23-TA-6
Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
3.panta trešo daļu un 17.panta pirmo daļu
3.panta trešo daļu un 17.panta pirmo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 56. nr.; 2003, 157. nr.; 2004, 52., 69. nr.; 2006, 45. nr.; 2021, 123A. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
"1.1 Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:
1.11. aizsardzības pasākumi – pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut vai samazināt dozas, kas pretējā gadījumā varētu tikt saņemtas avārijas apstarošanas situācijā vai esošā apstarošanas situācijā. Aizsardzības pasākumi nav sanācijas pasākumi;
1.12. esošā apstarošanas situācija - apstarošanas situācija, kas jau pastāv brīdī, kad pieņem lēmumu par tās kontroli, un kuras dēļ nav nepieciešams vai vairs nav nepieciešams veikt steidzamus pasākumus;
1.13. plānotas apstarošanas situācija - apstarošanas situācija, ko rada jonizējošā starojuma avota plānota ekspluatācija vai cilvēka darbība, kas izmaina apstarošanas ceļus, radot cilvēku vai apkārtējās vides apstarošanu vai potenciālu apstarošanu. Plānotas apstarošanas situācijas var ietvert gan normālu apstarošanu, gan potenciālu apstarošanu;
1.14. sanācijas pasākumi - jonizējošā starojuma avota izņemšana vai tā nozīmīguma (radioaktivitātes vai daudzuma) samazināšana, vai apstarošanas ceļu pārtraukšana vai to ietekmes mazināšana, lai nepieļautu vai samazinātu dozas, kas pretējā gadījumā tiktu saņemtas esošajā apstarošanas situācijā;
1.15. standartlīmenis - avārijas apstarošanas situācijā vai esošā apstarošanas situācijā efektīvās dozas vai ekvivalentās dozas līmenis vai īpatnējā radioaktivitāte (radioaktivitātes koncentrācija), kuru pārsniedzot tiek uzskatīts par nepieņemamu pieļaut apstarošanu, lai arī tas nav limits, ko nedrīkst pārsniegt. Aizsardzības optimizācijā piešķir prioritāti apstarošanai, kas pārsniedz standartlīmeni, un to turpina īstenot arī zem standartlīmeņa."
1.11. aizsardzības pasākumi – pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut vai samazināt dozas, kas pretējā gadījumā varētu tikt saņemtas avārijas apstarošanas situācijā vai esošā apstarošanas situācijā. Aizsardzības pasākumi nav sanācijas pasākumi;
1.12. esošā apstarošanas situācija - apstarošanas situācija, kas jau pastāv brīdī, kad pieņem lēmumu par tās kontroli, un kuras dēļ nav nepieciešams vai vairs nav nepieciešams veikt steidzamus pasākumus;
1.13. plānotas apstarošanas situācija - apstarošanas situācija, ko rada jonizējošā starojuma avota plānota ekspluatācija vai cilvēka darbība, kas izmaina apstarošanas ceļus, radot cilvēku vai apkārtējās vides apstarošanu vai potenciālu apstarošanu. Plānotas apstarošanas situācijas var ietvert gan normālu apstarošanu, gan potenciālu apstarošanu;
1.14. sanācijas pasākumi - jonizējošā starojuma avota izņemšana vai tā nozīmīguma (radioaktivitātes vai daudzuma) samazināšana, vai apstarošanas ceļu pārtraukšana vai to ietekmes mazināšana, lai nepieļautu vai samazinātu dozas, kas pretējā gadījumā tiktu saņemtas esošajā apstarošanas situācijā;
1.15. standartlīmenis - avārijas apstarošanas situācijā vai esošā apstarošanas situācijā efektīvās dozas vai ekvivalentās dozas līmenis vai īpatnējā radioaktivitāte (radioaktivitātes koncentrācija), kuru pārsniedzot tiek uzskatīts par nepieņemamu pieļaut apstarošanu, lai arī tas nav limits, ko nedrīkst pārsniegt. Aizsardzības optimizācijā piešķir prioritāti apstarošanai, kas pārsniedz standartlīmeni, un to turpina īstenot arī zem standartlīmeņa."
2.
Svītrot 10. nodaļu.
3.
