22-TA-439
Vērtspapīrošanas likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Šajā likumā lietotie termini un definīcijas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) Nr. 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2402) lietotajiem terminiem un definīcijām, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)
Regulas Nr. 2017/2402 2. panta otrajā daļā minētā īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, šā likuma izpratnē tiek saukta par vērstpapīrošanas sabiedrību.
(3)
Ar terminu “aktīvi” šā likuma izpratnē tiek saprasti vērtspapīrošanas pamatā esošie riska darījumi, tostarp prasījumi.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā, šim nolūkam reglamentējot:
1)
vērtspapīrošanas sabiedrības Latvijā dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu,
2)
aktīvu, kurus iniciators atsavinājis vai nodevis vērtspapīrošanas sabiedrībai (turpmāk – aktīvi), aizsardzību pret iniciatora kreditoru prasījumiem,
3)
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) tiesības un pienākumus, īstenojot uzraudzību.
3.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Šis likums piemērojams attiecībā uz tādu vērtspapīrošanu, kas definēta Regulas Nr. 2017/2402 2. panta pirmajā daļā.
(2)
Šā likuma noteikumi piemērojami vērtspapīrošanas sabiedrībām, kuras ir dibinātas Latvijā.
(3)
Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā Regulas Nr. 2017/2402 29. panta 4. un 5. punkta izpratnē.
IInodaļaVērtspapīrošanas sabiedrības dibināšana, darbība un darbības izbeigšana
4.
pants.
Vērstpapīrošanas sabiedrības dibināšana Latvijā
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrību Latvijā dibina kā kapitālsabiedrību.
(2)
Vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas dokumentos nenorāda termiņu, uz kādu sabiedrība nodibināta, vai to, ka tās darbība tiek izbeigta, sasniedzot statūtos noteiktos mērķus.
5.
pants.
Vērtspapīrošanas sabiedrības firma
Vērtspapīrošanas sabiedrības firmā iekļauj norādi "vērtspapīrošanas sabiedrība".
6.
pants.
Vērstpapīrošanas sabiedrības darbības ierobežojumi
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrība var veikt darbības un slēgt darījumus, kas nepieciešami vērtspapīrošanas sabiedrības darbības nodrošināšanai vai vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) pienācīgai īstenošanai un nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības dibināšanas mērķi.
(2)
Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav darbinieku.
(3)
Vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga uzņemties saistības tikai tai piederošo aktīvu vērtībā.
(4)
Vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga atsavināt aktīvus, ieķīlāt aktīvus par labu ieguldītājiem vai citādi sniegt nodrošinājumu, izmantojot aktīvus, slēgt atvasināto finanšu instrumentu līgumus par valūtas un procentu likmju risku pārvaldīšanu un sniegt nodrošinājumu šiem darījumiem vienīgi saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumiem.
(5)
Vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga vienlaicīgi īstenot tikai vienu vērtspapīrošanas darījumu (shēmu) jeb vienu vērtspapīrošanas programmu.
(6)
Nav spēkā tādi vērstpapīrošanas sabiedrības noslēgtie darījumi, kas ir pretrunā ar šajā likumā noteiktajiem ierobežojumiem.
7.
pants.
Īpaši noteikumi par atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai.
(2)
Parādus apkalpojošajai sabiedrībai nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai tikai tad, ja tas ir īpaši paredzēts normatīvajos aktos.
8.
pants.
Darījumi ar saistītajām personām
Komerclikuma normas par saistīto personu darījumiem nav piemērojamas attiecībā uz darījumiem, kas tiek slēgti starp iniciatoru, vērtspapīrošanas sabiedrību, sponsoru, parādus apkalpojošo sabiedrību vai citu personu, par vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) īstenošanu.
9.
pants.
Datu apstrāde
(1)
Lai izlietotu šajā likumā noteiktās tiesības un izpildītu pienākumus iniciators vai sākotnējais aizdevējs nodod vērstpapīrošanas sabiedrības personas datus, attiecībā uz kuriem tas rīkojas kā pārzinis. Vērstpapīrošanas sabiedrība kļūst par pārzini attiecībā uz saņemtajiem personas datiem bez datu subjekta piekrišanas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā noteiktais piemērojams arī attiecībā uz kredītiestādes neizpaužamajām ziņām, ja tā ir iniciators vai sākotnējais aizdevējs.
(3)
Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai vērtspapīrošanas sabiedrība, sponsori, sākotnējie aizdevēji vai iniciatori un viņu revidenti, kā arī jebkuras citas personas sniedz informāciju (tai skaitā konfidenciālu informāciju), kas ir nepieciešama šajā likumā un Regulā Nr. 2017/2402 noteikto uzraudzības funkciju veikšanai.
10.
pants.
Ziņu iekļaušana Kredītu reģistrā un kredītinformācijas biroju datubāzēs
(1)
Ziņas par vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvos ietvertajiem prasījumiem Kredītu reģistrā iekļauj parādus apkalpojošā sabiedrība saskaņā ar Kredītu reģistra likumu. Ja parādus apkalpojošā sabiedrība nav Kredītu reģistra dalībnieks, ziņas Kredītu reģistrā iekļauj vērtspapīrošanas sabiedrība.
(2)
Ja attiecīgais prasījums izriet no aizdevuma (kredīta), kas sniegts saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, parādus apkalpojošā sabiedrība kā kredītinformācijas lietotājs ziņas kredītinformācijas birojiem par parādu vai saistībām sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka šādu ziņu sniegšanu.
11.
pants.
Ar aktīviem saistītā nodrošinājuma pāreja
(1)
Aktīvu atsavināšana ietver ar šiem aktīviem saistītā nodrošinājuma pāreju vērtspapīrošanas sabiedrībai (turpmāk — nodrošinājuma pāreja).
(2)
To dokumentu vēlāka iesniegšana, kuri paredz izmaiņas attiecībā uz nodrošinājuma reģistrāciju publiskajos reģistros, saskaņā ar šo likumu neietekmē nodrošinājuma pāreju vērtspapīrošanas sabiedrībai un tās spēkā esību. Ja normatīvie akti, kas piemērojami nodrošinājumam, saista nodrošinājuma izlietošanu ar publisko reģistru ierakstu pārgrozījumiem attiecībā uz nodrošinājuma ņēmēju, vērtspapīrošanas sabiedrība izlieto nodrošinājumu pēc tam, kad veikti attiecīgie publisko reģistru ierakstu pārgrozījumi.
(3)
Nodrošinājuma reģistrēšanai nav nepieciešama parādnieka vai nodrošinājuma devēja piekrišana.
(4)
Prasījumi, kas saistīti ar nodrošinājumu, tiek nodoti vērtspapīrošanas sabiedrībai vienlaikus ar nodrošinājumu un tādā pašā apmērā, kādā tie radušies vai rastos iniciatoram (turpmāk arī atsavinātājs) saskaņā ar šo likumu, ja aktīvi netiktu atsavināti vērtspapīrošanas sabiedrībai.
(5)
Pēc aktīvu atsavināšanas vērtspapīrošanas sabiedrībai finanšu nodrošinājuma ņēmējs ir atsavinātājs. Vērtspapīrošanas sabiedrībai ir pirmtiesības uz finanšu līdzekļiem, kas tiek iegūti, realizējot finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājuma realizēšanas kārtību prasījumiem, kas nodoti vērtspapīrošanas sabiedrībai, ievērojot šīs pirmtiesības, nosaka vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos.
(6)
Šā panta piektajā daļā minētās pirmtiesības ir arī atsavinātāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu vai kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā.
12.
pants.
Ar aktīviem saistītās tiesības
(1)
Ja līdzēji atsavinājuma līgumā nevienojas citādi, aktīvi vērtspapīrošanas sabiedrībai tiek atsavināti un nodoti kopā ar visām spēkā esošajām tiesībām, prasījumiem un augļiem, tostarp tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību, kuru atsavinātājs saistībā ar aktīviem ir tiesīgs saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem līgumiem.
(2)
Ja atsavinātie aktīvi ietver tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atsavinātāja prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ietilpst aktīvos, ja līdzēji atsavinājuma līgumā nevienojas citādi.
(3)
Šā panta otrajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas tiek ieskaitītas aktīvos tādā apmērā, kādā to paredz normatīvie akti apdrošināšanas jomā vai noslēgtie līgumi. Vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga atļaut parādniekam vai nodrošinājuma devējam izlietot apdrošināšanas atlīdzību (pilnībā vai daļēji) apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai.
(4)
Vērtspapīrošanas sabiedrības vienpusējs paziņojums apdrošinātājam, ka apdrošinātie aktīvi, pamatojoties uz atsavinājuma līgumu, ir pārgājuši vērtspapīrošanas sabiedrībai, dod tiesības šai sabiedrībai saņemt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, kas attiecas uz šo aktīvu.
(5)
Aktīvu atsavināšana vērtspapīrošanas sabiedrībai nav pamats apdrošināšanas līguma grozīšanai vai izbeigšanai.
13.
pants.
Parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumi
(1)
Aktīvu atsavināšana neietekmē un nemaina parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.
(2)
Vienošanās starp parādnieku un iniciatoru, ar kuru ir aizliegta vai ierobežota aktīvu atsavināšana vai nodošana citai personai, nav spēkā, ja aktīvu atsavināšanu veic iniciators šajā likumā noteiktajos gadījumos.
(3)
Tāda darījuma noteikumi, ar kuru sniegts nodrošinājums, kas ietekmē paša nodrošinājuma spēkā esību vai nodrošinājuma devēja saistību izpildījuma apjomu, nav spēkā šajā likumā noteiktajos aktīvu atsavināšanas gadījumos.
(4)
Aktīvu atsavināšanai nav nepieciešama parādnieka vai nodrošinājuma devēja informēšana vai piekrišana.
(5)
Aktīvu atsavināšana vērtspapīrošanas sabiedrībai neietekmē parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus, kādus paredz normatīvie akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
14.
pants.
Aizliegums apstrīdēt vai atzīt par spēkā neesošiem vērtspapīrošanas sabiedrības noslēgtos darījumus iniciatora maksātnespējas procesa ietvaros
Iniciatora maksātnespējas procesa gadījumā nav piemērojamas normatīvo aktu normas, saskaņā ar kurām maksātnespējas procesa administratoram vai jebkurai citai personai ir paredzētas tiesības vai noteikts pienākums apstrīdēt vai atzīt par spēkā neesošiem ar vērtspapīrošanas sabiedrību noslēgtos darījumus.
15.
pants.
Vērtspapīrošanas sabiedrības tiesības uz finanšu līdzekļiem parādus apkalpojošās sabiedrības tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas procesā
Finanšu līdzekļi, kurus kā noteiktu maksājumu plūsmu saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu parādus apkalpojošā sabiedrība (tostarp iniciators, ja tas veic parādus apkalpojošās sabiedrības funkcijas) saņem no parādņieka vai nodrošinājuma devēja, neietilpst parādus apkalpojošās sabiedrības mantā, un parādus apkalpojošās sabiedrības tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas procesā tie netiek izmantoti parādus apkalpojošās sabiedrības kreditoru prasījumu segšanai, ja vien to neparedz vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumi.
16.
pants.
Ieguldītāju un citu kreditoru prasību celšana tiesā pret vērtspapīrošanas sabiedrību
(1)
Ieguldītājiem ir tiesības celt prasības pret vērtspapīrošanas sabiedrību atbilstoši vērstpapīrošanas dokumentācijas noteikumiem un tikai tādā apmērā, kādā aktīvi nodrošina konkrēto laidienu. Vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos var paredzēt, ka katrs atsevišķais ieguldītājs nevar celt prasību un ka lēmumu par prasību celšanu ieguldītāji pieņem vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos noteiktajā kārtībā.
(2)
Citiem kreditoriem, tostarp kreditoriem, kuru prasījumi izriet no atvasināto finanšu instrumentu līgumiem, ir tiesības celt prasības pret vērtspapīrošanas sabiedrību atbilstoši vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumiem.
17.
pants.
Vērtspapīrošanas sabiedrības tiesiskās aizsardzības process, maksātnespējas process, likvidācijas process un reorganizācija
(1)
Maksātnespējas likums vērtspapīrošanas sabiedrībai ir piemērojams, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(2)
Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav piemērojams tiesiskās aizsardzības process.
(3)
Vērstpapīrošanas sabiedrību, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu, var likvidēt tikai pēc tam, kad:
1)
visi ieguldītāju prasījumi, kas izriet no vērtspapīrošanas sabiedrības emitētajiem vērtspapīriem, ir pilnībā nokārtoti;
2)
vērstpapīrošanas sabiedrībai vairs nav aktīvu, tostarp gadījumos, kad maksājumu saistības, kas izriet no vērtspapīrošanas sabiedrības emitētajiem vērtspapīriem, pret ieguldītājiem nav pilnībā nokārtotas.
(4)
Vērtspapīrošanas sabiedrība nevar tikt reorganizēta.
18.
pants.
Ieguldītāju uzticības personas iecelšana
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrība sasauc ieguldītāju sapulci, ja to paredz vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumi, lai lemtu par ieguldītāju interešu pārstāvību, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.
(2)
Ieguldītāju sapulces sasaukšanas kārtību, tās lemttiesīgumu, nepieciešamo balsu vairākumu lēmumu pieņemšanai, balsošanas, arī attālinātas balsošanas, kārtību un citus ar sapulces sasaukšanu un norisi saistītus jautājumus nosaka vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos.
(3)
Ieguldītāju sapulce nosaka uzticības personas tiesības, pienākumus, norēķina došanu, atlīdzību un izdevumu segšanas kārtību un citus jautājumus.
(4)
Šā panta trešajā daļā minēto pilnvarojumu neietekmē ieguldītāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšana, noregulējuma vai saistību restrukturizācijas procesa piemērošana.
(5)
Vērtspapīrošanas sabiedrība sedz visus ar ieguldītāju sapulces organizēšanu un lēmumu pieņemšanu un izziņošanu saistītos izdevumus.
(6)
Ieguldītāju sapulce var lemt, ka uzticības persona pārstāv visus ieguldītājus, veicot pilnvarojumā noteiktās darbības. Vienlaikus ieguldītājs nevar patstāvīgi izmantot tās savas tiesības, kuras ir piešķirtas uzticības personai.
(7)
Ievērojot ieguldītāju sapulces lēmumā uzticības personai noteiktās pilnvaras un ierobežojumus, uzticības persona ir tiesīga uzsākt procesus visu ieguldītāju vārdā un aizstāvēt to kopīgās intereses, tostarp tiesvedībā, bez pienākuma noskaidrot ieguldītāju identitāti. Īstenojot šīs tiesības, ir pietiekami, ja uzticības persona norāda, ka rīkojas kā uzticības persona, un pievieno ieguldītāju sapulces lēmumu, kas apliecina šīs personas pilnvaras un pilnvarojuma robežas.
(8)
Uzticības persona ir tiesīga iegūt informāciju par vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesu vai likvidāciju, ciktāl tas skar ieguldītāju to prasījumu apmierināšanu, kuri pieteikti vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesā vai likvidācijā.
(9)
Ja uzticības persona ir pilnvarota iegūt aktīvus ieguldītāju vārdā vai labā, tie tiek turēti un uzskaitīti atsevišķi no uzticības personas pašas aktīviem un no jebkuriem citiem tās pārvaldīšanā nodotajiem aktīviem. Uzticības personas kreditori savus prasījumus nevar vērst uz aktīviem (arī finanšu līdzekļiem), kurus uzticības persona ir saņēmusi ieguldītāju vārdā vai labā, pildot tai noteiktos uzticības personas pienākumus.
19.
pants.
Vērtspapīrošanas sabiedrības ieguldītāju un citu kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība
(1)
Ieguldītāju prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas pozīciju laidienu prioritātes secību konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Vienas vērtspapīrošanas pozīcijas laidiena ieguldītāju prasījumi ir savstarpēji vienas kārtas prasījumi.
(2)
Citu kreditoru, tostarp kreditoru, kuru prasījumi izriet no atvasināto finanšu instrumentu līgumiem, prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumus, tostarp noteikumus, kas nosaka, kādā kārtā savstarpēji tiek apmierināti ieguldītāju un citu kreditoru prasījumi konkrētajā vērtspapīrošanas programmā.
(3)
Ja saskaņā ar Maksātnespējas likuma 118. panta sesto daļu maksātnespējas administrators secina, ka vērtspapīrošanas sabiedrības naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus Maksātnespējas likuma 118. panta piektajā daļā minētos kreditoru (ieguldītāju un citu kreditoru) prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi, ievērojot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto.
IIInodaļaUzraudzība
20.
pants.
Uzraudzības vispārīgie noteikumi
Šā likuma prasību izpildi uzrauga Komisija.
21.
pants.
Komisijas lēmuma pārsūdzēšana
Komisijas lēmumu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
22.
pants.
Informācijas sniegšana Komisijai statistikas datu apkopošanai
(1)
Latvijā reģistrēta vērtspapīrošanas sabiedrība sniedz Komisijai Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 18. oktobra regulā (ES) Nr. 1075/2013 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/40) (turpmāk – Regula Nr. 1075/2013) noteikto informāciju Komisijas noteiktajā kārtībā.
(2)
Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai un statistikas datu apkopošanai Komisijai ir tiesības pieprasīt no vērtspapīrošanas sabiedrības arī šā panta pirmajā daļā un Regulā Nr. 1075/2013 neminētu informāciju.
(3)
Komisija publicē savā mājaslapā informāciju par vērtspapīrošanas sabiedrībām, kuras par savu pastāvēšanu informējusi Komisiju atbilstoši šā panta un Regulas Nr. 1075/2013 3. panta 2. punkta prasībām.
23.
pants.
Maksājumi Komisijas darbības finansēšanai
Par iesniegto dokumentu izskatīšanu atļaujas izsniegšanai trešajām personām, kas pārbauda vērtspapīrošanas atbilstību Regulas Nr. 2017/2402 28. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, Komisijai maksājama vienreizēja maksa 5000 euro apmērā.
IVnodaļaAtbildība
24.
pants.
Sankciju veidi un vispārīgie noteikumi sankciju piemērošanai
(1)
Par Regulas Nr. 2017/2402 32. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz g) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem Komisija var piemērot šādas sankcijas:
1)
izteikt brīdinājumu par darbības trūkumiem un pārkāpumiem;
2)
sniegt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;
3)
piemērot naudas sodu;
(2)
Par Regulas Nr. 2017/2402 32. panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minēto pārkāpumu Komisija var piemērot sankciju – anulēt izsniegto atļauju.
25.
pants.
Administratīvo pasākumu veidi un vispārīgie noteikumi administratīvo pasākumu piemērošanai
(1)
Ja Komisija konstatē kādu no Regulas Nr. 2017/2402 32. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, tā ir tiesīga, atsevišķi vai papildus šā likuma 24. panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktajām sankcijām, piemērot šādus administratīvos pasākumus:
1)
pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;
2)
noteikt pagaidu aizliegumu iniciatora, sponsora vai vērtspapīrošanas sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgai fiziskajai personai veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma izbeigšanās brīdim.
(2)
Ja Komisija konstatē kādu no Regulas Nr. 2017/2402 32. panta 1. punkta e) vai f) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, tā ir tiesīga, atsevišķi vai papildus šā likuma 24. panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktajām sankcijām, noteikt pagaidu aizliegumu iniciatoram un sponsoram sniegt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei Regulas Nr. 2017/2402 27. panta 1. punktā minēto paziņojumu par to, ka vērtspapīrošana atbilst Regulas Nr. 2017/2402 19. līdz 22. panta, 23. līdz 26. panta vai 26.a līdz 26.e panta prasībām.
26.
pants.
Komisijas lēmums par sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu
(1)
Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu par pārkāpumu atbildīgajām personām un par soda naudas apmēru, Komisija ņem vērā Regulas Nr. 2017/2402 33. panta 2. punktā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā minētos apstākļus, kā arī pasākumus, kurus veikusi persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos un mazinātu iespējamās pārkāpuma sistēmiskās sekas un ar to nodarīto zaudējumu apmēru trešajām personām, kā arī izvērtē piemērojamo sankciju samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.
(2)
Soda naudu ieskaita valsts budžetā.
27.
pants.
Informācijas atklāšana par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu
(1)
Komisija informāciju par piemēroto sankciju un administratīvo pasākumu ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Komisijas pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.
(2)
Ja Komisija pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija un administratīvais pasākums, nav samērīga vai šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti, attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanu vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai šādas informācijas publicēšana nav samērīga ar izdarīto pārkāpumu, Komisija ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:
1)
atlikt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu par personai piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, līdz beidz pastāvēt apstākļi publikācijas atlikšanai;
2)
publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu;
3)
nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.
(3)
Komisijas tīmekļvietnē ievietotā informācija par pārkāpumu ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.
28.
pants.
Naudas sods
Komisija piemēro naudas sodu Regulas Nr. 2017/2402 32. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā noteiktajā kārtībā un apmērā.
29.
pants.
Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei
Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma vai Regulas Nr. 2017/2402 pārkāpumiem, kā arī par Komisijas lēmuma pārsūdzēšanu.
Pārejas noteikumi
Šā likuma 13.panta otrā daļa attiecas arī uz vienošanos starp parādnieku un iniciatoru, kas noslēgta pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas.
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds