Noteikumu projekts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 58

Rīgā 2024. gada 23. janvārī (prot. Nr. 3 11. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 57. panta pirmo daļu

Noteikumi nosaka Valsts civilās aviācijas drošības programmu, kurā noteikti veicamie civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumi (turpmāk – aviodrošības pasākumi) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (turpmāk – regula Nr.300/2008).

Par Valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu Latvijas Republikā atbildīgā institūcija ir valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).

Civilās aviācijas aģentūrai ir šādi pienākumi:

3.1.

nodrošināt, lai lidostām, civilās aviācijas lidlaukiem, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantiem un tiesību subjektiem būtu piekļuve informācijai par tām uz viņiem attiecināmajām prasībām, kas noteiktas Komisijas 2015. gada 16. novembra Īstenošanas Lēmumā C (2015) 8005, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir regulas Nr. 300/2008 18. panta "a" punktā minētā informācija (turpmāk – Īstenošanas lēmums C(2015) 8005);

3.2.

izstrādāt aviodrošības pasākumu kopumu saskaņā ar nacionālajām, Eiropas Savienības un starptautiskajām tiesību normām, ņemot vērā civilās aviācijas praksē izmantojamo aviodrošības procedūru un tehnoloģiju attīstību, un nodrošināt šo pasākumu īstenošanu;

3.3.

sagatavot un īstenot valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu;

3.4.

izstrādāt kārtību, kādā apmāca, sertificē un apstiprina aviācijas drošības vadītājus, kvalitātes uzraudzības vadītājus un aviācijas drošības instruktorus, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīt to apstiprināšanai Ministru kabinetā;

3.5.

apstiprināt lidostu, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu un citu tiesību subjektu izstrādātās programmas civilās aviācijas drošības jomā (turpmāk – aviācijas drošības programmas);

3.6.

apstiprināt aviācijas drošības programmu civilās aviācijas lidlaukiem, kuriem šo noteikumu 3.30. apakšpunktā noteiktajā kārtībā ir piemērots Komisijas 2009. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus (turpmāk – regula Nr. 1254/2009), 1. pants;

3.7.

apstiprināt lidostu, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu un tiesību subjektu sagatavotās aviācijas drošības mācību programmas;

3.8.

noteikt kvalifikācijas prasības personālam, kas ir atbildīgs par aviodrošības pasākumu ieviešanu un izpildi lidostu, gaisa kuģu ekspluatantu un tiesību subjektu darbībā;

3.9.

veikt to personu atestāciju vai apstiprināšanu, kas pilda Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (turpmāk – regula Nr. 2015/1998), pielikuma 11.2.3.1., 11.2.3.2., 11.2.3.3., 11.2.3.4. un 11.2.3.5. apakšpunktā minētos pienākumus;

3.10.

izvērtēt lidostu un citu tiesību subjektu, kas veic drošības kontroles, plānojuma, celtniecības un infrastruktūras attīstības projektu piemērotību efektīvai aviodrošības pasākumu kompleksa ieviešanai un uzturēšanai;

3.11.

izvērtēt lidostu, civilās aviācijas lidlauku, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu un tiesību subjektu aviodrošības pasākumu īstenošanai paredzēto iekārtu un sistēmu uzstādīšanas projektu atbilstību regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 12. sadaļā un Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005 noteiktajiem drošības iekārtu veiktspējas parametriem un to piemērotību paredzētajam drošības pārbaužu veidam un apjomam;

3.12.

atbilstoši aviācijas drošības riska situācijai izsludināt papildu aviodrošības pasākumus atsevišķiem vai visiem lidojumiem, ja saņemta informācija par iespējamiem draudiem civilajai aviācijai;

3.13.

sadarbojoties ar ārvalstu civilās aviācijas kompetentajām iestādēm, izvērtēt iespējamo aviācijas drošības risku Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatanta lidojumiem uz ārvalstu teritoriju;

3.14.

saņemot informāciju par paaugstinātu apdraudējumu civilās aviācijas drošībai trešo valstu teritorijā vai arī teritoriju pārlidojumiem, kurās konstatēti militāru un cita veida bruņotu konfliktu riski, noteikt gaisa kuģu ekspluatantam pienākumu veikt nepieciešamos papildu aviodrošības pasākumus vai izdot rekomendāciju gaisa kuģa ekspluatantam apdraudējuma pastāvēšanas laikā pārtraukt lidojumus uz (vai pāri) konkrētai teritorijai vai veikt lidojumus noteiktā gaisa satiksmes maršrutā;

3.15.

operatīvi informēt lidostas, gaisa kuģu ekspluatantus, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus un tiesību subjektus par izmaiņām aviodrošības pasākumu jomā;