Papildināt ar 10.1 nodaļu šādā redakcijā:
"10.1 Esošo apstarošanas situāciju pārvaldība
163.1 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā esošām apstarošanas situācijām t.sk.:
163.11. radioaktīvais piesārņojums ir radies vēsturiski no darbībām, kurām iepriekš nav bijusi izsniegta licence darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai arī nav bijis jāsaņem šāda licence;
163.12. radioaktīvais piesārņojums ir no vēsturiskajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un vairs nav operatora;
163.13. radioaktīvais piesārņojums radies no avārijām pēc tam, kad avārijas apstarošanas situācija ir atzīta par izbeigtu.
163.2 Lēmumu par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi pieņem centrs.
163.3 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā iekļauj aizsardzības pasākumus esošo apstarošanas situāciju pārvaldībai un sanācijai, kas būtu samērīga ar riskiem un aizsargpasākumu efektivitāti:
163.31. stratēģijas uzdevumus, īstenojamos mērķus, tostarp ilgtermiņa mērķus;
163.32. efektīvajā dozā izteikto esošās apstarošanas situācijas standartlīmeni sabiedrībai no 1 līdz 20 mSv (milizīverts) gadā;
163.33. ietekmēto zonu robežas un ietekmēto iedzīvotāju datus;
163.34. apsvērumus nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem un to apjomu, kurus piemēro ietekmētajām zonām un iedzīvotājiem;
163.35. apsvērumus nepieciešamībai novērst vai kontrolēt piekļuvi ietekmētajām zonām vai noteikt dzīves apstākļu ierobežojumus šajās zonās;
163.36. novērtējumu par dažādu iedzīvotāju grupu apstarošanu un novērtējumu par personām pieejamajiem līdzekļiem, lai tās attiecībā uz sevi varētu kontrolēt apstarošanu;
163.37. iesaistītās puses sanācijas pasākumiem un aizsardzības pasākumiem;
163.38. paredzētos izpētes un sanācijas pasākumus.
163.4 Atsevišķos gadījumos var izvērtēt iespēju noteikt standartlīmeni, kas ir mazāks par šo noteikumu 163.32. apakšpunktā minētajiem intervāliem - standartlīmeni, kas mazāks par 1 mSv gadā, nepieciešamības gadījumā var noteikt esošā apstarošanas situācijā attiecībā uz apstarošanu, kas ir saistīta ar konkrētu jonizējošā starojuma avotu vai apstarošanas ceļu.
163.5 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā un izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem, sedz:
163.51. operators, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ radusies piesārņota vieta;
163.52. operators, kas veic vai ir paredzējis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem piesārņotā vietā;
163.53. zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vieta;
163.54. zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc tam, kad piesārņoto vietu ir konstatējis centrs;
163.55. attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas veikt šos pasākumus;
163.56. ja radioaktīvo piesārņojumu teritorijā ir radījusi citā valstī izraisītā radiācijas avārija, tad radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
163.6 Attiecībā uz zonām ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu, kurās ir nolemts, ka ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises, atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju nodrošina, ka ir ieviesti pasākumi, lai veiktu pastāvīgu apstarošanas kontroli ar mērķi radīt tādus dzīves apstākļus, kas uzskatāmi par normāliem, tai skaitā:
163.61. noteikti atbilstoši standartlīmeņi;
163.62. izveidota infrastruktūra, kas nodrošina pastāvīgus aizsardzības pasākumus ietekmētajās zonās, piemēram, informācijas sniegšanu, konsultācijas un monitoringu;
163.63. vajadzības gadījumā - sanācijas pasākumi;
163.64. vajadzības gadījumā - norobežotas zonas.
163.7 Lēmumu par atļauju dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās darbības zonās ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu pieņem centrs.
163.8 Ja, izstrādājot radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju, nav iespējams uzreiz iekļaut radioaktīvi piesārņotās vietas izpētes un sanācijas pasākumus, šos pasākumus izstrādā atsevišķi, saskaņojot ar centru un ievērojot šo noteikumu 163.94. apakšpunktu.
163.9 Atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju:
163.91. iesniedz stratēģijas projektu pašvaldībai viedokļa noskaidrošanai. Pašvaldība viedokli sniedz viena mēneša laikā;
163.92. informē par stratēģijas projektu iedzīvotājus, kurus var skart stratēģijā paredzētie pasākumi, ievietojot stratēģijas projektu savā tīmekļa vietnē;
163.93. ja ir nolemts, ka ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises radioaktīvi piesārņotajā teritorijā, noskaidro iedzīvotāju, komersantu vai institūciju viedokli, kuri atrodas radioaktīvi piesārņotajā teritorijā par stratēģijā paredzētajiem pasākumiem;
163.94. iesniedz stratēģiju saskaņošanai centrā. Ja stratēģijā ir norādīti sanācijas pasākumi, tad centrs pieņem lēmumu par sanācijas uzsākšanu;
163.95. optimizē visu stratēģijas īstenošanai paredzēto aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un ilgumu;
163.96. novērtē stratēģijas īstenošanas rezultātā radušos dozu sadalījumu un izvērtē papildu pasākumus, lai optimizētu aizsardzību un samazinātu jebkuru apstarošanu, kas joprojām pārsniedz standartlīmeni;
163.97. regulāri novērtē pieejamos sanācijas un aizsardzības pasākumus stāvokļa uzlabošanai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un nodrošinātu plānoto un īstenoto pasākumu efektivitāti. Šo informāciju iesniedz centram un pašvaldībai;
163.98. regulāri sniedz informāciju apstarošanai pakļautajiem iedzīvotājiem par potenciālo apdraudējumu veselībai, aizsardzības pasākumiem un pieejamajiem līdzekļiem iedzīvotāju apstarošanas samazināšanai;
163.99. regulāri sniedz norādījumus apstarošanas pārvaldībai individuālā vai vietējā līmenī (pašvaldībai);
163.910. attiecībā uz darbībām ar dabiskas izcelsmes radionuklīdu saturošiem materiāliem, kuras nepārvalda kā plānotas apstarošanas situācijas, sniedz informāciju par atbilstošiem līdzekļiem koncentrācijas un apstarošanas monitoringam un par aizsardzības pasākumu veikšanu."
163.1 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā esošām apstarošanas situācijām t.sk.:
163.11. radioaktīvais piesārņojums ir radies vēsturiski no darbībām, kurām iepriekš nav bijusi izsniegta licence darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai arī nav bijis jāsaņem šāda licence;
163.12. radioaktīvais piesārņojums ir no vēsturiskajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un vairs nav operatora;
163.13. radioaktīvais piesārņojums radies no avārijām pēc tam, kad avārijas apstarošanas situācija ir atzīta par izbeigtu.
163.2 Lēmumu par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi pieņem centrs.
163.3 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā iekļauj aizsardzības pasākumus esošo apstarošanas situāciju pārvaldībai un sanācijai, kas būtu samērīga ar riskiem un aizsargpasākumu efektivitāti:
163.31. stratēģijas uzdevumus, īstenojamos mērķus, tostarp ilgtermiņa mērķus;
163.32. efektīvajā dozā izteikto esošās apstarošanas situācijas standartlīmeni sabiedrībai no 1 līdz 20 mSv (milizīverts) gadā;
163.33. ietekmēto zonu robežas un ietekmēto iedzīvotāju datus;
163.34. apsvērumus nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem un to apjomu, kurus piemēro ietekmētajām zonām un iedzīvotājiem;
163.35. apsvērumus nepieciešamībai novērst vai kontrolēt piekļuvi ietekmētajām zonām vai noteikt dzīves apstākļu ierobežojumus šajās zonās;
163.36. novērtējumu par dažādu iedzīvotāju grupu apstarošanu un novērtējumu par personām pieejamajiem līdzekļiem, lai tās attiecībā uz sevi varētu kontrolēt apstarošanu;
163.37. iesaistītās puses sanācijas pasākumiem un aizsardzības pasākumiem;
163.38. paredzētos izpētes un sanācijas pasākumus.
163.4 Atsevišķos gadījumos var izvērtēt iespēju noteikt standartlīmeni, kas ir mazāks par šo noteikumu 163.32. apakšpunktā minētajiem intervāliem - standartlīmeni, kas mazāks par 1 mSv gadā, nepieciešamības gadījumā var noteikt esošā apstarošanas situācijā attiecībā uz apstarošanu, kas ir saistīta ar konkrētu jonizējošā starojuma avotu vai apstarošanas ceļu.
163.5 Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā un izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem, sedz:
163.51. operators, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ radusies piesārņota vieta;
163.52. operators, kas veic vai ir paredzējis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem piesārņotā vietā;
163.53. zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vieta;
163.54. zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc tam, kad piesārņoto vietu ir konstatējis centrs;
163.55. attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas veikt šos pasākumus;
163.56. ja radioaktīvo piesārņojumu teritorijā ir radījusi citā valstī izraisītā radiācijas avārija, tad radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
163.6 Attiecībā uz zonām ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu, kurās ir nolemts, ka ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises, atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju nodrošina, ka ir ieviesti pasākumi, lai veiktu pastāvīgu apstarošanas kontroli ar mērķi radīt tādus dzīves apstākļus, kas uzskatāmi par normāliem, tai skaitā:
163.61. noteikti atbilstoši standartlīmeņi;
163.62. izveidota infrastruktūra, kas nodrošina pastāvīgus aizsardzības pasākumus ietekmētajās zonās, piemēram, informācijas sniegšanu, konsultācijas un monitoringu;
163.63. vajadzības gadījumā - sanācijas pasākumi;
163.64. vajadzības gadījumā - norobežotas zonas.
163.7 Lēmumu par atļauju dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās darbības zonās ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu pieņem centrs.
163.8 Ja, izstrādājot radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju, nav iespējams uzreiz iekļaut radioaktīvi piesārņotās vietas izpētes un sanācijas pasākumus, šos pasākumus izstrādā atsevišķi, saskaņojot ar centru un ievērojot šo noteikumu 163.94. apakšpunktu.
163.9 Atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju:
163.91. iesniedz stratēģijas projektu pašvaldībai viedokļa noskaidrošanai. Pašvaldība viedokli sniedz viena mēneša laikā;
163.92. informē par stratēģijas projektu iedzīvotājus, kurus var skart stratēģijā paredzētie pasākumi, ievietojot stratēģijas projektu savā tīmekļa vietnē;
163.93. ja ir nolemts, ka ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises radioaktīvi piesārņotajā teritorijā, noskaidro iedzīvotāju, komersantu vai institūciju viedokli, kuri atrodas radioaktīvi piesārņotajā teritorijā par stratēģijā paredzētajiem pasākumiem;
163.94. iesniedz stratēģiju saskaņošanai centrā. Ja stratēģijā ir norādīti sanācijas pasākumi, tad centrs pieņem lēmumu par sanācijas uzsākšanu;
163.95. optimizē visu stratēģijas īstenošanai paredzēto aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un ilgumu;
163.96. novērtē stratēģijas īstenošanas rezultātā radušos dozu sadalījumu un izvērtē papildu pasākumus, lai optimizētu aizsardzību un samazinātu jebkuru apstarošanu, kas joprojām pārsniedz standartlīmeni;
163.97. regulāri novērtē pieejamos sanācijas un aizsardzības pasākumus stāvokļa uzlabošanai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un nodrošinātu plānoto un īstenoto pasākumu efektivitāti. Šo informāciju iesniedz centram un pašvaldībai;
163.98. regulāri sniedz informāciju apstarošanai pakļautajiem iedzīvotājiem par potenciālo apdraudējumu veselībai, aizsardzības pasākumiem un pieejamajiem līdzekļiem iedzīvotāju apstarošanas samazināšanai;
163.99. regulāri sniedz norādījumus apstarošanas pārvaldībai individuālā vai vietējā līmenī (pašvaldībai);
163.910. attiecībā uz darbībām ar dabiskas izcelsmes radionuklīdu saturošiem materiāliem, kuras nepārvalda kā plānotas apstarošanas situācijas, sniedz informāciju par atbilstošiem līdzekļiem koncentrācijas un apstarošanas monitoringam un par aizsardzības pasākumu veikšanu."
4.
Svītrot 13. pielikumu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds