Noteikumu (grozījumu) projekts

22-TA-1992
Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 2.punktu, 18.panta otrās daļas
1.punktu, 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 16. nr.; 2007, 11. nr.; 2008, 61. nr.; 2010, 128. nr.; 2013, 37. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 2.3.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.3.1. sadzīves notekūdeņiem (notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ);".
2.
Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Veicot emisiju ūdenī, ņem vērā Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķi) un ūdens kvalitātes normatīvus. Ja piesārņojuma emisijai ūdenī atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" ir nepieciešams saņemt A kategorijas vai B kategorijas atļauju (turpmāk – atļauja), Valsts vides dienests (turpmāk – dienests) saskaņo atļaujas nosacījumus ar attiecīgajiem vides kvalitātes mērķiem un ūdens kvalitātes normatīviem, kā arī ņem tos vērā, reģistrējot C kategorijas piesārņojošas darbības."
3.
Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
"15. Centrs šo noteikumu 2. pielikumā ietverto informāciju izvērtē ne retāk kā reizi sešos gados, atjaunojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus atbilstoši normatīvajos aktos par ūdens apsaimniekošanu noteiktajam, pamatojoties uz:
15.1. datiem par vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;
15.2. normatīvajos aktos noteiktajiem ūdens vides kvalitātes normatīviem;
15.3. vielas riska novērtējuma rezultātiem;
15.4. vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, kā arī lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;
15.5. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumiem."
4.
Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Sabiedrība, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas par šo noteikumu 2. pielikuma vielu saraksta atjaunošanu tiek informētas upju baseinu apsaimniekošanas plānu sabiedriskās apspriešanas laikā."
5.
Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Iesniegumā atļaujas saņemšanai, tai skaitā būtisku darbības izmaiņu gadījumā, operators norāda šādu informāciju:
19.1. visas attiecīgajā iekārtā jau izmantotās vai ražošanas procesā saražotās vai radušās prioritārās vielas vai bīstamās vielas, vai no citiem operatoriem saņemto notekūdeņu sastāvā esošās prioritārās vielas vai bīstamās vielas atbilstoši šādu operatoru sniegtajai informācijai;
19.2. vielas, ko operators paredzējis izmantot un kuras var rasties piesārņojošas darbības procesā, ja piesārņojošā darbība vēl nav uzsākta vai tiek plānotas būtiskas izmaiņas esošajā piesārņojošajā darbībā;
19.3. operatora veiktā monitoringa rezultāti par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām vielām, kas ir konstatētas notekūdeņos pēc attīrīšanas. Ja notekūdeņi nesatur (vai ir prognozējams, ka nesaturēs) prioritārās vielas vai bīstamās vielas un tās netiek vai netiks novadītas pieņemošajos ūdeņos, tas dokumentāri jāpamato ar testēšanas rezultātiem vai aprēķinu metodi atbilstoši izejvielu masas bilancēm, vai inventarizācijas datiem;
19.4. veikto sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu pieņemošajos ūdeņos (virszemes  ūdensobjektā) lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas, ja vienas vai vairāku minēto vielu koncentrācija notekūdeņu izplūdē pārsniedz ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus. Veiktajam aprēķinam pievieno izmantotos datus un aprēķinu rezultātus, pamatojot tos ar atbilstošiem dokumentiem - akreditētas laboratorijas testēšanas rezultātiem, ieskaitot testēšanas rezultātus par attiecīgu prioritāro vai bīstamo vielu fona koncentrācijām virszemes ūdensobjektā, un oficiālu izziņu no komersanta par virszemes ūdensobjektu raksturojošo hidroloģisko parametru mērījumiem, kuri nepieciešami sākotnējās sajaukšanās zonas aprēķinam. Sākotnējo sajaukšanās zonas novērtējumu veic, pamatojoties uz Eiropas Komisijas tehniskajām pamatnostādnēm sajaukšanās zonas noteikšanai. Dienests tehniskās pamatnostādnes sajaukšanās zonu noteikšanai publicē savā tīmekļvietnē;
19.5. notekūdeņos  mērījumu rezultātā konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrācija  pieņemošajā ūdenī augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas. Ja operators saskaņā ar šo noteikumu 19.4. apakšpunktu veicis sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu, tad norāda  konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrāciju pieņemošajā ūdenī lejpus sajaukšanās zonas vai pie tās robežas."
6.
Papildināt ar 19.1 punktu šādā redakcijā:
"19.1 Operatori, kas ražošanas notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā, iesniegumā atļaujas saņemšanai, kā arī līgumā ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai valdītāju iekļauj šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minēto informāciju atbilstoši šo noteikumu 74. punktā noteiktajiem termiņiem."
7.
Papildināt ar 19.2 punktu šādā redakcijā:
"19.2 Operatori, kuriem atļauja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijai ir izsniegta līdz 2022. gada 31. decembrim, veic notekūdeņu monitoringu to izplūdes vietā attiecīgām šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteiktajām vielām vai ražošanas procesā izmantotām, saražotām vai blakusprocesos radītām prioritārajām vielām vai bīstamajām vielām atbilstoši šo noteikumu 74. punktā noteiktajiem termiņiem. Sākotnējās sajaukšanās zonas aprēķinā un datu ziņošanā dienestam  ņem vērā šo noteikumu 19.4. apakšpunktā noteiktās prasības."
8.
Papildināt ar 19.3 punktu šādā redakcijā:
"19.3 Operators var veikt sākotnējās sajaukšanās zonas aprēķinu pieņemošajos ūdeņos lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas arī gadījumā, ja minēto vielu koncentrācija notekūdeņu izplūdē nepārsniedz ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus, ievērojot šo noteikumu 19.4. apakšpunktā noteiktās prasības."
9.
Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
"20. Dienests atļaujas nosacījumos iekļauj:
20.1. aizliegumu emitēt noteiktas prioritārās vielas vai bīstamās vielas, ja tas nepieciešams virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai;
20.2. prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijas limitus un maksimāli pieļaujamo koncentrāciju notekūdeņu izplūdē pēc attīrīšanas;
20.3. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
20.4. prasību prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringā izmantot analīzes metodes un ievērot rezultātu kvalitātes nodrošināšanas un kontroles procedūras, kas nodrošina normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam noteikto prasību izpildi;
20.5. termiņu šajā punktā minēto atļaujas nosacījumu izpildei, ja atļauja paredzēta esošai piesārņojošai darbībai;
20.6. nosacījumu, ka prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācija ūdens vidē, sedimentos, moluskos, vēžveidīgajos un zivīs piesārņojošās darbības dēļ nedrīkst būtiski palielināties, un prasības monitoringam, lai kontrolētu šī nosacījuma izpildi;
20.7. prasību izstrādāt un atļaujā noteiktajā termiņā iesniegt dienestā piesārņojuma samazināšanas programmu. Programmā operators paredz vispiemērotākos paņēmienus attiecīgo vielu aizvietošanai, atguvei un otrreizējai izmantošanai, ja piesārņojumu ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajām vielām rada avoti, kuriem nevar piemērot emisijas robežvērtību vai limitus;
20.8. šo noteikumu VII nodaļā paredzētās prasības monitoringa veikšanai."
10.
Izteikt 20.1 punktu šādā redakcijā:
"20.1 Dienests izvērtē operatora noteikto sajaukšanās zonu virszemes ūdeņos lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas atbilstoši nosacījumam, ka sajaukšanās zonā vienas vai vairāku šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minēto vielu koncentrācija drīkst pārsniegt ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus, ja tas neietekmē attiecīgā virszemes ūdensobjekta kvalitātes atbilstību minētajiem vides kvalitātes normatīviem ārpus sajaukšanās zonas."
11.
Izteikt 20.3 punktu šādā redakcijā:
"20.3 Ja dienests konstatē, ka iesniegumā atļaujas saņemšanai noteiktā sajaukšanās zona nenodrošina šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi attiecīgā virszemes ūdensobjektā ārpus sajaukšanās zonas, izsniedzot vai pārskatot atļauju atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, Dienests izvērtē sajaukšanās zonas lielumu lejpus punktveida piesārņojuma avota un izvirza nosacījumus tās samazināšanai".
12.
Papildināt ar 20.4 punktu šādā redakcijā:
"20.4 Dienests izvērtē operatora iesniegto informāciju par notekūdeņu monitoringa rezultātiem, veikto sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu, un gadījumā, ja atļaujā ir nepieciešams izvirzīt vai pārskatīt prasības prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisijas novadīšanai, samazināšanai vai novēršanai, pieņem lēmumu par nepieciešamību pārskatīt atļauju."
13.
Papildināt ar 20.5 punktu šādā redakcijā:
"20.5 Dienests var pieprasīt veikt detalizētu sajaukšanās zonas novērtējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajām pamatnostādnēm sajaukšanās zonas noteikšanai gadījumā, ja:
20.51. ir nepieciešama vairāku notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana;
20.52. ir vērtējama neregulāra notekūdeņu izplūde;
20.53. ja sajaukšanās zonas sākotnējās noteikšanas rezultāti liecina, ka ārpus tās vienas vai vairāku  šo noteikumu  1. vai 2. pielikumā minēto vielu koncentrācija pārsniegs  ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus."
14.
Papildināt ar 20.6 punktu šādā redakcijā:
"20.6 Gadījumā, ja ir nepieciešama vairāku notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana, izdevumus par  detalizētāku sajaukšanās zonas aprēķinu sedz operatori proporcionāli vidē novadītā piesārņojuma daudzumam. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, operatori sedz izmaksas solidāri."
15.
Papildināt ar 20.7 punktu šādā redakcijā:
"20.7 Informāciju par sajaukšanās zonu  lejpus  prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas, ar tās noteikšanu saistītos aprēķinus un nosacījumus sajaukšanās zonas samazināšanai, ja dienests tādus nosaka, iekļauj operatoram izsniegtajā atļaujā."
16.
Papildināt ar 20.8 punktu šādā redakcijā:
"20.8 Dienests reizi gadā apkopo informāciju un informē centru par noteiktajām sajaukšanās  zonām lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietām, attiecībā uz kurām izvirzīti nosacījumi tās samazināšanai."
17.
Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Lai samazinātu prioritāro un bīstamo vielu radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu, centrs attiecīgus pasākumus ietver atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto upju baseinu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmās. Konkrēta veida piesārņojuma novēršanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var izstrādāt rīcības plānu atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktajam."
18.
Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Dienests atļauj tiešu emisiju pazemes ūdeņos, ja emisijas dēļ nepasliktinās pazemes ūdeņu kvalitāte, operators ir veicis iepriekšēju izpēti, saņēmis atļauju piesārņojuma novadīšanai un saskaņā ar zemes dzīļu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem saņēmis zemes dzīļu izmantošanas licenci šādām darbībām:
23.1. ievadīt enerģijas ieguvei izmantotos termālos ūdeņus atpakaļ tajā pašā horizontā, no kura tie iegūti;
23.2. ievadīt ūdeni, kas satur ogļūdeņražu izpētē un ieguvē radušās vielas, tādās ģeoloģiskās struktūrās, no kurām izsūknēti ogļūdeņraži vai citas vielas, vai tādās ģeoloģiskās struktūrās, kuras dabīgu apstākļu dēļ nav un nebūs izmantojamas citiem nolūkiem, ja ievadītais ūdens satur tikai tādas vielas, kas radušās iepriekš minētās darbībās;
23.3. ievadīt atpakaļ pazemes ūdens horizontos no karjeriem vai inženierbūvju būvniecības vai uzturēšanas vajadzībām atsūknētos pazemes ūdeņus;
23.4. ievadīt dabas gāzi vai sašķidrināto naftas produktu gāzi glabāšanai ģeoloģiskās struktūrās, kuras dabīgu apstākļu dēļ nav un nebūs izmantojamas citiem nolūkiem;
23.5. ievadīt dabas gāzi vai sašķidrināto naftas produktu gāzi glabāšanai citu veidu ģeoloģiskajās struktūrās, ja īpaši nepieciešams nodrošināt gāzes krājumus un ievadīšana notiek tādā veidā, kas novērš pieņemošo pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos tagad vai nākotnē;
23.6. ievadīt nelielu vielu daudzumu pazemes ūdeņu kompleksos zinātniskās pētniecības nolūkos, lai raksturotu vai aizsargātu pazemes ūdeņus vai veiktu to sanāciju, ja netiek ievadīts vairāk vielu, nekā attiecīgajam nolūkam nepieciešams."
19.
Izteikt 24.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"24.1. dienests konstatē, ka prioritārās vielas un bīstamās vielas ir tik mazā daudzumā un koncentrācijā, ka to ieplūšana pazemes ūdeņos, tai skaitā izsūcoties cauri augsnei vai nogulumiežiem (turpmāk – netiešā emisija), nekavē sasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus un nerada risku pieņemošo pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanai ne pašreiz, ne nākotnē;".
20.
Izteikt 24.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"24.2. dienests atzīst, ka sadzīves notekūdeņu emisija no atsevišķām ēkām, kas nav pievienotas centralizētai iekārtu un cauruļvadu sistēmai, kura nodrošina notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu (turpmāk – centralizēta kanalizācijas sistēma), ir nenozīmīga un minētās ēkas atrodas ārpus aizsargjoslām ap dzeramā ūdens ņemšanas vietām;".
21.
Izteikt 24.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"24.4. piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos nonāk pazemes ūdensobjekta ūdens līmeņa paaugstināšanas vai pazemes ūdeņu krājumu mākslīgas papildināšanas dēļ, kas tiek veikta atbilstoši dienesta izsniegtajā atļaujā minētajiem nosacījumiem;".
22.
Izteikt 24.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"24.5. dienests konstatē, ka novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu ieplūšanu pazemes ūdeņos, likvidēt piesārņotā augsnē vai zemes dzīlēs ieplūdušās piesārņojošās vielas vai citādi kontrolēt šo vielu nonākšanu piesārņotā augsnē vai zemes dzīlēs ir tehniski iespējams, vienīgi īstenojot pasākumus, kas paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai apkārtējās vides kvalitātei kopumā vai būtu nesamērīgi dārgi;".
23.
Izteikt 24.1 punktu šādā redakcijā:
"24.1 Šo noteikumu 23. un 24.punktā minētos nosacījumus drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja dienests ir atzinis, ka attiecīgajā pazemes ūdensobjektā ir nodrošināts efektīvs uzraudzības monitorings vai cits monitorings saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei. Dienests uzskaita gadījumus, kad tika piemēroti šo noteikumu 24.punktā minētie nosacījumi, un reizi gadā informē par tiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."
24.
Izteikt 26. punktu šādā redakcijā:
"26. Dienests neizsniedz atļauju šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām, ja atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos pazemes ūdensobjektā konstatēts ievērojams un stabils piesārņojošo vielu, piesārņojošo vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas pieaugums (piesārņojuma augšupejoša tendence), ko nepieciešams samazināt, bet minētās darbības izraisītu attiecīgo piesārņojošo vielu vai piesārņojošo vielu grupu papildu emisiju un nepieļaujamu piesārņojuma izplatību, kā arī apdraudētu minerālūdens, dzeramā ūdens vai lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamā ūdens ieguvi vai nodarītu kaitējumu virszemes ūdeņiem vai sauszemes ekosistēmām."
25.
Izteikt 27. punktu šādā redakcijā:
"27. Pirms atļaujas izsniegšanas emisijai pazemes ūdeņos, ja emisija var izraisīt pārrobežu piesārņojumu, dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju. Vides pārraudzības valsts birojs informē attiecīgās valsts kompetento institūciju."
26.
Izteikt 27.1 punktu šādā redakcijā:
"27.1 Izstrādājot atļaujas nosacījumus šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām, dienests ņem vērā:
27.11. konkrētā pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti un uz to attiecināmos vides kvalitātes normatīvus un piesārņojošo vielu robežvērtības, kas noteiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem;
27.12. konkrētajā pazemes ūdensobjektā identificētās ievērojamās un stabilās piesārņojuma augšupejošās tendences un nosacījumus to novēršanai un samazināšanai, kas noteikti normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei."
27.
Papildināt ar 31.2 punktu šādā redakcijā:
"31.2 Vietējā pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim un pēc tam reizi četros gados izvērtē tās administratīvajā teritorijā esošo aglomerāciju robežas, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas veikt esošās centralizētās kanalizācijas sistēmas paplašināšanu vai jaunas centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi, un pēc nepieciešamības precizē aglomerācijas robežas, pamatojoties uz šādu informāciju:
31.21. iedzīvotāju blīvums dažādās aglomerācijas daļās;
31.22. aglomerācijas iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences pēdējo piecu gadu laikā pirms lēmuma pieņemšanas;
31.23. aglomerācijas iedzīvotāju izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas pēc datiem no reģistra, kas izveidots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu;
31.24. aglomerācijas centralizēto kanalizācijas sistēmu izvietojums, jaudas un tehniskais stāvoklis, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu un piesārņojošās darbības operatoru izvietojums un radītā piesārņojuma slodze;
31.25. pašvaldības teritorijas plānojums, tai skaitā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdenssaimniecības pakalpojumiem tajā noteiktās apbūves teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, kā arī apbūves noteikumus minētajās teritorijās."
28.
Papildināt ar 31.3 punktu šādā redakcijā:
"31.3 Vietējās pašvaldības ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. martam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai lēmumu par aglomerāciju robežu noteikšanu, tā pamatojumu un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu. Ja turpmākās lēmuma pārskatīšanas rezultātā vietējā pašvaldība (pašvaldības dome) pieņem lēmumu mainīt aglomerācijas robežu, pašvaldība mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieņemto lēmumu, tā pamatojumu un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu."
29.
Izteikt 35. punktu šādā redakcijā:
"35. Ja aglomerācijā ir izveidota centralizēta kanalizācijas sistēma, vietējā pašvaldība nodrošina decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu, kā arī veic to uzskaiti atbilstoši šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem vides aizsardzības un ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā."
30.
Papildināt ar 40.1 punktu šādā redakcijā:
"40.1 Ja aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000, notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, iekārtu īpašnieks vai valdītājs nodrošina notekūdeņu atbilstību vismaz šo noteikumu 5. pielikuma 1. tabulā noteiktajām prasībām, kas noteiktas tās piesārņojuma slodzes kategorijas aglomerācijām, kurā atrodas konkrētās attīrīšanas iekārtas."
31.
Izteikt 43.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"43.1.2. vielas, kuras paredzēts emitēt, tai skaitā visas prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras konstatētas notekūdeņos, veicot šo noteikumu 19.3. apakšpunktā paredzēto monitoringu, vai kuras operators prognozējis novadīt;".
32.
Izteikt 47. punktu šādā redakcijā:
"47. Pasākumus komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai iekļauj un īsteno atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto upju baseinu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmās, nosakot gan pasākumu izpildes termiņus, gan informāciju par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem. Konkrēta veida piesārņojuma novēršanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var izstrādāt rīcības plānu atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktajam."
33.
Izteikt 52. punktu šādā redakcijā:
"52. Dienests emisijas limitus nosaka, ņemot vērā:
52.1. šo noteikumu 5.pielikumā un citos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības, kā arī ar tām saistītās prasības;
52.2. aprēķinu rezultātus, kuri ir iegūti, pamatojoties uz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem kvalitātes normatīviem vai principiem;
52.3. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas;
52.4. operatora iesniegumā iekļauto informāciju par piesārņojuma emisiju ūdenī vai vidē, piesārņojuma apjomu, tai skaitā par šo noteikumu 43.1.2.apakšpunktā minēto vielu novadītajiem daudzumiem, un plānotajiem kontroles pasākumiem, kā arī emisijas ietekmi uz pieņemošajiem ūdensobjektiem;
52.5. vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus, kas noteikti konkrētam ūdensobjektam;
52.6. ūdens kvalitāti attiecīgajā ūdensobjektā un tā jutību pret piesārņojumu, informāciju par citiem esošiem vai paredzamiem piesārņojuma avotiem, kā arī attiecīgo vielu fona koncentrāciju;
52.7. attīrīšanas iekārtu tehnisko stāvokli un to iespējamo uzlabojumu, neveicot kapitālo pārbūvi;
52.8. notekūdeņu attīrīšanas pakāpi analogās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās."
34.
Izteikt 52.1 punktu šādā redakcijā:
"52.1 Ja pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas vai jaunu iekārtu būvniecības notekūdeņu emisija paredzēta ūdensobjektā, kas normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteikts kā riska ūdensobjekts punktveida piesārņojuma avota dēļ, dienests jebkurai aglomerācijai vai apdzīvotai vietai, novērtējot šo noteikumu 5.pielikumā noteikto vielu ietekmes nozīmību uz šo riska ūdensobjektu, emisiju limitus attiecīgajām vielām nosaka ne vairāk kā par 25 % stingrākus salīdzinājumā ar minētajā pielikumā noteiktajām prasībām."
35.
Izteikt 53. punktu šādā redakcijā:
"53. Ja normatīvajos aktos nav noteiktas emisijas robežvērtības konkrētajām ķīmiskajām vielām vai emisijai no noteiktiem ražošanas procesiem, dienests tos aizvieto ar citiem nosacījumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu pieņemošo ūdeņu aizsardzību un nosaka emisijas limitus, ņemot vērā:
53.1. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas;
53.2. emisijas robežvērtības vai vides kvalitātes normatīvus, kas noteikti vielām ar līdzīgu iedarbību uz vidi;
53.3. pieņemošo ūdeņu kvalitāti - tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu kvalitāti jāatbilst vismaz karpveidīgo zivju ūdeņu kvalitātes normatīviem;
53.4. noteiktos vides kvalitātes mērķus un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos kvalitātes normatīvus konkrētām ķīmiskām vielām."
36.
Izteikt 56. punktu šādā redakcijā:
"56. Dienests atļaujā iekļauj prasības operatora veiktajam monitoringam un nosaka monitoringa biežumu, ņemot vērā prasības, kas noteiktas šajos noteikumos, normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un normatīvajos aktos par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru, kā arī emisijas raksturu un tipu un pieņemošo ūdeņu kvalitātes prasības."
37.
Papildināt ar 57.1 punktu šādā redakcijā:
"57.1 Pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, tai skaitā par izmaiņām šo noteikumu 1. un 2. pielikumā, dienests var pieprasīt operatoram atjaunot monitoringa informāciju par prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijām un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem izstrādāt jaunu monitoringa programmu."
38.
Papildināt ar 57.2 punktu šādā redakcijā:
"57.2 Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, plānojot un veicot prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu šo noteikumu 19.3. apakšpunktā vai 57.1 punktā noteiktās informācijas iegūšanai, ņem vērā šo noteikumu 6. pielikumā noteiktos kritērijus."
39.
Izteikt 59. punktu šādā redakcijā:
"59. Veicot no attīrīšanas iekārtām emitēto komunālo notekūdeņu monitoringu, operators ievēro šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās procedūras un references analīzes metodes. Citas analīzes metodes var izmantot, ja ar tām iespējams iegūt līdzvērtīgus rezultātus."
40.
Izteikt 60. punktu šādā redakcijā:
"60. Ja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisija var ietekmēt citu valstu teritoriālos ūdeņus, dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju. Vides pārraudzības valsts birojs informē attiecīgās valstis, lai vienotos par sadarbību monitoringa procedūru saskaņošanā."
41.
Izteikt 62. punktu šādā redakcijā:
"62. Ja monitoringā konstatēta emisijas neatbilstība atļaujas nosacījumiem, operators informē par to dienestu un Veselības inspekciju, noskaidro neatbilstības cēloņus un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību. Dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai kontrolētu emisijas atbilstību attiecīgajām prasībām un novērstu jebkuru ūdens vides kvalitātes pasliktināšanos."
42.
Izteikt 63. punktu šādā redakcijā:
"63. Valsts vides inspektori  veic valsts kontroli, lai pārbaudītu, vai notekūdeņi, kas satur prioritārās vielas vai bīstamās vielas, atbilst atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem un notekūdeņi, kas emitēti no attīrīšanas iekārtām, atbilst atļaujā noteiktajām prasībām. Nepieciešamās analīzes veic laboratorijā, kura ir akreditēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju, uzraudzību."
43.
Izteikt 64. punktu šādā redakcijā:
"64. Valsts vides inspektori ne retāk kā reizi gadā pārbauda operatoram izsniegtajā atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanu."
44.
Izteikt 65. punktu šādā redakcijā:
"65. Operators nodrošina, ka paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija. Atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām operators iesniedz dienestā šādus monitoringa datus un informāciju:
65.1. prioritāro vielu un bīstamo vielu, kā arī citu piesārņojošo vielu (ja tām atļaujā noteikti emisijas limiti) emisijas atbilstība atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem;
65.2. no attīrīšanas iekārtām emitēto notekūdeņu atbilstība atļaujā noteiktajiem nosacījumiem;
65.3. pieņemošā ūdensobjekta kvalitātes monitoringa dati ūdenstecē augšpus un lejpus emisijas vietai vai ūdenstilpē un jūrā atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām;
65.4. saražoto notekūdeņu dūņu daudzums, sastāvs, izmantošanas, apglabāšanas un monitoringa dati;
65.5. citu veidu monitoringa dati atbilstoši atļaujā noteiktajiem nosacījumiem."
45.
Izteikt 67. punktu šādā redakcijā:
"67. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar centru sniedz Eiropas Komisijai šādas ziņas:
67.1. ne retāk kā reizi divos gados, pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma un tās norādītajā formātā – ziņojumu par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un apglabāšanu Latvijas teritorijā, kā arī aktuālo informāciju par veiktajām un plānotajām rīcībām komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai;
67.2. par komunālo notekūdeņu monitoringā izmantotajām metodēm."
46.
Svītrot 70. punktu.
47.
Papildināt ar 74. punktu šādā redakcijā:
"74. Ja atļauja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijai ir izsniegta līdz 2022. gada 31. decembrim, operatori, kuri emitē virszemes ūdeņos prioritārās vielas vai bīstamās vielas, iesniedz dienestam šo noteikumu 19. punktā minēto informāciju šādos termiņos un sekojošā prioritārā secībā:
74.1. līdz 2023. gada 31. decembrim - operatori, kuri saskaņā ar atļaujas nosacījumiem atskaitās par prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisijām virszemes ūdeņos vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatos, vai kuru novadītais notekūdeņu apjoms ir vienāds vai pārsniedz 1000 tūkst.m3 gadā;
74.2. līdz 2023. gada 30. jūnijam– pārējie operatori, kuri ražošanas procesos izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas un kuri attīrītos notekūdeņus novada virszemes ūdensobjektos;
74.3. līdz 2023. gada 31. decembrim -  operatori, kuri ražošanas notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, ja operatori  minētās vielas izmanto  ražošanas procesā vai ražo, vai tās rodas ražošanas blakusprocesā. Atbilstoši šo noteikumu 43.1.2. apakšpunktam operatori informē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoru un dienestu par ražošanas notekūdeņos mērījumu rezultātā konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrāciju;
74.4. līdz 2024. gada 30. jūnijam – komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori, kuri pieņem ražošanas notekūdeņus."
48.
Svītrot informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām 1. apakšpunktu.
49.
Svītrot informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām 2. apakšpunktu.
50.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā."
51.
Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
52.
Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
53.
Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
54.
Papildināt ar 6. pielikumu (4. pielikums).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1992 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-1992 Nr]
1.pielikums.docx
2.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1992 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-1992 Nr]
2.pielikums.docx
3.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1992 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-1992 Nr]

"5. pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 22.janvāra

noteikumiem Nr. 34


Prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai


I. Piesārņojuma samazinājuma procenti

1.tabula

 

Prasības no aglomerāciju komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām emitētajiem ūdeņiem attiecībā uz bioloģisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu un suspendētajām vielām

 

Nr.

p.k.

Parametrs

Cilvēku ekvivalents

Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija

Piesārņojuma samazinājuma procenti

References analīzes metode

1.

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ja temperatūra ir 20 °C (neveicot nitrifikāciju)

 

atbilstoša attīrīšana

-

Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Izšķīdušo skābekli nosaka pirms un pēc piecu dienu inkubācijas perioda
20 °C ±1 °C temperatūrā, tumsā. Pievieno nitrifikācijas kavētāju

200-2000

atbilstoša attīrīšana

50-70

2000-10000

25 mg/l

70-90

> 10000

25 mg/l

70-90

2.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

 

atbilstoša attīrīšana

-

Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Kālija dihromāta izmantošana

200-2000

atbilstoša attīrīšana

50-75

2000-10000

125 mg/l

75

> 10000

125 mg/l

75

3.

Suspendētās
vielas - kopējais daudzums

līdz 10000

mazāk nekā
35 mg/l

90

Raksturīgā parauga filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu. Žāvēšana 105 °C temperatūrā un svēršana

10000 un vairāk

mazāk nekā
35 mg/l

90

 

1. Piesārņojuma samazinājuma (turpmāk — samazinājums) procentus nosaka, salīdzinot piesārņojošās vielas daudzumu attīrītajos notekūdeņos ar tās daudzumu attīrīšanas iekārtās ieplūstošajos notekūdeņos.

 

2. Bioloģiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vietā var izmantot citus parametrus — kopējo organisko oglekli vai ķīmisko skābekļa patēriņu, ja starp bioloģiskā skābekļa patēriņa un minēto parametru vērtībām ir noteikta sakarība.

 

3. Analizējot emisiju no nogulsnēšanas dīķiem, paraugus filtrē. Suspendēto vielu kopējā koncentrācija nefiltrētajos ūdens paraugos nedrīkst pārsniegt 150 mg/l.

 

2.tabula

 

Prasības no aglomerāciju attīrīšanas iekārtām emitētajiem notekūdeņiem attiecībā uz kopējo fosforu un kopējo slāpekli

 

Nr.

p.k.

Parametri

Cilvēku ekvivalents

Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija

Samazinājuma procenti

References analīzes metode

1.

Kopējais fosfors (Pkop)

 

atbilstoša attīrīšana

-

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

2000-10000

atbilstoša attīrīšana

10-15

10000-100000

2 mg/l

80

> 100000

1 mg/l

80

2.

Kopējais slāpeklis

(Nkop)

 

atbilstoša attīrīšana

-

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

2000-10000

atbilstoša attīrīšana

10-15

10000-100000

15 mg/l

70-80

> 100000

10 mg/l

70-80

 

4. Kopējais slāpeklis (Nkop) ir organiskā slāpekļa un neorganiskā slāpekļa summa.

 

II. References metodes monitoringa veikšanai un rezultātu novērtēšana

 

5. Plūsmai proporcionālus vai 24 stundu laikā uzkrātus notekūdeņu paraugus ņem noteiktā punktā, kas atrodas attīrīšanas iekārtu izplūdes kanālā, un, ja reģionālā vides pārvalde uzskata par nepieciešamu, arī ieplūdes kanālā. Līdz minimumam samazina paraugu degradāciju laikā starp to ņemšanu un analizēšanu. Paraugus ņem visu gadu tik bieži, kā noteikts atļaujā.

 

6. Aglomerācijās ņem:

 

6.1. ne mazāk kā 12 paraugu pirmajā gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 2000-9999. Ja attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām saskaņā ar šī pielikuma 7.punktu, turpmāk ņem ne mazāk kā četrus paraugus gadā. Ja vismaz viens no paraugiem neatbilst šo noteikumu prasībām, nākamajā gadā ņem ne mazāk kā 12 paraugu;

 

6.2. ne mazāk kā 12 paraugu gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 10000 līdz 49999;

 

6.3. ne mazāk kā 24 paraugus gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir 50000 un vairāk.

 

7. Attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām, ja to paraugu analīzēs konstatē katra atsevišķa parametra atbilstību noteiktajai skaitliskajai vērtībai un ja:

 

7.1. to paraugu skaits, kuri neatbilst šī pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām, gada laikā nepārsniedz šī pielikuma 3.tabulā noteikto skaitu;

 

7.2. normālos darbības apstākļos ņemtajos notekūdeņu paraugos, kuri neatbilst prasībām, bioloģiskā skābekļa patēriņa un ķīmiskā skābekļa patēriņa koncentrācija atšķiras no šī pielikuma 1.tabulā noteiktās koncentrācijas ne vairāk kā par 100 %. Atšķirība starp konstatēto un 1.tabulā noteikto koncentrāciju suspendētajām vielām drīkst būt līdz 150 %;

 

7.3. slāpekļa un fosfora kopējās koncentrācijas gada vidējās vērtības atbilst šī pielikuma 2.tabulā noteiktajai skaitliskajai vērtībai.

 

8. Šā pielikuma 2.tabulā noteiktā kopējā slāpekļa koncentrācija ir gada vidējā vērtība. Novērtējot slāpekļa koncentrācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, var izmantot dienas vidējo vērtību, ja netiek pieļauta lielāka piesārņojuma slodze ūdeņos. Dienas vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 mg kopējā slāpekļa (Nkop) uz notekūdeņu litru nevienā paraugā, kas ņemts laikā, kad bioloģiskās attīrīšanas procesā notekūdeņu temperatūra ir 12 °C vai augstāka. Ja klimatisko apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt notekūdeņu temperatūru vismaz 12 °C, notekūdeņu attīrīšanu veic ar nepilnu attīrīšanas ciklu, ievērojot šā pielikuma 5., 6. un 7.punktā minētās prasības.

 

9. Novērtējot notekūdeņu paraugu atbilstību noteiktajām prasībām, neņem vērā tādas parametru vērtības, kas radušās spēcīga lietus un citu netipisku apstākļu dēļ.

 

9.1 Ja aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000, notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai izmantoto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, novadīto notekūdeņu paraugus ņem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu noteiktajām institūcijām vai personām, kas veic šādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību un kontroli, rodas pamatotas aizdomas par novadīto notekūdeņu neatbilstību šo noteikumu prasībām. Šādā gadījumā iekārtu īpašnieks vai valdītājs pēc minēto institūciju vai personu pieprasījuma nodrošina, ka notekūdeņu paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija. Ja analīžu rezultāti neuzrāda atbilstoši šo noteikumu 40.1 punktam noteikto piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumus, tad paraugu ņemšanu atkārto ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem Ja analīžu rezultāti uzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumus, notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzes atkārto pēc iekārtas darbībā konstatēto trūkumu novēršanas kontroli īstenojošo institūciju vai personu norādītajā termiņā.

 

3.tabula

 

Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām (ievērojot gada laikā ņemto paraugu skaitu)

 

Gada laikā ņemto paraugu skaits

Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām

4-7

1

8-16

2

17-28

3

29-40

4

41-53

5

54-67

6

68-81

7

82-95

8

96-110

9

111-125

10

126-140

11

141-155

12

156-171

13

172-187

14

188-203

15

204-219

16

220-235

17

236-251

18

252-268

19

269-284

20

285-300

21

301-317

22

318-334

23

335-350

24

351-365

25

 

 

III. Tipiski sadzīves notekūdeņi

4.tabula

 

Tipiskus sadzīves notekūdeņus raksturojošie parametri

 

Viela

Koncentrācija (mg/l)

Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

150-410

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

210-740

Kopējās suspendētās vielas

120-450

Kopējais fosfors

6-16

Kopējais slāpeklis

20-100

 

10. Tipiski sadzīves notekūdeņi nesatur šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētās bīstamās vielas.

Rūpniecības nozares11. Šo noteikumu 45.punktā minētās prasības attiecināmas uz šādām rūpniecības nozarēm:

11.1. piena pārstāde;

11.2. augļu un dārzeņu produktu ražošana;

11.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana pudelēs;

11.4. kartupeļu pārstrāde;

11.5. gaļas pārstrāde;

11.6. alus ražošana;

11.7. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana;

11.8. dzīvnieku barības ražošana no augu izcelsmes produktiem;

11.9. pārtikas želatīna un līmes ražošana no dzīvnieku plēvēm, ādām un kauliem;

11.10. iesala ražošana;

11.11. zivju apstrādes rūpniecība."

4.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1992 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-1992 Nr]

"6. pielikums

Ministru kabineta

2002. gada 22. janvāra

noteikumiem Nr. 34


Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitorings komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās


1. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, plānojot un veicot prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē, ņem vērā šādus nosacījumus:

1.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms ir vienāds vai pārsniedz 1000 tūkst. m3 gadā, operators:

1.1.1. monitoringā iekļauj šo noteikumu 1. pielikuma 6., 20., 21., 23., 28. un 35. punktā norādītās prioritārās vielas un šo noteikumu 2. pielikuma 2., 3., 4., 10., 24. un 25. punktā norādītās bīstamās vielas;

1.1.2. apzina lielākos ražošanas uzņēmumus, kuri notekūdeņus novada uz attiecīgajām attīrīšanas iekārtām,  izvērtē to darbības veidu un saņemto ražošanas notekūdeņu apjomu;

1.1.3. papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuru izmantošana ir norādīta attiecīgā uzņēmuma A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā, kā arī tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras izmanto vai ražo    attiecīgu nozaru uzņēmumi, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir lielāks par 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;

1.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms ir mazāks par 1000 tūkst. m3 gadā un kuras jau atskaitās par atsevišķu prioritāro vielu vai bīstamo vielu novadīšanu,  operators:

1.2.1. monitoringā iekļauj līdz šim kontrolētās prioritārās vielas un bīstamās vielas,

1.2.2. papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kuri izmanto vai ražo minētās vielas, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā   novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;

 1.3. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kuras saņem ražošanas notekūdeņus un ja to īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma, operators monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā var novadīt attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kuri izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas.

 

2. Papildus šā pielikuma 1. punktā noteiktajam komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras valsts vides monitoringā ir konstatētas pieņemošajā virszemes ūdensobjektā un nosaka sliktu ūdeņu ķīmisko kvalitāti.

 

3. Lai nodrošinātu monitoringa rezultāta ticamību un mazinātu dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz komunālo notekūdeņu monitoringa rezultātiem, operators atbilstoši šā pielikuma 1. punktam izvēlēto prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē veic vienu gadu, paraugus ņemot ne retāk kā reizi ceturksnī.

 

4. Operators turpmākā notekūdeņu monitoringā var neiekļaut prioritāro vielu vai bīstamo vielu, ja vienlaicīgi ir ievēroti šādi nosacījumi:

4.1. mērījumi ir veikti vismaz vienu gadu atbilstoši šā pielikuma 3. punktā noteiktajam monitoringa biežumam,

4.2. gada laikā visi konkrētai vielai veiktie mērījumi ir bijuši mazāki par attiecīgas testēšanas metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu,

4.3. nav būtiski mainījušies ražošanas uzņēmumi, kuri nodod notekūdeņus attīrīšanai komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, vai nav notikušas izmaiņas minēto uzņēmumu darbībā, kas ietekmē notekūdeņu apjomu un sastāvu,

4.4. izmantotā testēšanas metode ir pietiekami jutīga un nodrošina, ka konkrētās prioritārās vielas vai bīstamās vielas kvantitatīvās noteikšanas robeža ir vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktā attiecīgās vielas vides kvalitātes normatīva vērtības.

 

5. Operators ne retāk kā reizi sešos gados pārskata un atjauno prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa programmu, ja notikušas izmaiņas ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos prioritāro vielu un bīstamo vielu sarakstos, no ražošanas uzņēmumiem saņemto notekūdeņu apjomā un sastāvā, kā arī ņemot vērā valsts vides monitoringa informāciju attiecībā uz tām ķīmiskajām vielām, kuras nosaka sliktu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti pieņemošajā ūdensobjektā.

    "