3.16.

regulāri izvērtēt lidostu, civilās aviācijas lidlauku, gaisa kuģu ekspluatantu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un tiesību subjektu veicamo aviodrošības pasākumu atbilstību Valsts civilās aviācijas drošības programmai;

3.17.

izvērtēt to Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu ieviesto preventīvo aviodrošības pasākumu atbilstību Eiropas Savienības un starptautisko tiesību aktu prasībām, kuri veic vai plāno veikt lidojumus uz trešo valstu lidostām;

3.18.

noteikt gadījumus, kad atbilstoši Komisijas 2009. gada 2. aprīļa Regulas (EK) Nr. 272/2009, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Regulas Nr. 300/2008 pielikumā, pielikuma K daļai iespējams piemērot atkāpes aviodrošības pasākumu īstenošanā, ņemot vērā aviācijas drošības riska novērtējumu;

3.19.

saskaņot trešajās valstīs reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu aviācijas drošības programmas, pirms tiem izsniedz atļauju veikt regulārus gaisa pārvadājumus no Latvijas Republikas lidostām;

3.20.

īstenot informācijas apmaiņu ar ārvalstu aviācijas drošības kompetentajām institūcijām par Latvijas Republikas un attiecīgās ārvalsts nacionālajā aviācijas drošības programmā, apmācību programmā un kvalitātes kontroles programmā iekļautajām prasībām;

3.21.

sadarboties ar citām Latvijas Republikas attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu koordinētu aviācijas drošības pārraudzības režīmu;

3.22.

izvērtēt ārvalstu aviodrošības kompetento institūciju pieprasījumus par papildu aviodrošības pasākumu ieviešanu ārvalstī reģistrētā gaisa kuģu ekspluatanta lidojumiem no Latvijas Republikas lidostām un noteikt piemērojamos aviodrošības pasākumus, ņemot vērā ārvalstu un Latvijas Republikas kompetento institūciju veikto aviācijas drošības riska vai apdraudējuma novērtējumu;

3.23.

izvērtēt gaisa kuģu ekspluatantu atbilstību regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 6.8. apakšsadaļas prasībām attiecībā uz kravas un pasta aizsardzību, ko ieved Eiropas Savienībā no trešajām valstīm, un piešķirt apzīmējumu "gaisa kravas vai pasta pārvadātājs, kas veic pārvadājumus uz Eiropas Savienību no trešās valsts lidostas" (ACC3);

3.24.

apstiprināt šādus tiesību subjektus:

3.24.1.

oficiālos kravu aģentus;

3.24.2.

zināmos nosūtītājus;

3.24.3.

lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotos piegādātājus;

3.25.

uzraudzīt, kā lidostas ekspluatanti, gaisa kuģu ekspluatanti, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un tiesību subjekti veic darbinieku iepriekšējās darbības pārbaudi;

3.26.

uzraudzīt, kā lidostas ekspluatanti, gaisa kuģu ekspluatanti un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un tiesību subjekti nodrošina civilās aviācijas drošībai nepieciešamo informācijas un sakaru tehnoloģiju sistēmu un datu aizsardzību pret nesankcionētu iejaukšanos;

3.27.

īstenot ārkārtas situāciju drošības procedūras attiecībā uz kravas un pasta sūtījumiem, ko ar gaisa transportu ieved no trešās valsts, ja Valsts ieņēmumu dienests ir informējis Civilās aviācijas aģentūru, ka sūtījums var radīt nopietnus draudus civilās aviācijas drošībai;

3.28.

veikt un pastāvīgi aktualizēt aviācijas drošības riska novērtējumu lidostām, lai nodrošinātu regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 1.5.2. punktā minēto nosacījumu izpildi, un tiesību subjektiem Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005 noteiktajās jomās;

3.29.

sniegt tiesību subjektiem informāciju, kas nepieciešama to darbību ietekmējošo aviācijas drošības risku vērtēšanai atbilstoši regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 1.0.6. punktā minētajiem nosacījumiem;

3.30.

veikt civilās aviācijas lidlauku aviācijas drošības riska novērtējumu atbilstoši regulas Nr. 1254/2009 1. pantā norādītajām prasībām un noteikt civilās aviācijas lidlaukam atbilstoši tā darbības veidam un apjomam piemērojamos alternatīvos drošības pasākumus;

3.31.

izstrādāt un uzturēt aviācijas drošības atgadījumu un incidentu ziņošanas, analīzes un korektīvo darbību sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulas (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (turpmāk – regula Nr. 376/2014), 13. pantā noteiktajām prasībām;

3.32.

pastāvīgi analizēt aktuālo informāciju, veikt apdraudējuma, ievainojamības un aviācijas drošības risku novērtēšanu un noteikt papildu aviodrošības pasākumus pieļaujamā riska līmeņa saglabāšanai;

3.33.

ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām.

Lidostai ir šādi pienākumi:

4.1.

izstrādāt, pastāvīgi aktualizēt un iesniegt apstiprināšanai Civilās aviācijas aģentūrā lidostas aviācijas drošības programmu atbilstoši nacionālajiem, Eiropas Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem civilās aviācijas drošības jomā, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu;

4.2.

norīkot par lidostas aviācijas drošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

4.3.

izveidot pastāvīgu lidostas aviācijas drošības komisiju un saskaņot tās nolikumu ar Civilās aviācijas aģentūru;

4.4.

pēc saskaņošanas ar Valsts drošības dienesta un Valsts policijas atbildīgajām struktūrvienībām nodrošināt resursus un tehniskos līdzekļus ārkārtas situāciju novēršanai lidostā;

4.5.

noteikt un saskaņot ar Civilās aviācijas aģentūru lidostas atklātās teritorijas robežas un lidostas kontrolējamās teritorijas (tajā skaitā ierobežotas piekļuves drošības zonas, kritiskās daļas un norobežotās lidostu zonas) robežas, nodrošinot iekļuves kontroli ierobežotas piekļuves drošības zonās un to kritiskajās daļās;

4.6.

veikt iepriekšējās darbības pārbaudi visām personām, kas tiek pieņemtas darbā un kurām nepieciešams saņemt lidostas identitātes karti. Pēc saņemta apliecinājuma par sekmīgi veiktu pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi un drošības izpratnes mācībām izsniegt lidostas identitātes kartes, kas personām dod tiesības iekļūt lidostas ierobežotas piekļuves drošības zonā;

4.7.

pēc tiesību subjekta, kas pilda valsts funkcijas vai veic komercdarbību lidostas ierobežotas piekļuves drošības zonā, pieprasījuma un pēc saņemta apliecinājuma par sekmīgi veiktu pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi un drošības izpratnes mācībām izsniegt lidostas identitātes kartes, kas personām dod tiesības iekļūt lidostas ierobežotas iekļuves drošības zonā;

4.8.

pastāvīgi aktualizēt un iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā to tiesību subjektu un komersantu sarakstu, kas veic saimniecisko darbību lidostas ierobežotas piekļuves drošības zonā un ir tiesīgi pieprasīt lidostas identitātes karti;

4.9.

informēt tiesību subjektus, kas pilda valsts funkcijas vai veic komercdarbību lidostas ierobežotas piekļuves drošības zonā, par prasībām attiecībā uz iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanu un lidostas identitātes karšu saņemšanas kārtību;

4.10.

nodrošināt iekļuves kontroli ierobežotas piekļuves drošības zonās un to kritiskajās daļās;

4.11.

atbilstoši regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 1.3. un 1.4. apakšsadaļai nodrošināt to personu drošības pārbaudi, kas nav pasažieri, un transportlīdzekļu pārbaudi pirms iekļūšanas lidostas ierobežotās piekļuves drošības zonas kritiskajā daļā un transportlīdzekļu izlases veida pārbaudi pirms iekļūšanas ierobežotas piekļuves drošības zonā;

4.12.

izstrādāt un saskaņot ar Civilās aviācijas aģentūru kārtību, kādā darbiniekam darba pienākumu pildīšanai lidostas ierobežotās piekļuves drošības zonā un drošības zonas kritiskajā daļā atļauts ienest, lietot un uzglabāt Regulas Nr. 2015/1998 1.6. apakšsadaļā noteiktos aizliegtos priekšmetus un vielas, un veikt šīs kārtības izpildes uzraudzību;

4.13.

atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras veiktajam aviācijas drošības riska novērtējumam nodrošināt lidostas atklātās teritorijas un kontrolējamās teritorijas, tajā skaitā ierobežotas piekļuves drošības zonas un tās kritiskās daļas, novērošanu, patrulēšanu un citus kontroles pasākumus;

4.14.

ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām;

4.15.

nodrošināt izlidojošo pasažieru, transfēra un tranzīta pasažieru drošības pārbaudi, to rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas drošības pārbaudi, kā arī reģistrētās pārbaudītās bagāžas aizsardzību;

4.16.

pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma īpaši uzraugāmajiem pasažieriem un tos pavadošajām amatpersonām veikt drošības pārbaudi atsevišķi no šo noteikumu 4.15. apakšpunktā minētajām pārbaudēm;

4.17.

izstrādāt un nodrošināt reģistrētās bagāžas drošības pārbaudes procedūru, kas piemērojama, ja tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas kāda no reģistrētās bagāžas drošības pārbaudes iekārtām;

4.18.

nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā lidostas personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām;

4.19.

izstrādāt un nodrošināt piemērotas drošības pārbaudes procedūras personām ar invaliditāti, personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, personām ar ierobežotām kustību un pārvietošanās spējām, kā arī šo personu ārstēšanai un funkcionēšanai nepieciešamajiem izstrādājumiem, ierīcēm (piemēram, imobilizācijas līdzekļi, pārvietošanās palīglīdzekļi, autonomie elpošanas aparāti un citi medicīniski palīglīdzekļi) un suņiem – pavadoņiem;

4.20.

nodrošināt šo noteikumu 4.19. apakšpunktā minētajās drošības pārbaudēs iesaistītā lidostas personāla apmācību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulas Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, 11. pantam;

4.21.

apstiprināt lidostas krājumu zināmos piegādātājus un nodrošināt uzraudzību par to, kā apstiprinātie zināmie piegādātāji ievēro aviācijas drošības prasības;

4.22.

apstiprināt lidostas krājumu zināmo piegādātāju aviācijas drošības programmas;

4.23.

nodrošināt, ka lidostas krājumiem, kurus ieved lidostas ierobežotās piekļuves drošības zonas kritiskajā daļā, tiek piemēroti aviodrošības pasākumi;

4.24.

veikt nepieciešamos papildu aviodrošības pasākumus, ja saskaņā ar šo noteikumu 3.12. apakšpunktu ir saņemta informācija par paaugstinātu apdraudējumu civilās aviācijas darbībai;

4.25.

izstrādāt lidostas iekšējās rīcības plānu civilās aviācijas darbības apdraudējumu gadījumiem un regulāri organizēt apdraudējumu novēršanā iesaistītā personāla praktiskās apmācības;

4.26.

izstrādāt un saskaņot ar Civilās aviācijas aģentūru papildu drošības kontroles pasākumus, ko lidosta var sniegt ārvalstu gaisa kuģu ekspluatantam, ja no gaisa kuģu ekspluatanta saņemta informācija par paaugstinātu apdraudējumu tā gaisa kuģiem;

4.27.

saskaņot ar Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu lidostas infrastruktūras attīstības projektu nodaļas, kuras attiecas uz šo dienestu funkciju izpildi;

4.28.

ziņot Civilās aviācijas aģentūrai par aviācijas drošības noteikumu pārkāpumiem un incidentiem, kā arī saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprināto procedūru analizēt šos atgadījumus atbilstoši regulas Nr. 376/2014 4. pantā noteiktajām prasībām.

Civilās aviācijas lidlauka īpašniekam vai ekspluatantam ir šādi pienākumi:

5.1.

piemērot aviodrošības pasākumus šo noteikumu 3.30. apakšpunktā noteiktajā apmērā, pamatojoties uz Civilās aviācijas aģentūras aviācijas veikto drošības riska novērtējumu;

5.2.

izstrādāt un pastāvīgi aktualizēt civilās aviācijas lidlauka aviācijas drošības programmu atbilstoši nacionālajiem un Eiropas Savienības, kā arī starptautiskajiem tiesību aktiem civilās aviācijas drošības jomā, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu, pamatojoties uz Civilās aviācijas aģentūras veikto aviācijas drošības riska novērtējumu;

5.3.

norīkot par civilās aviācijas lidlauka aviācijas drošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

5.4.

ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām;

5.5.

Gaisa kuģu ekspluatantam ir šādi pienākumi:

6.1.

norīkot par gaisa kuģu ekspluatanta aviācijas drošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

6.2.

izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai gaisa kuģu ekspluatanta aviācijas drošības programmu un pastāvīgi aktualizēt to atbilstoši nacionālajiem, Eiropas Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem civilās aviācijas drošības jomā, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu;

6.3.

nodrošināt aviācijas drošības prasību izpildi, pieņemot pārvadāšanai kravu un pastu;

6.4.

nodrošināt kravas un pasta aizsardzību, ko ieved Eiropas Savienībā no trešajām valstīm, atbilstoši regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 6.8. apakšsadaļā norādītajām prasībām;

6.5.

informēt pasažierus, kravu un pasta nosūtītājus par pārvadāšanai aizliegtajiem priekšmetiem un civilajā aviācijā piemērojamajām drošības prasībām un nodrošināt to ievērošanu;

6.6.

izstrādāt gaisa kuģu drošības pārmeklēšanas procedūras un nodrošināt to izpildi;

6.7.

izstrādāt kārtību, kādā atļauts piekļūt stāvvietā novietotam gaisa kuģim, un nodrošināt tās ievērošanu;

6.8.

nodrošināt, lai lidojumu laikā patērējamiem krājumiem un gaisa kuģa ekspluatanta materiāliem, kas nepieciešami lidojuma veikšanai, pirms iekraušanas gaisa kuģī tiktu piemēroti drošības kontroles pasākumi;

6.9.

izstrādāt un iekļaut gaisa kuģu ekspluatanta aviācijas drošības programmā drošības pasākumus, kādi tiek piemēroti pārvadājamiem īpaši uzraugāmiem pasažieriem regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 4.3. apakšsadaļas izpratnē;

6.10.

paziņot Valsts robežsardzei par gaisa kuģī esošajiem īpaši uzraugāmajiem pasažieriem pirms attiecīgā gaisa kuģa nosēšanās Latvijas Republikas lidostā;

6.11.

izvērtēt piemērojamo aviodrošības pasākumu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem trešo valstu lidostās, no kurām gaisa kuģa ekspluatants veic pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumus, un nodrošināt to īstenošanu attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatanta veicamajiem pārvadājumiem;

6.12.

veikt aviācijas drošības riska novērtējumu pirms plānotu regulāru lidojumu uzsākšanas uz galamērķiem trešajās valstīs un novērtējuma rezultātus iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā;

6.13.

veikt aviācijas drošības riska novērtējumu pirms katra lidojuma, kuru plānots veikt uz augsta riska citu valstu lidostām;

6.14.

veikt iepriekšējās darbības pārbaudi visām personām, kas tiek pieņemtas darbā un kurām nepieciešams saņemt apkalpes locekļa identitātes karti, organizēt drošības izpratnes mācības un pēc saņemta apliecinājuma par sekmīgi veiktu pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi izsniegt apkalpes locekļa identitātes kartes;

6.15.

veikt iepriekšējās darbības pārbaudi visām personām, kas tiek pieņemtas darbā un kurām nepieciešams saņemt lidostas identitātes karti, organizēt regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.7. apakšpunktā noteiktās civilās aviācijas drošības izpratnes mācības un nodrošināt, ka šīm personām tiek veikta pastiprinātā iepriekšējās darbības pārbaude;

6.16.

nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā gaisa kuģa ekspluatanta un tā nolīgto apakšuzņēmēju personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām;

6.17.

ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām;

6.18.

veikt uzraudzību regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 6.8.2. apakšpunktā noteiktajā apmērā pār trešo valstu oficiālajiem kravu aģentiem, kuriem ir veikts Eiropas Savienības aviācijas drošības novērtējums (RA3), tajās lidostās, no kurām gaisa kuģu ekspluatants pieņem pārvadāšanai uz Eiropas Savienības lidostām kravas, un uzraudzības rezultātus iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā;

6.19.

Tiesību subjektam, kas apstiprināts oficiālā kravu aģenta statusā, ir šādi pienākumi:

7.1.

izstrādāt, pastāvīgi aktualizēt un iesniegt apstiprināšanai Civilās aviācijas aģentūrā oficiālā kravu aģenta aviācijas drošības programmu atbilstoši nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem civilās aviācijas drošības jomā, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu;

7.2.

norīkot par oficiālā kravu aģenta aviācijas drošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aviācijas drošības personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

7.3.

nodot gaisa kuģu ekspluatantam kravu vai pastu, kam ir piemēroti drošības pasākumi un nodrošināta aizsardzība pret nesankcionētu piekļūšanu;

7.4.

veikt standarta iepriekšējās darbības pārbaudi un nodrošināt pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi visām personām, kas tiek pieņemtas darbā atbilstoši nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem civilās aviācijas drošības jomā;

7.5.

organizēt regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.9. apakšpunktā noteiktās mācības attiecīgo kompetenču iegūšanai visām personām, kas tiek pieņemtas darbā ar piekļuves tiesībām identificējamai gaisa kravai vai pastam;

7.6.

nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā oficiālā kravu aģenta personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām;

7.7.

ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām, ja šajās sistēmās tiek apstrādāta informācija par veiktajiem aviodrošības pasākumiem vai tiek nosūtīta gaisa kuģu ekspluatantiem vai citiem oficiālajiem kravu aģentiem informācija, kas saistīta ar kravu drošības statusa noteikšanu vai apstiprināšanu;

7.8.

ziņot Civilās aviācijas aģentūrai par oficiālā kravu aģenta konstatētajiem aviācijas drošības noteikumu pārkāpumiem un incidentiem, kā arī izmeklēt un analizēt šos atgadījumus saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprināto procedūru.

Tiesību subjektam, kas apstiprināts zināmā nosūtītāja statusā, ir šādi pienākumi:

8.1.

izstrādāt, pastāvīgi aktualizēt un iesniegt apstiprināšanai Civilās aviācijas aģentūrā zināmā nosūtītāja aviācijas drošības programmu atbilstoši nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem civilās aviācijas drošības jomā, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu;

8.2.

nominēt par zināmā nosūtītāja aviācijas drošības vadītāju personu, kura sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

8.3.

8.4.

organizēt regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.9. apakšpunktā noteiktās mācības attiecīgo kompetenču iegūšanai visām personām, kurām ir piekļuves tiesības identificējamai gaisa kravai;

8.5.

nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā zināmā nosūtītāja personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām;

8.6.

nodot oficiālajam kravu aģentam kravu, kurai ir piemēroti aviodrošības pasākumi un nodrošināta aizsardzība pret nesankcionētu piekļūšanu;

8.7.

ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām, ja šajās sistēmās tiek apstrādāta informācija par veiktajiem aviodrošības pasākumiem vai nosūtīta gaisa kuģu ekspluatantiem vai citiem oficiālajiem kravu aģentiem informācija, kas saistīta ar kravu drošības statusa noteikšanu vai apstiprināšanu;

8.8.

ziņot Civilās aviācijas aģentūrai par zināmā nosūtītāja konstatētajiem aviācijas drošības noteikumu pārkāpumiem un incidentiem, kā arī izmeklēt un analizēt šos atgadījumus saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprināto procedūru.

Tiesību subjektam, kas ir apstiprināts lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja statusā, ir šādi pienākumi:

9.1.

izstrādāt, pastāvīgi aktualizēt un iesniegt apstiprināšanai Civilās aviācijas aģentūrā lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja aviācijas drošības programmu atbilstoši nacionālajiem, Eiropas Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem civilās aviācijas drošības jomā, nodrošinot tajā paredzēto aviodrošības pasākumu īstenošanu;

9.2.

nominēt par lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja aviācijas drošības vadītāju personu, kura sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos aviodrošības pasākumus;

9.3.

9.4.

organizēt regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.10. apakšpunktā noteiktās mācības attiecīgo kompetenču iegūšanai personām, kas veic drošības kontroles un šīs regulas pielikuma 11.2.7. apakšpunktā noteiktās aviācijas drošības izpratnes mācības visām personām, kurām ir piekļuves tiesības lidojuma laikā patērējamiem krājumiem;

9.5.

nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā lidojumu laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām;

9.6.

apstiprināt lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmos piegādātājus un nodrošināt uzraudzību par to, kā apstiprinātie lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmie piegādātāji ievēro drošības prasības;

9.7.

apstiprināt to lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmo piegādātāju aviācijas drošības programmas, kuri piegādā preces pilnvarotajam piegādātājam;

9.8.

ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām, ja šajās sistēmās tiek apstrādāta un nosūtīta gaisa kuģu ekspluatantiem informācija saistībā ar krājumu drošības statusa noteikšanu vai apstiprināšanu;

9.9.

ziņot Civilās aviācijas aģentūrai par aviācijas drošības noteikumu pārkāpumiem un incidentiem, kā arī izmeklēt un analizēt šos atgadījumus saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprināto procedūru.

10.

Tiesību subjektam, kas apstiprināts lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmā piegādātāja un lidostas krājumu zināmā piegādātāja statusā, ir šādi pienākumi:

10.1.

izstrādāt un pastāvīgi aktualizēt lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmā piegādātāja un lidostas krājumu zināmā piegādātāja aviācijas drošības programmu;

10.2.

norīkot drošības vadītāju, kas koordinē un uzrauga šajos noteikumos noteikto pasākumu īstenošanu;

10.3.

organizēt regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.10. apakšpunktā noteiktās mācības attiecīgo kompetenču iegūšanai personām, kas veic drošības kontroles un šīs Regulas pielikuma 11.2.7. apakšpunktā noteiktās drošības izpratnes mācības visām personām, kurām ir piekļuves tiesības lidojuma laikā patērējamiem krājumiem un lidostas krājumiem;

10.4.

ziņot lidostai vai lidojumu laikā patērējamo krājumu pilnvarotajam piegādātājam par aviācijas drošības noteikumu pārkāpumiem un incidentiem, kā arī izmeklēt un analizēt šos atgadījumus saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprināto procedūru.

11.

Tiesību subjektam, kas lidostā veic komercdarbību, ir šādi pienākumi:

11.1.

piemērot aviodrošības pasākumus, nepieļaujot aizliegtu priekšmetu nokļūšanu gaisa kuģī un lidostas ierobežotas piekļuves drošības zonās, kā arī nesankcionētu piekļūšanu savām telpām;

11.2.

atbilstoši kompetencei veikt lidostas aviācijas drošības programmā noteiktos aviodrošības pasākumus;

11.3.

11.4.

saskaņā ar lidostas apstiprināto procedūru ziņot lidostai par aviācijas drošības noteikumu pārkāpumiem vai incidentiem.

12.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir šādi pienākumi:

12.1.

izstrādāt aviācijas drošības programmu atbilstoši Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, III pielikuma ATM/ANS.OR.D.010. punktā norādītajām prasībām drošības pārvaldības sistēmai, iesniegt to saskaņošanai Civilās aviācijas aģentūrā un nodrošināt programmā paredzēto pasākumu īstenošanu;

12.2.

norīkot par drošību atbildīgo personu, kas koordinē un uzrauga drošības pasākumu īstenošanu;

12.3.

sadarboties ar lidostām, gaisa kuģu ekspluatantiem un citām institūcijām, lai reaģētu uz nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā;

12.4.

ziņot aviācijas stacionārā elektrosakaru tīkla adrešu sarakstā minētajām ārvalstu institūcijām par nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu vai citiem draudiem civilajai aviācijai;

12.5.

sniegt nepieciešamo palīdzību lidojumu drošības garantēšanai, ja Latvijas Republikas gaisa satiksmes vadības zonu šķērso gaisa kuģis, kas apdraud vai var apdraudēt civilās aviācijas drošību;

12.6.

sniegt nepieciešamo informāciju par tāda gaisa kuģa lidojumu, kas apdraud vai var apdraudēt civilās aviācijas drošību, to valstu gaisa satiksmes vadības dienestiem, kuri var kļūt atbildīgi par lidojuma vadīšanu turpmākā šā gaisa kuģa lidojumā;

12.7.

ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām;

12.8.

ziņot Civilās aviācijas aģentūrai par aviācijas drošības noteikumu pārkāpumiem un incidentiem, kā arī saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprināto procedūru izmeklēt un analizēt šos atgadījumus atbilstoši regulas Nr. 376/2014 4. pantā norādītajām prasībām.

13.

Valsts drošības dienestam ir šādi pienākumi:

13.1.

atbilstoši kompetencei vākt, pārbaudīt un novērtēt informāciju par draudiem civilās aviācijas drošībai;

13.2.

informēt attiecīgās civilās aviācijas institūcijas un tiesību subjektus par paaugstinātu apdraudējumu civilās aviācijas darbībai un nepieciešamību ieviest papildu aviodrošības pasākumus;

13.3.

vadīt speciālos pasākumus atbilstoši rīcības plānam civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai;

13.4.

veikt informācijas apmaiņu ar citu iesaistīto valstu kompetentajām institūcijām par draudiem civilajai aviācijai vai notikušu nelikumīgu iejaukšanos tās darbībā;

13.5.

atbilstoši kompetencei īstenot pasākumus, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā vai tās draudus, kā arī novērstu tās sekas;

13.6.

koordinēt pretterorisma preventīvo pasākumu ieviešanu civilās aviācijas drošības jomā paaugstināta vai augsta terorisma draudu līmeņa izsludināšanas gadījumā;

13.7.

veikt pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi likuma "Par aviāciju" 57.¹ pantā noteiktajām personām.

14.

Valsts policijai ir šādi pienākumi:

14.1.

vadīt speciālos pasākumus, ja tiek atklātas spridzināšanas ierīces vai ir sprādziena draudi;

14.2.

piedalīties pasākumos, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā vai tās draudus;

14.3.

izskatīt ārvalstu gaisa kuģu ekspluatantu reģistrācijas valstu pieprasījumus atļaujas saņemšanai par bruņotas gaisa kuģa apkalpes vai citu drošības dienestu bruņotu personu klātbūtni gaisa kuģī, veicot lidojumus uz Latvijas Republiku vai no tās;

14.4.

ne vēlāk kā 24 stundas pirms gaisa kuģa plānotā lidojuma informēt gaisa kuģa ekspluatantu par īpaši uzraugāmajiem pasažieriem un iesniegt regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 4.3.2. apakšpunktā norādīto informāciju.

15.

Valsts robežsardzei ir šādi pienākumi robežšķērsošanas vietā, kas izveidota lidostā vai civilās aviācijas lidlaukā:

15.1.

pavadīt līdz gaisa kuģim personas, kuras tiek izraidītas no Latvijas Republikas piespiedu kārtā;

15.2.

sadarboties ar lidostas vai civilās aviācijas lidlauka struktūrvienībām un citām iesaistītajām institūcijām atbilstoši rīcības plānam civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai;

15.3.

informēt gaisa kuģa ekspluatantu par īpaši uzraugāmajiem pasažieriem un iesniegt regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 4.3.2. apakšpunktā norādīto informāciju šādos termiņos:

15.3.1.

par ārzemnieku, attiecībā uz kuru lidostas vai civilās aviācijas lidlauka robežšķērsošanas vietā pieņemts lēmums atteikt ieceļošanu Latvijas Republikā, – nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas;

15.3.2.

par citiem īpaši uzraugāmajiem pasažieriem – ne vēlāk kā 24 stundas pirms gaisa kuģa plānotā lidojuma;

15.4.

izvērtēt lidostu vai civilās aviācijas lidlauku infrastruktūras attīstības projektu atbilstību robežšķērsošanas pasākumu īstenošanai.

16.

Valsts ieņēmumu dienestam ir šādi pienākumi:

16.1.

sadarboties ar lidostas aviācijas drošības dienestu, lai atklātu bīstamus vai aizliegtus priekšmetus pasažieru bagāžā, kā arī kravu un pasta sūtījumos;

16.2.

kontrolēt ieroču izvešanas atļaujas pirms ieroču pieņemšanas pārvadāšanai ar gaisa transportu;

16.3.

sadarboties ar lidostas struktūrvienībām un citām iesaistītajām institūcijām atbilstoši rīcības plānam civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai;

16.4.

izvērtēt lidostu vai civilās aviācijas lidlauku infrastruktūras attīstības projektu piemērotību efektīvai muitas kontroles pasākumu īstenošanai.

17.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbilstoši kompetencei veic uzdevumus, kas noteikti tā rīcības plānā civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai.

18.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atbilstoši kompetencei veic uzdevumus, kas noteikti tā rīcības plānā civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai.

19.

Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē lidostu infrastruktūras attīstības projektu piemērotību Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroles pasākumu efektīvai īstenošanai.

20.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmas (turpmāk – sistēmas) drošības pārvaldībai lidosta, gaisa kuģu ekspluatants, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs un Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktie tiesību subjekti nodrošina civilās aviācijas darbībai nepieciešamās informācijas un sakaru tehnoloģiju sistēmu un datu aizsardzību pret nesankcionētu iejaukšanos šādā kārtībā:

20.1.

ievieš Latvijas standartu LVS ISO/IEC 27001:2013 "Informācijas tehnoloģija. Drošības paņēmieni. Informācijas drošības pārvaldības sistēmas" vai nodrošina sistēmas drošības pārvaldības atbilstību Latvijas standartā LVS ISO/IEC 27001:2013 "Informācijas tehnoloģija. Drošības paņēmieni. Informācijas drošības pārvaldības sistēmas" norādītajiem kritērijiem un vērtēšanas metodēm;

20.2.

norīko atbildīgo personu, kuras pienākumos ir nodrošināt sistēmas pastāvīgu aizsardzību pret nesankcionētu iejaukšanos, kā arī iestādes nepārtrauktai un drošai darbībai nepieciešamo datu un informācijas aizsardzību. Minētās personas kvalifikācija atbilst vismaz informācijas sistēmas drošības speciālista profesijas standartā noteiktajiem kritērijiem;

20.3.

veic standarta iepriekšējās darbības pārbaudi un nodrošina pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi visām personām, kas tiek pieņemtas darbā un kurām ir administratora tiesības vai atļauja bez uzraudzības un neierobežoti piekļūt civilās aviācijas kritisko informāciju un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām un datiem un organizēt drošības izpratnes mācības;

20.4.

identificē savu sistēmu un datu kritiskās daļas un nosaka nepieciešamos un atbilstošos pasākumus, procedūras, resursus un instrumentus to aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem, kuri varētu ietekmēt civilās aviācijas drošību;

20.5.

veic pastāvīgu aviācijas drošības riska novērtējumu attiecībā uz kiberuzbrukuma draudiem un aizsargā sistēmas un datus no nelikumīgas iejaukšanās;

20.6.

ievieš procedūras tiesību subjekta darbības atjaunošanai pēc notikuša kiberuzbrukuma;

20.7.

ziņo Civilās aviācijas aģentūrai par kiberuzbrukumiem un incidentiem, kā arī izmeklē un analizē šos atgadījumus saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras izstrādāto procedūru.

21.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumus Nr. 397 "Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 69. nr.; 2012, 45. nr.; 2013, 173. nr.; 2017, 103. nr.; 2019, 42. nr.; 2020, 200. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Satiksmes ministrs K. Briškens