiziskai personai līdz simt četrdesmit naudas sodas vienībām, bet juridiskai personai līdz trīs procentiem no tās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
40.
pants.
Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 38. un 39. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Dienests.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par piesārņojumu” (Latvijas Vēstnesis, (2001., Nr. 51, 2002., Nr. 104, 2004., Nr. 2, 2005., Nr. 25, 2006., Nr. 62, 2007., Nr. 160, Nr. 179, 2009., Nr. 82, Nr. 205, 2010., Nr. 104, Nr. 206, 2011., Nr. 120, 2013., Nr. 36, 2014., Nr. 38, 2016., Nr. 123, 2018., Nr. 36, Nr. 84., 2020., Nr. 119 C, Nr. 247, 2021., Nr. 248B, 2022., Nr. 137A, 2023., Nr. 57A).
2.
Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim izdod šā likuma 4. panta trešajā daļā, 12. panta otrajā daļā, 13. panta sestajā daļā, 15. panta ceturtajā daļā, 16. panta sestajā daļā, 17. panta piektajā daļā, 19. panta septītajā daļā, 20.panta trešajā daļā, 22. panta otrajā daļā, 27. panta piektajā daļā, 28. panta ceturtajā daļā, 30 panta otrajā daļā, 31. panta trešajā daļā, 32. panta sestajā daļā, 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām";
2)
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 829 “Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”;
3)
Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 186 “Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus”;
4)
Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 183 “Kārtība, kādā izstrādā pamatziņojumu par augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu ar bīstamām ķīmiskām vielām iekārtas teritorijā”;
5)
Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”;
6)
Ministru kabineta 2012. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām”;
7)
Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 666 “Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, atļaujas nosacījumu pārskatīšanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumiem”;
8)
Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”;
9)
Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumi Nr. 726 “Vides prasības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai)”;
10)
Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 691 “Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām”;
11)
Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 380 “Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveidei un darbībai”;
12)
Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī";
13)
Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 97 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu”.
3.
Šī likuma 14.panta 1.daļā minētā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regula Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu, no 2028.gada 1.janvāra tiek aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Regulu Nr. 2024/1244 par rūpniecisko iekārtu vides datu ziņošanu, Rūpniecisko emisiju portāla izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 166/2006.
4.
Līdz šā likuma 15. panta 4. daļā minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai par A kategorijas piesārņojošās darbības veidiem uzskatāmi tie, kuri norādīti likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumā.
5.
Atļauja, kas operatoram izsniegta pamatojoties uz likumu “Par piesārņojumu” un pirms šī likuma spēkā stāšanās brīža, ir uzskatāma par spēkā esošu.
6.
Operatora iesniegtais iesniegums, kuram līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, nav pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu un atļaujas izdošanu, iesniegumu turpina izskatīt piemērojot likumā "Par piesārņojumu" noteiktās prasības.
7.
Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim veic grozījumus:
1)
Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 “Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai”;
2)
Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752 “Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis”;
3)
Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 485 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam”;
4)
Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām”;
5)
Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”.
8.
Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē šādi Ministru kabineta noteikumi:
1)
Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra noteikumi Nr. 1117 "Bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtība";
2)
Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 430 "Īpašās vides prasības celulozes, papīra vai kartona ražošanai";
3)
Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 191 "Īpašās vides prasības ādu apstrādei (miecēšanai)";
4)
Ministru kabineta 2014. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 224 "Īpašās vides prasības cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanai";
5)
Ministru kabineta 2014. gada 18. februāra noteikumi Nr. 102 "Īpašās vides prasības dzelzs un tērauda ražošanai";
6)
Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumi Nr. 1416 "Īpašās vides prasības stikla un stikla šķiedras ražošanai";
7)
Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumi Nr. 234 "Kuģu pārstrādes konsultatīvās padomes nolikums".
9.
Šī likuma 17. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ka C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijai dzīvnieku novietnēm iesniegumu var iesniegt arī Lauku atbalsta dienestā stājas spēkā 2028. gada 1. martā.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas 2024/1785/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām un lopkopības emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta redakcija);
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām;
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Ministrs V. Uzvārds