25-TA-2105
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Izdarīt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 14., 15., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51. nr.; 2011, 173. nr.; 2013, 142., 192. nr.; 2016, 31. nr.; 2017, 75., 222. nr.; 2018, 225. nr.; 2019, 132. nr.; 2021, 193., 202. nr.; 2022, 94., 204. nr.; 2024, 120.A., 193. nr.; 2025, 188. nr.) šādus grozījumus:
1.
1.panta pirmajā daļā:
izteikt 15.punktu šādā redakcijā:
"15) pārvaldes pakalpojumi — darbības, kuru veikšanai sabiedrība ir saņēmusi atļauju saskaņā ar šā likuma 5.pantu;";
izteikt 40.punktu šādā redakcijā:
“40) klients — ieguldījumu fonds, alternatīvo ieguldījumu fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privāto pensiju fondu izveidotais pensiju plāns vai persona, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos pārvaldes pakalpojumus;”.
2.
Aizstāt 4.panta ceturtajā daļā vārdus "tos pārvaldes pakalpojumus, kurus" ar vārdiem "darbības, kuras" un vārdu "sniegt" ar vārdu "veikt".
3.
5.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"5.pants. Sabiedrības darbība";
aizstāt pirmajā daļā vārdus “šādus pakalpojumus” ar vārdiem “šādas darbības”;
papildināt pirmās daļas 2.punkta "d" apakšpunktu ar vārdiem “tai skaitā iekšējā audita, darbības atbilstības un riska pārvaldes funkcijas”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Sabiedrība, saņemot Latvijas Bankas atļauju, papildus ieguldījumu fondu pārvaldei drīkst veikt šādas darbības:
1) ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja – atsevišķa klienta - pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti;
2) sniegt šādus blakuspakalpojumus:
a) sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos,
b) veikt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu daļu turēšanu un administrēšanu,
c) pieņemt un nodot izpildei rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem;
3) veikt etalonu administrēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014 (turpmāk - Regula Nr. 2016/1011), izņemot tādu etalonu pārvaldību, kurus izmanto paša pārvaldītajos fondos.";
1) ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja – atsevišķa klienta - pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti;
2) sniegt šādus blakuspakalpojumus:
a) sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos,
b) veikt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu daļu turēšanu un administrēšanu,
c) pieņemt un nodot izpildei rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem;
3) veikt etalonu administrēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014 (turpmāk - Regula Nr. 2016/1011), izņemot tādu etalonu pārvaldību, kurus izmanto paša pārvaldītajos fondos.";
izslēgt trešo daļu;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Sabiedrība nedrīkst veikt vienīgi šā panta otrajā daļā minētās darbības.";
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Sabiedrība drīkst nodrošināt citām personām jebkuru darbību, ko tā jau veic saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi pārvaldīts jebkurš iespējamais interešu konflikts, ko citām personām rada šīs darbības nodrošināšana.";
aizstāt 5.1 daļā vārdus “otrajā vai trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus” ar vārdiem un skaitļiem “otrās daļas 1. vai 2.punktā minētās darbības”;
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Sabiedrība nav tiesīga veikt šajā pantā neminētas darbības.”
4.
10.pantā:
izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) organizatoriskās struktūras apraksts ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, sniedzot aprakstu par minēto personu amata nosaukumiem, lomu un amata pakāpes līmeni, cilvēkresursu un tehnisko resursu aprakstu, kuri sniedz atbalstu attiecīgo amatpersonu darbībai, personu funkcionālo pakļautību un pienākumiem sabiedrības organizatoriskās struktūras iekšienē un ārpus tās un pārskatu par slodzi pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, ko amatpersonas atvēl katrai atbildības jomai, kā arī informāciju par to, kā sabiedrība plāno pildīt savas saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē 3.panta 1.punktu, 6.panta 1.punkta a) apakšpunktu un 13.pantu, kā arī detalizētu aprakstu par atbilstīgajiem cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem, ko pārvaldnieks izmantos šādā nolūkā. Ja sabiedrība plāno izveidot filiāles, Latvijas Bankai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu;";
papildināt sesto daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:
"12) ja sabiedrība plāno deleģēt kādu no šā likuma 5.panta pirmajā vai otrajā daļā minētajām darbībām atbilstoši šā likuma 15.pantam, deleģēšanas aprakstu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) katras personas, kurai tiks deleģētas darbības, nosaukums un reģistrācijas numurs un vieta, kā arī attiecīgajā gadījumā – tās uzraudzības institūcija,
b) detalizēts apraksts par cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem, ko sabiedrība izmanto fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldes darbību veikšanai sabiedrības darbības ietvaros un deleģētās darbības uzraudzībai,
c) par katru fondu, ko sabiedrība pārvalda vai plāno pārvaldīt, sniedz īsu aprakstu par deleģētajiem fonda ieguldījumu pārvaldīšanas un risku pārvaldīšanas darbībām, tostarp norādot to, kādā apmērā fonda ieguldījumu pārvaldīšana vai riska pārvalde tiks deleģēta,
d) aprakstu par sabiedrības periodiski veicamajām pārbaudēm ar nolūku uzraudzīt, vai deleģētās darbības veiktas ar pienācīgu rūpību.";
a) katras personas, kurai tiks deleģētas darbības, nosaukums un reģistrācijas numurs un vieta, kā arī attiecīgajā gadījumā – tās uzraudzības institūcija,
b) detalizēts apraksts par cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem, ko sabiedrība izmanto fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldes darbību veikšanai sabiedrības darbības ietvaros un deleģētās darbības uzraudzībai,
c) par katru fondu, ko sabiedrība pārvalda vai plāno pārvaldīt, sniedz īsu aprakstu par deleģētajiem fonda ieguldījumu pārvaldīšanas un risku pārvaldīšanas darbībām, tostarp norādot to, kādā apmērā fonda ieguldījumu pārvaldīšana vai riska pārvalde tiks deleģēta,
d) aprakstu par sabiedrības periodiski veicamajām pārbaudēm ar nolūku uzraudzīt, vai deleģētās darbības veiktas ar pienācīgu rūpību.";
aizstāt septītajā daļā vārdus “norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt” ar vārdiem “norāda to darbību, kuru sabiedrība plāno veikt”;
izteikt 7.2 daļu šādā redakcijā:
"(72) Ja sabiedrība plāno veikt šā likuma 5.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minēto darbību, tā iesniedz Latvijas Bankai dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103.panta prasībām.";
papildināt pantu ar 7.3 daļu šādā redakcijā:
"(73) Ja sabiedrība plāno veikt šā likuma 5.panta otrās daļas 3.punktā minēto darbību, tā iesniedz Latvijas Bankai dokumentus atbilstoši Regulas Nr. 2016/1011 prasībām.";
papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(11) Sabiedrībai pēc licences saņemšanas ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt Latvijas Banku par visiem grozījumiem un papildinājumiem iesniegtajos dokumentos un informācijā. Grozījumi stājas spēkā, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un tam pievienotie dokumenti, nav izteikusi motivētus iebildumus. Ja dokumentu izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai vajadzīgas papildu ziņas, Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu par vienu mēnesi, par to rakstveidā paziņojot sabiedrībai."
