22-TA-2684
Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-22
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu
5. panta pirmās daļas 3. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-22 (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka prasības, kādas ievēro projektējot patvertnes, kā arī prasības to novietošanai, jaunai būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei un pielāgošanai.
2.
Patvertne ir aizsargbūve cilvēku aizsargāšanai militārā uzbrukuma gadījumā - apšaudes, aviācijas vai raķešu uzbrūkumiem.
3.
Patvertni var paredzēt kā ēkas daļu vai kā atsevišķu ēku.
4.
Trešās grupas ēkas vai otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas virs trīs stāviem, izņemot 6.punktā minētos gadījumus, jaunas būvniecības gadījumā būvējamā ēkā vai tās tuvumā izbūvē patvertni, lai tajā būtu iespējams patverties tās lietotājiem.
5.
Rūpnieciskās ražošanas vai noliktavas ēkas ar kopējo platību no 1500 m2 jaunas būvniecības gadījumā tajā vai tās tuvumā izbūvēt patvertni.
6.
Patvertne nav nepieciešama:
6.1.
sezonas, īslaicīgas lietošanas ēkām;
6.2.
lauksaimniecības ēkām;
6.3.
katlumājām;
6.4.
elektroenerģijas apgādes ēkām;
6.5.
transformatoru apakšstaciju ēkām.
7.
Temperatūrai, gaisa kvalitātei un higiēniskajam aprīkojuma līmenim patvertnē jābūt pietiekamam, ņemot vērā telpas mērķi. Patvertnēs esošais aprīkojums un aprīkojums jāuztur tādā stāvoklī, lai patvertni varētu izmantot nepārtraukti vismaz 72 stundas.
8.
Patvertne var atrasties ne tālāk kā 500 m no ēkas, kurai tā ir paredzēta.
9.
Patvertnē jābūt vismaz vienai avārijas izejai uz āru, neskaitot ieeju. Ejām jābūt izvietotām dažādās vietās.
10.
Patvertni var izmantot arī atbilstoši citam lietošanas veidam, ja būvprojektā tas ir norādīts.
II.Patvertņu galvenie raksturlielumi
11.
Vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, rūpniecības, ražošanas un noliktavu ēkām patvertnes platība ir vismaz 2% no ēkas kopējās platības, bet citām ēkām – 4% no ēkas kopējās platības, izņemot šo noteikumu 12.punktā minēto gadījumu.
12.
Ja patvertnes lielumu nosaka atbilstoši cilvēku skaitam, tās platībai jābūt 0,75 m2 lielai uz vienu cilvēku, ja vien īpašu iemeslu dēļ nav nepieciešama lielāka telpa.
13.
Patvertnes minimālais augstums ir ne mazāk kā 1,90 metri.
14.
Patvertnē, ievērojot šā būvnormatīva prasības, ierīko vismaz auksta ūdens pieslēgumu, dušu, tualeti, gaisa pieplūdi (ventilāciju). Patvertnē nodrošina pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamās lietas.
III.Slodzes
15.
Patvertnes konstrukcijas būvē no betona vai dzelzbetona.
16.
Patvertņu konstrukcijām jābūt tādām, lai iedarbojoties spiediena viļņu slodzei:
16.1.
Patvertnes konstrukcijas izturētu 200 kPa (2 bar) slodzi;
16.2.
Pazemes patvertnes jumtam, ārējām sienām un grīdai, kas pakļauta spiediena slodzēm, papildus parastajām slodzēm jāiztur papildus slodze, ko rada 200 kN/m2 spiediena vilnis;
16.3.
Virszemes patvertnes perimetra sienas piemēro slodzei, ko rada spiediena vilnis 400 kN/m2;
16.4.
Avārijas izeju koridora konstrukcijām un konstrukcijām, kas aizsargā patvertnes durvju ailu un avārijas izejas jumtu, papildus parastajām slodzēm jābūt izrēķinātai sabrukšanas slodzei 25 kN/m2;
16.5.
Visas konstrukcijas, kas pakļautas spiedes slodzei, jāprojektē arī ar atsitiena slodzi, kas ir 1/3 no spiedes slodzes.
16.6.
Spiediena slodzes, ko rada aizsargdurvis, lūkas, slēgierīces un vārsti, kas saņem spiediena slodzi uz aizsardzības apkārtējām konstrukcijām, ir jāņem ar koeficientu 1,5.
17.
Konstrukcijām patvertnēs jābūt izrēķinātām tā, lai tās izturētu no ieročiem radītās vibrācijas slodzes. Dzelzsbetona civilās patvertnes konstrukcijas rēķina no patvaļīga virziena iedarbojošās triecienslodzes, kuras lielums ir vismaz divas reizes lielāks par civilās patvertnes konstrukcijas masu.
IV.Dzelzsbetona konstrukciju izmēru noteikšana
18.
Rēķinot pamatu konstrukcijas, tiek ņemta vērā ¼ no vertikālā spiediena un trieciena slodzēm.
19.
Rēķinot konstrukcijām spiedes vai bīdes slodzes, tām atbilstošās atsitiena slodzes, vibrācijas slodzes vai lietderīgās slodzes saturošās slodzes kombinācijas, daļējais drošības koeficients patvertnēm ir vismaz 1, pie kam slodze tiek uzskatīta par statisku slodzi.
20.
Specifiskās stiprības saskaņā ar noteikumiem un instrukcijām par betona un dzelzsbetona konstrukcijām var palielināt ne vairāk kā par 20 % no stiegrojuma stiprības un betona spiedes stiprības.
V.Prasības dzelzsbetona konstrukcijām
21.
Patvertnēs dzelzsbetona ārsienām un jumtam jābūt vismaz 300 mm biezam, dzelzsbetona pārsegumam, nesošajām starpsienām un pīlāriem no dzelzsbetona, kā arī starpstāvu dzelzsbetona pārsegumam patvertnēs divos stāvos jābūt vismaz 150 mm biezam. Iekštelpu sienu biezums ir vismaz 200 mm
22.
Patvertnes konstrukcijām izmanto vismaz C25/30 markas betonu.
23.
Betona stiegrojumam jāatbilst kopējai vienmērīgai pagarinājuma prasībai 5%.
24.
Plātņu un sienu galvenais un sadalošais stiegrojums ir tērauda stieņi, kuru diametrs ir vismaz 8 milimetri un ne vairāk kā 20 milimetri.
25.
Spiediena un sabrukšanas slodzēm jābūt rēķinātām tā, ka konstrukcijās un grīdā betona aizsargslānis stiegrojumam no stieņu centra nedrīkst būt lielāks par 150 milimetriem abos virzienos uz konstrukcijas iekšējās virsmas un ne lielāks par 300 milimetriem uz ārējās konstrukcijas virsmas.
26.
Liektās konstrukcijās stiegrojuma šķērsgriezuma laukumam jābūt vismaz 0,17% no betona šķērsgriezuma laukuma, kas darbojas kopā statiski, abos virzienos un atsevišķi uz katras virsmas.
27.
Patvertnes dzelzsbetona jumta konstrukcijas apakšējās virsmas papildus stiegrojumam jābūt ar tērauda sietu, kas piestiprināts pie galvenā stiegrojuma vai pie betona piestiprinātai rievotai tērauda loksnei.
28.
Dzelzsbetona sijām un plātnēm papildus stiegrojums jāprojektē uz balsta vietām, tam jābūt noenkurotam.
VI.Aizsardzība pret šāviņu šķembām
29.
Patvertnē aizsardzībai pret šāviņu šķembām konstrukciju kopējam biezumam jābūt vismaz 250 milimetriem dzelzsbetona vai 30 milimetriem tērauda.
30.
Durvis, lūkas un ventilācijas atveres patvertnes ārējās norobežojošās konstrukcijās jānovieto tā, lai tās būtu pēc iespējas labāk aizsargātas pret parasto ieroču iedarbību.
VII.Patvertņu durvis
31.
Patvertnes durvīm ir jānodrošina militārās darbības rezultātā izraisītu sprādziena viļņu aizsardzība.
32.
Patvertnes durvju atvēršanas virziens ir uz āru, ar iespēju tās aizvērt un atvērt manuāli gan no patvertnes iekšpuses, gan ārpuses.
33.
Projektējot savienojumu durvju kārbai ar nesošo dzelzsbetona konstrukciju, durvju kārbu noenkuro dzelzsbetona konstrukcijā. Stiprinājumam jābūt projektētam atbilstoši durvju vērtnes slodzei.
34.
Ar blīvējumu aprīkotas ierīces slodzi nedrīkst pārnest uz durvju kārbu caur blīvējumu. Blīvei jābūt hloroprēna gumijai vai materiālam ar līdzīgām īpašībām. Blīvējumam ir jāiztur nepārtraukta lietošana pat normālos apstākļos, un tam jābūt viegli nomaināmam.
35.
Patvertņu minimālais durvju platums ir 900 mm.
36.
Slēgierīcēm durvju vērtne jāpievelk pret durvju kārbu tā, lai starp durvju nesošajām virsmām un durvju kārbu būtu ne vairāk kā 2 mm atstarpe. Atstarpe starp bīdāmajām durvīm un durvju kārbu nedrīkst pārsniegt 4 mm.
37.
Gāzes necaurlaidīgo durvju un slēgierīces hermētiskumam jābūt tādam, lai cauri plūstošā noplūdes plūsma būtu ne vairāk kā 0,2 dm3 /s uz aizvērtās atveres kvadrātmetru, pie ārējā pārspiediena 150 Pa.
VIII.Ventilācijas sistēma
38.
Iedzīvotāju patvertnei caur spiediena vārstu jānodrošina iepriekš filtrēts gaiss vismaz 2,7 dm3/s uz kvadrātmetru, bet filtrēšanas laikā – vismaz 0,9 dm3/s, lai gaiss patvertnē būtu vienmērīgi sadalīts.
39.
Ventilācijas iekārtai jādarbojas neatkarīgi no elektrības padeves.
40.
Patvertnei jāspēj uzturēt vismaz 50 Pa pārspiedienu.
41.
Patvertnes ventilācijai jābūt projektētai tā, lai tajās varētu uzstādīt nepieciešamās iekārtas toksisko vielu noteikšanai un identificēšanai.
42.
Patvertni projektē tā, lai katrai ventilācijas iekārtai papildus būtu rezervēta grīdas platība vismaz 1,5 m2.
IX.Ūdens apgāde un kanalizācija
43.
Patvertnē ūdens ņemšanas vietai jāatrodas tās iekšpusē vai ārpus patvertnes, tās tiešā tuvumā.
44.
Ja ūdens punkts atrodas ārpus patvertnes, patvertnē jābūt iespējai uzglabāt vismaz 15 litrus dzeramā ūdens uz vienu kvadrātmetru faktiskās patvertnes telpas. Patvertnes rezerves ūdens tvertnei jāatbilst pārtikas iepakojumam noteiktajām materiālu prasībām. Rezerves ūdens tvertnei jābūt aprīkotai ar piemērotu ierīci ūdens sadalei.
45.
Pie ūdens ņemšanas vietas patvertnē jāpievieno izlietne un grīdas noteka.
46.
Tvertnes tilpums nedrīkst pārsniegt 1500 l un masa tukšā stāvoklī nedrīkst pārsniegt 100 kg. Ūdens tvertnei nepieciešamā grīdas platība nedrīkst pārsniegt 1,3 m2 /1000 l. Tvertnēm, kuru tilpums ir mazāks par 200 l, ir jābūt iespējai uzglabāt vienu otrā, kad tās ir tukšas.
47.
Tualešu skaitu nosaka atbilstoši patvertnē paredzētajam cilvēku skaitam. Patvertē paredz arī sausās tualetes, ja sistēmā beidzas ūdens vai notekūdeņu uzglabāšanas jauda.
X.Elektrība un apgaismojums
48.
Patvertnēm jābūt pieslēgtām elektroenerģijas sadales tīklam. Jābūt uzstādītam savam grupas centram, kas jāsavieno ar galveno vai stāvvada centru ar savu stāvvada kabeli.
49.
Patvertni var aprīkot ar rezerves jaudu.
50.
Visām patvertnes telpām un ejām jābūt aprīkotām ar stacionāru apgaismojumu, kontaktligzdām un rezerves apgaismojumu.
51.
Patvertnes rezerves apgaismojums ir sadalīts faktiskajā rezerves apgaismojumā un avārijas apgaismojumā. Avārijas apgaismojumu var sakārtot ar ventilācijas iekārtām pieslēgtu apgaismojumu.
52.
Pielāgotās būves daļā neatrodas atklāti izvietoti elektroapgādes kabeļi vai vadi spriegumam virs 230 V un cauruļvadi, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem.
XI.Ziņapmaiņas ierīces
53.
Patvertnē jābūt tehniskai sistēmai, kas ļauj izmantot mobilo tālruni.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds