22-TA-1734
Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju"
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta piekto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Ārvalstu adopcijas komisijas (turpmāk– komisija) izveides kārtību, sastāvu un kompetenci.
2.
Komisija ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša koleģiāla institūcija, kura bāriņtiesai, kas lēmusi par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi (turpmāk – kompetentā bāriņtiesa), pēc tās pieprasījuma sniedz atzinumu kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm (turpmāk - atzinums). Komisijas personālsastāvu apstiprina labklājības ministrs.
II.Komisijas sastāvs un izveides kārtība
3.
Komisijas sastāvā ir septiņi komisijas locekļi. Komisijā iekļauj pa vienam komisijas loceklim, nosakot aizvietotāju prombūtnes laikam, no šādām iestādēm un biedrībām:
3.1.
Labklājības ministrija;
3.2.
Tieslietu ministrija;
3.3.
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs;
3.4.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija;
3.5.
biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija”;
3.6.
Latvijas Psihologu biedrība;
3.7.
biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”.
4.
Šo noteikumu 3.punktā minētās iestādes un biedrības par pilnvaroto pārstāvi rakstveidā paziņo komisijas sekretariātam. Biedrības pilnvarojumā iekļauj apliecinājumu pārstāvja atbilstībai šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām.
5.
Prasības biedrību pilnvaroto pārstāvju kandidātiem darbam komisijā:
5.1.
biedrības “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija” kandidātam – vismaz trīs gadu profesionālā pieredze pēdējo piecu gadu laikā bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amata pienākumu pildīšanā, tostarp pieredze bērnu ārpusģimenes aprūpes jautājumos;
5.2.
biedrības „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” kandidātam – vismaz trīs gadu profesionālā pieredze pēdējo piecu gadu laikā ģimenes ārsta amatā, tostarp pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem;
5.3.
Latvijas psihologu biedrības kandidātam – sertificēts psihologs, kas atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.
6.
Komisijas priekšsēdētājs ir Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē pirmajā komisijas sēdē no šo noteikumu 3.punktā minēto iestāžu un biedrību pilnvarotajiem pārstāvjiem.
7.
Komisijas sekretariāta funkcijas pilda Labklājības ministrija.
8.
Komisijas pilnvaru laiks neatkarīgi no komisijas personālsastāva izmaiņām ir trīs gadi no dienas, kad labklājības ministrs apstiprinājis komisijas personālsastāvu kārtējam pilnvaru termiņam.
9.
Šo noteikumu 3.punktā minētajām iestādēm un biedrībām ir tiesības ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas kārtējās sēdes atsaukt savu pilnvaroto komisijas locekli, par to rakstveidā paziņojot komisijas sekretariātam, vienlaicīgi pilnvarojot darbam komisijā uz atlikušo komisijas pilnvaru termiņu citu iestādes pārstāvi un apliecinot izvirzītā kandidāta atbilstību šo noteikumu 5.punktā minētājām prasībām.
10.
Ja šo noteikumu 3.punktā minētā iestāde vai biedrība nevar nodrošināt tās pilnvarotā komisijas locekļa vai tā aizvietotāja dalību vairāk kā divās komisijas sēdēs pēc kārtas, iestādes vai biedrības pienākums ir pilnvarot līdz komisijas pilnvaru termiņa beigām citu pārstāvi un tā aizvietotāju darbam komisijā, biedrībām ievērojot šo noteikumu 5.punktā noteiktās prasības komisijas locekļa kandidātam.
III.Komisijas kompetence
11.
Komisijas kompetence ir izvērtēt kompetentās bāriņtiesas pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus, uzklausīt un iepazīties ar pieaicināto personu viedokļiem un pieņemt atzinumu.
12.
Lai izpildītu šo noteikumu 11.punktā noteikto, komisijai ir šādas tiesības:
12.1.
uzaicināt viedokļa sniegšanai piedalīties komisijas sēdē bez balsstiesībām lēmuma pieņemšanā kompetentās bāriņtiesas pārstāvi, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra pārstāvi, adoptējamā bērna likumisko pārstāvi vai attiecīgās jomas speciālistus un ekspertus (turpmāk – pieaicināmās personas);
12.2.
pieprasīt atzinuma sniegšanai nepieciešamo informāciju no citām iestādēm un institūcijām;
12.3.
pieņemt lēmumu par kompetentās bāriņtiesas pieprasījuma izskatīšanas atlikšanu, ja nepieciešams iegūt papildu informāciju vai uzaicināt pieaicināmās personas viedokļa sniegšanai.
IV. Komisijas darba organizācija
13.
Komisijas priekšsēdētājs 15 darbdienu laikā pēc kompetentās bāriņtiesas pieprasījuma par atzinumu sniegšanu saņemšanas dienas sasauc komisijas sēdi.
14.
Komisijas sekretariāts vismaz 10 darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski uz pārstāvētās iestādes oficiālo elektronisko adresi nosūta komisijas locekļiem informāciju par komisijas kārtējo sēdi, norādot sēdes datumu, laiku un norises veidu (klātienē, attālināti vai hibrīdi, tas ir, daļa komisijas locekļu piedalās klātienē un daļa attālināti), komisijas kārtējās sēdes darba kārtību un izskatāmo jautājumu materiālus ar paroli aizsargātā failā.
15.
Komisijas sēdes notiek klātienē, attālināti vai hibrīdi pēc nepieciešamības.
16.
Ja komisijas loceklis vai viņa aizvietotājs nevar piedalīties kārtējā komisijas sēdē, tas ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas sēdes datuma iesniedz rakstveidā komisijas sekretariātam argumentētu viedokli par to, vai adoptējamā bērna adopcijas process uz ārvalstīm atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
17.
Komisijas sēdi vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda komisijas priekšsēdētaja vietnieks.
18.
Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu, tostarp komisijas sēžu protokolēšanu, nodrošina komisijas sekretariāts.
19.
Visiem šo noteikumu ietvaros iesniegtajiem un nosūtāmajiem dokumentiem nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
20.
Komisijas sēdes ir slēgtas. Par sēdē izskatāmo jautājumu komisijas locekļu, pieaicināto personu un atzinuma sniegšanai nepieciešamās informācijas sniegušās iestādes un institūcijas pienākums ir ievērot prasības, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju un fizisko personu datu aizsardzības prasības attiecībā uz sēdē izskatāmo jautājumu, saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar adoptējamā bērna lietu.
V.Komisijas lēmumu pieņemšana
21.
Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē neatkarīgi no komisijas sēdes veida (klātienē, attālināti vai hibrīdi) piedalās vismaz divas trešdaļas no komisijas locekļiem un pārējie komisijas locekļi viedokļus atbilstoši šo noteikumu 16.punktā noteiktajam ir snieguši rakstveidā.
22.
Komisijas priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieks un komisijas loceklis nepiedalās jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā, ja tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā vai ētikas normām. Komisijas loceklis par minēto nekavējoties rakstveidā informē komisijas priekšsēdētāju un tas tiek fiksēts komisijas sēdes protokolā.
23.
Ja komisija nav lemttiesīga, komisijas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā sasauc atkārtotu sēdi, nemainot darba kārtību.
24.
Par komisijas sēdes gaitu rakstāms sēdes protokols, kurā norāda sēdes datumu, laiku, norises vietu, personas, kuras piedalās sēdē, pieaicināto personu un šo noteikumu 16. punktā noteiktajā kārtībā iesniegtos komisijas locekļu viedokļus, balsojumu un pieņemto lēmumu.
25.
Komisija, pieņemot lēmumu par adopcijas procesa uz ārvalstīm atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, ņem vērā:
25.1.
bērna viedokli par adopciju uz ārvalstīm;
25.2.
informāciju, kas apliecina kompetento iestāžu veiktās darbības, lai nodrošinātu adoptējamā bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē Latvijā;
25.3.
citu būtisku informāciju, kas ir svarīga, izvērtējot adoptējamā bērna adopcijas procesa uz ārvalstīm atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
26.
Ja komisijas sēdes laikā konstatē, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams saņemt papildu informāciju vai uzaicināt šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētās personas, komisija sēdi atliek, nosakot nākamās sēdes datumu.
27.
Pirms lēmuma pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs apkopo komisijas locekļu viedokļus, kas izteikti attiecīgā sēdes darba kārtības jautājuma apspriešanas laikā vai iesniegti šo noteikumu 16. punktā noteiktajā kārtībā, formulē argumentētu komisijas atzinumu un aicina komisijas locekļus par to balsot.
28.
Lēmumu pieņem ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu atklātā balsojumā. Komisijas locekļiem nav tiesības atturēties no balsojuma. Ja balsu skaits sadalās vienādi, pēc komisijas locekļu viedokļa izteikšanas, veic atkārtotu balsojumu. Ja pēc atkārtotas balsošanas balsu skaits sadalās vienādi, lēmums nav atbalstīts. Komisijas loceklim ir tiesības pieprasīt, lai komisijas sēdes protokolā iekļauj viņa atšķirīgo viedokli par pieņemto lēmumu.
29.
Komisijas sekretariāts nodrošina rakstveida protokola noformēšanu, tā saskaņošanu un parakstīšanu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no kārtējās komisijas sēdes dienas. Ja trīs darbdienu laikā pēc protokola projekta nosūtīšanas no komisijas locekļiem nav saņemti iebildumi, protokolu uzskata par saskaņotu bez iebildumiem. Saskaņoto un parakstīto komisijas sēdes protokolu komisijas sekretariāts elektroniski nosūta visiem komisijas locekļiem, ievērojot šo noteikumu 14., 19. un 20. punktā noteikto dokumentu un informācijas nosūtīšanas kārtību.
30.
Komisijas sekretariāts rakstveidā noformē komisijas atzinumu lēmuma veidā, ietverot tajā pamatojumu par bērna adopcijas procesa uz ārvalsti atbilstību vai neatbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Komisijas sekretariāts 10 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā nosūta komisijas lēmuma norakstu kompetentajai bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim.
31.
Komisijas lēmumu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās brīža.
VI.Noslēguma jautājums
32.
Noteikumi stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds