Loading [MathJax]/extensions/tex2jax.js

Likumprojekts

24-TA-1182
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”
Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9. nr.; 2002, 16. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 5. nr.; 2006, 9. nr.; 2007, 21., 23. nr.; 2009, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 104., 206. nr.; 2011, 120. nr.; 2013, 36. nr.; 2014, 38. nr.; 2016, 123. nr.; 2018, 36., 84. nr.; 2020, 119.C, 247. nr.; 2021, 248.B nr.; 2022, 137.A nr.; 2023, 57.A.5 nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likumā vārdus "Vides pārraudzības valsts birojs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Enerģētikas un vides aģentūra" (attiecīgā locījumā).
2.
1. panta pirmajā daļā:

izteikt 3.1 punktu šādā redakcijā:
"31) emisijas kvota — atļauja noteiktā laikposmā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;";

izteikt 3.2 punktu šādā redakcijā:
"32) siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja – administratīvs akts, kas atļauj veikt kādu no šā likuma 2. pielikuma I. daļas minētajām darbībām, un kas izdota saskaņā ar šā likuma 32.18 pantu vai administratīvs akts, kas ļauj nodot degvielu vai kurināmo patēriņam šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām, ar nosacījumu, ka darbības veicējs vai tā daļa funkcionē atbilstoši vides aizsardzību un nodokļus regulējošos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām;";

izteikt 3.3 punktu šādā redakcijā:
"33) komerciāls gaisa transporta operators — operators, kas par atlīdzību sniedz regulārus vai neregulārus gaisa transporta pakalpojumus, veicot pasažieru, kravas vai pasta sūtījumu pārvadājumus;";

izteikt 3.4 punktu šādā redakcijā:
"34) emisijas kvotu izsolīšana — emisijas kvotu realizēšana primārajā tirgū atbilstoši Eiropas Komisijas 2023. gada 17. oktobra deleģētajai regulai 2023/2830, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem;";

izslēgt  3.5 punktu;

izteikt 3.6 punktu šādā redakcijā:
"36) kuģošanas sabiedrība — kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona (piemēram, vadītājs vai berbouta fraktētājs), kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, uzņemdamās šādu atbildību, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra regulas (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu I pielikumā;";

izteikt 10.1 punktu šādā redakcijā:
"101) siltumnīcefekta gāzes — oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6), slāpekļa trifluorīds (NF3);";

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:
"102) siltumnīcefekta gāzu emisijas — siltumnīcefekta gāzu izplūde no šā likuma 2. un 4. pielikuma I daļā minētajām darbībām un avotiem;";

papildināt ar 19.1 punktu šādā redakcijā:
"191) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības – operatora, degvielas un kurināmā operatora, kuģošanas sabiedrība vai gaisa kuģa operatora veiktās šā likuma  2. pielikuma I., II. un III. daļā minētās darbības un šā 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām degvielas un kurināmā patēriņam;";

papildināt ar 19.punktu šādā redakcijā:
"192) siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja – administratīvs akts, kas atļauj veikt kādu no šā likuma 2. pielikuma I. daļas minētajām darbībām, un kas izdota saskaņā ar šā likuma 32.18 pantu vai administratīvs akts, kas ļauj nodot degvielu vai kurināmo patēriņam šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām, ar nosacījumu, ka darbības veicējs vai tā daļa funkcionē atbilstoši vides aizsardzību un nodokļus regulējošos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām;";

papildināt ar 19.punktu šādā redakcijā:
"193) degvielas un kurināmā operators – jebkura fiziska vai juridiska persona (izņemot degvielas un kurināmā galapatērētājus), kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a) ir saņēmusi speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi vai maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem vai dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu vai kurināmo, vai par citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu vai kurināmo šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām;
b) realizē patēriņam Latvijā ogles vai cita veida produktus, kas tiek izmantoti par degvielu vai kurināmo un nav apliekami ar akcīzes nodokli saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu;";

papildināt ar 19.4 punktu šādā redakcijā:
"194)  nodošana patēriņam – definēta likuma "Par akcīzes nodokli" 2. panta 1.3 daļā;";

papildināt ar 19.5 punktu šādā redakcijā:
"195) degviela – naftas izcelsmes degviela (ieskaitot maisījumus ar biodegvielu) vai cita šķidra vai gāzveida viela, ko var izmantot par transporta enerģiju;";

papildināt ar 19.6 punktu šādā redakcijā:
"196) verificētājs – tiesību subjekts Komisijas 2018. gada 19. decembra īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK 3. panta 3. punkta un jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju verifikācijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2015/757 par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK 3. panta f) punkta izpratnē;";

papildināt ar 19.7 punktu šādā redakcijā:
"197) aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme – ietekme uz klimatu, ko rada degvielas sadegšanā emitētie slāpekļa oksīdi, kvēpu daļiņas un oksidēti sēra savienojumi, un ietekme, ko rada ūdens tvaiks, tostarp kondensācijas takas, ko emitē gaisa kuģis, kurš veic kādu no šā likuma 2. pielikuma II. daļā minētajām aviācijas darbībām;";

papildināt ar 19.8 punktu šādā redakcijā:
"198) piestāšanas osta – osta, kurā kuģis ienāk, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, vai osta, kurā atkrastes kuģis piestāj, lai nomainītu apkalpi. Tas neietver piestāšanu vienīgi ar mērķi uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt apkalpi kuģiem, kas nav atkrastes kuģi, ieiet dokā, lai veiktu remontu kuģim un (vai) iekārtām, piestāšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir nepieciešama palīdzība vai tas ir briesmās, kravas pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostas, piestāšanu ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, piestāšanu saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām un konteinerkuģu piestāšanu blakus esošā konteineru pārkraušanas ostā, kas iekļauta ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktu apstiprinātā speciālā sarakstā;"; 

papildināt ar 19.9 punktu šādā redakcijā:
"199) reiss – reiss, Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2015/757 par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK, 3. panta "c" punkta izpratnē;"; 

papildināt ar 19.10 punktu šādā redakcijā:
"1910) oglekļa dioksīda ķīmiska piesaiste produktā – oglekļa dioksīda pastāvīga ķīmiska piesaiste produktā, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju nenokļūšanu atmosfērā produkta ierastas lietošanas laikā, tostarp pēc jebkura ierastā produkta pārstrādes vai uzglabāšanas procesa, kas notiek pēc produkta lietošanas laika beigām;";
 
papildināt ar 19.11 punktu šādā redakcijā:
"1911) oglekļa dioksīda uztveršana – process, kurā tiek novērsta oglekļa dioksīda emitēšana atmosfērā pēc siltumnīcefekta gāzu emisijas radīšanas, uztverot to;"

papildināt ar 19.12 punktu šādā redakcijā:
"1912) oglekļa dioksīda lietošana – process, kurā uztvertais oglekļa dioksīds tiek lietots kā izejviela rūpnieciskās produkcijas vai energoresursu ražošanā;";

papildināt ar 19.13 punktu šādā redakcijā:
"1913) oglekļa dioksīda ekvivalents – metriskais rādītājs, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pamatojoties uz to globālās sasilšanas potenciālu. Oglekļa dioksīda ekvivalentu gāzei iegūst, reizinot gāzes apjomu ar attiecīgo gāzes globālās sasilšanas potenciālu;".
 
" "
" "
3.
Papildināt 1. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
 "(2) Šajā likumā termini "atjaunīgie energoresursi" un "kurināmais" lietoti Enerģētikas likuma izpratnē."
4.
Papildināt 2. panta 9. punktu pēc vārdiem "kā arī attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu" ar vārdu "bezmaksas".
5.
Izteikt 3. panta pirmās daļas 7.1 punktu šādā redakcijā:
"71) prasības, kas siltumnīcefekta gāzu emisijas kontroles jomā jāievēro gaisa kuģu operatoriem, kuģošanas sabiedrībām un degvielas un kurināmā operatoriem;".
6.
Izslēgt 4. panta otro daļu.
7.
11. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "un gaisa kuģa operators";

izslēgt otrās daļas 17. punktu.
8.
Aizstāt 16.2 panta otrajā daļa vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" ar "Klimata un enerģētikas ministrija".
9.
Aizstāt 17. panta pirmajā un 2.1 daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar "Klimata un enerģētikas ministrija" (attiecīgā locījumā).
10.
18. panta ceturtajā daļā:

aizstāt vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs" ar "Klimata un enerģētikas ministrs";

aizstāt vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar "Klimata un enerģētikas ministrijas".
 
11.
19.pantā:

izslēgt 3.1 daļā vārdus ", kā arī nosacījumus, ar kādiem piesārņojošā darbība ir atļauta un kurus izvirza saskaņā ar šā likuma 31. pantu";

Izslēgt piekto daļu.
12.
Izslēgt 24.1 pantu.
13.
24.3 pantā:

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdus "un izsniegtās pirmreizējās siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujas";

izslēgt trešās daļas 2. punktu;

izslēgt trešās daļas 3. punktā vārdus "un pirmreizējo siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju".
14.
Izslēgt 25. panta trešo daļu.
15.
Izslēgt 27. panta otrajā daļā vārdus "vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju izsniegšanu". 
16.
Izslēgt 28.1 pantu.
17.
30. pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
“(3) Ja mainās iekārtas operators, Valsts vides dienests, pamatojoties uz operatora iesniegumu, precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, taču nemainot atļaujas nosacījumus.”;

“(4) Ne vēlāk kā 30 dienas pirms iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas operators iesniedz Valsts vides dienestam attiecīgu iesniegumu, norādot pasākumus, kas tiks veikti darbības vietas sakārtošanai atbilstoši atļaujas nosacījumiem. 30 dienu laikā pēc tam, kad no operatora saņemta informācija par vietas sakārtošanu atbilstošā stāvoklī, Valsts vides dienests atceļ operatoram izdoto A vai B kategorijas atļauju. Valsts vides dienests savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par operatora veiktajiem un pamatziņojumā norādītajiem pasākumiem teritorijas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī.”
 
18.
Izslēgt 31. panta pirmās daļas 7. punktu.
19.
Izslēgt 31.1 pantu.
 
20.
Izteikt V1 nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"V1 nodaļa Emisijas kvotu izsolīšanas instruments".
21.
32.2 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"32.2 pants. Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi, to izmantošanas nosacījumi";

izslēgt pirmo, 1.1, otro, trešo, piekto, sesto un astoto daļu;

aizstāt 3.1 daļas vārdus "šā panta trešajā daļā" ar "32.27 pantā".
22.
Izslēgt 32.3,  32.4 un 32.pantu.
23.
Aizstāt 32.6 panta ceturtās daļas 1. punkta vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar vārdiem "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas".
24.
Izslēgt 32.un 32.8 pantu.
25.
Izteikt 32.9 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Iekārtas darbību aptur, ja nav saņemta nepieciešamā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai arī nav iesniegts iesniegums par C kategorijas darbības veikšanu. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja apturēta vai izsniegtā atļauja atcelta apstrīdēšanas procedūras ietvaros.”
26.
Izteikt 32.10 panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja operators darbību uzsāk vai veic bez nepieciešamās A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas vai arī nav iesniedzis iesniegumu par C kategorijas darbības veikšanu, lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu pieņem, operatoru iepriekš nebrīdinot."
27.
Papildināt likumu ar "V4" nodaļu šādā redakcijā:
"Vnodaļa Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

32.15 pants. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību veikšanas nosacījumi
Operators, gaisa kuģa operators un kuģošanas sabiedrība, kura veic šā likuma 2. pielikuma I., II. un III. daļā minētās darbības, vai degvielas un kurināmā operators, kurš nodod degvielu un kurināmo patēriņam šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām, izpilda šādas prasības:
1) īsteno pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai;
2) uzrauga un kontrolē darbības datus un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, veicot monitoringu, saskaņā ar šā likuma 32.17, 32.21 un 32.23 panta nosacījumiem;
3) izpilda šajā likumā noteikto obligāto prasību par emisijas kvotu nodošanu;
4) finanšu līdzekļus, kas gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, ja tādas saņemtas, izlieto tikai saskaņā ar šā likuma 32.28 panta nosacījumiem;
5) sniedz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu administrējošām institūcijām Latvijā šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, tai skaitā informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām.

32.16 pants. Operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
(1) Iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 2. pielikuma I. daļā minētās darbības, operators saņem šā likuma 32.18  pantā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.
(2) Ja operatoram nav izsniegta atbilstoša siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt veikt šā likuma 2. pielikuma I. daļā minētās darbības.
(3) Šā likuma 2. pielikuma I. daļā minētās robežvērtības ir attiecināmas uz ražošanas jaudu vai produkciju. Operators, kurš vienā iekārtā veic vairākas šā likuma 2. pielikuma I. daļā minētās darbības, šādu darbību jaudas summē.
(4) Ja šā likuma 2. pielikuma I. daļā minētās darbības ražošanas jaudas robežvērtības kādā iekārtā tiek pārsniegtas, tad, ņemot vērā šā likuma 2. pielikuma I. daļā minētos nosacījumus, siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietver visas tehniskās vienības, kurās tiek sadedzināts kurināmais, izņemot tehniskās vienības bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu sadedzināšanai.
(5) Ja tehniskajā vienībā tiek veikta darbība, kurai robežvērtība nav izteikta kā kopējā nominālā ievadītā siltumspēja, tad, lai konstatētu iekārtas iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, šīs darbības robežvērtībai tiek noteikta prioritāte.
(6) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauj iekārtas vai iekārtu daļas, kuras izmanto jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei.
(7) Ja ražošanas procesu izmaiņu rezultātā, kas veiktas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautas kurināmā sadedzināšanas iekārtas tehnisko vienību kopējā nominālā ievadītā siltumspēja vairs nesasniedz 20 megavatus, attiecīgās iekārtas operators var nolemt saglabāt dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā līdz esošā šā likuma 32.18 panta ceturtajā daļā minētā perioda piecu gadu cikla beigām vai līdz nākamā piecu gadu cikla beigām.
(8) Klimata un enerģētikas ministrija paziņo Eiropas Komisijai par izmaiņām Eiropas Komisijai iesniegtajā sarakstā saskaņā ar šā likuma 32.24  panta pirmo daļu.
(9) Ja operators veic darbību bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, Valsts vides dienests pieņem lēmumu pārtraukt minēto darbību.

32.17 pants. Degvielas un kurināmā operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros
(1) Degvielas un kurināmā operators, kurš veic vienu vai vairākas šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētās darbības un nodod degvielu vai kurināmo patēriņam vienai vai vairākām šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām, Valsts vides dienestā saņem siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.
(2) Degvielas un kurināmā operators, kurš nav saņēmis šā panta pirmajā daļā minēto atļauju, nedrīkst uzsākt vai turpināt nodot degvielu un kurināmo patēriņam šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām.
(3) Degvielas un kurināmā operatora pienākums ir regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un tās darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju atļaujas izsniedzējam un kompetentajām institūcijām.
(4) Lai uzsāktu vai turpinātu darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros, degvielas un kurināmā operators sagatavo tā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu un iesniedz to Valsts vides dienestam apstiprināšanai.
(5) Siltumnīcefekta gāzu emisiju dati un monitoringa plāns ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam, kompetentajām institūcijām un sabiedrībai.
(6) Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 31. maijam nodod tādu emisijas kvotu apjomu, kas ir vienāds ar degvielas un kurināmā operatora kopējām emisijām, kuras atbilst patēriņam nodotajiem degvielas un kurināmā daudzumiem iepriekšējā kalendāra gadā un atbilst šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajai darbībai.
(7) Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 15. aprīlim sagatavo ikgadējo emisiju ziņojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros veiktajām darbībām un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī nodrošina minētā ziņojuma verificēšanu.
(8) Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz verificētus šā panta septītajā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumu Valsts vides dienestam izvērtēšanai un ziņojumu apstiprināšanai vai noraidīšanai.
(9) Degvielas un kurināmā operatoram, kuram šā panta septītajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 30. aprīlim nav apstiprināts vai ir atzīts par neatbilstošu, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Minētos darījumus veic pēc šā ziņojuma apstiprināšanas.
(10) Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina vai noraida šā panta septītajā daļā minēto ziņojumu.
(11) Degvielas un kurināmā operators katru gadu, iesniedzot šā panta septītajā daļā minēto ziņojumu, papildus ziņo par to izmaksu vidējo daļu, kuras saistītas ar emisijas kvotu nodošanu saskaņā ar šā panta sesto daļu un kuras degvielas un kurināmā operators ir pārnesis uz patērētājiem.
(12) Uz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, autotransporta un papildu sektoros attiecināmi šā likuma 32.19  pants, 32.27  panta pirmā, otrā, trešā un sestā daļa, 32.29 pants, 32.30 pants, 32.31 pants, 32.33 panta pirmā, trešā un ceturtā daļa un 32.34 pants.
(13) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā izsniedz, groza un atceļ siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju darbības veikšanai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros;
2) monitoringa un ziņošanas nosacījumus par patēriņam nodotajiem degvielas un kurināmā daudzumiem;
3) monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nosacījumus, ja degvielas un kurināmā operators nodod degvielu vai kurināmo patēriņam šā likuma 2. pielikuma I. un II. daļā minētajām darbībām vai ja patēriņam nodotā degviela vai kurināmais nodots darbībām, kas nav ietvertas šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā;
4) kompensāciju aprēķināšanas un izmaksas nosacījumus šīs daļas 3. punktā minētā patēriņa gadījumos pēc tā verifikācijas;
5) kārtību, kādā tiek novērtēta potenciālo degvielas un kurināmā operatoru atbilstība šā likuma 1. panta pirmās daļas 19.3 punktam un šā panta noteiktajām prasībām.
6) iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai un atļaujā iekļaujamo informāciju.
(14) Degvielas un kurināmā operatoru pienākumi Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros ir attiecināma uz degvielu un kurināmo, kā definēts šā likuma 1. panta pirmās daļas 19.5 punktā un 1. panta otrajā daļā, izņemot kūdru, kā arī uz citiem energoproduktiem, kas minēti likuma “Par akcīzes nodokli” pielikumā, kurus sadedzina šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā darbībās.
(15) Šajā pantā ietvertās prasības nav piemērojamas komersantiem, kas patēriņam nodod tikai ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu un kurināmo, kura oglekļa dioksīda emisijas faktors ir nulle.
(16) Ja degvielas un kurināmā operators nodod degvielu un kurināmo vienai vai vairākām šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, Valsts vides dienests pieņem lēmumu par pienākumu degvielas un kurināmā operatoram pārtraukt minētās darbības.
(17) Šā panta četrpadsmitā daļa neattiecas uz kūdru.

32.18  pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšana, grozīšana un atcelšana operatoriem
(1) Operators, veicot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības, ievēro siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteiktos monitoringa nosacījumus un prasības.
(2) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju iekārtas darbībai izsniedz, groza un atceļ Valsts vides dienests.
(3) Operators informē Valsts vides dienestu par visām plānotajām izmaiņām, kas skar iekārtas būtību, darbību, paplašināšanu vai jaudas samazināšanu, kuru dēļ ir nepieciešams veikt grozījumus operatoram izsniegtajā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā.
(4) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju operatoram izsniedz katram Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas periodam:
1) ceturtais periods – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;
2) piektais un turpmākie periodi – 10 kalendāra gadi, sākot ar 2031. gada 1. janvāri.
(5) Šā panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktā perioda pirmajā piecu gadu posmā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju var saņemt arī par darbībām, kuru robežvērtības nepārsniedz šā likuma 2. pielikuma I daļā minēto darbību robežvērtības.
(6) Valsts vides dienests siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus saskaņo ar attiecīgajai iekārtai atbilstošajos tiesību aktos piesārņojošo darbību jomā noteiktajā kārtībā izsniegtas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem.
(7) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā izsniedz, groza un atceļ siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību veikšanai;
2) iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai un atļaujā iekļaujamo informāciju.

32.19 pants. Valsts nodeva par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju
(1) Par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu un grozījumu veikšanu atļaujā maksājama valsts nodeva. Valsts nodeva netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt atļauju vai veikt grozījumus atļaujā.
(2) Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.

32.20 pants. Gaisa kuģu operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
(1) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj tos gaisa kuģa operatora lidojumus, kuri veikti no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts teritorijā, un norādīti šā likuma 2. pielikuma II. daļā.
(2) Latvijas Republika ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts, ja:
1) gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, kuru izdevusi Latvijas Republika saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā;
2) gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, kuru izdevusi valsts, kas nav Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts, un Latvijas Republika ir dalībvalsts ar lielāko aprēķināto aviācijas emisiju daudzumu lidojumos, ko veicis attiecīgais gaisa kuģa operators bāzes gadā (kalendāra gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī, vai gaisa kuģa operatora darbības pirmais kalendāra gads tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri aviācijas darbības sākuši pēc 2006. gada 1. janvāra).

32.21 pants. Operatoru un gaisa kuģu operatoru veiktais monitorings un ziņojumi
(1) Operatora un gaisa kuģa operatora pienākums ir regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un tās darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju kompetentajām iestādēm.
(2) Lai uzsāktu vai turpinātu darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, operators vai gaisa kuģa operators sagatavo Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību un to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu. Operators minēto plānu iesniedz apstiprināšanai Valsts vides dienestam, bet gaisa kuģa operators – valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).
(3) Gaisa kuģa operators veic monitoringu gaisa kuģu veikto lidojumu ietekmei, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām.
(4) Ja gaisa kuģa operatora sagatavotais siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plāns nav apstiprināts, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt veikt Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības.
(5) Monitoringa plāns un ikgadējais emisiju ziņojums ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.
(6) Operators un gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15. martam sagatavo un nodrošina verificēšanu šādiem ziņojumiem:
1) ikgadējam emisiju ziņojumam par veiktajām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībām un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendāra gadā;
2) ziņojumam par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām.
(7) Operators, ņemot vērā šā panta otrajā daļā minēto monitoringa plānu un ikgadējā datu monitoringa rezultātus, katru gadu līdz 15. martam sagatavo ikgadējo darbības līmeņa ziņojumu par iekārtas iepriekšējā gada darbības datiem.
(8) Operators katru gadu līdz 15. martam iesniedz Valsts vides dienestam izvērtēšanai un apstiprināšanai vai noraidīšanai verificētus šā panta sestajā un septītajā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumus.
(9) Gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15. martam iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai izvērtēšanai un apstiprināšanai vai noraidīšanai verificētus šā panta sestajā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumus.
(10) Operatoram, kura šā panta sestajā un septītajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 31. martam nav apstiprināts vai ir noraidīts, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Minētos darījumus veic pēc ziņojuma apstiprināšanas.
(11) Gaisa kuģa operatoram, kura šā panta sestajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 31. martam nav apstiprināts vai ir noraidīts, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Minētos darījumus veic pēc ziņojuma apstiprināšanas.
(12) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, kā arī sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisiju un darbības līmeņa ziņojumu un informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām;
2) Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina šīs daļas 1. punktā minētos ziņojumus;
3) gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, izstrādā emisiju monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisiju ziņojumu, sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, kā arī bezmaksas emisijas kvotu noteikšanu, kas izriet no ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanas;
4) gaisa kuģa operators iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai informāciju par veikto šīs daļas 3. punktā un šā likuma 32.21  panta trešajā daļā noteikto monitoringu;
5) Civilās aviācijas aģentūra pārbauda un apstiprina šīs daļas 3. un 4. punktā minētos ziņojumus;
6) verificētāji nodrošina šā panta sestajā un septītajā daļā minēto ziņojumu verificēšanu, un kārtību, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai.
(13) Ja operators vai gaisa kuģa operators veic darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, bet nav izpildījis šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, Valsts vides dienests attiecībā uz operatoru un Civilās aviācijas aģentūra attiecībā uz gaisa kuģa operatoru pieņem lēmumu pārtraukt minēto darbību.

32.22 pants. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jūras transporta jomā
(1) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu piemēro šā likuma 2. pielikuma III. daļā minētajām darbībām un siltumnīcefekta gāzēm.
(2) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kvotu sadali un nodošanas prasību piemērošanu attiecībā uz jūras transporta darbībām piemēro 50 procentiem emisiju, ko rada kuģi, kuri iziet no kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas un ierodas piestāšanas ostā, kas nav nevienas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā, 50 procentiem emisiju, ko rada kuģi, kuri kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no piestāšanas ostas, kas nav nevienas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā, 100 procentiem emisiju no kuģiem, kas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas, un 100 procentiem emisiju no kuģiem, kas atrodas kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā.
(3) Latvijas Republika ir kuģošanas sabiedrības administrējošā dalībvalsts, ja:
1) kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta Latvijā;
2) kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta Latvijā un tās kuģi pēdējo četru gadu laikā ir visbiežāk piestājuši Latvijā, veicot reisus, kas atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem reisiem;
3) kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī un tās kuģi iepriekšējos četros monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, uz kuru attiecas šā panta pirmajā daļā minētā darbības joma, un kuģošanas sabiedrības kuģis Latvijā ir uzsācis vai pabeidzis savu pirmo reisu, uz kuru attiecas šā panta pirmajā daļā minētā darbības joma;
4) kuģošanas sabiedrība ir iekļauta Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumā par kuģošanas sabiedrību sarakstu, kurā norādītas kuģošanas sabiedrību administrējošās dalībvalstis.
(4) Gadījumos, kad saskaņā ar līgumisku vienošanos galīgo atbildību par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju, vai abiem uzņemas nevis kuģošanas sabiedrība, bet cits subjekts, kuģošanas sabiedrība ir tiesīga no attiecīgā subjekta saņemt atlīdzību par izmaksām, ko rada kvotu nodošana.
(5) Ministru kabinets nosaka nododamo emisijas kvotu apjomu un atkāpes no kvotu nodošanas pienākuma kuģošanas sabiedrībām saskaņā ar šā likuma 32.27  panta ceturto daļu.

32.23 pants. Jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings un ziņojumi
(1) Kuģošanas sabiedrības pienākums ir regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kā arī tai kuģošanas sabiedrībai uz kuru attiecas šā likuma 32.22 panta pirmā daļa, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un tās darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju kompetentajām institūcijām.  
(2) Dokumentus un informāciju saskaņā ar regulas 2015/757 6. panta 6. un 7. punktu, 7. panta 4. punktu, 11. panta 1. punkta otro daļu, 11. panta 2. punktu un 11.a panta 2. punktu kuģošanas sabiedrība iesniedz Valsts vides dienestam. 
(3) Valsts vides dienests apstiprina kuģošanas sabiedrības iesniegtu monitoringa plānu vai izmaiņas monitoringa plānā regulā 2015/757 noteiktajā kārtībā. 
(4) Verificētājs saskaņā ar regulas 2015/757 17. panta 4. punktu informē Valsts vides dienestu un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” par atbilstības dokumenta izdošanu. 
(5) Klimata un enerģētikas ministrija, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" un Valsts vides dienests atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē regulas 2015/757 kuģošanas sabiedrībai noteikto prasību izpildi. 
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā Valsts vides dienests saskaņā ar šā panta otro daļu apstiprina agregēto emisiju datus kuģošanas sabiedrības līmenī. 

32.24 pants. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu saraksts bezmaksas emisijas kvotu sadalei
(1) Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu katram šā likuma 32.18 panta ceturtajā daļā minētajam Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu perioda piecu gadu ciklam. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju apstiprina Ministru kabinets. 
(2) Iekārtu sarakstā ietver iekārtas, kurām izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Iekārtu sarakstā iekļauj informāciju par iekārtu darbībām, siltuma un gāzu pārvadi, elektroenerģijas ražošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijām apakšiekārtu līmenī iepriekšējos piecos secīgos kalendāra gados pirms iekārtu saraksta iesniegšanas Eiropas Komisijā. Iekārtu sarakstā nosaka ikgadējo bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu operatoriem.
(3) Iekārtu sarakstu izstrādā atbilstoši Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra regulai (ES) 2019/331, ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu.
(4) Lai sagatavotu iekārtu sarakstu katram šā likuma 32.18  panta ceturtajā daļā minētā 10 gadu perioda piecu gadu ciklam, operators atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas pieprasījumam un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā iesniedz Valsts vides dienestam pilnīgu un verificētu informāciju un datus, kas nepieciešami, lai noteiktu bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma apjomu attiecīgajai iekārtai.
(5) Valsts vides dienests pieņem lēmumu par iesniegtās šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas apstiprināšanu.
(6) Valsts vides dienests apstiprināto informāciju iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai.
(7) Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Komisijai Ministru kabinetā apstiprināto Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu. 
(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) operatori sagatavo un iesniedz informāciju iekārtu saraksta izstrādei;
2) operatori, kuriem ir pienākums veikt pirmo vai kārtējo uzņēmuma energoauditu vai ieviest sertificētu vai pārsertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu, iesniedz informāciju par energoefektivitātes paaugstināšanas ieteikumu īstenošanu;
3) operatori iesniedz klimatneitralitātes plānu iekārtas darbībām;
4) sadalāmas bezmaksas emisijas kvotas iekārtām nozarēs un apakšnozarēs, ciktāl to aptver pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, atbilstoši Eiropas Padomes un Parlamenta 2023. gada 10. maija regulai (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk – regula 2023/956);
5) izstrādājams iekārtu saraksts un aprēķināms operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjoms, kā arī nodrošināma šo bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana un atpakaļnodošana;
6) aprēķināms gaisa kuģa operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjoms, kā arī nodrošināma šo bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana un atpakaļnodošana;
7) apstiprina Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu katram šā likuma 32.18  panta ceturtajā daļā minētā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu perioda piecu gadu ciklam;
8) Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma atcelšanu operatoram un iekārtas izslēgšanu no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;
9) notiek informācijas apmaiņa Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros – tiek iesniegti iesniegumi bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai un tiek iesniegta informācija Eiropas Komisijai.

32.25 pants. Aviācijas kvotu sadales tabula un aviācijas bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana 
(1) Ikviens gaisa kuģa operators, kura administrējošā dalībvalsts ir Latvijas Republika un kurš veic šā likuma 32.20  panta otrajā daļā minētos lidojumus, var pieteikties uz bezmaksas emisijas kvotu sadali.
(2) Klimata un enerģētikas ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu par kopējo kvotu daudzumu, kas piešķirams gaisa kuģu operatoriem, un tā grozījumus, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģa operatoram, kura administrējošā dalībvalsts ir Latvija, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņojusi Klimata un enerģētikas ministrijai par Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par aviācijas kvotu sadales tabulu vai tās grozījumiem.
(3) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 30. jūnijam emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa gaisa kuģu operatoru kontiem, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto aviācijas kvotu sadales tabulu, Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) gaisa kuģa operators sagatavo un iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai informāciju aviācijas kvotu sadales tabulas izstrādei;
2) nosakāms emisijas kvotu daudzums visiem gaisa kuģu operatoriem.

32.26 pants. Bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana operatoriem
(1) Klimata un enerģētikas ministrija, ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, tā grozījumus un normatīvos aktus emisijas kvotu sadales jomā, kā arī izvērtējot sabiedrības sniegto viedokli, pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstā iekļautajam operatoram ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņojusi Klimata un enerģētikas ministrijai par Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par iekārtu sarakstu vai tā grozījumiem.
(2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 30. jūnijam emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā jaunas iekārtas operators sagatavo un iesniedz iesniegumu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai;
2) nosacījumus operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjoma grozīšanai un lēmumu pieņemšanai.

32.27 pants. Darbības ar emisijas kvotām
(1) Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona (turpmāk – persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem to pārskaitīt citai personai un veikt citas Eiropas Komisijas 2019. gada 12. marta deleģētajā regulā 2019/1122, ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK, noteiktās darbības ar emisijas kvotām.
(2) Emisijas kvotas derīgums ir atkarīgs no tās izdošanas perioda:
1) no 2013. gada 1. janvāra izdotās emisijas kvotas ir beztermiņa;
2) šā likuma 32.18   panta ceturtajā daļā noteikto periodu laikā izdotās emisijas kvotas ir beztermiņa, un tām tiek norādīts, kurā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu periodā tās tikušas izdotas. Šīs emisijas kvotas ir derīgas emisijas kvotu nodošanai par to emisiju apjomu, kas radīts, sākot no minētā perioda pirmā gada.
(3) Emisijas kvotu nodošanai Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija.
(4) Operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība uz kurām attiecas 32.21 panta pirmā daļa, katru gadu līdz 31. martam ievada emisijas vienību reģistrā datus par iekārtas, gaisa kuģa vai kuģošanas sabiedrības emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu iepriekšējā kalendāra gadā un katru gadu līdz 30. septembrim nodod emisijas kvotas, kas atbilst ievadītajam emisiju datu apjomam, pārskaitot tās no sava konta emisijas vienību reģistrā uz Eiropas Savienības emisijas kvotu dzēšanas kontu un vienlaikus nodrošinot šo emisijas kvotu dzēšanu emisijas vienību reģistrā.
(5) Pienākums nodot emisijas kvotas neattiecas uz oglekļa dioksīda apjomu, kurš ir uztverts un ķīmiski piesaistīts produktā vai kurš ir uztverts un transportēts uz pastāvīgas uzglabāšanas vietu, kurai ir spēkā esoša atļauja saskaņā ar likumā “Par zemes dzīlēm” noteikto.
(6) Pēc emisijas kvotu īpašnieka pieprasījuma valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administrators emisijas vienību reģistrā dzēš attiecīgo emisijas kvotu daudzumu.
(7) Latvijas Republika izsola emisijas kvotas, kas nav piešķiramas operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām bez maksas un kas nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē.
(8) Latvijas Republika izsola emisijas kvotas, kas aptver šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētās darbības, ja vien tās nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē. Emisijas kvotas, kas aptver šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētās darbības, izsola atsevišķi no emisijas kvotām, kas minētas šā panta otrajā daļā.

32.28 pants. Finanšu līdzekļu izlietojums, kuri gūti no darījumiem ar emisijas kvotām, kas piešķirtas bez maksas 
(1) Bez maksas piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti veic atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Operators vai gaisa kuģa operators, kas gūst finanšu līdzekļus no darījumiem ar tam piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, attiecīgos finanšu līdzekļus izlieto, lai kompensētu iepriekš veiktos vai plānotos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus, tai skaitā šādus pasākumus:
1) savā darbībā izmantotās iekārtas vai tās daļu nomaiņa, lai šajā iekārtā būtu iespējams izmantot atjaunīgos energoresursus, elektroenerģiju vai tādas izejvielas, kas samazina attiecīgā operatora siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;
2) savai darbībai izmantotā gaisa kuģa uzlabošana vai gaisa kuģa nomaiņa ar efektīvāku gaisa kuģi, tai skaitā tādu, kurā iespējams izmantot degvielu, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem;
3) savā darbībā izmantotās iekārtas vai ēkas energoefektivitātes uzlabošana;
4) savā darbībā izmantotās siltumapgādes un elektroapgādes sistēmu un galapatērētāju energoefektivitātes uzlabošana, centralizētās siltumapgādes sistēmas paplašināšana un jaunu galapatērētāju pieslēgšana centralizētās siltumapgādes sistēmai;
5) jaunas atjaunīgus energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšana un izmantošana, lai samazinātu valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;
6) dabā balstītu risinājumu īstenošana klimata mērķu sasniegšanai.
(3) Atbilstoši pieprasījumam valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai informāciju par operatora un gaisa kuģa operatora veiktajiem darījumiem ar emisijas kvotām, kas nav šā likuma 32.28 panta ceturtajā daļā minētā emisijas kvotu nodošana.
(4) Klimata un enerģētikas ministrija šā likuma 32.18 panta ceturtajā daļā minēto Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu periodu piecu gadu ciklu beigās, ņemot vērā operatora un gaisa kuģa operatora sniegto informāciju, pārbauda operatora un gaisa kuģa operatora veiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus, kuri finansēti no operatora un gaisa kuģa operatora finanšu līdzekļiem, kas gūti no darījumiem ar tiem bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, un šo finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.
(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētajā pārbaudē konstatē, ka finanšu līdzekļi nav izmantoti atbilstoši šā likuma nosacījumiem, Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par operatora un gaisa kuģa operatora pienākumu triju gadu laikā veikt šā panta otrajā daļā minētos pasākumus tādā finansiālajā apmērā, kas atbilst attiecīgi gūtajiem ienākumiem no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām.
(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais lēmums netiek izpildīts vai tiek izpildīts daļēji, Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par operatora un gaisa kuģa operatora pienākumu finanšu līdzekļus, kas gūti no operatora un gaisa kuģa operatora darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām un nav izmantoti atbilstoši šā likuma nosacījumiem, atpakaļnodot un ieskaitīt Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai. Minētos finanšu līdzekļus izmanto Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros atbilstoši Klimata likumam.
(7) Šajā pantā noteiktās prasības par to finanšu līdzekļu izmantošanu, kas gūti no darījumiem, attiecināmas arī uz operatoru un gaisa kuģa operatoru, kurš izstājas no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.
(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicams šā panta sestajā daļā minēto neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķins.

32.29 pants. Emisijas vienību reģistrs
(1) Emisijas vienību reģistrā uzskaita emisijas kvotas, gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības, apsaimniekotās meža zemes elastības vienības, Kioto vienības un vienības Parīzes nolīguma ietvaros, veic to pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas, atcelšanas un dzēšanas procedūras un reģistrē informāciju par elektroniskajos kontos turēto emisijas kvotu īpašumtiesībām. 
(2) Latvijas valsts kontu, Latvijas operatoru kontu, Latvijas gaisa kuģu operatoru kontu, Latvijas kuģošanas sabiedrības kontu un Latvijas jurisdikcijā esošo emisijas vienību reģistra kontu administrēšanu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administrators.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) veic darbības emisijas vienību reģistrā, tai skaitā darbības ar emisijas vienību reģistra kontiem, darbības ar emisijas kvotām un Kioto vienībām, un nosaka konta turētāju, konta pilnvaroto pārstāvi vai papildu pilnvaroto pārstāvi;
2) veic pārraudzību darbībām emisijas vienību reģistrā un piekļuvi emisijas vienību reģistram, kā arī sadarbību ar citām iestādēm uzraudzības un kontroles nodrošināšanai;
3) sniedz informāciju citām iestādēm un sabiedrībai par darbībām emisijas vienību reģistrā, tai skaitā par veiktajiem pārskaitījumiem;
4) apstiprina maksu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administratora sniegto pakalpojumu – emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrēšanu.

32.30 pants. Emisijas kvotu nodošanas saistību neizpilde
(1) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 10. oktobrim apkopo informāciju par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām, kuras paredzētajā termiņā nav veikušas šā likuma 32.27  panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu vai nav nodevušas emisijas kvotas noteiktajā apjomā.
(2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 1. decembrim:
1) informē Valsts vides dienestu par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem vai kuģošanas sabiedrībām, kuras paredzētajā termiņā nav nodevušas emisijas kvotas vai nav nodevušas tās noteiktajā apjomā, kā arī norāda katra operatora, gaisa kuģa operatora vai kuģošanas sabiedrības nenodoto emisijas kvotu skaitu;
2) publicē savā tīmekļvietnē to operatoru, gaisa kuģu operatoru vai kuģošanas sabiedrību sarakstu, kuras paredzētajā termiņā nav nodevušas emisijas kvotas vai nav nodevušas tās noteiktajā apjomā.
(3) Ja Valsts vides dienests pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas konstatē, ka operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība nav veikusi šā likuma 32.27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā vai nav nodevusi tās noteiktajā apjomā, tas pieņem lēmumu, kurā nosaka operatoram, gaisa kuģa operatoram vai kuģošanas sabiedrībai šādus pienākumus:
1) nodot tādu emisijas kvotu apjomu, kas nosedz nenodoto emisijas kvotu apjomu;
2) veikt maksājumu par šā likuma 32.27 ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nenodošanu paredzētajā termiņā vai noteiktajā apjomā.
(4) Valsts vides dienests katru gadu līdz 1. septembrim publicē savā tīmekļvietnē šā panta trešās daļas 2. punktā minētā maksājuma likmi par vienu emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta. Aprēķinot minēto likmi, ievēro šādus nosacījumus:
1) maksājuma bāzes likme ir 100 euro par katru emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, par kuru nav veikta emisijas kvotu nodošana;
2) maksājuma likme tiek palielināta, ņemot vērā Eiropas Savienības Statistikas biroja tīmekļvietnē pieejamo informāciju par Eiropas patēriņa cenu indeksu.
(5) Šā panta trešajā daļā minētais operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība pēc Valsts vides dienesta lēmuma saņemšanas iemaksā šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto maksājumu Valsts vides dienesta noteiktajā budžeta kontā līdz nākamā gada 15. februārim. Ja minētajā termiņā maksājums nav veikts vai nav veikts pilnā apmērā, Valsts vides dienestam ir tiesības attiecīgo summu piedzīt.
(6) Šā panta trešajā daļā minēto Valsts vides dienesta lēmumu operators, gaisa kuģa operators un kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Klimata un enerģētikas ministrijā.

32.31 pants. Ziņojums par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu 
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" attiecībā uz ziņošanu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu:
1) koordinē nepieciešamās informācijas apkopošanu ziņojumam par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu un īstenošanu atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem emisijas kvotu jomā;
2) ņemot vērā šā panta 1. punktā minēto informāciju, sagatavo ziņojumu, saskaņo to ar Klimata un enerģētikas ministriju, Valsts vides dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Civilās aviācijas aģentūru un Latvijas nacionālo akreditācijas institūciju un katru gadu līdz 30. jūnijam ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē, kā arī publicē savā tīmekļvietnē.

32.32 pants. Sabiedrības līdzdalība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un bezmaksas emisijas kvotu sadalē 
(1) Pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas Valsts vides dienests tīmekļvietnes adresi, kurā pieejams iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai, elektroniski nosūta attiecīgajai pašvaldībai, Klimata un enerģētikas ministrijai un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administratoram un izskata to iesniegtos priekšlikumus.
(2) Valsts vides dienests nodrošina, ka tā rīcībā esošā informācija ir pieejama sabiedrībai. Informācija ir nepieciešama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, izsniegtās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem un informāciju par monitoringa un kontroles rezultātiem.
(3) Ja iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ietver informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, Valsts vides dienests attiecīgo informāciju nepublicē. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju.
(4) Sabiedrībai ir pieejama informācija par operatora un gaisa kuģa operatora Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībās radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ikgadējais darbības līmeņa ziņojums ir pieejams kontroles institūcijām.
(5) Iekārtu saraksts un Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumi un lēmumu projekti par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai emisijas kvotu piešķiršanas grozīšanu operatoriem un gaisa kuģu operatoriem ir pieejami sabiedrībai Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē.
(6) Lēmumi par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģu operatoriem tiek publicēti arī Civilās aviācijas aģentūras tīmekļvietnē.
(7) Klimata un enerģētikas ministrija noskaidro sabiedrības viedokli par izstrādāto bezmaksas emisijas kvotu sadales plāna projektu un lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu projektu, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus ne mazāk kā 30 dienas pēc attiecīgā projekta publicēšanas Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē.
(8) Sabiedrībai ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju nosacījumi, kā arī informācija par monitoringa un pārbaudes rezultātiem.
32.33 pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, lēmuma saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un ziņojumu apstrīdēšana
(1) Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, tās grozījumiem un informācijas klasificēšanu persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Enerģētikas un vides aģentūrā.
(2) Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Enerģētikas un vides aģentūrā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām vai tiesībām uz vides informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no Valsts vides dienesta lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(3) Valsts vides dienesta lēmumu attiecībā uz operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu vai ikgadējo darbības līmeņa ziņojumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Enerģētikas un vides aģentūrā. 
(4) Civilās aviācijas aģentūras lēmumu attiecībā uz gaisa kuģa operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Satiksmes ministrijā.
(5) Enerģētikas un vides aģentūra biroja un Satiksmes ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 
(6) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šo lēmumu darbību.

32.34 pants. Civilās aviācijas aģentūras papildu darbības attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem
Ja gaisa kuģa operators nepilda šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, Civilās aviācijas aģentūra var iesniegt Eiropas Komisijai vai Satiksmes ministrijai, ja gaisa kuģa operatoram ir Satiksmes ministrijas izsniegta darbības licence, lūgumu pieņemt lēmumu par attiecīgā gaisa kuģa operatora darbības aizliegumu. Gadījumos, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu pēc Latvijas Republikas vai kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma, Civilās aviācijas aģentūra informē Eiropas Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šādu lēmumu.

32.35 pants. Papildu sankcijas kuģošanas sabiedrībām
(1) Ja kuģošanas sabiedrība divus vai vairākus gadus pēc kārtas nav veikusi šā likuma 32.27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā un ar šā likuma 32.30 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt šo pienākumu izpildi, Valsts vides dienests pēc tam, kad devis kuģošanas sabiedrībai iespēju sniegt paskaidrojumus, var pieņemt lēmumu par kuģošanas sabiedrības kuģu izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir veikusi šā likuma 32.27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijai (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija), Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.
(2) Ja kuģis izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās. Lēmuma par kuģu izraidīšanu un kuģu aizturēšanu izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas pilda krasta apsardzes funkcijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) Ja kuģošanas sabiedrība, kura pārvalda kuģus ar Latvijas karogu un kuras kuģi ienāk vai atrodas kādā no Latvijas ostām, divus vai vairākus gadus pēc kārtas nav veikusi šā likuma 32.27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā un ar šā likuma 32.30 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt šo pienākumu izpildi, Valsts vides dienests pēc tam, kad devis kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, un pēc saskaņošanas ar Kuģošanas drošības inspekciju var pieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir veikusi šā likuma 32.27  panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā paziņo Kuģošanas drošības inspekcijai, lūdzot izdot karoga valsts kuģa aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi kvotu nodošanu. Par pieņemto karoga valsts kuģa aizturēšanas rīkojumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā paziņo kuģa kapteinim un tā kuģošanas sabiedrībai, Valsts vides dienestam, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
(4) Šajā pantā minētie noteikumi neietekmē starptautisko jūrniecības noteikumu izpildi par briesmās nonākušiem kuģiem.
(5) Valsts vides dienesta lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas un lēmumu par kuģa aizturēšanu kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Klimata un enerģētikas ministrijā.
(6) Šā panta piektajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana neaptur šā lēmuma darbību.

32.36 pants. Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas globālā tirgus pasākuma īstenošana
(1) Gaisa kuģu operatori, kas atbilst Eiropas Komisijas 2019. gada 18. jūlija deleģētās regulas 2019/1603, ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula 2019/1603), 1. panta nosacījumiem, katru gadu līdz 15. martam atbilstoši regulas 2019/1603 prasībām veic monitoringu, verifikāciju un ziņo par emisijām, kas rodas regulas 2019/1603 2. pantā noteiktajos lidojumos, ieskaitot lidojumus, kas tiek veikti starp lidlaukiem, kuri atrodas divās dažādās trešajās valstīs.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto verificēto ziņojumu gaisa kuģa operators iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par ziņojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma darbība starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā.

32.37 pants. Kompetentā iestāde oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ietvaros 
(1) Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde regulas 2023/956 11. panta 1. punkta izpratnē.
(2) Valsts ieņēmumu dienests regulas 2023/956 26. pantā un regulas 2023/1773 16. pantā noteiktos maksājumus uzliek, izdodot administratīvo aktu.
(3) Regulas 2023/956 26. pantā paredzētās likmes aprēķins tiek veikts atbilstoši šā likuma 32.30 panta ceturtajai daļai.
28.
Aizstāt 41.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Klimata un enerģētikas ministrija" (attiecīgā locījumā).
29.
Aizstāt 43.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Klimata un enerģētikas ministrija" (attiecīgā locījumā).
30.
Izteikt 45. pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Operatora veiktais monitorings
(1) Operatora pienākums ir regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt monitoringu un sniegt informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(11) Ministru kabinets nosaka operatora veiktā monitoringa pārskata veidlapas aizpildīšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību.
(3) Operators veic monitoringu saskaņā ar atļauju, kurā norādīti nosakāmie parametri, paraugu ņemšanas vietas, mērījumu biežums un metodes, datu apkopošanas un uzglabāšanas veids. A kategorijas piesārņojošas darbības operators pazemes ūdeņu monitoringu veic vismaz reizi piecos gados un augsnes monitoringu — vismaz reizi 10 gados, ja vien atļaujā nav noteikts, ka, pamatojoties uz piesārņojuma draudu novērtējumu, monitorings veicams biežāk.
(4) Operators nekavējoties informē attiecīgās institūcijas:
1) ja piesārņojošas darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi;
2) avārijas vai tās draudu gadījumā.
(5) Monitoringa dati un monitoringa pārskats ir pieejami atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.".
31.
Izslēgt 45.1 pantu.
32.
Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Uzraudzība
(1) Šajā likumā noteikto prasību izpildi savas kompetences ietvaros uzrauga Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienests un Enerģētikas un vides aģentūra.
(2) Aizsardzības ministrija uzrauga šajā likumā noteikto prasību izpildi tās valdījumā esošajās militāri piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās."
33.
Aizstāt 48. panta 2. punktā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju" ar "Klimata un enerģētikas ministriju".
34.
Izslēgt 49. panta trešo un ceturto daļu.
35.
Aizstāt 49.1 panta trešajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs" ar vārdiem "Klimata un enerģētikas ministrs".
36.
Izslēgt 50. panta astoto daļu.
37.
Aizstāt 52. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā).
38.
Izslēgt 60. pantu.
39.
Pārejas noteikumos:

izteikt 38. punktu šādā redakcijā:
"38. Līdz 2026. gada 31. decembrim  gaisa kuģa operatoram šā likuma 32.20 pantā un 32.21  panta ceturtajā daļā noteiktie pienākumi netiek piemēroti attiecībā uz lidojumiem, kas tiek uzsākti:
1) Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, izņemot lidojumus uz lidlaukiem Apvienotajā Karalistē un Šveicē;
2) lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, izņemot lidojumus uz lidlaukiem Apvienotajā Karalistē un Šveicē, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
3) lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas.";

izslēgt 52., 53. un 54. punktu;

papildināt ar 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78. un 79. punktu šādā redakcijā:

"72. Šā likuma 32.17 panta sestā daļa stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.
73. Šā likuma 32.17 panta septītajā daļā minētos verificētos ziņojumus degvielas un kurināmā operators sagatavo, sākot ar 2026. gadu.
74. Šā likuma 32.17 panta vienpadsmitā daļa ir spēkā tikai laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
75. Šā likuma 32.30  pants uz degvielas un kurināmā operatoru ir attiecināms, sākot ar 2028. gada 1. janvāri.
76. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 32.17 panta trīspadsmitajā daļā, 32.18 panta septītajā daļā,  32.21 divpadsmitās daļas 1. - 3., 5., 6. punktos, 32.22  panta piektajā daļā, 32.23  panta sestajā daļā, 32.24  panta astotajā daļā, 32.25  panta ceturtajā daļā, 32.26  panta trešajā daļā, 32.28  panta astotajā daļā un 32.36  panta trešajā daļā, minētos noteikumus.
77. Ministru kabinets divpadsmit mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 32.19 panta otrajā daļa, 32.21  panta divpadsmitās daļas 4. punktā un 32.29  panta trešajā daļā minētos noteikumus.
78. Šā likuma 32.27 panta astotā daļa stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
79. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 76. un 77. punktā  minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi: 
1) Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumi Nr. 769 “Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā"; 
2) Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 449 “Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem"; 
3) Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 366 “Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā”; 
4) Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 250 “Noteikumi par darbībām emisijas reģistrā”; 
5) Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752 “Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” maksas pakalpojumu cenrādis”; 
6) Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 430 “Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām”."
" "
40.
Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:
"23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas 2023/959, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību;
25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas 2023/958, ar ko direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu.".
41.
Izteikt 2. pielikumu šādā redakcijā:
 
"I. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

Nosakot iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumspēju, lai konstatētu nepieciešamību iekļaut iekārtu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, Valsts vides dienests summē visu to iekārtas tehnisko vienību nominālās ievadītās siltumspējas, kurās tiek sadedzināts kurināmais (piemēram, katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un oglekļa dioksīda uztveršanas bloki, degļi un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas). Kopsummā neņem vērā:
1) tehniskās vienības, kuru nominālā ievadītā siltumspēja nepārsniedz 3 MW;
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunīgos energoresursus, bet pārējos kurināmos izmanto tikai vienību darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai (līdz 2025. gada 31. decembrim).
Šis pielikums neietver iekārtas, kurām iepriekšējā attiecīgā šā likuma 32.24 panta pirmajā daļā minētā iekārtu saraksta izstrādē izmantoto piecu gadu emisijas, kas radušās, sadedzinot ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem atbilstīgu biomasu, ir vidēji vairāk nekā 95 % no kopējām vidējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas noteiktas atbilstoši šā likuma 32.21 pantā noteiktajām monitoringa un ziņošanas prasībām. 
 
Nr. p.k. Darbība, kurai nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja Siltumnīcefekta gāze
1. Kurināmā sadedzināšana — kurināmā oksidēšana neatkarīgi no tā, kā tiek izmantota šajā procesā ražotā siltumenerģija, elektroenerģija vai mehāniskā enerģija, un citas tieši saistītas darbības, tai skaitā dūmgāzu attīrīšana iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumspēja pārsniedz 20 MW (izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas)
Šā likuma 32.21 panta nosacījumi attiecināmi uz kurināmā sadedzināšanu sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumspēja pārsniedz 20 MW
Oglekļa dioksīds


 
2. Naftas rafinēšana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW Oglekļa dioksīds
3. Koksa ražošana Oglekļa dioksīds
4. Metāla rūdu (arī sulfīdu rūdu) apdedzināšana vai kausējumu iegūšana, ieskaitot granulēšanu Oglekļa dioksīds
5. Dzelzs vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp izmantojot nepārtraukto liešanu, kopējai jaudai pārsniedzot 2,5 tonnas stundā Oglekļa dioksīds
6. Melno metālu, arī ferosakausējumu, ražošana vai pārstrāde, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltuma jauda pārsniedz 20MW. Pārstrādē tiek izmantoti arī velmēšanas stāvi, tvaika pārkarsētāji, atlaidināšanas krāsnis, kaltuvju, lietuvju, pārklājumu un kodināšanas iekārtas Oglekļa dioksīds
7. Primārā alumīnija vai alumīnija oksīda ražošana Oglekļa dioksīds,
perfluor-
ogļūdeņraži
8. Sekundārā alumīnija ražošana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 MW Oglekļa dioksīds
9. Krāsaino metālu ražošana vai pārstrāde (arī sakausējumu ražošana, rafinēšana, liešana u.tml.), kurā izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā nominālā siltuma jauda, ieskaitot ievadīto siltuma jaudu kurināmajam, ko izmanto kā reducējošu aģentu, pārsniedz 20 MW Oglekļa dioksīds
10. Klinkera cementa ražošana rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
11. Kaļķu ražošana, kā arī dolomīta vai magnezīta apdedzināšana rotācijas krāsnīs vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
12. Stikla (arī stikla šķiedras) ražošana iekārtās, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
13. Apdedzinātu māla izstrādājumu (arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna) ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 75 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
14. Minerālvates izolācijas materiālu ražošana, izmantojot stiklu, akmeni vai izdedžus, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā Oglekļa dioksīds
15. Ģipša žāvēšana vai apdedzināšana vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša izstrādājumu ražošana, ja apdedzinātā ģipša vai žāvētā sekundārā ģipša ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
16. Celulozes ražošana no koksnes vai citām šķiedrvielām Oglekļa dioksīds
17. Papīra vai kartona ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 20 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
18. Tehniskā oglekļa ražošana, karbonizējot tādus organiskās vielas saturošus materiālus kā nafta, gudrons, krekinga un pārtvaices atlikumi, ja ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
19. Slāpekļskābes ražošana Oglekļa dioksīds,
slāpekļa oksīds
20. Adipīnskābes ražošana Oglekļa dioksīds,
slāpekļa oksīds
21. Glioksāla un glioksālskābes ražošana Oglekļa dioksīds,
slāpekļa oksīds
22. Amonjaka ražošana Oglekļa dioksīds
23. Organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana krekinga, sadalīšanas, daļējas vai pilnīgas oksidēšanās vai līdzīgos procesos ar ražošanas jaudu virs 100 tonnām dienā Oglekļa dioksīds
24. Ūdeņraža (H2) un sintēzes gāzes ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 5 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
25. Nātrija karbonāta (Na2CO3) un nātrija bikarbonāta (NaHCO3) ražošana Oglekļa dioksīds
26. Siltumnīcefekta gāzu uztveršana no tehnoloģiskās iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas šajā pielikumā minētās piesārņojošās darbības, lai šīs gāzes transportētu un uzglabātu ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā uzglabāšanas vietā, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu Oglekļa dioksīds
27. Siltumnīcefekta gāzu transportēšana uz uzglabāšanas vietu, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un regulā (EK) Nr. 1013/2006, izņemot tās emisijas, ko aptver kāda cita darbība saskaņā ar šo direktīvu Oglekļa dioksīds
28. Siltumnīcefekta gāzu uzglabāšana ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā uzglabāšanas vietā, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu Oglekļa dioksīds

II. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās aviācijas darbības

Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj gaisa kuģu lidojumus, kurus no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, veic gaisa kuģa operators, tai skaitā lidojumus, kurus veic vienīgi Eiropas Savienības dalībvalstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, izņemot:
1) lidojumus, ko veic vienīgi to valstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ja šāds lidojums ir pamatots ar atbilstoša statusa norādi lidojumu plānā;
2) militārus lidojumus, ko veic militāri gaisa kuģi, kā arī lidojumus, ko veic, pildot muitas vai policijas funkcijas;
3) lidojumus, kas saistīti ar meklēšanas, glābšanas un ugunsdzēšanas darbiem vai neatliekamās ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kā arī lidojumus, ko veic humānās palīdzības sniegšanai un ko atļāvusi attiecīga kompetentā iestāde;
4) lidojumus, ko veic vienīgi saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem atbilstoši Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencijas) 2.pielikumam;
5) lidojumus, kuri beidzas tajā pašā lidlaukā, kur sākušies, un kuru laikā gaisa kuģis nav nosēdies citā lidlaukā;
6) mācību lidojumus, kurus veic vienīgi tādēļ, lai iegūtu licenci vai konkrētu kategoriju, un kuros piedalās tikai pilota kabīnes apkalpe, ja attiecīgais lidojums ir pamatots ar atbilstošu piezīmi lidojumu plānā un ja tas nav pasažieru vai kravas pārvadāšanas pakalpojums, gaisa kuģa pārlidojums vai gaisa kuģa nogāde;
7) lidojumus, ko veic vienīgi tādēļ, lai izdarītu zinātniskus pētījumus vai pārbaudītu, testētu vai sertificētu gaisa kuģi vai tā iekārtas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgās iekārtas izmanto lidojumā vai uz zemes;
8) lidojumus, ko veic gaisa kuģi, kuru sertificētā maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 5700 kilogramiem;
9) lidojumus, ko veic kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, kuri noteikti saskaņā ar Eiropas Padomes 1992.gada 23.jūlija regulu (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem attiecībā uz maršrutiem tālākajos reģionos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. un 355.pantā, vai uz maršrutiem, kur piedāvātā kapacitāte nepārsniedz 50 000 sēdvietu gadā;
10) lidojumus, kurus veic komerciāls gaisa transporta operators, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
a) katrā no trim secīgiem četru mēnešu periodiem veic mazāk par 243 lidojumiem,
b) veic lidojumus, kuru ikgadējās kopējās oglekļa dioksīda emisijas nepārsniedz 10 000 tonnu gadā;
11) lidojumus, kurus no 2013.gada 1.janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim veic nekomerciāls gaisa kuģa operators, kas veic lidojumus, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 1000 CO2 tonnām gadā.

III. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jūras transporta jomā

1. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj jūras transporta darbības, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK, izņemot jūras transporta darbības, uz kurām attiecas minētās regulas 2. panta 1.a punkts un – līdz 2026. gada 31. decembrim – 2. panta 1.b punkts. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj šādas siltumnīcefekta gāzes, kas rodas no jūras transporta darbības: 
1.1. oglekļa dioksīds; 
1.2. no 2026. gada 1. janvāra: metāns un slāpekļa oksīds. 

IV. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros iekļautās piesārņojošās darbības un degvielas un kurināmā operatoru kategorijas

Šajā likumā definētajam degvielas un kurināmā operatoram nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nododot degvielu un kurināmo patēriņam šādām darbībām:
Nr.p.k. Darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja Siltumnīcefekta gāze 
1. Ēku un autotransporta sektoros iekļautās darbības, kuras atbilst šādām Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem noteiktajām definīcijām: 
a) siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācijas stacijas (avota kategorijas kods 1A1a ii) un katlu mājas (avota kategorijas kods 1A1a iii), ciktāl tajās ražo siltumu, ko izmanto šā punkta "c" un "d" apakšpunktā minētās kategorijas vajadzībām vai nu tieši, vai ar centralizētās siltumapgādes tīklu starpniecību, tai skaitā darbības procesa nodrošināšanai;
b) autotransports (avota kategorijas kods 1A3b), izņemot izmantošanu lauksaimniecības mašīnās uz ceļiem ar cietu segumu;
c) komerciālais/sabiedriskais sektors (avota kategorijas kods 1A4a);
d) mājsaimniecības sektors (avota kategorijas kods 1A4b).

Papildu sektoros iekļautās darbības, kuras atbilst šādām Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem noteiktajām definīcijām: 
e) enerģētikas nozare (avota kategorijas kods 1A1), izņemot šā punkta "a" apakšpunktā minētās kategorijas;
f) apstrādes rūpniecība un būvniecība (avota kategorijas kods 1A2).
Oglekļa dioksīds 
2. Pie Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros iekļautajām darbībām nepieskaita šādas darbības:
a) tādu degvielu vai kurināmo nodošana patēriņam, ko izmanto šā likuma 2. pielikuma I. daļā minētajās darbībās, izņemot nodošanu sadedzināšanai darbībās, kuras saistītas ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu transportēšanu uz ģeoloģiskās struktūrās ierīkotajām uzglabāšanas vietām, kā norādīts šā likuma 2. pielikuma I. daļas tabulas 26. rindā;
b) tādu degvielu vai kurināmo nodošana patēriņam, kuru emisijas faktors ir nulle;
c) tādu bīstamo vai sadzīves atkritumu nodošana patēriņam, kurus izmanto kā kurināmo.
Oglekļa dioksīds 
".

 
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Ministrs V. Uzvārds
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk