22-TA-1080
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 14., 18. nr.; 2005, 2. nr.; 2006, 13. nr.; 2007, 12., 15. nr.; 2008, 3., 21. nr.; 2009, 3., 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182. nr.; 2010, 19., 170. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 201. nr.; 2013, 234. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 235. nr.; 2016, 230. nr.; 2017, 21. nr.; 2019, 248.A, 259.A nr.; 2020, 57.B, 75.B, 88.B, 240.A nr.; 2021, 37., 58., 151.A, 182.A, 234.A nr.; 2022, 24.B, 57. nr.; 2023, 57.A, 201., 247. nr.; 2024, 44.A nr.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
aizstāt 1. punktā vārdu "pamatvajadzību" ar vārdiem "pašaprūpes un aprūpes vajadzību";
izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2) dienas aprūpes centrs – sociālā institūcija, kurā dienas laikā personām ar funkcionāliem traucējumiem vai sociālām problēmām nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas;";
izslēgt 5. punktā vārdus "ar garīga rakstura traucējumiem";
izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8) krīzes centrs – sociālā institūcija, kurā personām sniedz īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību sociālās funkcionēšanas atjaunošanā;";
izslēgt 9. un 12. punktā vārdus "bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām";
izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
"13) profesionālā rehabilitācija – multiprofesionālu pasākumu kopums, kas vērsts uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem integrēšanu darba tirgū, nodrošinot individualizētu funkcionēšanas izvērtēšanu un profesionālās piemērotības noteikšanu, jaunas profesijas apguvi, profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai to atjaunošanu, tai skaitā profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības pakāpē, un sociālo rehabilitāciju darbspēju uzlabošanai;";
izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19) sociālais darbs – profesionāla darbība, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un visas sabiedrības sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus;";
izteikt 25. punktu šādā redakcijā:
"25) specializētās darbnīcas – sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kur speciāli pielāgotā darba telpā ar speciālistu atbalstu tiek veicinātas nodarbinātībai nepieciešamās prasmes un darbspējas personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī attīstītas viņu sociālās un funkcionēšanas prasmes;";
papildināt pantu ar 44., 45., 46., 47. un 48. punktu šādā redakcijā:
"44) atbalsta intensitātes skala – izvērtēšanas instruments, lai noteiktu neatkarīgai dzīvei nepieciešamā atbalsta veidu un apjomu personai ar garīga rakstura traucējumiem;
45) atelpas brīža pakalpojums – īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā vai mājoklī personai ar funkcionāliem traucējumiem, lai aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas viņu prombūtnes laikā;
46) ģimenes asistenta pakalpojums – sociālais pakalpojums, ko nodrošina personai (ģimenei) tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, atbalstot un veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu;
47) kopiena – tādu personu kopums, kuras vieno ģeogrāfiska piederība, kopīgas intereses vai kopīga identitāte;
48) krīzes dzīvokļa pakalpojums – drošs patvērums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, tostarp ar bērniem, augsta vardarbības riska gadījumā, ja ir apdraudēta cietušo veselība un dzīvība."
45) atelpas brīža pakalpojums – īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā vai mājoklī personai ar funkcionāliem traucējumiem, lai aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas viņu prombūtnes laikā;
46) ģimenes asistenta pakalpojums – sociālais pakalpojums, ko nodrošina personai (ģimenei) tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, atbalstot un veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu;
47) kopiena – tādu personu kopums, kuras vieno ģeogrāfiska piederība, kopīgas intereses vai kopīga identitāte;
48) krīzes dzīvokļa pakalpojums – drošs patvērums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, tostarp ar bērniem, augsta vardarbības riska gadījumā, ja ir apdraudēta cietušo veselība un dzīvība."
2.
9. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.";
papildināt pantu ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
"(11) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām:
1) aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
2) krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai nodošanai adopcijai;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
6) dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7) atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
8) specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
9) ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.
(12) Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem pakalpojumiem nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.
(13) Pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
1) aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
2) krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai nodošanai adopcijai;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
6) dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7) atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
8) specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
9) ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.
(12) Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem pakalpojumiem nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.
(13) Pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
3.
11. pantā:
aizstāt 1. punktā vārdus "ģimenēm un personu grupām" ar vārdiem "ģimenēm, personu grupām un kopienu";
aizstāt 2. punktā vārdus "pensijas vecuma personām" ar vārdiem "personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (turpmāk – pensijas vecuma personas)";
papildināt pantu ar 10. punktu šādā redakcijā:
"10) uzkrāt un apstrādāt informācijas sistēmā datus par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī cita veida materiālu atbalstu, ko nodrošina sociālais dienests atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.";
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto datu apstrādes mērķis ir administrēt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un sniegt informāciju, kas nepieciešama valsts politikas izstrādei sociālās aizsardzības jomā. Ministru kabinets nosaka apstrādājamo datu, tostarp personas datu, apjomu un apstrādes kārtību, kā arī datu glabāšanas un institūciju sadarbības kārtību.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
4.
13. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 3.2 punktu šādā redakcijā:
"32) krīzes dzīvokļa pakalpojumu, kura apjomu, saturu, saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets;";
aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "dienas centru" ar vārdiem "dienas aprūpes centru".
5.
Aizstāt 14. panta otrajā daļā vārdus "pakalpojumiem un sociālo palīdzību" ar vārdiem "sociālajiem pakalpojumiem, sociālo palīdzību un citu materiālo atbalstu".
6.
15.1 pantā:
izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un nosaka profesionālo piemērotību personām darbspējīgā vecumā ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai citiem funkcionāliem traucējumiem, ja nav noteikta invaliditāte, kā arī profesionālās rehabilitācijas ietvaros nodrošina B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apmācību personām, kurām nav medicīnisku pretindikāciju šādai apmācībai;";
izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
"4) īsteno profesionālās izglītības un neformālās izglītības programmas personām ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem un izglītības programmas speciālistiem darbam ar personām ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, kā arī īsteno neformālās izglītības programmas personām, kuras aprūpē personas ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem;";
papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:
"(7) Lai veiktu to personu uzskaiti, kuras saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus, un nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu šo pakalpojumu piešķiršanu, kā arī plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas jomā un nodrošinātu citu Aģentūras funkciju izpildi, Aģentūra veido un uztur Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmu, kas ir valsts informācijas sistēma. Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas pārzinis ir Aģentūra. Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas šā panta pirmās daļas 2. un 4. punktā un 1.2 daļā minētos pakalpojumus, apstrādā personu identificējošo informāciju, kontaktinformāciju un veselības datus, kā arī informāciju par saņemtajiem pakalpojumiem un to sniedzējiem, iegūto izglītību un darba pieredzi. Lai pārbaudītu personas atbilstību mērķgrupas kritērijiem, Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma veic minēto datu salīdzināšanu ar Fizisko personu reģistru, Valsts izglītības informācijas sistēmu un Invaliditātes informatīvo sistēmu.
(8) Tiesības apstrādāt Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar profesionālo rehabilitāciju un profesionālās piemērotības noteikšanu šo pakalpojumu saņēmējiem, tostarp personas datus, ir Aģentūrai un Labklājības ministrijai to darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei un šā panta septītajā daļā minētā mērķa sasniegšanai.
(9) Šā panta septītajā daļā minētās Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamo informāciju, tostarp personas datus, to apjomu, datu apstrādes kārtību, kā arī institūciju sadarbības kārtību nosaka Ministru kabinets.
(10) Aģentūrai ir tiesības pieņemt lēmumu par klienta izslēgšanu no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma rindas, ja klients divas reizes ir noraidījis pakalpojuma saņemšanu. Aģentūra informē klientu un klienta pašvaldību par pieņemto lēmumu."
(8) Tiesības apstrādāt Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar profesionālo rehabilitāciju un profesionālās piemērotības noteikšanu šo pakalpojumu saņēmējiem, tostarp personas datus, ir Aģentūrai un Labklājības ministrijai to darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei un šā panta septītajā daļā minētā mērķa sasniegšanai.
(9) Šā panta septītajā daļā minētās Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamo informāciju, tostarp personas datus, to apjomu, datu apstrādes kārtību, kā arī institūciju sadarbības kārtību nosaka Ministru kabinets.
(10) Aģentūrai ir tiesības pieņemt lēmumu par klienta izslēgšanu no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma rindas, ja klients divas reizes ir noraidījis pakalpojuma saņemšanu. Aģentūra informē klientu un klienta pašvaldību par pieņemto lēmumu."
7.
Aizstāt 17.1 panta otrajā daļā vārdus "atbilstoši likumam "Par pašvaldībām"" ar vārdiem "atbilstoši Pašvaldību likumam".
8.
21. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 6., 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:
"6) bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām un to attīstības riskiem;
7) bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē un ir sasnieguši 16 gadu vecumu;
8) šā likuma 12. panta septītajā daļā minētajām personām;
9) šā likuma 12. panta astotajā daļā minētajām personām.";
7) bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē un ir sasnieguši 16 gadu vecumu;
8) šā likuma 12. panta septītajā daļā minētajām personām;
9) šā likuma 12. panta astotajā daļā minētajām personām.";
papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Pašvaldība atbilstoši nepieciešamībai var nodrošināt šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī citus atbalsta pasākumus.";
papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Personām, kuras sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs var izmaksāt stipendiju no specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzēja budžeta. Stipendiju ar nodokļiem neapliek. Pakalpojuma sniedzējs nosaka stipendijas apmēru, tās piešķiršanas kritērijus un izmaksas kārtību.
(4) Pašvaldības sociālais dienests, izvērtējot šā panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minēto personu vajadzības, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros nodrošina:
1) sociālo mentoru;
2) sociālās rehabilitācijas programmas."
(4) Pašvaldības sociālais dienests, izvērtējot šā panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minēto personu vajadzības, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros nodrošina:
1) sociālo mentoru;
2) sociālās rehabilitācijas programmas."
9.
Papildināt 23. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Aprūpes mājās pakalpojumu var izbeigt, ja pašvaldības sociālais dienests konstatē, ka pilngadīgs klients vai viņa apgādnieks nesadarbojas ar pašvaldības sociālo dienestu vai pakalpojuma sniedzēju vai nepilda noslēgto vienošanos, izņemot gadījumu, ja tam ir objektīvi iemesli."
10.
Papildināt 33. panta piektās daļas 2. punktu pēc vārda un skaitļa "koeficientu 0,7" ar vārdiem "noapaļojot līdz veseliem euro".
11.
Papildināt 35. panta piektās daļas 3. punktu pēc vārdiem "mājsaimniecībai, kurā ir" ar vārdu "tikai".
12.
Papildināt 36. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārdiem "bezdarbnieka stipendiju un mobilitātes pabalstu" ar vārdiem "specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzēja izmaksāto stipendiju, ja šis pakalpojums saņemts sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros".
13.
Papildināt pārejas noteikumus ar 63., 64., 65. un 66. punktu šādā redakcijā:
"63. Šā likuma 11. panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2025. gada 3. aprīlim.
64. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 6., 7., 8. un 10. punkts, 21. panta ceturtās daļas ievaddaļa un 1. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldība dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas pakalpojumus un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros var nodrošināt par saviem līdzekļiem.
65. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 9. punkts stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Līdz 2027. gada 31. decembrim pašvaldība ģimenes asistenta pakalpojumu var nodrošināt par saviem līdzekļiem.
66. Šā likuma 21. panta ceturtās daļas 2. punkts stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī. Līdz 2028. gada 31. decembrim pašvaldība sociālās rehabilitācijas programmas var nodrošināt par saviem līdzekļiem."
64. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 6., 7., 8. un 10. punkts, 21. panta ceturtās daļas ievaddaļa un 1. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldība dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas pakalpojumus un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros var nodrošināt par saviem līdzekļiem.
65. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 9. punkts stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Līdz 2027. gada 31. decembrim pašvaldība ģimenes asistenta pakalpojumu var nodrošināt par saviem līdzekļiem.
66. Šā likuma 21. panta ceturtās daļas 2. punkts stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī. Līdz 2028. gada 31. decembrim pašvaldība sociālās rehabilitācijas programmas var nodrošināt par saviem līdzekļiem."
Ministrs V. Uzvārds