Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (turpmāk – Komisija) 2021. gada 21. oktobra vēstulē Nr. 142.9/4-15-13/21 aicināja Ministru kabinetu izveidot starpinstitucionālu padomi – koordinējošu un konsultatīvu institūciju, kuras darbības mērķis būtu cilvēkdrošības uz ūdens jautājuma risināšana, sniedzot priekšlikumus gan ūdeņu pārvaldības jomā, gan bērnu peldētprasmes apguves nodrošināšanā, attiecīgi veicot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī aicināja Ministru kabinetu informēt par tālāko rīcību kritiskās situācijas risināšanā.
Vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokumentā – Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam – kā prioritāri risināmie ārējās nāves cēloņi ir minēti slīkšana, ceļu satiksmes negadījumi un ugunsnelaimes gadījumi. Veselības ministrijas sagatavotajā Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projektā (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021. gada 25. februārī) iekļauts 1.7. rīcības virziens "Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazinot traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem", kurā paredzēti 13 dažādi vairāku institūciju pasākumi, no kuriem četri ir saistīti ar slīkšanas novēršanu. Attiecībā uz specifiskiem slīkšanas novēršanas pasākumiem panākta vienošanās starp ministrijām, ka Sporta politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (projekts) (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021. gada 29. aprīlī) rīcības virzienā "Sports aktīvai un veselai sabiedrībai" tikšot iekļauts uzdevums – izstrādāt un ieviest mācību saturu vispārējās izglītības iestādēs peldēšanas prasmes un ūdens kompetences apmācībai.
Izvērtējot tālāko rīcību kritiskās situācijas risināšanā, atzīstam, ka ir nepieciešama jautājuma īpaša pārraudzība un koordinācija. Jāuzsver, ka demogrāfijas kontekstā Latvijai svarīgi rūpēties ne tikai par dzimstību un migrācijas saldo, bet arī novērst ārēju nāves cēloņu izraisītu pāragru mūsu valsts iedzīvotāju zaudēšanu.
Informējam, ka šobrīd Ministru prezidenta vadībā darbojas Demogrāfisko lietu padome, kas ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija valsts demogrāfiskās politikas veicināšanai, kā arī tās vienotai īstenošanai visos valsts pārvaldes līmeņos. Demogrāfisko lietu padomes nolikumā[1] kā viens no uzdevumiem minēts – izskatīt un izvērtēt iesaistīto un ieinteresēto institūciju un organizāciju priekšlikumus un viedokļus par valsts demogrāfisko politiku un tās īstenošanas veidu. Demogrāfisko lietu padomei ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt attiecīgajam ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar valsts demogrāfisko politiku un ietekmē to, kā arī veikt citus pasākumus, kas nepieciešami demogrāfisko politiku īstenošanai. Demogrāfisko lietu padomi vada Ministru prezidents, tās sastāvs ir starpinstitucionāls, tajā ir deleģēti 10 ministriju pārstāvji (t. sk. izglītības un zinātnes ministrs, veselības ministrs, iekšlietu ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs), Saeimas, Valsts prezidenta, zinātniskās kopienas un NVO pārstāvji.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka ārējo nāves cēloņu samazināšana ir tieši saistīta ar demogrāfiju, proti, iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmējošiem faktoriem, uzskatām, ka nav nepieciešams veidot jaunu atsevišķu koordinējoši konsultatīvu institūciju cilvēkdrošības uz ūdens jautājumu risināšanai atbilstoši Komisijas 2021. gada 21. oktobra vēstulē Nr. 142.9/4-15-13/21 paustajam priekšlikumam. Vērtējot šīs kritiski svarīgās problēmas risināšanas pārraudzības un koordinācijas nepieciešamību, uzskatām, ka koordinējoši konsultatīvās institūcijas funkcija ir jāuzņemas Demogrāfisko lietu padomei.
Lai iniciētu šo Demogrāfisko lietu padomes darba virzienu, tiks sagatavota Ministru prezidenta rezolūcija, kas prasa konkrētu rīcību:
1) 2022. gadā Demogrāfisko lietu padomei, prioritāro iniciatīvu apkopošanā un sagatavošanā iesaistot Demogrāfisko lietu centru, izvērtēt Ziņojumā par darba grupā paveikto iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai un citus priekšlikumus par īstenojamajiem pasākumiem iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai kontekstā ar Latvijas Peldēšanas federācijas ziņojumā "Cilvēku drošība uz ūdens Latvijā" paustajām atziņām atbilstoši efektivitātes, t. sk. izmaksu efektivitātes, kritērijiem;
2) 2022. gadā Demogrāfisko lietu padomei, prioritāro iniciatīvu apkopošanā un sagatavošanā iesaistot Demogrāfisko lietu centru, reizi gadā līdz 1. jūnijam iesniegt Ministru prezidentam izvērtējumu par paveikto un priekšlikumus par papildus nepieciešamo rīcību, kas īstenojama, lai nodrošinātu efektīvāku ārējo nāves cēloņu samazināšanos Latvijā, t. sk. slīkšanas novēršanai.
Lai izvairītos no situācijas, ka Demogrāfisko lietu padome piedāvā īstenot prioritāri finansiāli ietilpīgus pasākumus, kas, piemēram, saistīti ar jaunas infrastruktūras izveidi, ir svarīgi skaidri definēt mērķa grupas, kuras ir vairāk pakļautas dažādiem riskiem uz ūdens, piemēram, bērni, cilvēki, kas atrodas uz ūdens ārpus peldsezonas, u. tml., kā arī izstrādāt kritērijus pasākumiem, kas vislabāk novērsīs noslīkšanas riskus identificētajām mērķa grupām. Papildus tam, vērtējot mērķa pasākumus, būtu svarīgi ņemt vērā to ilgtermiņa efektu, jo bērnu peldētprasmes apguves ieviešana un nodrošināšana skolēniem ir ilgtermiņa risinājums, kura rezultāti būs jūtami vismaz ilgākā laika perspektīvā un kuram ir nepieciešama kompleksa pieeja, sadarbojoties vairākām iesaistītajām pusēm, piemēram, gan pašvaldībām, gan skolām. Savukārt, lai mazinātu noslīkšanas gadījumu skaitu jau šobrīd, proti, lai sasniegtu potenciālās riska grupas, tuvāko gadu laikā ir svarīgi mainīt iedzīvotāju paradumus, t. sk. novēršot arī citus ārējās nāves cēloņu riskus, izmantojot sociālās psiholoģijas iespējas uzrunāt un informēt attiecīgās mērķa grupas par drošības uz ūdens ievērošanas nepieciešamību un aktualitāti, kā arī iespēju robežās iekārtojot un aprīkojot peldvietas.
Pilnībā piekrītam Komisijas 2021. gada 21. oktobra vēstulē Nr. 142.9/4-15-13/21 paustajām bažām. Līdz ar to, atzīstot problēmas nopietnību un neatliekama risinājuma nepieciešamību, ceram, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piekritīs izklāstītajam risinājumam un turpmākajai aktīvajai dalībai Demogrāfisko lietu padomē, izskatot jautājumus, kas saistīti ar risku mazināšanu mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem.
[1] 2011. gada 12. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 293 "Demogrāfisko lietu padomes nolikums"; https://likumi.lv/doc.php?id=229250
Pielikumā: