Ministru kabineta 12.08.2025. sēdes protokols Nr. 31

Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu”. Izskatot iepriekš minēto informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta protokollēmumā tika ietverts uzdevums: “Labklājības ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju un Valsts kanceleju līdz 2025. gada 2. decembrim izvērtēt iespēju īstenot informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus, tostarp iespēju nodarbinātajiem pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju vienu dienu akūtu slimību gadījumā nepildīt darba pienākumus, neizmantojot darbnespējas lapu, un nepieciešamības gadījumā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.” (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 31, 73. §., 4. punkts).

Lai izpildītu Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu, Labklājības ministrija konsultējās ar Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju un Valsts kanceleju. Tika panākta vienošanās, ka šī uzdevuma izpildei būtu nepieciešami grozījumi Darba likumā, kas paredzētu iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par vienu darba dienu ilgu īslaicīgās prombūtnes laiku, ja šī prombūtne ir saistīta ar darbinieka īslaicīgu veselības pasliktināšanos vai nepieciešamību saņemt ārstniecības pakalpojumu bez darbnespējas lapas izsniegšanas.

Diskutējot ar visām iesaistītajām pusēm tika nolemts, ka, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, likumā ir jānosaka, ka par šādu īslaicīgo prombūtni netiek izmaksāta darba samaksas, ja vien darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Ņemot vērā to, ka darbinieks šādā īslaicīgās prombūtnes dienā neveic darbu, darba devējam nebūtu jāuzliek pienākums izmaksāt darbiniekam darba samaksu. Tomēr, ņemot vērā vispārīgo principu, darba devējam netiek liegts uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli un tiek paredzēts, ka darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos var ietvert noteikumus, kas paredz darba samaksas izmaksu par šādu īslaicīgas prombūtnes dienu.
Vienlaikus visas iesaistītās puses piekrita, ka likumā būtu nepieciešams ietvert regulējumu, kas paredzētu, ka uzņēmums detalizētāk šādas īslaicīgas prombūtnes īstenošanas kārtību var noteikt arī darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā. Tādējādi katram uzņēmumam tiek dota iespēja detalizētāk izstrādāt iekšējo regulējumu attiecībā uz to, kā notiek šādas īslaicīgas prombūtnes īstenošana.
Šāda veida regulējums ir pietiekami elastīgs, vienlaikus neradot nesamērīgu slogu darba devējam.

Ņemot vērā to, ka jautājums tiešā veidā skar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju, tika uzklausīts arī sociālo partneru viedoklis par iespējamiem grozījumiem Darba likumā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atbalsta piedāvāto risinājumu, tomēr vienlaikus izteica priekšlikumu paplašināt to, nosakot, ka darbiniekam ir tiesības pieprasīt ne mazāk kā vienu darba dienu. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija izsaka bažas par šādas normas ietveršanu, jo praksē var rasties riski tās ļaunprātīgai izmantošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka šobrīd Saeimā pirms 1. lasījuma tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1022/Lp14), Labklājības ministrijas ieskatā efektīvākais un lietderīgākais risinājums, lai sasniegtu pēc iespējas ātrāk mērķi, ir sagatavot atbilstošus grozījumus un Labklājības ministrijai iesniegt priekšlikumu pirms likumprojekta izskatīšanas 2. lasījumā šādā redakcijā:

“Papildināt 147. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma (vai savstarpēji vienojoties) var piešķirt vienu darba dienu ilgu īslaicīgās prombūtnes laiku, ja tas ir saistīts ar darbinieka īslaicīgu veselības pasliktināšanos vai nepieciešamību saņemt ārstniecības pakalpojumu bez darbnespējas lapas izsniegšanas. Par šādu īslaicīgo prombūtni netiek izmaksāta darba samaksa, ja vien darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Šādas īslaicīgas prombūtnes īstenošanas kārtību var noteikt arī darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.“

Tā kā sociālo partneru organizācijām ir atšķirīgi viedokļi, diskusijas par normas uzlabošanu varētu turpināt, izskatot likumprojektu Saeimā.
Pret šādu rusinājumu neiebilda ne Valsts kanceleja (2025.gada 20.novembra vēstule Nr. Nr. 7.8.5./2025-DOC-2282-3571), ne Veselības ministrija (2025.gada 25.novembra vēstule Nr. 01-13.2/5339), ne Ekonomikas ministrija (2025.gada 27.novembra vēstule Nr. 3.3-2/2025/6938N).