5.
12.pantā:
papildināt pirmo daļu pirms vārda “pakalpojumi” ar vārdu “pārvaldes”;
aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “otrajā un trešajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu” ar vārdiem un skaitļiem “otrās daļas 1. un 2.punktā minēto darbību”;
papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:
"3) dokumentus atbilstoši Regulas Nr. 2016/1011 prasībām, ja pārvaldnieks vēlas uzsākt šā likuma 5.panta septītās daļas 3.punktā minētās darbības veikšanu."
6.
13. pantā:
aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus “fonda līdzekļiem” ar vārdiem “klienta līdzekļiem”;
aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus “pārvaldītajiem fondiem” ar vārdu “klientiem”;
papildināt pantu ar 1.4 daļu šādā redakcijā:
“(14) Ja sabiedrība pārvalda vai plāno pārvaldīt fondu pēc trešās personas iniciatīvas, tostarp gadījumos, kad minētais fonds izmanto trešās personas iniciatora nosaukumu vai kad sabiedrība ieceļ trešās personas iniciatoru par personu, kam deleģētas funkcijas saskaņā ar šā likuma 15. pantu, sabiedrība, ņemot vērā jebkādus interešu konfliktus, iesniedz Latvijas Bankai detalizētu paskaidrojumu un pierādījumus par atbilstību šā panta pirmās daļas 6. punktam. Sabiedrība jo īpaši precizē, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai novērstu interešu konfliktus, kas izriet no attiecībām ar trešo personu, vai, ja šos interešu konfliktus nevar novērst, kā tā identificē, pārvalda, uzrauga un attiecīgā gadījumā atklāj šos interešu konfliktus, lai novērstu to nelabvēlīgu ietekmi uz fondu un tā ieguldītāju interesēm.”;
izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"Ja sabiedrībai ir atļauts veikt šā likuma 5.panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minētos pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības:";
izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
“2) noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par attiecīgās darbības veikšanu;”;
izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus “par pakalpojuma sniegšanu”;
izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:
“6) ievēro un izpilda citas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas prasības, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma XII nodaļu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 6.pantu un VI nodaļu ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz šādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumu — portfeļa pārvaldība, rīkojumu pieņemšana un nodošana izpildei attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu konsultācijas, vai finanšu instrumentu turēšana;";
izslēgt otrās daļas 7.punktu;
papildināt trešo daļu pirms vārda “pakalpojuma” ar vārdu “pārvaldes”;
izslēgt devītajā daļā vārdus "kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Bankai iesniegtajos dokumentos un informācijā".
7.
Papildināt 13.2 panta otrās daļas 1.punktu ar vārdiem “kuras tiek nodarbinātas vai kuras vada sabiedrības darbību uz pilnu slodzi un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī".
8.
Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:
"15.pants. Sabiedrības pārvaldes pakalpojumu deleģēšana
(1) Sabiedrība uz līguma pamata var deleģēt vienu vai vairākas no šā likuma 5. panta pirmajā vai otrajā daļā minētajām darbībām citai personai.
(2) Sabiedrība ar pienācīgu rūpību izvēlas personu, kurai tiks deleģēta attiecīgās darbības veikšana, un ņem vērā šādus nosacījumus:
1) personai ir atbilstoša kvalifikācija, pieredze, nevainojama reputācija un pietiekami resursi deleģēto darbību veikšanai;
2) sabiedrība pastāvīgi nodrošina deleģētās darbības izpildes apjoma un kvalitātes uzraudzību un, ja nepieciešams, ir tiesīga nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu, ja tā izpilde aizskar ieguldītāju un klientu intereses;
3) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst deleģēt tikai citai sabiedrībai vai citā dalībvalstī licencētam pārvaldes pakalpojumu sniedzējam, kurš ievēro sabiedrības noteiktos un regulāri aktualizētos kritērijus fonda ieguldījumu pārvaldīšanai;
4) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu drīkst deleģēt ārvalstī reģistrētai personai, ja Latvijas Banka ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu uzraudzības jomā;
5) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst deleģēt turētājbankai vai jebkurai citai personai, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm un nav veikti pasākumi interešu konflikta mazināšanai, ko rada šāds deleģējums;
6) sabiedrība nodrošina, ka deleģēto darbību izpilde atbilst šā likuma prasībām neatkarīgi no tā, kurai personai darbība ir deleģēta.
(3) Ja sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu fondu, vēlas deleģēt kādu no ieguldījumu fonda pārvaldes darbībām, Latvijas Banka pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no sabiedrības nekavējoties par to informē fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.
(4) Pirms darbību deleģēšanas citai personai, sabiedrība izstrādā kārtību, kurā nosaka:
1) kā sabiedrība lemj par darbību deleģēšanu;
2) kā sabiedrība veic deleģēšanas līguma slēgšanu, izpildes uzraudzību un izbeigšanu;
3) atbildīgās personas un struktūrvienības par sadarbību ar personu, kurai deleģēta atsevišķu sabiedrības darbību veikšana un šo personu un struktūrvienību tiesības un pienākumus;
4) prasības deleģētās darbības izpildes apjoma un kvalitātes nepārtrauktai uzraudzībai;
5) prasības ar sabiedrības darbību deleģēšanu saistīto risku pārvaldīšanai un novērtēšanai;
6) personas, kurai dots deleģējums, pārbaudes veikšanas kārtību;
7) sabiedrības rīcību, ja persona, kurai dots deleģējums, nepilda vai nevarēs izpildīt deleģēšanas līguma noteikumus.
(5) Pirms darbību deleģēšanas vai grozījumu izdarīšanas deleģēšanas līgumā, kas saistīti ar šā panta astotās daļas 1. un 2. punktā minēto, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu par plānoto deleģēšanu vai izmaiņām, nepieciešamības pamatojumu un deleģēšanas līgumu vai tā grozījumus.
(6) Persona drīkst uzsākt tai deleģēto fonda ieguldījumu pārvaldīšanu, klienta finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu, iekšējā audita vai risku pārvaldīšanas funkcijas veikšanu, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemti šā panta piektajā daļā minētie dokumenti, nav nosūtījusi sabiedrībai lēmumu, ar kuru aizliedz plānoto darbību deleģēšanu attiecīgajai personai.
(7) Grozījumi, kurus sabiedrība plāno izdarīt šā panta sestajā daļā minētajā deleģēšanas līgumā, kas saistīti ar šā panta astotās daļas 1. un 2. punktā minēto, stājas spēkā, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemti šā panta piektajā daļā minētie dokumenti, nav nosūtījusi sabiedrībai lēmumu, ar kuru aizliedz izdarīt plānotos grozījumus deleģēšanas līgumā.
(8) Deleģēšanas līgumā sabiedrība iekļauj vismaz šādus noteikumus:
1) deleģētās darbības aprakstu;
2) precīzas deleģētās darbības apjoma un kvalitātes prasības;
3) sabiedrības un personas, kurai deleģēta darbība, tiesību un pienākumu aprakstu, tai skaitā:
a) sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētās darbības veikšanas kvalitāti, tiesības brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju un veikt pārbaudi attiecībā uz deleģēto darbību izpildi,
b) sabiedrības tiesības jebkurā laikā dot personai, kurai deleģēta darbība, obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētās darbības godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,
c) sabiedrības tiesības nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu;
4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no personas, kurai deleģēta darbība, citu informāciju, kas saistīta ar darbības deleģēšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.
(9) Sabiedrība nedrīkst deleģēt darbību, ja:
1) deleģēšana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju vai klientu intereses;
2) deleģēšana traucē Latvijas Bankai veikt sabiedrības darbības uzraudzību;
3) pārvaldes pakalpojumi deleģēti tādā apmērā, ka tā kļūst par pastkastītes uzņēmumu. Par pastkastītes uzņēmumu sabiedrību uzskata vismaz vienā no šādām situācijām:
a) sabiedrības amatpersonām nav pilnvaru lēmumu pieņemšanai jomās, par kurām tās ir atbildīgas attiecībā uz ieguldījumu politikas un ieguldījumu stratēģijas īstenošanu,
b) sabiedrība, izņemot attiecībā uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, deleģē fonda ieguldījumu vai klienta finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu tādā apmērā, kas būtiski pārsniedz pašas īstenotās darbības,
c) deleģēšanas rezultātā attiecībā uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu sabiedrība nodod citai personai riska pārvaldes funkcijas veikšanu.
(10) Sabiedrība nodrošina, lai pirms deleģēto pārvaldes pakalpojumu uzsākšanas, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģēto pārvaldes pakalpojumu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par personu, kurai deleģēta attiecīgā darbība.
(11) Latvijas Bankai ir tiesības veikt personas, kurai dots deleģējums, darbības pārbaudi tās atrašanās vai darbības veikšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no personas, kurai deleģētas darbības informāciju, kas saistīta ar deleģētās darbības veikšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.
(12) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai sabiedrība, kas deleģējusi darbības citai personai, nekavējoties izbeidz deleģēšanas līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka nav ievērotas šajā likumā noteiktās prasības sabiedrības pārvaldes pakalpojumu deleģēšanai.
(13) Ja fonda mārketingu veic viens vai vairāki izplatītāji, kas rīkojas savā vārdā, tirgojot fonda ieguldījumu daļas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu vai izmantojot uz apdrošināšanu balstītus ieguldījumu produktus saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumu, šādu papildpakalpojumu veikšanu neuzskata par darbību deleģēšanu, uz kuru attiecas šā panta prasības, neņemot vērā to, vai starp sabiedrību un izplatītāju ir noslēgts izplatīšanas līgums.
(14) Darbību deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību vai turētājbanku no šajā likumā noteiktās atbildības.
(15) Sabiedrība ievēro tieši piemērojamus Eiropas Savienības tiesību aktus, kuri paredz nosacījumus šajā pantā noteikto prasību izpildei."
(1) Sabiedrība uz līguma pamata var deleģēt vienu vai vairākas no šā likuma 5. panta pirmajā vai otrajā daļā minētajām darbībām citai personai.
(2) Sabiedrība ar pienācīgu rūpību izvēlas personu, kurai tiks deleģēta attiecīgās darbības veikšana, un ņem vērā šādus nosacījumus:
1) personai ir atbilstoša kvalifikācija, pieredze, nevainojama reputācija un pietiekami resursi deleģēto darbību veikšanai;
2) sabiedrība pastāvīgi nodrošina deleģētās darbības izpildes apjoma un kvalitātes uzraudzību un, ja nepieciešams, ir tiesīga nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu, ja tā izpilde aizskar ieguldītāju un klientu intereses;
3) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst deleģēt tikai citai sabiedrībai vai citā dalībvalstī licencētam pārvaldes pakalpojumu sniedzējam, kurš ievēro sabiedrības noteiktos un regulāri aktualizētos kritērijus fonda ieguldījumu pārvaldīšanai;
4) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu drīkst deleģēt ārvalstī reģistrētai personai, ja Latvijas Banka ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu uzraudzības jomā;
5) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst deleģēt turētājbankai vai jebkurai citai personai, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm un nav veikti pasākumi interešu konflikta mazināšanai, ko rada šāds deleģējums;
6) sabiedrība nodrošina, ka deleģēto darbību izpilde atbilst šā likuma prasībām neatkarīgi no tā, kurai personai darbība ir deleģēta.
(3) Ja sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu fondu, vēlas deleģēt kādu no ieguldījumu fonda pārvaldes darbībām, Latvijas Banka pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no sabiedrības nekavējoties par to informē fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.
(4) Pirms darbību deleģēšanas citai personai, sabiedrība izstrādā kārtību, kurā nosaka:
1) kā sabiedrība lemj par darbību deleģēšanu;
2) kā sabiedrība veic deleģēšanas līguma slēgšanu, izpildes uzraudzību un izbeigšanu;
3) atbildīgās personas un struktūrvienības par sadarbību ar personu, kurai deleģēta atsevišķu sabiedrības darbību veikšana un šo personu un struktūrvienību tiesības un pienākumus;
4) prasības deleģētās darbības izpildes apjoma un kvalitātes nepārtrauktai uzraudzībai;
5) prasības ar sabiedrības darbību deleģēšanu saistīto risku pārvaldīšanai un novērtēšanai;
6) personas, kurai dots deleģējums, pārbaudes veikšanas kārtību;
7) sabiedrības rīcību, ja persona, kurai dots deleģējums, nepilda vai nevarēs izpildīt deleģēšanas līguma noteikumus.
(5) Pirms darbību deleģēšanas vai grozījumu izdarīšanas deleģēšanas līgumā, kas saistīti ar šā panta astotās daļas 1. un 2. punktā minēto, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu par plānoto deleģēšanu vai izmaiņām, nepieciešamības pamatojumu un deleģēšanas līgumu vai tā grozījumus.
(6) Persona drīkst uzsākt tai deleģēto fonda ieguldījumu pārvaldīšanu, klienta finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu, iekšējā audita vai risku pārvaldīšanas funkcijas veikšanu, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemti šā panta piektajā daļā minētie dokumenti, nav nosūtījusi sabiedrībai lēmumu, ar kuru aizliedz plānoto darbību deleģēšanu attiecīgajai personai.
(7) Grozījumi, kurus sabiedrība plāno izdarīt šā panta sestajā daļā minētajā deleģēšanas līgumā, kas saistīti ar šā panta astotās daļas 1. un 2. punktā minēto, stājas spēkā, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemti šā panta piektajā daļā minētie dokumenti, nav nosūtījusi sabiedrībai lēmumu, ar kuru aizliedz izdarīt plānotos grozījumus deleģēšanas līgumā.
(8) Deleģēšanas līgumā sabiedrība iekļauj vismaz šādus noteikumus:
1) deleģētās darbības aprakstu;
2) precīzas deleģētās darbības apjoma un kvalitātes prasības;
3) sabiedrības un personas, kurai deleģēta darbība, tiesību un pienākumu aprakstu, tai skaitā:
a) sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētās darbības veikšanas kvalitāti, tiesības brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju un veikt pārbaudi attiecībā uz deleģēto darbību izpildi,
b) sabiedrības tiesības jebkurā laikā dot personai, kurai deleģēta darbība, obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētās darbības godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,
c) sabiedrības tiesības nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu;
4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no personas, kurai deleģēta darbība, citu informāciju, kas saistīta ar darbības deleģēšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.
(9) Sabiedrība nedrīkst deleģēt darbību, ja:
1) deleģēšana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju vai klientu intereses;
2) deleģēšana traucē Latvijas Bankai veikt sabiedrības darbības uzraudzību;
3) pārvaldes pakalpojumi deleģēti tādā apmērā, ka tā kļūst par pastkastītes uzņēmumu. Par pastkastītes uzņēmumu sabiedrību uzskata vismaz vienā no šādām situācijām:
a) sabiedrības amatpersonām nav pilnvaru lēmumu pieņemšanai jomās, par kurām tās ir atbildīgas attiecībā uz ieguldījumu politikas un ieguldījumu stratēģijas īstenošanu,
b) sabiedrība, izņemot attiecībā uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, deleģē fonda ieguldījumu vai klienta finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu tādā apmērā, kas būtiski pārsniedz pašas īstenotās darbības,
c) deleģēšanas rezultātā attiecībā uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu sabiedrība nodod citai personai riska pārvaldes funkcijas veikšanu.
(10) Sabiedrība nodrošina, lai pirms deleģēto pārvaldes pakalpojumu uzsākšanas, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģēto pārvaldes pakalpojumu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par personu, kurai deleģēta attiecīgā darbība.
(11) Latvijas Bankai ir tiesības veikt personas, kurai dots deleģējums, darbības pārbaudi tās atrašanās vai darbības veikšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no personas, kurai deleģētas darbības informāciju, kas saistīta ar deleģētās darbības veikšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.
(12) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai sabiedrība, kas deleģējusi darbības citai personai, nekavējoties izbeidz deleģēšanas līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka nav ievērotas šajā likumā noteiktās prasības sabiedrības pārvaldes pakalpojumu deleģēšanai.
(13) Ja fonda mārketingu veic viens vai vairāki izplatītāji, kas rīkojas savā vārdā, tirgojot fonda ieguldījumu daļas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu vai izmantojot uz apdrošināšanu balstītus ieguldījumu produktus saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumu, šādu papildpakalpojumu veikšanu neuzskata par darbību deleģēšanu, uz kuru attiecas šā panta prasības, neņemot vērā to, vai starp sabiedrību un izplatītāju ir noslēgts izplatīšanas līgums.
(14) Darbību deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību vai turētājbanku no šajā likumā noteiktās atbildības.
(15) Sabiedrība ievēro tieši piemērojamus Eiropas Savienības tiesību aktus, kuri paredz nosacījumus šajā pantā noteikto prasību izpildei."
9.
Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:
“26.1 pants. Likviditātes pārvaldības instrumenti
(1) Fonds drīkst izmantot šādus likviditātes pārvaldības instrumentus:
1) parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu, uz laiku aizliedzot pieņemt pieteikumus uz fonda ieguldījumu apliecību pirkšanu (turpmāk arī – parakstīšanās) vai to atpakaļpirkšanu;
2) atpakaļpirkšanas ierobežojumu īslaicīgi un daļēji ierobežot ieguldījumu apliecību turētāju tiesības atpakaļpirkt savas ieguldījumu apliecības vai akcijas, lai ieguldītāji varētu atpakaļpirkt tikai noteiktu daļu no savām ieguldījumu apliecībām;
3) brīdinājuma termiņu pagarināšanu, pagarinot fonda darbības noteikumos noteikto minimālo termiņu, kādā ieguldījumu apliecību turētājam ir jāsniedz iepriekšējs brīdinājums fonda pārvaldniekam par savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu;
4) atpakaļpirkšanas komisijas naudu, nosakot maksu diapazonā, kurā ņemtas vērā likviditātes izmaksas, ko ieguldījumu apliecību turētāji maksā fondam, kad tie iesniedz fondam atpakaļpirkšanai ieguldījumu apliecības, un kas nodrošina, ka pārējie fonda apliecību turētāji netaisnīgi nenonāk nelabvēlīgā situācijā;
5) mainīgu cenu noteikšanu, izmantojot iepriekš noteiktu cenu mehānismu, lai fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtību koriģētu, piemērojot mainīgo koeficientu, kas atspoguļo likviditātes izmaksas;
6) divējādu cenu noteikšanu, izmantojot iepriekš noteiktu cenu mehānismu, ar kuru nosaka parakstīšanās uz ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām un to atpakaļpirkšanas cenas, koriģējot neto aktīvu vērtību uz vienu ieguldījumu apliecību ar faktoru, kas atspoguļo likviditātes izmaksas;
7) vērtības samazinājuma novēršanas maksu, kuru ieguldījumu apliecību turētājs iemaksā fondā brīdī, kad tas parakstās uz ieguldījumu apliecībām, iesniedz tās atpakaļpirkšanai vai atpakaļpieņemšanai, un kura fondam kompensē likviditātes izmaksas, kuras radušās minētā darījuma apjoma dēļ, un kas nodrošina, ka citi apliecību turētāji netaisnīgi nenonāk nelabvēlīgā situācijā;
8) atpakaļpirkšanu natūrā, nododot fonda turētos aktīvus naudas līdzekļu vietā, lai apmierinātu ieguldījumu apliecību turētāju atpakaļpirkšanas pieprasījumus;
9) norobežotos kontus, nošķirot no citiem fonda aktīviem atsevišķus aktīvus, kuru ekonomiskās vai juridiskās iezīmes ir būtiski mainījušās vai kļuvušas neskaidras ārkārtas apstākļu dēļ.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto likviditātes pārvaldības instrumentu īpašības nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.
(3) Sabiedrība:
1) novērtē šā panta pirmajā daļā minēto likviditātes pārvaldības instrumentu piemērotību saistībā ar fonda īstenoto ieguldījumu stratēģiju, likviditātes profilu un atpakaļpirkšanas politiku;
2) izmanto šā panta 1. un 9.punktā minētos likviditātes pārvaldības instrumentus un papildus un izvēlas vismaz divus citus piemērotus likviditātes pārvaldības instrumentus;
3) iekļauj likviditātes pārvaldības instrumentus fonda pārvaldes nolikumā, paredzot iespēju tos izmantot fonda ieguldītāju interesēs;
4) neizvēlas kā vienīgos likviditātes pārvaldības instrumentus šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteiktos likviditātes pārvaldības instrumentus.
(4) Naudas tirgus fondam sabiedrība var izvēlēties tikai vienu no šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem likviditātes pārvaldības instrumentiem.
(5) Sabiedrība izstrādā un apstiprina detalizētu politiku un procedūras jebkura izmantojamā likviditātes pārvaldības instrumenta aktivizēšanai un deaktivizēšanai, kā arī darbības un administratīvos pasākumus šāda instrumenta lietošanai. Šā panta trešajā daļā minēto izvēli, kā arī detalizētu aktivizēšanas un deaktivizēšanas politiku un procedūras sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.
(6) Atpakaļpirkšanu natūrā sabiedrība aktivizē tikai nolūkā izpildīt profesionālo ieguldītāju pieprasīto atpakaļpirkšanu, nodrošinot, ka atpakaļpirkšana natūrā atbilst ieguldītāju fondā turēto aktīvu proporcijai.
(7) Atkāpjoties no šā panta sestās daļas, atpakaļpirkšana natūrā var neatbilst ieguldītāju fondā turēto aktīvu proporcijai, ja šis fonds tiek tirgots tikai profesionāliem ieguldītājiem vai ja šāda fonda ieguldījumu politikas mērķis ir replicēt noteikta akciju vai parāda vērtspapīru indeksa sastāvu un ja šis fonds ir biržā tirgots fonds Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē."
(1) Fonds drīkst izmantot šādus likviditātes pārvaldības instrumentus:
1) parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu, uz laiku aizliedzot pieņemt pieteikumus uz fonda ieguldījumu apliecību pirkšanu (turpmāk arī – parakstīšanās) vai to atpakaļpirkšanu;
2) atpakaļpirkšanas ierobežojumu īslaicīgi un daļēji ierobežot ieguldījumu apliecību turētāju tiesības atpakaļpirkt savas ieguldījumu apliecības vai akcijas, lai ieguldītāji varētu atpakaļpirkt tikai noteiktu daļu no savām ieguldījumu apliecībām;
3) brīdinājuma termiņu pagarināšanu, pagarinot fonda darbības noteikumos noteikto minimālo termiņu, kādā ieguldījumu apliecību turētājam ir jāsniedz iepriekšējs brīdinājums fonda pārvaldniekam par savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu;
4) atpakaļpirkšanas komisijas naudu, nosakot maksu diapazonā, kurā ņemtas vērā likviditātes izmaksas, ko ieguldījumu apliecību turētāji maksā fondam, kad tie iesniedz fondam atpakaļpirkšanai ieguldījumu apliecības, un kas nodrošina, ka pārējie fonda apliecību turētāji netaisnīgi nenonāk nelabvēlīgā situācijā;
5) mainīgu cenu noteikšanu, izmantojot iepriekš noteiktu cenu mehānismu, lai fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtību koriģētu, piemērojot mainīgo koeficientu, kas atspoguļo likviditātes izmaksas;
6) divējādu cenu noteikšanu, izmantojot iepriekš noteiktu cenu mehānismu, ar kuru nosaka parakstīšanās uz ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām un to atpakaļpirkšanas cenas, koriģējot neto aktīvu vērtību uz vienu ieguldījumu apliecību ar faktoru, kas atspoguļo likviditātes izmaksas;
7) vērtības samazinājuma novēršanas maksu, kuru ieguldījumu apliecību turētājs iemaksā fondā brīdī, kad tas parakstās uz ieguldījumu apliecībām, iesniedz tās atpakaļpirkšanai vai atpakaļpieņemšanai, un kura fondam kompensē likviditātes izmaksas, kuras radušās minētā darījuma apjoma dēļ, un kas nodrošina, ka citi apliecību turētāji netaisnīgi nenonāk nelabvēlīgā situācijā;
8) atpakaļpirkšanu natūrā, nododot fonda turētos aktīvus naudas līdzekļu vietā, lai apmierinātu ieguldījumu apliecību turētāju atpakaļpirkšanas pieprasījumus;
9) norobežotos kontus, nošķirot no citiem fonda aktīviem atsevišķus aktīvus, kuru ekonomiskās vai juridiskās iezīmes ir būtiski mainījušās vai kļuvušas neskaidras ārkārtas apstākļu dēļ.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto likviditātes pārvaldības instrumentu īpašības nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.
(3) Sabiedrība:
1) novērtē šā panta pirmajā daļā minēto likviditātes pārvaldības instrumentu piemērotību saistībā ar fonda īstenoto ieguldījumu stratēģiju, likviditātes profilu un atpakaļpirkšanas politiku;
2) izmanto šā panta 1. un 9.punktā minētos likviditātes pārvaldības instrumentus un papildus un izvēlas vismaz divus citus piemērotus likviditātes pārvaldības instrumentus;
3) iekļauj likviditātes pārvaldības instrumentus fonda pārvaldes nolikumā, paredzot iespēju tos izmantot fonda ieguldītāju interesēs;
4) neizvēlas kā vienīgos likviditātes pārvaldības instrumentus šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteiktos likviditātes pārvaldības instrumentus.
(4) Naudas tirgus fondam sabiedrība var izvēlēties tikai vienu no šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem likviditātes pārvaldības instrumentiem.
(5) Sabiedrība izstrādā un apstiprina detalizētu politiku un procedūras jebkura izmantojamā likviditātes pārvaldības instrumenta aktivizēšanai un deaktivizēšanai, kā arī darbības un administratīvos pasākumus šāda instrumenta lietošanai. Šā panta trešajā daļā minēto izvēli, kā arī detalizētu aktivizēšanas un deaktivizēšanas politiku un procedūras sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.
(6) Atpakaļpirkšanu natūrā sabiedrība aktivizē tikai nolūkā izpildīt profesionālo ieguldītāju pieprasīto atpakaļpirkšanu, nodrošinot, ka atpakaļpirkšana natūrā atbilst ieguldītāju fondā turēto aktīvu proporcijai.
(7) Atkāpjoties no šā panta sestās daļas, atpakaļpirkšana natūrā var neatbilst ieguldītāju fondā turēto aktīvu proporcijai, ja šis fonds tiek tirgots tikai profesionāliem ieguldītājiem vai ja šāda fonda ieguldījumu politikas mērķis ir replicēt noteikta akciju vai parāda vērtspapīru indeksa sastāvu un ja šis fonds ir biržā tirgots fonds Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē."
10.
Papildināt 28.panta trešo daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:
“41) saskaņā ar šā likuma 26.1 panta nosacījumiem izmantotos fonda likviditātes pārvaldības instrumentus.”
11.
43.pantā:
izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi izvēlas trešo personu, izņemot gadījumu, ja trešā persona ir centrālais vērstpapīru depozitārijs, kurš darbojas kā ieguldītājs centrālajā vērstpapīru depozitārijā Komisijas 2016. gada 11. novembra deleģētās regulas (ES) 2017/392, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 909/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanas, uzraudzības un operacionālajām prasībām centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (turpmāk – Regula Nr. 2017/392) 1.panta f) punkta izpratnē;";
papildināt ceturto daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
11) visu laiku, kamēr pie trešās personas tiek turēti finanšu instrumenti vai citi fonda aktīvi, prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi periodiski pārbauda un regulāri uzrauga, kā tā izpilda tai uzticētos pienākumus;";
izteikt astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Par finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanu pie trešās personas šā panta izpratnē neuzskata tādu pakalpojumu sniegšanu, ko veic centrālais vērstpapīru depozitārijs kā emitents Regulas Nr. 2017/392 1.panta e) punkta izpratnē, izņemot gadījumu, ja centrālais vērstpapīru depozitārijs darbojas kā ieguldītājs minētās regulas 1.panta f) punkta izpratnē."
12.
Izteikt 53.panta devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Sabiedrība vismaz divreiz mēnesī publisko ieguldījumu apliecību pārdošanas cenu un atpakaļpirkšanas cenu."
13.
54.pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Sabiedrība drīkst uz laiku apturēt parakstīšanos uz fonda ieguldījumu apliecībām, to atpakaļpirkšanu vai aktivizēt vai deaktivizēt citus likviditātes pārvaldības instrumentus, ja šie instrumenti ir iekļauti fonda pārvaldes nolikumā. Fonda ieguldītāju interesēs sabiedrība var arī aktivizēt šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 9.punktā minētos norobežotos kontus.";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Sabiedrība parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu vai norobežotos kontus izmanto tikai ārkārtējos gadījumos, ja apstākļi to prasa un ja tas ir pamatoti, ņemot vērā fonda ieguldītāju intereses.";
papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:
(7) Sabiedrība nekavējoties paziņo fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai par jebkuru no šādiem gadījumiem:
1) ja tā aktivizē vai deaktivizē fonda parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu;
2) ja tā aktivizē vai deaktivizē kādu no šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem fonda likviditātes pārvaldības instrumentiem veidā, kas neatbilst sabiedrības parasti veiktajai komercdarbībai šajā fondā, kā to paredz fonda pārvaldes nolikums.
(8) Ja sabiedrība plāno aktivizēt vai deaktivizēt norobežotos kontus, tā nekavējoties par to paziņo fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai, norādot pamatojumu.
(9) Latvijas Banka, saņemot paziņojumu no citas dalībvalsts sabiedrības vai Latvijā licencētas sabiedrības par Latvijā reģistrētu fondu, nekavējoties informē citas dalībvalsts sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, par visiem paziņojumiem, kurus tā saņēmusi saskaņā ar šā panta septīto vai astoto daļu."
1) ja tā aktivizē vai deaktivizē fonda parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu;
2) ja tā aktivizē vai deaktivizē kādu no šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem fonda likviditātes pārvaldības instrumentiem veidā, kas neatbilst sabiedrības parasti veiktajai komercdarbībai šajā fondā, kā to paredz fonda pārvaldes nolikums.
(8) Ja sabiedrība plāno aktivizēt vai deaktivizēt norobežotos kontus, tā nekavējoties par to paziņo fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai, norādot pamatojumu.
(9) Latvijas Banka, saņemot paziņojumu no citas dalībvalsts sabiedrības vai Latvijā licencētas sabiedrības par Latvijā reģistrētu fondu, nekavējoties informē citas dalībvalsts sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, par visiem paziņojumiem, kurus tā saņēmusi saskaņā ar šā panta septīto vai astoto daļu."
14.
Izteikt 56.panta 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā saīsinātā veidā sniedz būtiskāko informāciju par fonda darbību, tostarp fonda nosaukumu, un šī informācija ir sniedzama ieguldītājam pirms līguma par ieguldījumu apliecību iegādi noslēgšanas. Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, kā arī tā atbilst attiecīgā fonda prospektā minētajam."
15.
Izteikt 57.panta trešās daļas 12.punktu šādā redakcijā:
"12) ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas procedūras, nosacījumi un apstākļi, kādos drīkst apturēt parakstīšanos uz fonda ieguldījumu apliecībām, to atpakaļpirkšanu, vai aktivizēt vai deaktivizēt citus likviditātes pārvaldības instrumentus;".
16.
Papildināt 69.pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“(51) Ja sabiedrība fondam aktivizē norobežotos kontus, izmantojot aktīvu nošķiršanu, nošķirtos aktīvus var izslēgt no šajā likumā noteikto fonda ierobežojumu aprēķina.”
17.
Papildināt likumu ar 72.1 pantu šādā redakcijā:
“72.1 pants. Sabiedrības sniegtā informācija un tās izmantošana
(1) Sabiedrība regulāri ziņo fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai par finanšu tirgiem un instrumentiem, kurus tā tirgo pārvaldē esoša fonda vārdā.
(2) Sabiedrība par katru tās pārvaldē esošu fondu sniedz informāciju par instrumentiem, kurus tā tirgo, par tirgiem, kuros tā ir dalībniece vai kuros tā aktīvi tirgo, un fonda riska darījumiem un aktīviem.
(3) Sabiedrība fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai par katru tās pārvaldē esošu fondu sniedz šādu informāciju:
1) fonda likviditātes pārvaldības kārtību, tostarp izmantotos likviditātes pārvaldības instrumentus, un to aktivizēšanu vai dezaktivizēšanu;
2) fonda riska profilu, tai skaitā tirgus risks, likviditātes risks, darījuma partnera risks, citi riski, arī operacionālais risks un fonda kopējais sviras finansējums;
3) stresa testu rezultātus;
4) par deleģēto fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldības funkciju:
a) informāciju par personām, kurām deleģētas darbības, norādot to nosaukumu un dibināšanas vietu vai pakalpojuma sniegšanas vietu, juridisko adresi vai filiāli, to, vai tām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, vai tā ir saņēmusi licenci vai ir pakļauta ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas regulējumam, attiecīgi norādot personas uzraudzības institūciju,
b) pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē noteiktu nodarbināto darbinieku skaitu (turpmāk - cilvēkresursu apjoms), kuru sabiedrība tās organizatoriskās struktūras ietvarā nodarbina ikdienas fonda ieguldījumu pārvaldīšanai vai riska pārvaldīšanas funkcijas veikšanai,
c) to darbību sarakstu un aprakstu, kas saistītas ar deleģēto fonda pārvaldīšanu un riska pārvaldīšanas funkciju,
d) to fondu aktīvu apjomu un procentuālo daļu, uz kuru attiecas vienošanās par fonda ieguldījumu pārvaldīšanu deleģēšanu, ja šī darbība ir deleģēta,
e) cilvēkresursu apjomu, ko sabiedrība nodarbina, lai pārraudzītu vienošanos par deleģēšanu,
f) sabiedrības periodiski veikto pārbaužu skaitu, lai uzraudzītu, vai deleģētās darbības tiek veiktas ar pienācīgu rūpību, šo pārbaužu datumus, konstatēto problēmu sarakstu un šo problēmu risināšanai nodrošināto pasākumu sarakstu, kā arī datumu, līdz kuram minētie pasākumi ir īstenojami,
g) ja ir vienošanās par tālāku deleģēšanu - šā punkta “a”, “c” un “d” apakšpunktā norādīto informāciju attiecībā uz personām, kurām tālāk deleģē darbības, kas saistītas ar fonda ieguldījumu pārvaldīšanu un riska pārvaldības funkciju,
h) vienošanās par deleģēšanu un tālāku deleģēšanu sākuma un beigu datumu;
5) to dalībvalstu sarakstu, kurās sabiedrība vai izplatītājs, kas rīkojas sabiedrības vārdā, faktiski izplata fonda ieguldījumu apliecības.
(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas sniegšanai sabiedrība izmanto identifikatorus, lai sniegtos datus par aktīviem, fondu un sabiedrību varētu sasaistīt ar citiem uzraudzības vai publiski pieejamiem datu avotiem.
(5) Latvijas Banka sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Banku iestādei, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā likuma 10.panta astotajā daļā un šajā pantā minēto informāciju, ievērojot šā likuma 88.panta nosacījumus, kad vien tas nepieciešams šo iestāžu pienākumu veikšanai.
(6) Latvijas Banka sniedz Eiropas Centrālo banku sistēmai saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju, ievērojot šā likuma 88.panta nosacījumus vienīgi statistikas vajadzībām.
(7) Latvijas Banka, ievērojot šā likuma 88. panta nosacījumus, nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par tās uzraudzībā esošu sabiedrību vai šīs sabiedrības pārvaldē esošu fondu, kas var radīt būtisku darījuma partnera risku kredītiestādei, citai sistēmiski nozīmīgai finanšu iestādei vai finanšu sistēmas stabilitātei attiecīgajā dalībvalstī.
(8) Sistēmiskā riska efektīvai uzraudzībai Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt no sabiedrības arī šā panta pirmajā un otrajā daļā neminētu informāciju. Par to, ka efektīvai sistēmiskā riska uzraudzībai nepieciešama papildu informācija, Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.
(9) Latvijas Bankai ir tiesības prasīt no sabiedrības arī tādu informāciju, ko ārkārtas apstākļos un gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti vai veicināt ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pieprasa sagatavot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.
(10) Šajā pantā minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, saturu un periodiskumu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti."
(1) Sabiedrība regulāri ziņo fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai par finanšu tirgiem un instrumentiem, kurus tā tirgo pārvaldē esoša fonda vārdā.
(2) Sabiedrība par katru tās pārvaldē esošu fondu sniedz informāciju par instrumentiem, kurus tā tirgo, par tirgiem, kuros tā ir dalībniece vai kuros tā aktīvi tirgo, un fonda riska darījumiem un aktīviem.
(3) Sabiedrība fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai par katru tās pārvaldē esošu fondu sniedz šādu informāciju:
1) fonda likviditātes pārvaldības kārtību, tostarp izmantotos likviditātes pārvaldības instrumentus, un to aktivizēšanu vai dezaktivizēšanu;
2) fonda riska profilu, tai skaitā tirgus risks, likviditātes risks, darījuma partnera risks, citi riski, arī operacionālais risks un fonda kopējais sviras finansējums;
3) stresa testu rezultātus;
4) par deleģēto fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldības funkciju:
a) informāciju par personām, kurām deleģētas darbības, norādot to nosaukumu un dibināšanas vietu vai pakalpojuma sniegšanas vietu, juridisko adresi vai filiāli, to, vai tām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, vai tā ir saņēmusi licenci vai ir pakļauta ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas regulējumam, attiecīgi norādot personas uzraudzības institūciju,
b) pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē noteiktu nodarbināto darbinieku skaitu (turpmāk - cilvēkresursu apjoms), kuru sabiedrība tās organizatoriskās struktūras ietvarā nodarbina ikdienas fonda ieguldījumu pārvaldīšanai vai riska pārvaldīšanas funkcijas veikšanai,
c) to darbību sarakstu un aprakstu, kas saistītas ar deleģēto fonda pārvaldīšanu un riska pārvaldīšanas funkciju,
d) to fondu aktīvu apjomu un procentuālo daļu, uz kuru attiecas vienošanās par fonda ieguldījumu pārvaldīšanu deleģēšanu, ja šī darbība ir deleģēta,
e) cilvēkresursu apjomu, ko sabiedrība nodarbina, lai pārraudzītu vienošanos par deleģēšanu,
f) sabiedrības periodiski veikto pārbaužu skaitu, lai uzraudzītu, vai deleģētās darbības tiek veiktas ar pienācīgu rūpību, šo pārbaužu datumus, konstatēto problēmu sarakstu un šo problēmu risināšanai nodrošināto pasākumu sarakstu, kā arī datumu, līdz kuram minētie pasākumi ir īstenojami,
g) ja ir vienošanās par tālāku deleģēšanu - šā punkta “a”, “c” un “d” apakšpunktā norādīto informāciju attiecībā uz personām, kurām tālāk deleģē darbības, kas saistītas ar fonda ieguldījumu pārvaldīšanu un riska pārvaldības funkciju,
h) vienošanās par deleģēšanu un tālāku deleģēšanu sākuma un beigu datumu;
5) to dalībvalstu sarakstu, kurās sabiedrība vai izplatītājs, kas rīkojas sabiedrības vārdā, faktiski izplata fonda ieguldījumu apliecības.
(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas sniegšanai sabiedrība izmanto identifikatorus, lai sniegtos datus par aktīviem, fondu un sabiedrību varētu sasaistīt ar citiem uzraudzības vai publiski pieejamiem datu avotiem.
(5) Latvijas Banka sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Banku iestādei, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā likuma 10.panta astotajā daļā un šajā pantā minēto informāciju, ievērojot šā likuma 88.panta nosacījumus, kad vien tas nepieciešams šo iestāžu pienākumu veikšanai.
(6) Latvijas Banka sniedz Eiropas Centrālo banku sistēmai saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju, ievērojot šā likuma 88.panta nosacījumus vienīgi statistikas vajadzībām.
(7) Latvijas Banka, ievērojot šā likuma 88. panta nosacījumus, nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par tās uzraudzībā esošu sabiedrību vai šīs sabiedrības pārvaldē esošu fondu, kas var radīt būtisku darījuma partnera risku kredītiestādei, citai sistēmiski nozīmīgai finanšu iestādei vai finanšu sistēmas stabilitātei attiecīgajā dalībvalstī.
(8) Sistēmiskā riska efektīvai uzraudzībai Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt no sabiedrības arī šā panta pirmajā un otrajā daļā neminētu informāciju. Par to, ka efektīvai sistēmiskā riska uzraudzībai nepieciešama papildu informācija, Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.
(9) Latvijas Bankai ir tiesības prasīt no sabiedrības arī tādu informāciju, ko ārkārtas apstākļos un gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti vai veicināt ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pieprasa sagatavot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.
(10) Šajā pantā minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, saturu un periodiskumu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti."
18.
76.pantā:
papildināt piekto daļu pēc vārda “sabiedrības” ar vārdu “pārvaldes”;
aizstāt sestajā daļā vārdus “sniegt fonda pārvaldes pakalpojumus” ar vārdiem “veikt fonda ieguldījumu pārvaldīšanu”;
papildināt devīto daļu pēc vārda “sniedzot” ar vārdu “pārvaldes”;
papildināt desmito daļu pēc vārda “sniedzot” ar vārdu “pārvaldes”.
19.
Aizstāt 77.2 panta trešajā daļā vārdu “nesniedzot” ar vārdu “neveicot” un vārdus “minēto pakalpojumu” ar vārdiem “minēto darbību”.
20.
Aizstāt 77.3 panta trešajā daļā vārdu “nesniedzot” ar vārdu “neveicot” un vārdus “minētu pakalpojumu” ar vārdiem “minēto darbību”.
21.
Izteikt 78.panta sestās daļas 6.punktu šādā redakcijā:
"6) ārkārtas apstākļos un pēc apspriešanās ar Latvijā reģistrēta fonda sabiedrību pieprasīt aktivizēt vai deaktivizēt parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu, ja pastāv riski ieguldītāju interešu aizsardzībai vai finanšu stabilitātei, kuru dēļ, balstoties uz saprātīgu un līdzsvarotu priekšstatu, šāda aktivizēšana vai deaktivizēšana ir nepieciešama;".
22.
78.1 pantā:
izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) ja sabiedrība veic šā likuma 5.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minēto darbību, — līdz vienam procentam no šīs darbības bruto ieņēmumiem, bet ne mazāk par 711 euro gadā;”;
izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
“2) līdz vienam procentam no filiāles šā likuma 5.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības bruto ieņēmumiem, bet ne mazāk par 711 euro gadā;”.
23.
Izslēgt 87.panta 1.3 daļas 9.punktā vārdu “ieguldījumu”.
24.
88.pantā:
papildināt desmito daļu pēc vārdiem “uzraudzības institūcijām” ar vārdiem “Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju”;
papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(11) Ja Latvijas Banka ir izmantojusi šā likuma 78.panta sestās daļas 6.punktā minētās tiesības, tā paziņo par to fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai, pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei - arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai.
(12) Latvijā reģistrēta fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcija vai pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija var pieprasīt Latvijas Bankai īstenot šā likuma 78.panta sestās daļas 6.punktā minētās tiesības, pamatojot pieprasījuma iemeslus un par to informējot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un - ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei - arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(13) Ja Latvijas Banka nepiekrīt izpildīt šā panta divpadsmitajā daļā minēto pieprasījumu, tā par to informē pieprasījuma iesniedzēju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un – ja Eiropas Sistēmisko risku kolēģija tika informēta par pieprasījumu – arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, norādot nepiekrišanas iemeslus.
(14) Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir sniegusi atzinumu par tiesību īstenošanu saskaņā ar šā likuma 78.panta sestās daļas 6.punktu minēto, bet Latvijas Banka nerīkojas saskaņā ar to vai neplāno ievērot minēto atzinumu, tā par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju uzraudzības institūciju, norādot šādas rīcības pamatojumu. Gadījumos, kas rada nopietnus draudus ieguldītāju aizsardzībai, finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei Eiropas Savienībā, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā fonda ieguldījumu daļu turētāju vai arī sabiedrības likumīgajām interesēm, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde var publiskot to, ka Latvijas Banka neievēro vai neplāno ievērot tās atzinumu, kopā ar šādu rīcības pamatojumu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde analizē, vai ieguvumi no publicēšanas atsvērtu no minētās publicēšanas izrietošos lielākus draudus ieguldītāju aizsardzībai, finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, un iepriekš paziņo Latvijas Bankai par šādu publicēšanu.
(15) Fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcija, ja tai ir pamatots iemesls to darīt, var pieprasīt fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai nekavējoties īstenot šā likuma 78.panta sestajā daļā, izņemot 6.punktā, minētās tiesības, iespējami precīzi norādot pieprasījuma iemeslus un informējot par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv iespējami riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(16) Latvijas Banka par īstenotajām tiesībām un saviem konstatējumiem bez nepamatotas kavēšanās informē fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(17) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde var pieprasīt, lai Latvijas Banka bez nepamatotas kavēšanās iesniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei paskaidrojumus par konkrētiem gadījumiem, kuri rada nopietnus draudus ieguldītāju aizsardzībai, apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai rada riskus visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei Eiropas Savienībā."
(12) Latvijā reģistrēta fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcija vai pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija var pieprasīt Latvijas Bankai īstenot šā likuma 78.panta sestās daļas 6.punktā minētās tiesības, pamatojot pieprasījuma iemeslus un par to informējot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un - ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei - arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(13) Ja Latvijas Banka nepiekrīt izpildīt šā panta divpadsmitajā daļā minēto pieprasījumu, tā par to informē pieprasījuma iesniedzēju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un – ja Eiropas Sistēmisko risku kolēģija tika informēta par pieprasījumu – arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, norādot nepiekrišanas iemeslus.
(14) Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir sniegusi atzinumu par tiesību īstenošanu saskaņā ar šā likuma 78.panta sestās daļas 6.punktu minēto, bet Latvijas Banka nerīkojas saskaņā ar to vai neplāno ievērot minēto atzinumu, tā par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju uzraudzības institūciju, norādot šādas rīcības pamatojumu. Gadījumos, kas rada nopietnus draudus ieguldītāju aizsardzībai, finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei Eiropas Savienībā, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā fonda ieguldījumu daļu turētāju vai arī sabiedrības likumīgajām interesēm, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde var publiskot to, ka Latvijas Banka neievēro vai neplāno ievērot tās atzinumu, kopā ar šādu rīcības pamatojumu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde analizē, vai ieguvumi no publicēšanas atsvērtu no minētās publicēšanas izrietošos lielākus draudus ieguldītāju aizsardzībai, finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, un iepriekš paziņo Latvijas Bankai par šādu publicēšanu.
(15) Fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcija, ja tai ir pamatots iemesls to darīt, var pieprasīt fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai nekavējoties īstenot šā likuma 78.panta sestajā daļā, izņemot 6.punktā, minētās tiesības, iespējami precīzi norādot pieprasījuma iemeslus un informējot par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv iespējami riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(16) Latvijas Banka par īstenotajām tiesībām un saviem konstatējumiem bez nepamatotas kavēšanās informē fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(17) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde var pieprasīt, lai Latvijas Banka bez nepamatotas kavēšanās iesniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei paskaidrojumus par konkrētiem gadījumiem, kuri rada nopietnus draudus ieguldītāju aizsardzībai, apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai rada riskus visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei Eiropas Savienībā."
25.
89.pantā:
papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) kas paredzēta tiesību aktos nodokļu jomā.";
papildināt devīto daļu pēc vārdiem "centrālajam vērtspapīru depozitārijam" ar vārdiem "Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē".
26.
Papildināt pārejas noteikumus ar 51. un 52.punktu šādā redakcijā:
“51. Šā likuma 72.1 pants stājas spēkā 2027.gada 16. aprīlī.
52. Šā likuma 15.panta devītās daļas 3.punkta "c" apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 16. oktobrī.”
52. Šā likuma 15.panta devītās daļas 3.punkta "c" apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 16. oktobrī.”
27.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 22.punktu šādā redakcijā:
"22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīvas (ES) 2024/927, ar ko direktīvas 2011/61/ES un 2009/65/EK groza attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi.”
Likums stājas spēkā 2026. gada 16. aprīlī.
Ministrs V. Uzvārds