25-TA-2524
Kārtība, kādā iepirkumos piemēro piegādes drošību veicinošas prasības
Izdoti saskaņā ar Aizsardzības industrijas likuma 10. panta septīto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā aizsardzības nozares iepirkumos piemēro piegādes drošību veicinošas prasības, nosaka nodrošinājuma projektus, kuriem var izvērtēt piegādes drošību ietekmējošus faktorus un izvirzīt piegādes drošību veicinošas prasības.
2.
Lai īstenotu noteikumu 1.punktā noteikto kārtību, noteikumu mērķis ir paredzēt piegādes drošības prasību par industrijas iesaisti īstenošanu aizsardzības nozares iepirkumos, t.sk., ārvalstu uzņēmumu industrijas iesaistes piedāvājumu iesniegšanas, izvērtēšanas, kā arī, industrijas iesaistes līgumu noslēgšanas kārtību.
3.
Industrijas iesaistes tiesiskais ietvars ir Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, Publisko iepirkumu likums, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants.
4.
Noteikumi attiecas uz preču grupām, kas ir minētas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, un pakalpojumiem, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai saistīti ar aizsargājamu informāciju.
5.
Noteikumos lietotie termini:
5.1.
piegādes drošību veicinošas prasības — piegādātājam izvirzīti nosacījumi piegādes drošības veicināšanai, kas saistītas ar militāra lietojuma preču un pakalpojumu iepirkumu;
5.2.
industrijas iesaistes plāns – plāns ar vietējās industrijas iesaistes aktivitātēm, to ieviešanas termiņu un vērtību, kas tiek pievienots kā līguma pielikums pie industrijas iesaistes līguma;
5.3.
industrijas iesaistes aktivitātes – aktivitātes, kas saistītas ar industrijas iesaistes prasības izpildi būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai;
5.4.
iepirkuma veicējs – Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestāde, kas atbildīga par iepirkumu;
5.5.
koeficienti – vērtība, ar kādu tiek reizināta industrijas iesaistes aktivitātes vērtība;
5.6.
pasūtītājs - Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestāde, kas atbildīga par līguma izpildi
5.7.
pasūtījuma līgums – līgums, kas tiek slēgts par preces vai pakalpojuma piegādi.
II.Piegādes drošību veicinošu prasību piemērošanas kārtība
6.
Iepirkuma ietvaros iepirkuma veicējs var izvērtēt piegādes drošību ietekmējošus faktorus un izvirzīt piegādes drošības veicinošas prasības.
7.
Piegādes drošības veicinošas prasības tiek izvirzītas, lai pēc iespējas mazinātu trešo pušu iejaukšanās iespējas Nacionālo bruņoto spēku spēju nodrošināšanā un veicinātu drošas un īsākas piegādes ķēdes, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku spēju nepārtrauktību miera, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā, t.sk. militāro sistēmu uzturēšanu un to pilnu dzīves ciklu.
8.
Piegādes drošību ietekmējošus faktorus izvērtē un piegādes drošību veicinošas prasības nosaka, kā arī to izpildi kontrolē Pasūtītāja izveidota komisija, kas identificē iegādes, kurās piemērojamas piegādes drošības prasības.
9.
Iepirkumu procedūrās piegādes drošības ietekmējošos faktorus izvērtē un piegādes drošības veicinošās prasības nosaka iepirkuma komisija.
10.
Iepirkumos, kuros iegāde tiek veikta, piemērojot normatīvajos aktos paredzēto izņēmumu ar būtisku valsts drošības interešu aizsardzību, piegādes drošības ietekmējošo faktoru izvērtēšanu un veicinošu prasību piemērošanu veic Piegādes drošības komisija (turpmāk – Komisija).
11.
Veicot iepirkumus, piegādes drošību ietekmējošus faktorus var izvērtēt un piegādes drošību veicinošas prasības var noteikt nodrošinājuma projektos, vienlaikus izpildoties šādiem nosacījumiem:
11.1.
militāra lietojuma preču un pakalpojumu iepirkumos;
11.2.
iepirkumos ar plānoto iepirkuma summu 10 miljoni euro vai vairāk;
11.3.
kur piegādātāji ir reģistrēti ārpus Latvijas vai reģistrēti Latvijā, bet to lielākā daļa jeb vairāk par 50% ar piegādājamo produktu vai pakalpojumu saistītās ražošanas notiek ārpus Latvijas.
12.
Papildus Komisija var lemt par prasības izvirzīšanu nodrošinājuma projektos par citu plānoto iepirkuma summu, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi Nacionālo bruņoto spēku spēju nodrošināšanā.
III.Industrijas iesaistes noteikšanas kārtība
13.
Komisija kā piegādes drošību veicinošu prasību aizsardzības nozares iepirkumos var noteikt prasību par industrijas iesaisti. Tā ir nosakāma iepirkumos, kur piegāde ir pamatota ar būtisku valsts drošības interešu aizsardzību, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantā noteikto.
14.
Industrijas iesaistes prasības noteikšanā vērā tiek ņemta tās ietekme uz aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes izveidi un attīstīšanu Latvijā, kas sniedz pienesumu Nacionālo bruņoto spēku spēju nodrošināšanā miera, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā.
15.
Industrijas iesaistes aktivitātēm ir jābūt saistītām ar militāro preču piegādi un ar tām saistītiem pakalpojumiem.
16.
Komersanti industrijas iesaistes aktivitātes rezultātā neveic to pašu komercdarbību civilā pielietojuma preču tirgū.
17.
Ja tiek konstatēts, ka industrijas iesaistes līguma darbības laikā komersants ar industrijas iesaistes līgumā noteikto industrijas iesaistes aktivitāti gūst labumu Eiropas Savienības tirgū ar pielietojumu civilajā sektorā, šī aktivitāte nevar tikt ieskaitīta industrijas iesaistes līguma izpildē.
18.
Gadījumā, ja fakts par noteikumu 17.punktā minēto komersanta darbību tiek konstatēts pēc industrijas iesaistes līgumsaistību izpildes, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju ārvalstu piegādātājam noteiktajā industrijas iesaistes aktivitātes vērtībā, attiecīgi paredzot šādu sankciju industrijas iesaistes līgumā.
19.
Pasūtītājs kā prioritāras industrijas iesaistes aktivitātes piegādātajam izvirza ar ražošanas un uzturēšanas spēju izveidi un pilnveidi saistītās aktivitātes kā militāro sistēmu būtisku komponenšu ražošana, pētniecības un attīstība, tehnoloģiju un zināšanu pārnese, integrācija un pilna dzīves cikla uzturēšanas veikšana Latvijā.
20.
Komisija var noteikt minimālo industrijas iesaistes apjomu, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Industrijas iesaistes apjoms ir nosakāms, sākot no 20% no Līguma kopējās summas (bez pievienotās vērtības nodokļa). Ja tiek piemēroti koeficienti, industrijas iesaistes apjoms nosakāms virs 30% no Līguma kopējās summas (bez pievienotās vērtības nodokļa).
21.
Ja tiek piemēroti koeficienti, to vērtība tiek noteikta tādām industrijas iesaistes aktivitātēm kā:
21.1.
produktu, t.sk. komponenšu un pakalpojumu pasūtījumiem no vietējās (nacionālās) industrijas;
21.2.
militāra lietojuma produktu uzturēšanai;
21.3.
tehnoloģiju un zināšanu pārnesei;
21.4.
sadarbībai pētniecības un attīstības jomā;
21.5.
investīcijām, kas saistītas ar militāra lietojuma preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu u.c.
22.
Industrijas iesaistes aktivitātēs netiek ieskaitīti starpniecības pakalpojumi.
23.
Komisija komersantu iesniegto industrijas iesaistes piedāvājumu izvērtēšanai var piesaistīt neatkarīgu ekspertu.
24.
Ja pasūtījuma līguma termiņš ir īsāks par pieciem gadiem, industrijas iesaistes līguma termiņu iespējams noteikt līdz pieciem gadiem.
25.
Ja Līguma termiņš ir pieci gadi vai illgāks, tad industrijas iesaistes līgums nepārsniedz Līguma izpildes termiņu. Ja Līguma termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem, bet īsāks par 10 gadiem, tad izņēmuma gadījumos, kad tiek izveidota jauna, būtiska spēja vietējā industrijā, vai radušies sarežģījumi, neatkarīgi no piegādātāja, industrijas iesaistes līguma izpildi iespējams noteikt vai pagarināt līdz 10 gadiem kopš Industrijas iesaistes līguma slēgšanas brīža.
26.
Industrijas iesaistes prasība netiek piemērota līgumiem, kas tiek slēgti Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības institūciju veikto iepirkumu ietvaros, un līgumiem, kas noslēgti ārvalstu atbalsta programmu ietvaros, kā arī gadījumos, ja starptautisko iepirkumu sadarbības formāts to nepieļauj.
27.
Starpvaldību līgumu ietvaros ir iespējams piemērot industrijas iesaistes prasību, ja Aizsardzības ministrija identificē šādu nepieciešamību un vienojas par to ar līguma partneri, slēdzot atsevišķu līgumu ar ārvalstu piegādātāju vai piegādātājiem.
IV.Industrijas iesaistes piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība pirms iepirkuma uzsākšanas
28.
Komisija sākotnējā iepirkuma stratēģijas plānošanas posmā, izvērtējot katru iepirkumu individuāli, nosaka industrijas iesaistes prasības nepieciešamību un identificē, kā ar to tiek sasniegta būtisku valsts drošības interešu aizsardzība, nosakot, industrijas iesaistes mērķi un industrijas iesaistes aktivitātes. Industrijas iesaistes apjoms izriet no industrijas iesaistes prasības mērķa.
29.
Prasību par industrijas iesaisti iepirkuma veicējs iekļauj izsūtītajos informācijas pieprasījumos komersantiem.
30.
Iepirkuma veicējam, saņemot atbildes uz informācijas pieprasījumiem, prasība par industrijas iesaisti tiek izvērtēta un, ja iespējams, precizēta un izvirzīta vēlreiz piedāvājuma pieprasījumā.
31.
Komisija izvērtē saņemtos industrijas iesaistes piedāvājumus uz piedāvājumu pieprasījumiem un informē par to iepirkuma veicēju. Lai iepirkuma ietvaros komersants tiktu izvēlēts kā līgumpartneris, industrijas iesaistes piedāvājums ir kvalificējošais nosacījums, kad šāda prasība tikusi izvirzīta.
32.
Lai piegādātājs iepirkumā kvalificētos ar industrijas iesaistes piedāvājumu, tam uz piedāvājuma pieprasījumu jāiesniedz industrijas iesaistes piedāvājums ar industrijas iesaistes plānu, kurā ietver vismaz šāda informāciju:
32.1.
katru industrijas iesaistes aktivitāti un tās vērtību, norādot piemērojamos koeficientus, ja tādi tiek izmantoti;
32.2.
industrijas iesaistes piedāvājuma vērtību;
32.3.
prasības un minimālos risinājumus katras industrijas iesaistes aktivitātes ieviešanai;
32.4.
katrai industrijas iesaistes aktivitātei - ieviešanas termiņu un galvenos uzdevumus;
32.5.
industrijas iesaistes plāna laika grafiku, kurā norādīti vismaz šādi atskaites punkti: kad plānots sasniegt industrijas iesaistes izpildi 50% un 100% apmērā.
33.
Industrijas iesaistes jautājumos Komisijā tiek pieaicināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis vai pārstāvji pieaicināto ekspertu statusā.
34.
Ārvalstu piegādātājiem industrijas iesaistei pasūtītāja līgumos galvenais kontaktpunkts Latvijā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
V.Industrijas iesaistes līguma noslēgšanas kārtība
35.
Prasību par industrijas iesaisti un tās vērtību, un termiņu iekļauj industrijas iesaistes līgumā.
36.
Industrijas iesaistes līgumā iepirkuma veicējs iekļauj vismaz šādu informāciju:
36.1.
industrijas iesaistes aktivitātes un to vērtību, kā arī koeficientu vērtību, ja tādi tiek izmantoti;
36.2.
industrijas iesaistes vērtību;
36.3.
industrijas iesaistes līguma kontroles mehānismu un termiņu ar industrijas iesaistes izpildes laika grafiku, vismaz norādot, kad plānots sasniegt industrijas iesaistes vērtību 50% un 100% apmērā;
36.4.
līgumsoda apmēru par industrijas iesaistes līguma neizpildi;
36.5.
beznosacījumu garantiju kā apliecinājumu industrijas iesaistes līguma izpildei.
37.
Industrijas iesaistes līgumā tiek iekļauts industrijas iesaistes plāns ne vēlāk kā uz tā slēgšanas brīdi.
38.
Industrijas iesaistes līguma izpildes prasību līgumpartnerim jānodrošina ar kredītiestādes izsniegtu industrijas iesaistes līguma izpildes neatsaucamu pirmā pieprasījuma beznosacījumu garantiju par labu pasūtītājam. Industrijas iesaistes līguma izpildes garantijas mērķis ir garantēt valstij kompensāciju par industrijas iesaistes līguma saistību neizpildi, un tajā noteiktā vērtība ir vismaz 10% apmērā no industrijas iesaistes līguma vērtības.
39.
Ja noteiktais industrijas iesaistes apjoms 50% un 100% apmērā netiek sasniegts industrijas iesaistes plānā norādītajos termiņos, iepirkuma veicējs var vienoties par termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam. Ja tas nav iespējams vai pēc papildu termiņa joprojām netiek panākts noteiktais industrijas apjoms, piegādātājs maksā pasūtītājam neizpildes līgumsodu vismaz 10% apmērā no neizpildītās industrijas iesaistes vērtības. Līgumsoda atmaksas kārtība tiek noteikta industrijas iesaistes līgumā.
40.
Gadījumā, ja piegādātājs ir pārsniedzis industrijas iesaistes nosacījumos noteikto vērtību, pārsniegtais apjoms var tikt pārnests no viena industrijas iesaistes līguma uz citu trīs gadu laikā kopš industrijas iesaistes līguma, kurā pārsniegts industrijas iesaistes apjoms, beigu datuma, ja nākamais līgums tiek slēgts ar to pašu piegādātāju.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds