25-TA-931
Kriminālsodu izpildes likums
A.DAĻAKriminālsodu izpildes pamatnoteikumi
Isadaļa.Kriminālsodu izpildes vispārīgie noteikumi
1.nodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
atbalsta vajadzību un resursu novērtēšana — strukturēta metode, kuru Valsts probācijas dienests (turpmāk – Dienests) izmanto, lai novērtētu nepilngadīga vai jaunieša vecuma probācijas klienta atbalsta vajadzības un resursus, kurus iespējams izmantot probācijas klienta attīstības veicināšanai.
2)
dzīvojamā telpa – šā likuma izpratnē slēdzama telpa, kurā ar brīvības atņemšanu notiesātajam jāatrodas naktsmiera laikā slēgtā cietuma augtākajā pakāpē vai atklātajā cietumā;
3)
izlīguma process – starpnieka organizēta un vadīta brīvprātīga un strukturēta saruna, kurā piedalās cietušais un probācijas klients vai persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;
4)
izvērtēšanas komisija – Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka izveidota komisija, kas brīvības atņemšanas iestādē izdod lēmumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā;
5)
kamera – šā likuma izpratnē jebkura slēdzama telpa, kurā ar brīvības atņemšanu notiesātajam jāatrodas naktsmiera vai citā šajā likumā noteiktajā laikā;
6)
kriminogēna rakstura problēmas – kriminālsodu izpildē ir faktori un apstākļi, kas veicina noziedzīgu uzvedību vai kavē notiesāto personu rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā;
7)
nosacīti atbrīvotais – nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izpildes atbrīvota persona;
8)
notiesātais – šā likuma izpratnē ir persona, kurai ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir piemērots kriminālsods, kā arī persona, kuru prokurors ir nosacīti atbrīvojis no kriminālatbildības;
9)
notiesāto izvietošanas komisija – ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidota komisija, kura noteic, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā un kamerā vai dzīvojamā telpā notiesātais izvietojams;
10)
pārkāpums – brīvības atņemšanas soda izpildes prasību pārkāpums;
11)
probācijas klients – persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un rakstveidā ir piekritusi iesaistīties izlīguma procesā ar cietušo; persona, par kuru ir pieprasīts izvērtēšanas ziņojums; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; nosacīti atbrīvotais; persona, kurai piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība; persona, kurai piemērots kriminālsods— sabiedriskais darbs;
12)
probācijas klienta atbalsta persona – probācijas klienta izvēlēta, pilngadīga persona, kas brīvprātīgi sniedz praktisku, emocionālu un informatīvu atbalstu probācijas klientam soda izpildes laikā, tādējādi veicinot resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā. Atbalsta persona var būt probācijas klienta ģimenes loceklis, draugs, uzticības persona vai cita persona, kura sadarbojas ar Dienestu soda izpildes laikā.
13)
radinieks – notiesātā tēvs, māte, aizbildnis, aizgādnis, bērns, brālis, māsa, vecvecāks un mazbērns;
14)
resocializācija – pasākumu kopums noziedzīgās uzvedības risku mazināšanai notiesātajiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām;
15)
risku un vajadzību novērtēšana — strukturēta metode, ko izmanto, lai noteiktu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas cēloņus, atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku un faktorus, kas attur notiesāto no atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;
16)
sabiedrībā izpildāmie sodi – naudas sods, sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība, izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija. Šajā likumā noteiktā sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtība attiecas arī uz nosacīti atbrīvotās un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas uzraudzību;
17)
soda progresīvā izpilde – notiesātā uzvedībai un sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem atbilstoša virzība no stingrākiem soda izpildes nosacījumiem ar ierobežotu tiesību apjomu uz vieglākiem soda izpildes nosacījumiem ar lielāku tiesību apjomu vai otrādi;
18)
sociālpsiholoģiskās vajadzības – personas vēlme apmierināt emocionālās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, kas ir būtiskas, lai uzturētu emocionālo labklājību un veidotu attiecības ar citiem. Šīs vajadzības var izrietēt no indivīda mijiedarbības ar sabiedrību un citiem cilvēkiem. Dažas galvenās sociālpsiholoģiskās vajadzības ir: piederības sajūta, drošības sajūta, emocionālais atbalsts, sociālo kontaktu un pašcieņas uzturēšana, kā arī iespēja attīstīt personisko autonomiju un kontroli pār savu dzīvi ierobežotā vidē. Sociālpsiholoģisko vajadzību apmierināšana palīdz uzturēt notiesātā emocionālo un psihisko labklājību, veicina konstruktīvas uzvedības attīstību un sagatavo veiksmīgai atgriešanai sabiedrībā;
19)
soda izolators – kamera, kurā notiesāto ievieto uz noteiktu laiku, ja viņam ir piemērots attiecīgs sods par pārkāpuma izdarīšanu;
20)
soda izpildes pakāpe – soda progresīvās izpildes posms slēgtajā cietumā ar šajā likumā noteiktiem soda izpildes apstākļiem, ar noteiktu notiesātā tiesību un pienākumu apjomu, resocializācijas, uzraudzības un drošības pasākumu intensitātes līmeni;
21)
uzraudzības plāns – Dienesta amatpersonas un probācijas klienta izstrādāts pārmaiņu plānojums probācijas klienta risku un vajadzību novērtēšanā vai atbalsta un vajadzību resursu novērtējumā identificēto kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanai un sociāli atbalstāmu mērķu sasniegšanai, attīstot probācijas klienta iekšējos resursus un stiprinot vai piesaistot ārējos resursus;
2.
pants.
Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un cilvēktiesībām atbilstošu kriminālsoda izpildi, lai radītu priekšnoteikumus personas resocializācijai un tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes, tādejādi vairojot sabiedrības drošību, tostarp cieņu un lojalitāti pret valsti un valsts valodu.
3.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Šis likums nosaka kriminālsodu izpildes principus, kriminālsodu izpildes institūcijas, to kompetenci, kriminālsodu izpildes kārtību un notiesātā tiesisko statusu, tiesību apjomu un pienākumus.
(2)
Šis likums nosaka arī nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas un prokurora lēmuma par personas nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības (turpmāk – prokurora lēmums) izpildes kārtību.
4.
pants.
Kriminālsoda izpildes uzdevums
Kriminālsoda izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātā resocializācijas vajadzību, kriminālsodu izpildes piespiedu mehānismu un cilvēktiesību līdzsvaru kriminālsoda izpildes laikā.
5.
pants.
Kriminālsoda izpildes pamats
(1)
Pamats kriminālsoda izpildei ir:
1)
spēkā stājies tiesas nolēmums;
2)
spēkā stājies prokurora priekšraksts par sodu;
3)
tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi.
(2)
Pamats personas, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, uzraudzībai ir spēkā stājies prokurora lēmums.
6.
pants.
Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana
(1)
Notiesātajam sodu izpilda saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izpildes brīdī, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
(2)
Visām personām, kuras notiesātas Latvijā, sodu izpilda tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.
7.
pants.
Notiesāto tiesiskais statuss
Notiesātajiem ir normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem, tiesas nolēmuma vai prokurora lēmuma vai priekšraksta par sodu un kriminālsoda izpildes kārtības, kādu attiecīgā kriminālsoda izpildei nosaka šis likums.
8.
pants.
Prokurora priekšraksta par sodu un prokurora lēmuma izpilde
(1)
Prokurora priekšraksts par sodu un prokurora lēmums izpildāms atbilstoši šajā likumā paredzētajiem sodu izpildes noteikumiem.
(2)
Personai, kurai prokurors ar prokurora priekšrakstu par sodu ir noteicis sodu vai kuru prokurors ar lēmumu ir nosacīti atbrīvojis no kriminālatbildības, ir tāds pats statuss kā notiesātai personai.
9.
pants.
Kriminālsoda izpildes apturēšana un atjaunošana, nododot kriminālsoda soda izpildi uz ārvalsti
(1)
Ar brīvības atņemšanu saistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izpildei uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.
(2)
Ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde tiek izbeigta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī.
(3)
Kriminālsoda izpilde tiek atjaunota, ja kriminālsoda izpildes iestāde saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde nodota atpakaļ Latvijai.
10.
pants.
Nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaistīšana kriminālsodu izpildē
(1)
Kriminālsodu izpildē var iesaistīt nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgā darba veicējus, ja tas veicina kriminālsoda mērķu sasniegšanu un neapdraud sabiedrības drošību.
(2)
Brīvprātīgo darba veicēju, tai skaitā līdzgaitnieku, iesaistes kriminālsodu izpildē kārtību noteic normatīvie akti par brīvprātīgo darbu ar šajā likumā noteiktajiem izņēmumiem.
11.
pants.
Mediācijas, izlīguma un citas taisnīguma atjaunošanas iespējas sodu izpildē
(1)
Notiesātais soda izpildes laikā var izlīgt ar cietušo.
(2)
Ja notiesātais soda izpildes laikā vai cietušais vēršas Dienestā ar iesniegumu par izlīguma īstenošanu, izlīgumu īsteno Dienesta apmācīts starpnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izlīguma īstenošanas kārtību. Notiesātais vai cietušais var vērsties Dienestā ar iesniegumu par izlīguma īstenošanu arī tad, ja notiesātajam sods par konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu jau ir izpildīts.
(3)
Notiesātais soda izpildes laikā var iesaistīties mediācijas procesā, kā arī izmantot arī citus taisnīguma atjaunošanas instrumentus.
2.nodaļaKriminālsodu izpildes pamatprincipi
12.
pants.
Cilvēktiesību ievērošanas, vienlīdzības, cieņpilnas attieksmes un spīdzināšanas aizlieguma princips
(1)
Kriminālsodu izpildē tiek ievērotas starptautiski atzītas cilvēktiesības.
(2)
Likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi un kriminālsodu izpildes procesā nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, ādas krāsas, tautības, valodas, sociālās izcelšanās, izglītības, dzimuma, vecuma, invaliditātes, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem vai citiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.
(3)
Kriminālsodu izpildē tiek nodrošināta cieņpilna attieksme pret ikvienu tajā iesaistīto personu.
(4)
Kriminālsodu izpildē ir aizliegta spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai apiešanās.
13.
pants.
Tiesiskuma un tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips
(1)
Kriminālsodu izpildes institūcijas rīcība atbilst tiesību normām un kriminālsodu izpildes principiem. Kriminālsodu izpildē piemēro arī citus šajā likumā neminētus vispārējo tiesību principus.
(2)
Kriminālsodu izpildes institūcija savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu.
14.
pants.
Cietušo tiesisko interešu ievērošanas princips
(1)
Organizējot kriminālsodu izpildi, pēc iespējas tiek ņemtas vērā cietušā tiesiskās intereses.
(2)
Kriminālsodu izpildes institūcija soda izpildes laikā rada iespēju un veicina:
1) notiesātā vēlmi uzņemties atbildību par savu uzvedību;
2) notiesātā izpratni par to, ka viņa uzvedība nav pieņemama un ir radījusi kaitīgas sekas cietušajam un sabiedrībai;
3) notiesātā vēlmi atlīdzināt nodarīto kaitējumu cietušajam un sabiedrībai;
4) cietušo un sabiedrības interešu atzīšanu un aizstāvību šī konflikta risināšanā un tā rezultātā radīto seku novēršanā vai mazināšanā.
1) notiesātā vēlmi uzņemties atbildību par savu uzvedību;
2) notiesātā izpratni par to, ka viņa uzvedība nav pieņemama un ir radījusi kaitīgas sekas cietušajam un sabiedrībai;
3) notiesātā vēlmi atlīdzināt nodarīto kaitējumu cietušajam un sabiedrībai;
4) cietušo un sabiedrības interešu atzīšanu un aizstāvību šī konflikta risināšanā un tā rezultātā radīto seku novēršanā vai mazināšanā.
(3)
Kriminālsodu izpildes institūcijas personāls atbilstoši kompetencei atbalsta notiesātā vēlmi īstenot sociāli atbalstāmas pārmaiņas uzvedībā, tai skaitā vēlmi izlīgt ar cietušo, un savus pienākumus pilda tā, lai veicinātu notiesātā vēlmi piedalīties resocializācijā vai taisnīguma atjaunošanas pasākumos.
15.
pants.
Individuālā izvērtējuma princips
(1)
Kriminālsoda izpilde šajā likumā noteiktajos gadījumos notiek, balstoties uz notiesātā individuālu izvērtējumu.
(2)
Lai veicinātu kriminālsoda izpildes mērķa sasniegšanu, sodu izpildes ietvaros notiesātais tiek aplūkots kā vienots veselums, ņemot vērā viņa uzvedību, personības iezīmes, veselību, sociālo un vides faktoru ietekmi.
16.
pants.
Soda progresīvās izpildes princips
Soda progresīvā izpilde ir kriminālsoda vai prokurora lēmuma izpilde atbilstoši notiesātā sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem un notiesātā uzvedībai. Šis princips neattiecas uz tiesību ierobežošanas, mantas konfiskācijas, izraidīšanas no Latvijas Republikas un naudas soda izpildi.
17.
pants.
Samērīguma princips
(1)
Notiesātajam kriminālsoda izpildes laikā nosaka tādus minimālos nepieciešamos ierobežojumus, kas atbilst notiesātā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam un riskam, ko rada notiesātais, un ir proporcionāli kriminālsoda izpildes mērķim, kura sasniegšanai tie noteikti.
(2)
Kriminālsodu izpildes institūcija nosaka tādu resocializācijas, kontroles un atbalsta pasākumu apjomu un saturu, kas atbilst notiesātā sociālpsiholoģiskajām vajadzībām un kriminogēna rakstura problēmu intensitātei un daudzveidībai.
18.
pants.
Soda sastāvdaļu līdzsvara princips
(1)
Kriminālsoda izpildes laikā notiesātajam tiek piemēroti visi šajā likumā noteiktie kriminālsoda elementi, nodrošinot notiesātā resocializāciju soda izpildes laikā un priekšnoteikumus tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes.
(2)
Kriminālsoda elementi ir forma (kriminālsoda izpildes kārtība, notiesātā tiesību ierobežojumi un pienākumi soda izpildes laikā) un saturs (notiesātā resocializācija). Tiem jābūt savstarpējā līdzsvarā, un neviens no tiem nedrīkst dominēt pār otru.
19.
pants.
Atbilstošas reakcijas princips
(1)
Lai mazinātu atkārtota noziedzīga nodarījuma risku, kriminālsoda izpildes laikā šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek vērtēta notiesātā:
1)
antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmenis;
2)
resocializācijas vajadzības;
3)
soda izpildes laikā notikušās izmaiņas resocializācijas vajadzībās un antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmenī;
4)
atbalsta vajadzības un resursi.
(2)
Balstoties uz novērtējuma rezultātiem notiesātais tiek iesaistīts notiesātā vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un briedumam atbilstošos resocializācijas pasākumos.
(3)
Kriminālsoda izpildes laikā šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek vērtēti drošības riski, ko rada vai var radīt notiesātais.
20.
pants.
Dažādu drošības pasākumu līdzsvara princips
Drošību brīvības atņemšanas iestāde nodrošina statiskās drošības (piemēram, restes, barjeras, slēdzenes, apgaismojums), organizatoriskās drošības (noteikti iekšējie procesi dažādu situāciju pārvaldībai) un dinamiskās drošības pasākumu līdzsvars. Dinamiskā drošības pamatā ir apmācīta brīvības atņemšanas iestādes personāla individuāla pieeja katram notiesātajam, veidojot cieņpilnas un atbalstošas attiecības, un vienlaikus veicot notiesātā risku ikdienas novērtēšanu.
21.
pants.
Profesionalitātes princips
Kriminālsodu izpildē iesaistītais personāls kriminālsodu izpildi organizē atbilstoši ētikas un profesionālajiem standartiem.
22.
pants.
Iesaistīšanas un atbildības princips
(1)
Notiesātā un kriminālsoda izpildē iesaistītā personāla sadarbība ir neatņemama soda izpildes sastāvdaļa visos soda izpildes posmos.
(2)
Kriminālsoda izpildes institūcijas personāls atbild par sava darba kvalitāti, nevis par notiesātā uzvedību.
23.
pants.
Sociālās atbildības un sadarbības princips
(1)
Kriminālsoda izpildes institūcijas veicina notiesātā laulātā, partnera vai radinieku, nevalstisko organizāciju, brīvprātīgo un citu sabiedrības pārstāvju līdzdalību darbā ar notiesātajiem, ja tas veicina kriminālsoda mērķa sasniegšanu un nerada risku sabiedrības drošībai.
(2)
Kriminālsoda izpildes institūcijas uzdevuma izpildes nodrošināšanai kriminālsodu izpildes institūcija sadarbojas ar citām institūcijām.
24.
pants.
Uz pierādījumiem balstītas prakses princips
(1)
Kriminālsoda izpildes ietvaros tiek īstenoti pasākumi, kuru efektivitāte ir balstīta pierādījumos.
(2)
Kriminālsoda izpildes pasākumu efektivitāte tiek regulāri pārbaudīta, veicot pētījumus vai citus efektivitātes novērtēšanas pasākumus.
3.nodaļaKriminālsodu izpildes institūcijas
25.
pants.
Pārvaldes kompetence
Pārvalde izpilda brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādē.
26.
pants.
Dienesta kompetence
Dienests organizē sabiedriskā darba izpildi, uzrauga nosacīti atbrīvotas, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas un personas, kurām piemērota probācijas uzraudzība.
27.
pants.
Tiesu izpildītāju kompetence
Tiesu izpildītāji izpilda mantas konfiskāciju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
28.
pants.
Valsts robežsardzes kompetence
Valsts robežsardze savas kompetences ietvaros izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas.
29.
pants.
Naudas soda izpilde
Naudas soda izpildes kārtību nosaka Krimināllikums un Kriminālprocesa likums.
30.
pants.
Tiesību ierobežošanas izpilde
(1)
Notiesātajam, kuram piespriesta tiesību ierobežošana, ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus.
(2)
Par uzlikto tiesību ierobežojumu neievērošanu persona saucama pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.
31.
pants.
Policijas kontroles izpildes kompetence
Valsts policija izpilda policijas kontroli.
4.nodaļaStarpinstitūciju sadarbība kriminālsodu izpildes laikā
32.
pants.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā
(1)
Kriminālsodu izpildes laikā kriminālsodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.
(2)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē Dienests, Pārvalde un Valsts policija attiecībā uz personām, kurām iestāde nodrošina kriminālsoda izpildi, ja:
1)
persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
2)
persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
3)
notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;
4)
notiesātais ir nepilngadīgs.
(3)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī par notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, ja notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.
(4)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt jebkurā kriminālsoda izpildes procesa brīdī, taču to obligāti organizē, uzsākot kriminālsoda izpildi, un pirms kriminālsoda izpildes beigām attiecībā uz šī panta otrajā daļā minētajiem notiesātajiem.
(5)
Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā likuma izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības.
(6)
Ministru kabinets noteic starpinstitūciju sadarbības sanāksmē uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, tā glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un to glabāšanas termiņu.
33.
pants.
Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē
(1)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā tās dalībnieki, lai sasniegtu šā likuma 32. panta pirmajā daļā paredzēto mērķi:
1)
sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā laulāto, personu, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, partneri, ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu;
2)
sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;
3)
vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.
(2)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki sniedz šī panta pirmajā daļā noteiktos notiesātā, cietušā, notiesātā laulātā, personas, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, partnera, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šā likuma 32. panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu.
(3)
Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā likuma 32. panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu:
1)
starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss;
2)
starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija.
5.nodaļaKriminālsodu izpildes institūcijas lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana
34.
pants.
Kriminālsodu izpildes laikā pieņemtie lēmumi
(1)
Kriminālsoda izpildes laikā pieņemtie lēmumi nav apstrīdami vai pārsūdzami, izņemot šajā likumā vai citos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(2)
Ar mantas konfiskāciju notiesātā sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību iesniedz un izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Ar naudas sodu notiesātā sūdzību par tiesas rīcību naudas soda izpildes ietvaros iesniedz un izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4)
Personas, kas nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, sūdzību par prokurora lēmumu vai rīcību iesniedz un izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5)
Pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, tostarp centrālā aparāta, Mācību centra, Latvijas Cietumu slimnīcas, vai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas (turpmāk – Pārvaldes amatpersona) lēmumu notiesātajam izsniedz tikai tad, ja viņš to ir pieprasījis.
35.
pants.
Apstrīdamie brīvības atņemšanas iestādes lēmumi
(1)
Notiesātais Pārvaldes priekšniekam var apstrīdēt:
1)
lēmumu par atteikumu atļaut notiesātajam lietot personisko sadzīves tehniku;
2)
lēmumu par atteikumu atļaut izmantot palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai;
3)
lēmumu par atteikumu atļaut notiesātajam iegūt izglītību vai strādāt ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas;
4)
lēmumu par notiesātās sievietes, kurai atrodoties atklātajā cietumā ir piedzimis bērns, pārvietošanu kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā atrodas sievietes ar bērniem;
5)
lēmumu par atteikumu izdot rīkojumu par notiesātā nodarbināšanu;
6)
lēmumu par atteikumu atļaut nodarbināt notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;
7)
lēmums par atteikumu atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(2)
Šī panta pirmajā daļā minētie Pārvaldes priekšnieka lēmumi nav pārsūdzami.
(3)
Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.
36.
pants.
Apstrīdamie Dienesta lēmumi
(1)
Probācijas klients var apstrīdēt Dienesta vadītājam šādus Dienesta amatpersonas lēmumus:
1)
par atteikumu atļaut probācijas klientam uzraudzības laikā mainīt dzīvesvietu;
2)
par atteikumu atļaut probācijas klientam uzraudzības laikā izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas vai iebraukt tajā;
3)
par atteikumu atļaut probācijas klientam uzraudzības laikā noteiktā dienā un laikā uzturēties sabiedriskajā vietā vai noteiktā dienā un laikā tuvoties objektam, vietai vai iestādei;
4)
par atteikumu atļaut probācijas klientam uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.
(2)
Dienesta vadītāja lēmums par šī panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem nav pārsūdzams.
(3)
Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.
37.
pants.
Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā apstrīdamie un pārsūdzamie brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdotie lēmumi
(1)
Notiesātais var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā:
1)
izvērtēšanas komisijas lēmumu;
2)
lēmumu par soda par pārkāpumu piemērošanu;
3)
lēmumu par notiesātā videosaziņas, apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē;
4)
lēmumu par notiesātā apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos;
5)
lēmumu par aizliegumu notiesātajam tikties ar konkrētu personu uz laiku;
6)
lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai satiktos ar radinieku, laulāto vai partneri, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē;
7)
lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera;
8)
lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka, laulātā vai partnera ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas;
9)
lēmumu par atteikumu vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu izmantot bērna ārstniecības nolūkos;
10)
lēmumu par pienākuma uzlikšanu notiesātajam segt minētās medicīniskās pārbaudes izdevumus, ja notiesātajam medicīniskajā pārbaudē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekme.
(2)
Šī panta pirmajā daļā minētos Pārvaldes priekšnieka lēmumus notiesātais var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktos gadījumus.
(3)
Administratīvās rajona tiesas lēmumu par šī panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Ja Pārvaldes priekšnieks izvērtēšanas komisijas lēmumu atceļ vai Administratīvā rajona tiesa ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu Pārvaldes priekšnieka lēmumu atceļ, lietu atkārtoti izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē.
(4)
Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par soda – ievietošana soda izolatorā – piemērošanu, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Administratīvās rajona tiesas nolēmums, kas pieņemts par cita soda piemērošanu, nav pārsūdzams.
(5)
Pārvaldes priekšnieka lēmums par šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto lēmumu ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(6)
Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.
B.DAĻAKriminālsodu izpildes kārtība
IIsadaļa.Brīvības atņemšanas soda izpilde
6.nodaļaBrīvības atņemšanas soda izpildes vispārīgie noteikumi
38.
pants.
Brīvības atņemšanas iestāžu veidi, to izveidošana un likvidēšana
(1)
Brīvības atņemšanas sodu izpilda brīvības atņemšanas iestādēs – slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē ar tieslietu ministra rīkojumu.
(3)
Pārvaldes priekšnieks brīvības atņemšanas iestādē var organizēt slēgtā cietuma, atklātā cietuma un audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļu, kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļu.
(4)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu brīvības atņemšanas iestādē var organizēt nodaļas. Nodaļas ietvaros vienkopus var grupēt notiesātos vienas soda izpildes pakāpes ietvaros ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi), ja tas var veicināt brīvības atņemšanas soda izpildes mērķa sasniegšanu. Vienas nodaļas ietvaros vienkopus var grupēt arī notiesātos, kas atrodas dažādās soda izpildes pakāpēs, ja tas nepieciešams noteiktu notiesāto resocializācijas vai veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai.
(5)
Ministru kabinets nosaka tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu būvniecībai.
39.
pants.
Brīvības atņemšanas soda izpilde atbilstoši notiesātā vecumam
(1)
Pilngadīgajiem notiesātajiem brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā.
(2)
Nepilngadīgām personām brīvības atņemšanas sodu izpilda audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Pēc astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā soda izpilde var tikt turpināta arī audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Pēc šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanas un šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā soda izpilde tiek turpināta slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā.
40.
pants.
Notiesāto šķirta izvietošana brīvības atņemšanas iestādēs
(1)
Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti izvieto vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Notiesātos, kuriem iepriekš nav izpildīts sods brīvības atņemšanas vietā, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem. Šķirti izvieto arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos.
(2)
Personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem. Šādus notiesātos ir atļauts iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem.
(3)
Notiesātos, kas iesaistīti resocializācijas programmā atkarību mazināšanai (turpmāk — atkarību mazināšanas programma), izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus.
41.
pants.
Notiesātā ievietošana konkrētā brīvības atņemšanas iestādē
(1)
Notiesātā ievietošanu konkrētā brīvības atņemšanas iestādē nosaka Pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, ņemot vērā notiesātā resocializācijas vajadzības, kā arī brīvās vietas brīvības atņemšanas iestādēs.
(2)
Ja Pārvaldes priekšnieks, izvērtējot šī panta pirmajā daļā minētos kritērijus, konstatē, ka notiesāto var ievietot vairākās brīvības atņemšanas iestādēs, notiesāto ievieto tajā brīvības atņemšanas iestādē, kas atrodas tuvāk notiesātā dzīvesvietai, ja viņam tāda ir, vai viņa laulātā, partnera vai radinieku dzīvesvietai, ja tas ir iespējams.
(3)
Ja notiesātais ir notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tad, lemjot par notiesātā ievietošanu konkrētā brīvības atņemšanas iestādē, Pārvaldes priekšnieks ņem vērā smagāko izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šajā daļā minētajā gadījumā netiek ņemti vērā tie nodarījumi, par kuriem notiesātajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.
(4)
Šī panta pirmajā daļā minētos kritērijus ņem vērā arī gadījumos, ja par notiesātā pārvietošanu uz citu brīvības atņemšanas iestādi tiek lemts brīvības atņemšanas soda izpildes laikā.
42.
pants.
Notiesātā ievietošana konkrētā brīvības atņemšanas iestādē no jauna
(1)
Pārvaldes priekšnieks no jauna lemj par notiesātā ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē atbilstoši šā likuma 41. pantā paredzētajai kārtībai, ja:
1)
notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu;
2)
attiecībā uz notiesāto, kurš ticis atbrīvots nosacīti pirms termiņa, tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizpildītās soda daļas izpildi.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos:
1)
ņem vērā visus tiesas nolēmumus saskaņā ar kuriem notiesātajam sodu vēl nav izpildīts vai saskaņā ar kuriem notiesātajam ir noteikts galīgais sods;
2)
neņem vērā noziedzīgos nodarījumus, par kuriem notiesātajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.
(3)
Šajā pantā minētajos gadījumos notiesātajam pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē netiek veikts atkārtots risku un vajadzību novērtējums.
43.
pants.
Notiesātā izvietošana brīvības atņemšanas iestādē
(1)
Notiesāto izvietošanas komisija, lemjot par to, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā un kamerā vai dzīvojamā telpā notiesātais izvietojams, ņem vērā notiesāto psiholoģisko saderību, veselības stāvokli, iepriekšējo kriminālo pieredzi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, viņa personību un uzvedību. Izvietojot nodaļās, notiesātos grupē šā likuma 38. panta ceturtajā daļā minētajā veidā.
(2)
Notiesātos, kuri ir palīdzējuši atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.
(3)
Ja notiesātais ir tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais, partneris vai pirmās pakāpes radinieks, viņu izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.
44.
pants.
Brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšana
(1)
Personas, attiecībā uz kurām tiesas spriedums par brīvības atņemšanas soda piemērošanu ir stājies spēkā vai kurām tiesa sodu ir aizstājusi ar brīvības atņemšanu un kuras atrodas apcietinājumā, pārvieto soda izpildei uz brīvības atņemšanas iestādi:
1)
no izmeklēšanas cietuma – ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā no dienas, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad nolēmums nodots izpildīšanai;
2)
no Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas – ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no dienas, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad nolēmums nodots izpildīšanai.
(2)
Katram notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu.
(3)
Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem Pārvaldes amatpersona brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā.
(4)
Ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. Iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.
(5)
Brīvības atņemšanas iestāde desmit darbdienu laikā pēc tam, kad notiesātais uzsācis soda izpildi brīvības atņemšanas iestādē, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos, lai soda izpilde notiek savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izpildei juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.
45.
pants.
Īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšana
(1)
Pārvalde triju darbdienu laikā no dienas, kad saņemta tiesas informācija par sprieduma izpildes uzsākšanu un sprieduma kopija, nosūta ierakstītu vēstuli personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, neatrodas apcietinājumā. Vēstulē norāda brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izpildei, kā arī informē personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izpildes. Laikposms starp vēstules nosūtīšanas dienu un soda izpildes uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par desmit darba dienām. Ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad Pārvalde šajā daļā minēto aicinājumu ierasties īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izpildei personai var nosūtīt arī uz oficiālo elektronisko adresi.
(2)
Ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izpildei, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu, lai tiktu izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī nosūta iesniegumu tiesai, kura notiesāja personu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, par notiesātā izsludināšanu meklēšanā.
(3)
Valsts policija aizturēto personu, kurai neizpildītais sods aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai kurai piemērots brīvības atņemšanas sods un kura neatrodas ieslodzījumā, septiņu darbdienu laikā no personas aizturēšanas nodod brīvības atņemšanas iestādei soda izpildei. Ja personai piemērota īslaicīga brīvības atņemšana, Pārvaldes priekšnieks triju darbdienu laikā no Valsts policijas pieprasījuma saņemšanas dienas informē par brīvības atņemšanas iestādi, kurā notiesātajam jāizpilda sods.
(4)
Pārvaldes priekšnieks, personu, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, atrodas apcietinājumā, pārceļ soda izpildei uz brīvības atņemšanas iestādi atbilstoši šajā nodaļā noteiktajam, ja šai personai nav piemērots apcietinājums citā kriminālprocesā.
46.
pants.
Informēšana par brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu
(1)
Tiklīdz notiesātais tiek ievietots brīvības atņemšanas iestādē, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt laulāto, partneri vai radinieku, likumisko pārstāvi vai citu personu par soda izpildes vietu.
(2)
Lai nodrošinātu bērna labāko interešu ievērošanu un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē nosūta paziņojumu par nepilngadīgā notiesātā atrašanos brīvības atņemšanas iestādē nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim, kā arī bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam atbilstoši nepilngadīgā dzīvesvietai. Paziņojumā norāda nepilngadīgā notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), brīvības atņemšanas iestādes nosaukumu un datumu, no kura nepilngadīgais ievietots brīvības atņemšanas iestādē.
47.
pants.
Notiesātā personas lieta
(1)
Katram notiesātajam brīvības atņemšanas iestādē iekārto personas lietu vai turpina apcietinātā personas lietu, ja notiesātais nosūtīts soda izpildei no izmeklēšanas cietuma.
(2)
Personas lietā obligāti iekļauj:
1)
šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus;
2)
notiesātā daktiloskopisko karti;
3)
informāciju par aizturēšanu, ja notiesātais ticis aizturēts, vai ierašanos brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanai;
4)
ieslodzītā anketu;
5)
resocializācijas plānu un informāciju par notiesātā resocializācijas procesu;
6)
informāciju par notiesātajam piemērotajiem sodiem par pārkāpumiem, kā arī informāciju par piemērotajiem pamudinājumiem.
(3)
Notiesātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu, un attiecībā uz notiesāto izdotos administratīvos aktus un citus lēmumus.
(4)
Notiesātā personas lietai pievieno:
1)
pasi vai personas apliecību;
2)
pagaidu apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu;
3)
brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošo informāciju par notiesātā iegūto izglītību.
(5)
Pārvietojot notiesāto no īslaicīgās aizturēšanas vietas uz brīvības atņemšanas iestādi, līdzi nosūta šā panta otrās daļas 1.—2. punktā minētos dokumentus un notiesātajam izņemtos dokumentus.
(6)
Ministru kabinets nosaka notiesātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību.
48.
pants.
Notiesāto ievietošana īslaicīgās aizturēšanas vietā
(1)
Notiesāto, kas atrodas meklēšanā, pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz pārvietošanai uz brīvības atņemšanas iestādi, bet ne ilgāk kā uz septiņām darbdienām.
(2)
Īslaicīgās aizturēšanas vietā uz šādu notiesāto attiecas īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un viņam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi.
49.
pants.
Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem
(1)
Pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kuriem sodu izpilda brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā.
(2)
Pārvalde šajā informācija norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, tiesu, kas notiesājusi personu, un informāciju par visiem tiesu nolēmumiem, ar kuriem persona notiesāta.
50.
pants.
Notiesātā pienākumi, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes
(1)
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē.
(2)
Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem, laulātajam vai partnerim nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.
(3)
Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu.
(4)
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju:
1)
aizliegts atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00;
2)
aizliegts izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas;
3)
aizliegts atstāt Latvijas Republikas teritoriju;
4)
aizliegts atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas;
5)
ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja;
6)
aizliegts apmeklēt azartspēļu norises vietas;
7)
aizliegts lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
8)
ir pienākums atļaujā noteiktajā laikā sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu.
(5)
Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izpildes, izņemot šā panta otrajā daļā un ceturtās daļas 5. punktā minētos gadījumus.
(6)
Notiesātajam nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, ja viņš ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa dēļ ir spiests atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu, izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas, vai atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas.
7.nodaļaSoda progresīvā izpilde un tās īstenošanas kārtība
51.
pants.
Soda progresīvā izpilde
(1)
Soda progresīvā izpilde paredz:
1)
soda izpildes mīkstināšanu, lai veicinātu notiesātā veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izpildes;
2)
soda izpildes pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību;
3)
notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2)
Lemjot jautājumu par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmas ietvaros, izvērtē notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus, resocializācijas plāna izpildi, notiesātā uzvedību un izpildīto soda daļu.
(3)
Jautājumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā, izņemot šī panta pirmās daļas 3. punktā minēto, izlemj izvērtēšanas komisija. Jautājumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes izlemj tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
52.
pants.
Soda progresīvās izpildes sistēma
(1)
Soda progresīvā izpilde tiek organizēta:
1)
slēgtā cietuma zemākajā pakāpē;
2)
slēgtā cietuma augstākajā pakāpē;
3)
atklātajā cietumā;
4)
audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
(2)
Slēgtajā cietumā ir divas soda izpildes pakāpes – zemākā un augstākā pakāpe. Atklātajā cietumā un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem soda izpildes pakāpes nenosaka.
(3)
Notiesātā virzības soda progresīvās izpildes sistēmā priekšnosacījumus un kārtību nosaka šis likums.
(4)
Notiesāto, kurš soda izpildi uzsāka slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, soda izpildes mīkstināšanas ietvaros var pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, un no slēgtā cietuma augstākās pakāpes – uz atklāto cietumu.
(5)
Notiesāto, kurš soda izpildi uzsāka slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, soda izpildes mīkstināšanas ietvaros var pārvietot uz atklāto cietumu.
(6)
Šī panta ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesāto, kurš notiesāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un notiesāto, kuram tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
(7)
Notiesāto soda izpildes pastiprināšanas ietvaros var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, no slēgtā cietuma augstākās pakāpes – uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi, savukārt pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem var pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi. Šajā daļā minētais neattiecas uz notiesāto, kurš notiesāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un notiesāto, kuram tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
53.
pants.
Soda izpilde soda progresīvajā izpildes sistēmā
(1)
Slēgtā cietuma zemākajā pakāpē:
1)
soda izpildi uzsāk par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātas pilngadīgas personas, izņemot personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu;
2)
sods izpildi turpina notiesātie, kuri soda izpildes pastiprināšanas ietvaros pārvietoti no slēgtā cietuma augstākās pakāpes.
(2)
Slēgtā cietuma augstākajā pakāpē:
1)
atrodas pilngadīgi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un pilngadīgi notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;
2)
soda izpildi uzsāk par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu notiesātie, izņemot šī panta trešās daļas 2. punktā minētās personas;
3)
soda izpildi uzsāk pilngadīgi notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar brīvības atņemšanu;
4)
sodu izpildi turpina notiesātie, kas pārvietoti no slēgtā cietuma soda izpildes zemākās pakāpes soda izpildes mīkstināšanas ietvaros;
5)
sodu izpildi turpina notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem soda izpildes pastiprināšanas ietvaros;
6)
sodu izpildi turpina pilngadīgi notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem soda izpildes pastiprināšanas ietvaros;
7)
sodu izpildi turpina pilngadīgi notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā likuma 125. panta pirmās daļas 8. punktā minētajos gadījumos;
8)
soda izpildi uzsāk par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātas pilngadīgas personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, izņemot šī panta ceturtajā daļā minētos.
(3)
Atklātajā cietumā:
1)
soda izpildi uzsāk notiesātie par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana;
2)
soda izpildi uzsāk notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;
3)
sodu izpildi turpina notiesātie, kas pārvietoti no slēgtā cietuma soda izpildes augstākās pakāpes soda izpildes mīkstināšanas ietvaros;
4)
soda izpildi turpina notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā likuma 125. panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos.
(4)
Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem:
1)
soda izpildi uzsāk notiesātie, kuri noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un nolēmuma spēkā stāšanās brīdī ir nepilngadīgi;
2)
soda izpildi turpina notiesātie, kuri tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem;
3)
atrodas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāti nepilngadīgie, kuri noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un nolēmuma spēkā stāšanās brīdī ir nepilngadīgi;
4)
soda izpildi uzsāk notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu un kuri noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un nolēmuma spēkā stāšanās brīdī ir nepilngadīgi.
54.
pants.
Priekšnoteikumi jautājuma par soda izpildes mīkstināšanu izskatīšanai
(1)
Notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz soda izpildes mīkstināšanu pēc tam, kad viņš soda izpildes pakāpē ir atradies vismaz vienu ceturtdaļu no piespriestā soda, un ja:
1)
ir pagājuši seši mēneši pēc soda – ievietošana soda izolatorā – piemērošanas par pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja notiesātajam pirms šī termiņa beigām ir piemērots šī likuma 130. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums;
2)
ir pagājuši trīs mēneši pēc cita šajā likumā noteiktā soda piemērošanas par pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja notiesātajam pirms šī termiņa beigām ir piemērots šī likuma 130. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums;
3)
notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu;
4)
no dienas, kad lietu par soda izpildes mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, ir pagājuši vismaz trīs mēneši.
(2)
Uz mūžu notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz soda izpildes mīkstināšanu pēc tam, kad slēgtā cietuma zemākajā pakāpē ir atradies vismaz septiņus gadus, vai slēgtā cietuma augstākajā pakāpē atradies vismaz desmit gadus un no dienas, kad lietu par soda izpildes mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, ir pagājuši vismaz seši mēneši.
(3)
Vērtējot, vai notiesātajam ir izpildīta šajā likumā noteiktā soda daļa, ņem vērā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku.
55.
pants.
Priekšnoteikumi nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izpildes ierosināšanai
Notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes, ja:
1)
ir izpildīta Krimināllikumā noteiktā soda daļa;
2)
notiesātais atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem;
3)
notiesātais atbilst šā likuma 54. panta pirmās daļas 1.–3. punktā minētajiem kritērijiem;
4)
uz notiesāto neattiecas citos likumos noteiktie aizliegumi piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes.
56.
pants.
Priekšnoteikumi jautājuma par soda izpildes pastiprināšanu izskatīšanai
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nosūta priekšlikumu izvērtēšanas komisijai izskatīt jautājumu par soda izpildes pastiprināšanu:
1)
ja notiesātais, kurš atrodas slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, pēdējo sešu mēnešu laikā ir sodīts par sistemātiskiem pārkāpumiem vai viena rupja pārkāpuma izdarīšanu;
2)
ja pilngadīga notiesātā, kurš atrodas sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda izpildes.
57.
pants.
Soda progresīvās izpildes īstenošanas subjekts
(1)
Lēmumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā izdod izvērtēšanas komisija.
(2)
Izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu izdošanas kritēriju izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
58.
pants.
Izvērtēšanas komisijā izskatāmie jautājumi
(1)
Izvērtēšanas komisija izskata:
1)
notiesātā iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu;
2)
brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par soda izpildes pastiprināšanu notiesātajam;
3)
brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pārvietošanu uz atklāto cietumu;
4)
pilngadīga notiesātā, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, iesniegumu par pārvietošanu uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
5)
brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem šajā likumā minētajos gadījumos.
(2)
Šī panta pirmās daļas 1. un 4. punktā minētajos gadījumos notiesātais iesniedz iesniegumu ar attiecīgu lūgumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Notiesātais iesniegumā norāda, vai izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīsies viņa aizstāvis. Ja notiesātais ir citas valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, bezvalstnieks vai persona, kas sazinās zīmju valodā, notiesātais iesniegumā lūdz atļauju izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīties tulkam, ja tas ir nepieciešams.
(3)
Izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izskatīti notiesāto iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms komisijas sēdes.
59.
pants.
Notiesātā iesnieguma virzīšana izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē
(1)
Lemjot par notiesātā iesnieguma par soda izpildes mīkstināšanu virzīšanu uz izvērtēšanas komisijas sēdi, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pārbauda, vai notiesātais atbilst šā likuma 54. panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.
(2)
Ja tiek konstatēts, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no 54. panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, notiesātā iesniegumu izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē nevirza, bet notiesāto informē par iesnieguma nevirzīšanas iemesliem un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izpildes mīkstināšanu.
60.
pants.
Izvērtēšanas komisijas sēdes dalībnieki
(1)
Izvērtēšanas komisijas sēdē šā likuma 58. panta pirmajā daļā minētos jautājumus izskata notiesātā un, ja notiesātais to vēlas, viņa aizstāvja un tulka klātbūtnē.
(2)
Nepilngadīgo audzināšanas iestādē izvērtēšanas komisijas sēdēs var piedalīties arī notiesātā likumiskie pārstāvji.
(3)
Aizstāvja un likumiskā pārstāvja neierašanās uz izvērtēšanas komisijas sēdi nav pamats jautājuma neizskatīšanai vai atlikšanai.
61.
pants.
Izvērtēšanas komisijas lēmuma izdošanas kritēriji
(1)
Lemjot par soda izpildes mīkstināšanu, izvērtēšanas komisija izvērtē:
1)
notiesātā atbilstību šā likuma 54. panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem;
2)
notiesātā resocializācijas rezultātus un resocializācijas plāna izpildi;
3)
notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.
(2)
Lemjot par soda izpildes pastiprināšanu, izvērtēšanas komisija izvērtē notiesātā uzvedību, tostarp arī pārkāpumus, par kuriem netika piemērots sods.
(3)
Vērtējot notiesātā uzvedību, izvērtēšanas komisija nevērtē pārkāpumu, attiecībā uz kuru ir pagājis šā likuma 54. panta pirmajā daļā noteiktais laiks vai, ja notiesātajam ir piemērots šā likuma 130. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums. Ja minētais pārkāpums sniedz būtisku informāciju, komisija izvērtē tikai attiecīgā soda esību un to, kā šis pārkāpums raksturo notiesāto kopumā. Izdotajā lēmumā atsevišķi pamato šāda vērtējuma nepieciešamību un izdoto lēmumu.
(4)
Izvērtējot notiesātā uzvedību, komisija ņem vērā:
1)
notiesātā izdarītos pārkāpumus un to būtību;
2)
piemērotos pamudinājumus;
3)
attieksmi pret soda izpildes noteikumu ievērošanu;
4)
attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos;
5)
citu informāciju, kas raksturo notiesātā uzvedību.
(5)
Lemjot par pilngadīga notiesātā atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem šā likuma 125. panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos, izvērtēšanas komisija ņem vērā šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētos kritērijus, kā arī notiesātā psiholoģisko briedumu un veselības stāvokli.
62.
pants.
Notiesātā izraidīšana no izvērtēšanas komisijas sēdes
(1)
Ja, izskatot jautājumu par soda izpildes mīkstināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas. Šādā gadījumā izvērtēšanas komisija notiesātā iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu atliek un izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē.
(2)
Ja, izskatot jautājumu par soda izpildes pastiprināšanu vai notiesātā, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pārvietošanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas, jautājumu turpina izskatīt bez notiesātā klātbūtnes un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā.
63.
pants.
Izvērtēšanas komisijas lēmumi
(1)
Par soda izpildes mīkstināšanu izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1)
pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu;
2)
pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma zemākās pakāpes uz augstāko pakāpi;
3)
noraidīt notiesātā lūgumu par soda izpildes mīkstināšanu.
(2)
Par notiesāto, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1)
atstāt notiesāto, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai;
2)
atstāt notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;
3)
apmierināt šā likuma 58. panta pirmās daļas 4. punktā minēto iesniegumu un pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
4)
pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu;
5)
noraidīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā pārvietošanu no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu.
(3)
Par soda izpildes pastiprināšanu izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1)
pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
2)
pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi;
3)
pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
4)
noraidīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par soda izpildes pastiprināšanu.
(4)
Izdoto lēmumu izvērtēšanas komisijas sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņam tiesības šo lēmumu apstrīdēt Pārvaldē.
(5)
Izvērtēšanas komisijas lēmums ir izpildāms nekavējoties.
8.nodaļaBrīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi
64.
pants.
Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs
(1)
Lai novērstu sabiedrības drošības un brīvības atņemšanas iestādes iekšējās drošības un kārtības apdraudējumu, kā arī lai novērstu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, brīvības atņemšanas soda izpildes laikā notiesātie tiek izolēti un uzraudzīti. Šī mērķa sasniegšanas nolūkā brīvības atņemšanas soda izpildes laikā notiesātajam precīzi un bez ierunām ir jāpilda šajā likumā noteiktais.
(2)
Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs izvieto kamerās vai dzīvojamās telpās. Laiku, kuru notiesātais dienas laikā pavada ārpus kameras, nosaka šis likums.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību.
(4)
Ministru kabinets noteic brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus, priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību.
(5)
Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus un citus normatīvos aktus izvieto visiem notiesātajiem un apmeklētājiem pieejamā vietā.
65.
pants.
Informācijas izsniegšanas ierobežojumi
(1)
Notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:
1)
informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu;
2)
informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, viņa laulātais, partneris vai pirmās pakāpes radinieks;
3)
informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem;
4)
informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu;
5)
informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma, ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai;
6)
informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām;
7)
informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā;
8)
informāciju par notiesāto, kura sniegta tiesībsargājošām iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai.
(2)
Citu šā panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz šis likums vai citi normatīvie akti, vai pēc notiesātā pieprasījuma.
(3)
Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.
9.nodaļaNotiesāto resocializācija
9.1.Resocializācijas vispārīgie noteikumi
66.
pants.
Notiesāto resocializācijas process
(1)
Notiesāto resocializācijas ietvaros notiesātais tiek iesaistīts sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Lai nodrošinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, notiesāto var iesaistīt motivācijas programmā.
(2)
Notiesātā resocializācijas gaita un notiesātā resocializācijas rezultāti tiek atspoguļoti notiesātā resocializācijas plānā.
(3)
Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir atbalstāma, veicināma un pozitīvi novērtējama šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4)
Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas un darbinieki, kā arī šajā un citos normatīvajos aktos noteiktie citu sodu izpildes institūciju pārstāvji.
67.
pants.
Notiesāto resocializācijas līdzekļi
(1)
Notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir mērķtiecīga, strukturēta, plānveida un zinātniski pamatota intervence, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenota notiesātā tiesiskas uzvedības veicināšanai, veidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai ar mērķi mazināt prettiesiskas uzvedības cēloņus.
(2)
Notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā likumā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.
(3)
Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro atbilstoši notiesātā risku un vajadzību novērtēšanā konstatētajam riska līmenim un resocializācijas vajadzībām.
(4)
Resocializācijas līdzekļus var īstenot individuālā vai grupu darba vai programmas formā.
68.
pants.
Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis
Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.
69.
pants.
Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi
Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:
1)
izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības programmās;
2)
šajā likumā noteiktā notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktās soda izpildes pakāpes);
3)
notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);
4)
psiholoģiskā palīdzība — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psihologa atzinuma sagatavošana, psiholoģiskā konsultēšana individuāli, grupā vai krīzes situācijā brīvības atņemšanas iestādē;
5)
brīvā laika pasākumi— notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos;
6)
atkarību mazināšanas programma — notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā sociālo prasmju attīstībai, uzvedības modeļa pilnveidei un sociāli atbalstāmas vērtību sistēmas veidošanai;
7)
sociālās rehabilitācijas programma – mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā pārmaiņu veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai vai nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai;
8)
pasākumi notiesāto darba prasmju veicināšanai – notiesāto iesaistīšana praktiskās iemaņas un jaunradi attīstošos pasākumos;
9)
pasākumi ģimenes saišu uzturēšanai, stiprināšanai, atjaunošanai vai veidošanai;
10)
pasākumi patriotiskās audzināšanas veicināšanai – notiesāto iesaistīšana pasākumos, kas veicina lojalitāti valstij, valstiskās apziņas veidošanos, veido vai nostiprina notiesāto piederības sajūtu valstij un pilsonisko apziņu, veicina valsts valodas lietošanu.
70.
pants.
Resocializācijas programma
(1)
Resocializācijas līdzekļus var īstenot resocializācijas programmas formā, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, sociālo prasmju apgūšanu vai pilnveidi, veselīga un sociāli atbildīga dzīvesveida nostiprināšanu vai prettiesiskas uzvedības cēloņu mazināšanu.
(2)
Resocializācijas programma var ietvert gan sociālās korekcijas, gan sociālās rehabilitācijas elementus.
(3)
Ir šādi resocializācijas programmu veidi:
1)
sociālās uzvedības korekcijas programma;
2)
sociālās rehabilitācijas programma;
3)
motivācijas programma.
(4)
Resocializācijas programmu licencē ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota licencēšanas komisija.
(5)
Ministru kabinets noteic licencēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību, resocializācijas programmas licencēšanai iesniedzamo dokumentu kopumu, prasības attiecībā uz resocializācijas programmu saturu un noformējumu, kritērijus lēmuma par resocializācijas programmas licencēšanu, resocializācijas programmas licences derīguma termiņa pagarināšanu, atteikumu to pagarināt, resocializācijas programmas licences anulēšanu pieņemšanai, licences anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī komisijas pieņemamo lēmumu veidus.
(6)
Licencēšanas komisijas lēmumu par atteikumu licencēt programmu vai pagarināt licences derīguma termiņu, kā arī lēmumu par licences anulēšanu var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(7)
Licencēšanas komisijas lēmuma par licences anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(8)
Šajā pantā minētais neattiecas uz brīvības atņemšanas iestādē īstenotu izglītības programmu.
71.
pants.
Motivācijas programma
Motivācijas programma ir mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums, kas veicina notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai sociālās korekcijas programmā.
9.2.Resocializācijas procesa norise
72.
pants.
Resocializācijas procesa norise
(1)
Resocializācijas process sastāv no:
1)
notiesātā risku un vajadzību novērtēšanas, uzsākot soda izpildi;
2)
resocializācijas plāna sagatavošanas un tajā iekļauto pasākumu īstenošanas;
3)
atkārtotas notiesātā risku un vajadzību novērtēšanas;
4)
resocializācijas plāna precizēšanas un tajā iekļauto pasākumu īstenošanas;
5)
notiesātā resocializācijas rezultātu un resocializācijas plāna izpildes izvērtēšanas pirms iespējamas soda izpildes mīkstināšanas vai notiesātā nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.
(2)
Organizējot notiesātā iesaisti resocializācijas pasākumos, notiesātā iesaiste sociālās uzvedības korekcijas pasākumos un dalība atkarību mazināšanas programmā ir prioritāra, salīdzinot ar sociālās rehabilitācijas pasākumiem. Izņēmumi no šīs kārtības katrā individuālā gadījumā tiek saskaņoti ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku.
(3)
Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
73.
pants.
Notiesātā risku un vajadzību novērtēšana
(1)
Notiesātā resocializāciju brīvības atņemšanas iestādē uzsāk ar risku un vajadzību novērtēšanu. Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildes uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību novērtēšanu, nosakot:
1)
notiesātā resocializācijas vajadzības un vispārējā recidīva riska līmeni;
2)
notiesātā resocializācijas vajadzībām atbilstošus resocializācijas līdzekļus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.
(2)
Atkārtota notiesātā risku un vajadzību novērtēšana tiek veikta ne retāk kā reizi gadā visā soda izpildes laikā.
(3)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam risku un vajadzību novērtēšanu veic divu nedēļu laikā pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildes uzsākšanai, ja notiesātajam piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām. Ja notiesātajam piespriestais sods ir īsāks par 45 dienām, notiesātā resocializāciju neplāno, bet notiesāto iesaista atsevišķos sociālās rehabilitācijas līdzekļos un gatavo atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes.
(4)
Notiesātā risku un vajadzību novērtēšanā izmanto ar Pārvaldes priekšnieka rīkojumu apstiprinātus risku un vajadzību novērtēšanas instrumentus un to īstenošanas metodiskos norādījumus.
(5)
Risku un vajadzību novērtēšanas instrumentu efektivitāti regulāri pārbauda.
74.
pants.
Resocializācijas plāns
(1)
Notiesātā resocializācijas plānu izstrādā, pamatojoties uz notiesātā risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem.
(2)
Notiesātā resocializācijas plānā nosaka sasniedzamo resocializācijas mērķi visā soda izpildes laikā, notiesātā resocializācijas gaitu, resocializācijas līdzekļus atkārtota noziedzīga nodarījuma riska mazināšanai prioritārā secībā, notiesātajam veicamos uzdevumus nākamo divpadsmit mēnešu periodam, norāda uzdevumu izpildes gaitu un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.
(3)
Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.
(4)
Notiesātais piedalās resocializācijas plāna izstrādē un izpildē. Resocializācijas līdzekļu īstenošanas prioritāro secību noteic brīvības atņemšanas iestādes amatpersona atbilstoši šajā nodaļā minētajam.
(5)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam, kura piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām, resocializācijas plānā tiek iekļauti uzdevumi laika periodam, kas atbilst soda ilgumam.
(6)
Resocializācijas plānu aktualizē, pamatojoties uz atkārtotas notiesātā risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem un atbilstoši notiesātā resocializācijas rezultātiem.
(7)
Notiesātajam, viņa likumiskajam pārstāvim vai aizstāvim ir tiesības iepazīties ar resocializācijas plānā ietvertajiem sociālās rehabilitācijas un sociālās korekcijas pasākumiem un to izpildes rezultātiem.
75.
pants.
Resocializācijas procesa pamatnoteikumi
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona regulāri informē notiesāto par notiesātā resocializācijas plānā minēto resocializācijas līdzekļu pieejamību.
(2)
Notiesātais, kurš vēlas pieteikties resocializācijas līdzeklim, iesniedz iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes atbildīgajai amatpersonai.
(3)
Lēmumu par notiesātā iesaistīšanu vai atskaitīšanas no dalības resocializācijas līdzekļa īstenošanā pieņem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izņemot notiesātā iesaistīšanu vai atskaitīšanu no izglītības programmas.
(4)
Lai nodrošinātu resocializācijas programmas īstenošanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona vai darbinieks komplektē notiesāto grupu, ja programma ir īstenojama grupu darba formā.
(5)
Resocializācijas programmu brīvības atņemšanas iestādē vada īpaši apmācīts brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais. Resocializācijas programmu brīvības atņemšanas iestādē var īstenot arī citas soda izpildes institūcijas nodarbinātie, ja to paredz likums.
76.
pants.
Līdzdarbības un piedalīšanās pienākumi
(1)
Notiesātajiem ir pienākums līdzdarboties risku un vajadzību novērtēšanas procesā.
(2)
Notiesātā piedalīšanās resocializācijas procesā un resocializācijas plānā ietverto pasākumu izpildes rezultāti ietekmē notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā.
77.
pants.
Notiesātā atskaitīšana no resocializācijas programmas
(1)
Notiesāto atskaita no dalības resocializācijas programmā, ja notiesātais:
1)
neievēro resocializācijas programmas noteikumus un prasības;
2)
resocializācijas programmas īstenošanas vietā un laikā pārkāpj iekšējas kārtības noteikumus;
3)
ir pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu vai ir atbrīvots;
4)
ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atskaitīt viņu no dalības resocializācijas programmā;
5)
ir miris;
6)
ja ir konstatēti citi apstākļi, kas saskaņā ar resocializācijas programmas īstenošanas nosacījumiem ir pamats atskaitīšanai no resocializācijas programmas.
(2)
Notiesāto atskaita no dalības resocializācijas programmā arī, pamatojoties uz drošības vai medicīnas apsvērumiem.
(3)
Lēmumu par notiesātā atskaitīšanu no dalības resocializācijas programmā pievieno notiesātā personas lietai.
9.3.Notiesāto izglītība
78.
pants.
Notiesāto izglītošanas vispārējie nosacījumi
(1)
Brīvības atņemšanas iestādē tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie varētu iegūt vispārējo izglītību. Brīvības atņemšanas iestādē tiek organizēta profesionālās izglītības apguve, lai notiesātie iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama nodarbinātībai par samaksu brīvības atņemšanas soda laikā vai pēc atbrīvošanas no soda izpildes. Lai nodrošinātu notiesāto iesaistīšanu vispārējās un profesionālās izglītības programmās, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota Pārvaldes amatpersona slēdz sadarbības līgumu ar izglītības iestādi.
(2)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātie var apgūt vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības programmu arī tālmācības ceļā.
(3)
Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē atbilstoši normatīvajos aktos par vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu noteiktajai kārtībā, ievērojot šajā likumā noteikto.
(4)
Notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var iesaistīt izglītības apguvē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj.
(5)
Notiesātajam, kurš atrodas atklātajā cietumā, ir atļauts atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai kārtotu valsts pārbaudījumus, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja.
(6)
Notiesāto mācības ir veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas rezultātus.
79.
pants.
Notiesāto profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide
Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt notiesāto profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, lai veicinātu tādu prasmju apguvi vai nostiprināšanu, kas veicinās notiesātā iekļaušanos darba tirgū pēc atbrīvošanas.
80.
pants.
Notiesāto karjeras konsultēšana
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru notiesātajiem organizē karjeras konsultācijas preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros:
1) individuālas konsultācijas pirms notiesātā iesaistes profesionālās izglītības programmas apguvē;
2) grupu konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas sakarā ar darba meklēšanu;
3) individuālas konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas, lai turpinātu aktīvos darba meklējumus.
1) individuālas konsultācijas pirms notiesātā iesaistes profesionālās izglītības programmas apguvē;
2) grupu konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas sakarā ar darba meklēšanu;
3) individuālas konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas, lai turpinātu aktīvos darba meklējumus.
81.
pants.
Notiesātā tiesības izmantot palīglīdzekli studiju procesā
(1)
Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam adresētu rakstveida iesniegumu var lūgt atļauju saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai akreditētā augstskolā.
(2)
Iesniegumā notiesātais norāda:
1) augstskolu un studiju programmu, kurā studē;
2) palīglīdzekļa izmantošanas mērķi;
3) paredzamo palīglīdzekļa izmantošanas ilgumu;
4) palīglīdzekļa tehnisko aprakstu;
5) palīglīdzekli identificējošu informāciju;
6) iemeslu, kāpēc ar brīvības atņemšanas iestādē pieejamo palīglīdzekli nevar nodrošināt studiju turpināšanu augstākās izglītības iegūšanai, ja notiesātajam, turpinot studijas augstākās izglītības iegūšanai, ir pieejams brīvības atņemšanas iestādes nodrošināts attiecīgs palīglīdzeklis.
1) augstskolu un studiju programmu, kurā studē;
2) palīglīdzekļa izmantošanas mērķi;
3) paredzamo palīglīdzekļa izmantošanas ilgumu;
4) palīglīdzekļa tehnisko aprakstu;
5) palīglīdzekli identificējošu informāciju;
6) iemeslu, kāpēc ar brīvības atņemšanas iestādē pieejamo palīglīdzekli nevar nodrošināt studiju turpināšanu augstākās izglītības iegūšanai, ja notiesātajam, turpinot studijas augstākās izglītības iegūšanai, ir pieejams brīvības atņemšanas iestādes nodrošināts attiecīgs palīglīdzeklis.
(3)
Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam notiesātais pievieno viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto informāciju.
(4)
Lai izlemtu jautājumu par atļaujas došanu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no augstskolas, kurā studē notiesātais.
(5)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks 10 darbdienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas lemj par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu, izvērtējot drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, kā arī iespējas glabāt šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli brīvības atņemšanas iestādes telpās.
(6)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks lēmumā atļaut izmantot palīglīdzekli norāda palīglīdzekļa izmantošanas mērķi, izmantošanas vietu, biežumu, ilgumu, kā arī palīglīdzekļa glabāšanas vietu un kārtību.
(7)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, individuāli izvērtējot katru gadījumu, neļauj notiesātajam izmantot šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) notiesātais ir sodīts par personiskās sadzīves tehnikas lietošanas kārtības pārkāpumu, par brīvības atņemšanas iestādē aizliegtu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu vai izplatīšanu vai par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumu un neatbilst šā likuma 54. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem;
2) notiesātais šā panta otrajā daļā minētajā iesniegumā ir norādījis nepatiesu informāciju;
3) ir konstatēti brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības vai sabiedrības drošības apdraudējuma riski.
1) notiesātais ir sodīts par personiskās sadzīves tehnikas lietošanas kārtības pārkāpumu, par brīvības atņemšanas iestādē aizliegtu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu vai izplatīšanu vai par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumu un neatbilst šā likuma 54. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem;
2) notiesātais šā panta otrajā daļā minētajā iesniegumā ir norādījis nepatiesu informāciju;
3) ir konstatēti brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības vai sabiedrības drošības apdraudējuma riski.
(8)
Par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumiem notiesātais tiek sodīts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(9)
Palīglīdzeklis pirms un pēc tā izmantošanas tiek pakļauts pārbaudei.
(10)
Ja tiek konstatēts, ka notiesātais palīglīdzekli izmanto neatbilstoši brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā vai šajā likumā noteiktajām prasībām, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā uz šā panta sestajā daļā minētā lēmuma. Šādā gadījumā palīglīdzekli nekavējoties izņem un nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā vai nodod personai, kura palīglīdzekli notiesātajam nodeva ar sūtījumu vai pienesumu.
(11)
Notiesātajam ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, ja ir zudis pamats palīglīdzekļa izmantošanai.
9.4.Notiesāto nodarbināšana
82.
pants.
Notiesāto nodarbināšanas veidi un aizliegumi
(1)
Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos nodarbina par samaksu.
(2)
Notiesāto aizliegts nodarbināt:
1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot, ja tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);
2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;
3) amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu Pārvaldes amatpersonas, vispārējā valsts civildienesta ierēdņi vai darbinieki (turpmāk – Pārvaldes nodarbinātie) vai citi ieslodzītie;
4) darbos, kas veicami interneta vidē;
5) nakts mieram paredzētajā laikā, izņemot, ja tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;
6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati;
7) notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā – ārpus atklātā tipa cietuma teritorijas, ja vienas dienas ietvaros nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darba vietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē.
1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot, ja tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);
2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;
3) amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu Pārvaldes amatpersonas, vispārējā valsts civildienesta ierēdņi vai darbinieki (turpmāk – Pārvaldes nodarbinātie) vai citi ieslodzītie;
4) darbos, kas veicami interneta vidē;
5) nakts mieram paredzētajā laikā, izņemot, ja tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;
6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati;
7) notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā – ārpus atklātā tipa cietuma teritorijas, ja vienas dienas ietvaros nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darba vietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē.
(3)
Notiesāto nodarbināšanu organizē, ievērojot viņiem noteiktās soda izpildes pakāpes noteikumus un nodrošinot notiesāto drošību un uzraudzību.
83.
pants.
Notiesāto nodarbināšana par samaksu
(1)
Notiesāto nodarbina par samaksu, ja viņa resocializācijas plānā ir iekļauta atzīme par šāda resocializācijas līdzekļa nepieciešamību, un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.
(2)
Notiesātos par samaksu nodarbina:
1) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās;
2) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja notiesātais atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē vai atklātajā cietumā;
3) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē.
1) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās;
2) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja notiesātais atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē vai atklātajā cietumā;
3) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē.
(3)
Notiesātais, kurš vēlas iesaistīties nodarbinātībā par samaksu, iesniedz attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam, kuram ir atbilstoša izglītība, darba pieredze vai prasmes.
(4)
Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kuram nodarbinātība par samaksu resocializācijas plānā ir norādīta augstākā prioritātē un kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais.
(5)
Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var nodarbināt par samaksu saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.
84.
pants.
Pamats notiesātā nodarbināšanai par samaksu
(1)
Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas atrodas slēgtajā cietumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu (turpmāk — vienošanās). Ja notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.
(2)
Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas Pārvalde ar notiesāto, kas atrodas slēgtajā cietumā, noslēdz vienošanos, bet ar notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, — darba līgumu.
(3)
Lai notiesāto varētu nodarbināt, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod attiecīgu rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteikto soda izpildes pakāpi.
(4)
Vienošanās vai darba līgums ir tiesisks pamats, lai komersants vai Pārvalde kā notiesātā darba devējs par notiesāto veiktu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus (tai skaitā darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un izdarītu no notiesātā ienākumiem ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5)
Ar vienošanos vai darba līgumu notiesātais uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
85.
pants.
Par samaksu nodarbinātā notiesātā tiesiskais statuss
(1)
Uz notiesāto, kas tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā likuma normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30., 32. un 33. nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75., 132., 142. un 156. pants un 154. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.
(2)
Uz notiesāto, kurš tiek nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(3)
Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.
86.
pants.
Vispārīgie noteikumi notiesāto nodarbināšanai par samaksu
(1)
Notiesātie tiek nodarbināti brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
(2)
Notiesātos, kuri tiek nodarbināti saimnieciskajā apkalpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Pārvaldi, var nodarbināt ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.
(3)
Notiesātos atklātajā cietumā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.
87.
pants.
Kārtība, kādā notiesātos nodarbina par samaksu
Kārtību, kādā notiesātos nodarbina par samaksu, nosaka Ministru kabinets.
88.
pants.
Notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi
(1)
Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā un darba laika grafikā. Notiesātie netiek nodarbināti svētku dienās un brīvdienās.
(2)
Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku citā nedēļas dienā.
(3)
Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
(4)
Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.
(5)
Notiesātajiem, kas atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu.
89.
pants.
Par samaksu nodarbināto notiesāto atvaļinājums
(1)
Par samaksu nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet nodarbinātiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darba dienu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
(2)
Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.
(3)
Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.
(4)
Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.
(5)
Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.
(6)
Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:
1) pārejošas darbnespējas laiku;
2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.
1) pārejošas darbnespējas laiku;
2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.
(7)
Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
(8)
Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.
90.
pants.
Notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi
(1)
Komersantam vai Pārvaldei, ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)
Komersantam un Pārvaldei ir visi likumā "Par nodokļiem un nodevām" , likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” darba devējam noteiktie pienākumi.
(3)
Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādi:
1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;
2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;
2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
91.
pants.
Notiesāto īslaicīga atbrīvošana no nodarbināšanas
(1)
Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz pārejošas darbnespējas laiku.
(2)
Notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams sakarā ar izmeklēšanas darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi, zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kā arī šajā likumā paredzēto notiesātā tiesību īstenošanai atbilstoši soda izpildes pakāpei.
(3)
Nodarbinātos notiesātos atbrīvo no darba valsts pārbaudījumu kārtošanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4)
Darba algu nodarbinātajiem notiesātajiem par šajā pantā minēto laiku neaprēķina.
92.
pants.
Notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas kārtība
(1)
Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un Pārvaldi par notiesātā nodarbināšanas jautājumiem izskatāmi, savstarpēji vienojoties.
(2)
Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.
93.
pants.
Prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās
(1)
Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā komersanta izveidotajās darba vietās atļauts uz darba līguma pamata strādāt komersanta nodarbinātam administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem, kas nepieciešami darba procesa un kvalitātes nodrošināšanai.
(2)
Komersantam vai tā pārstāvjiem, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar notiesātajiem ir jāievēro šajā likumā noteiktās prasības un brīvības atņemšanas iestādē noteiktā kārtība. Ja šīs prasības vai kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības aizliegt konkrētam komersantam vai tā pārstāvim ienākt brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
(3)
Ja nepieciešams, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības izdarīt telpu apskati, kur komersants izveidojis darba vietas vai kas nodotas komersanta rīcībā, kā arī to personu mantu un apģērba pārbaudi, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.
9.5.Notiesāto darba samaksa
94.
pants.
Notiesātā darba samaksas noteikšanas vispārīgie noteikumi
(1)
Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
(2)
Darba samaksu notiesātajam nosaka, piemērojot:
1) laika algas sistēmu — atbilstoši šajā likumā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);
2) akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.
1) laika algas sistēmu — atbilstoši šajā likumā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);
2) akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.
(3)
Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam savstarpēji vienojoties, ievērojot notiesātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba samaksu.
(4)
Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, kas īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, darba samaksu aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.
(5)
Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par šajā likumā noteikto minimālo darba samaksas apmēru. Darba algu notiesātajam nosaka atbilstoši faktiski nostrādātajam.
95.
pants.
Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam
Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:
1) 50 procentu no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas — notiesātajam, kuriem sodu izpilda slēgtajā cietumā;
2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei — notiesātajam, kuram sodu izpilda atklātajā cietumā;
3) 50 procentu no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes — nepilngadīgam notiesātajam.
1) 50 procentu no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas — notiesātajam, kuriem sodu izpilda slēgtajā cietumā;
2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei — notiesātajam, kuram sodu izpilda atklātajā cietumā;
3) 50 procentu no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes — nepilngadīgam notiesātajam.
96.
pants.
Ieturējumi no darba samaksas
(1)
Pārvalde vai komersants, kas nodarbina notiesāto par samaksu, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
(2)
Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kuru bērni uzturas ar mātēm brīvības atņemšanas iestādē, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no notiesātajam aprēķinātās darba samaksas.
(3)
Ja notiesātajam piespriests naudas sods, tad Pārvaldes amatpersona pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.
9.6.Komersantu iesaistīšana notiesāto nodarbināšanā
97.
pants.
Kārtība, kādā komersantus iesaista notiesāto nodarbināšanā
(1)
Komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā brīvības atņemšanas iestāde Pārvaldes mājaslapā internetā izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt notiesātos brīvības atņemšanas iestādē šajā likumā noteiktajā kārtībā un tam nepieciešamo telpu nomu.
(2)
Izsludinot konkursu, norāda:
1) informāciju par notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt, notiesāto soda izpildes pakāpi, izglītību, darba pieredzi un prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru notiesātajiem;
2) informāciju par notiesāto nodarbināšanai pieejamām un nomājamām telpām atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību.
1) informāciju par notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt, notiesāto soda izpildes pakāpi, izglītību, darba pieredzi un prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru notiesātajiem;
2) informāciju par notiesāto nodarbināšanai pieejamām un nomājamām telpām atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību.
98.
pants.
Komersantu piedāvājumu izvērtēšana
(1)
Komersantu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai brīvības atņemšanas iestāde izveido komisiju.
(2)
Komisija izvērtē piedāvājumus, lemj par notiesāto resocializācijas vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un nosaka uzvarējušo komersantu.
(3)
Pieņemot lēmumu, komisija izvērtē šādus kritērijus (prioritārā secībā):
1) piedāvātais nodarbinātības veids un tā atbilstība notiesāto resocializācijas vajadzībām;
2) plānotais nodarbināto notiesāto skaits (priekšroka dodama komersantam, kas piedāvā nodarbināt lielāku notiesāto skaitu);
3) nomājamo objektu platība un piedāvātā nomas maksa;
4) plānotie ieguldījumi telpu renovācijā un teritorijas labiekārtošanā;
5) iepriekšējā sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm.
1) piedāvātais nodarbinātības veids un tā atbilstība notiesāto resocializācijas vajadzībām;
2) plānotais nodarbināto notiesāto skaits (priekšroka dodama komersantam, kas piedāvā nodarbināt lielāku notiesāto skaitu);
3) nomājamo objektu platība un piedāvātā nomas maksa;
4) plānotie ieguldījumi telpu renovācijā un teritorijas labiekārtošanā;
5) iepriekšējā sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm.
(4)
Ar komersantu, kurš uzvarējis konkursā, brīvības atņemšanas iestāde slēdz sadarbības līgumu par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, kā arī citus nepieciešamos līgumus par brīvības atņemšanas iestādes resursu (piemēram, komunālie pakalpojumi, telpu, ēku vai zemes noma) izmantošanu.
(5)
Komersantam, kurš netiek atzīts par uzvarētāju, brīvības atņemšanas iestāde 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstveidā paziņo komisijas lēmumu. Komisijas lēmumu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.
(6)
Ministru kabinets nosaka procedūru, kādā komersanti piesakās notiesāto nodarbināšanai, komersantu atlases kārtību, komersantu izvērtēšanas komisijas sastāvu, lēmumu pieņemšanas kārtību un kārtību, kādā slēdzami sadarbības līgumi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu.
9.7.Citu sociālas rehabilitācijas līdzekļu īstenošanas noteikumi
99.
pants.
Atkarību mazināšanas programmā iesaistīto soda izpildes īpatnības
(1)
Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, brīvības atņemšanas sodu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus.
(2)
Atkarību mazināšanas programmas ietvaros notiesātie tiek izvietoti dzīvojamās telpās, neņemot vērā viņiem noteikto brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izpildes pakāpi.
(3)
Iekšējo kārtību brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, notiesāto atlases, uzņemšanas un pārvietošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesāto izslēdz no atkarību mazināšanas programmas, un attiecīgo lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.
100.
pants.
Notiesātā iesaistīšana atkarību mazināšanas programmā
(1)
Notiesāto var iesaistīt atkarību mazināšanas programmā, ja viņam ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas risks. Atkarību mazināšanas programma ilgst līdz 24 mēnešiem un tiek īstenota, nodrošinot programmā iesaistīto notiesāto izolāciju no pārējiem notiesātajiem visā programmas īstenošanas laikā.
(2)
Notiesātais, kas vēlas iesaistīties atkarību mazināšanas programmā, iesniedz attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā risku un vajadzību izvērtējumu, sagatavo priekšlikumu par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā un nosūta to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks, izvērtējis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka priekšlikumu, pieņem lēmumu par notiesātā iesaistīšanu vai atteikumu iesaistīt notiesāto atkarību mazināšanas programmā vai lēmumu atlikt notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā un rakstveidā paziņo to brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam un notiesātajam.
(3)
Ja notiesātais, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, izdara pārkāpumu, nepilda programmas nosacījumus, neatbilst programmas nosacījumiem vai veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties atkarību mazināšanas programmā, viņu var izslēgt no atkarību mazināšanas programmas ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz atkarību mazināšanas programmas vadītāja ierosinājumu. Minēto lēmumu rakstveidā paziņo notiesātajam.
(4)
Uz notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, attiecas šā likuma 54. pantā minētais par izpildāmo soda daļu, lai nodrošinātu notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros.
(5)
Ja notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu tiek mīkstināta soda izpilde, notiesātais turpina atrasties izolētajās atkarību mazināšanas programmas īstenošanas telpās.
101.
pants.
Notiesāto tiesības un pienākumi atkarību mazināšanas programmā
(1)
Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā:
1) var atļaut radinieku, laulātā, partnera un citu personu apmeklējumu brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnē vienu reizi mēnesī uz laiku no vienas stundas līdz sešām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu;
2) ir tiesības saņemt mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītību;
3) atļauts koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību;
4) ir tiesības veikt telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem katru dienu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā dienas kārtībā paredzētajā laikā. Vienas telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 20 minūtes, un tā notiek vizuālas kontroles apstākļos;
5) ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, ja tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos;
6) ir tiesības vērsties pie Olaines cietuma priekšnieka ar iesniegumu par vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā izbeigšanu;
8) ir tiesības iesaistīties vispārējās un profesionālās izglītības apguvē un profesionālajā tālākizglītībā un profesionālajā pilnveidē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj;
9) ir tiesības uz divu stundu ilgu pastaigu;
10) ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
11) ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām.
1) var atļaut radinieku, laulātā, partnera un citu personu apmeklējumu brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnē vienu reizi mēnesī uz laiku no vienas stundas līdz sešām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu;
2) ir tiesības saņemt mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītību;
3) atļauts koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību;
4) ir tiesības veikt telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem katru dienu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā dienas kārtībā paredzētajā laikā. Vienas telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 20 minūtes, un tā notiek vizuālas kontroles apstākļos;
5) ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, ja tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos;
6) ir tiesības vērsties pie Olaines cietuma priekšnieka ar iesniegumu par vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā izbeigšanu;
8) ir tiesības iesaistīties vispārējās un profesionālās izglītības apguvē un profesionālajā tālākizglītībā un profesionālajā pilnveidē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj;
9) ir tiesības uz divu stundu ilgu pastaigu;
10) ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
11) ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām.
(2)
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir pienākums:
1) ievērot vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā nosacījumus;
2) piedalīties resocializācijas pasākumos atbilstoši resocializācijas plānam un atkarību mazināšanas pasākumu kopumam paredzētajiem iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī līdzdarboties risku un vajadzību izvērtēšanā.
1) ievērot vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā nosacījumus;
2) piedalīties resocializācijas pasākumos atbilstoši resocializācijas plānam un atkarību mazināšanas pasākumu kopumam paredzētajiem iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī līdzdarboties risku un vajadzību izvērtēšanā.
(3)
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir aizliegts bez brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas un darbinieku atļaujas sazināties ar notiesātajiem, kas izvietoti citā nodaļā.
102.
pants.
Atkarību mazināšanas programmā iesaistītā notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi
(1)
Notiesātie, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, tiesības atstāt brīvības atņemšanas iestādi var īstenot tikai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā un uz laiku līdz astoņām stundām, ja tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos.
(2)
Ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumos notiesātajam paredzētas tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, notiesātais iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iesniegumu ar lūgumu atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, norādot brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas mērķi.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, vērtējot šā panta otrajā daļā minēto lūgumu, ņem vērā atkarību mazināšanas programmas vadītāja izvērtējumu par brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas nepieciešamību, šā likuma nodaļā par notiesāto tiesībām īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi minētos kritērijus, kā arī šādus papildu kritērijus:
1) notiesātā piedalīšanos resocializācijas pasākumos atkarību mazināšanai, attieksmi pret tiem un sasniegtos rezultātus;
2) notiesātajam piemēroto sodu par pārkāpumu raksturu;
3) notiesātā attieksmi pret citām personām.
1) notiesātā piedalīšanos resocializācijas pasākumos atkarību mazināšanai, attieksmi pret tiem un sasniegtos rezultātus;
2) notiesātajam piemēroto sodu par pārkāpumu raksturu;
3) notiesātā attieksmi pret citām personām.
(4)
Ja notiesātais atbilst atkarību mazināšanas programmā minētajiem kritērijiem un šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atļauj notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādi un norīko brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu, kura pavadīs notiesāto. Notiesāto iepazīstina ar atļauju triju darbdienu laikā.
(5)
Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, viņš par atteikumu sagatavo attiecīgu lēmumu. Notiesātajam paziņo pieņemto lēmumu triju darbdienu laikā.
(6)
Ja šā panta ceturtajā daļā minētā atļauja nav izmantota un notiesātais tiek pārvietots uz brīvības atņemšanas iestādi, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par attiecīgās atļaujas atcelšanu.
103.
pants.
Pasākumi notiesāto darba prasmju veicināšanai
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde katru gadu plāno notiesāto darba prasmju veicināšanas pasākumus atbilstoši notiesāto resocializācijas vajadzībām, nodrošinot šos pasākumus primāri tiem notiesātajiem, kuri nav iesaistīti izglītībā vai nodarbinātībā.
(2)
Komersantu, profesionālās izglītības iestāžu vai nevalstisko organizāciju iesaistīšanai notiesāto darba prasmju veicināšanas pasākumu īstenošanā Pārvalde izmanto Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību.
104.
pants.
Citu sociālās rehabilitācijas līdzekļu īstenošana
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas organizē brīvā laika pasākumus notiesātajiem, lai nodrošinātu lietderīgu un jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu, iesaistot notiesātos kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir tiesības atļaut notiesātajiem, kas atrodas atklātajā cietumā, apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām.
(3)
Brīvā laika pasākumu vai darba prasmju veicināšanas pasākumu ietvaros notiesātie ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var iesaistīties māksliniecisko, lietišķās mākslas izstrādājumu vai citu priekšmetu, kas nepieciešami notiesātā jaunrades iniciatīvu īstenošanai, izgatavošanā. Māksliniecisko, lietišķās mākslas vai jaunrades iniciatīvu procesā tapušo izstrādājumu izgatavošanai nepieciešamos materiālus notiesātais var iegādāties, izmantojot savus līdzekļus, vai ar brīvības atņemšanas iestādēs priekšnieka atļauju tos saņemt pienesumā vai sūtījumā. Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var nodot paša izgatavotos mākslinieciskos, lietišķās mākslas izstrādājumus vai jaunrades iniciatīvu procesā tapušos izstrādājumus radiniekiem, laulātajam, partnerim vai citām personām.
(4)
Notiesātajiem dienas kārtībā paredzētajā laikā un atbilstoši soda izpildes pakāpei ir pieejama brīvības atņemšanas iestādes grāmatu krātuve pašizglītošanās nodrošināšanai.
(5)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas organizē notiesātajiem regulārus pasākumus ģimenes saišu uzturēšanai, stiprināšanai, atjaunošanai vai veidošanai.
10.nodaļaDrošība un uzraudzība brīvības atņemšanas iestādē
105.
pants.
Drošības un uzraudzības pasākumu īstenošana brīvības atņemšanas iestādēs
Lai nodrošinātu drošību un kārtību brīvības atņemšanas iestādē un notiesāto uzraudzību, brīvības atņemšanas iestādē tiek īstenoti drošības pasākumi šajā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
106.
pants.
Notiesātā īslaicīga ievietošana kamerā ar videonovērošanu
(1)
Lai nepieļautu notiesātā drošības un veselības apdraudējumu un, individuāli izvērtējot videonovērošanas nepieciešamību, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var pieņemt lēmumu par notiesātā īslaicīgu ievietošanu kamerā, kurā veic videonovērošanu.
(2)
Izlemjot jautājumu par notiesātā ievietošanu kamerā, kurā veic videonovērošanu, ņem vērā šādus kritērijus:
1) notiesātā vai citas personas drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma iespējamība;
2) citu notiesāto, Pārvaldes nodarbināto vai citu personu atturēšana no prettiesiskas rīcības vai nepieciešamība konstatēt citu notiesāto, Pārvaldes nodarbināto vai citu personu prettiesisku rīcību.
1) notiesātā vai citas personas drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma iespējamība;
2) citu notiesāto, Pārvaldes nodarbināto vai citu personu atturēšana no prettiesiskas rīcības vai nepieciešamība konstatēt citu notiesāto, Pārvaldes nodarbināto vai citu personu prettiesisku rīcību.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pārskata ne retāk kā vienu reizi trīs dienās un nekavējoties atceļ, tiklīdz ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu šī lēmuma pieņemšanai.
107.
pants.
Notiesātā bīstamības izvērtēšana
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas veic notiesātā bīstamības izvērtēšanu, ja ir saņemta informācija vai ziņas par notiesātā plānotu vai jau notikušu:
1) jaunu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu;
2) neatļautu priekšmetu vai vielu aprites organizēšanu;
3) uzbrukumu Pārvaldes nodarbinātajam vai citai personai, notiesātā, Pārvaldes nodarbinātajam vai citas personas dzīvības vai veselības apdraudējumu;
4) citu ieslodzīto kūdīšanu uz nepakļaušanos vai pretošanos;
5) citu ieslodzīto kūdīšanu uz grautiņiem vai dedzināšanu;
6) bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumu;
7) darbību, kura saistīta ar radikalizācijas un terorisma riskiem;
8) citu darbību, kas būtiski apdraud vai var apdraudēt ieslodzījuma vietas, sabiedrības vai valsts drošību.
1) jaunu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu;
2) neatļautu priekšmetu vai vielu aprites organizēšanu;
3) uzbrukumu Pārvaldes nodarbinātajam vai citai personai, notiesātā, Pārvaldes nodarbinātajam vai citas personas dzīvības vai veselības apdraudējumu;
4) citu ieslodzīto kūdīšanu uz nepakļaušanos vai pretošanos;
5) citu ieslodzīto kūdīšanu uz grautiņiem vai dedzināšanu;
6) bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumu;
7) darbību, kura saistīta ar radikalizācijas un terorisma riskiem;
8) citu darbību, kas būtiski apdraud vai var apdraudēt ieslodzījuma vietas, sabiedrības vai valsts drošību.
(2)
Notiesātā bīstamības izvērtēšanu veic Pārvaldes priekšnieka noteiktā kārtībā.
(3)
Pēc notiesātā bīstamības izvērtēšanas, viņam piemēro tādus drošības pasākumus, kas atbilst konstatētajam riskam un apdraudējuma līmenim.
(4)
Atkārtotu notiesātā bīstamības izvērtējumu veic pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā.
(5)
Notiesātā bīstamības izvērtējumā konstatēto ņem vērā, turpmāk ievietojot un izvietojot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, kā arī notiesāto konvojēšanas laikā.
(6)
Notiesātā bīstamības izvērtējuma rezultāti tiek pievietoti notiesātā personas lietai.
108.
pants.
Notiesāto skaitliskā pārbaude
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas regulāri veic ieslodzīto skaitlisko pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nav notikusi notiesāto bēgšana vai neatļauta pārvietošanās brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Skaitlisko pārbaudi veic brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā noteiktajā laikā ne retāk kā divas reizes dienā — no rīta un vakarā, bet, ja nepieciešams, arī citā laikā.
(2)
Atklātajā cietumā, slēgtā cietuma augstākajā pakāpē un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošie notiesātie skaitliskās pārbaudes laikā nostājas ierindā speciāli pārbaudei paredzētā vietā.
(3)
Notiesāto skaitlisko pārbaudi veic viņu atrašanās vietā naktsmiera laikā vai, ja notiesātais:
1) atrodas brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes vai viņam ir noteikts gultas režīms;
2) atpūšas pēc darba maiņas;
3) pilda darbu, kam ir nepārtraukts cikls;
4) atrodas satikšanās telpā;
5) atrodas resocializācijas pasākumā;
6) atrodas soda izolatorā;
7) atrodas slēgtā cietuma zemākajā pakāpē;
8) atrodas brīvības atņemšanas iestādes uzņemšanas nodaļā.
1) atrodas brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes vai viņam ir noteikts gultas režīms;
2) atpūšas pēc darba maiņas;
3) pilda darbu, kam ir nepārtraukts cikls;
4) atrodas satikšanās telpā;
5) atrodas resocializācijas pasākumā;
6) atrodas soda izolatorā;
7) atrodas slēgtā cietuma zemākajā pakāpē;
8) atrodas brīvības atņemšanas iestādes uzņemšanas nodaļā.
109.
pants.
Ieslodzīto izvietošana
Ieslodzīto izvietošana notiek šajā likumā noteiktajā kārtībā.
110.
pants.
Personu pārmeklēšanas, to apģērba un mantu pārbaudes noteikumi
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona veic apmeklētāja pārmeklēšanu un viņa apģērba un mantu pārbaudi pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma. Ja apmeklētājs no pārmeklēšanas vai pārbaudes atsakās, apmeklējums vai satikšanās ar notiesāto netiek atļauta.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona veic notiesātā pārmeklēšanu un viņa apģērba un mantu pārbaudi:
1) notiesātajam ierodoties ieslodzījuma vietā vai īslaicīgi atstājot to;
2) notiesāto ievietojot kamerā vai dzīvojamā telpā;
3) notiesāto izvedot no kameras vai dzīvojamā telpas;
4) notiesāto ievietojot citā telpā, soda izolatorā vai atbrīvojot no tā;
5) ja radušās aizdomas, ka persona glabā brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu;
6) pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma;
7) veicot kameras vai dzīvojamās telpas, kurā izvietots notiesātais, pārbaudi.
1) notiesātajam ierodoties ieslodzījuma vietā vai īslaicīgi atstājot to;
2) notiesāto ievietojot kamerā vai dzīvojamā telpā;
3) notiesāto izvedot no kameras vai dzīvojamā telpas;
4) notiesāto ievietojot citā telpā, soda izolatorā vai atbrīvojot no tā;
5) ja radušās aizdomas, ka persona glabā brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu;
6) pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma;
7) veicot kameras vai dzīvojamās telpas, kurā izvietots notiesātais, pārbaudi.
(3)
Šī panta otrās daļas 6. punktā minētajā gadījumā pēc satikšanās vai apmeklējuma veic notiesātā pilnīgu pārmeklēšanu.
(4)
Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus vai vielas un naudu (izņemot atklātos cietumus) izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai.
111.
pants.
Korespondences pārbaude
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to atverot. Ja brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot.
(2)
Notiesātajam adresētās vēstules izsniedz, kā arī viņu vēstules nosūta adresātiem brīvības atņemšanas iestādes amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no vēstules saņemšanas vai nodošanas dienas.
(3)
Notiesātajam adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules aiztur, ja:
1) to saturs apdraud soda izpildes mērķi, brīvības atņemšanas iestādes drošību vai tajā noteikto kārtību;
2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;
3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses;
4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu.
5) sarakste notiek starp ieslodzīto un personu, attiecībā uz kuru apcietinātajam procesa virzītājs ir noteicis tikšanās un saziņas ierobežojumus.
1) to saturs apdraud soda izpildes mērķi, brīvības atņemšanas iestādes drošību vai tajā noteikto kārtību;
2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;
3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses;
4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu.
5) sarakste notiek starp ieslodzīto un personu, attiecībā uz kuru apcietinātajam procesa virzītājs ir noteicis tikšanās un saziņas ierobežojumus.
(4)
Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kurai uzdots cenzēt saraksti.
(5)
Ja vēstulē atklāj narkotiskās, citas apreibinošās vai citas neatļautas vielas, vai priekšmetus, tiek veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam materiālus nodod pēc piekritības. Ja vēstulē tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta Pārvaldes kontā.
(6)
Notiesātajam tiek izskaidrots sarakstes aizturēšanas iemesls, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā panta noteiktā notiesātā sarakstes pārbaudes mērķa sasniegšanu.
(7)
Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā brīvības atņemšanas iestādē līdz notiesātā atbrīvošanai. Pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes aizturētās vēstules iznīcina.
112.
pants.
Apmeklējuma un satikšanās kontrole
(1)
Satikšanos ar notiesāto vai notiesātā apmeklējumu atļauj brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu.
(2)
Notiesātā īslaicīga satikšanās ar šajā likumā minētajām personām un notiesātā apmeklējums notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, bet vizuālas kontroles apstākļos.
(3)
Šajā likumā noteiktajos gadījumos notiesātā apmeklējums un īslaicīgā satikšanās notiek brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē vai fiziska norobežojuma apstākļos.
(4)
Notiesātā tikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta. Tikšanās ar savas valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos.
(5)
Lai novērstu neatļautu vielu vai priekšmetu nodošanu, notiesāto, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, radinieku, laulātā, partnera vai citu personu apmeklējumi notiek brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnē.
(6)
Notiesāto ilgstošās satikšanās norit bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnes.
(7)
Šajā pantā minētās vizuālās kontroles nodrošināšanai var tikt veikta videonovērošana.
(8)
Lai novērstu brīvības atņemšanas iestādes, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ uz laiku līdz diviem mēnešiem vai noteikt citu tikšanās veidu.
(9)
Saņemot iesniegumu par īslaicīgās vai ilglaicīgās satikšanās piešķiršanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošajai informācijai pārbauda, vai notiesātā tikšanās ar cietušajiem bērniem vai nepilngadīgā notiesātā tikšanās ar noteiktu personu atbilst bērna labākajām interesēm. Ja tādas informācijas nav, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pieprasa informāciju bāriņtiesai vai citai kompetentai valsts un pašvaldības institūcijai. Ja tiek konstatēts, ka satikšanās var apdraudēt bērna labākās intereses, tā netiek atļauta.
(10)
Lai novērstu bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu, notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, ir aizliegtas īslaicīgās vai ilglaicīgās satikšanās ar nepilngadīgajiem.
113.
pants.
Apmeklējuma un īslaicīgās satikšanās norise brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē
Lai novērstu brīvības atņemšanas iestādes, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu vai ja to lūdz apmeklētājs, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var izdot lēmumu par apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās ar notiesāto norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.
114.
pants.
Apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norises kārtība
(1)
Lai novērstu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu izdarīšanu, novērstu bēgšanas mēģinājumu, neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajam un citas darbības, kas var apdraudēt drošību vai kārtību brīvības atņemšanas iestādē, citu personu drošību vai sabiedrības drošību, notiesātā apmeklējumi un īslaicīgās satikšanās pirmos trīs mēnešus pēc soda izpildes uzsākšanas slēgtā cietuma zemākajā pakāpē notiek fiziska norobežojuma apstākļos.
(2)
Šī panta pirmajā daļā minēto nosacījumu neattiecina uz notiesāto, kurš pirms soda izpildes uzsākšanas atradās izmeklēšanas cietumā un kuram apcietinājuma laikā apmeklējumu un satikšanos laikā netika konstatēti pārkāpumi.
(3)
Notiesātā, kurš atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, apmeklējums vai īslaicīgā satikšanās notiesātajiem notiek bez fiziska norobežojuma, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.
(4)
Pēc šī panta pirmajā daļā minētā termiņa notecējuma vai attiecībā uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu par notiesātā apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja:
1) veicot apmeklētāja vai citas personas pārmeklēšanu, personas mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai satikšanās ar konkrētu notiesāto, tiek atrasti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti vai vielas;
2) veicot notiesātā pārmeklēšanu vai mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās pie notiesātā tiek atrasti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti vai vielas;
3) apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās laikā tiek konstatēts brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanas mēģinājums;
4) pēc apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās notiesātajam konstatē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu;
5) ja apmeklētājs atsakās no pārmeklēšanas vai viņa apģērba un mantu pārbaudes pēc satikšanās vai apmeklējuma.
1) veicot apmeklētāja vai citas personas pārmeklēšanu, personas mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai satikšanās ar konkrētu notiesāto, tiek atrasti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti vai vielas;
2) veicot notiesātā pārmeklēšanu vai mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās pie notiesātā tiek atrasti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti vai vielas;
3) apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās laikā tiek konstatēts brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanas mēģinājums;
4) pēc apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās notiesātajam konstatē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu;
5) ja apmeklētājs atsakās no pārmeklēšanas vai viņa apģērba un mantu pārbaudes pēc satikšanās vai apmeklējuma.
(5)
Šī panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1) apmeklējumu vai īslaicīgo satikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem;
2) notiesātā apmeklējumu vai īslaicīgo satikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
1) apmeklējumu vai īslaicīgo satikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem;
2) notiesātā apmeklējumu vai īslaicīgo satikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
(6)
Lai novērstu apdraudējumu Pārvaldes nodarbinātajiem, personām, kas ieradušās brīvības atņemšanas iestādē profesionālo pienākumu pildīšanai, vai citām personām, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var izdot lēmumu par notiesātā apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta informācija par iespējamu ieslodzītā, citas personas vai ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu.
(7)
Izlemjot jautājumu par šī panta sestajā daļā minētā apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:
1) notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus Pārvaldes nodarbinātajiem vai citām personām;
2) notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību;
3) likumpārkāpuma izdarīšanas risku, tostarp notiesātā bīstamības izvērtēšanas rezultātus;
4) informāciju par notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;
5) notiesātā pieļautos pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu, izplatīšanu;
6) informāciju (ja tāda ir) par apmeklētāja iepriekš veiktajiem likumpārkāpumiem, tai skaitā tādiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas iestādē neatļautu vielu vai priekšmetu ienešanu, glabāšanu vai nodošanu vai saņemšanu no ieslodzītajiem.
1) notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus Pārvaldes nodarbinātajiem vai citām personām;
2) notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību;
3) likumpārkāpuma izdarīšanas risku, tostarp notiesātā bīstamības izvērtēšanas rezultātus;
4) informāciju par notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;
5) notiesātā pieļautos pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu, izplatīšanu;
6) informāciju (ja tāda ir) par apmeklētāja iepriekš veiktajiem likumpārkāpumiem, tai skaitā tādiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas iestādē neatļautu vielu vai priekšmetu ienešanu, glabāšanu vai nodošanu vai saņemšanu no ieslodzītajiem.
115.
pants.
Notiesātā saziņas kontrole
(1)
Lai novērstu neatļautu saziņu, notiesātā telefonsarunas un videosaziņa notiek vizuālās kontroles apstākļos bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes. Telefonsarunas un videosaziņa ar šajā likuma minētajām institūcijām netiek kontrolēta.
(2)
Izņēmuma gadījumā, lai novērstu likumpārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai citas darbības, kas var apdraudēt drošību vai kārtību brīvības atņemšanas iestādē, vai sabiedrības drošības apdraudējumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var izdot lēmumu par videosaziņas norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.
(3)
Ja telefonsarunas vai videosaziņas saturs apdraud ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošību, procesa virzītāja noteikto tikšanās un saziņas ierobežojumu ievērošanu, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pārtrauc telefonsarunu vai videosaziņas un paskaidro notiesātajam telefonsarunas vai videosaziņas pārtraukšanas iemeslu, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā daļā noteiktā notiesāto telefonsarunu un videosaziņas kontroles mērķa sasniegšanu.
(4)
Lai novērstu bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu, notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību ir aizliegtas telefonsarunas un videosaziņa ar nepilngadīgajiem.
(5)
Šajā pantā minētās vizuālās kontroles nodrošināšanai var tikt veikta videonovērošana bez skaņas ierakstīšanas.
116.
pants.
Sūtījumu un pienesumu pārbaude
(1)
Lai novērstu ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pienesumu un sūtījumu pārbaudei var izmantot tehniskos līdzekļus.
(2)
Ja sūtījumā vai pienesumā atklāj narkotiskās, citas apreibinošās vai citas neatļautas vielas vai priekšmetus, tiek veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam materiālus nodod pēc piekritības. Ja sūtījumā vai pienesumā tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta Pārvaldes iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai.
(3)
No sūtījuma un pienesuma izņemtos priekšmetus, kurus brīvības atņemšanas iestādē nav atļauts nodot ar sūtījumiem un pienesumiem vai kuru glabāšanai normatīvajos aktos minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu), pieņem glabāšanā un par to paziņo nosūtītājam vai izsniedz atpakaļ pienesuma piegādātājam.
117.
pants.
Fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu, tehnisko ierīču un līdzekļu lietošana, dienesta suņu izmantošana un ieroču nēsāšana, glabāšana, izmantošana un pielietošana
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, tehniskās ierīces, tehniskos līdzekļus, izmantot dienesta suni un tiesības nēsāt, glabāt, izmantot un pielietot izsniegto ieroci noteic Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums.
118.
pants.
Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana
Ja brīvības atņemšanas iestādē ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, to izmeklē Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
119.
pants.
Notiesātā izolēšana no pārējiem notiesātajiem
(1)
Izņēmuma gadījumā, lai novērstu notiesātā dzīvības vai veselības apdraudējumu vai gadījumos, kad notiesātā pārkāpumu var pārtraukt tikai ar notiesātā izvietošanu atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, notiesāto ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu var nekavējoties izolēt no pārējiem notiesātajiem uz laiku līdz 64 stundām līdz lēmuma par notiesātā turpmāku izvietošanu pieņemšanai.
(2)
Notiesātā izolēšanas laikā nodrošina brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas regulāru notiesātā veselības stāvokļa pārbaudi, kā arī nodrošina iespēju notiesātajam jebkurā brīdī izsaukt brīvības atņemšanas amatpersonu.
11.nodaļaBrīvības atņemšanas soda izpildes kārtība slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem
11.1.Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtības slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vispārīgie noteikumi
120.
pants.
Soda izpildes slēgtajā cietumā vispārīgie nosacījumi
(1)
Slēgtā cietuma zemākajā pakāpē tiek nodrošināta notiesāto maksimāla uzraudzība.
(2)
Slēgtā cietuma augstākajā pakāpē un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tiek nodrošināta notiesāto pastāvīga uzraudzība.
(3)
Slēgtajā cietumā notiesātais valkā brīvības atņemšanas iestādes izsniegtu apģērbu vai personisko apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi.
(4)
Notiesātajiem ir pienākums piedalīties slēgtā cietuma un tā apkārtējās teritorijas uzturēšanā, labiekārtošanā un sadzīves apstākļu uzlabošanā. Notiesātie, kuri atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, šo pienākumu veic arī ārpus cietuma teritorijas, ja to atļāvis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks un šādu atļauju ir saskaņojis Pārvaldes priekšnieks. Šādā gadījumā slēgtais cietums nodrošina notiesāto uzraudzību.
(5)
Šajā likumā noteiktās tiesības notiesātais īsteno brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā.
121.
pants.
Notiesātā tiesību apjoms slēgtā cietuma augstākajā pakāpē
Notiesātajiem, kuri atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, ir tiesības:
1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās – no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;
5) atrasties noteiktā teritorijā ārpus dzīvojamās telpas;
6) apmeklēt cietuma medicīnas daļu;
7) saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;
8) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
9) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;
10) uz videosaziņu ar laulāto, partneri vai radiniekiem vienu reizi divos mēnešos uz laiku līdz 15 minūtēm;
11) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
12) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
13) saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā;
14) skatīties koplietošanas televizoru.
1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās – no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;
5) atrasties noteiktā teritorijā ārpus dzīvojamās telpas;
6) apmeklēt cietuma medicīnas daļu;
7) saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;
8) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
9) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;
10) uz videosaziņu ar laulāto, partneri vai radiniekiem vienu reizi divos mēnešos uz laiku līdz 15 minūtēm;
11) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
12) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
13) saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā;
14) skatīties koplietošanas televizoru.
122.
pants.
Notiesātā tiesību apjoms slēgtā cietuma zemākajā pakāpē
Notiesātajiem, kuri atrodas slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, ir tiesības:
1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās – no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas starpniecību iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;
5) atrasties ārpus kameras no divām līdz četrām stundām dienā;
6) ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu vai darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;
7) skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu vai darbinieku klātbūtnē vai vizuālās kontroles apstākļos;
8) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;
9) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;
10) piedalīties kultūras un reliģiskos pasākumos;
11) uz videosaziņu ar laulāto, partneri vai radiniekiem vienu reizi divos mēnešos uz laiku līdz 15 minūtēm;
12) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
13) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
14) saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā.
1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās – no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas starpniecību iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;
5) atrasties ārpus kameras no divām līdz četrām stundām dienā;
6) ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu vai darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;
7) skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu vai darbinieku klātbūtnē vai vizuālās kontroles apstākļos;
8) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;
9) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;
10) piedalīties kultūras un reliģiskos pasākumos;
11) uz videosaziņu ar laulāto, partneri vai radiniekiem vienu reizi divos mēnešos uz laiku līdz 15 minūtēm;
12) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
13) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
14) saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā.
123.
pants.
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātā tiesību apjoms slēgtā cietuma augstākajā pakāpē
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem slēgtā cietuma augstākajā pakāpē ir tiesības:
1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi;
2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā;
5) izmantot tiesības, kas paredzētas 121. panta 4.–14. punktā.
1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi;
2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā;
5) izmantot tiesības, kas paredzētas 121. panta 4.–14. punktā.
124.
pants.
Soda izpilde atklātajā cietumā
(1)
Atklātajā cietumā notiesātie tiek uzraudzīti.
(2)
Vienā atklātajā cietumā var izvietot notiesātos vīriešus un sievietes, ievērojot šajā likumā noteiktos izolācijas noteikumus.
(3)
Atklātajos cietumos notiesātie uzturas dzīvojamās telpās.
(4)
Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:
1) uzņemt pie sevis apmeklētājus;
2) skatīties koplietošanas televizoru;
3) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot sadzīves tehniku;
4) valkāt personisko apģērbu;
5) iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja notiesātais ir saņēmis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā likumā norādītajos gadījumos;
6) patstāvīgi pārvietoties atklātā cietuma noteiktā teritorijā;
7) piedalīties cietuma teritorijā notiekošajos sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
8) apmeklēt medicīnas daļu, grāmatu krātuvi un kapelu;
9) uzglabāt pie sevis naudu, vērtslietas, personīgo mobilo telefonu un personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ja tā reģistrēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā;
10) izmantot brīvības atņemšanas iestādē izvietoto telefonsarunu iekārtu telefonsarunām par saviem vai adresāta līdzekļiem;
11) izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;
12) īslaicīgi atstāt atklāto cietumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;
13) saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā;
14) šā likuma 145. panta sestajā daļā minētajos gadījumos ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
15) šā likuma 145. panta sestajā daļā minētajos gadījumos ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
16) uz videosaziņu ar laulāto, partneri vai radiniekiem vienu reizi divos mēnešos uz laiku līdz 15 minūtēm.
1) uzņemt pie sevis apmeklētājus;
2) skatīties koplietošanas televizoru;
3) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot sadzīves tehniku;
4) valkāt personisko apģērbu;
5) iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja notiesātais ir saņēmis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā likumā norādītajos gadījumos;
6) patstāvīgi pārvietoties atklātā cietuma noteiktā teritorijā;
7) piedalīties cietuma teritorijā notiekošajos sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
8) apmeklēt medicīnas daļu, grāmatu krātuvi un kapelu;
9) uzglabāt pie sevis naudu, vērtslietas, personīgo mobilo telefonu un personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ja tā reģistrēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā;
10) izmantot brīvības atņemšanas iestādē izvietoto telefonsarunu iekārtu telefonsarunām par saviem vai adresāta līdzekļiem;
11) izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;
12) īslaicīgi atstāt atklāto cietumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;
13) saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā;
14) šā likuma 145. panta sestajā daļā minētajos gadījumos ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
15) šā likuma 145. panta sestajā daļā minētajos gadījumos ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
16) uz videosaziņu ar laulāto, partneri vai radiniekiem vienu reizi divos mēnešos uz laiku līdz 15 minūtēm.
(5)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātajam iegūt izglītību izglītības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas neapdraud sabiedrības drošību un ja nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādē noteikto notiesāto dienas kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina iespēju notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai izglītības iestādē.
(6)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var strādāt algotu darbu ārpus cietuma.
(7)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, lai piedalītos probācijas programmās un citos pasākumus, kas ir vērsti uz notiesātā kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalītos procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.
(8)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Notiesātajam ir pienākums pildīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas likumīgās prasības.
(9)
Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt viņam no personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa (sabiedriskā transporta) izdevumu segšanai, ja notiesātajam ir piešķirta šā panta septītajā daļā minētā atļauja.
(10)
Notiesātajiem ir pienākums piedalīties atklātā cietuma un tā apkārtējās teritorijas uzturēšanā, labiekārtošanā un sadzīves apstākļu uzlabošanā.
125.
pants.
Soda izpilde audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem
(1)
Notiesātajam audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ir tiesības:
1) izmantot gadā 15 ilglaicīgas satikšanās— no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām;
2) izmantot gadā 12 īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;
3) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritorijā bez naudas summas ierobežojuma;
4) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
5) izmantot videosaziņas iespēju ar laulāto, partneri, radiniekiem un citām personām – vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm;
6) iespēja atstāt iestādes teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas uzraudzībā uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai izglītības iestādē;
7) valkāt brīvības atņemšanas iestādes izsniegtu apģērbu vai personisko apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi;
8) lūgt viņu pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, ja notiesātais ir pilngadīgs;
9) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot atļauto sadzīves tehniku;
10) atrasties noteiktā teritorijā ārpus kameras;
11) brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā apmeklēt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem medicīnas daļu, skolu un grāmatu krātuvi;
12) piedalīties brīvā laika un garīgās aprūpes pasākumos;
13) apmeklēt dievkalpojumus kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;
14) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
15) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
16) saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā;
17) skatīties koplietošanas televizoru.
1) izmantot gadā 15 ilglaicīgas satikšanās— no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām;
2) izmantot gadā 12 īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;
3) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritorijā bez naudas summas ierobežojuma;
4) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
5) izmantot videosaziņas iespēju ar laulāto, partneri, radiniekiem un citām personām – vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm;
6) iespēja atstāt iestādes teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas uzraudzībā uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai izglītības iestādē;
7) valkāt brīvības atņemšanas iestādes izsniegtu apģērbu vai personisko apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi;
8) lūgt viņu pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, ja notiesātais ir pilngadīgs;
9) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot atļauto sadzīves tehniku;
10) atrasties noteiktā teritorijā ārpus kameras;
11) brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā apmeklēt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem medicīnas daļu, skolu un grāmatu krātuvi;
12) piedalīties brīvā laika un garīgās aprūpes pasākumos;
13) apmeklēt dievkalpojumus kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;
14) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
15) ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
16) saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā;
17) skatīties koplietošanas televizoru.
(2)
Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.
(3)
Ja notiesātā nepilngadīgā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izpildes, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izpildes augstāko pakāpi.
(4)
Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām. Ja notiesātais nepiedalās šajā daļā minētajos pasākumos un ja notiesātais nepretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes, notiesāto ar izvērtēšanas komisijas lēmumu pārvieto uz atklāto cietumu.
(5)
Uz audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem attiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais.
(6)
Brīvības atņemšanas iestādes nodrošina nepilngadīgajiem notiesātajiem ilgstošās satikšanās, nepiemērojot Pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādī noteiktos ar ilgstošo satikšanos saistītos maksas pakalpojumus.
(7)
Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto telefonsarunu ar laulāto, partneri un radiniekiem izdevumi tiek segti no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.
(8)
Notiesātais var piedalīties piedalīties audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem un tās apkārtējās teritorijas uzturēšanā, labiekārtošanā un sadzīves apstākļu uzlabošanā.
126.
pants.
Notiesāto pienākums piedalīties brīvības atņemšanas iestādes un tās apkārtējās teritorijas uzturēšanā, labiekārtošanā un sadzīves apstākļu uzlabošanā
(1)
Notiesātais piedalās brīvības atņemšanas iestādes un apkārtējās teritorijas uzturēšanā, labiekārtošanā un sadzīves apstākļu uzlabošanā rindas kārtībā ne ilgāk kā četras stundas dienā ārpus laika, kurā viņš ir iesaistīts resocializācijas pasākumos. Šī pienākuma izpildē notiesāto var iesaistīt ilgāk, ja notiesātais ir izteicis šādu lūgumu.
(2)
Šo pienākumu nav jāpilda notiesātajam, kas nodarbināts par samaksu ilgāk nekā četras stundas dienā, nepilngadīgajam, grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietei, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušam notiesātajam, kā arī notiesātajam, kas ir persona ar I vai II invaliditātes grupu, izņemot gadījumus, kad notiesātais to lūdz.
(3)
Šo pienākuma izpildes laikā brīvības atņemšanas iestāde nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, ja tie attiecas uz veicamo pienākumu.
(4)
Notiesātais, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, šo pienākumu veic saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.
11.2.Notiesātās sievietes atrašanās brīvības atņemšanas iestādē kopā ar bērnu
127.
pants.
Notiesātās sievietes atrašanās brīvības atņemšanas iestādē kopā ar bērnu
(1)
Pēc notiesātās mātes, kas atrodas slēgtajā cietumā, lūguma un ar bāriņtiesas piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā. Laikposmā, kamēr bāriņtiesa pieņem attiecīgo lēmumu, bērns uzturas kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē, bet ne ilgāk par vienu mēnesi no dienas, kad bērns uzņemts brīvības atņemšanas iestādē.
(2)
Ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu sievieti, kurai, atrodoties atklātajā cietumā, piedzimis bērns, var pārvietot kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā atrodas sievietes ar bērniem, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm. Notiesātā šajā nodaļā uzturas līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk, kamēr bērns sasniedz viena gada vecumu. Notiesātajai šajā nodaļā ir atklātajā cietumā paredzētās tiesības, ciktāl tās iespējams nodrošināt slēgtā cietumā.
(3)
Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai kad bērns sasniedz viena gada vecumu šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, paziņo bāriņtiesai pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa, iepriekš pārbaudījusi apstākļus bērna tēva dzīvesvietā, nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa ņem vērā bērna mātes viedokli.
(4)
Ja notiesātajai soda izpildes laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādei ir pienākums bērna dzimšanas reģistrēšanai rakstveidā informēt to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
128.
pants.
Notiesātās sievietes bērna uzturēšanās apstākļi
(1)
Šā likuma 127. panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos notiesātā sieviete un viņas bērns atrodas slēgtā cietuma telpās, kurās ir bērniem piemēroti uzturēšanās apstākļi un kuras ir aprīkotas atbilstoši bērnu vajadzībām.
(2)
Bērni, kuri uzturas brīvības atņemšanas iestādē kopā ar notiesātajām mātēm, veselības aprūpes pakalpojumus saņem tādā pašā kārtībā un apjomā, kādā tos saņem bērni, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(3)
Notiesātās sievietes dienas kārtību saskaņo ar bērna vajadzībām un tajā paredz ne mazāk kā pusotru stundu ilgu pastaigu kopā ar bērnu.
(4)
Bērnu izvietošanai nepieciešamo telpu aprīkojumu, bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ministru kabinets.
129.
pants.
Kārtība, kādā izmantojams notiesātajai piešķirtais vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts
(1)
Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu mātei, kuras uzturas brīvības atņemšanas iestādē ar bērniem, ieskaita notiesātās mātes personiskajā kontā un izmaksā ne agrāk kā mātes atbrīvošanas dienā.
(2)
Izņēmuma gadījumos — saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem un saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — notiesātā var izmantot vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu bērna ārstniecības nolūkos.
(3)
Ja beidzas šā likuma 127. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais laiks un bērns tiek nodots aprūpē tēvam, aizbildnībā, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta attiecīgi tēvam, aizbildnim, audžuģimenei vai bērnu aprūpes iestādei.
12.nodaļaNotiesātajiem piemērojamie pamudinājumi
130.
pants.
Notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi
Par labu uzvedību un labiem resocializācijas rezultātiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:
1) izteikt pateicību;
2) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā divpadsmit papildu satikšanās gadā;
3) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem — atļaut atstāt iestādi vecāku, likumiskā pārstāvja vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;
4) atzīt notiesāto par atbilstošu šā likuma 54. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajos noteiktā termiņa beigām;
5) atklātajos cietumos esošam notiesātajam — ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju vienu reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm;
6) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm gadā;
7) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju līdz piecām diennaktīm gadā;
8) notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, — tiesības uz videosaziņu līdz divām reizēm mēnesī uz laiku, kas nav ilgāks par 30 minūtēm bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes;
9) vienu reizi piemērot simtprocentīgu atlaidi Pārvaldes maksas pakalpojuma cenrādī noteiktajiem ar vienu ilgstošo satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem.
1) izteikt pateicību;
2) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā divpadsmit papildu satikšanās gadā;
3) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem — atļaut atstāt iestādi vecāku, likumiskā pārstāvja vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;
4) atzīt notiesāto par atbilstošu šā likuma 54. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajos noteiktā termiņa beigām;
5) atklātajos cietumos esošam notiesātajam — ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju vienu reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm;
6) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm gadā;
7) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju līdz piecām diennaktīm gadā;
8) notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, — tiesības uz videosaziņu līdz divām reizēm mēnesī uz laiku, kas nav ilgāks par 30 minūtēm bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes;
9) vienu reizi piemērot simtprocentīgu atlaidi Pārvaldes maksas pakalpojuma cenrādī noteiktajiem ar vienu ilgstošo satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem.
131.
pants.
Pamudinājumu piemērošanas īpatnības
(1)
Šā likuma 130. panta 6. punktā minēto pamudinājumu piemēro tikai notiesātajiem, kuri atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot personas, kuras notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
(2)
Šā likuma 130. panta 5., 6. un 7. punktā minēto pamudinājumu nepiešķir notiesātajam, kas ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, ja notiesātais atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā vai ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes, bet, ja tas ir piešķirts, tad pamudinājumu neizpilda.
(3)
Šā likuma 130. panta 5., 6. un 7. punktā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izpildes laikā.
(4)
Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piemērot 130. panta 1., 4. un 8. punktā minētos pamudinājumus. Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piešķirt pamudinājumu – tiesības uz videosaziņu, ja papildus 130. pantā minētajiem nosacījumiem kontaktēšanās ar radiniekiem, laulāto vai partneri var labvēlīgi ietekmēt notiesātā resocializācijas procesu.
(5)
Lēmumi par pamudinājumiem, kas pieņemti pirms notiesātā iesaistīšanas atkarību mazināšanas programmā, programmas īstenošanas laikā netiek izpildīti.
(6)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.
13.nodaļaNotiesāto tiesības un to īstenošanas kārtība
13.1.Notiesāto tiesības un to īstenošanas vispārīgie noteikumi
132.
pants.
Notiesāto tiesības
Šajā nodaļā noteiktais notiesāto tiesību apjoms atšķiras atkarībā no brīvības atņemšanas iestādes veida, kurā notiesātais atrodas, un soda izpildes pakāpes.
13.2.Notiesātā satikšanās un notiesātā apmeklējums
133.
pants.
Satikšanos veidi un mērķis
(1)
Notiesātajiem ir iespējas satikties ar radiniekiem, laulāto, partneri un citām personām īslaicīgi vai ilgstoši šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.
(2)
Īslaicīgo satikšanos mērķis ir veicināt sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu, veidošanu un atjaunošanu. Īslaicīgās satikšanās ilgst no pusotras līdz divām stundām.
(3)
Ilglaicīgo satikšanos mērķis ir veicināt radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu ar radiniekiem, laulāto, partneri vai personu, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, un tās ilgst no 12 līdz 48 stundām.
(4)
Šī panta trešajā daļā minētais neattiecas uz atklātajā cietumā esošiem notiesātajiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem un notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā.
(5)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar laulāto, partneri, radiniekiem un citām personām īslaicīgi.
134.
pants.
Papildu satikšanās piešķiršana
(1)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesājam var piešķirt papildu īslaicīgo satikšanos vai videosaziņu ar radiniekiem, laulāto, partneri vai citu personu gadījumos, ja ir miris notiesātā radinieks, laulātais vai partneris.
(2)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var piešķirt papildus ilglaicīgo satikšanos līdz 48 stundām notiesātajam, kurš ir reģistrējis laulību.
135.
pants.
Satikšanās noteikšanas īpatnības
(1)
Pamatojoties uz notiesātā iesniegumu ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos ar laulāto, partneri vai radinieku var aizstāt ar videosaziņu ar šīm personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm.
(2)
Satikšanās ar aizgādni netiek ieskaitītas notiesātajam atļauto īslaicīgo satikšanos skaitā.
(3)
Notiesātajam nav atļauts satikties ar personām, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādēs vai izmeklēšanas cietumos, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.
136.
pants.
Īslaicīgo un ilglaicīgo satikšanos piešķiršanas kārtība
(1)
Satikšanās atļauju dod brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā vai viņa aizgādņa iesniegumu, kurš iesniegts vismaz 10 darbdienas pirms plānotās tikšanās.
(2)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilglaicīgo satikšanos var aizstāt ar īslaicīgo satikšanos, ja notiesātais to lūdz.
(3)
Lemjot par piešķiramās satikšanās ilgumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē un nepieciešamību nodrošināt satikšanās iespēju vienlīdzīgi visiem notiesātajiem.
137.
pants.
Īslaicīgo un ilglaicīgo satikšanos norise
(1)
Īslaicīgās un ilglaicīgās satikšanās notiek speciāli šim mērķim iekārtotās telpās. Satikšanās laikā var tikt veikti pasākumi, lai nodrošinātu drošību brīvības atņemšanas iestādē un notiesāto uzraudzību.
(2)
Ierodoties uz pirmo satikšanos, persona uzrāda radniecību vai laulību apliecinošu dokumentu.
(3)
Notiesātais vai personas, kas vēlas satikties ar notiesāto, iesniedz kopīgu saimniecību apliecinošus dokumentus, ja notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība, vai dokumentus, kas pierāda, ka notiesātajam ar šo personu ir kopīgs bērns.
(4)
Nepilngadīgie uz satikšanos ar notiesāto ierodas likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas pavadībā.
(5)
Personai, kura ierodas uz ilgstošo satikšanos, ir pienākums veikt ēdināšanas pakalpojuma apmaksu pirms ierašanās brīvības atņemšanas iestādē atbilstoši normatīvajam aktam par Pārvaldes maksas pakalpojumiem. Personas drīkst ienes satikšanās telpā tikai priekšmetus, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt.
138.
pants.
Notiesātā apmeklēšana
(1)
Dienesta amatpersonai, aizstāvim, zvērinātam notāram, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam juridiskās palīdzības saņemšanai, procesa virzītājam, notiesātā ārvalstnieka valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvim un citām personām ir atļauts šajā likumā noteiktajā kārtībā apmeklēt notiesāto, lai attiecībā pret notiesāto pildītu savus profesionālos vai amata pienākumus.
(2)
Notiesāto var apmeklēt personas izlīguma vai mediācijas norises nodrošināšanai vai brīvprātīgie noteiktu uzdevumu īstenošanai.
(3)
Apmeklējumu skaits netiek ierobežots, un tie notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā.
(4)
Iesniegums ar lūgumu atļaut apmeklējumu, izņemot juridiskās palīdzības sniedzēja, aizstāvja un diplomātiskās, konsulārās pārstāvniecības pārstāvja, vai aizgādņa apmeklējumu, ir iesniedzams brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vismaz 10 darbdienas pirms plānotā apmeklējuma.
13.3.Notiesāto tiesības uz saziņu
139.
pants.
Notiesāto saziņas veidi
(1)
Notiesātajiem ir tiesības uz saziņu ar personām un institūcijām šajā likumā noteiktajā veidā, apjomā un kārtībā.
(2)
Notiesātajiem ir atļauts sazināties sarakstoties (sūtot vēstules), sazināties pa brīvības atņemšanas iestādē izvietotām telefonsarunu iekārtām vai videosaziņas veidā.
(3)
Notiesātajiem nav atļauts saziņai izmantot mobilo telefonu vai ierīces, kas nodrošina saziņu, izmantojot internetu. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumu, ja tiek izmantots brīvības atņemšanas iestādes izsniegts mobilais telefons konkrētas saziņas nodrošināšanai, un uz atklātajā cietumā esošu notiesāto, kurš izmanto personīgo mobilo telefonu vai personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ja tā reģistrēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.
(4)
Notiesātajiem ir atļauts nosūtīt par saviem līdzekļiem un saņemt vēstules bez skaita ierobežojumiem.
140.
pants.
Notiesāto saziņa ar institūcijām, amatpersonām un nevalstiskajām organizācijām
(1)
Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām.
(2)
Notiesāto sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei.
(3)
Notiesāto sarakste ar Pārvaldi, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Notiesātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē nepietiek līdzekļu vēstules nosūtīšanai. Notiesātā saraksti, kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu.
141.
pants.
Notiesāto telefonsarunas un videosaziņa
(1)
Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem. Šajā likumā noteiktajos gadījumos un apjomā notiesātajiem ir tiesības arī uz bezmaksas telefonsarunām, kuru izdevumi tiek segti no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.
(2)
Notiesātajiem slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem šajā likumā noteiktās telefonsarunas nodrošina ar brīvības atņemšanas iestādē izvietotām telefonsarunu iekārtām vai šā likuma 139. panta trešajā daļā minēto brīvības atņemšanas iestādes izsniegto mobilo telefonu konkrētas saziņas nodrošināšanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvēlēts komersants, kas nodrošina telefonsarunu iekārtas, to apkalpošanu un telefonsarunu pakalpojumu brīvības atņemšanas iestādēs.
(3)
Notiesāto videosaziņas izdevumi tiek segti no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.
(4)
Papildus šajā likumā noteiktajām tiesībām uz saziņu notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem, notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, un vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem ir tiesības uz videosaziņu ar radiniekiem, laulāto, partneri un citām personām šādā apjomā:
1) notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, — divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm;
2) vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem — bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm.
1) notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, — divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm;
2) vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem — bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm.
(5)
Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildu šajā likumā noteiktajam ir tiesības uz videosaziņu vienu reizi mēnesī ar aizgādni uz laiku līdz 30 minūtēm.
142.
pants.
Notiesātā iesniegumi brīvības atņemšanas iestādei
(1)
Notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka ar mutvārdu vai rakstveida iesniegumu.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosaka Pārvaldes nodarbinātos, kuri pieņem notiesātos, pieņemšanas laiku un kārtību, kādā notiesātais var pieteikties uz šādu pieņemšanu. Ja notiesātais vēlas, Pārvaldes nodarbinātais viņu pieņem bez citu personu klātbūtnes.
(3)
Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.
143.
pants.
No procesa virzītāja saņemtu notiesātajam adresētu dokumentu izsniegšana
(1)
Ja brīvības atņemšanas iestādē no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā notiesātā vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuram tas jāizsniedz, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai izsniegšanai notiesātajam. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona aploksni notiesātajam izsniedz ne vēlāk kā triju darbdienu laikā.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura izsniedza dokumentu notiesātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka notiesātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam, ja procesa virzītājs to ir lūdzis.
13.4.Notiesāto tiesības uz preču iegādi un sūtījumiem vai pienesumiem
144.
pants.
Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde
(1)
Notiesātais par viņu personiskajā kontā esošajiem līdzekļiem var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo preču sortimentu komersants saskaņo ar Pārvaldi.
(2)
Ministru kabinets noteic kritērijus un kārtību, kādā tiek izvēlēts komersants, kurš nodrošina preču tirdzniecības pakalpojumus notiesātajiem slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem.
(3)
Atklātajā cietumā esošs notiesātais var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus arī tirdzniecības vietās, kas atrodas ārpus atklātā cietuma teritorijas tās pašvaldības administratīvās teritorijas ietvaros, kurā atrodas atklātais cietums.
(4)
Notiesātajam atļauts iegādāties literatūru, parakstīties uz laikrakstiem un žurnāliem par viņu personiskajā kontā esošajiem līdzekļiem.
(5)
To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajam atļauts iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, nosaka Ministru kabinets.
145.
pants.
Notiesāto nauda
(1)
Notiesātajam atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma, sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, laulātajam vai partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — arī citām personām, vai cietušajiem, ja izlīgumā puses ir vienojušās par kompensāciju. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē.
(2)
Notiesātā naudu uzglabā Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Naudas pārvedumus veic un naudu notiesātajam izmaksā euro. Citā valūtā saņemto naudu nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanai.
(3)
Notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošo līdzekļu uzskaiti, izlietošanas organizēšanu vai kontroli Pārvalde nodrošina elektroniskā veidā.
(4)
Brīvības atņemšanas iestādes atbildīgā persona par notiesātā personiskās naudas uzskaiti, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, no notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem veic naudas pārvedumus un norēķinās par reģistrētajiem notiesātā pirkumiem komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
(5)
Pārvalde tās rīcībā esošās ziņas par notiesātā personiskās naudas apgrozījumu un personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem sniedz pēc valsts institūcijas vai amatpersonas pieprasījuma.
(6)
Šī panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, izņemot gadījumu, ja šāds notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos.
(7)
Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja.
(8)
Notiesātais, kuram šajā likumā noteiktajos gadījumos ir piešķirta atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, var lūgt atļauju no viņa personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa izdevumu segšanai.
146.
pants.
Notiesātā tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus
(1)
Notiesātajam ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, noteic Ministru kabineta noteikumi.
(2)
Notiesātajam ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam ir atļauts saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi.
(3)
Grāmatas, preses izdevumi un normatīvie akti nav uzskatāmi par sūtījumu vai pienesumu.
(4)
Uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, neattiecas šajā pantā noteiktās tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, izņemot mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītību.
147.
pants.
Notiesāto tiesības izmantot sadzīves tehniku
(1)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātajam atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku.
(2)
Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību.
(3)
Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, atļauts glabāt un izmantot Ministru kabineta noteikumos par iekšējo kārtību brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, noteiktos priekšmetus, kā arī koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību.
13.5.Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi
148.
pants.
Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi
(1)
Notiesātajam ir tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(2)
Atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi dod brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, norādot brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.
(3)
Šajā nodaļā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izpildes laikā.
149.
pants.
Kritēriji atļaujas došanai notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi
(1)
Izlemjot jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:
1) notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu;
2) piespriestā un izpildītā soda ilgumu;
3) notiesātā uzvedību;
4) iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu;
5) ja šāda atļauja ir tikusi dota iepriekš – iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā noteiktajā laikā.
1) notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu;
2) piespriestā un izpildītā soda ilgumu;
3) notiesātā uzvedību;
4) iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu;
5) ja šāda atļauja ir tikusi dota iepriekš – iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā noteiktajā laikā.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) notiesātais slimo ar slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;
2) notiesātais ir izolēts saskaņā ar normatīvo regulējumu par personu obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, obligāto un piespiedu izolēšanu un ārstēšanu infekcijas slimību gadījumos;
3) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizpildītās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izpildes;
4) ja notiesātais ir iepriekš pārkāpis šā likuma 50. pantā noteiktos pienākumus;
5) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
6) notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību, šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības vai citu personu drošības apdraudējums;
7) notiesātajam nav tiesiska pamata uzturēties Latvijas Republikas teritorijā;
8) notiesātais pēc atļaujā norādītā laika beigām nogādāts brīvības atņemšanas iestādē ar brīvības atņemšanas iestādes vai policijas konvoju un ja šis gadījums nav kvalificējams kā bēgšana no ieslodzījuma vietas;
9) notiesātais ir izdarījis administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
1) notiesātais slimo ar slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;
2) notiesātais ir izolēts saskaņā ar normatīvo regulējumu par personu obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, obligāto un piespiedu izolēšanu un ārstēšanu infekcijas slimību gadījumos;
3) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizpildītās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izpildes;
4) ja notiesātais ir iepriekš pārkāpis šā likuma 50. pantā noteiktos pienākumus;
5) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
6) notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību, šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības vai citu personu drošības apdraudējums;
7) notiesātajam nav tiesiska pamata uzturēties Latvijas Republikas teritorijā;
8) notiesātais pēc atļaujā norādītā laika beigām nogādāts brīvības atņemšanas iestādē ar brīvības atņemšanas iestādes vai policijas konvoju un ja šis gadījums nav kvalificējams kā bēgšana no ieslodzījuma vietas;
9) notiesātais ir izdarījis administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(3)
Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, šī panta otrās daļas 2. punktu neattiecina uz notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā.
150.
pants.
Kārtība, kādā īstenojamas notiesātā tiesības satikties ar radinieku, laulāto vai partneri, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē
(1)
Ja notiesātajam ir piešķirts šā likuma 130. panta 5., 6. vai 7. punktā minētais pamudinājums un viņš īslaicīgās prombūtnes laikā vēlas apmeklēt radinieku, laulāto vai partneri, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē, notiesātais iesniedz attiecīgu iesniegumu tās brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, kurā viņš atrodas. Iesniegumā norāda brīvības atņemšanas iestādi, kurā atrodas radinieks, laulātais vai partneris, informāciju, ka radiniekam, laulātajam vai partnerim šajā likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirta īslaicīgā vai ilgstošā satikšanās, satikšanās datumu un ilgumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamās satikšanās.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks par saņemto iesniegumu un paredzamo satikšanos nekavējoties rakstveidā informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurā atrodas iesniegumā minētais radinieks, laulātais vai partneris. Kopā ar iesniegumu nosūta arī notiesātā fotogrāfiju.
(3)
Tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā atrodas radinieks, laulātais vai partneris, var izdot lēmumu par radiniekam, laulātajam vai partnerim piešķirtās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē šā likuma 113. pantā minētajos gadījumos.
(4)
Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta trešajā daļā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5)
Ja notiesātais, kurš ir devies uz satikšanos ar radinieku, laulāto vai partneri citā brīvības atņemšanas iestādē, objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ nevar ierasties uz satikšanos, viņam ir pienākums par to nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurš piešķīris šā panta pirmajā daļā minēto pamudinājumu, un nekavējoties atgriezties brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais neierodas uz satikšanos ar radinieku, laulāto vai partneri, tas tiek uzskatīts par rupju pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad tam bijuši objektīvi un iepriekš neparedzami vai nenovēršami iemesli.
(6)
Ja, ierodoties uz šā panta pirmajā daļā paredzēto satikšanos vai tās laikā, tiek konstatēts, ka notiesātais, kurš ir ieradies uz satikšanos, atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, tad tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā satikšanās notiek:
1) pieņem lēmumu par šāda notiesātā izolēšanu šā likuma 119. pantā noteiktajā kārtībā;
2) nekavējoties informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, no kuras notiesātais ieradies;
3) nekavējoties organizē šāda notiesātā nogādāšanu atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē;
4) veic šajā likumā noteiktās darbības pārkāpuma fiksēšanai un soda par pārkāpumu piemērošanai.
1) pieņem lēmumu par šāda notiesātā izolēšanu šā likuma 119. pantā noteiktajā kārtībā;
2) nekavējoties informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, no kuras notiesātais ieradies;
3) nekavējoties organizē šāda notiesātā nogādāšanu atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē;
4) veic šajā likumā noteiktās darbības pārkāpuma fiksēšanai un soda par pārkāpumu piemērošanai.
151.
pants.
Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera
(1)
Notiesātais, kas atrodas slēgtā cietuma soda izpildes augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trīs diennaktīm, lai vienu reizi atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera, kura slimība vai veselības stāvoklis ir dzīvildzi ierobežojošs un nav radikāli ārstējams.
(2)
Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darbdienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis notiesātā iespējas apmeklēt radinieku, partnerī vai laulāto paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 149. pantā noteikto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera;
2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera.
1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera;
2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera.
(4)
Brīvības atņemšanas iestāde informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.
(5)
Šajā pantā minētās tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos.
152.
pants.
Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka, laulātā vai partnera ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas
(1)
Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka, laulātā vai partnera ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Iesniegumā notiesātais norāda plānoto atvadīšanās datumu, laiku un vietu. Iesniegumu notiesātais iesniedz vismaz divas darbdienas pirms plānotā atvadīšanās datuma.
(2)
Ja šī panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota brīvības atņemšanas iestādes amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā šī panta pirmajā daļā sniegtās ziņas pārbauda Fizisko personu reģistrā.
(4)
Ja brīvības atņemšanas iestādes rīcībā ir informācija, ka notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties lūdz attiecīgā procesa virzītāja viedokli par brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgas atstāšanas atbilstību kriminālprocesa interesēm.
(5)
Izvērtējot šajā pantā, kā arī 149. pantā noteikto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka;
2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka.
1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka;
2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka.
(6)
Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod šā panta piektās daļas 1. punktā minēto lēmumu, to noformē uz notiesātā iesnieguma rezolūcijas veidā, norādot arī brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku un laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, un nekavējoties par to informē notiesāto. Informāciju par notiesātajam doto atļauju šā likuma 151. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā nekavējoties nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kā arī šā panta trešajā daļā minētajam procesa virzītājam, ja notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā.
(7)
Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod šā panta piektās daļas 2. punktā minēto lēmumu, notiesātajam nekavējoties mutiski paziņo izdoto lēmumu, kā arī informē par šajā likumā noteiktajām notiesātā tiesībām atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
(8)
Notiesātajam ir tiesības mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta piektās daļas 2. punktā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
153.
pants.
Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka, laulātā vai partnera brīvības atņemšanas iestādes teritorijā
(1)
Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka, laulātā vai partnera brīvības atņemšanas iestādes teritorijā brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē (vizuālās kontroles apstākļos).
(2)
Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis viņam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka, laulātā vai partnera.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātais norāda vēlamo atvadīšanās datumu un laiku. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā šī panta pirmajā daļā sniegtās ziņas pārbauda Fizisko personu reģistrā.
154.
pants.
Notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtība
(1)
Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais, kas atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku no vienas līdz divpadsmit stundām.
(2)
Iesniegumā notiesātais norāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, ārstniecības iestādi, kurā tiks saņemts veselības aprūpes pakalpojums, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību. Ja šā panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē. Nepilngadīgo notiesāto var pavadīt arī audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem amatpersona vai nodarbinātais. Prombūtnes laikā nepilngadīgajam notiesātajam ir pienākums pildīt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem amatpersonas vai nodarbinātā likumīgās prasības.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, lemjot par šī panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu, izvērtē notiesātā iespējas nokļūt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietā un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību, kā arī šā likuma 149. pantā noteikto.
(4)
Papildus šā likuma 149. pantā noteiktajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod atļauju notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja:
1) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt brīvības atņemšanas iestādē;
2) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt Latvijas Cietumu slimnīcā;
3) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt tuvāk brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietai;
4) brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumā nav norādes, kas apliecina veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību;
5) notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
6) saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu notiesātajam veselības stāvokļa dēļ nav ieteicams pārtraukt brīvības atņemšanas iestādē nodrošināto ārstēšanu un īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju;
7) notiesātajam nav personisko līdzekļu veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu segšanai.
1) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt brīvības atņemšanas iestādē;
2) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt Latvijas Cietumu slimnīcā;
3) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt tuvāk brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietai;
4) brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumā nav norādes, kas apliecina veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību;
5) notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
6) saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu notiesātajam veselības stāvokļa dēļ nav ieteicams pārtraukt brīvības atņemšanas iestādē nodrošināto ārstēšanu un īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju;
7) notiesātajam nav personisko līdzekļu veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu segšanai.
(5)
Informāciju par notiesātajam doto atļauju šā likuma 151. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā nekavējoties nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai.
13.6.Citas notiesāto tiesības
155.
pants.
Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā
(1)
Notiesātais rakstveida iesniegumā brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti.
(2)
Notiesātais ne biežāk kā reizi mēnesī ar rakstveida iesniegumu var lūgt, lai naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaita viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē.
(3)
Atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi.
(4)
Ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izpildes laikā tiek piemērots apcietinājums un notiesātais tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu, tad, pamatojoties uz viņa iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē.
(5)
Uz atbrīvošanas fondā uzkrātajiem līdzekļiem, kas pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apjomu, attiecas Civilprocesa likumā noteiktais par ieturējumu veikšanu, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu.
(6)
Ministru kabinets nosaka atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes un gadījumos, kad tie nepieciešami notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā ārstniecības iestādē soda izpildes laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama.
156.
pants.
Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana
(1)
Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izpildes laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes.
(2)
Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izpildes laikā, lai atlīdzinātu notiesātā nodarītos zaudējumus citai personai un lai segtu ar veselības aprūpi saistītos izdevumus, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un to neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
157.
pants.
Izlīgums, mediācija un citi taisnīguma atjaunošanas pasākumi brīvības atņemšanas laikā
(1)
Notiesātajam ir tiesības vērsties Dienestā ar iesniegumu ar lūgumu īstenot izlīgumu ar cietušo. Izlīgumu īsteno Dienesta apmācīts starpnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem izlīguma īstenošanas jomā.
(2)
Notiesātajiem ir tiesības sūtīt naudas pārvedumus cietušajiem šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja izlīgumā puses ir vienojušās par kompensāciju.
(3)
Ģimenes domstarpību risināšanai notiesātajiem ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar lūgumu viņu iesaistīt mediācijas procesā.
(4)
Notiesātais var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar lūgumu izmantot citus taisnīguma atjaunošanas instrumentus.
158.
pants.
Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs
(1)
Notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādē ir tiesības uz garīgo aprūpi, kuru organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.
(2)
Notiesāto garīgās aprūpes kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3)
Notiesāto garīgo aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādes kapelāns atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ja notiesātais vēlas saņemt tādas valsts atzītas reliģiskās konfesijas garīdznieka īstenotu garīgo aprūpi, kuru nevar nodrošināt brīvības atņemšanas iestādes kapelāns, kapelāns organizē attiecīgās konfesijas garīdznieka pieaicināšanu.
(4)
Likumīgi reģistrētās reliģiskās organizācijas un biedrības ar Pārvaldes priekšnieka atļauju var piedalīties notiesāto garīgās aprūpes pasākumos.
159.
pants.
Reliģisko priekšmetu un literatūras glabāšana
(1)
Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju glabāt reliģiskos priekšmetus un literatūru.
(2)
Saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, notiesātais kamerā vai dzīvojamā telpā var glabāt reliģiskos priekšmetus un literatūru, ja viņam tie nodoti pienesumā vai sūtījumā atbilstoši nosacījumiem par svara ierobežojumiem priekšmetiem, ko notiesātajam atļauts glabāt.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks 10 darbdienu laikā no reliģiskā priekšmeta vai literatūras saņemšanas dienas izvērtē tā atbilstību brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, konkrētā gadījuma individuālos apstākļus un, ņemot vērā brīvības atņemšanas iestādes kapelāna atzinumu, pieņem lēmumu par attiecīgā reliģiskā priekšmeta vai literatūras glabāšanas atļauju.
(4)
Brīvības atņemšanas iestādes kapelāns šī panta otrajā daļā minētajā atzinumā norāda:
1) kādai reliģijai vai ticībai notiesātais pievērsies;
2) vai priekšmets vai literatūra ir nepieciešama ar attiecīgo reliģiju vai ticību saistītu rituālu veikšanai.
1) kādai reliģijai vai ticībai notiesātais pievērsies;
2) vai priekšmets vai literatūra ir nepieciešama ar attiecīgo reliģiju vai ticību saistītu rituālu veikšanai.
(5)
Ja reliģiskais priekšmets vai literatūra izmantota pārkāpuma izdarīšanai, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu to izņem. Izņemto reliģisko priekšmetu vai literatūru nodod glabāšanā brīvības atņemšanas iestādei.
(6)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums par atļauju glabāt attiecīgu reliģisko priekšmetu un literatūru ir spēkā, pārvietojot notiesāto uz citu ieslodzījuma vietu.
(7)
Kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē notiesātā lūgumu atļaut glabāt reliģiskos priekšmetus un literatūru, lēmuma pieņemšanas, kā arī lēmuma atcelšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.
14.nodaļaNotiesāto sadzīves vajadzību un uztura nodrošināšana
160.
pants.
Notiesāto sadzīves vajadzības
(1)
Notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs nodrošina epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstošus sadzīves apstākļus.
(2)
Kamerās un dzīvojamās telpās nodrošina dabisko apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā — mākslīgo apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +18° C, un ventilāciju.
(3)
Kameras un dzīvojamās telpas aprīko ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī iekārto vietas notiesāto personisko mantu glabāšanai un sanitāro mezglu, kas ir norobežots no pārējās telpas.
(4)
Dzīvojamās platības norma kamerā un dzīvojamā telpā vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 4 kvadrātmetriem, bet vienieslodzījuma kamerās — par 9 kvadrātmetriem.
(5)
Notiesātajam ierāda individuālu gultu, izsniedz gultas piederumus un dvieli.
(6)
Notiesātos apgādā ar sezonai atbilstošu apģērbu, apavus un veļu, ja tas nepieciešams. Notiesātajam nodrošina personiskās higiēnas ievērošanas iespējas, kā arī iespēju mazgāt savu veļu un drēbes.
161.
pants.
Notiesāto uzturs
(1)
Notiesātie trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā. Notiesātajiem, kas ir veģetārieši, pieejams veģetārs uzturs. Nepilngadīgie notiesātie saņem ēdienu, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko attīstību. Notiesātajiem, kuri īslaicīgi atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes un viņiem netiek nodrošināta ēdienreize brīvības atņemšanas iestādē, tiek nodrošināts uzturs Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā.
(2)
Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnu, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem notiesātajiem rada uzlabotus sadzīves apstākļus un noteic palielinātas uztura normas. Šīm personām ar ārstu komisijas slēdzienu var atļaut saņemt pārtikas produktu sūtījumus un pienesumus.
(3)
Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.
15.nodaļaNotiesāto veselības aprūpe
162.
pants.
Notiesāto veselības aprūpe
(1)
Notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajā apjomā un kārtībā. No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar notiesātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.
(2)
Papildus veselības aprūpei, ko nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajam, notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātu neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.
(3)
Ministru kabinets nosaka notiesāto veselības aprūpes īstenošanas kārtību.
163.
pants.
Notiesāto veselības aprūpes organizācija
(1)
Notiesāto veselības aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā (ambulatorā veselības aprūpe) vai Latvijas Cietumu slimnīcā (stacionārā veselības aprūpe). Ja notiesātajiem nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē vai Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātos nogādā tādā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, kura sniedz attiecīgos pakalpojumus.
(2)
Ja notiesātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(3)
Izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri notiesātajiem sniegti ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, brīvības atņemšanas iestāde apmaksā normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajā apjomā un kārtībā.
(4)
Notiesātajam, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir atļauts pie sevis glabāt tikai personiskās higiēnas priekšmetus.
(5)
Uz notiesāto, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, neattiecas šajā likumā noteiktās tiesības uz videosaziņu, tiesības izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā, saņemt sūtījumus un pienesumus, saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus, satikties ar radiniekiem un citām personām, iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus, nosūtīt un saņemt vēstules, lietot personisko sadzīves tehniku, veikt telefonsarunas, iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, glabāt pārtikas produktus, izņemot tos, kurus izsniegusi ārstniecības iestāde.
(6)
Notiesātais, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes var satikties ar radiniekiem un citām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtību.
164.
pants.
Notiesāto tiesības brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā notiesātos ievieto saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(2)
Laikposmā, kamēr notiesātais atrodas brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā, šajā likumā noteiktās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Šis nosacījums neattiecas uz notiesātā tiesībām uz soda izpildes mīkstināšanu un nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.
165.
pants.
Notiesāto tiesības Latvijas Cietumu slimnīcā
(1)
Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos ievieto ar Pārvaldes priekšnieka norīkojumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Notiesātos, kas atrodas Olaines cietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā ievieto ar Olaines cietuma priekšnieka lēmumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(2)
Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos izvieto slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām, neņemot vērā notiesātajiem noteikto soda izpildes pakāpi un cietuma veidu, bet ņemot vērā šā likuma 40. panta pirmajā daļā minēto. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, saskaņā ar ārsta norādījumu notiesātos var izvietot vienā palātā ar apcietinātajiem, ja viņu medicīniskās indikācijas to ļauj.
(3)
Atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4)
Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam ir tiesības uz īslaicīgu satikšanos. Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu vai atlikt. Šādu videosaziņas skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā likumā noteiktajam īslaicīgo satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izpildes pakāpē, kurā notiesātais atrodas. Notiesātajiem, kas atrodas atklātajā cietumā, īslaicīgo satikšanos skaits un ilgums, atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tāds pats, kāds tas ir notiesātajiem slēgtā cietuma soda izpildes augstākajā pakāpē.
(5)
Notiesātajiem, kuri atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tiesības:
1) ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieku starpniecību četras reizes mēnesī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādē;
2) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
3) lietot personisko sadzīves tehniku, Latvijas Cietumu slimnīcas izsniegtu televizoru brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;
4) ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas atļauju valkāt personisko apģērbu;
5) ar brīvības atņemšanas iestādes darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas;
6) ar ārstējošā ārsta atļauju izmantot pastaigas svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;
7) tikties ar garīdznieku vienatnē un ar ārstējošā ārsta atļauju apmeklēt dievkalpojumus;
8) ar ārstējošā ārsta atļauju piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
9) smēķēt pastaigu laikā;
10) glabāt tabakas izstrādājumus, gāzes šķiltavas un sērkociņus Latvijas Cietumu slimnīcas amatpersonas norādītajā vietā ārpus palātas.
1) ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieku starpniecību četras reizes mēnesī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādē;
2) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
3) lietot personisko sadzīves tehniku, Latvijas Cietumu slimnīcas izsniegtu televizoru brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;
4) ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas atļauju valkāt personisko apģērbu;
5) ar brīvības atņemšanas iestādes darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas;
6) ar ārstējošā ārsta atļauju izmantot pastaigas svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;
7) tikties ar garīdznieku vienatnē un ar ārstējošā ārsta atļauju apmeklēt dievkalpojumus;
8) ar ārstējošā ārsta atļauju piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
9) smēķēt pastaigu laikā;
10) glabāt tabakas izstrādājumus, gāzes šķiltavas un sērkociņus Latvijas Cietumu slimnīcas amatpersonas norādītajā vietā ārpus palātas.
(6)
Šajā pantā minētās telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 10 minūtes. Videosaziņas ilgums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.
(7)
Šajā pantā noteiktās tiesības brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var ierobežot atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
166.
pants.
To notiesāto ārstēšanas nodrošināšana, kuri slimo ar bīstamām infekcijas slimībām
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai gadījumos, kad draud šo slimību izplatīšanās.
(2)
Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, ārstē Latvijas Cietumu slimnīcā.
16.nodaļaPārkāpumi un soda piemērošana par pārkāpumu
167.
pants.
Soda piemērošana par pārkāpumu
(1)
Sods par pārkāpumu ir galējais līdzeklis, kas tiek piemērots par šajā likumā noteikto prasību pārkāpšanu.
(2)
Sodu par pārkāpumu piemēro brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rakstveida lēmumu.
(3)
Piemērotajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam.
168.
pants.
Sodi par pārkāpuma izdarīšanu
(1)
Par pārkāpuma izdarīšanu notiesātajiem var piemērot šādus sodus:
1) izteikt rājienu;
2) aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;
3) aizliegt pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā uz laiku līdz vienam mēnesim;
4) aizliegt izmantot kārtējo satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem;
5) atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu, ja tas nav izpildīts;
6) aizliegt notiesātajam augstākajā pakāpē atrasties noteiktā teritorijā ārpus dzīvojamās telpas uz laiku līdz 14 dienām;
7) aizliegt piedalīties brīvības atņemšanas iestādē notiekošajos brīvā laika pasākumos uz laiku līdz 10 dienām;
8) aizliegt izmantot notiesātā personiskajā kontā esošos līdzekļus uz laiku līdz 14 dienām, izņemot, ja līdzekļi nepieciešami ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanai, Pārvaldes maksas pakalpojumu apmaksai vai cietušajiem radīto kaitējumu atlīdzināšanai, uzturlīdzekļu vai naudas soda samaksai;
9) uz laiku līdz trijiem mēnešiem aizliegt notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja notiesātais brīvības atņemšanas iestādē ir atgriezies ar nokavēšanos bez attaisnojoša iemesla vai ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
10) ievietot soda izolatorā līdz četrpadsmit diennaktīm;
11) notiesātos, kas atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot soda izolatorā līdz trim diennaktīm.
1) izteikt rājienu;
2) aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;
3) aizliegt pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā uz laiku līdz vienam mēnesim;
4) aizliegt izmantot kārtējo satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem;
5) atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu, ja tas nav izpildīts;
6) aizliegt notiesātajam augstākajā pakāpē atrasties noteiktā teritorijā ārpus dzīvojamās telpas uz laiku līdz 14 dienām;
7) aizliegt piedalīties brīvības atņemšanas iestādē notiekošajos brīvā laika pasākumos uz laiku līdz 10 dienām;
8) aizliegt izmantot notiesātā personiskajā kontā esošos līdzekļus uz laiku līdz 14 dienām, izņemot, ja līdzekļi nepieciešami ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanai, Pārvaldes maksas pakalpojumu apmaksai vai cietušajiem radīto kaitējumu atlīdzināšanai, uzturlīdzekļu vai naudas soda samaksai;
9) uz laiku līdz trijiem mēnešiem aizliegt notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja notiesātais brīvības atņemšanas iestādē ir atgriezies ar nokavēšanos bez attaisnojoša iemesla vai ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
10) ievietot soda izolatorā līdz četrpadsmit diennaktīm;
11) notiesātos, kas atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot soda izolatorā līdz trim diennaktīm.
(2)
Par pārkāpuma izdarīšanu atklātajos cietumos esošajam notiesātajam var piemērot šādus sodus:
1) izteikt rājienu;
2) aizliegt īslaicīgi uzņemt pie sevis viesus uz laiku līdz 30 dienām;
3) aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;
4) atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu, ja tas nav izpildīts;
5) uz laiku līdz trijiem mēnešiem aizliegt notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja notiesātais brīvības atņemšanas iestādē ir atgriezies ar nokavēšanos bez attaisnojoša iemesla vai ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
6) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 14 diennaktīm.
1) izteikt rājienu;
2) aizliegt īslaicīgi uzņemt pie sevis viesus uz laiku līdz 30 dienām;
3) aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;
4) atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu, ja tas nav izpildīts;
5) uz laiku līdz trijiem mēnešiem aizliegt notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja notiesātais brīvības atņemšanas iestādē ir atgriezies ar nokavēšanos bez attaisnojoša iemesla vai ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
6) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 14 diennaktīm.
(3)
Par pārkāpumu izdarīšanu notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piemērot šādus sodus:
1) izteikt rājienu;
2) aizliegt pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā uz laiku līdz 14 dienām;
3) aizliegt kārtējo radinieku, laulātā, partnera vai citu personu apmeklējumu;
4) atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu;
5) ievietot soda izolatorā līdz 14 diennaktīm.
1) izteikt rājienu;
2) aizliegt pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā uz laiku līdz 14 dienām;
3) aizliegt kārtējo radinieku, laulātā, partnera vai citu personu apmeklējumu;
4) atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu;
5) ievietot soda izolatorā līdz 14 diennaktīm.
169.
pants.
Rupji vai sistemātiski pārkāpumi
(1)
Par rupjiem pārkāpumiem uzskatāma:
1) fiziska pretošanās Pārvaldes nodarbinātajam;
2) Pārvaldes vai citas institūcijas nodarbinātā cieņas un goda aizskaršana;
3) vardarbība pret citu ieslodzīto vai cietsirdīga vai pazemojoša izturēšanās vai attieksme pret citiem ieslodzītajiem;
4) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana vai aprite;
5) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
6) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;
7) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, vai vinnesta izspiešana;
8) atteikšanās izpildīt Pārvaldes nodarbinātā likumīgu prasību;
9) ieslodzīto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos Pārvaldes nodarbināto likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus ieslodzītos;
10) cita ieslodzītā kūdīšana uz pārkāpumiem;
11) notiesātajam neatļautu informācijas, komunikāciju tehnoloģiju līdzekļu, saziņas līdzekļu, to sastāvdaļu vai priekšmetu, kas nodrošina saziņu, izmantošana un glabāšana;
12) brīvības atņemšanas iestādes īpašuma tīša bojāšana;
13) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana;
14) draudu izteikšana citām personām;
15) neatgriešanās brīvības atņemšanas iestādē atļaujā par īslaicīgu brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atstāšanu norādītajā laikā, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.
1) fiziska pretošanās Pārvaldes nodarbinātajam;
2) Pārvaldes vai citas institūcijas nodarbinātā cieņas un goda aizskaršana;
3) vardarbība pret citu ieslodzīto vai cietsirdīga vai pazemojoša izturēšanās vai attieksme pret citiem ieslodzītajiem;
4) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana vai aprite;
5) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
6) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;
7) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, vai vinnesta izspiešana;
8) atteikšanās izpildīt Pārvaldes nodarbinātā likumīgu prasību;
9) ieslodzīto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos Pārvaldes nodarbināto likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus ieslodzītos;
10) cita ieslodzītā kūdīšana uz pārkāpumiem;
11) notiesātajam neatļautu informācijas, komunikāciju tehnoloģiju līdzekļu, saziņas līdzekļu, to sastāvdaļu vai priekšmetu, kas nodrošina saziņu, izmantošana un glabāšana;
12) brīvības atņemšanas iestādes īpašuma tīša bojāšana;
13) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana;
14) draudu izteikšana citām personām;
15) neatgriešanās brīvības atņemšanas iestādē atļaujā par īslaicīgu brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atstāšanu norādītajā laikā, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.
(2)
Par sistemātiskiem pārkāpumiem uzskatāmi pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.
170.
pants.
Ziņošana par pārkāpumu
(1)
Par konstatētu notiesātā pārkāpumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersona iesniedz ziņojumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.
(2)
Ja pārkāpumu konstatē cita persona, tad tā iesniedz iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.
171.
pants.
Pārkāpuma būtības izskaidrošana un notiesātā paskaidrojums par pārkāpumu
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas sastādīja ziņojumu par pārkāpumu, notiesātajam, kas izdarījis pārkāpumu, izskaidro pārkāpuma būtību.
(2)
Notiesātajam ir tiesības septiņu darbdienu laikā no ziņojuma par pārkāpumu sastādīšanas iesniegt paskaidrojumu par pārkāpumu.
172.
pants.
Lēmuma par soda piemērošanu izdošanas kritēriji
(1)
Sodu piemēro, individuāli izvērtējot pārkāpumu, notiesātā personību, apstākļus, kādos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī notiesātā paskaidrojumus par pārkāpuma būtību.
(2)
Izlemjot jautājumu par notiesātajam piemērojamo sodu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā šādus kritērijus:
1) pārkāpuma smagums, sistemātiskums, notiesātā attieksme pret izdarīto pārkāpumu;
2) agrāk izdarīto pārkāpumu raksturs un skaits;
3) pārkāpuma izdarīšanas apstākļi un iemesls;
4) laiks, kas pagājis no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas brīža;
5) notiesātā vēlme novērst vai mazināt izdarītā pārkāpuma kaitīgās sekas;
6) notiesātā sadarbība ar brīvības atņemšanas personālu, izmeklējot izdarīto pārkāpumu.
1) pārkāpuma smagums, sistemātiskums, notiesātā attieksme pret izdarīto pārkāpumu;
2) agrāk izdarīto pārkāpumu raksturs un skaits;
3) pārkāpuma izdarīšanas apstākļi un iemesls;
4) laiks, kas pagājis no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas brīža;
5) notiesātā vēlme novērst vai mazināt izdarītā pārkāpuma kaitīgās sekas;
6) notiesātā sadarbība ar brīvības atņemšanas personālu, izmeklējot izdarīto pārkāpumu.
(3)
Notiesātā sodīšana par pārkāpumu neizslēdz notiesātā administratīvo, krimināltiesisko vai civiltiesisko atbildību par nodarījumu.
(4)
Sodu var piemērot tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu.
(5)
Sievietes, kuras brīvības atņemšanas iestādē atrodas kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces, nedrīkst ievietot soda izolatorā.
(6)
Sodu – ievietošana soda izolatorā – piemēro tikai par rupju vai sistemātisku pārkāpumu un tikai tad, ja izdarītā pārkāpuma raksturs vai smagums nepieļauj cita soda piemērošanu. To piemēro uz pēc iespējas īsāku laika posmu.
(7)
Notiesātos audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem var ievietot soda izolatorā tikai par pārkāpumiem, kas saistīti ar vardarbību vai alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai apriti.
(8)
Šā likuma 168. panta pirmās daļas 4. punktā, otrās daļas 2. punktā un trešās daļas 3. punktā paredzētais sods neattiecas uz notiesātā satikšanos ar aizgādni.
173.
pants.
Soda piemērošana un izpilde
(1)
Sodu piemēro pēc notiesātā paskaidrojuma par pārkāpumu saņemšanas vai pēc šā likuma 171. panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad desmit darbdienu laikā no tās pabeigšanas dienas.
(2)
Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Piemēroto sodu izpilda nekavējoties pēc lēmuma par soda piemērošanu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Ja mēneša laikā no lēmuma par soda piemērošanu spēkā stāšanās dienas sods nav izpildīts, to neizpilda, izņemot gadījumu, kad notiesātais pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas ir pārvietots uz Latvijas Cietumu slimnīcu vai nogādāts ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Tādā gadījumā piemēroto sodu — ievietošana soda izolatorā — izpilda pēc notiesātā pārvietošanas atpakaļ uz brīvības atņemšanas iestādi.
(4)
Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izpildes prasības soda izolatorā, var piemērot visus šajā likumā paredzētos sodus par pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izpildes pēdējā diena. Secīgas atkārtotas ievietošanas soda izolatorā ilgums nedrīkst pārsniegt 14 dienas.
(5)
Lēmums par soda – ievietošana soda izolatorā piemērošanu stājas spēkā brīdī, kad tas ir paziņots notiesātajam, un zaudē spēku, kad tas ir izpildīts.
174.
pants.
Ievietošanas soda izolatorā izpilde
(1)
Pirms notiesātā ievietošanas soda izolatorā tiek veikta viņa veselības stāvokļa pārbaude ar mērķi pārliecināties, vai notiesātā veselības stāvoklis pieļauj konkrētā soda izpildi.
(2)
Atrodoties soda izolatorā, notiesātajam aizliegts:
1) lietot personisko vai brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku un citas personiskās mantas;
2) patstāvīgi apmeklēt medicīnas daļu, bibliotēku, ēdnīcu, veikalu, kapelu;
3) piedalīties resocializācijas pasākumos, izņemot piedalīšanos valsts pārbaudes darbos;
4) smēķēt un glabāt sērkociņus, gāzes šķiltavas un tabakas izstrādājumus;
5) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
6) izmantot visu veidu satikšanās;
7) veikt telefonsarunas vai izmantot videosaziņu (izņemot telefonsarunas vai videosaziņu ar aizstāvi vai aizgādni);
8) saņemt un nodot sūtījumus vai pienesumus;
9) lietot un glabāt galda spēles;
10) piedalīties cietuma teritorijā notiekošajos sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos un cita veida izklaides pasākumos.
1) lietot personisko vai brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku un citas personiskās mantas;
2) patstāvīgi apmeklēt medicīnas daļu, bibliotēku, ēdnīcu, veikalu, kapelu;
3) piedalīties resocializācijas pasākumos, izņemot piedalīšanos valsts pārbaudes darbos;
4) smēķēt un glabāt sērkociņus, gāzes šķiltavas un tabakas izstrādājumus;
5) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
6) izmantot visu veidu satikšanās;
7) veikt telefonsarunas vai izmantot videosaziņu (izņemot telefonsarunas vai videosaziņu ar aizstāvi vai aizgādni);
8) saņemt un nodot sūtījumus vai pienesumus;
9) lietot un glabāt galda spēles;
10) piedalīties cietuma teritorijā notiekošajos sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos un cita veida izklaides pasākumos.
(3)
Notiesātajiem, kuri atrodas soda izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu, ar cietuma priekšnieka atļauju valkāt personisko apģērbu, nosūtīt naudas pārvedumus bez ierobežojumiem cietušajam šajā likumā minētajā gadījumā un nosūtīt vēstules.
(4)
Notiesātajam nepilngadīgo audzināšanas iestādē, kurš atrodas soda izolatorā, atļauj saraksti ar ģimeni un nodrošina uzsāktās izglītības apguvi.
17.nodaļaAtbildība par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā nodarītajiem zaudējumiem
175.
pants.
Notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem
Notiesātais ir atbildīgs par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā nodarītajiem zaudējumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
176.
pants.
Zaudējumu piedziņas kārtība
(1)
Ja notiesātais piekrīt labprātīgi atlīdzināt zaudējumus, ko soda izpildes laikā nodarījis citai personai, viņš paraksta attiecīgu saistību rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Zaudējumi cietušā labā saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu tiek ieturēti no vainīgā algas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskajā naudas uzskaites kartē vai atbrīvošanas fondā 156. panta otrajā daļā minētajā gadījumā.
(2)
Ja notiesātais labprātīgi pilnā apmērā neatlīdzina nodarītos zaudējumus, tos piedzen vispārējā civiltiesiskajā kārtībā.
177.
pants.
Medicīniskās pārbaudes izdevumu piedziņas kārtība
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par pienākuma uzlikšanu notiesātajam segt medicīniskās pārbaudes izdevumus, ja notiesātajam medicīniskajā pārbaudē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekme. Šādus izdevumus piedzen Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
18.nodaļaNotiesāto atbrīvošana no brīvības atņemšanas soda izpildes nosacīti pirms termiņa
178.
pants.
Priekšnoteikumi nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izpildes ierosināšanai
(1)
Notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā likuma 55. pantā minētajiem nosacījumiem.
(2)
Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu neierosina, ja notiesātajam jau ir izpildīta Krimināllikumā noteiktā soda daļa, kas jāizpilda, lai varētu tikt ierosināta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izpildes bez elektroniskās uzraudzības. Šādā gadījumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina šajā likumā noteiktās informācijas sagatavošanu, kas jāiesniedz tiesā notiesātā nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas ierosināšanai.
179.
pants.
Kārtība, kādā izvērtē iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes
(1)
Notiesātais iesniegumu ar lūgumu viņu atbrīvot no soda izpildes nosacīti pirms termiņa, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto iesnieguma saņemšanas pārbauda, vai notiesātais atbilst šā likuma 55. pantā minētajiem nosacījumiem. Ja tiek konstatēts, ka notiesātais neatbilst kaut vai vienam no minētajiem nosacījumiem, notiesāto informē par iesnieguma nevirzīšanas iemesliem un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas vai ar tās noteikšanu.
180.
pants.
Iesnieguma par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes virzība
(1)
Ja notiesātais atbilst šā likuma 55. pantā minētajiem nosacījumiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks piecu darbdienu laikā pēc šā likuma 179. panta otrajā daļā minētās pārbaudes nosūta Dienestam izvērtēšanas ziņojuma pieprasījumu, norādot, vai notiesātais lūdz izvērtēt iespēju viņu nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda izpildes ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, un uzdod brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai sagatavot izziņu par soda izpildes gaitu.
(2)
Izziņā par soda izpildes gaitu iekļauj ziņas, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus, viņa attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos visā soda izpildes laikā. Ja minētā izziņa sagatavota par uz mūžu notiesātā soda izpildes gaitu, izziņai par soda izpildes gaitu pievieno informāciju par notiesātā psihisko veselību, ja notiesātajam ir sniegta psihiatriskā palīdzība, un izrakstu no psihologa sadarbības pārskata.
(3)
Kārtību, kādā sagatavojama izziņa par soda izpildes gaitu, un tajā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets.
(4)
Dienests 15 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas sagatavo izvērtēšanas ziņojumu un nosūta to brīvības atņemšanas iestādei.
(5)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks piecu darbdienu laikā pēc šajā pantā minētā izvērtēšanas ziņojuma saņemšanas to kopā ar šā likuma 179. pantā minēto iesniegumu, izziņu par soda izpildes gaitu un brīvības atņemšanas iestādes iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes nosūta pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
181.
pants.
Iesnieguma par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes atkārtota iesniegšana
Ja tiesa atsaka atbrīvot notiesāto no soda izpildes nosacīti pirms termiņa, atkārtotu iesniegumu notiesātais var iesniegt ne agrāk kā četrus mēnešus pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas.
19.nodaļaInformēšana par notiesātā atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes
182.
pants.
Informācijas nosūtīšana Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde pirms notiesātā atbrīvošanas nosūta informāciju par notiesāto Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai:
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei un Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.
(3)
Šajā pantā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.
(4)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
183.
pants.
Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde pirms notiesātā atbrīvošanas nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, kas notiesāts par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Šo informāciju nosūta:
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
(2)
Bāriņtiesai nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.
(3)
Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei un bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.
(4)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
184.
pants.
Informācijas nosūtīšana papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta informāciju papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei, ja no brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošās informācijas konstatējama attiecīgā iestāde:
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un paredzēto atbrīvošanas datumu.
(3)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
185.
pants.
Informācijas nosūtīšana cietušajam
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta cietušajam informāciju par notiesātā atbrīvošanu vai izbēgšanu no brīvības atņemšanas iestādes, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību.
(2)
Ja notiesātais tiek atbrīvots pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes, informāciju cietušajam nosūta ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā paredzamās atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. Ja notiesātā atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes ir cits pamats vai viņš ir izbēdzis no šīs iestādes, informāciju cietušajam nosūta nekavējoties pēc tam, kad saņemts attiecīgais dokuments par notiesātā atbrīvošanu vai informācija par viņa izbēgšanu.
(3)
Cietušajam nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un datumu, kad persona atbrīvota vai izbēgusi.
(4)
Šajā pantā minēto informāciju nosūta cietušajam atbilstoši procesa virzītāja paziņojumā norādītajai adresei un paziņošanas veidam.
(5)
Paziņojumā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
(6)
Ar šā panta pirmajā daļā minēto procesa virzītāja paziņojumu un cietušajam nosūtāmo informāciju aizliegts iepazīstināt notiesāto, viņa aizstāvi vai citu ieinteresēto personu.
186.
pants.
Informācijas nosūtīšana Dienestam
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai pēc brīvības atņemšanas soda izpildes notiesātajam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā. Šo informāciju nosūta:
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai – Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona par notiesāto, kuram piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai nosūta:
1) šā likuma 192. pantā minēto paziņojumu, ko parakstījusi persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs;
2) ziņas, kas raksturo personu, kurai piemērota probācijas uzraudzība, un tās uzvedību brīvības atņemšanas iestādē informāciju par resocializācijas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, norādot tajā notiesātā riskus un kriminogēnās vajadzības, īstenotos resocializācijas līdzekļus, resocializācijas rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās jāturpina darbs ar atbrīvoto personu - ja notiesātajam ir piemērota probācijas uzraudzība.
1) šā likuma 192. pantā minēto paziņojumu, ko parakstījusi persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs;
2) ziņas, kas raksturo personu, kurai piemērota probācijas uzraudzība, un tās uzvedību brīvības atņemšanas iestādē informāciju par resocializācijas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, norādot tajā notiesātā riskus un kriminogēnās vajadzības, īstenotos resocializācijas līdzekļus, resocializācijas rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās jāturpina darbs ar atbrīvoto personu - ja notiesātajam ir piemērota probācijas uzraudzība.
(4)
Šā panta trešajā daļā minēto informāciju nosūta:
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) ja personai piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana – nekavējoties;
3) citos gadījumos – nākamajā darbdienā pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) ja personai piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana – nekavējoties;
3) citos gadījumos – nākamajā darbdienā pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
(5)
Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu un informāciju nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas notiesātā dzīvesvieta, kas norādīta šā likuma 192. pantā minētajā paziņojumā. Ja minētajā paziņojumā nav norādīta notiesātā dzīvesvieta, paziņojumu un informāciju nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei.
187.
pants.
Informācijas nosūtīšana Nacionālajam veselības dienestam
(1)
Lai bloķētu notiesātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, kā arī, lai atceltu bloķēto reģistrāciju pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, Pārvalde nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā personas kodu, datumu, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē un atbrīvots no tās, un nosūta to piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē vai atbrīvots no tās.
188.
pants.
Informācijas nosūtīšana pašvaldības sociālajam dienestam
(1)
Lai sniegtu informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā veikto notiesātā resocializācijas procesu un sasniegtajiem rezultātiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nosūta pašvaldībai informāciju par viņa resocializācijas gaitu, sasniegtajiem rezultātiem un kriminogēnajām vajadzībām, kuras jāturpina risināt, personai atrodoties sabiedrībā.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta pašvaldībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai pašvaldībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta pašvaldībai atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei un pašvaldībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātajam konstatētos un neatrisinātos riskus un kriminogēnās vajadzības, īstenotos resocializācijas līdzekļus, resocializācijas rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās jāturpina darbs ar atbrīvoto personu, un nosūta piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes.
20.nodaļaNotiesātā atbrīvošana no brīvības atņemšanas iestādes
189.
pants.
Pamats atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes
Pamats notiesāto atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes ir:
1) tiesas nolēmumā noteiktā soda izpilde;
2) amnestijas piemērošana;
3) apžēlošana;
4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izpildes nosacīti pirms termiņa;
5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izpildes sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izpildi;
6) Tieslietu ministrijas informācija par to, ka ārvalsts spriedums, kas tiek izpildīts Latvijā, ir atcelts.
1) tiesas nolēmumā noteiktā soda izpilde;
2) amnestijas piemērošana;
3) apžēlošana;
4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izpildes nosacīti pirms termiņa;
5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izpildes sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izpildi;
6) Tieslietu ministrijas informācija par to, ka ārvalsts spriedums, kas tiek izpildīts Latvijā, ir atcelts.
190.
pants.
Atbrīvošana no soda izpildes slimības dēļ
(1)
Ja notiesātais psihiskas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izpildi, brīvības atņemšanas iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu notiesātajam tiktu veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Ņemot vērā tiesu psihiatriskās ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu no turpmākās soda izpildes.
(2)
Ja notiesātais citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izpildes, ņemot vērā Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu ar smagu, neārstējamu slimību no turpmākās soda izpildes.
(3)
Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izpildes kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izpildes laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu brīvības atņemšanas iestāde nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
191.
pants.
Atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes laiks
(1)
No brīvības atņemšanas iestādes pēc tiesas nolēmumā noteiktā soda laika izpildes atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja soda laiks noteikts mēnešos, termiņš notek dienā pirms pēdējā mēneša attiecīgā datuma, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.
(2)
Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestāde izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākamās dienas rītā.
(3)
Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo Pārvaldes priekšniekam un Tieslietu ministrijai.
192.
pants.
Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas.
(2)
Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu pārskaitot uz viņa kontu kredītiestādē vai izmaksājot no kases. Notiesātajam izsniedz viņam piederošās vērtslietas, ārvalstu valūtu, kas tika nodota brīvības atņemšanas iestādei glabāšanai, un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī izziņu par atbrīvošanu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktisko brīvības atņemšanas soda izpildes laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu un informāciju par viņa pēdējās deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas vai pēc atbrīvošanas izraudzītās dzīvesvietas tuvumā esošām brīvajām darba vietām.
(3)
No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestāde informē bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju. Lai nodrošinātu bērna labākās intereses un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, atbrīvojot nepilngadīgo notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, brīvības atņemšanas iestāde nosūta pašvaldības sociālajam dienestam un likumiskajam pārstāvim informāciju sociālās korekcijas programmas izstrādei un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem uzsākto pasākumu turpināšanai sabiedrībā. Informācijā norāda nepilngadīgā notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), brīvības atņemšanas iestādes nosaukumu un atbrīvošanas datumu.
(4)
Ja atbrīvojamā persona atbrīvošanas dienā nepieņem vai atstāj ieslodzījuma vietā tai piederošās mantas, ieslodzījuma vietā tās uzglabā divus mēnešus pēc personas atbrīvošanas. Pēc šā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādē notiesātā mantas iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.
(5)
Ja notiesātajam ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana un atbrīvošanas dienā viņš atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, viņu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas. Atbrīvojamai personai izsniedz tās mantas, personas dokumentus un izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izpildīto brīvības atņemšanas soda laiku. Ja personu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas, Valsts policija nekavējoties pēc notiesātā atbrīvošanas nosūta informāciju par notiesāto šā likuma 19.nodaļā noteiktajos gadījumos, kā arī informē tiesu, Pārvaldi un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru par notiesātā atbrīvošanu.
(6)
Ja notiesātajam ir piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs un notiesātais tiek atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes pēc pilna brīvības atņemšanas soda termiņa izpildes vai nākamajā darbdienā pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas, vai nekavējoties, ja personai ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, notiesāto iepazīstina ar paziņojumu, kurā norāda:
1) notiesātā norādīto dzīvesvietas adresi, kurā notiesātais plāno dzīvot pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;
2) termiņu, kurā notiesātajam ir jāpiesakās soda izpildei Dienestā;
3) Dienesta teritoriālās struktūrvienības kontaktinformāciju un darba laikus.
1) notiesātā norādīto dzīvesvietas adresi, kurā notiesātais plāno dzīvot pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;
2) termiņu, kurā notiesātajam ir jāpiesakās soda izpildei Dienestā;
3) Dienesta teritoriālās struktūrvienības kontaktinformāciju un darba laikus.
(7)
Notiesātais ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar paziņojumā norādīto informāciju. Vienu paziņojuma eksemplāru izsniedz notiesātajam un vienu nosūta Dienestam šā likuma 186. pantā noteiktajā kārtībā.
193.
pants.
Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes
(1)
Personai, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai. Personu, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, nodrošina ar sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apaviem, ja personai nav šāda apģērba un apavu.
(2)
Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās materiālās palīdzības apmēru un kārtību, kādā personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, sniedz palīdzību.
194.
pants.
Palīdzība no brīvības atņemšanas iestādes atbrīvotai personai
(1)
Maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, pašvaldības dome nodrošina ar dzīvojamo platību likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā.
(2)
Personas ar invaliditāti un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.
IIIsadaļa.Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtība
21.nodaļaDienesta kompetencē esošo sodu izpildes vispārīgie noteikumi
21.1.Probācijas klientu tiesības
195.
pants.
Probācijas klienta tiesības
Probācijas klientam soda izpildes laikā ir šādas tiesības:
1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes kārtību, kā arī par probācijas klientam šajā likumā paredzēto un Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildes kārtību;
2) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;
3) vērsties Dienestā ar iesniegumu par izlīguma ar cietušo īstenošanu;
4) lūgt brīvprātīgā darba veicēja atbalstu;
5) argumentēti lūgt, lai probācijas klienta lietas vadīšanai nosaka citu Dienesta amatpersonu;
6) apstrīdēt Dienesta lēmumus šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;
7) argumentēti lūgt virzīt jautājumu par Latvijā pieņemtā nolēmuma izpildīšanu citā valstī;
8) lūgt segt sabiedriskā transporta izdevumus šajā likumā noteiktajos gadījumos.
1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes kārtību, kā arī par probācijas klientam šajā likumā paredzēto un Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildes kārtību;
2) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;
3) vērsties Dienestā ar iesniegumu par izlīguma ar cietušo īstenošanu;
4) lūgt brīvprātīgā darba veicēja atbalstu;
5) argumentēti lūgt, lai probācijas klienta lietas vadīšanai nosaka citu Dienesta amatpersonu;
6) apstrīdēt Dienesta lēmumus šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;
7) argumentēti lūgt virzīt jautājumu par Latvijā pieņemtā nolēmuma izpildīšanu citā valstī;
8) lūgt segt sabiedriskā transporta izdevumus šajā likumā noteiktajos gadījumos.
196.
pants.
Probācijas klienta tiesības uzraudzības laikā
Papildus šā likuma 195. pantā noteiktajām tiesībām, probācijas klientam uzraudzības laikā ir šādas tiesības:
1) argumentēti lūgt atļauju mainīt dzīvesvietu, izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas, iebraukt noteiktā administratīvajā teritorijā, uzturēties sabiedriskajā vietā noteiktā dienā un laikā, tuvoties objektam, vietai vai iestādei noteiktā dienā un laikā, ja probācijas klientam ir noteikts attiecīgs pienākums;
2) argumentēti lūgt veikt izmaiņas uzraudzības plānā;
3) argumentēti lūgt elektroniskās uzraudzības grafika grozīšanu, ja probācijas klientam piemērota elektroniskā uzraudzība;
4) argumentēti lūgt veikt izmaiņas maršruta lapā, ja probācijas klientam ir noteikts attiecīgs pienākums;
5) lūgt iesaistīt sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā.
1) argumentēti lūgt atļauju mainīt dzīvesvietu, izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas, iebraukt noteiktā administratīvajā teritorijā, uzturēties sabiedriskajā vietā noteiktā dienā un laikā, tuvoties objektam, vietai vai iestādei noteiktā dienā un laikā, ja probācijas klientam ir noteikts attiecīgs pienākums;
2) argumentēti lūgt veikt izmaiņas uzraudzības plānā;
3) argumentēti lūgt elektroniskās uzraudzības grafika grozīšanu, ja probācijas klientam piemērota elektroniskā uzraudzība;
4) argumentēti lūgt veikt izmaiņas maršruta lapā, ja probācijas klientam ir noteikts attiecīgs pienākums;
5) lūgt iesaistīt sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā.
197.
pants.
Probācijas klienta tiesības sabiedriskā darba laikā
Papildus šā likuma 195. pantā noteiktajām tiesībām, probācijas klientam sabiedriskā darba izpildes laikā ir tiesības argumentēti lūgt atļauju uz laiku neveikt sabiedriskā darba izpildi.
21.2.Probācijas klientu pienākumi un to nepildīšanas sekas
198.
pants.
Probācijas klienta pienākumi
(1)
Probācijas klientam soda izpildes laikā ir šādi pienākumi:
1) šajā likumā noteiktajā termiņā ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai;
2) Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā;
3) pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja probācijas klientam klātienes tikšanās ar Dienesta amatpersonu ir aizstāta ar videosaziņu;
4) ierodoties Dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā, neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
5) pildīt Dienesta amatpersonas likumīgās prasības;
6) sniegt patiesu informāciju Dienesta amatpersonām un pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
7) pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā vai doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, lai konstatētu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu;
8) informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā vai pieslēgties videosaziņai;
9) informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numuru un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu.
1) šajā likumā noteiktajā termiņā ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai;
2) Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā;
3) pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja probācijas klientam klātienes tikšanās ar Dienesta amatpersonu ir aizstāta ar videosaziņu;
4) ierodoties Dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā, neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
5) pildīt Dienesta amatpersonas likumīgās prasības;
6) sniegt patiesu informāciju Dienesta amatpersonām un pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
7) pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā vai doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, lai konstatētu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu;
8) informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā vai pieslēgties videosaziņai;
9) informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numuru un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu.
(2)
Šajā pantā minētie pienākumi notiesātajam ir obligāti līdz ar attiecīga tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanos.
199.
pants.
Probācijas klienta pienākumi uzraudzības laikā
Papildus šā likuma 198. pantā noteiktajiem pienākumiem, probācijas klientam uzraudzības laikā ir šādi pienākumi:
1) līdzdarboties uzraudzības plāna sagatavošanā;
2) pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;
3) pildīt šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
4) iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi, uzrādot vai iesniedzot dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
5) iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par iztikas līdzekļu avotiem un iztikas līdzekļu apjomu;
6) novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt Dienesta amatpersonas noteikto un likumā paredzēto pienākumu izpildi un kontroli;
7) neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā probācijas programmas nodarbībā.
1) līdzdarboties uzraudzības plāna sagatavošanā;
2) pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;
3) pildīt šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
4) iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi, uzrādot vai iesniedzot dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
5) iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par iztikas līdzekļu avotiem un iztikas līdzekļu apjomu;
6) novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt Dienesta amatpersonas noteikto un likumā paredzēto pienākumu izpildi un kontroli;
7) neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā probācijas programmas nodarbībā.
200.
pants.
Probācijas klienta pienākumi elektroniskās uzraudzības laikā
Papildus šā likuma 198. un 199. pantā noteiktajiem pienākumiem, probācijas klientam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, elektroniskās uzraudzības laikā ir šādi pienākumi:
1) ievērot Dienesta amatpersonas sagatavoto elektroniskās uzraudzības grafiku;
2) nelietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas;
3) nodrošināt elektronisko ierīču, ar kuru palīdzību tiek īstenota elektroniskā uzraudzība, nepārtrauktu darbību, tās nebojāt un nekavējoties informēt Dienesta amatpersonu, ja elektroniskās ierīces ir bojātas;
4) nemainīt dzīvesvietu bez Dienesta atļaujas;
5) novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt Dienesta amatpersonai jebkurā diennakts laikā piekļūt viņa dzīvesvietai;
6) nekavējoties informēt Dienesta amatpersonu par šķēršļiem, kuru dēļ elektroniskā uzraudzība viņa dzīvesvietā var kļūt neiespējama;
7) nekavējoties informēt Dienesta Elektroniskās uzraudzības centru, ja netiek ievērots elektroniskās uzraudzības grafiks.
1) ievērot Dienesta amatpersonas sagatavoto elektroniskās uzraudzības grafiku;
2) nelietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas;
3) nodrošināt elektronisko ierīču, ar kuru palīdzību tiek īstenota elektroniskā uzraudzība, nepārtrauktu darbību, tās nebojāt un nekavējoties informēt Dienesta amatpersonu, ja elektroniskās ierīces ir bojātas;
4) nemainīt dzīvesvietu bez Dienesta atļaujas;
5) novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt Dienesta amatpersonai jebkurā diennakts laikā piekļūt viņa dzīvesvietai;
6) nekavējoties informēt Dienesta amatpersonu par šķēršļiem, kuru dēļ elektroniskā uzraudzība viņa dzīvesvietā var kļūt neiespējama;
7) nekavējoties informēt Dienesta Elektroniskās uzraudzības centru, ja netiek ievērots elektroniskās uzraudzības grafiks.
201.
pants.
Probācijas klientu pienākumi sabiedriskā darba izpildes laikā
(1)
Papildus šā likuma 198. pantā noteiktajiem pienākumiem, probācijas klientam sabiedriskā darba izpildes laikā ir šādi pienākumi:
1) ievērot sabiedriskā darba izpildes vietā pieņemtos iekšējās kārtības noteikumus, darba disciplīnu, darba drošības un darba aizsardzības noteikumus;
2) godprātīgi veikt darba devēja uzdoto darbu un izpildīt darba devēja norādījumus;
3) ierasties pie darba devēja norīkojumā norādītajā laikā;
4) sabiedriskā darba izpildi veikt saskaņā ar darba grafiku un ievērojot šajā likumā noteikto sabiedriskā darba izpildes laiku;
5) sabiedriskā darba izpildes vietā neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā;
6) lūgt atļauju uz laiku neveikt sabiedriskā darba izpildi, ja probācijas klientam pamatotu iemeslu dēļ ir nepieciešams noteiktu laiku sabiedriskā darba izpildi neveikt, šādos gadījumos:
6.1. nav sagatavots darba grafiks un ir jāuzsāk vai jāturpina sabiedriskais darbs;
6.2. ir sagatavots darba grafiks un ir jāveic sabiedriskais darbs saskaņā ar darba grafiku.
7) informēt Dienesta amatpersonu, ja darba devējs darba grafikā norādītajā laikā nenodrošina probācijas klientu ar darbu vai darba veikšanai nepieciešamajiem darba rīkiem un instrumentiem.
1) ievērot sabiedriskā darba izpildes vietā pieņemtos iekšējās kārtības noteikumus, darba disciplīnu, darba drošības un darba aizsardzības noteikumus;
2) godprātīgi veikt darba devēja uzdoto darbu un izpildīt darba devēja norādījumus;
3) ierasties pie darba devēja norīkojumā norādītajā laikā;
4) sabiedriskā darba izpildi veikt saskaņā ar darba grafiku un ievērojot šajā likumā noteikto sabiedriskā darba izpildes laiku;
5) sabiedriskā darba izpildes vietā neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā;
6) lūgt atļauju uz laiku neveikt sabiedriskā darba izpildi, ja probācijas klientam pamatotu iemeslu dēļ ir nepieciešams noteiktu laiku sabiedriskā darba izpildi neveikt, šādos gadījumos:
6.1. nav sagatavots darba grafiks un ir jāuzsāk vai jāturpina sabiedriskais darbs;
6.2. ir sagatavots darba grafiks un ir jāveic sabiedriskais darbs saskaņā ar darba grafiku.
7) informēt Dienesta amatpersonu, ja darba devējs darba grafikā norādītajā laikā nenodrošina probācijas klientu ar darbu vai darba veikšanai nepieciešamajiem darba rīkiem un instrumentiem.
(2)
Dienests var pieņemt lēmumu neatļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu, ja:
1) šā likuma 230. panta astotajā daļā minētajā gadījumā nav iespējams gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai sabiedriskā darba izpildes uzsākšanas nostrādāt pusi no piespriestā soda;
2) probācijas klients ir saņēmis brīdinājumu par sabiedriskā darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpšanu;
3) probācijas klients nevar iesniegt dokumentus, kas apliecina iemeslus, kuru dēļ probācijas klients lūdz atļauju uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.
1) šā likuma 230. panta astotajā daļā minētajā gadījumā nav iespējams gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai sabiedriskā darba izpildes uzsākšanas nostrādāt pusi no piespriestā soda;
2) probācijas klients ir saņēmis brīdinājumu par sabiedriskā darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpšanu;
3) probācijas klients nevar iesniegt dokumentus, kas apliecina iemeslus, kuru dēļ probācijas klients lūdz atļauju uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.
202.
pants.
Pienākumi, kurus probācijas klientam uzraudzības laikā nosaka Dienesta amatpersona
Dienesta amatpersona uzraudzības laikā probācijas klientam papildus šajā likumā noteiktajiem pienākumiem var noteikt vienu vai vairākus šādus pienākumus atbilstoši probācijas klienta resocializācijas vajadzībām:
1) ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2) ievērot aizliegumu mainīt dzīvesvietu bez Dienesta atļaujas;
3) ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;
4) ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;
5) ievērot aizliegumu iebraukt vai izbraukt no noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas bez Dienesta atļaujas;
6) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās un citas apreibinošās vielas;
7) ievērot aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;
8) ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;
9) reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā un ievērot aizliegumu spēlēt azartspēles;
10) ievērot ar Dienestu saskaņotu pārvietošanās maršrutu;
11) piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;
12) apmeklēt Dienesta norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt izdevumus par speciālista pakalpojumu vai probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;
13) pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā;
14) piedalīties Dienesta norādītos pasākumos, kas vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura problēmu vai sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt ar šādu pasākumu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;
15) ja probācijas klients ir nepilngadīgs, pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.
1) ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2) ievērot aizliegumu mainīt dzīvesvietu bez Dienesta atļaujas;
3) ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;
4) ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;
5) ievērot aizliegumu iebraukt vai izbraukt no noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas bez Dienesta atļaujas;
6) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās un citas apreibinošās vielas;
7) ievērot aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;
8) ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;
9) reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā un ievērot aizliegumu spēlēt azartspēles;
10) ievērot ar Dienestu saskaņotu pārvietošanās maršrutu;
11) piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;
12) apmeklēt Dienesta norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt izdevumus par speciālista pakalpojumu vai probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;
13) pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā;
14) piedalīties Dienesta norādītos pasākumos, kas vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura problēmu vai sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt ar šādu pasākumu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;
15) ja probācijas klients ir nepilngadīgs, pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.
203.
pants.
Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskā pārstāvja pienākumi
(1)
Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskajam pārstāvim ir pienākums:
1) ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā kopā ar nepilngadīgo probācijas klientu pieteikties soda izpildei;
2) informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
3) ierasties Dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā, Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ar nepilngadīgo probācijas klientu vai bez nepilngadīgā probācijas klienta, atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
4) pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja nepilngadīgajam probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu vai videosaziņa ir noteikta savstarpēji vienojoties;
5) sadarboties ar Dienestu;
6) līdzdarboties uzraudzības plāna izstrādē un nepilngadīgajam probācijas klientam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos;
7) piedalīties uzraudzības plānā ietvertajos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja iesaisti un pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus, kas attiecas tikai uz likumisko pārstāvi un ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
8) novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt nepilngadīgajam probācijas klientam piemērotā soda izpildi, tajā skaitā šajā likumā paredzēto un Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi un informēt Dienesta amatpersonu, ja tos nav iespējams novērst;
9) informēt Dienesta amatpersonu par nepilngadīgā probācijas klienta dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.
1) ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā kopā ar nepilngadīgo probācijas klientu pieteikties soda izpildei;
2) informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
3) ierasties Dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā, Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ar nepilngadīgo probācijas klientu vai bez nepilngadīgā probācijas klienta, atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
4) pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja nepilngadīgajam probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu vai videosaziņa ir noteikta savstarpēji vienojoties;
5) sadarboties ar Dienestu;
6) līdzdarboties uzraudzības plāna izstrādē un nepilngadīgajam probācijas klientam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos;
7) piedalīties uzraudzības plānā ietvertajos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja iesaisti un pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus, kas attiecas tikai uz likumisko pārstāvi un ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
8) novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt nepilngadīgajam probācijas klientam piemērotā soda izpildi, tajā skaitā šajā likumā paredzēto un Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi un informēt Dienesta amatpersonu, ja tos nav iespējams novērst;
9) informēt Dienesta amatpersonu par nepilngadīgā probācijas klienta dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.
(2)
Ja likumiskais pārstāvis nepilda šā panta pirmajā daļā paredzētos pienākumus vai nepilngadīgā probācijas klienta ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo probācijas klientu un traucē soda izpildi, Dienesta amatpersona informē sociālo dienestu un bāriņtiesu un sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi.
204.
pants.
Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu atcelšana
Dienesta amatpersona var pilnīgi vai daļēji atcelt noteiktos pienākumus, ja uzraudzības laikā konstatē, ka:
1) noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami probācijas klienta kriminogēnā rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai;
2) probācijas klients attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt noteiktos pienākumus.
1) noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami probācijas klienta kriminogēnā rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai;
2) probācijas klients attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt noteiktos pienākumus.
205.
pants.
Pienākumu nepildīšanas sekas
(1)
Par katru šajā likumā paredzēto vai Dienesta noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumu probācijas klients sniedz Dienesta amatpersonai paskaidrojumu.
(2)
Ja probācijas klients nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, Dienesta amatpersona, izvērtējot probācijas klienta vecumu un psiholoģisko briedumu, pienākuma nepildīšanas apstākļus, līdzšinējo soda izpildes gaitu un probācijas klienta attieksmi, veic preventīvas pārrunas vai paziņo probācijas klientam brīdinājumu.
(3)
Ja probācijas klients uzraudzības laikā neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā likumā paredzētos vai Dienesta noteiktos pienākumus, Dienesta amatpersona lemj par iesnieguma par neizpildītās soda daļas izpildīšanu vai aizstāšanu ar brīvības atņemšanu iesniegšanu tiesā.
(4)
Ja probācijas klients, kuram ir piemērots sabiedriskais darbs, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 201. panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šā likuma 201. panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punktā minētos pienākumus, Dienesta amatpersona paziņo probācijas klientam brīdinājumu un nosūta tiesai iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību. Ja probācijas klients ir 14 līdz 25 gadu vecs un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda pienākumus, Dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu veikt preventīvas pārrunas vai atkārtoti brīdināt probācijas klientu.
(5)
Ja probācijas klients, kuram ir noteikta elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 200. panta 1. – 4. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šā likuma 200. panta 1. – 4. punktā minēto pienākumu, Dienesta amatpersona paziņo probācijas klientam brīdinājumu un nosūta tiesai iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu. Ja probācijas klients ir 14 līdz 25 gadu vecs un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda pienākumus, Dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu veikt preventīvas pārrunas vai atkārtoti brīdināt probācijas klientu.
206.
pants.
Probācijas klienta iesaiste sabiedrībai nozīmīgos darbos
(1)
Dienesta amatpersona ar probācijas klienta piekrišanu var iesaistīt probācijas klientu veikt sabiedrībai nozīmīgu darbu sabiedriskā labuma organizācijā, ar kuru Dienestam ir noslēgts līgums.
(2)
Ja probācijas klients ir piekritis veikt sabiedrībai nozīmīgu darbu sabiedriskā labuma organizācijā, Dienests organizē līguma slēgšanu par probācijas klienta iesaisti sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā, kuru paraksta Dienests, sabiedriskā labuma organizācija un probācijas klients.
21.3.Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes noteikumu pārkāpumi
207.
pants.
Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes noteikumu pārkāpums
(1)
Šajā likumā paredzēto un Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu neievērošana ir uzskatāma par sabiedrībā izpildāmā soda noteikumu pārkāpumu.
(2)
Ja probācijas klients nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudei vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, šāda rīcība tiek uzskatīta par sabiedrībā izpildāmā soda noteikumu pārkāpumu.
208.
pants.
Pārkāpumi uzraudzības laikā
Par pārkāpumu uzraudzības laikā tiek uzskatīts:
1) jebkura probācijas klienta darbība vai bezdarbība, kas liedz Dienesta amatpersonai pārliecināties par viņa atrašanos dzīvesvietā, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2) jebkāda probācijas klienta tieša vai netieša (tai skaitā izmantojot citas personas starpniecību) saziņa ar noteiktiem cilvēkiem, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums sazināties ar tiem;
3) maršruta lapā noteikto nosacījumu neievērošana, ja probācijas klientam ir noteikts pienākums saskaņot maršrutu;
4) probācijas klienta nepiedalīšanās probācijas programmas nodarbībā bez attaisnojoša iemesla, probācijas programmas nodarbības kavēšana, probācijas programmas nodarbības norises traucēšana, kā arī ierašanās uz probācijas programmas nodarbību alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
5) jebkura probācijas klienta tīša darbība vai bezdarbība, kas traucē Dienesta amatpersonai kontrolēt pienākuma izpildi, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;
6) jebkura tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei, tai skaitā tuvāk par Dienesta amatpersonas lēmumā norādīto attālumu, ja tāds ir noteikts, kas nav saistīta ar nepārvaramas varas izraisītiem apstākļiem vai ar galēju nepieciešamību, ja probācijas klientam ir noteikts pienākums netuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei;
7) dokumenta, kas apliecina Dienesta norādītā speciālista vai Dienesta norādītā pasākuma apmeklējumu, trūkums vai probācijas klienta atteikums to uzrādīt;
8) jebkura probācijas klienta bezdarbība vai tīša darbība, kas neatbilst noteiktajam pienākumam pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.
1) jebkura probācijas klienta darbība vai bezdarbība, kas liedz Dienesta amatpersonai pārliecināties par viņa atrašanos dzīvesvietā, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2) jebkāda probācijas klienta tieša vai netieša (tai skaitā izmantojot citas personas starpniecību) saziņa ar noteiktiem cilvēkiem, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums sazināties ar tiem;
3) maršruta lapā noteikto nosacījumu neievērošana, ja probācijas klientam ir noteikts pienākums saskaņot maršrutu;
4) probācijas klienta nepiedalīšanās probācijas programmas nodarbībā bez attaisnojoša iemesla, probācijas programmas nodarbības kavēšana, probācijas programmas nodarbības norises traucēšana, kā arī ierašanās uz probācijas programmas nodarbību alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
5) jebkura probācijas klienta tīša darbība vai bezdarbība, kas traucē Dienesta amatpersonai kontrolēt pienākuma izpildi, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;
6) jebkura tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei, tai skaitā tuvāk par Dienesta amatpersonas lēmumā norādīto attālumu, ja tāds ir noteikts, kas nav saistīta ar nepārvaramas varas izraisītiem apstākļiem vai ar galēju nepieciešamību, ja probācijas klientam ir noteikts pienākums netuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei;
7) dokumenta, kas apliecina Dienesta norādītā speciālista vai Dienesta norādītā pasākuma apmeklējumu, trūkums vai probācijas klienta atteikums to uzrādīt;
8) jebkura probācijas klienta bezdarbība vai tīša darbība, kas neatbilst noteiktajam pienākumam pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.
209.
pants.
Elektroniskās uzraudzības noteikumu pārkāpumi
(1)
Par elektroniskās uzraudzības pārkāpumu tiek uzskatīts, ja probācijas klients:
1) obligātās aktivitātes ietvaros neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē;
2) izvēles aktivitātes ietvaros neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē vai arī dzīvesvietā;
3) nenovērš vai rada šķēršļus piekļūt savā dzīvesvietā esošajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm, to darbības pārbaudei vai elektronisko ierīču izņemšanai no dzīvesvietas.
1) obligātās aktivitātes ietvaros neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē;
2) izvēles aktivitātes ietvaros neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē vai arī dzīvesvietā;
3) nenovērš vai rada šķēršļus piekļūt savā dzīvesvietā esošajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm, to darbības pārbaudei vai elektronisko ierīču izņemšanai no dzīvesvietas.
(2)
Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, Dienesta amatpersona pieaicina Valsts policijas pārstāvi.
210.
pants.
Sabiedriskā darba izpildes noteikumu pārkāpumi
(1)
Par sabiedriskā darba izpildes noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīts:
1) ja Dienesta amatpersona darba grafikā noteiktajā laikā ierodas sabiedriskā darba izpildes vietā un konstatē, ka probācijas klients tur neatrodas un Dienesta amatpersonu iepriekš par to nav informējis;
2) ja darba devējs paziņo Dienesta amatpersonai, ka probācijas klients atstājis sabiedriskā darba izpildes vietu pēc Dienesta amatpersonas kontroles sabiedriskā darba izpildes vietā, bet pirms darba laika beigām, iepriekš par to neinformējot Dienesta amatpersonu.
1) ja Dienesta amatpersona darba grafikā noteiktajā laikā ierodas sabiedriskā darba izpildes vietā un konstatē, ka probācijas klients tur neatrodas un Dienesta amatpersonu iepriekš par to nav informējis;
2) ja darba devējs paziņo Dienesta amatpersonai, ka probācijas klients atstājis sabiedriskā darba izpildes vietu pēc Dienesta amatpersonas kontroles sabiedriskā darba izpildes vietā, bet pirms darba laika beigām, iepriekš par to neinformējot Dienesta amatpersonu.
(2)
Šī panta pirmajā daļā minētajos gadījumos uzskata, ka probācijas klients konkrētajā dienā sabiedrisko darbu nav veicis.
21.4.Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes uzsākšana un norises vispārīgie noteikumi
211.
pants.
Probācijas klienta ierašanās Dienestā soda izpildes uzsākšanai
(1)
Probācijas klients ierodas Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai:
1) triju darbdienu laikā no dienas, kad probācijas klients tika atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes, ja probācijas klients ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izpildes;
2) nākamajā darbdienā pēc pilna brīvības atņemšanas soda izpildes, ja probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs ir noteikts kopā ar brīvības atņemšanas sodu;
3) nākamajā darbdienā pēc tam, kad ir beigusies nosacīti atbrīvotā uzraudzība, ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība;
4) nākamajā darbdienā pēc audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpildes, ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība;
5) pārējos gadījumos – 10 darbdienu laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās.
1) triju darbdienu laikā no dienas, kad probācijas klients tika atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes, ja probācijas klients ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izpildes;
2) nākamajā darbdienā pēc pilna brīvības atņemšanas soda izpildes, ja probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs ir noteikts kopā ar brīvības atņemšanas sodu;
3) nākamajā darbdienā pēc tam, kad ir beigusies nosacīti atbrīvotā uzraudzība, ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība;
4) nākamajā darbdienā pēc audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpildes, ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība;
5) pārējos gadījumos – 10 darbdienu laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās.
(2)
Ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs, probācijas klientam ir pienākums ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu vai prokuratūra, kas sastādījusi prokurora priekšrakstu par sodu.
212.
pants.
Neierašanās Dienestā soda izpildes uzsākšanai sekas
(1)
Ja probācijas klients neierodas Dienesta struktūrvienībā soda izpildes uzsākšanai šajā likumā noteiktajā termiņā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona viņam paziņo brīdinājumu ar aicinājumu ierasties struktūrvienībā noteiktā laikā un sniegt paskaidrojumu.
(2)
Ja probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.
(3)
Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, šajā likumā noteiktajā termiņā neierodas Dienesta struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.
(4)
Ja nepilngadīgs probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona nekavējoties sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi, lai vienotos par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību un lemtu par probācijas klienta atkārtotu brīdināšanu vai iesnieguma par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, vai neizpildītās soda daļas izpildīšanu nosūtīšanu tiesai.
(5)
Ja probācijas klients ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu atkārtoti brīdināt probācijas klientu vai sagatavot un iesniegt tiesā iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.
213.
pants.
Sabiedriskā transporta izdevumu segšana
Dienests sedz probācijas klientam sabiedriskā transporta izdevumus, kas ir saistīti ar ierašanos:
1) sabiedriskā darba izpildes vietā, ja probācijas klients ir nepilngadīgs vai probācijas klienta mājsaimniecībai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;
2) uz probācijas programmu, ja probācijas programma tiek īstenota ārpus Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļas darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta probācijas klienta uzraudzība.
1) sabiedriskā darba izpildes vietā, ja probācijas klients ir nepilngadīgs vai probācijas klienta mājsaimniecībai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;
2) uz probācijas programmu, ja probācijas programma tiek īstenota ārpus Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļas darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta probācijas klienta uzraudzība.
214.
pants.
Atbalsta pasākumu līdzfinansēšana
(1)
Dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai:
1) uzraudzības ietvaros var līdzfinansēt probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;
2) var finansēt nepilngadīgam probācijas klientam un viņa likumiskajam pārstāvim pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu nepilngadīga probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
3) uzraudzības ietvaros var finansēt probācijas klientam vecumā no 18 līdz 25 gadiem pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju.
1) uzraudzības ietvaros var līdzfinansēt probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;
2) var finansēt nepilngadīgam probācijas klientam un viņa likumiskajam pārstāvim pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu nepilngadīga probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
3) uzraudzības ietvaros var finansēt probācijas klientam vecumā no 18 līdz 25 gadiem pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju.
(2)
Šī panta pirmās daļas 1. punktā minētie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi probācijas klientam tiek līdzfinansēti ne ilgāk kā 12 mēnešus.
215.
pants.
Soda izpildes norise, ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārvalstīs
(1)
Līdz Latvijā pieņemtā nolēmuma par sabiedrībā izpildāmo sodu pieņemšanu izpildei ārvalstī, soda izpilde notiek Latvijā.
(2)
Probācijas klienta dzīvesvietas atrašanās ārvalstī neaptur piespriestā soda izpildi Latvijā.
216.
pants.
Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai
Dienests nosūta informāciju bāriņtiesai likumā noteiktajos gadījumos.
217.
pants.
Informācijas nosūtīšana cietušajam probācijas klienta uzraudzības ietvaros
(1)
Ja probācijas klients ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar vardarbību, vai, ja cietušā interešu aizsardzībai, pieņemot lēmumu par pienākumu noteikšanu probācijas klientam, ir nepieciešams sazināties ar cietušo, Dienests nosūta cietušajam informatīvu vēstuli, kurā norāda:
1) cietušā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);
2) likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja cietušais ir nepilngadīgs;
3) aizgādņa vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja pār cietušo ir nodibināta aizgādnība;
4) Dienesta nodaļu, kura nodrošina probācijas klienta uzraudzību;
5) informāciju par tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kura ietvaros notiek probācijas klienta uzraudzība, norādot tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu datumu, krimināllietas numuru un norādi, ka minētajā krimināllietā viņš ir atzīts par cietušo;
6) informāciju par Dienesta tiesībām noteikt probācijas klientam pienākumus, tai skaitā pienākumus, kuri vērsti uz cietušā interešu ievērošanu un varētu veicināt cietušā aizsardzību pret probācijas klientu;
7) informāciju par iespēju sazināties ar Dienesta amatpersonu, norādot Dienesta amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pastu;
8) Dienesta nodaļas adresi un darba laiku;
9) informāciju, ka Dienesta nodaļā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu.
1) cietušā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);
2) likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja cietušais ir nepilngadīgs;
3) aizgādņa vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja pār cietušo ir nodibināta aizgādnība;
4) Dienesta nodaļu, kura nodrošina probācijas klienta uzraudzību;
5) informāciju par tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kura ietvaros notiek probācijas klienta uzraudzība, norādot tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu datumu, krimināllietas numuru un norādi, ka minētajā krimināllietā viņš ir atzīts par cietušo;
6) informāciju par Dienesta tiesībām noteikt probācijas klientam pienākumus, tai skaitā pienākumus, kuri vērsti uz cietušā interešu ievērošanu un varētu veicināt cietušā aizsardzību pret probācijas klientu;
7) informāciju par iespēju sazināties ar Dienesta amatpersonu, norādot Dienesta amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pastu;
8) Dienesta nodaļas adresi un darba laiku;
9) informāciju, ka Dienesta nodaļā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu.
(2)
Ja Dienestam nav pieejama cietušā kontaktinformācija, Dienesta amatpersona sazinās ar tiesu vai prokuroru un noskaidro cietušā kontaktinformāciju.
(3)
Šajā pantā minēto informāciju cietušajam nesūta, ja tiesa vai prokurors ir norādījis, ka sazināšanās ar cietušo nav vēlama.
218.
pants.
Iesnieguma nosūtīšana tiesai par soda samazināšanu vai atbrīvošanu no soda, ja vienlaikus tiek nodrošināta vairāku sodu izpilde
Ja probācijas klientam vienlaikus tiek izpildīti vairāki sabiedrībā izpildāmie sodi, kuru izpildi nodrošina Dienests, tad Dienesta amatpersona var iesniegt tiesā iesniegumu par probācijas klienta atbrīvošanu no turpmākās soda izpildes vai soda termiņa samazināšanu tikai tad, ja probācijas klients pilda pienākumus visu sodu izpildes ietvaros.
219.
pants.
Atbrīvošana no sabiedrībā izpildāmā soda izpildes slimības dēļ
(1)
Ja izpildot sodu tiek konstatēts, ka probācijas klients psihiskas veselības dēļ vai citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt sabiedrībā izpildāmā soda izpildi, Dienests iesniedz tiesai iesniegumu ar lūgumu atbrīvot probācijas klientu no soda izpildes.
(2)
Jautājumu par probācijas klienta atbrīvošanu no sabiedrībā izpildāmā soda izpildes tiesa izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
220.
pants.
Sabiedrībā izpildāmā soda atcelšana
Ja probācijas klientam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā un tādēļ sabiedrībā izpildāma soda izpilde Latvijā vairs nav iespējama, Dienests iesniedz tiesai iesniegumu ar lūgumu atcelt probācijas klientam piemēroto sodu.
221.
pants.
Soda izpildes un soda izpildes termiņa apturēšana
(1)
Sabiedrībā izpildāmā soda izpilde tiek apturēta un tiek turpināta pēc personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, ja probācijas klientam cita soda aizstāšanas ietvaros izpilda brīvības atņemšanas sodu vai ja probācijas klients ir apcietināts vai aizturēts.
(2)
Ja probācijas klientam cita soda aizstāšanas ietvaros izpilda brīvības atņemšanas sodu, probācijas uzraudzības termiņš tiek apturēts ar dienu, kad ir uzsākta brīvības atņemšanas soda izpilde un tā termiņa skaitīšana turpinās nākamajā dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.
(3)
Probācijas uzraudzības izpilde un tās termiņa tecējums tiek apturēts ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai par atbrīvošanu no probācijas uzraudzības 219. pantā minētajā gadījumā vai par probācijas uzraudzības atcelšanu šā likuma 220. pantā minētajā gadījumā vai par tās atcelšanu vai termiņa samazināšanu šā likuma 228. pantā minētajos gadījumos.
(4)
Sabiedriskā darba izpilde tiek apturēta ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par atbrīvošanu no turpmākās soda izpildes 219. un 232. pantā minētajos gadījumos vai par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību vai sabiedriskā darba atcelšanu šā likuma 220. pantā minētajā gadījumā.
(5)
Ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība, bet jau tiek organizēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpilde, probācijas uzraudzības izpilde netiek uzsākta un tās termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kamēr nav pabeigta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpilde. Probācijas uzraudzības termiņa skaitīšana tiek uzsākta nākamajā dienā pēc probācijas novērošanas izpildes pabeigšanas.
22.nodaļaProbācijas klientu uzraudzības noteikumi
222.
pants.
Probācijas klienta uzraudzības organizēšana
(1)
Probācijas klienta, kuram piemērota probācijas uzraudzība, un nosacīti atbrīvoto probācijas klientu uzraudzības mērķis ir panākt Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanu, nosakot pienākumus un sadarbībā ar probācijas klientu, īstenojot pasākumus, kas ir vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu.
(2)
Probācijas klienta uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu un risku un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu.
(3)
Uzraudzības plāna sagatavošanā var iesaistīt probācijas klienta atbalsta personas un citu institūciju speciālistus. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, uzraudzības plāna sagatavošanā iesaista arī likumiskos pārstāvjus.
(4)
Dienesta amatpersona kopā ar probācijas klientu regulāri pārskata uzraudzības plānu, izvērtējot tajā ietverto pasākumu īstenošanu un nepieciešamās izmaiņas.
(5)
Ministru kabinets nosaka probācijas klientu, kuriem piemērota probācijas uzraudzība un nosacīti atbrīvoto probācijas klientu, uzraudzības kārtību.
223.
pants.
Probācijas programmu īstenošana
(1)
Dienests nodrošina tā rīcībā esošo resocializācijas programmu (turpmāk – probācijas programma) īstenošanu uzraudzības laikā atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam.
(2)
Dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm var īstenot sociālās uzvedības korekcijas programmas notiesātajiem, kuri atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.
224.
pants.
Elektroniskās uzraudzības termiņš un grafiks
(1)
Probācijas klientam, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, Dienesta amatpersona nosaka pārvietošanās brīvības ierobežojumus, sagatavojot elektroniskās uzraudzības grafiku.
(2)
Nosakot pārvietošanās brīvības ierobežojumus, Dienesta amatpersona ņem vērā probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, izvērtēšanas ziņojumā ietverto informāciju, Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus, uzraudzības plānā ietvertos pasākumus un citu būtisku informāciju, paredzot elektroniskās uzraudzības grafikā aktivitātes kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai.
(3)
Elektroniskās uzraudzības grafikā ietver obligāti īstenojamas aktivitātes un var ietvert izvēles aktivitātes. Elektroniskās uzraudzības grafikā ietverto izvēles aktivitāšu īstenošana probācijas klientam nav obligāta.
225.
pants.
Probācijas klienta uzraudzības laikā pieņemtie lēmumi
Dienesta amatpersona pieņem lēmumu neatļaut probācijas klientam uzraudzības laikā mainīt dzīvesvietu, izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas vai iebraukt tajā, noteiktā dienā un laikā uzturēties sabiedriskajā vietā vai noteiktā dienā un laikā tuvoties objektam, vietai vai iestādei, ja tas var:
1) apdraudēt sabiedrības drošību;
2) novest pie jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;
3) padarīt likumā paredzēto vai Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi neiespējamu.
1) apdraudēt sabiedrības drošību;
2) novest pie jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;
3) padarīt likumā paredzēto vai Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi neiespējamu.
226.
pants.
Neizpildītās soda daļas izpildīšana
Ja probācijas klients, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, atsauc savu piekrišanu tai vai apstākļos, kuros viņš dzīvo, elektroniskās uzraudzības īstenošana vairs nav iespējama, Dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.
227.
pants.
Elektroniskās uzraudzības atcelšana un pastiprināšana
(1)
Dienesta amatpersona var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt elektronisko uzraudzību, ja probācijas klients, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, atbilst abiem zemāk minētajiem kritērijiem:
1) ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, kad iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izpildes bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas, bet nav beidzies tiesas noteiktais elektroniskās uzraudzības termiņš;
2) probācijas klients ir priekšzīmīgi pildījis šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus un sadarbojies ar Dienesta amatpersonu identificēto kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanā.
1) ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, kad iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izpildes bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas, bet nav beidzies tiesas noteiktais elektroniskās uzraudzības termiņš;
2) probācijas klients ir priekšzīmīgi pildījis šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus un sadarbojies ar Dienesta amatpersonu identificēto kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanā.
(2)
Ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 200. panta 2. punktā minētā pienākuma nepildīšanu, Dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj kontrolēt alkoholu saturošu vielu iespējamu lietošanu.
(3)
Ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 200. panta 1. punktā, 202. panta 3., 5., 8. un 10. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, Dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt viņa atrašanās vietu.
(4)
Dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt personas atrašanās vietu, ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība:
1) ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību;
2) ir noteikts kāds no šā likuma 202. panta 3., 5., 8. un 10. punktā minētajiem pienākumiem;
3) ir konstatēts augsts vai ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks.
1) ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību;
2) ir noteikts kāds no šā likuma 202. panta 3., 5., 8. un 10. punktā minētajiem pienākumiem;
3) ir konstatēts augsts vai ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks.
228.
pants.
Probācijas uzraudzības atcelšana un samazināšana
(1)
Dienesta amatpersona var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja probācijas klients atbilst visiem zemāk minētajiem kritērijiem:
1) ir pagājusi vismaz puse no noteiktā probācijas uzraudzības termiņa, bet ne mazāk kā viens gads;
2) probācijas klients ir priekšzīmīgi pildījis šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus;
3) probācijas klients ir sadarbojies ar Dienesta amatpersonu identificēto kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanā;
4) probācijas klientam nav noteikts kāds no šā likuma 202. pantā noteiktajiem pienākumiem.
1) ir pagājusi vismaz puse no noteiktā probācijas uzraudzības termiņa, bet ne mazāk kā viens gads;
2) probācijas klients ir priekšzīmīgi pildījis šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus;
3) probācijas klients ir sadarbojies ar Dienesta amatpersonu identificēto kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanā;
4) probācijas klientam nav noteikts kāds no šā likuma 202. pantā noteiktajiem pienākumiem.
(2)
Ja probācijas klients ir veicis šā likuma 206. pantā minētos sabiedrībai nozīmīgos darbus un ir saņemta pozitīva atsauksme no sabiedriskā labuma organizācijas, tad tas tiek ņemts vērā lemjot jautājumu par vēršanos tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu.
(3)
Šā likuma 221. panta piektajā daļā minētajā gadījumā Dienests pēc probācijas novērošanas izpildes var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja risks, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais izdara jaunu likumpārkāpumu, ir samazināts probācijas novērošanas izpildes ietvaros un probācijas klientam nav nosakāms kāds no šā likuma 202. pantā paredzētajiem pienākumiem.
23.nodaļaSabiedriskā darba izpildes organizēšana
229.
pants.
Sabiedriskā darba izpildes organizēšana
(1)
Probācijas klientu sabiedriskajā darbā nodarbina Dienests vai darba devējs, ar kuru ir noslēgts līgums par probācijas klientu nodarbināšanu sabiedriskajā darbā.
(2)
Sabiedriskā darba izpildes gaitā notiesātā nodarītais kaitējums darba devējam vai trešajai personai tiek izskatīts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
230.
pants.
Sabiedriskā darba izpildes laiks
(1)
Sabiedriskā darba izpildes laikā ieskaita to laiku, kuru probācijas klients ir nostrādājis saskaņā ar darba grafiku, nepārkāpjot sabiedriskā darba izpildes nosacījumus.
(2)
Probācijas klientu sabiedriskajā darbā drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja probācijas klients nestrādā un nemācās, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.
(3)
Probācijas klientiem, kuri iesaistīti sabiedriskajā darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām.
(4)
Ja Dienests nevar nodrošināt probācijas klientu ar darbu vai, ja probācijas klientam vienlaikus tiek nodrošināta cita soda izpilde un tā ietvaros ir jāīsteno sociālās uzvedības korekcijas pasākumi, probācijas klients drīkst strādāt mazāk kā 12 stundas nedēļā.
(5)
Ja probācijas klientam ārpus mācībām un darba ir jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz savu vai nepilngadīgu bērnu pamatvajadzību nodrošināšanu, nedēļā jānostrādā ne mazāk par sešām stundām.
(6)
Ja probācijas klients ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja sabiedrisko darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja sabiedrisko darbu veic brīvlaikā.
(7)
Ja probācijas klients ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību un nestrādā, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.
(8)
Ja probācijas klienta pamatdarbs atrodas ārvalstī vai ir saistīts ar periodisku uzturēšanos ārvalstī vai izglītības iestāde, kurā probācijas klients iegūst izglītību, atrodas ārvalstī, viņam viena gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai sabiedriskā darba izpildes uzsākšanas ir jānostrādā ne mazāk kā puse no piespriestā soda.
(9)
Probācijas klienta atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats neveikt sabiedrisko darbu.
231.
pants.
Darba devēju pienākumi, nodarbinot probācijas klientu
Darba devējam, nodarbinot probācijas klientu, ir šādi pienākumi:
1) ierādīt probācijas klientam veicamo darbu;
2) nodrošināt darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus;
2) iepazīstināt probācijas klientu ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;
3) nodrošināt probācijas klientu ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem, instrumentiem un darba aizsardzības līdzekļiem;
4) uzraudzīt, kā probācijas klients veic ierādīto darbu;
5) informēt Dienesta nodaļu par probācijas klienta nostrādāto stundu un minūšu skaitu;
6) nodarbināt probācijas klientu darba grafikā noteiktajā laikā;
7) informēt Dienesta nodaļu, ja probācijas klients neveic sabiedrisko darbu atbilstoši darba grafikam;
8) informēt Dienesta nodaļu, ja sabiedriskā darba izpildes laikā ar probācijas klientu ir noticis nelaimes gadījums;
9) apliecināt probācijas klienta nostrādāto stundu un minūšu skaitu;
10) informēt Dienesta nodaļu, ja darba grafikā noteiktajā dienā nav iespējams nodarbināt probācijas klientu.
1) ierādīt probācijas klientam veicamo darbu;
2) nodrošināt darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus;
2) iepazīstināt probācijas klientu ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;
3) nodrošināt probācijas klientu ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem, instrumentiem un darba aizsardzības līdzekļiem;
4) uzraudzīt, kā probācijas klients veic ierādīto darbu;
5) informēt Dienesta nodaļu par probācijas klienta nostrādāto stundu un minūšu skaitu;
6) nodarbināt probācijas klientu darba grafikā noteiktajā laikā;
7) informēt Dienesta nodaļu, ja probācijas klients neveic sabiedrisko darbu atbilstoši darba grafikam;
8) informēt Dienesta nodaļu, ja sabiedriskā darba izpildes laikā ar probācijas klientu ir noticis nelaimes gadījums;
9) apliecināt probācijas klienta nostrādāto stundu un minūšu skaitu;
10) informēt Dienesta nodaļu, ja darba grafikā noteiktajā dienā nav iespējams nodarbināt probācijas klientu.
232.
pants.
Atbrīvošana no turpmākas sabiedriskā darba izpildes
Dienests var sagatavot un iesniegt tiesai iesniegumu par probācijas klienta atbrīvošanu no turpmākas sabiedriskā darba izpildes, ja probācijas klients atbilst visiem zemāk minētajiem kritērijiem:
1) probācijas klientam ir piemērotas 140 un vairāk sabiedriskā darba stundas un probācijas klients faktiski ir veicis ne mazāk kā pusi no piemērotā sabiedriskā darba stundu skaita;
2) probācijas klients ir pildījis šajā likumā paredzētos pienākumus un ievērojis sabiedriskā darba izpildes nosacījumus un kārtību;
3) probācijas klients ir atbildīgi veicis sabiedrisko darbu un sabiedriskā darba izpildes laikā ir izrādījis iniciatīvu vai paveiktais ir devis nozīmīgu sociālo labumu sabiedrībai;
4) ir saņemta pozitīva darba devēja atsauksme;
5) probācijas klienta uzvedība un attieksme pret tam piemēroto sodu un cietušajam nodarīto kaitējumu liecina par Krimināllikumā noteiktā soda piemērošanas mērķa sasniegšanu.
1) probācijas klientam ir piemērotas 140 un vairāk sabiedriskā darba stundas un probācijas klients faktiski ir veicis ne mazāk kā pusi no piemērotā sabiedriskā darba stundu skaita;
2) probācijas klients ir pildījis šajā likumā paredzētos pienākumus un ievērojis sabiedriskā darba izpildes nosacījumus un kārtību;
3) probācijas klients ir atbildīgi veicis sabiedrisko darbu un sabiedriskā darba izpildes laikā ir izrādījis iniciatīvu vai paveiktais ir devis nozīmīgu sociālo labumu sabiedrībai;
4) ir saņemta pozitīva darba devēja atsauksme;
5) probācijas klienta uzvedība un attieksme pret tam piemēroto sodu un cietušajam nodarīto kaitējumu liecina par Krimināllikumā noteiktā soda piemērošanas mērķa sasniegšanu.
24.nodaļaNosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu tiesības, pienākumi un uzraudzības organizēšana
233.
pants.
Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu uzraudzības organizēšana
(1)
Probācijas klienta uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu un riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, ja probācijas klientam ir noteikti šādi pienākumi:
1) periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem;
2) periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības.
1) periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem;
2) periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības.
(2)
Uzraudzības plāna sagatavošanā var iesaistīt probācijas klienta atbalsta personas un citu institūciju speciālistus. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, uzraudzības plāna sagatavošanā iesaista arī likumiskos pārstāvjus.
234.
pants.
Probācijas klienta tiesības
Probācijas klientam prokurora noteiktajā pārbaudes laikā ir šādas tiesības:
1) pieprasīt un saņemt informāciju par prokurora lēmumu un tā izpildes kārtību;
2) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;
3) vērsties Dienestā ar iesniegumu par izlīguma ar cietušo īstenošanu;
4) lūgt brīvprātīgā darba veicēja atbalstu;
5) argumentēti lūgt, lai probācijas klienta lietas vadīšanai nosaka citu Dienesta amatpersonu;
6) argumentēti lūgt veikt izmaiņas uzraudzības plānā;
7) lūgt segt sabiedriskā transporta izdevumus šajā likumā noteiktajos gadījumos.
1) pieprasīt un saņemt informāciju par prokurora lēmumu un tā izpildes kārtību;
2) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;
3) vērsties Dienestā ar iesniegumu par izlīguma ar cietušo īstenošanu;
4) lūgt brīvprātīgā darba veicēja atbalstu;
5) argumentēti lūgt, lai probācijas klienta lietas vadīšanai nosaka citu Dienesta amatpersonu;
6) argumentēti lūgt veikt izmaiņas uzraudzības plānā;
7) lūgt segt sabiedriskā transporta izdevumus šajā likumā noteiktajos gadījumos.
235.
pants.
Probācijas klienta pienākumi
(1)
Probācijas klientam prokurora noteiktajā pārbaudes laikā ir šādi pienākumi:
1) pildīt Dienesta amatpersonas likumīgās prasības;
2) sniegt patiesu informāciju Dienesta amatpersonām un pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
3) pildīt šajā likumā paredzētos un prokurora lēmumā uzliktos pienākumus atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem, kā arī izlīguma nosacījumus;
4) iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par prokurora uzlikto pienākumu un izlīguma nosacījumu izpildi;
5) Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota;
6) informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota;
7) ierodoties Dienestā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota, neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
8) pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā vai doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, lai konstatētu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu.
1) pildīt Dienesta amatpersonas likumīgās prasības;
2) sniegt patiesu informāciju Dienesta amatpersonām un pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
3) pildīt šajā likumā paredzētos un prokurora lēmumā uzliktos pienākumus atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem, kā arī izlīguma nosacījumus;
4) iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par prokurora uzlikto pienākumu un izlīguma nosacījumu izpildi;
5) Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota;
6) informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota;
7) ierodoties Dienestā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota, neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
8) pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā vai doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, lai konstatētu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu.
(2)
Probācijas klientam ir pienākums ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai 10 darbdienu laikā no prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja:
1) prokurors ir uzlicis pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem;
2) prokurors ir uzlicis pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības;
3) gadījumā, ja noslēgts izlīgums.
1) prokurors ir uzlicis pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem;
2) prokurors ir uzlicis pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības;
3) gadījumā, ja noslēgts izlīgums.
(3)
Probācijas klientiem, kuriem prokurors ir uzlicis pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem vai pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības, papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pienākumiem, ir pienākums:
1) ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai 10 darbdienu laikā no prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienas;
2) informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numuru un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
3) pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu;
4) informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā vai pieslēgties videosaziņai;
5) ierodoties probācijas programmas nodarbībā, neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
6) līdzdarboties uzraudzības plāna sagatavošanā;
7) pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus.
1) ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai 10 darbdienu laikā no prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienas;
2) informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numuru un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
3) pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu;
4) informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā vai pieslēgties videosaziņai;
5) ierodoties probācijas programmas nodarbībā, neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
6) līdzdarboties uzraudzības plāna sagatavošanā;
7) pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus.
(4)
Šajā pantā minētie pienākumi probācijas klientam ir obligāti līdz ar prokurora lēmuma spēkā stāšanos.
(5)
Ministru kabineta nosaka probācijas klientu, kuri ir nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības, uzraudzības kārtību.
236.
pants.
Sazināšanās ar cietušo
(1)
Ja prokurora lēmumā ir norādīta informācija, ka starp probācijas klientu un cietušo ir noslēgts izlīgums ar nosacījumiem, vai probācijas klientam uzlikts pienākums noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu, vai uzlikts pienākums atvainoties cietušajam, Dienests sazinās ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi, lai noskaidrotu, vai probācijas klients pilda vai ir izpildījis izlīguma nosacījumus, novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Dienests nosūta cietušajam informatīvu vēstuli, kurā norāda:
1) cietušā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);
2) likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja cietušais ir nepilngadīgs;
3) aizgādņa vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja pār cietušo ir nodibināta aizgādnība;
4) Dienesta nodaļu, kura nodrošina probācijas klienta uzraudzību;
5) informāciju par prokurora lēmumu, kura ietvaros notiek probācijas klienta uzraudzība, norādot prokurora lēmuma datumu, krimināllietas numuru un norādi, ka minētajā kriminālprocesā viņš ir atzīts par cietušo;
6) informāciju par iespēju sazināties ar Dienesta amatpersonu, norādot lietas Dienesta amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pastu;
7) Dienesta nodaļas adresi un darba laiku;
8) informāciju, ka Dienesta nodaļā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu;
9) lūgumu informēt Dienesta amatpersonu par to, vai probācijas klients pilda vai ir izpildījis izlīguma nosacījumus, novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies.
1) cietušā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);
2) likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja cietušais ir nepilngadīgs;
3) aizgādņa vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja pār cietušo ir nodibināta aizgādnība;
4) Dienesta nodaļu, kura nodrošina probācijas klienta uzraudzību;
5) informāciju par prokurora lēmumu, kura ietvaros notiek probācijas klienta uzraudzība, norādot prokurora lēmuma datumu, krimināllietas numuru un norādi, ka minētajā kriminālprocesā viņš ir atzīts par cietušo;
6) informāciju par iespēju sazināties ar Dienesta amatpersonu, norādot lietas Dienesta amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pastu;
7) Dienesta nodaļas adresi un darba laiku;
8) informāciju, ka Dienesta nodaļā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu;
9) lūgumu informēt Dienesta amatpersonu par to, vai probācijas klients pilda vai ir izpildījis izlīguma nosacījumus, novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies.
(3)
Ja Dienestam nav pieejama cietušā kontaktinformācija, Dienesta amatpersona sazinās ar prokuroru un noskaidro cietušā kontaktinformāciju.
(4)
Šajā pantā minēto informāciju cietušajam nesūta, ja prokurors ir norādījis, ka sazināšanās ar cietušo nav vēlama.
237.
pants.
Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto uzraudzības noteikumu pārkāpums
(1)
Par nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto uzraudzības noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma šajā likumā paredzēto, kā arī šā likuma 235. panta otrajā daļā minēto prokurora uzlikto pienākumu saskaņā ar Dienesta amatpersonas norādījumiem pienākumu neievērošana.
(2)
Ja probācijas klients nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudei vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto uzraudzības noteikumu pārkāpumu.
238.
pants.
Likumā paredzēto un prokurora uzlikto pienākumu nepildīšanas sekas
(1)
Ja probācijas klients šā likuma 235. panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā neierodas Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šajā likumā noteiktajā termiņā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona viņam paziņo brīdinājumu ar aicinājumu ierasties struktūrvienībā noteiktā laikā un sniegt paskaidrojumu.
(2)
Ja probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona sagatavo un iesniedz prokuratūrai iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu.
(3)
Ja probācijas klients nepilda izlīguma nosacījumus, nav atvainojies cietušajam, nav novērsis noteiktā termiņā radīto kaitējumu, nav atturējies no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem, nav noteiktā termiņā iemaksājis garantijas naudu, Dienesta amatpersona noskaidro šādas rīcības iemeslus un nosūta prokuratūrai iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu.
(4)
Ja probācijas klientam ir uzlikts pienākums periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem vai pienākums periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības un probācijas klients nepilda šajā likumā paredzētos pienākumus vai prokurora uzlikto pienākumu saskaņā ar Dienesta amatpersonas norādījumiem, probācijas klients sniedz Dienesta amatpersonai rakstisku paskaidrojumu.
(5)
Ja šā panta ceturtajā daļā minētais probācijas klients nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, Dienesta amatpersona, izvērtējot probācijas klienta vecumu un psiholoģisko briedumu, pienākuma nepildīšanas apstākļus, līdzšinējo uzraudzības gaitu un probācijas klienta attieksmi, veic preventīvas pārrunas vai paziņo probācijas klientam brīdinājumu.
(6)
Ja šā panta ceturtajā daļā minētais probācijas klients neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā likumā paredzētos pienākumus vai šā panta ceturtajā daļā minēto prokurora uzlikto pienākumu saskaņā ar Dienesta amatpersonas norādījumiem, Dienesta amatpersona viņu atkārtoti brīdina un lemj par iesnieguma par kriminālprocesa atjaunošanu nosūtīšanu prokuratūrai. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, Dienesta amatpersona nekavējoties sasauc starpinstitūciju sanāksmi, lai vienotos par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību un lemtu par probācijas klienta atkārtotu brīdināšanu vai iesnieguma par kriminālprocesa atjaunošanu nosūtīšanu prokuratūrai.
239.
pants.
Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskā pārstāvja pienākumi
(1)
Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskajam pārstāvim ir pienākums:
1) ierasties Dienestā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota, Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ar nepilngadīgo probācijas klientu vai bez nepilngadīgā probācijas klienta, atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
2) novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt nepilngadīgajam probācijas klientam šajā likumā paredzēto un prokurora uzlikto pienākumu izpildi, un informēt Dienesta amatpersonu, ja šķēršļus nav iespējams novērst;
3) sadarboties ar Dienestu.
1) ierasties Dienestā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota, Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ar nepilngadīgo probācijas klientu vai bez nepilngadīgā probācijas klienta, atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
2) novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt nepilngadīgajam probācijas klientam šajā likumā paredzēto un prokurora uzlikto pienākumu izpildi, un informēt Dienesta amatpersonu, ja šķēršļus nav iespējams novērst;
3) sadarboties ar Dienestu.
(2)
Nepilngadīgā probācijas klienta, kuram prokurors ir uzlicis pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem vai periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības, likumiskajam pārstāvim, ir pienākums:
1) informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
2) līdzdarboties uzraudzības plāna izstrādē un palīdzēt nepilngadīgajam probācijas klientam īstenot uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;
3) piedalīties uzraudzības plānā ietvertajos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja iesaisti, un pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus, kas attiecas tikai uz likumisko pārstāvi un ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
4) informēt Dienesta amatpersonu par nepilngadīgā probācijas klienta dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;
5) pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja nepilngadīgajam probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu vai videosaziņa ir noteikta savstarpēji vienojoties.
1) informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
2) līdzdarboties uzraudzības plāna izstrādē un palīdzēt nepilngadīgajam probācijas klientam īstenot uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;
3) piedalīties uzraudzības plānā ietvertajos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja iesaisti, un pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus, kas attiecas tikai uz likumisko pārstāvi un ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
4) informēt Dienesta amatpersonu par nepilngadīgā probācijas klienta dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;
5) pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja nepilngadīgajam probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu vai videosaziņa ir noteikta savstarpēji vienojoties.
(3)
Ja likumiskais pārstāvis nepilda šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētos pienākumus vai nepilngadīgā probācijas klienta ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo probācijas klientu un traucē soda izpildi, Dienesta amatpersona informē sociālo dienestu un bāriņtiesu un sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi.
240.
pants.
Sabiedriskā transporta izdevumu segšana
Dienests sedz probācijas klientam sabiedriskā transporta izdevumus, kas ir saistīti ar ierašanos uz probācijas programmu, ja probācijas programma tiek īstenota ārpus Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļas darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta probācijas klienta uzraudzība.
25.nodaļaCiti Dienesta kompetencē esošo sodu izpildes noteikumi
241.
pants.
Dienesta rīcība pēc tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildes
Dienesta amatpersona sagatavo paziņojumu par tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildi un nosūta to tiesai vai prokuratūrai triju darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildes.
242.
pants.
Informācijas izsniegšanas ierobežojumi
(1)
Probācijas klientam neizsniedz sabiedrībā izpildāmā soda izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:
1) informāciju par probācijas klienta risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām;
2) informāciju par probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu un resocializācijas vajadzībām;
3) informāciju par probācijas klientu, kura sniegta tiesībsargājošām iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai;
4) informāciju, kas ir saistīta ar cietušo;
5) citas personas sniegtu informāciju par probācijas klientu;
6) informāciju, kas iegūta starpinstitūciju sadarbības sanāksmē;
7) informāciju par probācijas klienta atbilstību dalībai probācijas programmā un probācijas klienta līdzdalību probācijas programmā.
1) informāciju par probācijas klienta risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām;
2) informāciju par probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu un resocializācijas vajadzībām;
3) informāciju par probācijas klientu, kura sniegta tiesībsargājošām iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai;
4) informāciju, kas ir saistīta ar cietušo;
5) citas personas sniegtu informāciju par probācijas klientu;
6) informāciju, kas iegūta starpinstitūciju sadarbības sanāksmē;
7) informāciju par probācijas klienta atbilstību dalībai probācijas programmā un probācijas klienta līdzdalību probācijas programmā.
(2)
Citu šā panta pirmajā daļā neminētu sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz šis likums vai citi normatīvie akti, vai pēc probācijas klienta pieprasījuma.
(3)
Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.
26.nodaļaCitu sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtība
243.
pants.
Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas
(1)
Ja notiesātais, izņemot ar naudas sodu un brīvības atņemšanu notiesātos, pēc pamatsoda izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.
(2)
Ja notiesātais pēc pamatsoda — naudas sods — izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.
(3)
Ja notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestāde 30 dienu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē rakstveidā informē Valsts robežsardzi atbilstoši normatīvajam aktam par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu. Brīvības atņemšanas iestāde informē Valsts robežsardzi par šāda notiesātā atbrīvošanas datumu:
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
1) pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2) citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga akta saņemšanas.
(4)
Ja saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izpildes nosacīti pirms termiņa vai atbrīvošanu no soda izpildes psihiskas vai citas smagas, neārstējamas slimības dēļ un notiesātais ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa savlaicīgi pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts notiesātā iesniegums, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izpildes pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai.
(5)
Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
244.
pants.
Papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kārtība
(1)
Tiesa pēc sprieduma, ar kuru personai notiesāta ar tiesību ierobežošanu, spēkā stāšanās vai prokurors pēc attiecīga priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.
(2)
Institūcija, kas saņēmusi šā panta pirmajā daļā minētā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
(3)
Ja valsts vai pašvaldības institūcija konstatē, ka notiesātais pārkāpj papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes nosacījumus, tā par attiecīgo pārkāpumu nekavējoties informē Kriminālprocesa likumā noteikto iestādi, kas ir atbildīga par kriminālprocesa norisi.
IVsadaļa.Administratīvie pārkāpumi kriminālsodu izpildes jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
245.
pants.
Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana notiesātajam vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no notiesātā
(1)
Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes paslēptu nodošanu vai par darbībām ar mērķi jebkurā veidā tos nodot notiesātajam piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
(2)
Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no notiesātā piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
246.
pants.
Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana
Par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
247.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 245. pantā minēto pārkāpumu veic Pārvalde, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī ir zināma pie administratīvās atbildības saucamā persona.
(2)
Pārējos gadījumos administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 245. pantā minēto pārkāpumu uzsāk un neatliekamās procesuālās darbības brīvības atņemšanas iestādē veic Pārvalde, bet turpmākās procesuālās darbības un lietas izskatīšanu veic Valsts policija.
(3)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 246. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.
Pārejas noteikumi
1.
Likuma 41. panta pirmajā daļā ietvertais regulējums, ka notiesāto ievietošanu konkrētā brīvības atņemšanas iestādē nosaka Pārvaldes priekšnieks, ņemot vērā arī notiesātā resocializācijas vajadzības, stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.
2.
Šā likuma 122. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertais regulējums par slēgtā cietuma zemākajā pakāpē esošo notiesāto tiesībām atrasties ārpus kameras no divām līdz četrām stundām dienā stājas spēkā 2027. gada 1. jūlijā.
3.
Papildsodu — policijas kontrole — turpina izpildīt personām, kurām tas piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:
1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:
a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,
b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,
c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,
d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;
2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;
3) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1. apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks;
4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”;
5) ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizpildīto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu;
6) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izpildes laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies vai ja papildsoda izpilde nav iespējama, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;
7) Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu, un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu. Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:
a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,
b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,
c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,
d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;
2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;
3) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1. apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks;
4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”;
5) ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizpildīto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu;
6) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izpildes laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies vai ja papildsoda izpilde nav iespējama, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;
7) Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu, un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu. Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds